Paplašinātā meklēšana

Meklējam klus.

Atrasts vārdos (72):

Atrasts vārdu savienojumos (36):

Atrasts skaidrojumos (500):

nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
klusība [klusums]{s:4}
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu
ramtīt Apklusināt
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu
pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt
apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes)
aizvērt žaunas apklust
aizkorķēties Apklust
apmēmot Apklust
apmēmoties Apklust
nostāties Apklust (par skaņu)
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
aizvērties Apklust, pārstāt runāt
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
aptīkt Apklust; kļūt mierīgam
norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
Aizver pāksti! apklusti!
Piever žaunas! apklusti!
estinguendo Apklustot, izdziestot
ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
dvest ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu)
godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
tacito consensu ar klusu piekrišanu
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
con sordino ar skaņu klusinātāju
aizbliest ar vienu vārdu apklusināt
attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus)
abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu)
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
izdzist bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
snaust būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā)
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
sanēt būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
zumēt būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!"
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
komiķis cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus
ņauga cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust
duzot Čukstēt, klusu runāt
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
aust Darināt (tīklus)
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem
klusētājs darītājs --> klusēt
klusinātājs darītājs --> klusināt
pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
klusīnām dem. --> klusām, klusu
klusiņām dem. --> klusi; ļoti klusi
klusiņi dem. --> klusi; ļoti klusi
klusītēm dem. --> klusi; ļoti klusi
klusītiņām dem. --> klusi; ļoti klusi
kluseņč dem. --> kluss
klusīns dem. --> kluss
klusiņš dem. --> kluss; ļoti kluss
paklusiņām dem. --> paklusi; samērā klusi
paklusītēm dem. --> paklusi; samērā klusi
paklusītinām dem. --> paklusi; samērā klusi
parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu
purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
dīkuļa Govs, kas klusu mauj
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
rūteris ierīce, kas savieno divus vai vairākus vietējos tīklus
protokola pārveidotājs ierīce, ko, apvienojot datoru tīklus, izmanto viena protokola pārveidošanai otrā, un tā ir tilta vai vārtejas galvenā sastāvdaļa
uzčalot iesākt ātri, jautri runāt un apklust
iebaukšķēties iesākt baukšķēt un tūlīt apklust
iebauroties iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties
ieblēties iesākt blēt un tūlīt apklust
aizbrēkties iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties
iebubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu)
aizbubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties
iebuldurēties iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru)
iečamstēties iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust
iečerkstēties iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečērkstēties iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečiepstēties iesākt čiepstēt un tūlīt apklust
aizčiepstēties iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties
iečinkstēties iesākt činkstēt un tūlīt apklust
aizčinkstēties iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties
iečirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečivināties iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem)
iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iedūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem)
aizdūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties
iedungoties iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust
iedziedāties iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
iedziedāties iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
ielīgoties iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust
aizdziedāties iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties
iegāgināties iesākt gagināt un tūlīt apklust
iegagināties iesākt gāgināt un tūlīt apklust
iegārgties iesākt gārgt un tūlīt apklust
aizgārgties iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties
iegaudoties iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku)
aizgaudoties iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies
ieīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust
aizīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties
iekaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku)
aizkaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties
iekladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust
aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
ieklaigāties iesākt klaigāt un tūlīt apklust
iekliegties iesākt kliegt un tūlīt apklust
aizkliegties iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties
ieklukstēties iesākt klukstēt un tūlīt apklust
aizklukstēties iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties
ieknukstēties iesākt knukstēt un tūlīt apklust
iekriukšēties iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust
iekriukšķēties iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust
iekūkoties iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi)
iekunkstēties iesākt kunkstēt un tūlīt apklust
iekurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust
aizkurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties
iekurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust
aizkurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties
iekviekties iesākt kviekt un tūlīt apklust
ieķaukstēties iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust
ieķērkstēties iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust
ieķērkties iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
iemauroties iesākt maurot un tūlīt apklust
iemauties iesākt maut un tūlīt apklust
aizbubināt iesākt murmināt, klusi zviegt
ieņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust
aizņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties
ieņerkstēties iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust
ieņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust
aizņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties
ieņurkstēties iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust
ieņurkšēties iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust
ieņurkšķēties iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust
ieņurrāties iesākt ņurrāt un tūlīt apklust
iepēkšēties iesākt pēkšēt un tūlīt apklust
ieprēkšķināties iesākt pēkšķēt un apklust
iepēkšķēties iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust
iepīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust
aizpīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties
iepogoties iesākt pogot un tūlīt apklust
iegriezties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi)
iekliegties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
iečakstināties iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
iedziedāties iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust
ierēkties iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
ierieties iesākt riet un tūlīt apklust
aizrieties iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties
ierubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni)
aizrubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties
ierukšēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust
ierukšķēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust
aizrukšēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
aizrukšķēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
ierūkties iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
iesaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties
aizsaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties
iesēkties iesākt sēkt un tūlīt apklust
iesīkties iesākt sīkt un tūlīt apklust
aizsīkties iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties
ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
iesmilkstēties iesākt smilkstēt un tūlīt apklust
iespiegties iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku)
iestenēties iesākt stenēt un tūlīt apklust
iešķaudīties iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties
ietrallināties iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust
ieūjināties iesākt ūjināt un tūlīt apklust
ieurkšēties iesākt urkšēt un tūlīt apklust
ieurkšķēties iesākt urkšķēt un tūlīt apklust
ievaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust
aizvaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties
ievaimanāties iesākt vaimanāt un tūlīt apklust
ievankšēties iesākt vankšēt un tūlīt apklust
ievankšķēties iesākt vankšķēt un tūlīt apklust
aizvankšķēties iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties
ievaukšēties iesākt vaukšēt un tūlīt apklust
ievaukšķēties iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust
ievēkšēties iesākt vēkšēt un tūlīt apklust
ievēkšķēties iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust
ievidžināties iesākt vidžināt un tūlīt apklust
ievīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust
aizvīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties
iezviegties iesākt zviegt un tūlīt apklust
iežadzināties iesākt žadzināt un tūlīt apklust
piano possibile iespējami klusāk
piano quanto pianissimo iespējami klusi
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) iet (arī staigāt) klusi, viegli
saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
žimbāt Ilgi un klusi raudāt
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt
pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus
ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē)
aizdudinēt Īsi klusu ierunāties
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
nomurkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
nomurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
apslist Izbeigt, mitēties; apklust, aprimt
izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām)
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu)
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt
estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi
morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles)
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles)
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes
dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās)
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
izvilināt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
izvilt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
izsmīdināt izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas
zviedzināt izraisīt skaļus smieklus
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī
pieaust izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli
saaust izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
zurza kāds, kurš klusām un nemitīgi raud
krikškans kāds, kurš mēģina apspiest smieklus
krikšins kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans
pačužināties kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties
pačabēties kādu laiku klusām (slepus) tērzēt
padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
inter arma silent leges kara laikā likumi klusē
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
nomurmināties kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt
piu piano klusāk
meno forte klusāk; ne tik skaļi
pauzāt klusām guļus līst
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
silenzio Klusēšana, klusums
mazrunātība klusēšana, maz runājot
silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums
omerta Klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā)
stāvēt klusu klusēt
nerunāt ne vārda klusēt
noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
neizlaist ne skaņas (pār lūpām) klusēt, nerunāt
neizlaist ne skaņas pār lūpām klusēt, nerunāt
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam
turēt žaunas klusēt; nerunāt
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust
ieknūkstēties klusi iešņukstēties miegā
saņūkšēt klusi nočīkstēt
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
klusu Klusi; ļoti klusi
rāmēt klusināt, mierināt
trokšņu slāpētājs klusinātājs
mīksts Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām)
smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds)
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi)
purpulēt klusu un neskaidri runāt pie sevis
izdzist kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu)
nodzist kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4)
izkust kļūt arvien klusākam (par skaņu)
paklust kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust
pierimt kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu)
noplakt kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
nogrimt kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu)
rimt kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu
plakt kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām)
dzist kļūt klusākam; (par skaņām)
klusināties kļūt klusam (3) vai klusākam
klust kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)
klust kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām)
pieklust kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni)
nodzist kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
noslāpt kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu)
izzust kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām)
izgaist kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu)
pagaist kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
sastingt kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam
saplakt kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
mordans Kodne jeb ēdne ar ko apstrādā audeklus priekš krāsošanas
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
krepecēt kraukāt, klusi klepot, krākt
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
cikiņām Lēnām, klusām
vaļiņam Lēnām, klusām
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi
atlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp
aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
izlīst lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur)
pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nolīst lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko)
līst lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties
nesteidzība Lēnums, mierīgums, klusums
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
klus lieto, lai apklusinātu kādu
kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
ha lieto, lai atdarinātu smieklus
hi lieto, lai atdarinātu smieklus
ho lieto, lai atdarinātu smieklus
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
ciš lieto, lai kādu apklusinātu
cst lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
tss lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
kuš lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
kušā lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
šs lieto, lai pavēlētu būt klusam
šā lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām
bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt
klusi klusiņām ļoti klusi
klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) ļoti klusi
klusi klusītēm ļoti klusi
klusi klusītiņām ļoti klusi
klusu klusītiņām ļoti klusi
klusu klusiņām ļoti klusi
klusu klusītēm ļoti klusi
pianisimo ļoti klusi
kaķa soļiem ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem
kā kaķis ļoti klusi, viegli, uzmanīgi; ļoti veikli
pianisimo ļoti kluss
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.)
čukstus ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt)
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa
pačolāt mazliet parunāties (klusi)
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
mierīgai Mierīgi; klusi; rāmi
tranquillo Mierīgi; rāmi, klusi
klusīgs Mierīgs, apdomīgs, kluss
rēns mierīgs, kluss
apkušināt Mierināt, apklusināt
rimtums Miers, klusums
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk
tunturot Murmināt, klusi (pie sevis) runāt
tuntināt Murmināt, klusi runāt
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains
scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot
pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi
pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
paklusēt neilgu laiku klusēt
paklakšķināt ar mēli neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt
neturēt muti kabatā neklusēt
kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas
nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
nesacīt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
neteikt ne pieci neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt
novoteksts no šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai
defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
nepasacīt Noklusēt
prosopeķ Noklusēt
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu)
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus)
neizpaust Noklusēt, neteikt
apklusēt Noklusēt; apklust
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
noklušināt Noklusināt

Atrasts piemēros (111):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa klus.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies