Paplašinātā meklēšana
Meklējam dīgs.
Atrasts vārdos (506):
- dīgs:1
- ēdīgs:1
- odīgs:1
- dīgsme:1
- dīgsts:1
- ārdīgs:1
- badīgs:1
- badīgs:2
- bēdīgs:1
- budīgs:1
- būdīgs:1
- čadīgs:2
- čadīgs:1
- dīdīgs:1
- ērdīgs:1
- gadīgs:1
- gādīgs:2
- gādīgs:1
- godīgs:1
- gudīgs:1
- indīgs:1
- kodīgs:1
- līdīgs:1
- lodīgs:1
- medīgs:1
- medīgs:2
- mēdīgs:1
- modīgs:1
- modīgs:2
- mudīgs:1
- mūdīgs:1
- nodīgs:1
- pēdīgs:1
- podīgs:1
- radīgs:1
- dīgsoma:1
- amadīgs:1
- baidīgs:1
- biedīgs:1
- blēdīgs:1
- blodīgs:1
- brodīgs:1
- cildīgs:1
- čuldīgs:1
- gaidīgs:1
- gardīgs:1
- gaudīgs:1
- geldīgs:1
- grādīgs:1
- ģeldīgs:1
- ģiedīgs:1
- jaudīgs:1
- kļūdīgs:1
- kņadīgs:1
- kuldīgs:1
- ķildīgs:1
- maldīgs:1
- mordīgs:1
- muldīgs:1
- naidīgs:1
- naudīgs:1
- ņaudīgs:1
- ņurdīgs:1
- raudīgs:1
- dīgstība:1
- apgādīgs:1
- atbādīgs:1
- atvedīgs:1
- briedīgs:1
- citādīgs:1
- dažādīgs:1
- draudīgs:1
- dzeldīgs:1
- dziedīgs:1
- dziedīgs:2
- dzirdīgs:1
- glaudīgs:1
- iekodīgs:1
- ielīdīgs:1
- ienīdīgs:1
- izārdīgs:1
- izbadīgs:1
- izģidīgs:1
- izrādīgs:1
- izvedīgs:1
- klaidīgs:1
- kniedīgs:1
- kveldīgs:1
- lebedīgs:1
- nebēdīgs:1
- negadīgs:1
- negādīgs:1
- negodīgs:1
- nemodīgs:1
- nevīdīgs:1
- nomodīgs:1
- novīdīgs:1
- pabēdīgs:1
- pabūdīgs:1
- pagodīgs:1
- pamudīgs:1
- pavedīgs:1
- pavīdīgs:1
- plandīgs:1
- izdīgsme:1
- ādveidīgs:1
- aizgādīgs:1
- āķveidīgs:1
- apvaldīgs:1
- atbaidīgs:1
- atbildīgs:1
- atlaidīgs:1
- atraidīgs:1
- bezbēdīgs:1
- bezgodīgs:1
- dažaidīgs:1
- divgadīgs:1
- iebildīgs:1
- iecildīgs:1
- ienaidīgs:1
- iespīdīgs:1
- ilggadīgs:1
- izlaidīgs:1
- izpildīgs:1
- izvendīgs:1
- mazgadīgs:1
- negaidīgs:1
- negardīgs:1
- neģeldīgs:1
- nekļūdīgs:1
- nemaldīgs:1
- neriedīgs:1
- nespīdīgs:1
- nevaldīgs:1
- nolaidīgs:1
- noraidīgs:1
- odveidīgs:1
- ogveidīgs:1
- olveidīgs:1
- osveidīgs:1
- pablēdīgs:1
- palaidīgs:1
- pasirdīgs:1
- paviedīgs:1
- piekodīgs:1
- pielīdīgs:1
- pusbēdīgs:1
- pusgadīgs:1
- pusgodīgs:1
- dīgstamība:1
- anštendīgs:1
- apļveidīgs:1
- apsvaidīgs:1
- apsviedīgs:1
- arkveidīgs:1
- ātrsirdīgs:1
- atspaidīgs:1
- atsviedīgs:1
- badveidīgs:1
- bekveidīgs:1
- beznaudīgs:1
- bezsirdīgs:1
- bezvārdīgs:1
- bezveidīgs:1
- cēlsirdīgs:1
- četrgadīgs:1
- divveidīgs:1
- dižsirdīgs:1
- dumsirdīgs:1
- eļļveidīgs:1
- gāzveidīgs:1
- godsirdīgs:1
- govveidīgs:1
- gumveidīgs:1
- iespaidīgs:1
- izklaidīgs:1
- izšķārdīgs:1
- izšķērdīgs:1
- jaunmodīgs:1
- kāšveidīgs:1
- kokveidīgs:1
- konveidīgs:1
- kubveidīgs:1
- ķēdveidīgs:1
- ķemveidīgs:1
- ķepveidīgs:1
- ķīļveidīgs:1
- labsirdīgs:1
- lapveidīgs:1
- lēcveidīgs:1
- lēļveidīgs:1
- lētsirdīgs:1
- līmveidīgs:1
- lirveidīgs:1
- lodveidīgs:1
- lokveidīgs:1
- manveidīgs:1
- masveidīgs:1
- matveidīgs:1
- mazgrādīgs:1
- mazvārdīgs:1
- mēlveidīgs:1
- mīļsirdīgs:1
- mucveidīgs:1
- mušveidīgs:1
- nažveidīgs:1
- nedzirdīgs:1
- nenovīdīgs:1
- nepieēdīgs:1
- nestrādīgs:1
- neuzvedīgs:1
- neuzvīdīgs:1
- nevisādīgs:1
- nišveidīgs:1
- noskaudīgs:1
- noskundīgs:1
- nospaidīgs:1
- nospiedīgs:1
- nosvaidīgs:1
- paskaudīgs:1
- pašspīdīgs:1
- peļveidīgs:1
- piecgadīgs:1
- pielaidīgs:1
- pievaldīgs:1
- pīķveidīgs:1
- pilngadīgs:1
- podveidīgs:1
- pogveidīgs:1
- pretgodīgs:1
- pūkveidīgs:1
- punveidīgs:1
- pupveidīgs:1
- purveidīgs:1
- putveidīgs:1
- ragveidīgs:1
- adatveidīgs:1
- alejveidīgs:1
- apalveidīgs:1
- astaņgadīgs:1
- astoņgadīgs:1
- bantveidīgs:1
- bekuveidīgs:1
- bikšveidīgs:1
- bluķveidīgs:1
- bļodveidīgs:1
- bultveidīgs:1
- bumbveidīgs:1
- caurlaidīgs:1
- caurspīdīgs:1
- cietsirdīgs:1
- čūskveidīgs:1
- dakšveidīgs:1
- daudzgadīgs:1
- deviņgadīgs:1
- diegveidīgs:1
- diskveidīgs:1
- drossirdīgs:1
- drošsirdīgs:1
- dumjsirdīgs:1
- galvveidīgs:1
- grēdveidīgs:1
- gripveidīgs:1
- grupveidīgs:1
- grūtsirdīgs:1
- jumtveidīgs:1
- kaltveidīgs:1
- kāpņveidīgs:1
- kārbveidīgs:1
- karpveidīgs:1
- kārpveidīgs:1
- kastveidīgs:1
- katlveidīgs:1
- kaulveidīgs:1
- kausveidīgs:1
- klapveidīgs:1
- kloķveidīgs:1
- klonveidīgs:1
- krūmveidīgs:1
- krūzveidīgs:1
- ķemmveidīgs:1
- laivveidīgs:1
- lentveidīgs:1
- leņķveidīgs:1
- liānveidīgs:1
- līdzveidīgs:1
- liekvārdīgs:1
- lielsirdīgs:1
- lietveidīgs:1
- maisveidīgs:1
