Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ci.
Atrasts vārdos (125):
- Cir:1
- Ciņi:1
- Cipa:1
- Ciša:1
- Ciši:1
- Civi:1
- Ciāna:1
- Cibla:1
- Cibļi:1
- Cildi:1
- Ciļma:1
- Cimza:1
- Cimze:1
- Cinci:1
- Ciona:1
- Cirma:1
- Cirši:1
- Cisji:1
- Ciska:1
- Cibuļi:1
- Cihani:1
- Cimale:1
- Cimaņi:1
- Cimele:1
- Cindao:1
- Cinhai:1
- Cirika:1
- Cirišs:1
- Cirsti:1
- Citava:1
- Ci-Liņs:1
- Cibinka:1
- Ciecere:1
- Cielupe:1
- Ciemats:1
- Ciemene:1
- Ciemupe:1
- Cigānda:1
- Cikleni:1
- Cilmija:1
- Cilpiha:1
- Cimāles:1
- Cimelis:1
- Cimpēni:1
- Cimpīte:1
- Cimuški:1
- Cimziņa:1
- Cingste:1
- Cinhaja:1
- Cinhajs:1
- Cinlins:1
- Cirgaļi:1
- Cirītis:1
- Cirkale:1
- Cirmani:1
- Cirnava:1
- Cirnova:1
- Cirstes:1
- Cirsupe:1
- Cirtums:1
- Ciskādi:1
- Ciskāni:1
- Ciskodi:1
- Ciskods:1
- Ciskova:1
- Cisovka:1
- Ciukīne:1
- Ciukori:1
- Civkori:1
- Cicikara:1
- Cieceris:1
- Cielauka:1
- Cielavas:1
- Ciemenis:1
- Ciemgaļi:1
- Ciemītes:1
- Cierpīne:1
- Ciertums:1
- Ciganova:1
- Cimeļupe:1
- Cimoškas:1
- Cimoškys:1
- Cimuškas:1
- Cimuškys:1
- Cirakols:1
- Circenis:1
- Circinus:1
- Cirkulis:1
- Cirstupe:1
- Cirvītis:1
- Ciskaiņi:1
- Civiļska:1
- Cibuliški:1
- Cibuļovka:1
- Ciemeļupe:1
- Ciemnieks:1
- Cierpnīca:1
- Cilisaima:1
- Ciltstēvs:1
- Ciļanšans:1
- Cimļanska:1
- Cimzupīte:1
- Cirakalns:1
- Cirklišķi:1
- Cirndorfa:1
- Cirpstene:1
- Cirsinīki:1
- Cierpinski:1
- Ciesengure:1
- Cimdenieki:1
- Cimeļezers:1
- Cinhuandao:1
- Ciravskaja:1
- Cirīšupīte:1
- Cirsenieki:1
- Citpasaule:1
- Ciematnieki:1
- Ciķeļgrāvis:1
- Cirstsciems:1
- Cisterdorfa:1
- Citelickara:1
- Cirstesciems:1
- Ciskaukāzija:1
- Cisleitānija:1
- Darsa-Cingste:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2777):
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
- sērstības [Ciemošanās]{e:57082}, [viesošanās]{e:57083}
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
- ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
- Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
- Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
- Garbari apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Tumova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā
- Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
- Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Balalaiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Degteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Antiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Križuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
- Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
- Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
- Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
- Sērklvila apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orčardsitija apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gomeļmuiža apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius")
- ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria")
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_)
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
- guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam
- HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā
- Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
- Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- Kaplis benzīntanks _Circle-K_
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
- Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
- ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji
- bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- ciānhematīns Ciāna savienojums ar hematīnu
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
- oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes)
- stromatolīti Ciānbaktēriju koloniju pārakmeņojumi
- cianoģenēze Cianogēna vai zilskābes veidošanās
- diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku
- cianāti Cianskābes sālis
- izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi
- izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- cyathea Ciatejas
- čiba Ciba
- cibācis Ciba 1
- cibe Ciba 1
- kārpe Ciba 1
- kārpis Ciba 1
- aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars
- cibācis Cibas 1 vāks
- biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai
- cibirksta Cibirkste
- jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji
- līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- ciblānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" iedzīvotāji
- Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski
- felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji
- grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji
- istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji
- volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji
- zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji
- čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
- hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
- Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
- meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
- avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
- nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji
- poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji
- smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
- terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
- bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
- Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants
- Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants
- kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
- kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
- Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski
- Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants
- mjaišānieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Mjaiši" iedzīvotāji
- Skriņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants
- Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
- upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
- Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
- zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
- Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants
- Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski
- spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea")
- cibotium Cibotijas
- vilnainā cibotija cibotiju suga ("Cibotium barometz")
- zilā cibotija cibotiju suga ("Cibotium glaucum")
- Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii")
- Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei")
- cibenieks Cibu izgatavotājs
- ķibulis Cibulītis
- ķibulītis Cibulītis
- ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti
- ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
- cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
- cičuks Cicis (2)
- tita Cicis, zīdeklis
- tits Cicis, zīdeklis
- kvite Cidonija
- cydonia Cidonijas
- Zezern Ciecere
- Zezer Ciecere (upe)
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
- Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
- Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums
- cedrus Ciedri
- ciedra Ciedrs
- piņolas Ciedru rieksti Itālijā
- cielave Cielava
- cielavele Cielava
- cielaviņa Cielava
- cielavīna Cielava
- motacilla Cielavas
- glaudgalvīte Cielaviņa
- motacillidae Cielavu dzimta
- dendronanthus Cielavu dzimtas ģints
- mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus")
- palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā
- palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā
- palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
- ciemīši Ciema iedzīvotāji; tie, kas dzīvo vienā ciemā
- ciemietis Ciema iedzīvotājs
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
- salsavets Ciema padome
- allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme
- šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
- muhtars Ciema vecākais Turcijā
- ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs
- gastnīce Ciemakukulis
- kukulis Ciemakukulis
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
- mārsna Ciemakukulis, dāvana
- gastinči Ciemakukuļi
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- ciematnieks Ciemata iedzīvotājs
- miestnieks Ciemata iedzīvotājs
- cimāte Ciemāte
- Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā)
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats
- palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes
- Ciemenis Ciemene, ezers Sēmes pagastā
- Sēmenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā
- Ciemenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā
- gosti Ciemiņi
- ciemeņš Ciemiņš
- ciemīns Ciemiņš
- sērsējs Ciemiņš
- gašķis Ciemiņš, viesis
- mārksnis Ciemkukulis, dāvana
- mārsniņš Ciemkukulis, dāvana
- mārsns Ciemkukulis, dāvana
- cieminieks Ciemnieks
- klimstēt Ciemos nākt
- ciems Ciemošanās
- sērsības Ciemošanās, viesošanās
- ciemāt Ciemoties
- ciemāties Ciemoties
- sērsties Ciemoties
- sēršus Ciemoties
- žārtavāties Ciemoties
- aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi
- viesēt Ciemoties, iet ciemā
- gašķoties Ciemoties, viesoties
- sērst Ciemoties, viesoties
- dorfs Ciems
- kafrs Ciems
- sāģis Ciems
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā
- Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā
- zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi
- apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
- apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela
- izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu)
- cieņas Cienasts
- gastenci Cienasts
- gastinci Cienasts
- kukulis Cienasts
- pamielojums Cienasts
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
- līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām
- spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā)
- ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
- mielastība Cienasts, mielasts, dzīres
- cienīt Cienāt
- gastīt Cienāt
- apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē)
- balvāt Cienāt, mielot; pacienāt, pamielot
- uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem
- platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
- gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums
- bīte Cienības un baiļu sajaukums
- ciemāte Cienīga māte
- cienmāte Cienīga māte
- opulents Cienīga, miesās apaļīga persona
- magnifiks Cienīgais, krāšņais
- cumtīgi Cienīgi; lepni
- cienmāte Cienīgmāte
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku)
- džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte
- matrone Cienījama vecuma kundze
- honourable Cienījamais, cēlais (angļu "honourable")
- respektējams Cienījams
- baigais vecis Cienījams vīrietis
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
- olāt Cienīt, godāt
- olīt Cienīt, godāt
- draugs Cienītājs, mīļotājs
- akatnieks Cienītājs; brīvprātīgais
- prēlene Cienmāte
- ciena Cieņa
- ciens Cieņa, gods, uzmanība
- notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs"
- cierāt Cierēt
- ciese Ciesa
- dziesa Ciesa
- calamagrostis Ciesas
- tērpīt Ciest
- badāt Ciest badu
- demēt Ciest badu
- teipt Ciest badu
- mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem)
- mērnēt Ciest badu, noliesēt
- mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt
- štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi)
- norauties Ciest nepatikšanas
- izgāzīties Ciest neveiksmi
- nojūgties Ciest neveiksmi
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
- pļūtāt Ciest no caurejas
- stirāt Ciest no caurejas
- uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus)
- kamāties Ciest sāpes, mokas
- močīties Ciest stipras sāpes, mokas
- izciest Ciest un pārstāt ciest
- daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī
- izkvēpt Ciest, paciest dūmus
- ķerpt Ciest, pārciest, izturēt
- ķērpt Ciest, pārciest, izturēt
- bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība
- integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums
- partējība Cieša turēšanās pie savas partijas
- klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
- pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu
- ciešami Ciešams
- cieša Ciešanas
- ciešas Ciešanas
- nocietas Ciešanas, bēdas
- ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
- Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena
- Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena
- judica Ciešanu laika 5. svētdiena
- invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena
- cieš Cieši
- cīši Cieši
- biezi Cieši, blīvi
- stingrai Cieši, blīvi
- sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt
- necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem)
- saštapēt Cieši, blīvi sabāzt, sapildīt
- sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- cieti Cieši, stingri
- grodi Cieši, stingri
- nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
- apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt
- krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
- nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko)
- ciešu Ciešis
- ciešmetris Ciešmetrs
- ciets Ciešs (1)
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
- mākulis Ciešs (kā neliela) kopums
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
- žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot
- kamols Ciešs cilvēku kopums
- plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.)
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
- mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām)
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3)
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs)
- ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu)
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa
- Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- cie Ciet
- cietā Ciet
- cietan Ciet
- cietanās Ciet
- geloze Cietā barotne baktēriju kultivēšanai
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
- krimsla Cieta drupata
- krimslis Cieta drupata
- krimstala Cieta drupata
- korza Cieta garoza
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu
- dūrutols Cieta kokoseļļa, ko lieto ziepju ražošanā
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē
- macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu
- griulis Cieta maizes garoza
- grivlis Cieta maizes garoza
- grivelis Cieta maizes garoza; grivlis
- blieķis Cieta māla augsne
- uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem)
- puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
- ols Cieta ola
- pāzis Cieta pika mālā
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- knobulis Cieta pumpa
- kūls Cieta purva zāle
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
- gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē)
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība
- sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums
- sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
- sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums
- slapsna Cieta un sīksta gaļa
- slāpsna Cieta un sīksta gaļa
- krams Cieta vieta kokā
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām
- spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea")
- spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea")
- ciesēja Cieta zāle
- ciesva Cieta zāle
- cūksari Cieta zāle
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
- okstiņš Cieta, apaļa platmale
- oktoberis Cieta, apaļa platmale
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra
- driepe Cieta, darvota virve
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai
- ķiebla Cieta, izrakņāta zeme
- fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
- blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
- drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
- biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas
- kruncis Cietāks zemes kunkulis uz lauka
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji
- CDP Cietās degvielas paātrinātājs
- ciesnējs Cietās sēnes
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas
- ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
- krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas
- sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas
- gabalziepes Cietās ziepes gabalos
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
- cietpieres Cietaudzītes
- krapmals Ciete
- stēķele Ciete
- stērķele Ciete
- stērķelis Ciete
- stērklis Ciete
- stērķule Ciete
- stipre Ciete
- amilēmija Ciete cirkulējošās asinīs
- amilūrija Ciete urīnā
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā
- arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt)
- bēdnieks Cietējs
- mokulītis Cietējs, moceklis
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks
- cietulis Cietējs, trūkumcietējs
- tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu
- pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai
- gallizīns Cietes hidrolīzes starpprodukts
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
- amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
- ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
- zeņķēties Cietēt, nosēsties
- granulometrija Cietfāžu dispersu sistēmu dispersijas analīze
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds)
- cietpauris Cietgalvis; stūrgalvis
- akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā
- kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- duņkāt Cieti mīcīt
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai)
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
- statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos
- gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens
- ruvido Cieti, asi, rupji
- mašķi Cieti, griezīgi zālaugi
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
- plieni Cieti, noblīvēti
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
- sklerotrihija Cieti, trausli mati
- ķerna Cietība, stingrums, izturība
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- stērķelēt Cietināt (1)
- stīvināt Cietināt (1)
- stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu
- elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
- lepidium Cietķērsas
- uranorāfija Cieto aukslēju sašūšana
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
- uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana
- uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības
- retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam
- hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums
- borj Cietokšņa vai pils bruņu tornis vai novērošanas tornis
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- eskalāde Cietokšņu mūru ieņemšana ar triecienkāpņu palīdzību
- polystichum Cietpapardes
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
- crepis Cietpienes
- cietpienenes Cietpienes ("Crepis")
- cietpienīte Cietpienes ("Crepis")
- krepis Cietpienes ("Crepis")
- kurpis Cietpienes ("Crepis")
- trulsaknis Cietpienes ("Crepis")
- scleroderma Cietpūpēži
- sclerodermatacae Cietpūpēžu dzimta
- sclerodermatales Cietpūpēžu rinda
- cieksts Ciets
- cieti Ciets
- cīts Ciets
- kramains Ciets
- skaldīgs Ciets
- stīvens Ciets
- skrausts Ciets akmens
- čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem)
- čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
- dakriadenoskirs Ciets asaru dziedzera audzējs
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
- cietmetāls Ciets metāls
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
- cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns
- reaņimators Ciets priekšmets sišanai
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
- skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums
- dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem)
- cistoskirs Ciets urīnpūšļa vēzis
- cietums Ciets veidojums (organismā)
- klompa Ciets zemes kukurznis
- ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem)
- švurksts Ciets, ass (par apmatojumu)
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
- dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu
- žulgans Ciets, grūti sagremojams
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli)
- akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
- bliekens Ciets, sablīvējies
- krimts Ciets, sīksts
- spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu
- cietīgs Ciets, stingrs
- ciesnējs Ciets, stingrs, grūts
- ķernīgs Ciets, stingrs; izturīgs
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains
- akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu")
- lithospermum Cietsēkles
- cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum")
- grimtība Cietsirdība
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks
- grimba Cietsirdīgs cilvēks
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins
- kokagabals Cietsirdis
- cietspārnis Cietspārņi
- cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
- disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana
- gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C)
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
- elektroendosmoze Cietu vielu atūdeņošana ar elektriskās strāvas palīdzību
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
- ciriks Cietuma darbinieks
- širmačs Cietuma darbinieks
- kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks
- musors Cietuma drošības dienesta darbinieks
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
- krovņaks Cietuma ēdiens
- krātiņš Cietuma kamera
- krāts Cietuma kamera
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais
- sprosts Cietuma kamera; cietums
- šmirjs Cietuma kameras dieninieks
- goņecs Cietuma līdzstrādnieks
- kostiļs Cietuma maizes deva
- šmojka Cietuma maizes deva
- hoza Cietuma priekšnieks
- hozjains Cietuma priekšnieks
- kozaņs Cietuma priekšnieks
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs
- vokzals Cietuma uzņemšanas nodaļa
- fiļins Cietuma uzraugs
- kļučņiks Cietuma uzraugs
- ments Cietuma uzraugs
- solovejs Cietuma uzraugs
- labazs Cietuma veikals
- cietumnīca Cietumniece
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs
- šersķ Cietumnieki "aktīvisti"
- svītrainais Cietumnieks
- lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību
- nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts
- zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks
- šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
- balanda Cietumnieku maltītes zupa
- podogrevs Cietumnieku nelegāla palīdzība citā kamerā esošiem
- akadēmija Cietums
- būda Cietums
- častoks Cietums
- cjurma Cietums
- čohs Cietums
- čoka Cietums
- čurķis Cietums
- jurci Cietums
- jursi Cietums
- kalūza Cietums
- ķerstikla Cietums
- kiča Cietums
- kička Cietums
- kičman Cietums
- kičmans Cietums
- kičs Cietums
- klada Cietums
- kņiga Cietums
- komanģirovka Cietums
- kontora Cietums
- ķuktūzis Cietums
- ķurjaga Cietums
- ķurjaha Cietums
- ķurķis Cietums
- ķurķis Cietums
- ķurmis Cietums
- ķurmulis Cietums
- kutūzis Cietums
- ķutuzis Cietums
- ķutūzis Cietums
- meķis Cietums
- mūrmuiža Cietums
- palica Cietums
- pers Cietums
- piņķis Cietums
- prison Cietums
- restes Cietums
- staņķis Cietums
- stukūzis Cietums
- suška Cietums
- timba Cietums
- timpa Cietums
- torba Cietums
- trjums Cietums
- tuktūzis Cietums
- tuptūzis Cietums
- tutūzis Cietums
- dimpa Cietums, cietumsods
- dimpe Cietums, cietumsods
- ķerns Cietums, stingrums; izturība
- timnīca Cietums, tumša vieta
- timnieks Cietums, tumša vieta
- čoks Cietums; apcietinājums
- vertuhajs Cietumsargs
- gauneris Cietušais
- ķerpila Cietušais
- ļeha Cietušais ir laucinieks
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
- suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju
- caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
- CFI Cietvielu fizikas institūts (LU)
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem
- danga Cietzemes mēle purvā, pussala
- cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
- cigarells Cigarella
- cibara Cigarete
- cīga Cigarete
- ciga Cigarete
- cigarets Cigarete
- činčiks Cigarete
- dimovuška Cigarete
- ģiptsnūdele Cigarete
- kaļķis Cigarete
- kaļķītis Cigarete
- kociņš Cigarete
- kočiņš Cigarete
- koļķis Cigarete
- pīpe Cigarete
- spieķis Cigarete
- trumpa Cigarete
- zāģis Cigarete
- zārkanagla Cigarete
- zārknagliņa Cigarete
- kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu)
- cibas Cigaretes
- notis Cigaretes
- sigriķi Cigaretes
- Kosīts Cigaretes "Kosmoss"
- ugolki Cigaretes ar hašišu
- karburators Cigaretes filtrs
- soska Cigaretes gals
- špice Cigaretes iemute
- mundštiks Cigaretes iemutis
- munštiks Cigaretes iemutis
- bičoks Cigaretes izsmēķis
- spicis Cigaretes, cigāra iemute
- cigarella Cigarills
- smaršoklis Cigārs
- zīdeklis Cigārs
- cigārveidīgs Cigārveida
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- torpedo Cigārveidīga automobiļa tips
- cigoreņš Cigoriņa sakne
- celenes Cigoriņi
- cichorium Cigoriņi
- cigorīni Cigoriņi
- čiguris Cigoriņi
- čiguri Cigoriņi ("Cichorium")
- cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta
- liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
- salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
- endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš
- ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
- ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids
- cichlasoma Cihlasomas
- cichlidae Cihlidzivis
- pterophyllum Cihlidzivju dzimtas ģints
- ik Cik - tik; katru reizi, kad
- cikkā Cik (vajadzīgs)
- cikēji Cik (veidu)
- kāds Cik 1(2)
- cikai Cik bieži
- ciekkārt Cik bieži; bieži
- cikai Cik daudz
- tikīn Cik daudz
- cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr
- ciekai Cik daudz, cik tālu; gandrīz
- cikādas Cik dažādas
- ASAP Cik drīz vien iespējams
- garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.)
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
- quousque tandem? Cik ilgi vēl?
- cikams Cik ilgi?
- cikko Cik necik; kaut cik
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
- cikkārtējs Cik reižu
- kumš Cik sen
- štāmēr Cik tālu
- štāteitan Cik tālu
- talēt Cik tālu
- tamert Cik tālu
- cikējādi Cik veidos; cik dažādi
- cikāds Cik veidu; cik dažāds
- cikējāds Cik veidu; cik dažāds
- pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
- possibile Cik vien iespējams
- iespējami Cik vien spēj, var
- pārvarēm Cik vien spēj, var; arī ļoti (2)
- tikiņ Cik, nedaudz, tikko
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
- cikāda Cikāde
- cycadaceae Cikadeju dzimta
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās
- cycadatae Cikadeju klase
- cycadales Cikadeju rinda
- cicadinea Cikādes
- cicadellidae Cikādīšu dzimta
- athysanus Cikādīšu dzimtas ģints
- chlorita Cikādīšu dzimtas ģints
- cicadella Cikādīšu dzimtas ģints
- diplocolenus Cikādīšu dzimtas ģints
- elymana Cikādīšu dzimtas ģints
- limotettix Cikādīšu dzimtas ģints
- cycas Cikas
- pipunculidae Cikāžmušu dzimta
- auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
- cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas
- ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem
- ciclantales Ciklantu rinda
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
- rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
- niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
- ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
- furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
- cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes
- suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu
- cikloģenēze Ciklona izcelšanās un attīstība
- oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē
- ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās
- cyclopoida Ciklopoīdi
- ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints
- ķiklops Ciklops
- cyclosporophyceae Ciklosporu klase
- fucales Ciklosporu klase rinda
- cyclotella Ciklotellas
- AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās)
- AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās)
- cilas Cila
- paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja
- iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā)
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
- izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu)
- pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu)
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- kukurznis Cilas
- celāt Cilāt
- cilnāt Cilāt
- kuzāt Cilāt
- zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot
- žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot
- svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
- svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
- svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
- calāt Cilāt, daudzkārt celt
- ņudzināt Cilāt, jaukt
- vitrināt Cilāt, vēcināt
- celāties Cilāties
- tosīties Cilāties, mēģināt piecelties
- cilds Cildens
- cils Cildens
- gentil Cildens, smalks, patīkams
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.)
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā
- uzlielījums Cildinājums
- štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde
- cilināt Cildināt
- zadināt Cildināt, daudzināt
- celt Cildināt, slavināt
- daudzināt Cildināt, slavināt
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā)
- veltot Cildināt, sumināt
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu)
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai
- gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis")
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā
- ciklokrioterapija Ciliārā ķermeņa sasaldēšana; izmanto glaukomas ārstēšanā
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
- stedzināt Cilināt uz rokām
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā
- pupillidae Cilindrgliemežu dzimta
- columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1)
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai)
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs
- rullis Cilindriskas formas veidojums
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai)
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām)
- vienmucinis Cilindrisks (par trauku)
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
- staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
- staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
- stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
- stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
- standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu
- mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu
- merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
- cylindrosporium Cilindrosporijas
- veltenis Cilindrs
- gardibenis Cilindrs (cepure)
- cilinderis Cilindrs (lampai)
- starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem
- apaļš Cilindrveida
- cilindrveidīgs Cilindrveida
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs)
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
- rašanās Cilme
- celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei)
- denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota
- pirmiezis Cilmiezis
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
- kosa Cilnis, kumbrs
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
- plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes
- cilps Cilpa
- eiza Cilpa
- ēze Cilpa
- kalcenis Cilpa
- ķelpa Cilpa
- ķelpana Cilpa
- ķelpans Cilpa
- ķilpa Cilpa
- lence Cilpa
- linga Cilpa
- maucēknis Cilpa
- savilcis Cilpa
- žmauga Cilpa
- līkums Cilpa (1)
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
- sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
- klangas Cilpa putnu ķeršanai
- vanga Cilpa putnu ķeršanai
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
- dzergzde Cilpa vai mezgls dzijā
- dzerkstele Cilpa vai mezgls dzijā
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
- ļaka Cilpa, austiņa
- ļeka Cilpa, austiņa
- ļēka Cilpa, austiņa
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
- elze Cilpa, cilpiņa
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē)
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
- ģilpa Cilpa, līkums
- stripa Cilpa, ļeka, saite
- čigris Cilpa, mezgls
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
- slanga Cilpa, slazds
- kalpenis Cilpa, valgs
- žmaugs Cilpa, valgs
- žmaugus Cilpa, valgs, sprūds
- kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai)
- ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums
- cilpaiņš Cilpains
- dzirpalas Cilpas un mezgli dzijā
- cilpāniski Cilpas veidā
- ķelpiski Cilpas veidā, ar cilpu
- vangas Cilpas, važas
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs
- cilpisks Cilpenisks
- ķilpiski Cilpiski
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi)
- nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem)
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem)
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem)
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
- ķilpot Cilpot
- aizcilpot Cilpot prom
- atcilpot Cilpot šurp
- lenčot Cilpot, līkumot
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
- tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
- kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms)
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
- amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
- ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
- masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota
- cilte Cilts
- plide Cilts
- filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
- menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
- konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis
- vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- šākji Cilts, kurai bija piederīgs Buda
- cilša Cilts, raduraksti
- pamatreģistris Ciltsgrāmata
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā
- toledots Ciltsraksti
- Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos
- cilus Cilu
- pasaulis Cilvēce; arī iedzīvotāji
- Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
- vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums
- cilvēcīgums Cilvēcība
- ļaudisks Cilvēcīgs
- cilvēcisks Cilvēcīgs (1)
- dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana
- cilvēcīgs Cilvēcisks (1)
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1)
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.)
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2)
- parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
- dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam
- antropoīds Cilvēkam līdzīgs
- androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
- nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
- androfāgs Cilvēkēdājs
- antropofags Cilvēkēdājs
- antropofāgija Cilvēkēšana, kanibālisms
- PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās)
- krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi)
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām
- spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni
- makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko)
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā
- viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās)
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī
- visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2)
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties
- pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši)
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji
- mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem)
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
- brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80
- dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
- grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji
- loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte
- pongidae Cilvēkpērtiķi
- acs Cilvēks
- anthropos Cilvēks
- auss Cilvēks
- būtne Cilvēks
- čelovek Cilvēks
- cilvaks Cilvēks
- cilvēkbērns Cilvēks
- cilvis Cilvēks
- dvēsele Cilvēks
- feiss Cilvēks
- pīpls Cilvēks
- rom Cilvēks
- apspiedējs cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2)
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu
- purns Cilvēks; persona
- gars Cilvēks; personība
- mens Cilvēks; vīrietis
- 10. decembris Cilvēktiesību diena
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
- ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs
- aile Cilvēku dzimta, arī ģimene
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
- psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā
- kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā)
- ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli
- apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai
- soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu
- kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
- miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu)
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko)
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
- kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība
- kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
- ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
- partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā
- bukate Cilvēku kopa
- bukete Cilvēku kopa
- bukets Cilvēku kopa
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai
- habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa
- institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
- dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
- dandzis Cilvēku loks, pulciņš
- asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
- smerdakli Cilvēku mēsli
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
- kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings
- kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta
- grūstiņš Cilvēku pūlis
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- metisācija Cilvēku rasu sajaukšanās
- grūda Cilvēku sadursme
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- komunikabilitāte Cilvēku spēja nodibināt un realizēt sociālos kontaktus
- kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
- mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
- fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā
- trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas
- cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes)
- akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi
- monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums
- izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme
- humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs
- elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
- cilvēkveida Cilvēkveidīgs
- antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida
- anaglifs Ciļņa griezums antīkajā mākslā
- pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma
- cimbuks Cimbaks
- cymbalaria Cimbalārijas
- cymbella Cimbellas
- cymbidium Cimbīdijas
- cimbala Cimbole
- cimbāle Cimbole
- ciņģele Cimbole
- stulmis Cimda daļa līdz īkšķim; cimda valnis
- aizada Cimda daļa no vaļņa līdz īkšķim
- delns Cimda daļa, kas aptver delnu
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu
- pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu
- īkstis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu
- īšķis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu
- īksis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu; īkstis (3)
- della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu
- pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa
- jakuris Cimda raksta kāšveida elements
- bumburainītis Cimda raksts
- apvalnis Cimda vai zeķes aizadījums
- apvalnītis Cimda vai zeķes aizadījums
- ricīte Cimda vai zeķes valnis
- sveķelis Cimda vaļņa adījuma veids
- robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu
- ķimdelis Cimdelis
- ķindelis Cimdelis
- cindi Cimdi
- kātaiņi Cimdi ar gariem valnīšiem
- dubultaiņi Cimdi ar ieadītu oderi
- dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi
- biķeraiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- mūsaiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- mūsainīši Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- cimdizeķes Cimdi un zeķes
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos
- cimdains Cimdots
- aprocainis Cimds ar (aprocēm)
- pušķainis Cimds ar bārkstīm
- atadienis Cimds ar garu aproci
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
- dubultcimds Cimds ar oderi
- naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma
- pautiņi Cimdu adījuma raksta veids
- cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja
- cimdnieks Cimdu izgatavotājs, adītājs
- pāraiņi Cimdu pāris
- galdaiņi Cimdu raksts
- blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām
- krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm
- ganterija Cimdu veikals vai darbnīca
- Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā
- Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi
- Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
- Cimza Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimze Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka
- Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka
- Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
- Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- cinaite Cinaine
- cināja Cinājs
- cināta Cinājs
- ciņatas Cinājs
- cinota Cinājs
- cinata Cinājs - ciņaina vieta
- dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku
- cineraria Cinerārijas
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
- kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
- kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
- cērpis Cinis
- čimurs Cinis
- cina Cinis
- cine Cinis
- čingurs Cinis
- činka Cinis
- cinkulis Cinis
- cinkuris Cinis
- cins Cinis
- cints Cinis
- ķinkurs Cinis
- krūcis Cinis
- krūslis Cinis
- cieceris Cinis (purvainā apkārtnē)
- vērpis Cinis purvā
- krūts Cinis, neliels pakalns
- popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā
- popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā
- kinisms Cinisms
- cinkveiss Cinka baltais
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās
- litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa
- litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos
- fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot
- Zn Cinks (ķīm. elements)
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
- cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- cinna Cinna
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu
- cinstiņa Cintiņa
- cintractia Cintrakcijas
- plintauka Ciņaina pļava
- cinaine Ciņaina vieta
- cinājs Ciņaina zemes platība
- čimurains Ciņains
- cinains Ciņains
- cinaiņš Ciņains
- ciņāts Ciņains
- ciņburains Ciņains
- ciņojs Ciņains
- krūšļainis Ciņains
- nelīdzans Ciņains
- popains Ciņains
- spangu Ciņains
- cinkuļains Ciņains (par pļavu)
- krūšains Ciņains, nelīdzens
- krūsnains Ciņains, nelīdzens
- krūšots Ciņains, nelīdzens
- krūtains Ciņains, nelīdzens
- cērpains Ciņains; pilns ar ciņiem
- neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa")
- cērpājs Ciņu rinda
- cērpiens Ciņu rinda
- cinene Ciņusmilga
- ciņuzāles Ciņusmilgas
- deschampsia Ciņusmilgas
- elymus Ciņuvārpata
- cionists Cionisma piekritējs
- merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
- cipe Cipa
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu
- ciparaudio Ciparformā pārraidei un atskaņošanai pierakstīta audioinformācija
- attēluzlabošana Ciparformātā glabātu attēlu kvalitātes uzlabošana, apstrādājot attēlu ar grafikas programmatūru
- partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo"
- ciferblate Ciparnīca
- cīparblate Ciparnīca
- ciparnieks Ciparnīca
- cīperblate Ciparnīca
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
- ciķis Cipars
- cīpars Cipars
- divnieks Cipars 2
- trijnieks Cipars 3
- četrinieks Cipars 4
- piecnieks Cipars 5
- sešnieks Cipars 6
- septiņnieks Cipars 7
- astoņnieks Cipars 8
- deviņnieks Cipars 9
- nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa
- trīsnieks Cipars trīs; atzīme trīs
- rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
- decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM
- desmitnieks Ciparu kopa 10
- simtnieks Ciparu kopa 100
- tūkstošnieks Ciparu kopa 1000
- Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
- cupressus Cipreses
- cupressaceae Ciprešu dzimta
- thujopsis Ciprešu dzimtas ģins
- calocedrus Ciprešu dzimtas ģints
- microbiota Ciprešu dzimtas ģints
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
- cupressales Ciprešu rinda
- circeņi Circenis
- circinis Circenis
- ķirķis Circenis
- mālgrauzis Circenis
- mālgrauznis Circenis
- skripsts Circenis
- svirplis Circenis
- brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus")
- gryllidae Circeņu dzimta
- gryllus Circeņu dzimtas ģints
- gryllodea Circeņu virsdzimta
- Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē
- Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
- Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus
- akrobātika Cirka mākslas žanrs
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
- cirkačs Cirka mākslinieks
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā
- circenses Cirka spēles Senajā Romā
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
- klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- Zr Cirkonijs (ķīm. elements)
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirka Cirksnis 1
- cirkšņi Cirksnis 1
- ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
- bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku
- apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums
- cirkulieris Cirkulārs, apkārtraksts
- revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
- ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
- granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
- cirķelis Cirkulis
- svirķelis Cirkulis
- nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai
- mērcirkulis Cirkulis mērīšanai
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes
- ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski
- zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
- zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
- zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji
- zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji
- cirminis Cirmenis
- anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- cērpa Cirpšana
- cērpe Cirpšana
- dzirklēt Cirpt
- šķērēt Cirpt (aitas)
- trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos
- aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam
- pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna
- štērēt Cirpt; šķērēt 2
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
- cirpeklis Cirpums; nocirpta vilna
- čirkse Cirslis
- cirkslis Cirslis
- cirksns Cirslis
- cirkstiņš Cirslis
- cirslītis Cirslis
- cirklis Cirslītis
- šnicere Cirslītis
- šņīpars Cirslītis
- šņīpstere Cirslītis
- urvilka Cirslītis
- ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus")
- cirsme Cirsma
- cirsna Cirsma
- cirsne Cirsma
- šļaka Cirsma, izcirtums
- kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte
- sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru)
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes
- cierst Cirst
- cirīt Cirst
- snāt Cirst
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur
- kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu)
- šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam
- līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā)
- dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti
- šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu
- stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
- atcirst Cirst nost
- atcirst Cirst vaļā
- slenīt Cirst, gāzt
- riest Cirst, griezt
- robīt Cirst, kapāt
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu
- darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus)
- baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem
- Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
- Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
- Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m
- pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze
- cirkšņi Ciršļi
- caenolestidae Ciršļsomaiņu dzimta
- soricidae Ciršļu dzimta
- neomys Ciršļu dzimtas ģints
- sorex Ciršļu dzimtas ģints
- suncus Ciršļu dzimtas ģints
- cērta Cirta
- cirksts Cirta
- cirste Cirta
- cirte Cirta
- grepstele Cirta
- vilnis Cirta
- krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā
- krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā
- skrudzele Cirta, skrudze
- skrulle Cirta, sproga
- cirksta Cirta; cirksts
- zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus")
- guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus")
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- cērtains Cirtains
- cirkstains Cirtains
- cirkulains Cirtains
- cirkuļains Cirtains
- cirstains Cirtains
- cirtaiņš Cirtains
- cirtens Cirtains
- cirtots Cirtains
- ķurzulans Cirtains
- lokainis Cirtains
- skrullains Cirtains
- skruļļains Cirtains
- skrūzains Cirtains
- skrūzans Cirtains
- skrūzots Cirtains
- verpuļains Cirtains
- viļņainis Cirtains
- lokains Cirtains (par matiem)
- lokaiņš Cirtains (par matiem)
- čirkstains Cirtains, sprogains
- čirksteļains Cirtains, sprogains
- krūzains Cirtains, sprogains
- krūzans Cirtains, sprogains
- krūzens Cirtains, sprogains
- kruzuļains Cirtains, sprogains
- kruzuļots Cirtains, sprogains
- cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
- cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
- cirkas Cirtas
- cirkstes Cirtas
- cirstas Cirtas
- kruzeles Cirtas
- skruzeles Cirtas
- kruzuļi Cirtas, sprogas
- ietullēt Cirtāt
- dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu
- cirtājs Cirtējs
- cirtienis Cirtiens
- gvelziens Cirtiens, sitiens
- rieza Cirtienu starpa pļaujot
- meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
- lokšķēres Cirtošanas šķēres
- cirkstot Cirtot
- cirtāt Cirtot
- krūzot Cirtot
- kuperēt Cirtot
- skrudzelēt Cirtot
- skrūlēt Cirtot
- skrūzēt Cirtot
- kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm)
- lokāt Cirtot (matus)
- lokot Cirtot (matus)
- lokāties Cirtot sev matus
- krullēt Cirtot, sprogāt
- krūzēt Cirtot, sprogot
- skrulināt Cirtot, sprogot
- skrullināt Cirtot, sprogot
- skrūvēt Cirtot, sprogot
- ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus)
- krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt
- čirkāt Cirtot; sprogot
- cirkstoties Cirtoties
- cirtāties Cirtoties
- dzenksterēties Cirtoties
- greitoties Cirtoties
- grīnēties Cirtoties
- krendzelēties Cirtoties
- lokāties Cirtoties
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
- čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties
- grecelēties Cirtoties, sapīties
- sačurmoties Cirtoties, saritināties
- krudzelēties Cirtoties, sprogoties
- skrulināties Cirtoties, sprogoties
- skrullināties Cirtoties, sprogoties
- krūzoties Cirtoties; sprogoties
- vildens Cirtots
- cirpains Cirtots, sprogots
- cērtums Cirtums
- babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica")
- circene Cirvene ("Alisma")
- ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
- gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
- alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints
- alismidae Cirveņu apakšlase
- alismataceae Cirveņu dzimta
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- alismales Cirveņu rinda
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās
- ambīlis Cirvis
- ciris Cirvis
- cirīte Cirvis
- cirs Cirvis
- koluns Cirvis
- šutiļņiks Cirvis
- žagargrauzis Cirvis
- skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
- cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
- cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
- cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
- cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
- cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
- cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
- Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
- Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
- Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
- asminis Cirvja asā mala
- zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam
- liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam
- cirkātgals Cirvja kāta gals
- cirkāts Cirvja kāts
- papiere Cirvja piets
- piešs Cirvja piets
- ūzpiete Cirvja piets uzmetinājums
- ciksas Cisas
- cisa Cisas
- čubas Cisas
- melmiņš Ciska
- cingulis Ciska (nokautam lopam)
- gulznis Ciska, gurns
- rieta Ciska, gurns
- striena Ciska, gurns
- Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- strēnas Ciskas
- platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība
- ciskkauls Ciskas kauls
- hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu
- enterocista Cista zarnas sienā
- tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
- urinoma Cista, kurā ir urīns
- cistadenosarkoma Cistadenoma ar sarkomas šūnām
- hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
- metrocistoze Cistas dzemdē
- cistektomija Cistas izoperēšana
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama
- cistoģenēze Cistas veidošanās vai attīstīšanās
- trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
- bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
- laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki
- finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri
- putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
- homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu
- cistadenokarcinoma Cistiska adenokarcinoma
- higroma Cistiska limfangioma
- cistosarkoma Cistiska sarkoma
- inocistoma Cistiski deģenerējusies fibroma
- cistoma Cistisks audzējs, biežāk olnīcā
- hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem
- epidermoidoma Cistisks epidermas šūnu veidojums
- osteocistoma Cistisks kaula audzējs
- hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā
- cystitis Cistīts
- radiocistīts Cistīts kā rentgenterapijas vai rādijterapijas komplikācija
- pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī
- cystocoleus Cistokolejas
- miksocistoma Cistoma, kurā ir gļotas
- panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
- ureterocistoskops Cistoskops, ar ko urīnvadā ievada katetru
- nefrocistoze Cistu rašanās nierē
- aerocēle Cistveida audzējs, kurā atrodas gaiss; gaisa uzkrāšanās audos
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu
- iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību
- slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana
- viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība
- eksploatācija Cita grūta stāvokļa izmantošana
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki
- ārļaudis Cita pagasta ļaudis
- ārļauži Cita pagasta ļaudis
- aizspogulija Cita pasaule, ačgārnā pasaule
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds
- piedudināt Cita starpā dudināt, murmināt
- vieta Cita stāvoklī, situācijā
- trans- Cita stāvokļa
- āriene Cita vide, cita vieta; cituriene
- citurene Cita vieta
- cituriene Cita vieta
- citur Citā vietā
- citviet Citā vietā; citur
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; arī tāla vieta jūrā
- čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa
- citādi Citādā veidā, ne tā
- citāž Citādā veidā, ne tā
- alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji
- citād Citādi
- citādāk Citādi
- citādiņ Citādi
- citaidiņ Citādi
- citaiņ Citādi
- citaiž Citādi
- citaižāk Citādi
- citaiži Citādi
- citāži Citādi
- savādāk Citādi (1)
- savādai Citādi; atšķirīgi
- savādākīs Citādi; atšķirīgi
- citādākās Citādi; pretējā gadījumā
- citādīgs Citāds
- citods Citāds
- savāds Citāds
- hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls)
- cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks)
- apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem
- jukas Citam citu pārtraucot, traucējot
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
- homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
- apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
- lāsme Citas krāsas raibums
- zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas
- imports Citas programmas vai datu apstrādes sistēmas datnes formāta pārvēršana formātā, ko var izmantot aplūkojamā programma vai sistēma
- radiotraucēšana Citas radiostacijas signālu izplatīšana tajā pašā frekvenču diapazonā
- heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats
- cittautas Citas tautas
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis
- superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā
- citticībnieks Citas ticības piederīgais
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
- eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī
- citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana
- apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa
- citato Citato loco - citētajā vietā
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais)
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus
- klusiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusiņi Citiem nezinot; paslepus
- klusītēm Citiem nezinot; paslepus
- klusītiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusu Citiem nezinot; paslepus
- ai. Citiem vārdiem (lat. "alias")
- IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās)
- citiene Citiena
- cikārtiņ Citkārt
- citkārtiņ Citkārt
- citreiz Citkārt
- cikārtijs Citkārtējs
- citkārtijs Citkārtējs
- poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem
- neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām
- nefrolizīns Citolizīns, kas iedarbojas uz nieru šūnām
- hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas
- sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju
- izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas
- karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu
- citologs Citoloģijas speciālists
- citohistoloģija Citoloģijas un histoloģijas metožu apvienojums
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
- citoplasma Citoplazma
- desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
- perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu
- ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis
- bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām
- ozonofors Citoplazmas granula
- citomikrosoma Citoplazmas graudiņš
- endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
- cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu
- oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa
- deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana
- hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa
- citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem
- trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
- CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā
- cytospora Citosporas
- citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis
- nefrotoksīns Citotoksīns, kas bojā nieru šūnas
- izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām
- epiteliotoksīns Citotoksīns, kas noārda epitēlijšūnas
- mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas
- leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos
- oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju
- gastrotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz kuņģa šūnām
- splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām
- alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms")
- citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu
- geraniāls Citrāls
- citad Citreiz
- citureiz Citreiz
- citkārtējs Citreizējs
- citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- šizandra Citronliāna
- schisandra Citronliānas
- schisandraceae Citronliānu dzimta
- limons Citrons
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
- akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas
- citrāti Citronskābes sāļi
- grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde
- bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots
- bergamotkoks Citrusaugu augļu koks
- citrus Citrusi
- citrusaugi Citrusi
- citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis
- kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- otrējs Cits
- savs Cits (2)
- otrais Cits (parasti cilvēks)
- kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija
- makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija
- disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums
- virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne
- citetnoss Cits etnoss
- ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam)
- citnovads Cits novads 1(1)
- ārvalsts Cits pagasts
- ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam)
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla
- vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo
- viņciems Cits, arī kaimiņu ciems
- viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts
- alo- Cits, atšķirīgs, svešs
- jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais
- cittautībnieks Cittautietis
- svešticīgs Citticībnieks
- plaģiātisms Citu autoru veikuma uzdošana par savu, arī ideju "zagšana"
- ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma)
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
- spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs
- vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
- zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
- melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm
- otrreiz Citu reizi
- viņurīt Citu rītu
- paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā
- parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā
- nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze
- cittautu Citu tautu; arī ārzemju
- citvalodu Citu valodu; svešvalodu
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
- citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
- svešzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
- citūr Citur
- citurž Citur
- cituviet Citur, citā vietā
- citiena Cituriene
- citpuse Cituriene
- cituriena Cituriene
- citzeme Cituriene
- citversēklas Citvarsēklas
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie
- civetkaķis Civeta
- CA Civilā aizsardzība
- reģenerators Civilajā aizsardzībā, izolējošas gāzmaskas vai filtrventilācijas iekārtas daļa, kas paredzēta gaisa sastāva atjaunošanai
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
- civils Civilapģērbā
- civiltērps Civilapģērbs
- vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
- nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
- civilizators Civilizācijas izplatītājs
- cīruļlaulība Civillaulība
- čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā
- CL Civillikums
- civilists Civilpersona
- civils Civilpersona
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku
- Cpk Civilprocesa kodekss
- CPL Civilprocesa likums
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- pussieva Civilsieva
- pasieva Civilsieva; mīļākā
- CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa)
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
- intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
- civilistika Civiltiesību zinātne
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
- civilstrīds Civiltiesisks strīds
- jāklis Civilvīrs
- pusvīrs Civilvīrs
- saduns Civilvīrs
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- usne dadžu ģints ("Cirsium") lakstaugu senāks nosaukums
- zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule")
- dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum")
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
- purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre")
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
- DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
- cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
- Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā
- Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
- Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
- Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka
- vivere est cogitare dzīvot nozīmē domāt (_Cicerons_)
- dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica")
- romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia")
- svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata")
- ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
- Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
- Blontu ezers ezers Ciblas novada Blontu pagastā, platība — 1,6 ha
- Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
- Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers
- Melnezers ezers Cieceres pagastā, platība - 1,4 ha
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
- Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
- Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
- Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha
- Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha
- Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha
- Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
- cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
- sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms
- pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
- ezerrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
- jodrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
- jodurutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
- aiva Īstā cidonija ("Cidonia oblonga)
- Līdumnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Ciblas pagasta austrumu daļu un Briģu pagasta ziemeļu daļu
- Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
- Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
- cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji
- Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
- Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā
- Ceilonas kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum zeylanicum")
- cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
- Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski
- Pirmās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Otrās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski
- Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski
- Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums
- Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka
- Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
- Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
- cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
- tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
- cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
- cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
- Rianona Ķeltu mitoloģijā - Citpasaules valdnieka meita
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
- cisidae Ķirpju dzimtas "Ciidae" nosaukuma sinonīms
- ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- Lasjota Lasiota - pilsēta Francijā ("La Ciotat")
- LCESC Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu
- Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants
- ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji
- lēdzeknis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
- līdzēkši Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
- lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
- ledzēksnis Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
- lēdzeksnīte Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
- pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
- lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
- stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja
- pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs
- cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
- Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
- cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
- Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
- Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
- Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji
- jaskānieši Ludzas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Jaski" iedzīvotāji
- bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
- Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants
- dekterieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dekteri" iedzīvotāji
- dubinovieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dubinova" iedzīvotāji
- Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski
- ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji
- Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
- bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
- cirmānieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Cirma" iedzīvotāji
- evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji
- garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji
- kleperieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Kleperi" iedzīvotāji
- pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji
- putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji
- šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji
- tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji
- Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
- Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
- Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
- Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
- Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”)
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
- goris melnais stārķis ("Ciconia nigra")
- cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu
- Kocki Meža Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Našupīte Naša, Cieceres pieteka
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski
- Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
- Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Pakse Paksīte, Cieceres pieteka
- Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.)
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- cēlais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Cicinnurus regius")
- zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus")
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
- cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
- mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
- Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
- Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aleksandersitija pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atlantiksitija pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē
- Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boldersitija pilsēta ASV ("Boulder City"), Nevadas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bulhedsitija pilsēta ASV ("Bullhead City"), Arizonas štatā, 39350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalifornijasitija pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanjonsitija pilsēta ASV ("Canon City"), Kolorādo štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kārsonsitija pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katīdralsitija pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sīdarsitija pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sisero pilsēta ASV ("Cicero"), Ilinoisas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sinsinati pilsēta ASV ("Cincinnati"), Ohaio štatā, 298200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sērklvila pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sitrushaitsa pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deilsitija pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Deilsitija pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dodžsitija pilsēta ASV ("Dodge City"), Kanzasas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elizabetsitija pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elksitija pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Foristsitija pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Aidaho štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Kanzasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Mičiganas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Ņujorkas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grovsitija pilsēta ASV ("Grove City"), Ohaio štatā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jazūsitija pilsēta ASV ("Yazoo City"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aiovasitija pilsēta ASV ("Iowa City"), Aiovas štatā, 73400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jubasitija pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džērsisitija pilsēta ASV ("Jersey City"), Ņūdžersijas štatā, 262200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Kanzasas štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kingsitija pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leiksitija pilsēta ASV ("Lake City"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leikhavasūstija pilsēta ASV ("Lake Havasu City"), Arizonas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Līgsitija pilsēta ASV ("League City"), Teksasas štatā, 94400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meisonsitija pilsēta ASV ("Mason City"), Aiovas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mičigansitija pilsēta ASV ("Michigan City"), Indiānas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midvestsitija pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Misūrisitija pilsēta ASV ("Missouri City"), Teksasas štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morgansitija pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ošensitija pilsēta ASV ("Ocean City"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oilsitija pilsēta ASV ("Oil City"), Pensilvānijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orindžsitija pilsēta ASV ("Orange City"), Floridas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Panamasitija pilsēta ASV ("Panama City"), Floridas štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pīčtrīsitija pilsēta ASV ("Peachtree City"), Džordžijas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīnikssitija pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ponkasitija pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Repidsitija pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riograndesitija pilsēta ASV ("Rio Grande City"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soltleiksitija pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silversitija pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūsitija pilsēta ASV ("Sioux City"), Aiovas štatā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teksassitija pilsēta ASV ("Texas City"), Teksasas štatā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Travērssitija pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Ņūdžersijas štatā, 68700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Tenesī štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestvelisitija pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sinē pilsēta Beļģijā (_Ciney_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Činizello Balsāmo pilsēta Itālijā (_Cinisello Balsamo_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čampīno pilsēta Itālijā ("Ciampino"), Lacio reģiona Romas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čingoli pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Činizi pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirie pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiro pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čisterna di Latīna pilsēta Itālijā ("Cisterna di Latina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čisternīno pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čitadella pilsēta Itālijā ("Cittadella"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
- Čivitella del Tronto pilsēta Itālijā ("Civitella del Tronto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipirello pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgodonska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Cimļanska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjenfuegosa pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sjaņjana pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.)
- Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sjudadovregona pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kimpina pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kimpulunga pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjesa pilsēta Spānijā (_Cieza_), Mursijas reģionā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjemposuelosa pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjudadreala pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džide pilsēta Turcijā ("Cide"), Kastamonu ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Džihanbajli pilsēta Turcijā ("Cihanbeyli"), Konjas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Džizre pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamiņa-Kaširska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
- kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
- stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina")
- lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama
- vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds
- Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
- Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums
- cimzēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" iedzīvotāji
- Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski
- Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski
- Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski
- Civkori Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukuma variants
- ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
- Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants
- Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants
- Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
- Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
- ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
- Cīmaiņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
- Cīmaņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
- Cīmaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukums latgaliski
- RCAII Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts
- RCAR Rīgas Civilās aviācijas rūpnīca
- Cimuškas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukuma variants
- Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
- Runtortu ezers Runtortas ezers Cirmas pagastā
- Runtorts Runtortas ezers Cirmas pagastā
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
- Cyukuori Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski
- Upursala sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums
- Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ciņenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" iedzīvotāji
- Cysovka Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Cisovka" nosaukums latgaliski
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_)
- filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
- Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Cicindela"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas parasti sastopamas smilšainās vietās
- ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase)
- infusoria Skropstaiņu klases "Ciliata" nosaukuma sinonīms
- ciecernieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski
- tīruma smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela campestris")
- brūnā smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela hybrida")
- jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama
- meža smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela sylvatica")
- cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
- Soidu Soidu ezers - atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 30 ha
- Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka
- stikāns Stārķis ("Ciconia")
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
- melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā
- ICAO Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (angļu "International Civil Aviation Organization")
- ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā
- FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
- ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
- Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā
- ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu
- sīvā sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga acerina")
- Daurijas sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga dahurica")
- Japānas sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga japonica")
- ķekaru sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga racemosa")
- vienkāršā sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga simplex")
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
- skropstaiņi šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas
- cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga
- stārķis šīs dzimtas ģints ("Ciconia")
- ūdensstrazds šīs dzimtas ģints ("Cinclus")
- Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm
- cibuliškieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibulišķi" iedzīvotāji
- cibuļovcieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
- cibuļovkieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
- Remtes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa pirmskara Blīdenes, Jaunpils un Cieceres pagasta teritorijas
- ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji
- ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji
- Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu
- salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā
- Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- guslis Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- gušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- gusne Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- gušņi Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- gusnis Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- juksis Tīruma usne ("Cirsium arvense")
- osne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- plūkšdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- tīrumdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- usdava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- usines Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- ušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- ušnava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- usne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- ūsne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- ušnes Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- usnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga
- ciekšenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ciekšuciems" iedzīvotāji
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
- Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
- Ziemeļamerikas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus mexicanus")
- Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii")
- Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi")
- Salas strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezerā
- Biļļu strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Ciecers ezera dienvidu galā
- Cimeļupe ūdenstece Limbažu pagastā, iztek no Cimeļa ezera, ietek Mazezerā, garums - 12 km; Ciemeļupe; Cimele
- Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
- Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte
- Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Bulakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Cirika upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Demjada upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Gorbiloka upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Ima upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Kevekte upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Krivaja upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Majgunda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Nimnokita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Sivakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Talikita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Uakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Želbana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Aktragda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bira upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bojme upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bugarikta upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bulanki upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Konnorina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Nerungda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Olingda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Vojmakana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Tobiša upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Mila upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Sinka upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā
- parastā ūsaine ūsaiņu suga ("Cirriphyllum piliferum")
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha
- Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers
- ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās
- Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
- bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata")
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants
- Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums
- zaļžagata Vārnu dzimtas ģints ("Cissa")
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Mazais ezers Velna ezers Ciblas pagastā
- vellruka Velnarutks ("Cicuta virosa")
- indīgais velnarutks velnarutku suga ("Cicuta virosa")
- Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera
- ciesengurnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ciesengure" iedzīvotāji
- cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji
- Dižciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
- Mazciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
- Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka
- Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā
- Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
- ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
- arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris")
- skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi
- skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs
- Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
- Kilvantona Vilkova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
- efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas
- Asta virsotne Itālijā (_Asta, Cima d’_), Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, Dolomītalpos, augstums - 2847 m
- Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava
- cibetkaķis Viveru dzimtas ģints ("Civettictis"), kaķiem līdzīgi plēsīgi zīdītāji, ap 70 cm gari dzīvnieki
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi
- Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- Cybuli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski
- krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus")
- pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Āzijas zaļžagata zaļžagatu suga ("Cissa chinensis"); zaļā žagata
- Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā
- cicurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cicuri" iedzīvotāji
- hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha")
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ci.