Paplašinātā meklēšana

Meklējam jūtas.

Atrasts vārdos (6):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (504):

Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas)
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
kinesteziometrs aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai
ponogrāfs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai
algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
algesimetrs aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai
algohronometrs aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi)
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi)
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos
atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
pretjūtas Atbildes jūtas
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas)
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām)
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi
liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa
atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
dzēst būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas)
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
rēgoties būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas
vilkt būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm)
starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
gaisma Cēlas, cildenas jūtas
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
mīla cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
mīlestība cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
nevīža cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
iemīļotais cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
iemīļots cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
pusjūtas Daļējas jūtas
ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt (3)
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi
augstcienība Dziļas cieņas jūtas
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties
ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi)
izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas)
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas
rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu
fantoma sāpes fantoma sajūtas
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
filiņš Garastāvoklis; sajūtas
pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma
pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms
agēzija Garšas sajūtas trūkums
ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem
SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās)
subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas)
topotermesteziometrs ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas)
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
bioteziometrs instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1)
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā)
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko
mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku
mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis
biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams)
audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas)
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu
paķert uz jūtām izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
atklāt (arī atsegt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas
atsegt (arī atklāt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas
urbt izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
iedvest izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi)
ieliet izraisīt (parasti jūtas)
dvest izraisīt (piemēram, jūtas)
iededzināt izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās)
iedegt izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos)
aizdedzināt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
aizdegt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
apgarot izraisīt cēlas jūtas, centienus; iedvesmot, sajūsmināt
krist izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu)
plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
urbties izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas
plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
aizkustināt izraisīt pateicības, prieka jūtas; saviļņot
saviļņot sirdi izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli
veldzēt izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu)
dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu)
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums
jūtināt Izteikt jūtas
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi)
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos)
izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas)
skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas)
ļuškas Juškas, sajūtas
psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam
kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas
kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas
aptumšoties kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
aptumst kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
ehofotonija Krāsas sajūtas rašanās, uztverot skaņas
kinanestēzija Kustības sajūtas zudums
nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma
hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums
apas lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
apasat lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
apasatam lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
apasatu lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
pfu lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas
birr lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas
o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
skaudrs ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas
šausmas ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
pusmaltīte ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis
kaislība ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums
sirdsdraudzene ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas
sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas
amūzija Mākslas izjūtas un izpratnes trūkums
fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī
sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai
nomīlēt Mīlējoties izsmelt jūtas
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu)
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas)
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas
kautrība morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību
goda jūtas morālas, ētiskas jūtas
amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums
paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.)
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi
impresija neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.)
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.)
ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas
nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām
baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā
noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.)
pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā
komforta zona optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
uzjundīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc
sadīdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.)
samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams
pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
iešūpot panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas)
izdziedināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt
izdziedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt
dziedēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas)
atskurbināt panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas)
iepotēt panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas)
potēt panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas)
apvaldīt panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme)
skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
kauss Pārdzīvojums, izjūtas
just Pārdzīvot (jūtas, emocijas)
sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1)
izjust Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi)
justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas)
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku)
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu)
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.)
nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi)
raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas)
pārkost savu sirdi pārvarēt sevi, savas izjūtas
apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes)
nacionālisms Patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
iesvilties pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju)
uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
iesvelt pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas)
astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju
Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta
apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma
apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām
karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas
pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas
ambivalentisms Psihoseksuālo pārdzīvojumu divējādība, kad viens un tas pats objekts izraisa pretējas jūtas
fidentiāls R. Avenārija filozofijā pazīšanas jūtas, pazīšanas pārdzīvojums
stindzināt asinis dzīslās radīt baiļu, šausmu izjūtas
smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties
pragaris Rīma, kas nekad nejūtas paēdis
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas
bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes)
jūts Sajūta, jūtas
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu)
juša sajūtas, nojausmas
noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati
noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida
roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas
pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi
sirds (arī sirdī) iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds (ari sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas
sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis
dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs
debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
kā skolas puika saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis
galva plīst (vai) pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes
sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
iemīlēt sākt pārdzīvot mīlas jūtas
fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
analģija Sāpju nejušana, sāpju sajūtas zudums
algezimetrija Sāpju sajūtas noteikšanas metode
algeoskopija Sāpju sajūtas pārbaude ar mehānisku spiedienu
polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus
hemianalgēzija Sāpju sajūtas zudums ķermeņa vienā pusē
analgēzija Sāpju sajūtas zudums, analģija
lasīt dvēselē (retāk sirdī) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
disdipsija Slāpju sajūtas traucējums
drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām)
spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.)
algestēzija Spēja uztvert sāpju sajūtas
izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas)
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām)
starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
tuvība stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams
dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā
no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas
lepnai tā, ka jūtas pārāks par citiem
ērti tā, ka jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti
piedauzīgs tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas
iejūtīgs tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.)
mājulīgs tāds (parasti mājdzīvnieks), kas jūtas mājai piederīgs
dārgs tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām)
nelaimīgs tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts
sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi
ambivalents tāds, kam ir iekšēji pretrunīgas jūtas vai domas
truls tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs
neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli)
netaktisks tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas
pasekls tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas
dedzīgs tāds, kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas
vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
kaislīgs tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas
sajūtīgs tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas
piedauzīgs tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu)
atturīgs tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts
vēss tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs
skaists tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
patiess tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas
saltīgs tāds, kas ātri jūtas nosalis
spiedīgs tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli)
spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
pašapzinīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs
glaimojošs tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi
baismīgs tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs
ekscitatīvs tāds, kas izraisa jūtas, saista uzmanību
šausmonīgs tāds, kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas
šausmīgs tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
pretīgs tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas
riebīgs tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas
neomulīgs tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
nejauks tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību)
skaudīgs tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem)
smags tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
drūms tāds, kas izraisa nomācošas izjūtas
baigs tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes
mājīgs tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē)
zīdains tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību)
skaists tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks
samtains tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs
maigs tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām)
tuvs tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams
viegls tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
grūtsirdīgs tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību
svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem)
kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem)
atklāts tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs
iedomīgs tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to
sauss tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem)
neapzinīgs tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas
nesavaldīgs tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām
indiskrēts tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi); netaktisks
nejūtīgs tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām)
nevīžīgs tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
erotoģens tāds, kas rada erotiskas izjūtas
pasauss tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs
varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
zibsnīgs tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
nepieēdināms tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis
pašatdevīgs tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei)
ērts tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli)
mīla tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas
mīlestība tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas
dziļš tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm)
izjusts tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas
emocionāls tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas
karsts tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
dedzīgs tāds, kurā izpaužas spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas
kaislīgs tāds, kurā izpaužas šādas jūtas
dvēselisks tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselīgs (2)
dvēselīgs tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselisks (2)
lepns tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko)
bezjūtu tāds, kurā neizpaužas jūtas
apgarots tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu
baigs tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks
dzelonis tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās)
glaime tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas); lieglaime
mīla tas, kas izraisa šādas jūtas
mīlestība tas, kas izraisa šādas jūtas
sāts tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu
taktilas sajūtas taustes sajūtas
izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas
termanestēzija Temperatūras sajūtas zudums
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība
algēdonisks Tīksmes un netīksmes jūtas
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā
sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā
atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem
aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas
palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas
lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli)
narkotiskās vielas vielas, kas graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju, arī īslaicīgu radošu pacēlumu u. c. izjūtas
otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti
līdzsvara vingrojumi vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu
skaistums vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
aizmirst (arī atmest) godu zaudēt morālās, ētiskās jūtas

jūtas citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV