Paplašinātā meklēšana
Meklējam kust.
Atrasts vārdos (169):
- kust:2
- kust:1
- kusti:1
- kustu:1
- skust:1
- kustēt:1
- apkust:1
- apkust:2
- atkust:1
- dakust:1
- iekust:1
- izkust:1
- nokust:2
- nokust:1
- pakust:1
- sakust:1
- uzkust:1
- skusts:1
- kustams:1
- kustība:1
- kustīgs:1
- kustiņa:1
- kustiņi:1
- kustode:1
- kustods:1
- kustoņa:1
- kustoņi:1
- kustūne:1
- aizkust:2
- aizkust:1
- apskust:2
- apskust:1
- atskust:1
- atskust:2
- daskust:1
- izskust:1
- noskust:1
- pārkust:2
- pārkust:1
- paskust:1
- piekust:2
- piekust:1
- saskust:1
- kusterni:1
- kustināt:1
- kustonis:1
- pieskust:1
- akustene:1
- akustika:1
- akustiņš:1
- apkustēt:1
- atkustēt:1
- iekustēt:1
- īkustiņs:1
- ikustiņš:1
- izkustēt:1
- nokustēt:1
- pakustēt:1
- sakustēt:1
- skusteņš:1
- skusties:1
- skustiņš:1
- uzkustēt:1
- kustainis:1
- kusteklis:1
- kustelība:1
- kustelīgs:1
- kustēties:1
- kustīgums:1
- aizkustēt:1
- akustiķis:1
- akustisks:1
- ikustītis:1
- lakustīns:1
- nekustams:1
- nekustība:1
- nekustīgs:1
- pakustīgs:1
- paskustva:1
- piekustēt:1
- skustenis:1
- kustējiens:1
- kustodijas:1
- kustonisks:1
- kustoņzāle:1
- apļkustība:1
- apskusties:1
- iekustināt:1
- izkustināt:1
- māņkustība:1
- mazkustība:1
- mazkustīgs:1
- nokustināt:1
- noskusties:1
- pakustināt:1
- paskusties:1
- paškustība:1
- paškustīgs:1
- sakustināt:1
- uzkustināt:1
- kustampauti:1
- kustināties:1
- aizkustināt:1
- arodkustība:1
- atkustēties:1
- bioakustika:1
- brīvkustība:1
- ģeoakustika:1
- iekustēties:1
- izkustēties:1
- katakustika:1
- līdzkustība:1
- mājkustonis:1
- nekustīgums:1
- nokustēties:1
- pakustēties:1
- pretkustība:1
- sakustēties:1
- uzkustēties:1
- kustoniskums:1
- kustoņkāvējs:1
- kustoņkopējs:1
- aeroakustika:1
- agrārkustība:1
- aizkustēties:1
- aizkustinošs:1
- akustooptika:1
- avioakustika:1
- izakustēties:1
- mazkustīgums:1
- nosaskusties:1
- pan-kustības:1
- stetakustiks:1
- blakustermins:1
- hidroakustika:1
- iesakustēties:1
- izpildkustība:1
- nokustināties:1
- pakustināties:1
- pamatkustības:1
- pasakustēties:1
- sakustinājums:1
- sasakustēties:1
- stetakustisks:1
- ultraakustika:1
- virpuļkustība:1
- aizkustinājums:1
- aizkustināties:1
- akustikofobija:1
- akustomotorika:1
- atpakaļkustība:1
- blakustiesības:1
- hidroakustiķis:1
- hidroakustisks:1
- mikroakustisks:1
- seismoakustika:1
- stereoakustika:1
- tranzītkustība:1
- ultraakustisks:1
- vibroakustisks:1
- elektroakustika:1
- pasakustināties:1
- sasakustināties:1
- akustoelektrisks:1
- dubultmāņkustība:1
- elektroakustisks:1
- akustoelektronika:1
- akustoelektronisks:1
- turpatpakaļkustība:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (4152):
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
- laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
- adventisti Adventisma kustības dalībnieki.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs.
- iekustināt Aizkustināt, saviļņot.
- ietrīsot Aizkustināt.
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs.
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- akustene akustiskā ģitāra
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai).
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
- AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
- krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā.
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
- automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
- frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- klonogrāfs Aparāts klonisku kustību reģistrācijai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
- glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
- hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu.
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- laidava Aplis, apļveida kustība.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
- spurkt Apraksta ātru kustību.
- straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- stirks Apraksta, raksturo ātru kustību.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- temperando Apvaldot, ierobežojot (kustību).
- ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
- uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- apvilnīt Ar asti izraisīt viļņveidīgu kustību.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- atslēgkadrs Ar datorgrafiku veidotās animācijas kadrs, kurš norāda objekta kustības sākuma vai beigu pozīciju.
- izdrebēt Ar drebošu kustību izkļūt.
- enterogramma Ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts.
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- ietriecināt Ar grūdienu iekustināt.
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- neotektonisks Ar jaunākajām Zemes garozas kustībām saistīts, to ietekmēts.
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- patamzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
- patomzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
- aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
- plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību
- (no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
- noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
- izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- viesuļvētra ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra
- ANK Armēnijas Nacionālā kustība.
- arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
- skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms
- statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
- kometoloģija astronomijas nozare, kas pētī komētu kustību, uzbūvi un attīstību
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
- greindžeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 60.-70. gados, prasīja reformu ceļā uzlabot fermeru stāvokli.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Atbrīvot eju, platību kustībai.
- izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- tirpināties Atdzīvināt notirpušo ekstremitāšu kustīgumu.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust.
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu.
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību.
- kūsāt Atkust, iesilt.
- žirbt Atkust, izkust (par sniegu).
- atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam.
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- atsust Atkust.
- atžļūgt Atkust.
- plaist Atkust.
- uzkust Atkust.
- atkustēties Atkustēt.
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm
- katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
- pindzele Ātra, kustīga sieviete.
- dirbiens Ātra, strauja kustība.
- ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s
- REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement").
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt.
- spulgt Ātras kustības raksturojums.
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
- griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- vivo Ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi.
- žeberēties Ātri kustēties (darbā).
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- ausīties Ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties.
- šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- laidelēties Ātri kustēties; arī plīvot.
- zibāt Ātri kustēties.
- svipstināt ātri kustināt
- dirbt Ātri kustināt (kājas); ātri skriet.
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- dirbēt Ātri kustināt (kājas).
- sibināt Ātri kustināt; sibāt.
- sibīt Ātri kustināt; sibāt.
- sibāt Ātri kustināt.
- zipstināt Ātri kustināt.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
- sprugulēties Ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam.
- nosasvaidīties Ātri kustoties, lokoties, nogurt.
- paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
- nozipstināt Ātri pakustināt.
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā
- raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām
- zibelēt Ātri šurp un turp kustēties, šaudīties.
- zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu.
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi
- kinofilmas kustības ātrums ātrums, ar kādu k. kustas kamerā vai projektorā; mērvienība – kadri sekundē (kadri) vai metri minūtē (m/min); mēmās kinofilmas kustības ātrums 16 kadri (18,3 m/min 35 mm filmai; 7,3 m/min 16 mm filmai); skaņu kinofilmas kustības ātrums 24 kadri (27,5 m/min 35 mm filmai; 11 m/min 16 mm filmai)
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
- relatīvā atskaites sistēma atskaites sistēma, kas kustas attiecībā pret absolūto atskaites sistēma atskaites sistēmu
- neinerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermeņi savstarpēji kustas paātrināti
- inerces centra atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā fizikālās sistēmas inerces centrs ir nekustīgs
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
- svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- kineziodisks Attiecīgs uz kustību impulsu vadīšanu.
- glosokinestētisks Attiecīgs uz mēles kustību sajūtu runājot.
- grafomotorisks Attiecīgs uz rakstīšanas kustībām.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa).
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
- higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles).
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- traumatotropisms Augu kustības, kas rodas mehānisku kairinājumu rezultātā.
- termonastijas Augu kustības, ko izsauc apkārtējās vides temperatūras izmaiņas.
- fotonastija Augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē).
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
- mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete.
- papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma).
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm
- aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
- soļu transportieris automātisku līniju transporta sistēma ar periodisku kustību
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
- gāzes pedālis automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai
- inerciālā aeronavigācijas sistēma autonomās navigācijas sistēma gaisakuģa atrašanās vietas, kustības ātruma un virziena noteikšanai
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā.
- žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
- ārējā ballistika ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- nedzīvs Bez kustības, sastindzis.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
- manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ).
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- ļunkanāties Brīvi kustēties.
- spēle brīvkustība
- spēles mērītājs brīvkustības mērītājs
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
- mādžoties Burt (ar roku kustībām).
- māžļoties Burt (ar roku kustībām).
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
- karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
- krekšēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- pakrekšēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
- būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
- lokās kā tārps būt kustībās ļoti veiklam, izmanīgam
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- drekselēties Būt nemierīgam, kustīgam.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
- berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
- vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai).
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
- mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2).
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- klebečēties Būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija.
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- leperēt Būt vaļīgam, kustēties.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes.
- salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
- saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- centrokinēzija Centrāla stimula radīta kustība.
- lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības.
- svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
- fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana
- biokinemātika Cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus.
- biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
- čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
- žeiris Cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- smidzins Cilvēks, kurš ātri un izveicīgi kustās.
- monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
- kvadrupedi Četrkājaini kustoņi.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
- dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
- kinematiskā shēma darbmašīnas mehāniskās kustības avota, kustības pārneses un pārveidošanas elementu shematisks attēls ar kinemātiskiem raksturojumiem
- skrūves pārvads darbmašīnas mehānisms ar skrūves un uzgriežņa kinemātisku pāri, kas skrūves rotāciju pārveido uzgriežņa virzes kustībā
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās
- divvirzienu plūsma datu kustība, kas notiek pa vienu un to pašu kanālu abos virzienos
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces.
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- adoleskārija Dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija.
- cerkārija Dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija.
- paidogeneze Dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida.
- reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
- frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
- nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
- vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība.
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- anglēze Deja dzīvā kustībā.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- dejošana dejas kustību, dejas izpildīšana
- reģionālā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pēta iedzīvotāju skaita, sastāva un kustības atšķirības atsevišķos reģionos
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
- šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt".
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- relatīvistiskā dinamika dinamikas nozare, kurā pēta kustību, ja ātrums ir tuvs gaismas ātrumam vakuumā
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma
- salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu.
- slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- vilcienpāris divi vilcieni ar savstarpēji saskaņotu kustības grafiku
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi
- kuplaža Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplažs Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplunga Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplungs Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- dogmists Dogmisma kustības sekotājs kinematogrāfijā.
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu
- mirkšķināt Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- oftalmodonēze Dreboša vai šūpojošās acs kustība.
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
- žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem)
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos
- ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
- ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
- aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma; aizkustinājums.
- frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
- reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā
- ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības.
- ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- adatiņa Dzīva, kustīga meitene.
- reāllaika videopārraide dzīvas (kustīgas) videoinformācijas pārraide
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- kūna Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- kūns Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā.
- spirīgs dzīvs, kustīgs
- deperis Dzīvs, kustīgs bērns.
- deperīgs Dzīvs, kustīgs.
- žiberīgs Dzīvs, rosīgs, jautrs, kustīgs.
- ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- aerotropisms Dzīvu organismu kustība gaisa virzienā vai prom no tā.
- barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens).
- jaunbuharieši Džadidisma kustības virziens Buharas hanistē 1916.-20. g.
- cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
- vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
- karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu.
- koncertnams Ēka ar koncertiem nepieciešamu akustiku.
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni.
- panchristiānisms Ekumēniskās kustības apzīmējums.
- pankristiānisms Ekumēniskās kustības apzīmējums.
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
- lineārais dzinējs elektriskā mašīna, kuras kustīgā daļa atšķirībā no rotējošām mašīnām darbojas virzes kustībā
- jonizācijas strāva elektriskā strāva, ko jonizācijas kamerā rada jonizējošā starojuma jonu un elektronu kustība
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- elektrostatiskais lauks elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi
- statiskais pārveidotājs elektriskās enerģijas pārveidotājs, kam nav kustīgu daļu
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
- elektropneimogrāfs Elektrisks aparāts, kas reģistrē elpošanas kustības.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
- unipolārā indukcija elektrodzinējspēka rašanās kustībā esošā magnetizētā ķermenī, ja tā kustības virziens nav paralēls magnetizācijas asij
- elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
- mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu.
- kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē
- nolieces spole elektromagnētiska spole, kura vada elektronu stara kustību katodstaru lampās
- ceļgriežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar celšanas un griešanas kustībām; meklētājs (3).
- ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību.
- griežmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas nodrošina meklētāja (3) griezes kustību.
- signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
- Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā
- dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
- virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
- elektromagnētiskais sajūgs elements, kas pārnes rotācijas kustību
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts
- apnoja Elpošanas kustību apstāšanās.
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- pneimogrāfija Elpošanas kustību grafiska reģistrācija ar pneimogrāfu.
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
- klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk.
- kadru kopētājs ētiskais vai kontaktkopētājs, kurā izmantota intermitējoša kustība
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- profundāle Ezera dziļākā daļa, kas nav pakļauta viļņošanās kustībām.
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
- paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
- neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms).
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības
- relatīvistiskie efekti fizikālas parādības, kuras novēro, ja daļiņu kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam vakuumā
- inerces moments fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā ap kādu nekustīgu punktu vai asi
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- spēka moments fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana.
- elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
- elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju.
- elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu
- Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
- gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
- bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
- līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu.
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm
- gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- gaisa satiksmes vadība gaisakuģu kustības regulēšana nolūkā novērst sadursmes ar citiem gaisakuģiem un šķēršļiem
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi.
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
- bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
- primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā)
- agonists Galvenais kustinātājs.
- kefalopodi Galvkaji, kustoņi, pie kuriem pieder tintes zivis.
- somatomīmika Gara stāvokļa attēlošana ķermeņa kustībām.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
- bradidiastaltika Gausas vai novēlotas zarnu kustības.
- virpuļu plūsma gāzes vai šķidruma plūsma, kurā daļiņas, kas veic virzes kustību, deformējas un rotē
- ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem.
- gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- laringogrāfija Grafiska balsenes kustību reģistrācija.
- pneimogramma Grafisks elpošanas kustību attēls.
- spirogramma Grafisks elpošanas kustību pieraksts.
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
- kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
- pamatkustības griešanas un padeves kustības griešanas procesā
- grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva
- aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu).
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
- žvikāties Grozīties, kustēties.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
- dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
- drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
- dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
- hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- aerodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā izmantojot t. s. nesošo gaisa ķīli, kas veidojas konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- ģeotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas un augšējās mantijas struktūru, kustības, deformācijas un attīstību.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
- HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya").
- hulahups Havajiešu dejai līdzīgas kustības ar apli (to griežot ap vidukli); arī šāds aplis.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
- gāzdinamika Hidroaeromehānikas daļa, kurā pēta gāzu kustības likumus, neņemot vērā tās saspiežamību.
- gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama
- hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors
- hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators
- hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
- ortohoreja Horejas forma, kad horejiskās kustības parādās tikai stāvot.
- hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē.
- atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- pseidonistagms Horizontālas acs kustības, kas atšķiras no īstā nistagma ar to, ka nav ritmiskas, regulāras.
- enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji.
- enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
- humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.).
- antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
- slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks
- uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
- reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
- aizturiekārta Iekārta, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
- luminiscences kamera kodolfizikā iekārta, kurā novēro jonizējošo daļiņu kustības trajektoriju pēc luminiscences, ko šī daļiņa izraisa luminoforā
- aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
- duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
- rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas.
- iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties.
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
- aizkustināties Iekustēties.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles).
- iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā.
- iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos.
- uzkustināt Iekustināt.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- pneimogrāfs Ierīce elpošanas kustību reģistrēšanai.
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- kosmotrons ierīce jonu (protonu) kustības paātrināšanai
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- kimoskops Ierīce kustības, sevišķi asins plūsmas novērošanai.
- brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai
- nefoskops Ierīce mākoņu kustības ātruma un virziena noteikšanai.
- bremze ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- palatomiogrāfs Ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā.
- akselerometrs Ierīce paātrinājuma (pārslodzes) mērīšanai dažādos kustībā esošos objektos.
- deselerometrs Ierīce palēninājuma mērīšanai dažādos kustībā esošos objektos.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- stūres rata brīvgājiena mērītājs ierīce stūres rata leņķiskā brīvgājiena (leņķiskās brīvkustības) mērīšanai
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
- planetārijs ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- dzenulis Ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai.
- akcelerometrs Ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
- hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
- klemmšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
- spīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
- dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
- elektroakustiskais pārveidotājs ierīce, kas elektriskā signāla enerģiju pārveido akustustiskajā enerģijā vai otrādi
- aizturierīce Ierīce, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
- ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā
- ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
- ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- elektromehāniskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnēta kustīgā enkura izraisīto berzes spēku
- magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
- iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
- iekustēt Iesākt kustēt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesakustēties Iesākt kustēties.
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
- slīdrāmis Iespiedierīces kustīgā daļa ar zīmju veidošanas mehānismu.
- impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
- gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- aizturietaise Ietaise, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
- kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens.
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā.
- būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- saballēties Ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- nominālais ātrums ilgstoša darba režīma kustības ātrums nominālas slodzes apstākļos
- epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības.
- manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
- immobīlis Imobilija - nekustama manta.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- svadeši Indijas nacionālās neatkarības kustības novirziens "svadeši kustība" 19. gs. b. un 20. gs. 1. pusē.
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu
- alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes
- griešanas (galvenā) kustība instrumenta un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā kustība vai kustības komponente, kuras rezultātā nogriež skaidu no apstrādājamā ķermeņa
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- klinometrs Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- klinoskops Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- kinezimetrs Instruments kādas ķermeņa daļas kustību apjoma mērīšanai.
- fleksimetrs Instruments locītavas iespējamā kustību apjoma mērīšanai.
- artrometrs Instruments locītavas kustību apjoma noteikšanai.
- labiogrāfs Instruments lūpu kustību reģistrēšanai runas laikā.
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- elektromehāniskā laga instruments peldlīdzekļa ātruma un noietā ceļa noteikšanai, kur mehāniskā rotora kustība pārvēršas elektroniskos impulsos
- hidrometrs Instruments tekoša ūdens (u. c. šķidrumu) kustības ātruma u. c. parametru mērīšanai.
- metronoskops Instruments vāji koordinētu acu kustību koriģēšanai ar ritmiskas lasīšanas vingrinājumiem.
- planētolabijs Instruments, ar ko novērot planētu kustēšanos.
- pažvidzināt izkapti intensīvi papļaut, ātri kustinot, virzot izkapti
- spudūks Interjekcija ātras kustības raksturošanai.
- spadauc interjekcija ātras kustības, īpaši lēciena, aprakstīšanai
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā
- sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs.
- skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
- distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- aizkustēties Īsu brīdi kustēties; iekustēties.
- nokustināties Īsu brīdi kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot)
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
- paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tirpt Izkausēt, izkust.
- ģedēt Izkust, izšķīst.
- izžirbt Izkust.
- izkustēt Izkustēties (2).
- palocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
- izlocīt kājas izkustēties pēc sēdēšanas, pastaigāties
- izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties.
- izļenderēties Izkustēties; izļodzīties.
- atļodzīties Izkustēties.
- izakustēties Izkustēties.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
- nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izļuncināt Izkustināt, izļodzīt.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- izstirināt Izkustināt, izvingrināt.
- izkuļināt Izkustināt.
- izārīt Izkustinot aizgādāt projām.
- izalaisties Izkustot ledum, kļūt brīvam no tā (par ūdenstilpi).
- kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā); pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
- pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu; pagriezt.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iedzīvotāju kustība izmaiņas iedzīvotāju attīstībā (galvenās formas: dabiskā, mehāniskā kustība, sociālā mobilitāte)
- izmekņīt Izmaisīt, izkustināt.
- tuijā Izmanto, lai raksturotu ātru kustību.
- fintot Izmantot māņu kustības (sporta spēlēs).
- imunoelektroforēze Izmeklēšanas metode, kas dod iespēju vienlaikus noteikt proteīnu maisījumu sastāvdeaļu elektroforētisko kustību un antigēnisko specifiskumu.
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
- uzblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- uzblīzt Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
- paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
- sakāde Izrāvienveida kustība.
- de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
- slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- izalaisties Izšķīst (par vielu); arī izkust.
- saģedēt Izšķīst, izkust.
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
- izlocīties Izveidot lokus; kustēties līku loču.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai); būt par šķērsli.
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- tandēmzāģis jaudīgs rokas elektroinstruments, ar kuru strādājot, zāģēšanas procesu nodrošina 2 zāģi, kas kustas pretējos virzienos
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- Pirmā (latviešu tautas) atmoda jaunlatviešu kustība 19. gs. 60.-70. gados
- jaunlatvietība Jaunlatviešu kustība.
- prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- splīnis Jautra, kustīga meitene.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- akustiskais rezonators jebkuras formas dobs ķermenis ar vienu vai vairākiem atvērumiem akustiskās rezonanses izraisīšanai
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību
- cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
- ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
- spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai).
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- apologēti Kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji.
- apoloģēti Kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji.
- kinklīze Kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana.
- hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
- kustīgs kadrs kadrs, kura uzņemšanas laikā kamera pārvietojas – maina savu attālumu no filmējamā objekta vai izseko tā kustībai
- fūzis Kāds akustisks efekts, ko izmanto, spēlējot elektrisko ģitāru.
- zibsna Kāds, kas ātri kustas.
- zibelīgs Kāds, kas bieži un ātri šurp un turp kustas.
- midris Kāds, kurš ejot ātri kustina kājas.
- tumušļis Kāds, kurš lēnām kustas un lēnām strādā.
- sluga Kāds, kurš nemitīgi ir kustībā un strādā bez atpūtas.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- patusnīties Kādu brīdi ar grūtībām kustēties projām.
- noļengāties Kādu brīdi ļodzīgi kustēties.
- pagumzāt Kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties.
- pasvempties Kādu brīdi neveikli un tūļīgi kustēties.
- kinogramma Kādu darbību, kustību, stāvokļu u. tml. sērija, kas reģistrēta kinofilmā.
- nošļandēt Kādu laiku kustināt šurpu turpu.
- izpirināties Kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem.
- kankāns kāju kustība, izpildot salto (BMX)
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
- kapitāla riņķojums kapitāla kustība ražošanas un apgrozības sfērā
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- lokomotorisks Kas der izvadāšanai, kustināšanai.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
- detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai.
- manevrētspēja Kaujas tehnikas spēja ātri mainīt kustības ātrumu un virzienu.
- atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
- apakšējais žoklis kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu; apakšžoklis
- plaudīt Kausēt, kust.
- mobilizācija Kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu.
- švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
- kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās
- animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
- multiplikācijas filma kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju
- telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē.
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
- kinokameras ātrums kinokameras ātrums – kinolentes kustības ātrums kinokamerā, mērvienība – kadri sekundē; skaņu filmas kinokameras ātrums ir 24 kadri sekundē, mēmās filmas kinokameras ātrums – 16 kadri sekundē
- vantarāties Klabot šurp un turp kustēties.
- klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties).
- Galileja relativitātes princips klasiskās mehānikas princips; kustība visās inerciālās atskaites sistēmās noris vienādi
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
- karlisti Klerikālmonarhiskas politiskās kustības pārstāvji Spānijā 19. gs.
- tizāt Klibot, ar pūlēm kustēties.
- nivālais klimats klimatiskie apstākļi, kad sniegs uzsnieg vairāk, nekā tas spēj izkust un iztvaikot: izveidojas mūžīgais sniegs, no kura rodas firna lauki un ledāji
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- izbļūt Kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs.
- mīkšķēt Kļūt mīksts, kust; mīkt.
- sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
- pārakmeņot Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- piesalaisties Kļūt siltākam, izkust lielākā daudzumā.
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- ļiverēt Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- ļiverēties Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību
- miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
- pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- autorallijs Kompleksas autosacīkstes pēc noteikta kustības grafika.
- hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- sociālšovinisms Komunistiskajā terminoloģijā tā dēvēja virzienu strādnieku kustībā, kas radās 1. pasaules kara laikā un kura pārstāvji pirmkārt aizstāvēja savas valsts intereses.
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības.
- difuzors Koniskas formas membrāna skaļruņa akustiskās atdeves palielināšanai.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā
- invertors Konstruktīvs iekārtojums akustiskajās sistēmās skaņas līmeņa paaugstināšanai zemajās frekvencēs.
- epeiroforēze Kontinentu vai to atsevišķu daļu pārvietošanās horizontālā virzienā, ko izraisa vielas kustība Zemes mantijā.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
- koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- koordinācija Koordinēšana, darbību, kustību, norišu, jēdzienu utt. saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
- zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību
- hemiapraksija Koordinētu kustību spējas zudums ķermeņa vienā pusē.
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- manevrs kosmiskā lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņa ar noteiktu nolūku – bremzēšana, orbītas korekcija, tuvošanās
- reaktīvā bremzēšanās kosmiskā lidaparāta kustības palēnināšanās, ko panāk ar raķešdzinēju
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
- brīvais lidojums kosmosa kuģa kustība bezgaisa telpā ar izslēgtu piedziņu
- centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības.
- traucināt Kratīt, kustināt.
- kuldurēties Kratīties, kustēties.
- ļeperēt Kratīties, kustēties.
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti.
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
- apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā.
- ataxia Krusta vājums un nedrošas, streipuļojošas kustības iešanā.
- apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
- kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
- kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
- atpakaļatkāpe Kursora kustība par vienu pozīciju pa kreisi, izdzēšot šajā pozīcijā ierakstīto rakstzīmi.
- pele Kursora pozicionēšanas ierīce, ar ko displeja ekrānā vada kursora kustību; peles pārvietošana izraisa atbilstošu kursora pārvietošanos displeja ekrānā.
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti
- imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu.
- lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
- kūšļoties Kustēt, kustēties.
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
- locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
- trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- dvižuha kustība
- griešanās kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi; grieze^2^
- ekumeniskā kustība kustība ar mērķi apvienot dažādos kristīgās ticības zarus
- biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā.
- kinētiskā enerģija kustībā esoša ķermeņa vai daļiņas enerģija, kas ir proporcionāla ķermeņa masai un tā ātruma kvadrātam
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu
- sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes
- pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam)
- Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
- māņkustība kustība, kas tiek veikta, lai kādu apmānītu, vai novērstu uzmanību
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu
- uzspiestās svārstības kustība, kurā uz objektu kopā ar elastības un pretestības spēkiem darbojas ierosinātājspēks
- periodiskas svārstības kustība, kurai pēc noteikta laika (perioda T) visi kinemātiskie raksturojumi (ātrums, paātrinājums) atkārtojas
- paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
- rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi
- vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
- cirkularitāte kustības modelis, ko raksturo kustība pa slēgtu vai atvērtu apli
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību.
- Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās)
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- kurss kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- sensomobilitāte Kustību atkarība no sensoriskiem kairinājumiem; spēja uz tiem reaģēt ar kustību.
- kinetoze Kustību ierosināts simptomu komplekss, kuru izraisa atkārtotas pasīvas kustības un kuru pamatā ir gk. vestibulārā aparāta kairinājums.
- braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
- bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- veltņanervs Kustību nervs, kas nodrošina acs kustības uz leju un uz āru.
- motoriskais centrs kustību regulācijas zona, apv. lielo smadzeņu garozā
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā
- astāzija kustību traucējums
- hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība.
- diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums.
- kinetogrāfija Kustību, piem., locekļu vai vaibstu kustību grafiska reģistrēšana.
- grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri
- mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā
- dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre
- ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras)
- virsma kustīgas līnijas veidota punktu kopa
- zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai.
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba
- peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām
- aktīvais ledājs kustīgs ledājs, šļūdonis
- aktīvais ledus kustīgs ledājs, šļūdonis
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī
- remmelīgs kustīgs, darbīgs (par bērnu)
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks
- grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group")
- radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
- motilitāte Kustīgums; spēja veikt spontānas kustības.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- spārnoties kustināt spārnus, mēģināt celties spārnos
- spārnot kustināt spārnus, skriet izplestiem spārniem un mēģināt lidot
- šūpināt kustināt šūpolēs, šūpulī u. tml. sēdošo, panākot, ka tas [šūpojas]{s:2352}
- šūpot kustināt šūpoles, šūpuli u. tml., panākot, ka tajā sēdošais [šūpojas]{s:2349}
- šūpināt kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu
- šūpot kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; [svārstīt]{s:2348}
- snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
- svincināt kustināt, šūpot
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- sīkmaņas kustoņa iekšu atliekas
- salaisties Kūstot pārvērsties šķidrā masā; sakust.
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- limfātisks temperaments kūtrs, mazkustīgs, vienaldzīgs
- relatīvistiskā kvantu mehānika kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- atskaites ķermenis ķermenis, attiecībā pret kuru novēro kustību
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- inerces ass ķermeņa ass, ap kuru notiek rotācijas kustība
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā
- kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- translācijas kustība ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi
- virsskaņas ātrums ķermeņa kustības ātrums gāzveida vidē, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vidē
- gluds balsts ķermeņa kustību ierobežojošs objekts, kurā saites (balsta) reakcija vērsta pa normāli saskares punktā
- bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu
- propriorecepcija Ķermeņa stāvokļa, līdzsvara un kustību pārmaiņu uztvere.
- virze Ķermeņa taisnvirziena kustība.
- hemiplēģija ķermeņa vienas puses paralīze - kustības spēju zudums
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
- rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam
- aizturķīlis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
- aizturvadzis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu.
- hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām
- trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
- kanālēšana kristālos lādētu daļiņu kustība paralēlo atomu slāņu veidotos virzienos
- elektronu kustīgums lādiņnesēju kustīgums
- spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas
- čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu.
- čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību.
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads
- gravitācijas starojums laikā mainīgs gravitācijas lauks, kura avots ir paātrinātā kustībā esošas masas
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes
- zvaigžņu laiks laika mērīšanas sistēma, kas saistīta ar zvaigžņu diennakts kustību un kurā par pamatvienību ir pieņemta zvaigžņu diennakts
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai
- periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
- drīvēties Laiski kustēties.
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
- žerkle Lamu vārds negantam kustonim.
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls
- mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī.
- Jaunā strāva latviešu inteliģences idejiskā kustība 19. gs. 90. gados; veicināja marksisma ideju izplatīšanos Latvijā
- jaunstrāvnieks Latviešu inteliģences idejiskās kustības "Jaunā strāva" dalībnieks 19. gs. 90. gados.
- ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- LNNK Latvijas nacionālās neatkarības kustība.
- LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā.
- sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu
- ledus dreifs ledus horizontāla kustība vēja vai straumes ietekmē
- ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna
- kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt.
- kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- attūļāties Lēnām (vilcinotes) atkustēties.
- aizklēžot Lēnām aizkustēt.
- tuntelēt Lēnām iet, lēnām kustēties.
- kūčāties Lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt).
- virzināt Lēnām kustēties uz priekšu, lēnām pārvietoties.
- vēžot Lēnām kustēties, braukt.
- kurmuļot Lēnām kustēties, niekoties.
- pašķūrēties Lēnām kustēties.
- gričīt Lēnām kustināt.
- tuņoties Lēnām taisīties, neveikli kustēties.
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- kužņīties Lēnēm kustēties.
- atlaisties Lēni atkust (par ko sasalušu).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
- vīšķīties Lēni, neveikli kustēties.
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2).
- magnētiskā variācija leņķis horizontālā plaknē starp ģeogrāfiskā meridiāna un kompasa meridiāna ziemeļu virzieniem, kuru atskaita no ģeogrāfiskā meridiāna pulksteņa rādītāju kustības virzienā ar zīmi "+" un pretējā virzienā ar zīmi "–"
- īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi.
- ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
- džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus
- ballistiskā trajektorija lidaparāta, aviobumbu vai ballistiskās raķetes kustības trajektorija apstākļos, kad nav vilces un aerodinamisko spēku izmaiņu
- navigrāfs lidaparātu aviācijas ierīce noietā ceļa, vēja ātruma un aparāta kustības, ceļa noteikšanai
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- jauceklis Līdzeklis, ar ko pieradina pie sevis kustoņus.
- ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- gūbāties Liekties, paslēpties, tālumā kustēties.
- brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
- verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā.
- ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
- terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem.
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
- mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- mākonis Liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums.
- straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- bakāns Liels kustonis vai auglis.
- blāva Liels resns kustonis.
- ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē).
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
- palēninājums Lielums, kas raksturo palēninātu kustību; vienāds ar tangenciālo paātrinājumu, kurš vērsts pretēji ātruma vektoram.
- sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
- špukts Lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā.
- špuks Lieto ātras kustības raksturošanai.
- špukt Lieto ātras kustības raksturošanai.
- žvips Lieto ļoti ātras kustības raksturošanai.
- čau Lieto raksturojot ātras kustības.
- žviks Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
- žvikš Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
- čuks Lieto, lai apzīmētu ātru kustību.
- čups Lieto, lai apzīmētu ātru kustību.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- ļoku Lieto, lai atdarinātu jāšanas kustības.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- šmak Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- žipst Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- žvikt Lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu, pēkšņu kustību, darbību, norisi.
- žvikšķēt Lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību.
- žvikst Lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību.
- žmī Lieto, lai norādītu uz ātru, strauju kustību.
- šar Lieto, lai norādītu uz steigu, pēkšņu kustību.
- hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- spraukt Lieto, lai raksturotu ātru kustību.
- knirkt Lieto, lai raksturotu īslaicīgu, ātru kustību.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
- stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- tangenciālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari
- normālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei
- rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
- epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi.
- dzīt Likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
- ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības
- slēgta līnija līnija, pa kuru kustoties punkts var nonākt iepriekšējā stāvoklī
- šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis.
- vētras un dziņu laikmets literāra kustība, pirmsromantisma strāvojums, ko 18. gs. 70. gados aizsāka vācu jaunās paaudzes rakstnieki un dzejnieki
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
- cirkumdukcija Locekļa vai acs aktīva vai pasīva lokveida kustība.
- ciklartroze Locītava ar cirkulārām vai rotējošām kustībām.
- heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
- artrometrija Locītavas kustību apjoma noteikšana.
- ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās.
- kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
- ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
- videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos
- leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām).
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai.
- lokomotoriskie centri lokomotori, centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
- lukns Lunkans (1), lokans (2), kustīgs.
- bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
- labioloģija Lūpu kustību pētīšana runāšanas un dziedāšanas laikā.
- murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā.
- gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
- streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
- ļargāties Ļodzīties, kustēties.
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
- ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
- ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
- lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
- kaķisks ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām)
- zibīt Ļoti ātri kustināt.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams
- (kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
- nikns Ļoti enerģisks, neatlaidīgs (par kustībām, darbībām).
- pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- žeberis Ļoti kustīgs cilvēks.
- dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
- kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- dakust Ļoti nogurt, piekust.
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- krampjains Ļoti sasprindzināts (par kustībām, ķermeņa stāvokli).
- fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons.
- kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
- kā koka dievs ļoti stīvs, nekustīgs
- kā miets ļoti stīvs, nekustīgs; pasīvs, sastindzis domāšanā
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- paņirbt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- adatīgs Ļoti veikls, kustīgs.
- motometrija Mācība par cilvēka kustību mērīšanu.
- kinezioloģija Mācība par gribai pakļauto muskuļu kustībām, arī par to lietošanu terapijā.
- tēriakoloģija Mācība par kustoņu nāvekļiem un pretnāvekļiem.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijas procesā.
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- hidraulika mācība par šķidrumu līdzsvara un kustības likumiem un par šo likumu praktiskās izmantošanas paņēmieniem
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- hidromechanika Mācība par ūdens kustību un līdzsvaru.
- konstitucionālisms mācība, arī politisks strāvojums vai kustība, kas atbalsta šādu iekārtu
- mobilisms Mācība, ka nekas nestāv mierā, bet viss kustas.
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T)
- galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt.
- tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam
- mobile mainīgi, nepastāvīgi; kustīgi, lokani, vijīgi
- svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- drumsēt Maisīt, kustināt.
- drumsināt Maisīt, kustināt.
- drumzēt Maisīt, kustināt.
- šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
- svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
- kukainis Mājlops; kustonis.
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
- horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā
- manevru reiss manevru vagonu sastāva (ar lokomotīvi) pārvietošanās no viena ceļa uz citu, mainot kustības virzienu
- kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības
- komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
- majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā
- propriocepcija maņa, kas uztver ķermeņa daļu telpisko novietojumu un kustību attiecībā pret citām ķermeņa daļām
- fints Māņu kustība (sporta spēlēs).
- proprioceptori Maņu orgāni ķermeņa stāvokļa un kustības uztverei.
- pseidoparalīze Māņu paralīze, kustību traucējumi bez paralīzes (psihogēni vai sāpju dēļ, locītavas slimība).
- fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
- radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
- klamburis Mašīnas detaļa, kas nodrošina kustības pārnesi; kloķvārpsta.
- darba gājiens mašīnas, mehānisma vai detaļas kustība, veicot lietderīgu darbu
- ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu.
- kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā
- krišana Materiāla objekta brīva vertikālā kustība smaguma spēka iespaidā.
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku
- saliktā kustība materiāla objekta kustība vienlaikus pret divām atskaites sistēmām – pret nekustīgo (absolūtā kustība) un pret kustīgo (relatīvā kustība)
- sākuma stāvoklis materiālā objekta stāvoklis pret atskaites sistēmu kustības pētīšanas sākumā
- absolūtā kustība mehānikā materiāla punkta vai ķermeņa kustība attiecībā pret kādu citu ķermeni, kuru uzskata par nekustīgu
- nekustīgā atskaites sistēma materiāla sistēma, kas nosacīti nekustas vai ir inerciāla
- eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
- mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem
- nebrīvs materiāls punkts materiāls objekts punkta veidā, kura kustību ierobežo saites ar savām reakcijām
- ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības
- minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- amfiartroze Mazkustīga locītava.
- kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
- kaupiņš Mazkustīgs cilvēks.
- simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem.
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
- pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- staņģe Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņģis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņķis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- circinītis Mazs, kustīgs bērns.
- sportings medību sporta veids, šaušana ar medību gludstobra ieročiem pa kustīgiem mērķiem
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
- Ņūtona mehānika mehānikas daļa, kurā pēta materiālu punktu sistēmas mehānisko kustību trīsdimensiju Eiklīda telpā; tās pamatā ir Ņūtona likumi
- relatīvistiskā mehānika mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- fluīdu mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko fluīdu kustību un līdzsvara stāvokli
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas
- šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības
- statiskā mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir materiālo objektu mijiedarbību un kustības pētīšana ar sistēmas stāvokļa parametru statistisku aprakstu
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- konservatīva sistēma mehāniska sistēma, kam kustības laikā nemainās pilnā mehāniskā enerģija (kinētiskās un potenciālās enerģijas summa)
- konservatīvā sistēma mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa
- nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās
- līdzsvara stāvoklis mehāniskās sistēmas stāvoklis, kurā visi tās punkti ir nekustīgi attiecībā pret izvēlēto atskaites sistēmu
- disipatīvas sistēmas mehāniskas sistēmas, kuru pilnā mehāniskā enerģija, tām atrodoties kustībā, pārvēršas citos enerģijas veidos (piemēram, iekšējā enerģijā)
- oftalmotrops Mehānisks acs modelis, fantoms acu kustību demonstrēšanai.
- viļņpārvads Mehānisks pārvads, kurā kustību pārnes deformācijas vilnis, kas rodas elastīgajā elementā.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- zobstieņa pārvads mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā
- statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru
- ātrummērītājs Mehānisks, elektromehānisks vai elektronisks aparāts lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva kustības parametru (ceļa, ātruma un laika) mērīšanai, reģistrācijai un signalizācijai, kā arī bremzēšanas parametru, lokomotīves luksofora rādījumu un mašīnista modrības aparatūras darbības reģistrācijai.
- aizturmehānisms Mehānism, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
- gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojas.
- planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu)
- velkzobu mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā filmas intermitējošās kustības radīšanai
- Maltas krusta mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā, kas nodrošina filmas intermitējošu kustību
- diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām.
- reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu).
- kloķa-klaņa mehānisms mehānisms, kas virzuļa virzes kustību motora cilindrā pārvērš kloķvārpstas griezes kustībā
- svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
- zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
- vezele Meitene, kas smejas, runā, joko, ātri kustas.
- hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi.
- hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi)
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- biķernieki Mērenais spārns husītu kustībā 15. gs. 1. p. Čehijā.
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs
- mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai.
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}.
- berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu
- dialektiskā metode metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunās
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija.
- paralītiskā midriāze midriāze, ko izraisa acs kustību nerva paralīze
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks.
- ortodoksālais miegs miegs bez ātrajām acs kustībām; lēno viļņu miegs
- lēno viļņu miegs miegs bez ātrajām acs kustībām; ortodoksālais miegs
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
- sēd kā ķipis mierīgi, nekustīgi sēž.
- queto Mierīgi, nekustīgi.
- quieto Mierīgi, nekustīgi.
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
- mirmekoīdija Mīmikrijas veids, kad dzīvnieks līdzinās skudrai un atdarina tās ķermeņa formu, dzīves veidu un tipiskās kustības.
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija
- miokardiogramma Miokarda kustību grafisks attēlojums, ko iegūst ar miokardiogrāfu.
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems
- tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties.
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī sprigans.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- duprs Možs, rosīgs, kustīgs.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- spridzis Mundrs, kustīgs bērns.
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ziķeris Mundrs, kustīgs dzīvnieks.
- skadrīgs Mundrs, kustīgs, arī modrs (par dzīvnieku).
- jostrs Mundrs, možs; žirgts, kustīgs.
- tērga Murda sakustēšanās, zivīm ielienot.
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
- stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- akinetatrofija Muskuļu atrofija kustību trūkuma, bezdarbības dēļ.
- miokinēze Muskuļu kustības.
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
- kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
- rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības.
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- renasimjento Nacionālās atdzimšanas kustība Spānijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- NAPK Nacionālās atdzimšanas patriotiskā kustība.
- petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda.
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
- nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- ne drimēt nedrim ne kustēt nekust
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- kā ieaudzis neatdalāms; nekustīgs
- absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi
- kuzināties Nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos.
- pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
- pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
- paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā.
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā)
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
- makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības.
- ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
- immobilija Nekustama manta.
- immobilis Nekustama manta.
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators)
- immobiļi Nekustamas lietas.
- imobilija Nekustams īpašums; immobīlis.
- immobils Nekustams, nekustīgs.
- autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- šuve nekustīga savienojuma josla (organisma daļām)
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā.
- barbets Nekustīgas fortifikācijas būves bruņu konstrukcija ar bruņutorni.
- stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
- spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas.
- kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.)
- krupt Nekustīgi bez darba sēdēt.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- sēd kā beka nekustīgi sēž.
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
- nekustīga linete nekustīgi uz statnes vadotnēm stiprināma linete
- kā kaksis nekustīgi, arī bezdarbīgi, dīkā (sēž)
- kā mūmija nekustīgi, bez valodas
- kā bilde nekustīgi, bezdarbīgi
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
- kā piesalis nekustīgi; nekustīgs
- kā ierakts nekustīgi; nespējot kustēties
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
- kā sastindzis nekustīgs
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- imobils Nekustīgs, nekustams.
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- samūrējies Nekustīgs, stīvs.
- nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs.
- rāms Nekustīgs.
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
- magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā.
- imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos.
- akinesis Nekustīgums.
- ļēpuris Nelāgs, vājš, nevarīgs kustonis.
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis
- mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
- šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- mikrovibrācija Nemanāma vissīkākā kustība.
- dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
- dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
- žeisterēties Nemierīgi kustēties, žestikulēt.
- dalzāt Nemierīgi kustēties.
- nokarpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
- nokārpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- īļāties Nemierīgi žestikulēt, kustēties.
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
- neramstīgs Nemierīgs, kustīgs, nerātns.
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
- didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- griežas kā vilciņš nemitīgi kustēties, ko darot, strādājot
- bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
- švikaste Nenopietna, kustīga meitene.
- bradikinēzija Nenormāli lēnas kustības; kūtrība kā fiziskā, tā psihiskā reakcijā.
- tukšgaitas ātrums nenoslogotas ierīces kustības ātrums
- apologētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- apoloģētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- bibļoties Nepacietīgi kustēties.
- kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
- Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
- daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
- finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
- finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
- stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- trābas kuņģis nepieēdīgs kustonis
- aizvadnervi Nervi, kas aizvada centrālo orgānu ierosinājumus (impulsus) uz atsevišķiem miesas orgāniem - muskuļiem (kustības nervi, motoriskie nervi), dziedzeriem (nošķiršanas nervi) utt.
- horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
- sifilītiskais bubonis nesāpīgs, kustīgs, blīvi elastiskas konsistences, rodas vinu nedēļu pēc cietā šankra rašanās vai četras nedēļas pēc inficēšanās
- gļēvs Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
- adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
- parapraksija Nespēja veikt mērķtiecīgas kustības.
- žļogans Nestabils, slābs, kustīgs.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- EKL Nevalstiskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā".
- cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī
- ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā).
- čampatāt Neveikli kustēt.
- trusnīties Neveikli kustēties (iet, rāpot).
- krābēties Neveikli kustēties.
- kužņoties Neveikli kustēties.
- kužoties Neveikli kustēties.
- atlēpāt Neveikli kustoties atnākt.
- kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
- neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem); tāds, kas kustas neveikli, lēni.
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas
- bezvējš niecīga horizontālā gaisa kustība, kuras ātrums nepārsniedz 0,5 sek.; bezvējains
- oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā.
- kurmuļoties Niekoties, lēnām kustēties, ķepuroties.
- labirinta nistagms nistagms pusloka kanālu slimības dēļ; acābolu kustības ātrums uz vienu un otru pusi atšķirīgs
- oscilatoriskais nistagms nistagms, kad abas kustību fāzes ir vienādi ātras
- disociētais nistagms nistagms, kad kustību virziens abās acīs ir nevienāds
- asociētais nistagms nistagms, kad kustību virziens abās acīs ir vienāds
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- farnesols No dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu.
- hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus
- atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
- riņķī No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli); no viena pie otra.
- apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā, veidojot it kā apli); no viena pie otra.
- obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam.
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties.
- apkust Nogurt, piekust.
- nopikāties Nogurt, piekust.
- nopikoties Nogurt, piekust.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- nošķīst Nokust (par sniegu).
- noiet Nokust (parasti par sniegu).
- nokustēt Nokustēties (1).
- novirmot Nokustēties.
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku).
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
- aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu.
- uz Norāda kustības, darbības virzienu.
- da Norāda uz attālumu un uz kustības vai virziena beigu punktu.
- ankil- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- ankilo- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- da Norāda uz kustības vai darbības mērķi, nolūku.
- kin- Norāda uz kustību.
- kine- Norāda uz kustību.
- kinezi- Norāda uz kustību.
- kinezio- Norāda uz kustību.
- kito- Norāda uz kustību.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei).
- nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības.
- eikinēzija Normālas kustības spējas.
- eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības.
- absolūtā atskaites sistēma nosacīti nekustīga inerciālā atskaites sistēma, pret kuru aplūko materiālo objektu absolūto kustību
- nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
- nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana.
- nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt.
- fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
- notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā.
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
- pas Noteikta rakstura dejiska kustība (pas de chat, pas de basque).
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- kases grāmata noteiktas formas grāmatvedības reģistrs skaidras naudas kustības uzskaitei
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt
- ceļa zīmes noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta
- tvirts Noteikts, stingrs (par kustībām).
- figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- Doplera efekts novērotājam pienākošo svārstību frekvences maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja kustība vienam attiecībā pret otru
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2).
- ekskursija Novirze no vidējā stāvokļa; kustības apjoms; vibrācijas amplitūda.
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza
- nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties).
- zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību).
- nokrist Nožūt (par rasu); nokust (par salnu).
- ļumēt Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu.
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā
- saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
- dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- ookinēze Olšūnas mitotiskās kustības nobriešanas un apaugļošanās procesā.
- artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs.
- regulētājs Operatīvs transporta kustības vadītājs (uz ielām, ceļiem).
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- semafora telegrāfs optisks telegrāfs ziņojumu vizuālai pārraidei ar semafora ābeces palīdzību; līnijā tiešās redzamības attālumā izvietotos torņos bija no 3 kustīgām latām izveidoti semafori
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1.
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1.
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0.
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā.
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
- hidrotakse Organismu vai šūnu kustība mitruma virzienā.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas
- hromatotropisms Orientācijas kustība kā atbilde uz krāsu kairinājumu.
- tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas.
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- akcelerācija Paātrināšanās; kustības maiņa.
- kustības paātrinājums paātrinātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar palēninātu filmas kustības ātrumu
- incalzando Paātrinot kustību.
- slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators.
- eskalators Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā.
- sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību.
- kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
- automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
- pajestrināt Padarīt možāku, kustīgāku.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
- saņudzēt Pajukt, sakustēties.
- veidošanās pakāpeniska kustību, valodas u.tml. spēju attīstīšanās, veidošana
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- pietricināt Pakratīt, pakustināt.
- pakustēt Pakustēties (1).
- pakustēt Pakustēties (2).
- pakustēt Pakustēties (3).
- pakustēt Pakustēties (4).
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties.
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
- pasakustēties Pakustēties.
- pasakustināties Pakustēties.
- pasakužināties Pakustēties.
- pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti).
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
- pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
- kustības palēninājums palēninātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar paātrinātu filmas kustības ātrumu
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
- ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
- PAK Palestīnas atbrīvošanās kustība.
- PPK Palestīnas pretošanās kustība.
- fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi.
- Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh").
- lopārstniecība Palīdzība mājkustoņu slimībās; veterinārmedicīna.
- uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu
- paātrināt gaitu palielināt kustības ātrumu
- uzkustināt Pamodināt (kustinot).
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
- pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
- šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
- blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem.
- bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- līdzētājprogramma papildprogramma globālā tīmekļa pārlūkprogrammā, kas ļauj apstrādāt multivides datnes, kurās ir, piemēram, videoinformācija, audioinformācija un informācija par kustīgiem attēliem
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
- sasniegt Par debess spīdekļiem šķietamā kustībā.
- rotorplāns Par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība.
- ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
- neizteiksmīgs Par kustībām, izturēšanos.
- uzskriet Par parādībām dabā, kustīgiem priekšmetiem.
- iešņākties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- iesvilpties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība
- gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
- gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
- organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
- cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- šmaukš Parasti atkārtojumā, apraksta ātru (negaidītu) kustību, sitienu.
- pakustēties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustēties.
- pakustināt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustināt.
- melomantija Pareģošana pēc netīšām kāda ķermeņa locekļu kustībām.
- dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā.
- hiperaktivitāte Pārmērīgs kustīgums.
- fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ).
- lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta
- hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
- hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
- kustības saraksts pārvadājumu veikšanas režīms, ar kuru noteikta transportlīdzekļa pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā, kā arī pārvadājumu izpildes laiki; reisa autobusu kustības saraksti tiek izplatīti rakstiskā un/vai elektroniskā veidā
- berzes pārvads pārvads, kas pārnes mehānisko kustību, izmantojot berzi
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur).
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
- solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
- ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai
- alokinēze Pasīva, reflektoriska, neapzināta, automātiska kustība.
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
- paskūst Paskūt, paskust.
- svarens Pasmags, nekustīgs.
- kā vāvere ritenī pastāvīgā, nepārtrauktā (_bieži_ bezjēdzīgā) kustībā, darbībā
- autokinētisks Paškustīgs.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
- vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas
- patetico Patētiski; aizkustinoši.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes
- īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- asinerģija Patoloģiska nespēja savienot vienkāršas kustības kustību kompleksā.
- palikinēzija Patoloģiska, no gribas neatkarīga kustību atkārtošana.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- autokinēze Patvaļīga, gribas ierosināta kustība; šķietama kustība.
- dubultmāņkustība paukošanā - divu māņkustību apvienojums vai secīga izpilde
- dubultmāņizklupiens paukošanā - dubulta māņkustība ar izklupienu pirms uzbrukuma
- kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens.
- pāvilieši Paulikāņi, antifeodālas ķeceru kustības piekritēji kristietībā; kustība radās 7. gs. R-Armēnijā.
- lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti).
- atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
- nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot.
- piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums.
- sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(1).
- sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(2).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
- kā sālsstabs pavisam nekustīgs, sastindzis (no pārsteiguma, bailēm)
- kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta)
- fonoloģiskā opozīcija pēc binārajām akustiskajām un auditīvajām pazīmēm noteikts pretstats fonoloģijā
- pas Pēc klasiskās dejas likumiem izpildāma atsevišķa dejiska kustība (solis).
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
- stiķis Pēkšņa, ātra kustība.
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- apsarauties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību.
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- delfīnstils Peldēšanas paņēmiens - peldēšana uz krūtīm, izdarot viļņveidīgas kustības ar kājām.
- svārstīšanās Peldlīdzekļu (u. c. transportlīdzekļu) periodiskas kustības vēja, viļņu un citu faktoru ietekmē.
- datorpele Pele (2) - kursora pozicionēšanas ierīce, ar kuru tiek vadīta displeja ekrāna kursora kustība.
- optomehāniskā pele pele, kurā atšķirībā no mehāniskās peles lodītes kustība tiek pārveidota elektriskajos signālos, izmantojot kā mehāniskus konstruktīvus elementus, tā arī gaismu emitējošas diodes un fototranzistorus
- mehāniskā pele pele, par kuras kustības virzienu informāciju iegūst ar speciālas peles apakšējā virsmā iebūvētas lodītes palīdzību
- cikloidālais pendelis pendelis (svārsts), kas šūpodamies kustas pa cikloīdu
- peridinejas Peridīnijas - mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā.
- žāvēšanas kamera periodiskas darbības aparāts, kurā žāvējamais materiāls tieši saskaras ar kustībā esošām karstajām gāzēm
- hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas
- kontrollīnija Perpendikulāri kustības virzienam novilkta līnija, lai kontrolētu vienības pārvietošanos.
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- pievaiss Pieaugums (lopiem, kustoņiem).
- nostruvēt Piekust (ejot).
- smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas.
- atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- piegrūdiens Pieskāriens ar strauju kustību, kas izraisa grūdienu.
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- grūst (arī piegrūst) pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus
- hidrauliskais pievads pievads, kas nodrošina mašīnu un mehānismu kustību ar darba šķidruma palīdzību
- pneimatiskais pievads pievads, kas nodrošina mašīnu un mehānismu kustību ar saspiestas gāzes palīdzību
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības.
- paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- apgrieziens Pilns aplis griešanās kustībā.
- apgrozība Pilns cikls (transportlīdzekļu) kustībā.
- spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- komunālā kustība pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā)
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas
- loplaidars Pirmatnējais mājkustoņu miteklis cieša iežogojuma veidā; laidars.
- pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- bergšrunds Plaisa šļūdonī starp tā kustīgo daļu un pie kāres stāvās sienas piesalušo ledu vai firnu; aizmugures plaisa, atrāvumplaisa.
- atrāvumplaisa Plaisa šļūdonī starp tā kustīgo daļu un pie kāres stāvās sienas piesalušo ledu; bergšrunds.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
- kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā)
- nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā
- momentānais paātrinājumu centrs plakanas figūras punkts, kura paātrinājums dotajā laika momentā plakaniskajā kustībā ir vienāds ar nulli
- celostats plakans spogulis, kas griežas saskaņā ar diennakts kustību un novirza astronomiskā objekta gaismu (tieši vai ar otra plakana spoguļa palīdzību) teleskopa objektīvā
- Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu
- cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
- kulinēties Plandīties, kustētie vējā.
- planētas pretējā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no austrumiem uz rietumiem
- planētas tiešā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no rietumiem uz austrumiem
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- retrogradācija Planētas šķietama virzīšanās atpakaļ; retrograda kustība.
- ūranorāma Planētu sistēmas izskaidrojums ar kustināma globa palīdzību.
- artroplastika Plastiska operācija, kuras mērķis ir atjaunot locītavas kustīgumu.
- smadzes Plašākā nozīmē - visas ērces, šaurākā - tikai dzīvnieku un mājkustoņu ērces.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- slaids Plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- vērienīgs Plašs (piemēram, par kustību).
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām).
- malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- applūsma Plūstoša ūdens vai gāzes kārta, kas apņem kustībā esošu ķermeni.
- rociņa Pļaujmašīnas izkapts kustinātājkloķis.
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
- intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
- afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
- pangermānisms Politiska kustība (19. gs. beigās), kas centās visus vāciešus savienot vienā valstī.
- heimvērs Politiska kustība Austrijā 1918.-1938. g. cīņai pret sociālismu.
- aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem
- jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
- jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
- čartisms politiska un sociāla masu kustība Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
- korporatīvisms Politiskās domas virziens un politiskā kustība, kas tiecas nodibināt šādu iekārtu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību.
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
- ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas.
- maksimumbaltais Potenciāls signāla kustības punktā, kuru pieļaujams sasniegt pārraidāmā attēla gaišākajām daļām.
- reducētā masa pozitīvs skaitlis kas raksturo mašīnas vai iekārtas kādas brīvības pakāpes inertumu kustības laikā
- ballistika Praktiskās mehānikas nozare par nevadāmo raķešu, bumbu un šāviņu kustību gaisa vidē.
- ab- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom.
- abs- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom.
- fronda Pret absolūtismu vērsta sociāli politiska kustība Francijā 17. gs. vidū.
- risordžimento Pret austriešu kundzību vērstā itāliešu nacionālās atbrīvošanās kustība 18. gs. - 19. gs. 2. pusē.
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados
- kontrhods Pretsolis; kustība pretējā virzienā.
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- braukšana priekšmetu kustēšanās, slīdēšana
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība
- statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
- kinaistēzija Psiholoģijā hipotētiski izdalīta taustes nozare - kustību maņa.
- refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
- stahanovisms PSRS darba racionalizācijas kustība.
- Koriolisa paātrinājums punkta paātrinājuma komponente saliktā kustībā
- absolūtā trajektorija punkta trajektorija absolūtajā (nekustīgajā) atskaites sistēmā
- relatīvā trajektorija punkta trajektorija kustīgajā atskaites sistēmā
- momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru
- momentānais ātrumu centrs punkts plakaniskajā kustībā, kura ātrums dotajā laika momentā ir vienāds ar nulli
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai.
- vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
- ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs.
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piemēram, slidojot).
- pakustīgs Puslīdz kustīgs.
- hemiartroze Puslocītava, mazkustīga locītava, piem., simfīze.
- puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
- rošanieši Puštunu (afgāņu) tautas kustības (1560.-1638. g.) dalībnieki.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
- tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
- pointers putnu suns ar īsu gludu apmatojumu; ieraudzījis medījumu, tas nekustīgi uz to skatās; attiecīgā suņu šķirne
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
- talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā.
- radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- saklunkšināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- saklunkšķināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
- žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
- spurot Raiti kustēties uz priekšu.
- šudīties Raiti kustēties, šurp un turp skraidīt.
- grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums.
- bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs.
- šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu.
- žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu.
- šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu.
- daļai Raksturo ātru kustību.
- šmukst Raksturo ātru kustību.
- spurks Raksturo ātru kustību.
- švips Raksturo ātru kustību.
- švirkts Raksturo ātru kustību.
- už Raksturo ātru kustību.
- šmeiks Raksturo ātru, parasti negaidītu, kustību.
- pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
- pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- strump Raksturo palēkšanās kustību.
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti.
- šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu.
- stibic Raksturo strauju kustību, lēcienu.
- stibīc Raksturo strauju kustību, lēcienu.
- švik Raksturo strauju kustību; arī skaņas, kas rodas plaujot ar izkapti.
- bremzēšanas raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilce ir vērsta tieši pretēji kosmiskā lidaparāta kustības virzienam
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju
- sarāpāties Rāpojot nogurt, piekust.
- sarāpoties Rāpojot nogurt, piekust.
- knidēt Rāpot, kustēties.
- čapārnis Rāpulis, nejauks, kustībās neveikls dzīvnieks.
- kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu.
- galdu rati rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi
- likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai.
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties.
- dirbināt Raustīt, kustināt.
- fosforilēšanās Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu.
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
- ramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmu rada lidmašīnas kustība.
- gaita Reāla vai šķietama kustība (parādībām dabā).
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
- galvenie signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas norobežo stacijas un blokiecirkņus ceļa posmā un dod signālus, kuri atļauj vai aizliedz vilcienu kustību
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
- kvantu elektrodinamika relatīvistiskās kvantu fizikas daļa, kurā apskata elektronu, mionu un fotonu kustību un mijiedarbību
- donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
- husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
- sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās
- bakti Reliģiska sektantiska kustība Indijā 12.-17. gs., kas noliedza kastu sistēmu.
- patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta.
- tonhaki Reliģiskas kustības dalībnieki un sektas locekļi Korejā 19. gs. otrajā pusē, kas cīnījās par ticības brīvību un vienlīdzību.
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
- bogomili Reliģiskas ķecerības formā izvērstās antifeodālās Balkānu zemniecības kustības dalībnieki 10.-14. gs.
- tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona.
- reformācija Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens - protestantisms.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
- sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
- jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam.
- iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- emsijs reperis, kas mēģina priekšnesumā iekustināt publiku
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
- romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta
- heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
- narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!".
- kabošjeni Revolucionārās kustības dalībnieki 1410-13, gk. Parīzē.
- atkusums Rezultāts --> atkust (1).
- atkusums Rezultāts --> atkust (2).
- piekusums Rezultāts --> piekust 1(1); nogurums.
- elpošanas ekskursija ribeņa kustību apjoms elpošanas laikā
- ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens); darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
- troakārs rīks kaitīgu gāzu nolaišanai no kuņģa un resnām zarnām gadījumos, kad tās apdraud kustoņa dzīvību (uzpūšanās)
- ekvants Riņķa līnija Ptolemaja ģeocentriskajā sistēmā ar centru ārpus Zemes, pa kuru kustībā ap Zemi vienmērīgi pārvietojas planētas projekcija.
- uz riņķi riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.)
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- vadāmais ritenis ritenis, kas ar stūres sistēmu maina transportlīdzekļa kustības virzienu
- dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā
- šūpošanās Ritmiska kustēšanās (svārstīšanās).
- kataklonuss Ritmiskas, funkcionālas konvulsīvas kustības.
- šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- takts Ritms (piemēram, kustībai, darbībai).
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti
- bremze ritošā sastāva iekārtu komplekss, kas rada vilcienā kustības pretestības spēkus, lai varētu apstāties vai regulēt kustības ātrumu
- trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
- brīvās krišanas beigu ātrums robeža, uz kuru tiecas brīvās krišanas ātrums vides pretestības spēka iedarbībā, pieaugot brīvās krišanas laikam; šis lielums atkarīgs no gaisa pretestības un brīvās kustības paātrinājuma
- pneimatiskais robots robots, kurā manipulatora kustības realizē, izmantojot pneimatiskos cilindrus
- hidrauliskais robots robots, kura manipulatora kustību piedziņā izmanto hidrauliskos cilindrus
- elektromehāniskais robots robots, kura manipulators izdara kustības, izmantojot elektrodzinēju piedziņu un mehāniskos pārvadus
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- mājiens Rokas kustība gaisā; žests.
- žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
- piesitiens rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
- hirokinestēzija Rokas kustību sajūta, sevišķi rakstot.
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
- stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
- pass roku kustība pacienta sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
- immobilitāte Romiešu tiesībās apzīmēja izšķirību kustamu un nekustamu lietu tiesiskā stāvoklī.
- revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku.
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu.
- traušināties Rosīgi kustēties.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība.
- kustību rotaļa rotaļa, kuras pamatā ir aktīvas dabiskās kustības
- laidavas Rotaļu kustība, dalībnieku pulkam virzoties pa apli.
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
- trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
- ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā.
- vāveres ritenis rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā
- velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
- ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt.
- nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
- artikulācijas bāze runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem
- laloneiroze Runas traucējumi muskuļu krampjainu kustību dēļ; stostīšanās.
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- arodkustība Sabiedriska kustība, kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu
- pretplūsma Sabiedriskā transporta josla - ar kustību pretējā virzienā - vienvirziena ielā.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē).
- mondiālisms sabiedriski politiska kustība par vienotas pasaules valdības nodibināšanu
- RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta
- pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle.
- sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā
- ekscentrisks trieciens sadursme, kurā ķermeņi pirms sadursmes kustas virzes kustībā, bet to centru ātrumi nav vērsti pa kopējo normāli sadursmes punktā
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- Lagranža pirmā veida kustības diferenciālvienādojumi saistīta materiāla punkta kustības diferenciālvienādojumi kustībai pa nelīdzenu virsmu
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- akustoelektronisks Saistīts ar akustoelektroniku, tai raksturīgs.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi; šādai pārvēršanai raksturīgs.
- akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas kustas, attīstās.
- kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
- mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
- olimpisks Saistīts ar olimpisko kustību.
- stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
- ballistisks Saistīts ar šāviņa kustību.
- hidraulisks Saistīts ar šķidruma spiedienu, kustību.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- vienpusēja saite saite, kas pieļauj kontakta izzušanu kustības laikā starp objektu un ierobežojumu; saites vienādojumi ir vienādības un nevienādības
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
- aizraut Sajūsmināt un iesaistīt (par sabiedrisku kustību).
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- (iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni
- kā skudra saka par cilvēkiem, kas dabā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli
- iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību
- kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
- tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
- šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
- tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku
- kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu
- kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu
- kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu
- iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
- iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku
- kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku
- spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
- kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku
- kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām
- kā zebiekste saka par ļoti veiklu, kustīgu, manīgu cilvēku
- kā pulkstenis saka par mehānismu, kas darbojas precīzi, bez kļūmēm, par kustīgu, darbīgu cilvēku
- kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
- stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
- stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
- kā jūra saka par plašu viļņveida kustību
- kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku
- tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku
- kā tītavas saka par straujām vai neveiklām kāju kustībām
- puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās
- kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība
- kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā)
- kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku
- guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi
- sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies
- kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī
- stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē
- kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.)
- acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu)
- kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma)
- seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē
- lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties
- kā zutis saka, raksturojot kustību veiklumu
- kā vāvere saka, raksturojot kustību veiklumu, vieglumu, straujumu
- kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu
- zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes
- telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
- sadrīvelēt sakratīt, sakustināt
- uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sašaudīties Sākt (pēkšņi) nemierīgi šurp un turp kustēties.
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- aizkust Sākt kust, bet pilnīgi nenokust, neizkust.
- ielīņoties Sākt kustēties.
- startēt Sākt kustību (par transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- uzņemt (retāk uzsākt) gaitu sākt kustību, virzību
- uzsākt (biežāk uzņemt) gaitu sākt kustību, virzību
- saluncināt Sākt kustināt asti uz vienu un otru pusi.
- sašautīties Sākt pēkšņi, nemierīgi kustēties.
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt.
- sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika
- sakustēt sakustēties
- savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.)
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm).
- sakņosīties Sakustēties.
- sasakustēties Sakustēties.
- sašļaukāties Sakustēties.
- sablodzīt sakustināt
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
- sadīvelēt Sakustināt, sašūpot.
- sadricelēt Sakustināt, sašūpot.
- kino- Salikteņos norāda uz kustību.
- stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs.
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
- palēnināt gaitu samazināt kustības ātrumu
- samazināt (arī palēnināt) gaitu samazināt kustības ātrumu
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
- roka Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- pašiverīgs Samērā veikls, kustīgs, darbīgs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
- sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
- kinezalģija Sāpes sakarā ar kustībām.
- pionieris sapieris; arī tas, kas izlūko ceļu karaspēka kustības virzienā
- humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- ločtornis Sardzes tornis ostas akvatorijā, no kura veic arī peldlīdzekļu kustības kopainas novērojumus un vadību.
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
- blekbotoms Sarīkojumu deja ar straujām un stūrainām kustībām (20. gs. 20. gados).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību.
- apvaļāt Sasmērēt, kustinot šurpu turpu.
- vertikālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – ķīla un kustīgās daļas – virziena stūres
- horizontālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – stabilizatora un kustīgās daļas – augstuma stūres
- kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs
- kā nomiris sastindzis, nekustīgs (dabā)
- katatonisks Sastindzis, nekustīgs.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
- likvescēt Sašķidrināties, izkust.
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- daturēt Satverot un turot (ko, kādu), panākt, ka (tas) paliek uz vietas, nekustas, negrozās.
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot
- noķert Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
- kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
- kinestētika Savas kustības uztvere.
- kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
- langu Savienojumā "lingu langu" apraksta šurpu turpu kustības.
- lingu Savienojumā "lingu langu" apraksta šurpu turpu kustības.
- grūšana Savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- šepu Savienojumā "šipu šepu" raksturo šūpošanās veida kustības.
- šipu Savienojumā "šipu šepu" raksturo šūpošanās veida kustības.
- translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- vibumis Savienojumā "vibu vibumis" raksturo ļoti ātras šūpošanās kustības.
- žmiku Savienojumā "žmiku, žmaku" raksturo svārstīgu kustību.
- žvangu Savienojumā "žvingu žvangu" raksturo svārstību veida kustību.
- žvingu Savienojumā "žvingu, žvangu" raksturo šūpošanās kustības.
- kusin Savienojumā ar "kust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- plisku Savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot.
