Paplašinātā meklēšana

Meklējam kars.

Atrasts vārdos (277):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt

Atrasts skaidrojumos (1406):

cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
Līgovakars 23. jūnija vakars.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
logkars Aizkars
logsega Aizkars
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
klape Aizkars; durtiņas; vāks
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy")
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
boilers aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē
Tayassus tajacu apkakles pekars
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu)
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās
iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
storas ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars
elektrogludinātājs ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai
hidroinkubators ar karstu ūdeni apsildāms inkubators
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods
iztvaicēt ar tvaiku izkarsēt
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos
antifebrīns Ārstniecības līdzeklis pret karstumu un sāpēm
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku)
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā
atremināt Atremdināt (karstu ūdeni)
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
svilis Ātrs, karsts cilvēks
starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš")
atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
audzītis Audzēkņu vakars
blanšēšana Augļu un ogu apstrādāšana ar karstu ūdeni un tvaiku
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
auckelis Auskars
auskara Auskars
auskure Auskars
auškuris Auskars
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
štora Biezs loga aizkars
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā
borīdi Bora un metālu savienojumi, grūti kūst, ir izturīgi pret karstumu un mehānisku iedarbību
pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
naujš būt iekarsis
kvēlot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām
zvērot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3)
sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
tvīkt būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2)
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī)
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
tvīkt būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
nokaitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli)
metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
korelēties būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars
saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
sabalsoties būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā
sutināties būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.)
sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
piecvakara Ceturtdienas vakars
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
digestors cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
vakarskolnieks cilvēks, kas mācās vakarskola
ogļdeģis cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
siltummīlis cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
krencele Čemurs, ķekars
krencelis Čemurs, ķekars
čenga Čemurs; ķekars
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
starpniecība darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
starpniecība darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām)
pārkarse darbība, process --> pārkarst
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās
dedzinošs Dedzīgs, karsts
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt
balle Deju vakars
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās
večerinka Deju vakars; viesības; saiets
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
aizkariņš dem. --> aizkars
auskariņš dem. --> auskars
junkarītis dem. --> junkars
junkarīts dem. --> junkars
junkurītis dem. --> junkars
junkurīts dem. --> junkars
kankariņš dem. --> kankars
karstmaizīte dem. --> karstmaize
ķekariņš dem. --> ķekars
vakariņš dem. --> vakars
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
drebelnieks Drebelis, karstgalvis
karstine Drudzis, karsonis
karstone Drudzis, karsonis
karsums Drudzis, karsonis
muldeklis Drudža, karsoņa izraisītas fantāzijas
cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens
fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām
sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā
lambrekens Durvju un logu ailu augšējais dekoratīvais aizkars
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs
piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē
elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem)
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem
planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties
slupstināt ēst vai dzert nelielās devās kaut ko karstu vai negaršīgu
slupstināties ēst vai dzert nelielās devās kaut ko karstu vai negaršīgu
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
Liliju ezers ezers Baldones pagastā, izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem, platība - 0,4 ha
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē
hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli
oglekļa–slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti
enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
gribstināt Grābstīties, karstīties
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
birkšķi gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
dzirkstis gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
birkstes Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
piroborskābe H2B4O7, tetraborskābe, ortoborskābes karsēšanas produkts
ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu
serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem)
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.)
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis
aizsilt Iekarst
iekaisties Iekarst
iekaitēties Iekarst
iešmilt Iekarst
iekarsties Iekarst (1)
ietvīkt Iekarst (2)
iesilties Iekarst (par ko)
sakūsāt Iekarst (pēkšņi)
sakūsēt Iekarst (pēkšņi)
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam
sakaisties iekarst, sadusmoties
saskaist iekarst, sadusmoties
iesvilties Iekarst, sakarst
pietvaicēt Iekarst, sakarst
zeltīšanas prese iekārta attēla uzlikšanai uz materiāla ar spiedienu un karstu klišeju; izmanto reljefspiedumam un folijas zeltspiedei
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars
ekrāns ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.)
