dotumi
dotums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dotums | dotumi |
Ģen. | dotuma | dotumu |
Dat. | dotumam | dotumiem |
Akuz. | dotumu | dotumus |
Lok. | dotumā | dotumos |
1.Zināmi, eksistējoši fakti, apstākļi, nosacījumi.
2.Dotības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un visu reitingu skolā tura pāris bērni kuriem ir dabas dotumi.
- Pret problēmām ar internetu vajag attiekties kā pret mūsu laika dotumu.
- Iedzīvotāji var censties sekmēt to, nevis pieņemt visu kā dotumu.
- Šādam darbam cilvēki ir apveltīti ar individuāliem dotumiem jeb īpašām spējām.
- Lūk, tādā situācijā atrodas cilvēks bez žēlastības un ārdabiskajiem dotumiem.