Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēju.
Atrasts vārdos (40):
- vēju:1
- vējusis:1
- kavējums:1
- ravējums:1
- revējumi:1
- žāvējums:1
- vējulītis:1
- blīvējums:1
- brūvējums:1
- gravējums:1
- servējums:1
- slavējums:1
- velvējums:1
- vējuzplūdi:1
- aktīvējums:1
- iebūvējums:1
- iekavējums:1
- motivējums:1
- nokavējums:1
- pasīvējums:1
- skrīvējums:1
- tetovējums:1
- aizkavējums:1
- iegravējums:1
- izvelvējums:1
- piedēvējums:1
- rezervējums:1
- sablīvējums:1
- sastāvējums:1
- sastīvējums:1
- uzslavējums:1
- uzvelvējums:1
- ietetovējums:1
- kavējumbloks:1
- pārblīvējums:1
- adjektivējums:1
- apelativējums:1
- pieklauvējums:1
- lāzergravējums:1
- substantivējums:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (587):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā)
- opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju
- aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam
- anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
- apvējot Appūst (par vēju)
- apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu)
- gulgot ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
- gulgt ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
- atdzīt ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
- iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
- sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
- nest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju)
- uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
- sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
- iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
- brāzmains ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu)
- lauzties ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem)
- uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
- atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
- vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- vējdzirnaviņas ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai)
- savindāt ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā)
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu)
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" aizvieto izsaukumu "vai, vai"
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu
- pārskriet ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- traukt ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi)
- drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- lāzergravējums attēlu un tekstu gravējums polimēra materiāla laminātos vai kartēs, izmantojot lāzeru
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- anemofilija augu spēja apputeksnēties ar vēju
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
- bakteriostāze Baktēriju augšanas un attīstības kavējums vai aizture
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
- doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā
- sablīvētība Blīvējuma pakāpe
- bļaustuve Bļāvēju dzīres
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- brūvenis Brūvējums, darinājums
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju
- kreisēšana Burukuģa iešana pret vēju pa lauztu līniju (lavēšana)
- galfvinds burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90°; to sauc arī par pusvēju
- kreisēt burukuģim iet pret vēju pa lauztu līniju (lavēt)
- pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
- noraut būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli)
- nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
- ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
- sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- noraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju
- noplēst būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju)
- gaisināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju)
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
- valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
- virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
- nokveldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
- nokveldināt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
- kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- notraukt būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem
- nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- saputot būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju)
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
- aizdzīt būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju)
- sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- velt būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju)
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai
- kocannijs cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi
- advokāts cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju
- prostitūta cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- pusmājamatnieks cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus
- cirsmas virziens cirsmas garuma virziens, ko nosaka valdošo vēju virziens (no ziemeļiem uz dienvidiem vai no ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem)
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
- verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums
- darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
- anemotropisms dažu organismu spēja novietoties pret vēju
- verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
- dienavidinis Dienvidu (par vēju)
- dienvidinis Dienvidu (par vēju)
- mitenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
- mītenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju
- UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
- ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
- ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
- normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
- pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
- izgaudot Gaudojot iznīcināt (par vēju)
- auvēt Gaudot (par vēju)
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- gravētājs Gravējuma veidotājs
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Eols grieķu mitoloģijā - vēju dievs Aiols
- Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
- lūvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju
- pieluvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
- iemauroties Ieauroties (par vēju)
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
- iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām
- paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
- faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- uzbrāzt iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3)
- uzbrāzties iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties
- iesisties iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1
- iepūst iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju
- iegriezties iesākt pūst (par noteikta virziena vēju)
- iegulties iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties
- uzpūst iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst
- sagriezties iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju)
- iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iekaukties iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt
- uzkniebt iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt
- iekrist iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju
- gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai
- lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta
- sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
- izplosīties ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju)
- izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- izkaukāties ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju)
- izpūsties ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju)
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
- izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli
- izkaisīt Izkliedēt (skaņu) - par vēju
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju)
- RLL tehnoloģija izpildblīvējuma tehnoloģija (angļu "run-length limited")
- nest Izplatīt (skaņas, smaržas) - par vēju
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
- izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - par vēju, gaisa strāvām
- durt izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju)
- kveldināt izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju)
- svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
- dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
- izvētīt Iztīrīt labību ar vēju
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
- ar bakštagvēju jahta iet ar baštagvēju, ja vējš ir vairāk no aizmugures nekā no sāniem
- Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
- kājāvis kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju
- žūrēt Kaukt (par vēju)
- zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
- zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
- gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
- navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju
- iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
- pievēja virziens kurss attiecībā pret vēju (un arī vēja virziens), kad buru peldlīdzeklis pārvietojas vējam gandrīz pretī
- akmeņplūsma kurums, akmeņu sablīvējums kalnu nogāzēs
- šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2)
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu
- viļņu krīze ķermeņa applūsmas pāreja no zemskaņas ātruma uz vietējo virsskaņas ātrumu, kā rezultātā rodas blīvējuma lēcieni un ievērojami palielinās gaisa pretestība
- priekšpļāvējs Labākais pļāvējs, kas pļāvēju rindā pļauj pirmais
- bezvēja laiks laika apstākļi bez vēja, vai ar nelielu vēju
- vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
- LLDA Latvijas Līzinga devēju asociācija
- čuža ledus gabali, ledus sablīvējumi
- čugas Ledus gabali, ledus sablīvējumi
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei
- vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
- šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
- vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
- vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi
- ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē)
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem
- joņot ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem)
- svelīgs ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju)
- svelons ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju)
- izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums
- smags ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju)
- spalgs ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu)
- aukāt ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju)
- anemoloģija mācība par vēju
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties
- apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju)
- grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju)
- griezties Mainīt virzienu (par vēju)
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju)
- kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju)
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km)
- Mgas Mgas jūra - vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Somu jūras līča un Baltijas jūras ieplakā pastāvējušais baseins; Ēmas jūra
- proguls Neattaisnots darba kavējums
- pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju)
- paplosīties neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju)
- pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju)
- pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju
- ureterohidronefroze Nieres bļodiņas un urīnvadā daļas paplašināšanās urīna noplūšanas kavējuma dēļ
- nosebojums Nokavējums (1)
- novēlojums Nokavējums (1)
- notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju)
- atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā
- apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu
- appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
- apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
- brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
- apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
- noārdēt padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju
- padomdevējinstitūcija padomdevēju institūcija
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam
- pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
- traukt par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem
- traukties par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem
- triekties par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem
- atjoņot par vēju
- dzenāt par vēju
- iepūst par vēju
- ieskrieties par vēju
- iesvilpoties par vēju
- aizķerties par vēju, mākoņiem u. tml.
- krākt par vēju, negaisu, lietusgāzi
- šņākt par vēju, negaisu, lietusgāzi
- iešņākties par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas
- iesvilpties par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas
- ieskriet par vēju, puteni u. tml.
- pārbrāzt par vēju, vētru
- piekaukt par vēju, vētru
- Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
- pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
- pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju)
- iesagriezties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju)
- iesagrozīties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju)
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu)
- atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā
- erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju
- plirināties pārvietoties pa ledu uz priekšu un atpakaļ, iet pa ledu pret vēju
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pasātu straumes pasaules okeāna virsmas straumju sistēma, kas veidojusies valdošo vēju ietekmē ziemeļu un dienvidu puslodes tropu joslā
- Dienvidpasātu straume pasaules okeānu virsas straume dienvidu puslodes tropu joslā, kas veidojas valdošo vēju (pasātu) ietekmē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h (atsevišķos posmos >3 km/h)
- pašžāvēts Pašu (arī paša) žāvēts; tāds žāvējums, kas nav gatavots ar rūpniecikām metodēm
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu); patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju)
- novēlojums paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2)
- substantivizējums paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivējums
- atsagriezties pēc virziena maiņas pūst iepriekšējā virzienā (par vēju)
- iekniebt pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju)
- uzskriet pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.)
- ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni
- iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku
- labā halze peldlīdzekļa kurss attiecībā pret vēju, ja tas pūš burās no labās puses
- pašnodarbināta persona persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- maģistrants persona, kas studē maģistrantūrā un vēl nav aizstāvējusi maģistra darbu
- nesastāvējis laulībā pieaugusi persona, kura nekad nav sastāvējusi laulībā
- Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
- pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4)
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju)
- atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- kandidāts pirmais zinātniskais grāds (dažās valstīs), ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
- petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā
- protovaloda Pirmvaloda - hipotētiska valoda, kas pastāvējusi pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju
- aizplivināt Plivinot attālināt (par vēju)
- pudlavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju)
- pudļavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju)
- stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem)
- hitparāde Populārāko grāvēju saraksts
- plosīt Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru)
- vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā
- koplīgšana process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji)
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
- elpot Pūst (par vēju)
- urināt Pūst (par vēju)
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu)
- dvašot Pūst (par vēju); dvest (2)
- dvest Pūst (parasti par vieglu vēju)
- vēzināties Pūst (tā, ka plivinās, plandās, piemēram, apģērbs) - par vēju
- bilināt Pūst, svilpt, šņākt (runājot par vēju)
- appūst Pūšot apņemt no visām pusēm (par vēju)
- nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par vēju)
- sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
- vējot Pūšot iedarboties (uz ko) - par vēju
- izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju)
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
- izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
- appūst Pūšot pārklāt (ar ko) - par vēju
- piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju)
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- putekļmētelis putekļu mētelis – plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
- saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
- smilkstēt radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām
- šviļpāt radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju)
- vējināties radīt caurvēju
- raudāt radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- aurot radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- gaudāt radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru)
- žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
- plosīt radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru
- rēkt radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju)
- maukt radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām
- stabulēt radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju)
- gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- vaidēt radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.)
- kaukt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai
- rūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem)
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
- kuļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko)
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko)
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju)
- atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem
- rezervējums Rezervēšanas procesa rezultāts; viesnīcas apstiprina numuru rezervējumu, transporta uzņēmumi un ceļojumu aģentūras - biļešu rezervējumu
- vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā
- kontrrevolūcija Sacelšanās pret valdību, kas nodibinājusies revolūcionārā ceļā, nolūkā atjaunot valsts iekārtu, kāda pastāvējusi pirms revolūcijas
- pacelties Sacelties (parasti par vēju)
- dumēt Saduļķēties (par ilgi stāvējušu alu)
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli
- anemo- saistīts ar vēju (piem., anemometrs)
- vējains saistīts ar vēju, tam raksturīgs
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
- kubucis Sakopojums, sablīvējums (par mākoņiem)
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju)
- pieklājīgs samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru)
- padzestrs samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.)
- transports sanešu pārvietošanās ar ledāju, ūdeni, vēju un gravitācijas spēka ietekmē
- kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.)
- knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3)
- kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju)
- sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju
- tvanks Sastāvējusies smaka, smirdoņa
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai
- pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
- Harapa sena pilsēta Indostānas ziemeļrietumu daļā, kas pastāvējusi ap 2500.-1500. g. p. m. ē.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes
- Akvilons Seno romiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē stipru ziemeļvēju
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
- mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums
- Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
- Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst
- laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs
- Mūspelheima Skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas pastāvējusi jau pirms pasaules radīšanas
- apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju); apraut
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja
- dīvāns Slepena padomdevēju institūcija senajās Austrumu zemēs
- nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju)
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju
- ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu)
- zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju)
- zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju)
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju)
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
- apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu)
- ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, lietu, sniegu
- iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri
- kaulēt stipri pūst (par vēju)
- notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju)
- notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju
- izdzanāt stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju
- izdzenāt stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju
- iegult stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju
- iegulties stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju
- dūšīgs Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu)
- aiztraukt strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju)
- atraut strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni
- noraut strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni
- cirsties strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- cirsties strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- ieraut strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iesviest strauji ievirzīt (par vēju)
- ielauzties strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties
- iedrāzties strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni
- izlauzties strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi)
- apsisties strauji mainīt virzienu (par vēju); strauji mainīties (par laiku)
- notraukt strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju
- aizraut strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.)
