Paplašinātā meklēšana
Meklējam eksis.
Atrasts vārdos (48):
- eksis:1
- ķeksis:1
- leksis:2
- leksis:1
- meksis:1
- peksis:1
- peksis:5
- peksis:4
- peksis:3
- peksis:2
- Peksis:1
- reksis:1
- seksis:1
- veksis:1
- breksis:1
- fleksis:1
- kleksis:1
- kneksis:1
- kveksis:1
- sleksis:1
- vieksis:1
- eksistēt:1
- beleksis:1
- ķereksis:1
- ķuneksis:1
- slieksis:1
- sudeksis:1
- suveksis:1
- zeleksis:1
- Aleksisa:1
- leksisks:1
- reksisti:1
- seksisms:1
- seksists:1
- darveksis:1
- eksistence:1
- koeksistēt:1
- anoreksisks:1
- antiseksisms:1
- koeksistence:1
- noteksistēma:1
- pleksistikls:1
- eksistenciāls:1
- preeksistence:1
- heteroseksisms:1
- eksistenciālisms:1
- eksistenciālists:1
- eksistenciālistisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (597):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem.
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem).
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- dīkdonīgs Bez darba eksistējošs.
- rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav.
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
- dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
- miršana Bioloģiskas eksistences izbeigšana.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
- beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- būte Būtne, tas, kas eksistē.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1).
- seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
- ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
- sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
- struggle for life cīņa par eksistenci.
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas.
- pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- maizes darbs darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- pagaidu datu kopa datu kopa, kura tiek izveidota tikai darba izpildes gaitā un kas eksistē līdz darba izpildes izbeigšanai.
- sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- kveksītis Dem. --> kveksis.
- ķeksītis Dem. --> ķeksis.
- piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu (ar kādu no eksistējošajām vai pavisam jaunu).
- ķenksis Divzaru rzvējamais ķeksis.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- dzīvildze Dzīves, kā bioloģiskās eksistences, ilgums.
- aerobioze Dzīvība, kuras eksistencei nepieciešams gaiss vai brīvs skābeklis.
- dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums.
- ūdensvide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums ūdenī.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā).
- kulinēt Dzīvot, eksistēt.
- bionts Dzīvs organisms vai tā daļa, kas spēj patstāvīgi eksistēt.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
- esme Esamība; tas, kas eksistē.
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
- īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
- viņpasaule Ezoterismā eksistence aiz fiziskās dzīves robežām.
- bhava Ezoterismā esamība, jūtība, eksistence un emocijas.
- ēteriskais dubultnieks ezoterismā substance, kas eksistē starp fizisko ķermeni un auru.
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
- vikalpa Ezoterismā viena no piecu veidu idejām, kas eksistē zemākā prātā.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
- pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
- pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) gādāt eksistences līdzekļus.
- pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi) gādāt eksistences līdzekļus.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
- spoguļvietne Globālā tīmekļa vietne, kas ir reprodukcija jau eksistējošai tīmekļa vietnei.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē.
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī.
- simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem.
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
- deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
- kultūras adaptācija indivīda vai grupas aktīvas pielāgošanās process konkrētās eksistences vides apstākļiem.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- dismorfisms Īpašība pieņemt dažādu formu atkarībā no eksistences apstākļiem.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
- benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
- distributīvā analīze izpētes metode, kas balstās uz valodas vienību apkaimi, neizmantojot ziņas par šo vienību leksisko vai gramatisko nozīmi ārpus konkrētā lietojuma.
- maizesdarbs Iztikas, eksistences darbs.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izdzīvāt Iztikt ar kādiem līdzekļiem; spēt eksistēt no kā.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām); izgaist (3).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- Abe Kobo japāņu rakstnieks, dramaturgs un fotogrāfs (1924.-1993. g.), eksistenciālisma pārstāvis.
- sampls Jau eksistējošu audiodarbu fragmenti, kas ar ar samplera palīdzību tiek savienoti.
- pēcnāves dzīve jebkura veida apzināta eksistence pēc ķermeņa nāves.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu.
- ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm.
- irt pa (visām) vīlēm jukt, beigt eksistēt
- noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- ķebeklis Kartupeļu rakšanas ķeksis.
- segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija.
- bioma Klimatiskais reģions (piem., tundra), kurā šāds kopums eksistē.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- kvekšķis Kveksis (1).
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
- peseklis Ķeksis ar 2 zariem.
- purka Ķeksis ar garu kātu zivju un vēžu izdzīšanai no piekrastes alām.
- kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- reksis Ķeksis, kārts ar dzelzs kāsi.
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- pītāķis Ķeksis, stienis ar kāsi galā.
- boķeris Ķeksis.
- boķīzeris Ķeksis.
- karpe Ķeksis.
- karpis Ķeksis.
- ķērsis Ķeksis.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
- francijs Ķīmiskais elements, simbols Fr, atomnumurs 87, atommasa - 223,02, radioaktīvs sārmu metāls, eksistē vairāk nekā 20 radioaktīvie izotopi.
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.
- mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve.
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
- karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru.
- nērags Laivas stumjamā kārts; ķeksis ar āķi galā.
- egalitārā laulība laulība, kurā starp laulību partneriem eksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība.
- patriarhālā laulība laulība, kurā starp partneriem neeksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem).
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam.
- lekseva Leksiski semantiskais variants (leksikoloģijā).
- kanadianisms Leksisks aizguvums no Kanādā runājošo tautu valodas citā valodā.
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē; arī materiālās kultūras elements.
- zeme nes lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- eitēnika Mācība par cilvēku rases uzlabošanu, radot labvēlīgus eksistences apstākļus.
- telpiski mākslas veidi mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
- variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas.
- kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- kneksis Medību suns, kveksis.
- kuķis Mēslu ķeksis.
- hronomirāža Mirāža, kurā vērojami vēsturiski sižeti vai vēsturiskas celtnes, kas vairs neeksistē.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē.
- nemirstība Mūžīga eksistence.
- maizesnaids Naids, kas radies eksistences cīņā, ienākumu dēļ.
- maizes naids naids, ko radījusi savstarpēja konkurence, eksistences cīņa.
- taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- Cimzas dzirnavezers neeksistē, atradās Raunas pagastā.
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Čivčišu dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts Lauderu pagastā.
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3).
- paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- dienišķā maize nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs.
- starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa); līdz šim brīdim.
- pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
- no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
- pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids; noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
- dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
- hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem.
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums.
- benzaldoksīms Oksīms kā benzaldehīda un hidroksilamīna reakcijas rezultāts; eksistē divās izomērās formās.
- ontoloģisms Ontoloģiskā metode, kas no jēdzienu aplūkojuma un analīzes taisa slēdzienus par lietu eksistenci.
- deviācija Organisma orgāna individuālajā attīstībā radusies novirze, kuras cēlonis ir eksistences apstākļu maiņa orgāna veidošanās vidējās stadijās.
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
- riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās.
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd normālai eksistencei nepieciešamie nosacījumi.
- laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- universālija parādība, iezīme, kura eksistē visās valodās.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- nīcināt Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt.
- patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- dematerializēties Pārstāt eksistēt materiālā veidā.
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- esamība pastāvēšana, eksistence.
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai.
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- hipostāze Patstāvīgas eksistences piedēvēšana abstraktiem priekšstatiem, idejām.
- autoblasts Patstāvīgi eksistējoša šūna, piem., mikroorganisms.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2).
- indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1).
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd.
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- eksistences zīmes pēc Budas mācības visu eksistenci raksturojošas trīs iezīmes: dukha, anika, anata.
- ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
- dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis.
- leksiskā pārbaude pirmprogrammas pārveidošana, ko izdara vienlaicīgi ar leksisko analīzi un kuras mērķis ir programmā nepieļaujamu vārdu atklāšana.
- abramis brama plaudis jeb breksis, karpu dzimtas zivju suga.
- pleksiglass Pleksistikls.
- enkuris Plostnieka ķeksis (pludināmo kokmateriālu vilkšanai, bīdīšanai).
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- laika sprīdis posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls.
- laika intervāls posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.
- empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- terraformēšana Process, kurā kāda teritorija noteiktā laika posmā tiek modificēta tā, ka kļūst piemērota cilvēka eksistencei.
- elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība
- statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība.
- dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci.
- eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
- klimza Rējējs, kveksis.
- rekši Reksis.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
- pienāk (kam) gals saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
- nesējsistēma Sakaru sistēma, kas nodrošina vairāku divpunktu kanālu eksistenci, izmantojot dažādus multipleksēšanas tipus.
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- nodalīties Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
- defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi.
- defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
- koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā.
- šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- defisrakstījums saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, sastāvdaļu saistīšanai izmantojot defisi.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās: pašapziņa (2).
- pašapziņa Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu.
- atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- diferenciālā sēma sēma, kas atšķir vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības citu no citas.
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē.
- Nīflheima skandināvu mitoloģijā - tumsas un miglas pasaule, kas, tāpat kā ugunīgā Mūspella, eksistēja jau pirms pasaules radīšanas.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- ģeogrāfisms socioloģijas virziens, kas uzskata, ka sabiedrības attīstība ir tieši atkarīga no specifiskiem tās eksistences ģeogrāfiskajiem apstākļiem (klimata, augsnes, upēm utt.).
- sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti dzīvniekiem, augiem).
- dzīvotspēks Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
- tikko pavilkt kājas spēt izdzīvot, eksistēt.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
- neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences. Ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu.
- subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri).
- ekoloģiskā niša sugas funkcionālā loma ekosistēmā un vides apstākļu komplekss, kas nodrošina ilgstošu un normālu attiecīgās sugas eksistenci.
- relaksācijas svārstības svārstības, kas rodas nelineārās sistēmās, kurās eksistē lieli disipatīvie spēki (piemēram, berzes spēki mehāniskajās sistēmās, elektriskā pretestība - elektriskajās sistēmās).
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi.
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- neatkarīgs tāds (piemēram, process, norise), kas nav saistīts ar ko citu; tāds, kas eksistē patstāvīgi
- virskritisks Tāds (piemēram, stāvoklis), kad kas atrodas, eksistē virs kritiskā 1 (2) (piemēram, stāvokļa).
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu; nabadzīgs, mazturīgs.
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis.
- eksistenciāls Tāds, kas attiecas uz cilvēka eksistenci un tā vajadzībām.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- reāls Tāds, kas eksistē īstenībā; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- patiess Tāds, kas eksistē īstenībā.
- nemirstīgs Tāds, kas eksistē mūžīgi.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
- blakus Tāds, kas eksistē papildus galvenajam; mazāk svarīgs.
- pārdabisks Tāds, kas eksistē tikai mītiskos, reliģiskos priekšstatos.
- monomorfisks Tāds, kas eksistē tikai vienā formā; tāds, kas saglabā savu formu visās attīstības stadijās.
- tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
- mūslaiku Tāds, kas eksistē, notiek laikā, kurā mēs dzīvojam.
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgs (2).
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- virtuāls Tāds, kas fiziski neeksistē, bet ir matemātiski aprēķināts vai izveidots atsevišķa datora vai lielāku datorsistēmu atmiņā kā modelis.
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem); saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- tāls Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā ilga laikposma vai kas eksistēs pēc samērā ilga laikposma.
- tuvs Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā īsa laikposma vai kas eksistēs pēc samērā īsa laikposma.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- nereāls Tāds, kas īstenībā, realitātē neeksistē.
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- beztelpisks Tāds, kas nav saistīts ar telpu, tāds, kas neeksistē telpā.
- neesošs Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- daudzgadējs Tāds, kas pastāv, eksistē daudzus gadus.
- vairākgadīgs Tāds, kas pastāv, eksistē vairākus gadus.
- ilggadējs Tāds, kas pastāv, eksistē vairākus vai daudzus gadus.
- iespējams tāds, kas pastāv, eksistē, arī atrodas (kāda) rīcībā.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- ražojošs Tāds, kas rada sabiedrības eksistencei un attīstībai nepieciešamos materiālos labumus.
- dabisks Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam), no dabas iegūstams.
- bioloģisks tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam); [dabisks]{s:1852}
- dabīgs Tāds, kas radies vai eksistē dabā, no dabas iegūstams.
- atomārs Tāds, kas raksturīgs atsevišķiem atomiem; tāds, kas eksistē atsevišķa atomu veidā.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj bioloģiski eksistēt.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- termofobs Tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- dvēsele Tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
- objekts Tas, kas kur atrodas, eksistē, ir izveidots, tiek veidots.
- nebūšana Tas, kas neeksistē, nepastāv; arī nepatiesība.
- pamats Tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci.
- realitāte Tas, kas patiesi eksistē; īstenība.
- īstenība Tas, kas patiesi eksistē; realitāte.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, arī ir saglabājies nelielā mērā.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- sasaiste Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; kohēzija.
- kohēzija Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; sasaiste.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- esamības analīze terapeitisks esamības aplūkojums, psihoterapijas virziens, kas pacienta psihes traucējumus aplūko kā viņa cilvēciskās esamības realizācijas eksistenciālus traucējumus.
- funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
- pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
- sociālās tiesības tiesisko normu kopums, kas sociālekonomiski nodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgu eksistenci un dzimtas turpināšanu.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- alopatrija Tuvu radniecīgu organismu grupu izolēta eksistence.
- objektīvais Uz objektu attiecīgais, no subjekta neatkarīgais; raksturo no cilvēces neatkarīgu parādību eksistenci un patiesu zināšanu saturu.
- solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- materiālisms Uzskats, ka pasaule, viss, kas eksistē, sastāv tikai no matērijas (t. i., vielas, laukiem un to izpausmēm).
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- multivalence Vairāku nozīmju vai vērtību koeksistence.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos.
- gramatizācija Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
- gramatizēšanās Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- valsts funkcijas valsts darbības virzienu kopums, kuros valstij kā publiskās varas subjektam ar savu darbību jānodrošina cilvēka un sabiedrības eksistences pamatnosacījumi.
- komponentu analīzes metode vārda leksiskās nozīmes analīzes metode, kas balstās uz nozīmes dalījumu sēmās jeb semantiskajos elementos.
- denotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents.
- nozīmes pamatkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
- konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu.
- leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- stabila vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- stabilā vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- antonīmu vārdnīca vārdnīca, kurā sistematizētas kādas valodas pretējas nozīmes leksiskās vienības.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- semantiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšana, piešķirot jau esošai leksiskai vienībai jaunu nozīmi.
- leksiskā paradigma vārdu grupa, ko vieno viena vai vairākas kopīgas sēmas, piemēram, sinonīmu rinda, leksiski semantiskā grupa.
- ira Veca lietas vārda forma, kas nozīmē eksistenci.
- sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- vepsis Veksis.
- Ēmas jūra vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Ziemeļjūras un Baltijas jūras ieplakā eksistējušais baseins.
- dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
- ekoloģiskie faktori vides apstākļi, kas, atrazdamies savstarpējā mijiedarbībā, ietekmē indivīda, populācijas vai ekosistēmas eksistenci un mainās to darbības rezultātā.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- viegla (arī salda) maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- salda (arī viegla) maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
- veids viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
- aļģes Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
- konverģenta virkne virkne, kurai eksistē robeža, kad n neierobežoti aug (n–>∞).
- diverģenta virkne virkne, kurai neeksistē robeža.
- izliekta virsma virsma, kuras katrā punktā eksistē plakne (atbalstplakne), no kuras visa virsma atrodas vienā pusē.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- virions Vīrusa daļiņa, vīrusa ārpusšūnas eksistences forma.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.-60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- arhisēma Vispārināta sēma, kas apvieno vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām.
- matērija Viss dabā objektīvi eksistējošais un tā izpausmes formas (piem., viela, fizikālie lauki).
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- deklasēties Zaudēt sociālās piederības un eksistences nosacījumus, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
- ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
- dotumi Zināmi, eksistējoši fakti, apstākļi, nosacījumi.
- epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas.
- astrobioloģija Zinātne, kurā pēta problēmas par dzīvības eksistenci uz citiem debess ķermeņiem, eksobioloģija.
- fravaši Zoroastrisma metafizikā cilvēka nemirstīgā dvēsele, kura eksistē pirms viņa dzimšanas un nenomirst pēc cilvēka nāves, neiemiesojas arī citā ķermenī, bet dodas uz debesīm un pievienojas Ahuramazdas karapulkiem.
- nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
eksis citās vārdnīcās:
MLVV