kalorifers ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti
kvēlkrāsns ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā
siltumakumulators ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators
pārkarsētājs ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai
radiators ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu
katodstaru lampa ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties
sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu
karstspiedums iespieddarbu apstrādes process, kurā folijas vai krāsas uzklāšana uz materiāla notiek, izmantojot karstu augstspiedes iespiedformu (klišeju, spiedogu)
etiķešu līnija iespiedmašīna ar ruļļu padevi, visbiežāk fleksogrāfijas, taču tajā var būt arī ofseta, augstspiedes, sietspiedes, dobspieddes, karstspiedes un izciršanas sekcijas vai to kombinācija, ko izmanto etiķešu drukai
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli
Ikaros Ikars
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu
izkarst ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti
atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
izkarsēties ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti
ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
sanākties ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt
atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
sapērties ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām)
tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma
lodāmurs instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
romāns intīmas attiecības, mīlas sakars
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem
sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham
atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu)
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu)
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu)
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem)
ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
izsveilēt Izkarsēt
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām
činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
izakarsēties Izkarsēties
izsvilināties Izkarsēties
iztveicēties Izkarsēties
iztvīcēties Izkarsēties
izasutināties Izkarsēties (par cilvēku)
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī)
izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī)
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī)
iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsvilēt Izkarst (stiprā siltumā)
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam
kaitēt Izplatīt stipru karstumu
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu)
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.)
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu
pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm
noplaucēt izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu); izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu
nošmucināt izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā), parasti ar karstu šķidrumu, tvaiku
kveldēt izraisīt karstuma sajūtu (par vielām)
karsēt izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu)
dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
tveicēt izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem)
izplaucēt izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu)
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
izšvirkstēt Izsprakstēt (par karstiem taukiem)
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko)
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu
savienoties izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār)
termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām
šmilt Jūsmot, karst
slimot Just līdzi (sportā), karst
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
termestēzija Jutība pret karstumu
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
sutmuguris kāds, kurš karstā laikā ir ļoti silti saģērbies
steigša kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis
nošķorēt kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību)
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu)
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai
asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā
konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu
kontakta kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstu virsmu
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā
konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
olfaktorisks Kam sakars ar ožu
kankurs Kankars 1
kakars Kankars 1(1)
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.)
izkarsis Kārs (uz ko), iekarsis
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki
apārdēt karsēt līdz kvēlošanai
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām)
kaisēt Karsēt, sakarsēt
nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties
garēt Karst, karsēt, silt
garēties Karst, karsēt, silt
gart Karst, karsēt, silt
karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns
fēns karstā gaisa plūsmas ģenerators, elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai)
Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
karstputra Karstgalvis, karstgalve
sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs
dzirksts karsti pelni, kas kvēlo
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants)
karstzinātne karstoloģija - zinātnes nozare par karsta procesiem
hotīgs karsts
svēls karsts
sutins karsts laiks
kveldens Karsts, sakarsis
bula laiks karsts, spiedīgs laiks pirms pērkona
sveils karsts, tveicējošs
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
svelmējiens karstuma uzplūdums
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis
keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla
silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu
silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu
žarons karstums
saute Karstums, arī karsēšanās; tveice
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars
tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
tvaika starpkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, kurā augstspiediena attvaiku atkārtoti pārkarsē
katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu
katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars
vapokauterizācija Kauterizēšana ar karstu tvaiku
klasenieks Klases vakars
klasiķis Klases vakars
tussiņš Klases vakars
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
apsmakt kļūt karstākam; noslāpēt
kaist kļūt karstam (par priekšmetiem)
piekarst kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi)
karst kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
karst kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu)
nokaist kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem)
čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
pārkaist kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem)
saskarties kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko)
piedegt kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku)
tikties kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu)
izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
sabrūnēt kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā
sakaist kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
koagulinoīds Koagulīns, kas inaktivēts karsējot
termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans
koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā
koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups)
tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās)
komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai
katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās
kopniecība Kopā turēšanās, sakars
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, ja to karsē
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
tvīkme Krāsns karstums; siltums ar tvanu
ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus
liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums
koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves
dakurēties Kurināt, līdz kļūst pietiekami karsts
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu)
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni)
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst
tirpt Kust, kļūt karstumā šķidram
čams Kušķis, pušķis; ķekars
piekveldēt Kveldējot piekarsēt
piekveldināt Kveldinot piekarsēt
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni; pirkstis
svēļains Kvēlojoši karsts
vērsmīgs Kvēlojošs, karsts
ēzēties Kvēlot; nokarsēt
čače Ķekars
čākars Ķekars
ķeka Ķekars
ķeķe Ķekars
ķeķere Ķekars
ķeķis Ķekars
ķenkara Ķekars
ķenkars Ķekars
ķenkuris Ķekars
ķenkurs Ķekars
virkla Ķekars sīpolu
čača Ķekars, čemurs
ķega Ķekars, čemurs
ķemurs Ķekars, čemurs
ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis
vairogs ķekars, kam zemāko ziedu kāts ir garāks nekā augstāko, un visi ziedi ziedkopā ir vienādā līmenī
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte
čeka Ķekars, kušķis, pušķis
čemuls Ķekars, kušķis, pušķis
čankurs Ķekars, pušķis, čemurs
kogulītis Ķekars, pušķis, skara
kogurs Ķekars, pušķis, skara
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens
dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
karsnējs Labi karsts, tveicīgs
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi
izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā
marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija
BBQ Lēna gaļas, zivju vai dārzeņu gatavošana uz karstām oglēm; ierīce cepšanai uz oglēm; barbekjū
čurināties lēnām uzkarsēt; īsu brīdi vārīt
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst
panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
kaisma liels karstums
sutinis liels karstums
zveile liels karstums
zvīlis liels karstums
žara liels karstums, svelme; suta
buls liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula
bula liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars
lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu
bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.)
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu
runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā
zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā)
kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu
podcelis lupata (arī speciāls cimds), ar ko cilā tējkannu vai citus karstus traukus
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
nosvilt ļoti apsvilt (liesmās, karstumā)
svelots ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums)
aizstrīdēt ļoti iekarst strīdā
izdegt ļoti izslāpt, parasti karstumā
spiest ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli)
dedzīgs ļoti karsts
kvēls ļoti karsts
ugunīgs ļoti karsts
svelmains ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
svelmīgs ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
svelošs ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
tveice ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra
kvelmains ļoti karsts, svelmains; kvēlains
kveldīgs ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains
versmīgs ļoti karsts; versmains (1)
versmains ļoti karsts; versmīgs (1)
nosust ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem)
piesvelmēt ļoti piekarsēt (1)
pietvīkt ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni)
nokaitēt ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu
nokarst ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
cepināt ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli)
izcepināt ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli)
tveice ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums
versme ļoti stiprs karstums
karstdabis ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis
gunīgi ļoti strauji; karsti, ugunīgi
sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts)
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog")
masterka Mājas viesību vakars
mastriks Mājas viesību vakars
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
sautēšana materiāla apstrāde - karsēšana mitrumā
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem
termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības
maukaris Maukars
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
karstins mazliet karsts
aizkarsēt mazliet sakarsēt
apkarsēt mazliet sakarsēt
apkarst mazliet sakarst
iekarst mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam
pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars
pluksts Medaļa, piekars
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas
zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot
polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā)
aizgavēņi Meteņa vakars
aizgavēņu vakars meteņu vakars
Budēļvakars Meteņu vakars
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu
aukstā metināšana metināšana, kurā savienojums izveidojas parastā temperatūrā, saskarsmes virsmu atomiem tuvinoties un saistoties ar atomu saitēm, ja plastiskus materiālus kopēji plastiski deformē
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā
termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot
aizsargkoki Mežu atjaunošanā - lielie koki vai speciāla citas sugas audze, kas aizsrgā jaunos kociņus no salnas, karstuma, vēja un nezālēm
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā
uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē
stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti
pneimatolīze Minerālu veidošanās procesi, kurus ierosinājušas no magmas izdalījušās karstās gāzes
hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem
kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai
sutme Mitrs karstums
sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam
termosistaltisms Muskuļu kontrakcija karstuma ietekmē
quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku
rītvakars Nākamās dienas vakars
boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
kā nokaitēts neciešami karsts
karstans nedaudz karsts
karstens nedaudz karsts
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties
nīgess Neguss - karstvīna paveids
negus Neguss^2^ - karstvīna paveids
padzesēt neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu)
padzesināt neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu)
pakarsēt neilgu laiku, mazliet karsēt
pakarsēties neilgu laiku, mazliet karsēties
pakarst neilgu laiku, mazliet karst
paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles
ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu)
kvēlgaisma no dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma
kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums
piesust no karstuma un mitruma pielīmēties
saflammēties Noformēties, iekarst
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt
nosveilēt Nokarsēt
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā
satikties nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2)
sastapt nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu)
tikties nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs
satikt nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2)
sastapties nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu
uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša
da norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā
term- norāda uz siltumu, karstumu
uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā)
pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1)
izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu)
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu
kārtiņa Ogu ķekars
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi
psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
piekaitēt padarīt kvēlojoši karstu
atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
čubis Paēdiens karstam vasaras laikam
paskars Pakars
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
pasakarsēties Pakarsēties
pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
pakaist Pakarst
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu)
applaucēt pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai
karsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
izkarsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti
karsēt pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu
sviedrēties pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru
sakarsēties pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai
uzkarsēties pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai
dedzināt pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu)
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.)
dzesināt panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
iesvilināt panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi
piekarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst
sabrūnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā
sakarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1)
sakarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2)
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības
vienot panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2)
iekarsēt panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1)
iekarsēt panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2)
iekaisināt panākt, ka iekarst, iekaist
izkarsēt panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts
atvēsināties panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām)
karsēt panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti)
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
degt par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep)
kūpēt par karstiem, arī mitriem priekšmetiem
čūkstēt par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu
kūpēt par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām
šņākt par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars
termofāģija Paradums ēst pārāk karstu ēdienu
pārsautēties pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt
pārkarsēties pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā
pārkaitēt pārāk sakarsēt
pārkarst pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām)
pārkarst pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā
plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu
pārkari Pārkars
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
pārsakarsēties Pārkarsēties
pārtvaicēties Pārkarsēties
izcepinēties pārkarst (saulē)
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē)
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē
uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties
dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā
lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu)
patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu
sutināšana pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā
pasterizācija pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko)
pacepināties Pasauļoties (karstā saulē)
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam
termalgēzija Pastiprināta jutība pret karstumu; sāpes jau no mērena karstuma
šovakars Pašreizējās dienas vakars
karstuma dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot
Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
sakarsējams paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1)
sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1)
sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2)
sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3)
pavēla (vakara) stunda pavēls vakars
sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt
karsta aka pazemes karsta radītā reljefa forma
termohipestēzija Pazemināta jutība pret karstumu vai pret pieskaršanos karstiem priekšmetiem
bizamcūka Pekars
mošuscūka Pekars
muskuscūka Pekars
pekaris Pekars
rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
saskriet pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu
iedegties pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
iesvilt pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3)
žāvēšanas kamera periodiskas darbības aparāts, kurā žāvējamais materiāls tieši saskaras ar kustībā esošām karstajām gāzēm
pārpērties Peroties (pirtī) pārkarsēties
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
piekara Piekars
aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs
pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja
fanāts Piekritējs, atbalstītājs, karsējs
piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars
svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu)
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst
stasanizācija Piena pasterizācijas veids ar ātru un īslaicīgu (~15 s) karsēšanu līdz 75 Celsija grādiem un ļoti strauju atdzesēšanu
burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem
ziedainītis Piens, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām
izkaitēties pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst
Hotspringsa pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti)
Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Nekāršteinaha pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārzulma pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.)
katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē
mandagvakars Pirmdienas vakars
pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru
karstinis Plaušu karsonis
zapalenija Plaušu karsonis
karstienis Plaušu karsonis; karstinis
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
lamināts polimēra materiāla plēve, ko piespiežot pielīmē pie novilkuma (auksti laminēta) un/vai karsē (karsti laminēta), lai sargātu pret apkārtējās vides iedarbību un uzlabotu iespieddarba izskatu
termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību)
haimatoporfirīns Porfirīns, kas iegūts no asinspigmenta, iedarbojoties uz to ar karstu koncentrētu sērskābi ar bromūdeņraža ledusetiķskābi
piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē
aizkari Priekškars
aizlaižamais Priekškars
gardīne Priekškars
portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām
priekškars krīt priekškars tiek nolaists (parasti strauji)
priekšsega Priekškars, aizkars
marga Priekškars; smalki adītas malas
ievakars Priekšvakars
sublimācijas printeris printeris, kurā krāsviela tiek pārnesta no lavsāna pamatnes uz apdrukājamo materiālu, izmantojot lokālu krāsvielas uzkarsēšanu
blints process, kurā, izmantojot spiedienu, papīra vai kartona virsma tiek deformēta ar karsto vai auksto metodi, neizmantojot krāsu un foliju
tīģeļprocess process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos
sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā
agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija
klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs)
pušvakars Pusvakars
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
garot radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu)
švirkstēt radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim
čūkstēt radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim
sprauslāt radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
sprauslot radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8)
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība
kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās)
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai)
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
rimts remdens, no karstuma atdzisis
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
iekarsums rezultāts --> iekarst (1)
rībeļu Rībeļu zupa - ēdiens no smalkiem miltiem un karsta ūdens
klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai
atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība
augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība
nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens
karuseļkrāsns Rūpnieciska krāsns, kurā izstrādājumus (gk metāla sagataves) karsē uz rotējoša diskveida klona
Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
uzčokurēt Sačokuroties (no karstuma)
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa)
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
dzīva uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
galva kūp saka, ja (ko darot) kļūst karsti
deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes
kā pirts saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta
karstums nokrīt saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā)
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
sakara sakars
struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu
saverdēt sakarsēt
iekaitēt Sakarsēt
izrūdīt Sakarsēt
karstināt Sakarsēt
notvīcēt Sakarsēt
savarsmot Sakarsēt
saversmēt Sakarsēt
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot)
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai
nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot
notvīcējis Sakarsis
sakaisis Sakarsis
pietvīcis Sakarsis, sasarcis
aizkarst Sakarst
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko)
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu)
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
duzēt Sakarst, saiet kunkuļos
iesust Sakarst; piedzerties
aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam
gunīt Sakarstot sabojāties
gunīt Sakarstot sadalīties
presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā
karsin sākt karst
čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas
saldkarsts Salds un karsts
paauksts samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts
pakarsts samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts
termanalgēzija Sāpju jutības trūkums pret karstumu
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības)
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām)
atkarsēt Sasildīt, sakarsēt
atkarsināt Sasildīt, sakarsēt
apkaitēt Sasildīt, sakarsēt (apkārt)
žarnīties Saskaisties, iekarst
saziņa Saskarsme (1); arī saikne
satiksme saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem)
afiliācija Saskarsmes nepieciešamība, tieksme uz sadarbību, draudzību ar citiem cilvēkiem; šī tendence pieaug stresa, trauksmes stāvoklī
pēle saulainss, sauss, karsts laiks
sasauļot saulē uzsildīt (sakarsēt)
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju
apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta
apsārtoties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., pieļaut, ka āda kļūst sārta
cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē)
sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju
harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus
ievietēt Sautēt, sutināt (karstos pelnos)
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
karsin savienojumā "karsin karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti
savest savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme
sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.)
karstin Savienojumos ar "karsts" un "karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti
hatings Saviesīgs pasākums vai vakars
viesīgs vakars saviesīgs vakars
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem
kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši
saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars
kopsaiste savstarpējā sakarība; savstarpējs sakars
attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
tapass senindiešu mitoloģijā - kosmiskais karstums kā universāls kosmogonisks princips, kas atrodas pasaules un reliģiskās izurēšanās pamatā
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai
kaldārijs Seno romiešu karstā pirts
hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
inaktivētais serums serums, karsēts 30 min 56-60 Celsija grādu temperatūrā, lai inaktivētu komplementu
pussvētvakars Sestdienas vakars
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars
nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā
niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze
suteklis sildīšanas (karsēšanas) kompresēm izmantotā masa
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt)
goza Silta, karsta vieta, siltums, karstums
termas silti vai karsti avoti vai pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par 20 °C; arī tie pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par attiecīgās teritorijas vidējo gaisa temperatūru
azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām
kontaktžāvēšana Siltuma pievade žāvējamajam materiālam no karstas starpsienas, kas atdala to no siltumaģenta
ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē
kaliditāte Siltums, karstums
garme Siltums; karstums; tvaiks
predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju
kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze
skara Skranda, kankars
karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstuma guļa
karstuma guļa slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstumguļa
termofobija Slimīgas bailes no karstuma
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs
pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli)
ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu)
voklīze Spēcīgs karsta avots, kas neizsīkst arī mazūdens periodos
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
kultūras kompetence spēja ētiski un efektīvi mijiedarboties starpkultūru saskarsmē personiskā un/vai profesionālā līmenī
tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas
kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus
kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu)
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
sveloņa Steiga, karsta skuba
stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot
pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība
svelme Stipra karstuma sajūta
apķuidīt stipri (karsti) saģērbt
kvellēt stipri karsēt
speltēt stipri karsēt
kveldināt stipri karsēt (1)
svelmēt stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.)
kaitēt stipri karsēt (parasti akmeni, metālu); karsēt tā, ka izstaro gaismu
tvaicēt stipri karsēt (parasti par sauli); tveicēt
kveldēt stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām)
kvēlināt stipri karsēt, tā ka kvēlo (1)
svelmēties stipri karsēties, karst
svilt stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām)
speltains stipri karsts, tveicīgs
iztveicēt stipri sakarsēt
nokveldēt stipri sakarsēt
sakveldināt stipri sakarsēt (1)
sakveldēt stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām)
nokvēlināt stipri sakarsēt tā, ka kvēlo
sakvēlināt stipri sakarsēt, tā ka kvēlo
svelme stipri sakarsēta gaisa plūsma
izkarsties stipri sakarsēties
sadegt stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu)
nošķorēt stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai
svelme Stiprs karstums
žars Stiprs karstums
kvelme Stiprs karstums, svelme
spelte Stiprs karstums, tveice
spelts Stiprs karstums, tveice
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme
kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
tveikme Stiprs, tvaiku radīts karstums
uzskriedināt strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē
zuitums Sutīgs karstums
sautēlis Sutīgs, mitri karsts laiks
kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu
Mirušo piemiņas diena svecīšu vakars, kas notiek svētdienā pirms pirmās adventes
gārmē Svelme, karstums
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums
svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs
svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu
kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas
kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
plāni Tā (ģērbties), ka nav silti, karsti
plāns tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.)
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību
aukstā nodrose tāds rezervēšanas veids, kas, atšķirībā no karstās nodroses, paredz, ka dublējošo sistēmu darbam sagatavo un iedarbina operators
tuvs tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem)
saskanīgs tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība
auksts tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra; pretstats: silts, karsts
sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi
pastarpināts tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko)
saistīts tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm
ugunīgs tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu
sasaistīts tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības
alopātisks tāds, kam sakars ar alopātiju
kre- tāds, kam sakars ar radīšanu, radību
kreat- tāds, kam sakars ar radīšanu, radību
švirkstins tāds, kas ātri dusmojas, karstgalvis
pakaisls tāds, kas ātri iekarst
antoloģisks tāds, kas attiecas uz antoloģiju, kam sakars ar to
antropo- tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija)
purkšīgs tāds, kas bieži iebilst, iekarst
sutīgs tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1)
spiedīgs tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli)
spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
grebelis tāds, kas ir neapdomīgs, karstgalvīgs
vārīt tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs
kvēls tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
ugunīgs tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem)
svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
karsts tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.)
svelmains tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu)
svelmīgs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
svelošs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
termoreaktīvs tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī
nekarsts tāds, kas nav karsts
termolabile tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana
termolabils tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana
hidrotermāls tāds, kas saistīts ar karstā ūdens darbību
misticisks tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo
termoplastisks tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem)
karsīgs tāds, kas silda, karsē
sviloņa tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis
sprādzienbīstams tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā)
karsts tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu
auksts tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas
krupozs tāds, ko izraisa pneimokoki un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos (par plaušu karsoni)
tveicīgs tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs
sutīgs tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu)
svelmains tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi)
svelmīgs tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi)
svelošs tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi)
vienots tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ziedains tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu
spoga Tauku vai eļļas aplis uz karsta, verdoša šķidruma
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus
piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko)
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs
slīkonīši Tējas paciņas (apliešanai ar karstu ūdeni)
Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (153 m zjl.), viena no karstākajām vietām pasaulē (vidējā temperatūra 35°C), tuksnesis
tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī
uzliesmošanas temperatūra temperatūra, kurā, vielu karsējot, tās tvaiki uzliesmo, bet degšana neturpinās; izmanto šķidro naftas produktu un gaistošu vielu ugunsbīstamības noteikšanai
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos
hromēšana Tērauda izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar hromu (difuzīvā metalizēšana), lai palielinātu cietību, karstumizturību, dilumizturību, korozijizturību, nogurumizturību
normalizācija tērauda termiskās apstrādes veids: karsēšana līdz 750-950 °C, atdzesēšana gaisa temperatūrā; tērauds iegūst viendabīgu struktūru, palielinās tā izturība
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā
alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu
termostabilizācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termofiksācija
termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija
sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem)
saziedēt Tiekot karsēta, sabiezēt nelielos kunkuļos (par ieskābušu pienu)
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu)
nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu)
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu)
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt
plukt tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu)
kaitēties tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu); tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu
termotoksīns Toksiska viela, kas rodas audos karstuma ietekmē
kapučīno Tradicionāla itāļu kafija, ko pasniedz ar karstu uzputotu pienu vai saldo krējumu
garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem
bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs
alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā
Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē
aptvaicēt Turēt kādu brīdi karstā tvaikā
nosautēt Turot (ķermeņa daļu) karstā un mitrā vidē, radīt (tajā) bojājumu, ievainojumu
nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva)
uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem
elektriskais tvaika katls tvaika ģenerators ar elektrisko apsildīšanu; mūsdienu izpratnē tvaika katls ir ierīču komplekss tvaika (arī karstā ūdens) iegūšanai (katla agregāts)
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls bez kurtuves, kam vajadzīgo siltumu piegādā no citas enerģētiskās vai tehnoloģiskās iekārtas plūstošās karstās gāzes
izsust Tvaikos izkarst (par priekšmetiem)
garainis tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam
verens Tvanīgs, tveicīgs, karsts, versmīgs
sutenis Tveice, karsts laiks
tvīka Tveice, karstums
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts
pietveicēt Tveicējot piekarsēt
notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai
tveicinēties Tveicēties, karsēties
sutums Tveicīgs karstums
karsīgs Tveicīgs, karsts
tvīkans Tveicīgs, karsts
tveiksme Tveikme, karstums
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu)
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē)
difūzijas sula ūdens, kurā, apstrādājot cukurbiešu graizījumus ar karstu ūdeni vai tvaiku, no biešu šūnām difundējas cukurs un arī necukuri; jēlsula
gunājs Ugunīgs, karsts
izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem)
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai
mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas
mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks
dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus
sturmains Untumains; karstgalvīgs, ātrs
Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
pletdzelze uz plīts karsējams gludeklis
hotdogs uz pusēm pārgriezta bagete ar karstu desiņu un sinepēm (kečupu, mērci) (angļu "karsts suns")
sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu)
uzmedāts Uzburts, kārs, iekarsis
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija
uzkaitēt Uzkarsēt
uzkaitināt Uzkarsēt
aizvietēt uzkarsēt (lai padarītu elastīgu)
sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens
puga Uzkarsēts biezpiens
uzkaist Uzkarst
uzkarsēties Uzkarst
uztveicēt Uzkarst, izžūt
uztvincināt Uzkarst, izžūt
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot)
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars
v. vakars
vokars Vakars
vakurs Vakars (1)
soiree vakars ar lūgtiem viesiem
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki
Budēļu vakars vakars, kad notiek masku gājieni (no Mārtiņiem līdz Meteņiem)
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā
vakarene Vakarskola
vakarnieks Vakarskolnieks
ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu
vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku
runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu
baltuns Vanckars
lanckare Vanckars
sapere Vanckars
vanckare Vanckars
vanckaris Vanckars
vanckers Vanckars
vanckulis Vanckars
vanckuris Vanckars
vanskulis Vanckars
zāperis Vanckars
zāpers Vanckars
vanskare Vanckars (1)
vanskaris Vanckars (1)
zuopere vanckars, ola, no kuras nav izperējies cālis
zāpere Vanckars; sapere
vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums
kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos
sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu; termofors
spogāt Veidoties tauku vai eļļas apļiem uz karsta, verdoša šķidruma virsas
strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis
strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām
vēla vakara stunda vēls vakars
vēla (vakara) stunda vēls vakars
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā)
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs
serdabs Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma
serdahans Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma; serdabs 2
ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem)
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā)
apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā)
rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
kristallāts viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot
pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze
sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju
pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins
sacepums vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts ēdiens, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums, kam produktu saistīšanai pievienota ola
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām
liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta
blints viens no reljefspieduma veidiem; karsts vai auksts spiedums ar foliju vai bez tās, kurā iespiežamie elementi atrodas zemāk par materiāla virsmu
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars)
hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta
karstums vieta, kur ir karsts
izdega vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi
stundas režīma jauda vilces ritošā sastāva vilces dzinēju vislielākā kopējā jauda, ko dzinējs var attīstīt vienas stundas laikā, elektromotoriem nepārkarstot
restorānvagons Vilciena vagons pasažieru apgādāšanai ar karstiem ēdieniem
dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu)
ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu)
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds
heterotallisms Visas parādības, kurām ir sakars ar sēņu dzimumšķirtību
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām
atkarums vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme
karstasinība vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
karstasinīgums vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
karstumizturība vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
karstumizturīgums vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
naujums vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme
termoplastiskums vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu
karstgalvība vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas
zākurs Zākars 2
ģeotermālie resursi Zemes dzīļu siltuma resursi - termālie ūdeņi un karstie ieži, ko konkrētajā tehnikas un tehnoloģijas līmenī var lietderīgi izmantot
mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets
kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā
tropiskā josla zemeslodes karstākā josla abpus ekvatoram ar svelmainu, karstu klimatu, pasātiem un musoniem
kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā
ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu
ziedķekars Ziedu ķekars
čemurs Ziedu, ogu, augļu, sēklu sakopojums uz kopēja kāta; ķekars
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi
bluķa vakars Ziemassvētku vakars
kūčys ziemsvētku priekšvakars
atsaukuma zīme zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai; bekars
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem
karstoloģija Zinātnes nozare par karsta procesiem, tā reljefa formām, karsta veidošanos un attīstību, ģeogrāfisko izplatību un praktisko nozīmi; karstzinātne
Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis
Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
žākaris Žākars 1(1)
konvekcijas žāvēšana žāvēšana, kad žāvējamais materiāls tieši saskaras ar žāvēšanas aģentu (piem., ar karstajām krāsns gāzēm)
torņžāvētava žāvētava birstošu materiālu žāvēšanai ar karstām gāzēm vertikālā tilpnē
izsmidzināšanas (torņveida) žāvētava žāvētava sīkdispersa materiāla konvektīvai žāvēšanai, piemēram, iekārta keramiskas suspensijas (šlikera) izsmidzināšanai vertikālā cilindrā un izžāvēšanai ar karstu gaisu līdz pulverveida stāvoklim; iegūst pussausu keramisko masu
žetonvakars žetonu vakars
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām)

kars citās vārdnīcās:

LLVV

kars