- pārsviest strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju
- paraut strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
- brukt strauji plūst, brāzties (kur) - par ūdeni, vēju u. tml.
- piedzīt strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju
- putināt strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju)
- pasisties strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi
- sist strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu
- virpuļot strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu)
- nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi)
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam
- siera graudi sūkalu sinerēzes rezultātā sablīvējušies piena recekļa gabaliņi, kas izveidojas siera ražošanas tehnoloģiskajā procesā pēc piena recekļa sagriešanas ar speciāliem nažiem
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem)
- brilles šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem)
- purināt šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem
- fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju
- histotoksiskā anoksija šūnu elpošanas funkciju kavējums (piem., saindējoties ar cianīdiem), nepazeminoties skābekļa spriegumam artēriju vai kapilāru asinīs
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona
- pievirzīgs tāds (par kuģi), kas tiecas pagriezties pret vēju
- šaudīgs tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- dzelošs tāds, kas asi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.)
- viegls tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni)
- griezīgs tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.)
- dzēlīgs tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- paass tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu)
- ass tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu)
- spirgts tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, vēju, lietu)
- tatuha tetovējums
- tetūzis tetovējums
- tatuāža tetovējums kā modes kaprīze jauniešu un mākslinieku aprindās
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
- darba tiesības tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba tiesiskās attiecības un ar tām saistītas citas sabiedriskās attiecības
- taisnā līnijā tieši, bez novirzēm, arī bez kavējumiem
- vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju
- kailināt Traukt nost (lapas) - par vēju
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju)
- kapāt Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu)
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju
- pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju
- pātagot Triekties (pret ko) - piemēram, par vēju, nokrišņiem
- breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
- fula Trīsstūrveida tetovējums uz berberu sievietes zoda
- pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem)
- pasātu viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas noturīgu vēju darbībā
- disūrija Urinēšanas traucējums sakarā ar mehāniskiem vai reflektoriska rakstura kavējumiem
- pavakaris uz dienvidrietumiem vērsts (par vēju)
- starpnieksabiedrība Uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju, par to ņemot komisijas atlīdzību
- uzdvašot Uzpūst (par vēju, gaisa pūsmu)
- uzteikums Uzslavējums
- kaukāt vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju)
- dzelstīt vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
- purināt vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju
- del. Vara gravējumu parakstos - viņš (to) zīmējis (lat. "delineavit")
- Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts
- blāķēt veidot blīvējumu, sanesumu (par ledu, ledus gabaliem upē)
- blāķēties Veidoties (par ledus blīvējumu, sanesumu upē); blīvēties (par ledu)
- 7 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 13,9-17,1 m/s, ļoti stiprs vējš, lokās lieli zari, šūpojas koku stumbri, pret vēju grūti iet
- vietējais vējš vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena
- dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.)
- dūdot Viegli, liegi šalkot (par vēju)
- nubēkula Viegls duļķojums stāvējušā urīnā
- gravitācijas nestabilitāte vielas blīvuma un tās daļiņu ātruma fluktuāciju (novirzes no līdzsvara stāvokļa) pieaugums, ko rada gravitācijas spēks un kas noved pie vielas sablīvējumu veidošanās
- UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa
- išēmija Vietēja anēmija arteriālo asiņu pieplūduma kavējuma dēļ (spazma, trombs, embols, kompresija no blakus esoša audzēja)
- šķūrēt Vilkt (par caurvēju)
- pret vēju virzienā pret vēju
- pūst Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) - par vēju
- griezt Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju)
- trenkt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju)
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko)
- staigāt Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem)
- spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
- pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju
- pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko) - par straumi, vēju u. tml.
- aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.)
- iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju
- pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2)
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju)
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
- intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī
- darba devēju organizācija vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst darba devēju organizācijas mērķiem un funkcijām
- halzēt Zēģelējot griezt buru kuģi apkārt ar vēju
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds
- keranogrāfija Zibens darbības rezultātā radušos tetovējumu pētniecība
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
- goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
vēju citās vārdnīcās:
MEV