- plindu Savienojumā ar "plandu" raksturo plīvojošas vai atkārtotas svārstību kustības.
- strauku Savienojumā ar "striuku" apraksta ritmiskas izkapts kustības skaņas siena pļavā.
- švīkš Savienojumā ar "švākš" raksturo ātru kustību.
- švākš Savienojumā ar "švīkš" raksturo ātru kustību.
- vibu Savienojumā ar "vibumis" raksturo ļoti ātras šūpošanās kustības.
- vicu Savienojumā ar "vicumis" apraksta ātras kustības.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas.
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties.
- piejaucēšana Savvaļas dzīvnieku pārvēršana mājkustoņos pieradināšanas ceļā.
- process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība
- sociālais process secīga, nepārtraukta sociālo stāvokļu maiņa vai sociālo sistēmu un to veidojošo elementu kustība jebkurā sociālajā vidē
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
- olimpiāde Senajā Grieķijā un mūsdienu olimpiskajā kustībā četru gadu periods starp divām olimpiskajām spēlēm.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
- heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses.
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai.
- postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
- spridzis Sīks, kustīgs kukainis.
- zobsiksna Siksna (2) ar zobveida virsmu vienā tās pusē, paredzēta kustības pārnesei starp zobratiem.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
- konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā
- konvekcijas siltumapmaiņa siltumapmaiņa ar kustībā esošu vidi, piemēram, gaisa, tvaika vai šķidruma plūsmu
- darbviela Siltumnesējs - kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltumapmaiņu.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- soļdzinējs Sinhrondzinējs, kas pārveido elektriskus impulsus diskrētā mehāniskā kustībā.
- alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
- adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams).
- ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu.
- kardiopneimogramma Sirds un elpošanas kustību grafisks attēls.
- aktinokimogrāfija Sirds, plaušu, vai citu orgānu kustību reģistrēšana ar staru enerģijas palīdzību.
- kardiogrāfija Sirdsdarbības izraisīto krūšu kurvja sieniņas kustību pierakstīšana ar speciālu aparātu.
- žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
- žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
- žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru).
- nemainīga sistēma sistēma, kurā kustības laikā nemainās tās struktūra (brīvības pakāpju skaits un saites)
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus
- spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
- apkuļāt Sitot izkustināt.
- repis Sivēns, novājējis mājkustonis.
- stīvs kā beņķis ska par slinku, mazkustīgu dzīvnieku
- euritmija Skaisti iedalītas kustības, piem., dejā, mūzikā, runā utt.
- vilciena numurs skaitlis, ar ko apzīmē katru vilcienu atkarībā no vilciena kategorijas, kursēšanas perioda un kustības virziena
- žvanckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru.
- žvonckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru.
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- skrečs Skaņu efekts, ko rada dīdžejs, respektīvi, skrečeris, ar roku kustinot šurp turp (skrečojot) spēlējošu ierakstu (vinila plati vai magnetofona lenti), tādējādi radot jaunas skaņu un ritmu variācijas.
- skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- noplurkšēties Skaņu verbs, raksturo ātru spārnu kustību radītas skaņas.
- glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
- lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi.
- blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
- teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
- sprostskrūve Skrūve (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- hidrostatiskais skrūves pārvads skrūves pārvads ar eļļas slāni starp kustīgajām virsmām, kuru pievada ar spiedienu
- rites skrūves pārvads skrūves pārvads ar lodītēm starp kustīgajam virsmām; strādā rites berzes režīmā
- vadskrūve Skrūves pārvads virpas griezes kustības pārvēršanai virzes kustībā.
- baltais lotoss slepena kustība Ķīnā 18.-20. gs., kuras mācība bija budisma un daoisma misticisma sajaukums
- dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru noris vilcienu kustība.
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
- kineziterapija Slimības ārstēšana ar aktīvām vai pasīvām kustībām; ārstnieciskā vingrošana.
- simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
- kinezofobija Slimīgas bailes no kustībām, satricinājumiem.
- vilāgs Slinks cilvēks, kas lēni kustās.
- tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt.
- luika Sliņķe (par cilvēku vai kustoni).
- dīdelēties Smagi kustēties, šūpoties.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- aizkūžņāt Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
- aizkūžņāties Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
- sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats.
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
- bernšteinisms Sociāldemokrātiskās kustības novirziens Vācijā 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā (pamatlicējs – E. Bernšteins).
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē
- akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu.
- ercinīgs Sparīgs, enerģisks, kustīgs, iznesīgs.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- ceļš speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos.
- skrūvveida kustība speciāls cieta ķermeņa kustības gadījums, kurā leņķiskā ātruma vektors ir paralēls virzes kustības ātruma vektoram
- trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai
- peles paliktnis speciāls paliktnis, ko novieto uz galda, lai pa to pārbīdītu peli, nodrošinot tās vieglāku pārvietošanu un precīzāku peles kustības pārnešanu kursora kustībā displeja ekrānā
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem; uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- iešvunkāties Spēcīgi iešūpoties, sakustēties.
- plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
- spriegs Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
- ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību); ciešs (2).
- ciešs Spēcīgs, stingrs, noteikts (par kustību).
- spēks spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu
- amnestiskā apraksija spēja atdarināt kustības, bet nespēja izpildīt tās pēc rīkojuma
- diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju.
- eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības.
- manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma
- akselerators Spēkrata vadības svira kustības ātruma mainīšanai.
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks)
- kustības pretestība spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai
- pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
- snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- fintotājs Spēlētājs (sportaspēlēs), kas izmanto māņu kustības.
- trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem).
- astenospermija Spermotozoīdu kustību zudums vai samazināšanās.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- galdiņa dancināšana spiritisks eksperiments, kura laikā tā dalībnieki liek galdiņam kustēties
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
- nistagms Spontānas, ātras, ritmiskas acābolu kustības.
- amiotaksija Spontānas, nesaskaņotas, nekoordinētas muskuļu kustības.
- trofozoīts Sporaiņu (piem., kokcīdiju un plazmodiju) dzimumgatavā, kustīgā stadija.
- finta Sportā - māņu kustība, viltus izklupiens.
- lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
- rallijs Sporta sacensības pēc noteikta kustības grafika ar automobiļiem, motocikliem, motorolleriem.
- sēdvolejbols Sporta spēle cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem -- volejbols, ko spēlē sēdus.
- vingrošana sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības
- sporta vingrošana sporta veids, kurn ietilpst dažādi vingrojumi rīkos, kā arī brīvās kustības
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
- dinamika Spraigums (norisē, kustībā).
- dinamisms Spraigums, kustīgums, mainīgums.
- atnešanās sprosts sprosts sivēnmāšu kustību ierobežošanai grūsnības pirmajā mēnesī un sivēnu zīdīšanas laikā
- rumenogrāfija Spurekļa kustību grafisks pieraksts.
- bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
- sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
- fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms").
- ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens").
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
- vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi.
- kustīgu attēlu ekspertu grupa starptautiskās standartizēšanas organizācijas ekspertu grupa, kas izstrādājusi kustīgu attēlu saspiešanas paņēmienu kopumu, kas ieguvis standarta statusu _MPEG_
- humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija.
- M "Mike starptautisks signāls – nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas"
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju
- tautas skaitīšanas dati statistiskā informācija, kuru iegūst tautas skaitīšanā par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, izvietojumu un kustību, kā arī par to mājokļiem
- vadotnes Statnes un citu korpusveida detaļu konstrukcijas elementi, pa kuriem pārvietojas kustīgi mezgli vai izpildietaises.
- stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi.
- apstāvi Stāvoklis, kad iestājas kustību un domāšanas aizture.
- hipermetrija Stāvoklis, kad patvaļīgas muskuļu kustības pārsniedz iecerēto nolūku.
- horeoatetoze Stāvoklis, kam raksturīgas horejiskas un atetoniskas kustības.
- mehāniskās sistēmas līdzsvars stāvoklis, kurā mehāniskās sistēmas sastāvdaļas atrodas mierā vai kustas vienmērīgi taisnā kustībā
- hipometrija Stāvoklis, kurā voluntāro muskuļu kustības nesasniedz mērķi; samazināts kustību apjoms.
- svārstību moda (forma) stāvokļa konfigurācija svārstību kustībai (ar vienu svārstību frekvenci), ja novirzes no līdzsvara stāvokļa ir maksimālas
- gūbainis Stāvs, ko tālumā redz kustamies.
- mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām).
- virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani
- vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru.
- kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
- šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei.
- garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
- karodziņu transportieris stieņveida transportieris ar izciļņiem (karodziņiem), kurš veic lineāro un leņķisko kustību, pārvietošanās laikā aptverot pārvietojamos priekšmetus
- sprūdu transportieris stieņveida transportieris ar sprūdiem, kurš veic tikai lineāru kustību
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
- kā pārakmeņojies stingi, nekustīgi (aiz bailēm, pārsteiguma, samulsuma, uztraukuma)
- reciditāte Stings nekustīgums.
- agrārnemieri Stipra agrārkustība.
- sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni
- griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
- artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības.
- dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus.
- Trāniešu kustība strādnieku kustība Norvēģijā 19. gs. vidū (1848-1851), kas centās izcīnīt vispārdemokrātiskas reformas
- trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda.
- sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
- kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- revulsija Strauja sulu kustēšanās.
- tektoniskā aktivizācija strauja tektonisku kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās ("stabilizētās") Zemes garozas daļās
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- kā atsperes sviests straujā, pēkšņā kustībā
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
- sisties Strauji kustēties šurpu turpu.
- spriņģēt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- dancāt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- apvīcināt Strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā) apkārt.
- noskriet Strauji nokust (parasti par sniegu).
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
- pamētāt Strauji pakustināt (ķermeņa daļu).
- aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
- salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa dalu).
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu)
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
- hartals Streika veids Indijā nacionālās atbrīvošanās kustības laikā (1918-1947): to vadīja Indijas Nacionālais kongress, un tas bija vērsts pret angļu kolonizatoriem.
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām).
- kokains Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (par kustībām).
- stūres ass stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- stūres vārpsta stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- mels Subjektīva ārpussistēmas mērvienība skaņas augstuma mērīšanai; lieto gk. muzikālajā akustikā.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- trēmatodi Sūcēji tārpi, kas kā liekēži dzīvo citu kustoņu orgānos.
- binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi.
- raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
- akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas.
- subharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu lielāks par ierosinošā spēka periodu
- superharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu mazāks par ierosinošā spēka periodu
- pulsācija svārstību process, kurā summējas divas harmoniskas kustības ar tuvām frekvencēm
- lineāra svārstību sistēma svārstību sistēma, kuras kustību apraksta lineāri diferenciālvienādojumi
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
- aizsargsvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību, darbību.
- aiztursvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību.
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- kratīt Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- vēdināt Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- augstbaznīca Šāds grupējums vai kustība arī citās konfesijās.
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā
- raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
- eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
- šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- hidatisms Šķidruma kustības skaņa (šļakstiens) ķermeņa dobumā.
- bezspiediena plūsma šķidruma plūsma vaļējā gultnē vai slēgtā, nepilnīgi pildītā kanālā, kur šķidruma kustība notiek smaguma spēka iedarbībā
- fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.).
- turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
- spiediena plūsma šķidruma vai gāzes kustība slēgtā kanālā (caurule) spiediena spēku iedarbībā
- hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
- autokinētisks Šķietami kustīgs.
- nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm
- pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai).
- lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai.
- škurināt Šķirstīt, plivināt; kustināt.
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
- vienkāršā šļūce šļūce, kas sastāv no sijām, kuras novietotas šķērsām agregāta kustības virzienam
- glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni
- bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu.
- stāvošā takelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
- nekustīgā tekelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
- spiednis Štances kustīgā pamatdaļa; arī puansons (1).
- amebocīts Šūna, kurai, līdzīgi neitrofilajam leikocītam, ir amēbveida kustības.
- citotakse Šūnu kustība kairinājuma virzienā vai prom no tā.
- trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā.
- žūžas Šūpojošas kustības; arī darbība --> žūžot (2).
- aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
- izšūpot Šūpojot izkustināt.
- smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt.
- ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu).
- ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties.
- boldarēties Šurp un turp kustēties.
- ļindēt Šurp un turp kustēties.
- skoldrīt šurp un turp kustināt
- šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
- špurkšināt Šurp un turp kustināt.
- uksnīt Šurp un turp kustināt.
- žvīrāt Šurp un turp kustināt.
- īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
- ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- pret dejas ceļu Tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa kreisi, pulksteņa rādītāja kustības virzienā.
- pretēji tā, ka (kā) kustības virziens vērsts pretī (kam)
- zems Tā, ka (kas) virzienā uz lēļu ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei (piemēram, par kustībām); tāds, kas virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei.
- īsi tā, ka (žests, kustība) notiek strauji, nelielā amplitūdā
- strīķētin Tā, ka saskaras (kustībā).
- lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
- metageneze Tāda kustoņu vairošanās, kurā pēc dzimstīgas paaudzes nāk otra nedzimstīga, kas vairojas bez tēviņiem.
- periodiska kustība tāda materiālu objektu kustība, kurā pēc noteikta laika (perioda) visi kinemātiskie lielumi atkārtojas vienādā laika secībā
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
- divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- hipoidāls Tāds (zobrats), kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
- lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.)
- mazkustīgs dzīves veids tāds dzīves veids, kurā ir maz kustību
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- brīvgājiens Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
- lēcienveida Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids (par kustībām).
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz.
- ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- paškustīgs Tāds, kam ir raksturīga paškustība (1).
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- mierīgs Tāds, kam ir raksturīgs nekustīgums (par stāvokli).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
- stīvacu Tāds, kam ir stīvas, nekustīgas acis.
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1).
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- graciozs Tāds, kam ir vieglas, plastiskas kustības, pozas.
- slābans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- slābs Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- šļaugans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- dinamisks Tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.); tāds, kurā izpaužas spraigums.
- viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
- animēts Tāds, kam piešķirts dzīvīgums; kustīgs.
- monofonisks Tāds, kam raksturīga elektroakustiska signāla vienkanāla realizācija.
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības; tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- vadošs Tāds, kas (piemēram, iekārtā, ierīcē) ir paredzēts (kā, parasti kustības virziena) noteikšanai, ieturēšanai.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- tiza Tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.).
- kustīgs Tāds, kas atrodas kustībā (2).
- paškustīgs Tāds, kas atrodas paškustība (2).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- visceromotorisks Tāds, kas attiecas uz iekšējo orgānu kustībām.
- propalināls Tāds, kas attiecas uz kustībām uz priekšu un atpakaļ.
- statokinētisks Tāds, kas attiecas uz ķermeņa vai tā daļu stāvokli kustības laikā.
- iridomotorisks Tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos.
- auksiliomotorisks Tāds, kas atvieglo vai stimulē kādas kustības veikšanu.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- abrocīgs Tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām.
- krateklīgs Tāds, kas daudz kustas, lēkā, skraida.
- dīdeklis Tāds, kas dīdās, nemierīgi kustas.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- hronotropisks Tāds, kas ietekmē ritmisku periodisku kustību, piem., sirds ritmu.
- nekustīgs Tāds, kas ir bez kustības; tāds, kas nemaina savu stāvokli.
- spirgts Tāds, kas ir kustīgs, kam mainās intensitāte (par parādībām dabā).
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- mierīgs Tāds, kas ir nekustīgs.
- dīdīgs Tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
- klaburīgs Tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām).
- hidrokinētisks Tāds, kas ir saistīts ar ūdens vai citu šķidrumu kustību, ūdens molekulu pārnesi, piem., sekrēcijas procesos.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas (parasti par kustību, iedarbību).
- sānisks Tāds, kas ir vērsts ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (parasti par kustību).
- pretējs tāds, kas ir vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens ir vērsts pretī (kam)
- lejupējs Tāds, kas ir vērsts uz leju (parasti par virzienu, kustību).
- priekšupējs Tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību).
- aktīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā.
- pasīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas neaktīvā, neenerģiskā darbībā, rīcībā, arī kustībā.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- perpetuum mobile tāds, kas kustas mūžīgi; prktiski nerealizējams "mūžīgais dzinējs", kura iespējamība ir pretrunā ar fizikas pamatlikumiem
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- pilomotorisks Tāds, kas kustina matus, piem., mata cēlājmuskuļi.
- ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
- motorisks Tāds, kas liek kustēties, darbina; saistīts ar motoriku, tai raksturīgs.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
- lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
- skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
- lodains Tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas.
- nukleopetāls Tāds, kas meklē kodolu; vīrišķā pirmkodola kustība sievišķā pirmkodola virzienā.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā
- nemierīgs Tāds, kas nemitīgi kustas, pārvietojas (par dzīvniekiem).
- mazkustīgs Tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt.
- ļenkurīgs Tāds, kas neturas stingri, kustas, ļogās.
- laminārs Tāds, kas noris paralēlos slāņos bez virpuļiem (parasti par šķidruma vai gāzes kustību).
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- darbīgs Tāds, kas parasti ir nodarbināts, atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- mobils Tāds, kas pārvietojas, tāds, ko var (samērā viegli) pārvietot; kustīgs (1).
- elektrokinētisks Tāds, kas saistīts ar divu fāžu savstarpējām kustībām elektriskā lauka iedarbībā.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- gauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma; lēns.
- pagauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas palēni, bez spraiguma.
- dancīgs Tāds, kas strauji kustas, lēkā, skraida (parasti par dzīvnieku).
- žibīgs Tāds, kas strauji, ļoti ātri kustas, pārvietojas.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- boldaris Tāds, kas šurp un turp kustās.
- ievingrināt Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- šaudeklīgs Tāds, kas veikli, arī šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts.
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- līksms Tāds, kas viegli, rotaļīgi kustas, plūst, arī mirdz.
- nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas, mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- skaļš Tāds, kur ir drūzma, dzīva transporta kustība (parasti par vietu).
- nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību.
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs.
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī samērā nomaļš.
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- mierīgs Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu, arī telpu).
- rāms Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu); arī mierīgs (1).
- trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- jautrs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml).
- manīgs Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
- gaisīgs Tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte (par kustībām).
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
- strādīgs Tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem).
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- nemudrs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- stalts Tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli).
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- stings Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju).
- bezkontaktu Tāds, kurā nav kustīgu vai slīdošu kontaktu (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām).
- statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums.
- sensomotorisks Tāds, kurā sajūtu impulsi izraisa kustību impulsus.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- taisns Tāds, kura virzienam ir taisnes veids (par kustību); tāds, kas atbilst taisnei (par virzienu).
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi; tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- loks Tāds, pa ko notiek lokveida kustība, virzība.
- kā zaldāts taisni, nekustīgi
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
- olēties Tālumā kustēties, rēgoties.
- gumzāties Tālumā kustēties.
- šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana.
- aizturtapa Tapa, kas ierobežo (kā) kustību, plūsmu.
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- zīme Tas (piemēram, darbība, norise, kustība), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi, kustību.
- čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
- spruksts Tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks.
- karognesējs Tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā.
- lentaris Tas, kas kustas, ļodzās, arī plandās.
- ņirba Tas, kas staigā sīkiem solīšiem vai ātri kustas.
- glabātājs Tas, kurš saskaņā ar glabājuma līgumu uzņemas pienākumu glabāt kādu kustamu lietu, ko tam nodevis glabājuma devējs.
- opriški Tautas atbrīvošanās kustības dalībnieki, kas cīnījās pret dzimtbūšanu un nacionālajiem spaidiem R-Ukrainā 16. gs.- 19. gs. 1. pusē.
- Seijidu kustība tautas kustība Irānā 14. gs., kas bija vērsta pret mongoļu un vietējo feodāļu jūgu
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sfēras uz patērēšanas sfēru
- dzīvā bilde teātra uzvedums, kurā nekustīgi izpildītāji attēlo kādu ainu
- inversors Tehnikā - mehānisms, kas riņķveida kustību pārveido taisnsvirziena kustībā.
- hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
- ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta
- eļļas smidzinātājs tehniska ierīce, kas izsmidzina eļļu gaisa plūsmā, lai eļļotu pneimoiekārtas kustīgos elementus vai rites gultņus
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena (dzenošā) elementa uz otru (dzīto) elementu.
- vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību
- TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly").
- neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
- vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki.
- kvartārtektonika Tektoniskas kalnu kustības kvartārā periodā.
- mūsdienu tektoniskās kustības tektoniskās kustības, kas notikušas vēsturiskajā laikā vai notiek mūsdienās
- disjunktīvās kustības tektoniskās kustības, kuru rezultātā Zemes garozas ieži sašķeļas
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- tektoģenēze Tektoniskie procesi un kustības, kas radījuši Zemes tektoniskos veidojumus; Zemes garozas tektonisko veidojumu tapšana.
- fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus, izmantojot fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes; attiecīgais sakaru veids.
- reāllaika konferencēšana telekonferences tiešraides seanss, kas izmanto tik ātrdarbīgu komunikācijas iekārtu, ka ir iespējams sekot dalībnieku kustībām un runai
- dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli.
- gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē vai kustībai starp celtnēm.
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā.
- centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām
- kvantu mehānika teorētiskās fizikas nozare, kurā pēta mikrodaļiņu (molekulu, atomu, neitronu, protonu, elektronu utt.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību
- efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību
- galīgais elements teorētiski tālāk nedalāms elements, kas slogošanā kustas un relatīvi deformējas
- speciālā relativitātes teorija teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības
- zaloms Termins plostniecībā, kas apzīmēja nekontrolētu koku masas kustību ūdenī.
- zoloms Termins plostniecībā, kas apzīmēja nekontrolētu koku masas kustību ūdenī.
- vilikinīns Termostabila viela zarnu gļotādā, kas izdalās zarnu sulā sālsskābes ietekmē un ierosina zarnu bārkšu kustības.
- TB/LNNK Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālās neatkarības kustība - Latvijas politisko partiju apvienība.
- tantrisms Tibetas budistu prakse ar mērķi sasniegt tiešu apskaidrotā Es pārdzīvojumu ar simbolu, vizuālu tēlu, skaņu atkārtošanas, rituālu kustību un seksuālas savienošanās, kā arī elpas pārvaldīšanas tehnikas palīdzību.
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- krauomānija Tiks ritmisku kustību veidā, piem., balansēšana, galvas grozīšana u. c.
- iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- sasakustināties Tikt sakustinātam.
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- spriesties Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- dzelzceļa tilta gabarīts tilta kontūra, pa kuru notiek transportlīdzekļu un gājēju kustība
- pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms
- izgriežamais tilts tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
- lidaparāts uz gaisa spilvena transportlīdzeklis kustībai virs zemes vai ūdens virsmas uz gaisa spilvena nelielā augstumā
- aerogājējs Transportlīdzeklis, kura kustībai izmantots gaisa spilvens.
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- kruīzs Transportlīdzekļa kustība ar ekonomisku ātrumu.
- atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība atpakaļvirzienā.
- brīvskrējiens Transportlīdzekļa kustība pēc inerces, kad riteņiem nepievada vilces vai bremzēšanas spēku.
- bremzēšana Transportlīdzekļa kustības ātruma samazināšana vai tā apstādināšana ar bremzēm iepriekš paredzētajā vietā.
- atļautais ātrums transportlīdzekļa kustības ātrums, kuru reglamentē normatīvie dokumenti
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
- apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ
- manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā
- buksēšana Transportlīdzekļa riteņu griešanās uz vietas bez kustības uz priekšu.
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte
- tranzīta kustība transportlīdzekļu kustība, kuri veic šādus pārvadājumus
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- tranzītkustība Tranzīta kustība.
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos.
- steperis Trenažieru veids: kustīgais skrejceļš.
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- knipis Troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- metāla trose trose no dažāda cietuma metāla, ir rūsošās un nerūsošās metāla troses, nerūsošās lieto kustīgās un nekustīgās takelāžas vajadzībām
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- iegūroties Tūļājoties iekustēties.
- zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt.
- sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
- kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju
- konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā.
- riņķī Tuvumā (kam, kādam uzturēties), ap ko, gar ko (kustēties).
- stators tvaika turbīnas, kompresora, hidrosūkņa, hidromotora u. tml. nekustīgā daļa
- prettvaiks Tvaiks, kas rodas, ja tvaika lokomotīvei kustoties uz priekšu gaitas skrūvi pārbīda kustībai pretējā virzienā, ko izmantoja avārijas bremzēšanai.
- ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā
- haidamaks Ukraiņu atbrīvošanās kustības dalībnieks, kas Labā krasta Ukrainā 18. gs. cīnījās pret poļu šļahtu.
- hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības.
- ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā.
- sonarogrāfija Ultrasonogrāfiskā skenēšana, kas nodrošina divdimensiju attēla iegūšanu, kurš atbilst akustiskajai mijiedarbībai audos.
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
- Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
- urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
- lāzerlitotripsija Urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot fotoakustisko efektu.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- klaņoties Uz augšu un leju kustēties.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- aizmesties Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
- centrostaltisks Uz kustības centru attiecīgs.
- pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
- kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli).
- sprostuzgrieznis Uzgrieznis (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- perseverācija Uzmācīga vienu un to pašu kustību, tēlu, domu atkārtošanās; rodas gan spēcīgu pārdzīvojumu, gan centrālās nervu sistēmas saslimšanas gadījumos.
- mīkšņot Uznākt atkusnim, kust, atkušņot.
- mīkt Uznākt atkusnim, kust, atkušņot.
- sekot fokusam uzņemšanas laikā mainīt objektīva fokusu, panākot nemainīgu kustīga objekta attēla asumu
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem
- luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
- saņemt Uztvert kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- kontūras vadības sistēma vadības sistēma, kas nodrošina manipulatora izpildorgāna kustību pa noteiktu trajektoriju un noteiktā pārvietošanās ātrumā
- pozicionālā vadības sistēma vadības sistēma, kas priekšmeta nogādāšanu vietā ar uzdotām koordinātām veic ar manipulatoru, neievērojot noteiktu kustības trajektoriju
- stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- aerostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā analoģiski hidrostatiskajām vadotnēm, taču eļļas slāņa vietā starp kustīgajām virsmām ir saspiesta gaisa slānis
- slīdes vadotnes vadotnes, kas strādā ar eļļojošu starpslāni, kurš daļēji vai pilnīgi atdala kustīgās virsmas; starp virsmām attiecīgi ir pussausā vai šķidrā berze
- hidrostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā šķidrās berzes režīmā ar eļļas slāni starp kustīgajām virsmām, kuru uztur ar pastāvīgu spiedienu
- hidrodinamiskās vadotnes vadotnes, kas strādā šķidrās berzes režīmā ar eļļas slāni starp kustīgajām virsmām, kuru veido spiediens, kas rodas speciālās ķīļveida rievās, ja ir noteikts pārvietošanās ātrums
- rites vadotnes vadotnes, kurās starp kustīgajām virsmām atrodas rotācijas ķermeņi - lodītes un veltnīši; strādā rites berzes režīmā
- ģieda Vaibsti, kustība.
- ģiedums Vaibsti, kustība.
- Eilera dinamiskie vienādojumi vairāki vienādojumi, kas apraksta ķermeņa sfērisko kustību uz izvēlētajām kustīgajām asīm, kuras ir galvenās inerces asis cietā ķermenī
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
- locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
- staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
- staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
- glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
- mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5).
- mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- kuļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
- kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
- spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- vīcināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
- spīrināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas).
- spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- vēzēt Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- iztrīcināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
- purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
- atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
- atšķobīt Vairākkārtīgi kustinot, gāzelējot pārvietot.
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu)
- valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā
- VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu
- koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli.
- lemperēties Vaļīgi, brīvi kustēties.
- kuļīgs Vaļīgs, kustīgs.
- iridokinēze Varavīksnenes kustības, kas sašaurina vai paplašina zīlīti.
- kūnis Vārgs, novājējis dzīvnieks, kustonis; slimīga dzīva būtne.
- vadvārpsta Vārpsta, kas pārnes kustību uz izpildelementiem ar zobratu un zobstieņa palīdzību.
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
- pretvārsts Vārsts, kas pieļauj plūsmas kustību tikai vienā virzienā un noslēdz kustību pretējā virzienā; vienvirziena vārsts.
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu.
- klemberis Vecs un nekārtīgs cilvēks, kustonis vai kāda lieta.
- skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
- velt Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituļi) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- skrečot Veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- sprikšķe Veikla, kustīga meitene.
- dejošana veikla, rotaļīga kustēšanās (par dzīvniekiem)
- izasvaidīties Veikli strādāt; strauji kustēties.
- skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt.
- dejot veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem); strauji lidināties (par kukaiņiem)
- lokans Veikls, elastīgs (par kustībām).
- lunkans Veikls, elastīgs (par kustībām).
- šmaugs Veikls, elastīgs, arī straujš (par kustībām); arī slaids 1(4).
- žipčiks Veikls, kustīgs cilvēks.
- živerīgs Veikls, kustīgs, darbīgs.
- lodīgs Veikls, kustīgs, izveicīgs; nasks.
- loks Veikls, kustīgs, izveicīgs.
- vingrs Veikls, viegls, arī drošs - par kustībām, gaitu.
- kuksnīties Veikt dažādas kustības.
- dejot Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- manipulēt Veikt kustību, darbību, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- apkalpot Veikt pienākumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu kustību.
- 0 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 0-0,2 m/s, bezvējš, kokiem lapas nekustas, dūmi ceļas vertikāli
- 1 balle pēc Boforta skalas vēja ātrums 0,3-1,5 m/s, vēsma, viegla gaisa kustība, dūmi nedaudz noliecas
- 2 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 1,6-3,3 m/s, neliels vējš, seja jūt gaisa kustību, lapas čab.
- 3 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 3,4-5,4 m/s, lēns vējš, kustas lapas un sīki koku zari
- 4 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 5,5-7,9 m/s, mērens vējš, lokās koku galotnes, kustas nelieli zari, ceļas putekļi
- relatīvais vēja ātrums vēja ātrums attiecībā pret kustībā esošu objektu (kuģi, jahtu u. c.)
- viegla brīze vējš, kas jūtams kā viegla vēsma, kustas koku lapas (2 balles vai 1,8-3,3 m/s)
- pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
- ceļavējš Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums
- rotors Vektors, ar ko raksturo rotācijas kustību.
- pārvietojums vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai.
- kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties
- virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
- atpīlis Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs.
- sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
- kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
- cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes
- apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi.
- kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
- flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā.
- švibināt Vicināt; kustināt.
- studzināties Vicināties, veikt nesakarīgas kustības.
- vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
- videoreģistrators Video novērošanas iekārta, kas darbojoties automātiskā režīmā saglabā novērojamās teritorijas attēlus pēc noteiktiem laika sprīžiem vai arī konstatējot kustību.
- pilnkustības videoadapters videoadapters, kas nodrošina kustīgu videoattēlu izspīdināšanu datora displeja ekrāna logā
- stingkadru video videopārraide, kurā attēls mainās katru 2 sekunžu laikā, nevis 30 reižu sekundā, kā tas notiek pilnkustības videopārraidēs
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- pūsma Viegla (gaisa) kustība, plūsma.
- šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- agevole Viegli, kustīgi, nepiespiesti.
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- liegs Viegls (par kustību).
- rotaļīgs Viegls (par soli, gaitu, kustību).
- elastīgs Viegls, arī plastisks (par kustībām).
- vārs Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību).
- graciozs Viegls, plastisks (par kustībām, pozām).
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- grācija Vieglums, plastiskums (kustībām, pozām).
- cietviela vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga formas stabilitāte un daļiņu termiskā kustība, daļiņām veicot mazas svārstības ap līdzsvara stāvokļiem
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- tīrīšanās Vielu atdalīšanās no kustoņa dzemdes un dzemdes ceļiem pēc atnešanās.
- insorbcija Vielu kustība no zarnu lūmena uz asinīm.
- kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās.
- akustiskā metode viena no fonētikas pētīšanas instrumentālajām (kimogrammu, oscilogrammu un spektrogrammu) metodēm, kuras pamatā ir akustiskā analīze
- evekcija Viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks.
- elevons Viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas.
- balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
- hemiparēze Vienas ķermeņa puses daļēja paralīze - kustību pavājinājums.
- dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
- peripolēze Vienas šūnas kustēšanās ap otru, piem., kad limfocīti grupējas ap makrofāgiem limfātiskajos audos.
- Galēna preparāti vienkārši ārstniecības līdzekļi, kas sastāv no augu vai kustoņu vielām
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
- svārstīšanās Vienmērīga kustība ap līdzsvara stāvokli uz abām pusēm.
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s.
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
- pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē.
- berziens Vienreizēja beršanas kustība.
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- Dalambēra princips viens no dinamikas pamatprincipiem, pēc kura nebrīvas mehāniskās sistēmas kustības laikā aktīvie spēki un inerces spēki nosacīti līdzsvarojas ar saišu reakcijām
- sabiedrotais antagonists viens no diviem muskuļiem (vai muskuļu grupām), kuri darbojas gandrīz pretējā virzienā, bet, darbodamies vienlaicīgi, rada loceklī kustību, kas ir vidēja starp abām atšķirīgajām kustībām
- magnētiskais lauks viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā)
- dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu
- monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām.
- sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- ceļš Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
- apakša Vieta zem priekšmeta, no kuras sākas kustības virziens.
- beigu punkts vieta, arī laika moments, kurā beidzas kāda kustība, norise u. tml.
- sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml; sākumpunkts
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- cietums Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība; apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- nutācija Vijīga augu galotņu griešanās kustība.
- tangenciālā jauda vilces ritošā sastāva dzenošo riteņpāru jauda, ko realizē, ritošam sastāvam pārvietojoties ar aprēķina kustības ātrumu, kad uz dzenošiem riteņpāriem attīstās aprēķina vai ilgstošā režīma tangenciālais vilcējspēks
- ekipāža Vilces ritošā sastāva konstruktīvā daļa, kas realizē sastāva kustību pa sliežu ceļu, pamats virsbūvei ar tajā uzstādītajām iekārtām.
- vilces raksturlīkne vilces ritošā sastāva vilcējspēka un kustības ātruma sakarība dažādos vilces motora darba režīmos, tiek dota diagrammmas vai tabulas veidā
- tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku
- iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās
- maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna)
- kārtējais vilciens vilciens, kas kursē pēc apstiprināta vilcienu kustības grafika
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- garsastāva vilciens vilciens, kura garums pārsniedz vilcienu kustības grafikā noteikto garuma normu
- lokomotīvju signalizācija vilcienu kustības intervālu regulēšanas automātiskā sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos, kas nodrošina garāmejas vai stacijas luksoforu signālrādījumu pārraidi lokomotīves luksoforam mašīnista kabīnē un vilciena automātisku apstāšanos, ja mašīnists vajadzīgajā brīdī nebremzē vai neaptur vilcienu
- dispečercentralizācija Vilcienu kustības vadības sistēma ar tālvadības un telesignalizācijas kanāliem no viena dispečerpunkta; veic automātisko bloķēšanu posmos, pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju stacijās, kontrolē uz vadības pults pārmiju stāvokli un aizņemtību, posmu, stacijas ceļu un tiem piegulošo blokiecirkņu aizņemtību un uz vadības pults atkārto stacijas signālu rādījumus.
- rabāties vilkties (piemēram, par kreklu, kas kustoties, lokoties velkas uz augšu)
- de Brojī vilnis vilnis, kas raksturo materiālu daļiņu noteiktos apstākļos, piemēram, elektronu difrakciju kristālos; brīvas daļiņas de Brojī viļņa garums vienlīdzīgs h/mv (h ir Planka konstante, m – daļiņas masa, v– daļiņas kustības ātrums)
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā.
- magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi)
- celties un krist (retāk kristies) viļņoties augšup un lejup; ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju
- difrakcija Viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību.
- undulācija Viļņveida kustība; fluktuācija.
- planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- plavināt Viļņveidīgi kustināt.
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu.
- izometriskie vingrojumi vingrojumi, kuros muskuļiem liek darboties vienam pret otru vai pret nekustīgu virsmu
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- ņirmināt Virmot, smalki kustēties.
- pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties.
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei
- paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds.
- diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera
- puse Virziens (darbībai, kustībai), arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo virzienu.
- posibilisms Virziens Francijas sociālistiskajā kustībā 19. gs.
- meņševisms Virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā kustībā.
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes.
- lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli.
- lidošana virzīšanās lejup, arī kustēšanās pa gaisu – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- griezt Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju).
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
- laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
- krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
- peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā.
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
- kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- peidžerēt Virzīties, kustēties.
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- lidlauka satiksme visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas
- vēlosifers Visai viegli rati kustināmām asīm.
- seša Visas ūdens masas svārstības kustība noslēgtā ūdens baseinā (ezerā vai jūrā).
- demultiplikators Visbiežāk divpakāpju papildu pārnesumkārba, kura atrodas aiz automobiļa pārnesumkārbas un kuras mazākais pārnesums paredzēts kustībai ar mazu ātrumu vai bezceļa apstākļos, bet lielākais pārnesums - kustībai ar lielu ātrumu pa cieta seguma ceļiem.
- konstruktīvais ātrums vislielākais kustības ātrums, kas noteikts, projektējot ritošo sastāvu, pamatojoties uz pieļaujamo sliežu ceļa slodzi, kustības drošību un elementu stiprības kritērijiem
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā)
- CGT Vispārējā darba konfederācija (franču "Confederation Generale du Travail"), dib. 1895, centr. Francijas arodbiedrību kustības organizācija.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisa satiksme visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā
- divizorijs Vizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa un norāda saliekamo teksta rindu.
- indukcijsistēmas voltmetrs voltmetrs, kura darbības pamatā ir laikā mainīgas magnētiskās plūsmas un voltmetra kustīgajā daļā inducētās strāvas mijiedarbība; mēra tikai maiņspriegumu
- parakinēze Voluntāro muskuļu patoloģiskas kustības, ko izraisa motorisko nervu vai to centru slimība.
- sijāža Zāģēšana; šurp-turp kustība, masāžas paņēmiens, ko izdara ar plaukstas elkoņmalu vai mugurpusi.
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā
- volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- enterogrāfija Zarnas kustību grafiska reģistrēšana ar enterogrāfu.
- kā (zemē) iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs
- kā zemē iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs
- atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt.
- peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
- dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga
- negatīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā projām no cieta ķermeņa
- pozitīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni
- stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā.
- stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā.
- aerotaksis Zemāko, pie vietas nesaistīto augu (piem., baktēriju) spēja ieņemt kustoties noteiktu stāvokli, atbildot uz skābekļa kairinājumu.
- dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju.
- nekustama manta zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības; nekustamais īpašums
- tektonosfēra Zemes garozas augšējā zona, kurā notiek tektoniskas kustības.
- diaklāzi Zemes garozas kustību ietekmē radušās tektoniskas plaisas iežos.
- tektoniskās hipotēzes Zemes garozas struktūru evolūcijas un tektonisko kustību iemeslu skaidrojumi, kas nomainījuši cits citu.
- tektoniskās kustības Zemes garozas un litosfēras kustības, kas noaska to tektonisko struktūru un parasti izpaužas arī Zemes virsmas reljefā.
- paleotektonika Zemes garozas vai atsevišķu tās daļu tektoniskā struktūra un kustības kādā senākā ģeoloģiskajā periodā.
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
- tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
- zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi.
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem
- daktilomantija Zīlēšana pēc svārsta kustībām.
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē
- rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (parasti par kustības virzienu, ceļu).
- vaiksts Zīmīga kustība.
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē
- biomehānika Zinātne par bioloģisko audu un sistēmu mehānisko deformāciju un kustību likumsakarībām.
- zoopalaiontoloģija Zinātne par izmirušiem kustoņiem.
- zoobioloģija Zinātne par kustoņu dzīvi.
- agrikultūrķīmija Zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē.
- astrodinamika Zinātne par mākslīgo debess ķermeņu (kosmisko lidaparātu) kustību.
- raķešdinamika Zinātne par raķešu kustību to lidojuma aktīvajā posmā.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību.
- fizika zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus
- ballistika Zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- magnetohidrodinamika zinātne, kurā pēta elektromagnētiskā lauka iedarbību uz elektrovadošām un magnētiskām kustīgām šķidrām un gāzveida vielām
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus
- televīzija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver kustīgu attēlu pārraidi ar elektrisko signālu starpniecību; šādas pārraides veids, arī process.
- iedzīvotāju prognozes zinātniski pamatoti perspektīvā iedzīvotāju skaita un sastāva paredzējumi, kas pamatojas uz noteiktiem datiem un hipotēzēm par gaidāmo iedzīvotāju kustību
- zirga gaita zirga virzes kustība
- mīņa Zirgs, kas kustas tikai lēnām.
- sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļkustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
- sprūdrats Zobots rats, kura kustību vienā no virzieniem attur sprūds.
- hipoīdpārvads Zobpārvads, kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
- ātrumkārba Zobratu mehānisms kustības ātruma maiņai (piemēram, mašīnās).
- zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru
- novelšanas metode zobu gludās apstrādes metode zobratu zoba profila veidošanai ar speciālas formas griezējinstrumenta un apstrādājamā ķermeņa novelšanu, kas imitē divu zobratu vai zobrata un zobstieņa sazobes kustību
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli
- zvaigžņu dinamika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta gravitācijas lauka ietekmi uz zvaigžņu kustību un Galaktikas evolūciju
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
- zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes
- dabiskā žāvēšana žāvēšana, kurā nenotiek siltumnesēja un žāvējamā materiāla kustība
- ņibēt Žigli šurp un turp kustēties.
- žiromagnētisks Žiromagnētiskā attiecība - ķermeņa vai sistēmas magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta attiecība.
- žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
- žiroorientieris žiroskopiska ierīce, ar kuru nosaka objekta atrašanās vietu un kustības parmetrus
- gnatankiloze Žokļa ankiloze, tā greizums, nekustība.
kust citās vārdnīcās: