Paplašinātā meklēšana

Meklējam klus.

Atrasts vārdos (72):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (920):

nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
klusība [klusums]{s:4}
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu
ramtīt Apklusināt
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu
pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt
apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes)
aizvērt žaunas apklust
aizkorķēties Apklust
apmēmot Apklust
apmēmoties Apklust
nostāties Apklust (par skaņu)
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
aizvērties Apklust, pārstāt runāt
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
aptīkt Apklust; kļūt mierīgam
norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
Aizver pāksti! apklusti!
Piever žaunas! apklusti!
estinguendo Apklustot, izdziestot
ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
dvest ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu)
godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
tacito consensu ar klusu piekrišanu
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
con sordino ar skaņu klusinātāju
aizbliest ar vienu vārdu apklusināt
attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus)
abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu)
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
izdzist bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
snaust būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā)
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
sanēt būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
zumēt būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!"
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
komiķis cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus
ņauga cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust
duzot Čukstēt, klusu runāt
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
aust Darināt (tīklus)
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem
klusētājs darītājs --> klusēt
klusinātājs darītājs --> klusināt
pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
klusīnām dem. --> klusām, klusu
klusiņām dem. --> klusi; ļoti klusi
klusiņi dem. --> klusi; ļoti klusi
klusītēm dem. --> klusi; ļoti klusi
klusītiņām dem. --> klusi; ļoti klusi
kluseņč dem. --> kluss
klusīns dem. --> kluss
klusiņš dem. --> kluss; ļoti kluss
paklusiņām dem. --> paklusi; samērā klusi
paklusītēm dem. --> paklusi; samērā klusi
paklusītinām dem. --> paklusi; samērā klusi
parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu
purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
dīkuļa Govs, kas klusu mauj
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
rūteris ierīce, kas savieno divus vai vairākus vietējos tīklus
protokola pārveidotājs ierīce, ko, apvienojot datoru tīklus, izmanto viena protokola pārveidošanai otrā, un tā ir tilta vai vārtejas galvenā sastāvdaļa
uzčalot iesākt ātri, jautri runāt un apklust
iebaukšķēties iesākt baukšķēt un tūlīt apklust
iebauroties iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties
ieblēties iesākt blēt un tūlīt apklust
aizbrēkties iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties
iebubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu)
aizbubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties
iebuldurēties iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru)
iečamstēties iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust
iečerkstēties iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečērkstēties iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečiepstēties iesākt čiepstēt un tūlīt apklust
aizčiepstēties iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties
iečinkstēties iesākt činkstēt un tūlīt apklust
aizčinkstēties iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties
iečirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iečivināties iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem)
iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem)
iedūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem)
aizdūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties
iedungoties iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust
iedziedāties iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
iedziedāties iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
ielīgoties iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust
aizdziedāties iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties
iegāgināties iesākt gagināt un tūlīt apklust
iegagināties iesākt gāgināt un tūlīt apklust
iegārgties iesākt gārgt un tūlīt apklust
aizgārgties iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties
iegaudoties iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku)
aizgaudoties iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies
ieīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust
aizīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties
iekaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku)
aizkaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties
iekladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust
aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
ieklaigāties iesākt klaigāt un tūlīt apklust
iekliegties iesākt kliegt un tūlīt apklust
aizkliegties iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties
ieklukstēties iesākt klukstēt un tūlīt apklust
aizklukstēties iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties
ieknukstēties iesākt knukstēt un tūlīt apklust
iekriukšēties iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust
iekriukšķēties iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust
iekūkoties iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi)
iekunkstēties iesākt kunkstēt un tūlīt apklust
iekurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust
aizkurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties
iekurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust
aizkurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties
iekviekties iesākt kviekt un tūlīt apklust
ieķaukstēties iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust
ieķērkstēties iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust
ieķērkties iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
iemauroties iesākt maurot un tūlīt apklust
iemauties iesākt maut un tūlīt apklust
aizbubināt iesākt murmināt, klusi zviegt
ieņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust
aizņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties
ieņerkstēties iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust
ieņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust
aizņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties
ieņurkstēties iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust
ieņurkšēties iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust
ieņurkšķēties iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust
ieņurrāties iesākt ņurrāt un tūlīt apklust
iepēkšēties iesākt pēkšēt un tūlīt apklust
ieprēkšķināties iesākt pēkšķēt un apklust
iepēkšķēties iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust
iepīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust
aizpīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties
iepogoties iesākt pogot un tūlīt apklust
iegriezties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi)
iekliegties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
iečakstināties iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
iedziedāties iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust
ierēkties iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
ierieties iesākt riet un tūlīt apklust
aizrieties iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties
ierubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni)
aizrubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties
ierukšēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust
ierukšķēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust
aizrukšēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
aizrukšķēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
ierūkties iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
iesaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties
aizsaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties
iesēkties iesākt sēkt un tūlīt apklust
iesīkties iesākt sīkt un tūlīt apklust
aizsīkties iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties
ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
iesmilkstēties iesākt smilkstēt un tūlīt apklust
iespiegties iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku)
iestenēties iesākt stenēt un tūlīt apklust
iešķaudīties iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties
ietrallināties iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust
ieūjināties iesākt ūjināt un tūlīt apklust
ieurkšēties iesākt urkšēt un tūlīt apklust
ieurkšķēties iesākt urkšķēt un tūlīt apklust
ievaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust
aizvaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties
ievaimanāties iesākt vaimanāt un tūlīt apklust
ievankšēties iesākt vankšēt un tūlīt apklust
ievankšķēties iesākt vankšķēt un tūlīt apklust
aizvankšķēties iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties
ievaukšēties iesākt vaukšēt un tūlīt apklust
ievaukšķēties iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust
ievēkšēties iesākt vēkšēt un tūlīt apklust
ievēkšķēties iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust
ievidžināties iesākt vidžināt un tūlīt apklust
ievīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust
aizvīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties
iezviegties iesākt zviegt un tūlīt apklust
iežadzināties iesākt žadzināt un tūlīt apklust
piano possibile iespējami klusāk
piano quanto pianissimo iespējami klusi
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) iet (arī staigāt) klusi, viegli
saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
žimbāt Ilgi un klusi raudāt
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt
pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus
ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē)
aizdudinēt Īsi klusu ierunāties
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
nomurkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
nomurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
apslist Izbeigt, mitēties; apklust, aprimt
izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām)
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu)
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt
estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi
morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles)
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles)
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes
dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās)
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
izvilināt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
izvilt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
izsmīdināt izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas
zviedzināt izraisīt skaļus smieklus
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī
pieaust izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli
saaust izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
zurza kāds, kurš klusām un nemitīgi raud
krikškans kāds, kurš mēģina apspiest smieklus
krikšins kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans
pačužināties kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties
pačabēties kādu laiku klusām (slepus) tērzēt
padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
inter arma silent leges kara laikā likumi klusē
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
nomurmināties kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt
piu piano klusāk
meno forte klusāk; ne tik skaļi
pauzāt klusām guļus līst
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
silenzio Klusēšana, klusums
mazrunātība klusēšana, maz runājot
silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums
omerta Klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā)
stāvēt klusu (arī klusam) klusēt
nerunāt ne vārda klusēt
noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
neizlaist ne skaņas (pār lūpām) klusēt, nerunāt
neizlaist ne skaņas pār lūpām klusēt, nerunāt
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam
turēt žaunas klusēt; nerunāt
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust
ieknūkstēties klusi iešņukstēties miegā
saņūkšēt klusi nočīkstēt
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
klusu Klusi; ļoti klusi
rāmēt klusināt, mierināt
trokšņu slāpētājs klusinātājs
mīksts Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām)
smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds)
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi)
purpulēt klusu un neskaidri runāt pie sevis
izdzist kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu)
nodzist kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4)
izkust kļūt arvien klusākam (par skaņu)
paklust kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust
pierimt kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu)
noplakt kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
nogrimt kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu)
rimt kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu
plakt kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām)
dzist kļūt klusākam; (par skaņām)
klusināties kļūt klusam (3) vai klusākam
klust kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)
klust kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām)
pieklust kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni)
nodzist kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
noslāpt kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu)
izzust kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām)
izgaist kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu)
pagaist kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
sastingt kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam
saplakt kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
mordans Kodne jeb ēdne ar ko apstrādā audeklus priekš krāsošanas
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
krepecēt kraukāt, klusi klepot, krākt
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
cikiņām Lēnām, klusām
vaļiņam Lēnām, klusām
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi
atlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp
aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
izlīst lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur)
pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nolīst lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko)
līst lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties
nesteidzība Lēnums, mierīgums, klusums
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
klus lieto, lai apklusinātu kādu
kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
ha lieto, lai atdarinātu smieklus
hi lieto, lai atdarinātu smieklus
ho lieto, lai atdarinātu smieklus
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
ciš lieto, lai kādu apklusinātu
cst lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
tss lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
kuš lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
kušā lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
šs lieto, lai pavēlētu būt klusam
šā lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām
bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt
klusi klusiņām ļoti klusi
klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) ļoti klusi
klusi klusītēm ļoti klusi
klusi klusītiņām ļoti klusi
klusu klusītiņām ļoti klusi
klusu klusiņām ļoti klusi
klusu klusītēm ļoti klusi
pianisimo ļoti klusi
kaķa soļiem ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem
kā kaķis ļoti klusi, viegli, uzmanīgi; ļoti veikli
pianisimo ļoti kluss
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.)
čukstus ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt)
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa
pačolāt mazliet parunāties (klusi)
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
mierīgai Mierīgi; klusi; rāmi
tranquillo Mierīgi; rāmi, klusi
klusīgs Mierīgs, apdomīgs, kluss
rēns mierīgs, kluss
apkušināt Mierināt, apklusināt
rimtums Miers, klusums
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk
tunturot Murmināt, klusi (pie sevis) runāt
tuntināt Murmināt, klusi runāt
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains
scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot
pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi
pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
paklusēt neilgu laiku klusēt
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt
neturēt muti kabatā neklusēt
kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas
nesacīt (arī neteikt) ne pieci nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
nesacīt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
neteikt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst
neteikt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt
novoteksts no šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai
defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
nepasacīt Noklusēt
prosopeķ Noklusēt
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu)
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus)
neizpaust Noklusēt, neteikt
apklusēt Noklusēt; apklust
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
noklušināt Noklusināt
nokušināt Noklusināt; apklusināt
smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji
norimt Noklust (par skaņu)
neapklusināms nolieguma divdabis --> apklusināt
piemierināt Nomierināt, apklusināt
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku)
ramdīties Nomierināties, palikt klusu
calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot
pārtīkt Norimt; apklust
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
partizāns noziedznieks, kas pratināšanā klusē
zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt
duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt
pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt
pievaldīt padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos)
noklust pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
noklust pakāpeniski apklust (par skaņu)
migt pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā)
espirando pakāpeniski noklusinot, izdziestot
decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
dīkoņa Paklusa īdēšana
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt
kočumaj Paklusē, nerunā!
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu)
ķikstēt Paklusi raudāt
bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt
iestaukšēties Paklusi, īslaicīgi, rīboši ieskanēties
bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt
uļavot Paklusi, palēni gavilēt
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
parēns Pakluss
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
paklusai Paklusu
pamurdēt Paklusu čukstus parunāt
dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
nodūdot Paklusu nodziedāt
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt)
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt
murdēt Paklusu, neskaidri runāt
spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
zem deguna paklusu, pie sevis, neskaidri
izkāst caur zobiem paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām)
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām)
poco a poco diminuendo pamazām apklustot
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas
pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust
pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka
satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
paklusināt panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks
apklusināt panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
pieklusināt panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks
tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
palancīt Pārskatīt tīklus
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu
apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes)
interneta tīkls pasaules lielākais intertīkls, kas sevī apvieno dažādus datoru tīklus; internets
pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
eremiofobija Patoloģiskas bailes no klusuma
robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus
klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1)
klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2)
klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3)
klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4)
noklusējums paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1)
izpatapu Pavisam klusi, lēni
kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka
kā mūris pavisam kluss, bez valodas
klusenītiņām Pavisam klusu, lēni, slepus
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
aprauties pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.)
notrūkt pēkšņi apklust (par skaņu)
pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko)
pārplēst pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu)
pāršķelt pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām)
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
tutināt Pie sevis klusām runāt; savā nodabā runāt
aprimt Pieklust (par skaņām)
pieslist Pieklust, nomierināties
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
apslāgt Piespiest apklust
aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt
mēms (arī kapa, nāves) klusums pilnīgs klusums
nāves (arī kapa) klusums pilnīgs klusums
silenzio perfetto pilnīgs klusums
kapa klusums pilnīgs klusums
mēmums Pilnīgs klusums
ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi)
čaukstēt pļāpāt, čalot (1); klusu atskanēt (par sarunām)
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
strukturālā programmēšana programmu sastādīšana no vienveidīgiem moduļiem, izmantojot to secību, zarošanos un ciklus
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture
šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt
šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt
šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
izdvest radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā
smieties radīt (smieklus)
ļirināt radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)
smilkstēt radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām
murmināties radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas
sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
šmakstēt radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
noplokšēt radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim
klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
čakstēt radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
šļakstēt radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
tikšēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
tikšķēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
gremt radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem)
ļikstināt radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot
zužināt radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām
sanēt radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
zuzēt radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
mikšķēt radīt klusu skaņu
žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
švīkāt radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim
čūkstēt radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim
murmināt radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem)
lulot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
lūlot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
lulināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
lūlināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
bukšināt radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem)
krecināt radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku)
ņorkšēt radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt
ņēkšēt radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
bubināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu)
rucināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt
īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
snikšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
čabēt radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
švīkstēties radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
čaukstēt radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
zumēt radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām
totināt radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili)
smilkstēt radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni)
murrāt radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi)
lulot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
lūlot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
lulināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
lūlināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
pokšināt radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
pokšināties radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
šļikstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim
šļirkstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
nosmīdināt radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus
zizināt radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli)
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt
aprauties refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.)
šķidri reti, arī klusu (parasti par aplaudēšanu)
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem)
praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu
švipstelēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
švipstēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
čukstēt runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas
jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus
motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēkratus
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku
mute karājas ārdos saka, brīnoties par kāda klusēšanu
mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām)
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt
kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko
Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
Šad ap! saka, pieprasot apklust
šet up saka, pieprasot apklust
koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās
tarot Sakārtot sajukušus tīklus
izkungoties sākt dzīvot klusi un pieticīgi
pasīks samērā augsts, arī kluss (par skaņu)
žēls samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu)
pakluss samērā kluss (par skaņu); tāds, kas rada samērā klusas skaņas
rēns samērā kluss, arī maigs (par skaņām)
švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
sīks samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu)
mierīgs samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām)
pašķidrs samērā rets, arī pakluss (par aplausiem)
zumzēt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt
zumzināt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt
bodžināties Sapulcēties un klusi vienam ar otru sarunāties
kušu Sauciens, ar kuru liek apklust, aicina ievērot klusumu
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju
čaka savienojumā ar "ne" raksturo klusumu
saplēkāt Savilkt zirnekļu tīklus
plēkāt Savilkt zirnekļu tīklus; pārvilkties, pārklāties ar baltām pārsliņām
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos
Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu)
Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs
dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu
kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
uldēt skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld"
piano pianissimo skaņas visklusākā pakāpe
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
bicināties skrienot vai staigājot pa istabu šurpu turpu (par cilvēku) ar klusinātu skaņu (basām kājām vai valkājot tikai zeķes - ne apavus); (ar visām četrām kājām vienlaicīgi) lēciens (par jēru)
fķiharja Slepeni, paklusām
aizglūnēt Slepus (klusām) attālināties
kā zaglis slepus, klusi, nemanāmi
aizkopt Slepus, pa kluso aiznest
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem
aviosignālpostenis Speciāli aprīkots punkts, kas lidaparātu ekipāžām noraida norunātos signālus un norāda mērķus, izmantojot audeklus, pirotehniskos, gaismas un radiotehniskos līdzekļus
staigāt (arī iet) kaķa soļiem (arī kā kaķim) staigāt (_arī_ iet) klusi, viegli
turēt muti stāvēt klusu, nerunāt
pieklusums stāvoklis --> pieklust (1)
pieklusums stāvoklis --> pieklust (2)
kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas
Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
mēmās pankūkas svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā
mēmā putra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā
mēmā biezputra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā
šat Šat ap - apklusti
kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
burbēt Šļupstēt, klusu runāt līdz apnikumam
dvēst Šņācoši klusi runāt
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot
švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos
pakluss tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas
mēms tāds, kad ir pilnīgi kluss, tāds, kad nav nekādu skaņu
rāms tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu); klusināts, vienmērīgs (par skaņu)
vārgs tāds, kam ir maza intensitāte (par gaismu); kluss (par skaņu)
smieklīgs tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2)
dziļš tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu)
smieklīgs tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs
amizants tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs
smejams tāds, kas izraisa smiešanos, smieklus; tāds, kas paredzēts, lai uzjautrina un izraisa smieklus
mēms tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs
čuša tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes
zumba tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot
maigs tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts
mīlīgs tāds, kas nav skarbs (par skaņu); klusināts; maigs
rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
nedzirdams tāds, kas noris klusu, bez skaņas
nerunīgs tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās
jocīgs tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus
jokainis tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku)
snaudulīgs tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu)
miegains tāds, kur ir miers, klusums, sastingums, arī krēsla
mēms tāds, kur ir pilnīgi kluss, tāds, kur nav nekādu skaņu
pakluss tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu)
izvairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts
vairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs
maršrutēšanas vadība tādu vadības nosacījumu ievērošana maršrutēšanas procesā, kas ļauj iekļaut maršrutos vai izslēgt no tiem atsevišķus datoru tīklus, datu posmus vai retranslatorus
moderators Taustiņinstrumentu ierīce skaņas slāpēšanai, klusināšanai
klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa
muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus
norātni Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
norātņi Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana
tītekļot Tīklus aust (par zirnekli)
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
A1 transportlīdzekļu kategorijas apzīmējums, kas apzīmē motociklus, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 cm3 un jauda nepārsniedz 11 kW
dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis
trūdi Trūdi runāt - lēnām un klusu runāt
ex silentio trūkstot liecībām par pretējo; _burtiski_: "pēc klusuma"
pielikt pirkstu pie lūpām tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
pastāties uz īsu brīdi apstāties, paklusēt
pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
stodere uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus
pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
pabukšināt vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist
nobrīkšķēties vairākkārtīgi brīkšķēt un apklust
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī
dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi
pusbalsī Vidēji klusā balsī
Mp Vidēji klusi (it. "mezzo piano")
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot
ieklusām Viegli, klusi
vaļītēm Viegli, klusītiņām, maigi
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem)
idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā
kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu)
mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu
dzīves vieta vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties
ālēt Vilkt tīklus pa straumei (arī zem ledus)
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori
āmen Viss! Pietiek! Apklusti!
drāmais Zēns, kurš pieklājīgi un klusi uzvedas
riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas
zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas
segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti
lēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Salticidae"), vidēji liels zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu, Latvijā konstatēta 31 suga
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti
zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.)
ālēšana Zvejas veids, kas izmato ar straumi laižamus tīklus
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus

Citās vārdnīcās nav šķirkļa klus.