- maršveidīgs:1
- melnspīdīgs:1
- mencveidīgs:1
- mietveidīgs:1
- miglveidīgs:1
- mijnorādīgs:1
- milasirdīgs:1
- miltveidīgs:1
- murdveidīgs:1
- naglveidīgs:1
- neatbildīgs:1
- neatlaidīgs:1
- nesavaldīgs:1
- nierveidīgs:1
- niknsirdīgs:1
- ovālveidīgs:1
- pākšveidīgs:1
- pangveidīgs:1
- parkveidīgs:1
- pastveidīgs:1
- pelnveidīgs:1
- pērļveidīgs:1
- pialveidīgs:1
- pieglaudīgs:1
- pienveidīgs:1
- piespiedīgs:1
- pilnveidīgs:1
- pilnziedīgs:1
- plānveidīgs:1
- plēvveidīgs:1
- posmveidīgs:1
- purvveidīgs:1
- pūšļveidīgs:1
- putrveidīgs:1
- raguveidīgs:1
- rāmjveidīgs:1
- aizspriedīgs:1
- akmeņveidīgs:1
- augstsirdīgs:1
- bezatbildīgs:1
- brunčveidīgs:1
- caurspiedīgs:1
- cigārveidīgs:1
- čemurveidīgs:1
- daudzvārdīgs:1
- daudzveidīgs:1
- desmitgadīgs:1
- elipsveidīgs:1
- gaismlaidīgs:1
- graudveidīgs:1
- greizsirdīgs:1
- grīšļveidīgs:1
- kamolveidīgs:1
- kandžveidīgs:1
- kanonveidīgs:1
- knābjveidīgs:1
- komatveidīgs:1
- komētveidīgs:1
- konusveidīgs:1
- kreklveidīgs:1
- kreļļveidīgs:1
- krustveidīgs:1
- kukuļveidīgs:1
- kulisveidīgs:1
- kupolveidīgs:1
- ķekarveidīgs:1
- ķiminveidīgs:1
- lakatveidīgs:1
- lakstveidīgs:1
- lāpstveidīgs:1
- lavīnveidīgs:1
- lēkmjveidīgs:1
- lemešveidīgs:1
- līdakveidīgs:1
- ligzdveidīgs:1
- lilijveidīgs:1
- līnijveidīgs:1
- mākoņveidīgs:1
- metālveidīgs:1
- mezglveidīgs:1
- mielasirdīgs:1
- mīkstsirdīgs:1
- nepielaidīgs:1
- nepilngadīgs:1
- nūjiņveidīgs:1
- orkānveidīgs:1
- pakavveidīgs:1
- palagveidīgs:1
- pārslveidīgs:1
- pašsavaldīgs:1
- pīlārveidīgs:1
- pilnbriedīgs:1
- plaisveidīgs:1
- plakņveidīgs:1
- plātņveidīgs:1
- plazmveidīgs:1
- pleznveidīgs:1
- plūmjveidīgs:1
- pokālveidīgs:1
- polipveidīgs:1
- prizmveidīgs:1
- punktveidīgs:1
- pusotrgadīgs:1
- rāceņveidīgs:1
- redeļveidīgs:1
- relejveidīgs:1
- bumbuļveidīgs:1
- cauruļveidīgs:1
- cilvēkveidīgs:1
- čiekurveidīgs:1
- daudzvalodīgs:1
- galviņveidīgs:1
- kampaņveidīgs:1
- kanjonveidīgs:1
- kāpienveidīgs:1
- kapsulveidīgs:1
- kaskādveidīgs:1
- kolonnveidīgs:1
- kotedžveidīgs:1
- krampjveidīgs:1
- krāterveidīgs:1
- krējumveidīgs:1
- krievvalodīgs:1
- ķirzakveidīgs:1
- laiviņveidīgs:1
- lancetveidīgs:1
- lēcienveidīgs:1
- līdzatbildīgs:1
- mandeļveidīgs:1
- manšetveidīgs:1
- marmorveidīgs:1
- mežģīņveidīgs:1
- mieturveidīgs:1
- mozaīkveidīgs:1
- necaurlaidīgs:1
- necaurspīdīgs:1
- padsmitgadīgs:1
- pakāpjveidīgs:1
- paklājveidīgs:1
- paparžveidīgs:1
- pastalveidīgs:1
- paugurveidīgs:1
- perēkļveidīgs:1
- pērtiķveidīgs:1
- pilienveidīgs:1
- piltuvveidīgs:1
- pirkstveidīgs:1
- plakātveidīgs:1
- plākšņveidīgs:1
- plauktveidīgs:1
- plekstveidīgs:1
- plēkšņveidīgs:1
- plīvurveidīgs:1
- pulverveidīgs:1
- pumpurveidīgs:1
- pūslīšveidīgs:1
- puslokveidīgs:1
- pustulveidīgs:1
- putekļveidīgs:1
- rāvienveidīgs:1
- recekļveidīgs:1
- reliktveidīgs:1
- reljefveidīgs:1
- aprakstveidīgs:1
- bumbierveidīgs:1
- cilindrveidīgs:1
- gliemežveidīgs:1
- gredzenveidīgs:1
- karuseļveidīgs:1
- klīsterveidīgs:1
- koncertveidīgs:1
- kontaktveidīgs:1
- kvadrātveidīgs:1
- lakatiņveidīgs:1
- lāpstiņveidīgs:1
- neaizspriedīgs:1
- nepārspriedīgs:1
- ozolzīļveidīgs:1
- paminasveidīgs:1
- parabolveidīgs:1
- pelerīnveidīgs:1
- pelikānveidīgs:1
- piramīdveidīgs:1
- plankumveidīgs:1
- puscaurlaidīgs:1
- puscaurspīdīgs:1
- pusriņķveidīgs:1
- putraimveidīgs:1
- četrstūrveidīgs:1
- divdesmitgadīgs:1
- dzīvniekveidīgs:1
- gaiscaurlaidīgs:1
- kompleksveidīgs:1
- pakāpienveidīgs:1
- papagaiļveidīgs:1
- pavedienveidīgs:1
- platformveidīgs:1
- pulksteņveidīgs:1
- pulkstīnveidīgs:1
- reportāžveidīgs:1
- četrdesmitgadīgs:1
- daudzstūrveidīgs:1
- divpadsmitgadīgs:1
- piecdesmitgadīgs:1
- pusmēnessveidīgs:1
- rečitatīvveidīgs:1
- astuņdesmitgadīgs:1
- četrpadsmitgadīgs:1
- mitrumcaurlaidīgs:1
- piecpadsmitgadīgs:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- deviņpadsmitgadīgs:1
- gaismnecaurlaidīgs:1
- rentgencaurlaidīgs:1
- mitrumnecaurlaidīgs:1
- paralelogramveidīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2229):
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- okutnis Apķērīgs, apsviedīgs.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- apaļniskis Apļveidīgs.
- riņķulains Apļveidīgs.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- čankurains Ar pušķiem rotāts, pušķveidīgs.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
- karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs.
- ķetrs Ass, sīvs, kodīgs (visbiežāk par šķidrumu).
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- astuņdesmitgadīgs Astoņdesmitgadīgs.
- astaņgadīgs Astoņgadīgs.
- astoņgadējs Astoņgadīgs.
- astuņāds Astoņveidīgs.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs.
- signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
- aksts Ātrs, mudīgs, žigls.
- griets Ātrs, žigls, mudīgs.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs.
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- ģenerozs Augstsirdīgs, cēls.
- dižsirdīgs Augstsirdīgs.
- nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- badonīgs Badīgs, negausīgs.
- lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
- degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- ar nolaistām rokām bēdīgs, izmisis, bezcerīgs, nevarīgs.
- drūmīgs Bēdīgs, nomākts.
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
- ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis.
- īdens Bēdīgs, noskumis.
- nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams.
- bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts.
- kā muižu pārdevis bēdīgs; bēdīgi.
- doglioso Bēdīgs; bēdu pilns.
- markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs.
- nošļucis Bēdīgs.
- sačūris Bēdīgs.
- sadrūvējies Bēdīgs.
- bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis.
- Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
- funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs.
- bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
- bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- bezsirds Bezsirdīgs.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- bezveida Bezveidīgs.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- piķēšana biezā sējumā sadīgušu dīgstu pārstādīšana lielākos attālumos.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
- snapūzis blēdīgs cilvēks.
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem.
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- blēgs Blēdīgs, viltīgs, izmanīgs, neuzticams.
- krāpulīgs Blēdīgs, viltīgs.
- blodīgs Blēdīgs.
- fraudulents Blēdīgs.
- žipčiks Blēdīgs.
- porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
- velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audekls.
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
- smakojs Bojāts un smirdīgs (ēdiens).
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- gādīgs Briedīgs, sātīgs.
- spīdzīgs Briedīgs, sātīgs.
- gausīgs Briedīgs; mērens.
- briedens Briedīgs.
- brodīgs Briedīgs.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- ķeburs Bumbuļveidīgs, kropls augs.
- pūslīgs Burbuļains, pūšļveidīgs.
- pugulis Burbuļveidīgs paaugstinājums.
- hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos.
- lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
- sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
- midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
- tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
- fenilhidroksilamīns C6H5NHOH, indīgs nitrobenzola reducēšanās produkts, izraisa methemoglobīna veidošanos.
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
- hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā.
- blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
- žagata Caurspīdīgs akmens.
- diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
- vizieris Caurspīdīgs sejas vairogs.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- košs Caurspīdīgs, dzidrs.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- klārs Caurspīdīgs.
- klīrs Caurspīdīgs.
- transparents Caurspīdīgs.
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
- ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- starīgs Centīgs, darbīgs, strādīgs.
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
- neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
- spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu.
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- grimba Cietsirdīgs cilvēks.
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
- antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
- cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
- gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- selektīvais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs automātiski uztausta izgriežamos dīgstus un tos ar nažiem izgriež.
- deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
- zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
- zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- rūķīgs Čakls, strādīgs.
- rūķisks Čakls, strādīgs.
- ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos.
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- dihotoms zarojums dakšveidīgs zarojums.
- stakls Dakšveidīgs, zarains.
- puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
- puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
- puspalaidnīgs Daļēji izlaidīgs, palaidnīgs.
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
- pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika.
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- ziemcietis Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- ūdensķērsa Daudzgadīgs krešu dzimtas garšaugs, ko audzē tekošos ūdeņos, kas neaizsalst; avotu kreses.
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
- doņa Daudzgadīgs lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru un sīkiem ziediem, aug mitrās vietās; niedre; donis 1.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus.
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas.
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
- multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas.
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
- daudzkrāsains Daudzveidīgs.
- daudzplākšņains Daudzveidīgs.
- dažējāds Daudzveidīgs.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- dieds Diegsts, dīgsts.
- diedzeklis Diegsts, dīgsts.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis").
- Harpalus affinis dīgstu laukskrējējs.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- drossirdīgs Drošsirdīgs.
- ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- epsīgs Dusmīgs, ķildīgs, bargs.
- cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks.
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
- centrs Dūšīgs, drošs, drošsirdīgs.
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- koss Dzidrs, caurspīdīgs.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- dzīvniekveida Dzīvniekveidīgs.
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris.
- juta Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra.
- jūte Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
- eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- atspaids Elastīgs; atspaidīgs.
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
- gripīgs Enerģisks, strādīgs, spēcīgs.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
- solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
- lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē.
- ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- gadējs Gadīgs, gadu vecs.
- čopīgs Gādīgs, rūpīgs.
- pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
- pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
- gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs.
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- glaunīgs Glaudīgs, laipns.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
- iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās.
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
- gloma Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- glomene Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- spilkans Gluds un spīdīgs.
- spilks Gluds un spīdīgs.
- spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- šļemperīgs Gļēvs, izlaidīgs.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- betušnijs Godīgs cilvēks.
- bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- skaidrs Godīgs, arī patiess.
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
- skaidrsirdīgs Godīgs, patiess.
- labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
- taisns Godīgs; arī patiess.
- ģiedīgs Godīgs; derīgs, labs, jauks.
- ķītrs Godīgs.
- zolīds Godīgs.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- kritīgs Grēcīgs, maldīgs.
- greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
- gailestīgs Greizsirdīgs.
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra.
- blesīgs Gvelzīgs, izlaidīgs runā vai stājā.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- uz smiltīm dibināts iecerēts bez reāla pamata, maldīgs, šķietams.
- pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs.
- mēms Iespaidīgs, efektīgs.
- ahūns Iespaidīgs; lielisks.
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
- fumarīns Indīgs alkaloīds miega magonēs u. c. magoņu dzimtas augos.
- amanitīns Indīgs alkaloīds mušmirēs.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus.
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei.
- likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum".
- fitotoksisks Indīgs augiem.
- akonitīns Indīgs augs, kas aug uz stāvām klintīm.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam.
- kondurangīns Indīgs glikozīds kondurango mizā.
- absintīns Indīgs glikozīds vērmelēs.
- akokanterīns Indīgs glikozīds, darbības ziņā līdzīgs uabaīnam un digitālam.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem.
- putromaīns Indīgs produkts, radies pūšanas procesā.
- kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā.
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- sepsīns Indīgs ptomaīns, kas izolēts no pūstoša rauga un asinīm.
- peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona.
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
- fungitoksisks Indīgs sēnēm.
- kardiotoksisks Indīgs sirdij.
- anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
- karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā.
- ģiftīgs Indīgs.
- ģiptīgs Indīgs.
- indevīgs Indīgs.
- nodīgs Indīgs.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- diršlis Izklaidīgs cilvēks.
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izklaidens Izklaidīgs.
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags.
- ļakars Izlaidīgs cilvēks.
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks.
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
- šļarga Izlaidīgs cilvēks.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- izlaidies Izlaidīgs, izlutināts.
- palaidies Izlaidīgs, izlutināts.
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs.
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- pēlīgs Izlaidīgs.
- šļaumīgs Izlaidīgs.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
- lovkačs Izmanīgs, blēdīgs cilvēks.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- ģeikste Izšķērdīgs cilvēks.
- leidars Izšķērdīgs cilvēks.
- nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs.
- nečeirīgs Izšķērdīgs, paviršs.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izmetīgs Izšķērdīgs.
- izšķārdīgs Izšķērdīgs.
- klīrīgs Izšķērdīgs.
- šķaidīgs Izšķērdīgs.
- šķelderīgs Izšķērdīgs.
- šķērdīgs Izšķērdīgs.
- šķiedīgs Izšķērdīgs.
- šķītenīgs Izšķērdīgs.
- šķītenisks Izšķērdīgs.
- šlenderīgs Izšķērdīgs.
- tērīgs Izšķērdīgs.
- traišķīgs Izšķērdīgs.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- špuldīgs Izveicīgs, jautrs, vendīgs.
- jozīgs Izveicīgs, mudīgs, žigls.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām.
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros.
- hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company".
- tandēmzāģis jaudīgs rokas elektroinstruments, ar kuru strādājot, zāģēšanas procesu nodrošina 2 zāģi, kas kustas pretējos virzienos.
- jaunasniņi Jauni asni, dīgsti.
- šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- jeģe Jostveidīgs savijums vai uzaudums; grīste.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- cemeris Kāds indīgs purva augs.
- stirulis Kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs.
- loriķis Kāds, kas ir nolaidīgs, nevērīgs.
- lauvsirdis Kāds, kurš ir augstsirdīgs kā lauva.
- trakenis Kāds, kurš trokšņo, trako, ir nesavaldīgs.
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
- kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
- kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
- puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- skrublis kaplim līdīgs dārzkopja rīks.
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts.
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
- bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
- kuna Kārpveidīgs izaugums.
- bula laiks karsts, spiedīgs laiks pirms pērkona.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
- ģerevņa Kas nemoderns, vecmodīgs.
- kaslīgs Kasīgs, ķildīgs.
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
- kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
- ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- kašņīgs Kašķīgs, ķildīgs, kasīgs.
- kasiklīgs Kašķīgs, ķildīgs, saīdzis.
- ķizulīgs Kašķīgs, ķildīgs.
- kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
- loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
- bakteriotoksīns Katrs toksīns, ko baktērijas ražo, vai kas tām indīgs.
- marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Kaut kas bezveidīgs.
- dunčkuls Kaut kas kamolveidīgs.
- milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata.
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- grītuls Kaut kas riteņveidīgs, satīts.
- krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- landvēģis Kaut kas smirdīgs.
- smirdi Kaut kas smirdīgs.
- sklaidīgs Klaidonīgs, izlaidīgs.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- alīgs Kļūdains, maldīgs, aplams, nepareizs.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- špetns Kodīgs (par dūmiem).
- razīgs Kodīgs (par suni).
- alilamīns Kodīgs šķidrums ar sīvu smaržu, iegūts no sinepju eļļas.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- agresīvs Kodīgs; tāds, kas saēd.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- suberozs Korķveidīgs.
- žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks.
- skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
- zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
- kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos).
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- kurns Kurls, nedzirdīgs.
- zilā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- zvīrš Kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts.
- olīgs Kustīgs, darbīgs, strādīgs.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
- čekains Ķekarveidīgs, pilns ar čemuriem.
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- sukveidīgs Ķemmveidīgs, otveidīgs.
- rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- dervelis Ķildīgs cilvēks.
- erelis Ķildīgs cilvēks.
- erģis Ķildīgs cilvēks.
- ērģis Ķildīgs cilvēks.
- ērksis Ķildīgs cilvēks.
- iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks.
- karčaunieks Ķildīgs cilvēks.
- karneklis Ķildīgs cilvēks.
- kārneklis Ķildīgs cilvēks.
- kasīklis Ķildīgs cilvēks.
- kašķis Ķildīgs cilvēks.
- kašklis Ķildīgs cilvēks.
- ķezis Ķildīgs cilvēks.
- ķiezis Ķildīgs cilvēks.
- laukturis Ķildīgs cilvēks.
- ļerkša Ķildīgs cilvēks.
- peška Ķildīgs cilvēks.
- peska Ķildīgs cilvēks.
- peslis Ķildīgs cilvēks.
- porka Ķildīgs cilvēks.
- purka Ķildīgs cilvēks.
- skutele Ķildīgs cilvēks.
- strīdelnieks Ķildīgs cilvēks.
- strīdītājs Ķildīgs cilvēks.
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- rējīgs ķildīgs, dzēlīgs.
- ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- kasīgs Ķildīgs, kašķīgs, saīdzis.
- ķesīgs Ķildīgs, kašķīgs.
- nīšķīgs Ķildīgs, kašķīgs.
- tieselniecīgs Ķildīgs, kašķīgs.
- biksīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- pencīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- urzīgs Ķildīgs, ķīvīgs.
- skaldīgs Ķildīgs, neiecietīgs.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- āzīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- ecīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- naidīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- ķirzīgs Ķildīgs, riekls.
- kaseklīgs Ķildīgs, strīdīgs, arī nesaticīgs.
- kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs.
- peķīgs Ķildīgs; neapmierināts.
- encīgs Ķildīgs.
- erdzīgs Ķildīgs.
- erģīgs Ķildīgs.
- kavēkslīgs Ķildīgs.
- ķīvelīgs Ķildīgs.
- ķīvīgs Ķildīgs.
- nekašains Ķildīgs.
- ņerdzīgs Ķildīgs.
- ražģīgs Ķildīgs.
- štimmīgs Ķildīgs.
- trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
- ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- kauss Ķīļveidīgs, važveidīgs.
- vadzīgs Ķīļveidīgs.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
- labinīgs Labsirdīgs, laipns.
- bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- fillo- Lapu, lapveidīgs.
- kladodijs Lapveidīgs stiebrs, kas dažiem augiem pilda lapu funkciju.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi.
- bantveidīgs Lentveidīgs.
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
- pleonasms Liekvārdīgs izteiksmes veids.
- stiepts Liekvārdīgs.
- tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
- bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
- īgarnis Liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu.
- kloķains Liels, gabalveidīgs.
- debess Liels, parasti draudīgs, mākonis; debesis.
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3).
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas.
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
- zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
- globulārs Lodveidīgs, lodveida.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- apšutains Ļaunprātīgs, viltīgs, blēdīgs.
- ģiftīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
- ģiptīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
- grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
- plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
- spetns Ļauns, naidīgs.
- nekašens Ļauns, nejauks, pretīgs, riebīgs, ķildīgs.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā bite ļoti čakls, strādīgs.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
- nikns Ļoti enerģisks, neatlaidīgs (par kustībām, darbībām).
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku).
- hiosciamīns Ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols.
- metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
- sapotoksīns Ļoti indīgs saponīns.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
- organdijs ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu.
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
- zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
- šķidrauts Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
- ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
- pirmsplūdu Ļoti sens, vecmodīgs, novecojis, no laikmeta pirms grēku plūdiem.
- zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs.
- zaļš aiz (arī no) skaudības ļoti skaudīgs.
- skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
- skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
- kā stikls ļoti spožs, spīdīgs, slidens.
- elmeris Ļoti strādīgs cilvēks.
- zemkasis Ļoti strādīgs zemkopis ar pārāk šauru redzesloku.
- ļēgans Ļumīgs, želejveidīgs.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
- pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs.
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- ilūzija maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- zūdīgs Maldīgs.
- gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- mazgadens Mazgadīgs.
- kaptāms Mazindīgs pesticīds.
- keratāns Mazindīgs pesticīds.
- sīkpirdis Mazjaudīgs motocikls; motorollers.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
- iespīdīgs Mazliet spīdīgs.
- pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
- pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
- mednieks Medīgs dzīvnieks.
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- mīenīgs Melīgs, ķildīgs.
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
- melnspīdīgs Melns un spīdīgs.
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
- miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- maskarpone Mīksts, krēmveidīgs itāļu siers.
- agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
- margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- spilktans Mirdzošs, spīdīgs.
- vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs.
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
- prikids Modīgs apģērbs.
- grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
- parlamentārā monarhija monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
- parlamentārais monarhs monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
- vienskanīgs Monotons, vienveidīgs (par skaņu).
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
- duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- kelārs Mūks, kas klosterī ir atbildīgs par saimniecības jautājumiem.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- āgns Nadzīgs, mudīgs.
- kleņķeris Naidīgs cilvēks.
- lauzējs Naidīgs un plēsīgs cilvēks.
- rieklis Naidīgs, ķildīgs cilvēks.
- ienaidīgs Naidīgs, nelabvēlīgs.
- alkacīgs Naidīgs, stūrgalvīgs, ķildīgs.
- ienīdīgs Naidīgs.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
- melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- nemisīgs Namaldīgs.
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
- naudelis Naudīgs, bagāts cilvēks.
- naudes Naudīgs.
- naudots Naudīgs.
- nedabls Nāvīgs, indīgs.
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
- derža Neatlaidīgs cilvēks.
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
- lascīvs Nebēdīgs.
- smaulains Nebēdīgs.
- adiabātisks Necaurlaidīgs, izolēts; reakcija, kas noris bez siltuma zaudējuma vai rašanās.
- impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
- impenetrābils Necaurlaidīgs.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- adiafans Necaurspīdīgs.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- foul Negodīgs, nelikumīgs.
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- netaisns Negodīgs.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- atoksisks Neindīgs.
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- šļenderīgs Nekārtīgs, bezatbildīgs darbā un uzvedībā.
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
- lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- necists Neķītrs, negodīgs.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
- sipa neliels, komatveidīgs plankums.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs.
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
- ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- vēja grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis.
- gaisa grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- neuzvīdīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs; neuzvēlīgs.
- neuzvēlīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs; skaudīgs.
- nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis.
- skundīgs Nenovīdīgs, skaudīgs.
- pavīdīgs Nenovīdīgs.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
- nepilgadenis Nepieaudzis, nepilngadīgs.
- trābas kuņģis nepieēdīgs kustonis.
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu.
- goļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
- mališka Nepilngadīgs noziedznieks.
- ogoļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
- pacans Nepilngadīgs puika.
- neprotīgs Nepilngadīgs.
- šučķis Nepilngadīgs.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- peņķīgs nesaderīgs, strīdīgs.
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
- ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
- mežāka Nesavaldīgs cilvēks.
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
- dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
- karstprātīgs Nesavaldīgs, kairīgs.
- karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks.
- iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
- satracināms Nesavaldīgs, viegli aizkaitināms.
- nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- krāpīgs Neuzticams, blēdīgs.
- lebeznieks Neuzvedīgs cilvēks.
- kā mežā audzis neuzvedīgs, neaudzināts.
- leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks.
- moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks.
- olderis Nevaldāms, izlaidīgs, neuzmanīgs.
- ojars Nevaldāms, izlaidīgs; delveris.
- govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
- loderīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs; arī izlaidīgs.
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- putrescīns NH~2~(CH~2~)~4~NH~2~, ornitīna vai arginīna dekarboksilēšanas produkts; indīgs ptomaīns.
- abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks.
- dzirksteļuztvērējs No māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies.
- kurka Nolaidīgs cilvēks.
- ļeba Nolaidīgs cilvēks.
- lelis Nolaidīgs cilvēks.
- lukārza Nolaidīgs cilvēks.
- šļeberis Nolaidīgs cilvēks.
- sluina Nolaidīgs cilvēks.
- luntiņš Nolaidīgs sliņķis.
- teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs.
- šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
- murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis.
- šļemperīgs Nolaidīgs, nevērīgs.
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs.
- lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs.
- luska Nolaidīgs, nevīžīgs.
- noļūris Nomocīts, bēdīgs.
- tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
- noņēmīgs Nopietns un neatlaidīgs, arī apņēmīgs.
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs.
- nošļurcis Noskumis, bēdīgs.
- nošurcis Noskumis, bēdīgs.
- nošālējies Noskumis; bēdīgs.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- līdzsvarots Nosvērts, savaldīgs.
- nemoderns Novecojis, vecmodīgs.
- žēlotins Nožēlojams, bēdīgs.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- pagodīgs Pa daļai godīgs.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- ūdens padille padiļļu suga ("Oenanthe aquatica"), indīgs augs, kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
- rize Palagveidīgs tīkls.
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs.
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
- izknidināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
- izknitināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
- knidināt Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
- noknīst Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
- baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- pārvaldības administratīvais domēns pārvaldības domēns, par kuru atbildīgs tikai viens administrators.
- imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
- pašspīdošs Pašspīdīgs.
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu.
- sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
- peļveida Peļveidīgs (1).
- landsknehts Pērkams, cietsirdīgs karotājs.
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nolaidens Pielaidīgs, maigs (par laikapstākļiem).
- lac Piens, pienveidīgs šķidrums.
- pienējāds Pienveidīgs, piena izskatā.
- gutta Piliens, pilienveidīgs traips.
- sui iuris pilngadīgs; patstāvīgs; rīcībspējīgs.
- pilngadējs Pilngadīgs.
- sejas vairogs pilnībā vai daļēji caurspīdīgs sejas aizsegs.
- firmacīts Pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls.
- gaisa kuģa kapteinis pilots, kas ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību tā lidojuma laikā.
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.).
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns.
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- trekterveidīgs Piltuvjveidīgs.
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- strumpe Piltuvveidīgs priekšmets putraimdesu gatavošanai.
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- ragadiformisks Plaisveidīgs; saplaisājis.
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- koniīns Plankumaino suņstobru indīgs alkaloīds.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- flors Plāns, caurspīdīgs audums.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
- caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu.
- listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
- glisē plāns, spīdīgs zīda audums.
- plānveida Plānveidīgs.
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- plēdzeknis Plaši sazarojies daudzgadīgs augs, kas aizņem daudz vietas.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- ērkšķis Pļāpa; strīdīgs cilvēks.
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds.
- antisociāls Pretsabiedrisks; sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
- laukdīdzība procentos izteikta laukā sadīgušo sēklu skaita attiecība pret izsēto dīgstošo sēklu skaitu; ja laukdīdzība vāja, iegūst retus sējumus.
- gaišs Psihiski līdzsvarots; arī labsirdīgs; arī priecīgs.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs.
- petehija Punktveidīgs asinsizplūdums ādā.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus.
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs.
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
- smelknains putekļveidīgs.
- šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis.
- šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
- spumozs Putojošs, putveidīgs.
- pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs.
- radelīgs radīgs, ražens.
- radīgi Radīgs.
- uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
- izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- reptiloīds Rāpuļveidīgs.
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
- lonīgs Ražīgs, briedīgs, smags.
- riekls Rējīgs, ķildīgs.
- boze Resns, lodveidīgs spieķa gals.
- platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- āmrijīgs Rijīgs, badīgs.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- rūtacis Rombveidīgs (adījuma) raksts.
- Zvanu kalni rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēluma dienvidu daļā uz ziemeļiem no Numernes vaļņa, Baltinavas pagastā, garums - \~2 km, platums - līdz 1,4 km, absolūtais augstums - 145 m vjl., relatīvais augstums - \~40 m
- darīgs Rosīgs, iespaidīgs, efektīvs.
- Nipkova disks rotējošā diska izvērses ierīce – viena no pirmajām mehāniskajām izvērses ierīcēm; necaurspīdīgs disks ar smalku spirālveida perforāciju.
- rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
- zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
- gašs Rūgts, kodīgs.
- rūsmanis Rūķis, strādīgs cilvēks.
- oļīgs Rūpīgs, gādīgs.
- pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
- ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
- grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs.
- atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko).
- greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs.
- maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
- deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
- sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams.
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
- kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
- kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs.
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs.
- papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
- pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- spilvens Samērā biezs, parasti četrstūrveidīgs, veidojums (organismā).
- pastarīgs Samērā centīgs, strādīgs.
- paklārs Samērā dzidrs; samērā caurspīdīgs.
- panegants Samērā nikns, nesavaldīgs, grūti prognozējams.
- pasirdīgs Samērā sirdīgs.
- paass Samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
- ieturēts Savaldīgs, korekts.
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- apvaldīgs Savaldīgs.
- pievaldīgs Savaldīgs.
- valdīgs Savaldīgs.
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
- aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
- žņaudzīgs Sažņaudzošs, spaidīgs.
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- sēklu kodināšana sēklu apstrāde ar ķimikālijām, lai iznīcinātu kaitīgus organismus, dīgstu slimību ierosinātājus.
- lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa.
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
- furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas.
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- sexagenarius Sešdesmitgadīgs.
- efeju sētložņa sētložņu suga ("Glechoma hederacea"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- superjaudīgs Sevišķi jaudīgs.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- sierains Sieram līdzīgs, sierveidīgs.
- ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- saecularis Simtgadīgs, laicīgs (iznīcīgs), pasaulīgs (šai pasaulei piederīgs).
- psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- puravs Sīpolu suga ("Allium porrum"), divgadīgs garšaugs ar platām, plakanām lapām.
- maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
- sirsnīgs sirdīgs (1).
- būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis.
- ēdīgs Sīvs, kodīgs.
- dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu.
- vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (par valodu, izturēšanos).
- čeigrs Skarbs, rupjš, cietsirdīgs, bargs, strups, nelaipns.
- birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- noskaudīgs Skaudīgs, nelabvēlīgs.
- noskaujš Skaudīgs, nenovēlīgs.
- ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
- grīnīgs Skaudīgs, nenovīdīgs, skops.
- paviedīgs Skaudīgs, nenovīdīgs.
- skauģs skaudīgs.
- nevīdīgs Skaudīgs.
- noskundīgs Skaudīgs.
- šķaudīgs Skaudīgs.
- badmire Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badmiris Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- stakle Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks.
- sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks.
- skraidulis Skraidīgs cilvēks.
- trūrīgs Skumīgs, bēdīgs.
- noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
- trūvīgs Skumjš, bēdīgs.
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- plāksnains Slāņveidīgs, slāņains.
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi.
- smaidušs Smaidīgs.
- velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
- serma Smalks, putekļveidīgs sniegs.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- smeltains Smilšains, smilšveidīgs.
- šmerdūklis Smirdīgs trauks.
- šmerdūkslis Smirdīgs trauks.
- smakains Smirdīgs, sasmacis.
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- blaizgums Spīdīgs plankums.
- blaizums Spīdīgs plankums.
- spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2).
- spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
- blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums.
- spiltens Spīdīgs, gaišs.
- zvīļots Spīdīgs, mirdzošs, spožs.
- spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens.
- glantains Spīdīgs, spožs.
- liberti Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
- libertizīds Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
- spīdans spīdīgs.
- lāsains Spīdīgs.
- spīdušs Spīdīgs.
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs.
- spiedošs Spiedīgs (1).
- spiedošs Spiedīgs (2).
- spiedošs Spiedīgs (3).
- nospaidīgs Spiedīgs, spaidīgs, grūts.
- spīdzīgs Spiedīgs.
- ehīns Spilvenveidīgs elements doriskā ordera kapitelī zem abaka.
- glancīgs Spožs, spīdīgs.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis).
- ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
- hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- kaulaina acs stings skatiens; arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
- spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību.
- marlijs Stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle.
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- darba vīrs strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- ūkša Strādīgs cilvēks.
- uzcensīgs Strādīgs, centīgs.
- rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks.
- eņģīgs Strādīgs.
- mūdīgs Strādīgs.
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks.
- sterbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs.
- sturbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs.
- virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs.
- iekaisīgs Straujš, nesavaldīgs.
- šaudrīgs Straujš, šaudīgs.
- šaudrs Straujš, šaudīgs.
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks.
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
- bašķieris Strīdīgs cilvēks.
- ēcis Strīdīgs cilvēks.
- strīdaka Strīdīgs cilvēks.
- strīdmačs Strīdīgs cilvēks.
- strīdmanis Strīdīgs cilvēks.
- status controversialis strīdīgs, apstrīdams stāvoklis.
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas.
- menčīgs Strīdīgs, ietiepīgs.
- kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks.
- rēkls Strīdīgs, naidīgs.
- ķezīgs Strīdīgs, neapmierināts.
- piņķīgs Strīdīgs.
- trīdīgs Strīdīgs.
- strichnīns Strihnīns - alkaloīds, indīgs augs, ko lieto kā žurku indi.
- krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- spoņģiozs Sūkļveidīgs, porains; spongiozs.
- spongiozs Sūkļveidīgs, porains.
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- trūle Sūnveidīgs kūdras u. c. sagulums purvos.
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
- ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos.
- skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās.
- sautens Sutīgs, spiedīgs.
- sautīgs Sutīgs, spiedīgs.
- svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs.
- satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam.
- ukstiņš Šaudīgs cilvēks.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- šautīgs Šaudīgs, kas šaudās.
- šausls Šaudīgs, paviršs.
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
- bailisks Šausmīgs, draudīgs.
- purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
- plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
- sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
- matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- lilija Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
- malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
- ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
- ziemciete Šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
- rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
- nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
- jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas.
- šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs.
- iluzorisks šķietams, maldīgs, saistīts ar ilūzijām; iluzors
- mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
- īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- ilggadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs.
- gods Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- simtgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu; simtgadīgs.
- tūkstošgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu; tūkstošgadīgs.
- bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts.
- polimorfonukleārs Tāds, kam ir daudzveidīgs kodols, piem., leikocīts.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs; nesavaldīgs, neiecietīgs.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību.
- viļņveida Tāds, kam ir viļņa (1) forma, veids; viļņveidīgs.
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- rīcības nespējīgs tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs.
- smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
- ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas; strīdīgs; nesaticīgs.
- plencīgs Tāds, kas bieži žūpo; arī izšķērdīgs.
- darbīgs Tāds, kas daudz un čakli strādā; strādīgs, čakls.
- čakls Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko; strādīgs, darbīgs.
- pelīgs Tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs.
- histotoksisks Tāds, kas indīgs audiem.
- līdzatbildīgs Tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- nēburāgs Tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem.
- netikls Tāds, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās.
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1).
- satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
- satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
- vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- želksts Tāds, kas ir nesavaldīgs runā.
- piesmirdis Tāds, kas ir piesūcies ar smaku, kļuvis viscaur smirdīgs.
- tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
- tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei; gādīgs, mīlošs.
- nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4).
- paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību; tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu.
- smaideklis Tāds, kas ir smaidīgs, ar smaidīgiem vaibstiem.
- tirulis Tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- pretsabiedrisks Tāds, kas ir vērsts pret sabiedrības interesēm; tāds, kas ir naidīgs sabiedrībai.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- reprezentabls Tāds, kas izceļas ar ko, ir ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, par celtni, telpu).
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- naidīgs Tāds, kas izraisa briesmu izjūtu; arī draudīgs.
- atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
- bogls Tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis.
- toksisks Tāds, kas kaitīgi iedarbojas uz organismu; arī indīgs.
- krāpniecīgs Tāds, kas krāpj (1); blēdīgs.
- krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs.
- dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst; arī dīgtspējīgs.
- lielsirdīgs Tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs.
- blāvs Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
- negādīgs Tāds, kas nav gādīgs.
- nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
- nepiespiests Tāds, kas nav samākslots, neīsts; atklāts, vaļsirdīgs.
- gaišs Tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs.
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs.
- gaismnecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž cauri gaismu, ir necaurspīdīgs.
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; aplams, maldīgs.
- aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs.
- sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
- sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
- sadrucis Tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs.
- plandains Tāds, kas pland; plandīgs.
- efektīgs Tāds, kas rada efektu (1); tāds, kas saista uzmanību; iespaidīgs.
- rūpīgs Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; tāds, kas rūpējas (par kādu); gādīgs.
- granulozs Tāds, kas sastāv no sīkiem graudiņiem; graudains, graudveidīgs.
- pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izturīgs, neatlaidīgs.
- šļemperis Tāds, kas staigā kā piedzēris; gļēvs, izlaidīgs (gaitā).
- draudošs Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi; draudīgs (2).
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- vienvalodas Tāds, kur ir viena valoda; vienvalodīgs.
- cilvēcīgs Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; labsirdīgs, līdzjūtīgs; arī humāns.
- draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi (1); draudīgs (1).
- nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
- nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
- indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums; naidīgs, nežēlīgi ļauns.
- naidpilns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs naids; naidīgs (2).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- staraiņš Tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
- augstsirdīgs Tāds, kurš nereaģē uz sīkiem aizvainojumiem; cēlsirdīgs.
- diskutabls Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija; strīdīgs, apspriežams.
- taisnprātīgs Taisnīgs, godīgs.
- taisnsirdīgs Taisnīgs, godīgs.
- apgādīgs Tālredzīgs, gādīgs, rūpīgs.
- greizsirdis Tas (tāds), kas ir greizsirdīgs.
- dīdzējs Tas, kas dīgst; tas, kas var uzdīgt.
- cilvēks Tas, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs.
- šļabraks Tas, kas nekārtīgi ģērbjas; nolaidīgs cilvēks.
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
- bobis Tauriņziežu dzimtas lucernu ģints 1-2 gadīgs augs, dzeltenais āboliņš.
- vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju.
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
- teltveidīgs Teltsveidīgs.
- polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
- tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs.
- čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka.
- ķelsīgs Tiepīgs, strīdīgs.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- tifoīds Tīfveidīgs.
- repsis Tīklveidīgs maiss, kule.
- grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
- smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni.
- skaidrūdens Tīrs, caurspīdīgs ūdens.
- zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- cukurbiešu retinātājs traktoram uzkarināma mašīna cukurbiešu dīgstu retināšanai un vienlaicīgai augsnes irdināšanai.
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
- puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
- trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
- vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
- trijgadīgs Trīsgadīgs.
- šķeltine Trīsstūrveidīgs galvas lakats.
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā.
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
- deklamatorisks Tukši patētisks; bezsaturīgs, liekvārdīgs.
- slamps Tūļīgs, nolaidīgs.
- tūteris Tūtai līdzīga cepure; tas kas ir tūtveidīgs, konusveidīgs.
- dusns Tveicīgs, spiedīgs.
- čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets.
- ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- WT Ūdensnecaurlaidīgs (angļu "watertight").
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- kaitavīgs Untumains; ķildīgs.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- aķīls Uzmanīgs, vērīgs, viltīgs, blēdīgs, izveicīgs, veikls, manīgs.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
- koronilīns Vainadzīšu indīgs glikozīds.
- jendziņš Vājš, nepilngadīgs cilvēks.
- blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
- ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- valodains Valodīgs.
- žļebens Vaļīgs, izlaidīgs.
- Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km.
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km.
- Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m.
- mūdīgs Varens, iespaidīgs.
- grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs.
- velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
- vieux jeu vecmodīgs; nodrāzts.
- oldskūl Vecmodīgs.
- vecmodes Vecmodīgs.
- vecmordīgs Vecmodīgs.
- Krišānu vēdiskajā mitoloģijā - strēlnieks, acīmredzot naidīgs dieviem.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- zutis Veikls, apsviedīgs cilvēks.
- jutis Veikls, apsviedīgs.
- gājīgs Veikls, ātrs, mudīgs.
- dakšīgs Veikls, izveicīgs; strādīgs.
- cikuta Velnarutks - indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
- velvveidīgs Velvjveidīgs.
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
- antiproletārisks Vērsts pret proletariāta šķiras interesēm; proletariātam naidīgs.
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm.
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
- kankrozs Vēžveidīgs.
- dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
- keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem.
- hlorofors Vidēji indīgs insekticīds.
- tiarbofoss Vidēji indīgs pesticīds.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs.
- gazavais Viegls, caurspīdīgs (par zīda audumu).
- gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums.
- tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
- šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
- monogens Viena dzimuma vai ar vienādu izcelšanos; vienveidīgs.
- glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs.
- vienādīgi Vienādīgs.
- hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
- rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
- vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem.
- spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea").
- rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā.
- peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants.
- cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma.
- gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
- melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle).
- īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1.
- īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1.
- eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
- sīkdadzis Viengadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā.
- arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris").
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
- paprika viengadīgs lakstaugs ("Capsicum annuum") ar pākšveida augļiem.
- lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
- fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika.
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei.
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
- kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai.
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
- saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- papila Vienšūnas, kārpveidīgs auga matiņš.
- vienveida Vienveidīgs (1).
- vienveida Vienveidīgs (2).
- monotons Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmulīgs Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmuļīgs Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmuļš Vienveidīgs (par skaņu).
- miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
- garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu).
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- uniforms Vienveidīgs.
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- blēnis Viltīgs, blēdīgs cilvēks.
- šikane Viltīgs, blēdīgs niķis.
- āķains Viltīgs, blēdīgs.
- žuļicīgs Viltīgs, blēdīgs.
- palšīgs Viltīgs, nepatiess; blēdīgs.
- volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- briedība Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedīgums Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādīgums Vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudīgums Vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība.
- gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaudīgums Vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība.
- izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdīgums Vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- ķildība Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzatbildīgums Vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naudīgums Vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1).
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2).
- nemaldīgums Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība.
- nemaldība Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums.
- nesavaldīgums Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība.
- nesavaldība Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvedīgums Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība.
- neuzvedība Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidība Vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- olveidīgums Vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
- pilnveidība Vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānveidība Vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savaldīgums Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savaldība.
- savaldība Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirdība Vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudīgums Vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaidīgums Vispārināta īpašība --> smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smirdīgums Vispārināta īpašība --> smirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaidīgums Vispārināta īpašība --> spaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīdīgums Vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strādīgums Vispārināta īpašība --> strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdība Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdīgums Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidība Vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudība Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudīgums Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaursirdība Vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšvārdība Vispārināta īpašība --> tukšvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšziedība Vispārināta īpašība --> tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaikcaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaiknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvedīgums Vispārināta īpašība --> uzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valodība Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums.
- valodīgums Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļsirdīgums Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- vaļsirdība Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecmodīgums Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība.
- vecmodība Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums.
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (1).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1).
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (2).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2).
- zemsirdība Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums.
- zemsirdīgums Vispārināta īpašība --> zemsirdīgss, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdība.
- žēlsirdīgums Vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība.
- IKS-AR XR - bakteriālas izcelsmes sevišķi indīgs botulisma toksīns, kas nokļūstot cilvēka organismā izraisa smagus nervu nerrvu sistēmas traucējumus.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe.
- dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- čufa Zemes mandele - daudzgadīgs eļļas bumbuļaugs no grīšļu dzimtas; dienvidu augs.
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
- Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
- knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas ģints ("Monotropa"), daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru, 2-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs.
- benzakonīns Zilo kurpīšu alkaloīds, mazāk indīgs par akonitīnu.
- pelioms Zils caurspīdīgs minerāls, turmalīns.
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu.
- falanga zirnekļveidīgo klases dzīvnieku kārta, no 8 mm līdz 5 cm garumā, indīgs dzīvnieks (siltajās zemēs).
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
- stikla zutis zuša mazulis, gandrīz caurspīdīgs.
- leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē.
- kļošinis Zvanveidīgs (par kleitu, svārkiem).
- pulkstīnveidīgs Zvanveidīgs.
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
- divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- samarieši Žēlsirdīgs cilvēks.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
- mielasirdīgs Žēlsirdīgs.
- žēlprātīgs Žēlsirdīgs.
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
- čanīgs Žigls, mudīgs, ātrs.
- pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis.
- pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
dīgs citās vārdnīcās:
MEV