Paplašinātā meklēšana
Meklējam ecināt.
Atrasts vārdos (103):
- ecināt:1
- lecināt:2
- lecināt:1
- recināt:1
- secināt:1
- tecināt:2
- tecināt:1
- tecināt:3
- vecināt:1
- krecināt:1
- krecināt:2
- liecināt:2
- liecināt:1
- niecināt:1
- pļecināt:1
- precināt:1
- zvecināt:1
- vecināts:1
- aplecināt:1
- aptecināt:2
- aptecināt:1
- atlecināt:1
- attecināt:1
- ielecināt:1
- ietecināt:1
- izlecināt:1
- izsecināt:1
- iztecināt:2
- iztecināt:1
- kviecināt:1
- nolecināt:1
- notecināt:1
- notecināt:2
- novecināt:1
- palecināt:1
- patecināt:2
- patecināt:1
- priecināt:1
- salecināt:1
- sarecināt:1
- satecināt:1
- skrecināt:1
- triecināt:1
- uzlecināt:1
- uztecināt:1
- uztecināt:2
- aizlecināt:1
- aiztecināt:1
- apliecināt:1
- apniecināt:1
- apprecināt:1
- apzvecināt:1
- atprecināt:1
- attiecināt:1
- ieprecināt:1
- izliecināt:1
- izniecināt:1
- izprecināt:1
- noliecināt:1
- noniecināt:1
- noprecināt:1
- paliecināt:1
- pārlecināt:1
- pārtecināt:1
- pietecināt:1
- pietecināt:2
- sakrecināt:1
- saniecināt:1
- sapļecināt:1
- saprecināt:1
- sazvecināt:1
- uzliecināt:1
- uzniecināt:1
- recinātāji:1
- tecinātājs:1
- tecinātava:1
- tecināties:1
- aizliecināt:1
- aizprecināt:1
- iepriecināt:1
- ietriecināt:1
- izpriecināt:1
- pakviecināt:1
- papriecināt:1
- pārliecināt:1
- sakviecināt:1
- sapriecināt:1
- niecinātājs:1
- paštecināts:1
- aizpriecināt:1
- pārliecināts:1
- uztecināties:1
- apliecinātājs:1
- atliecināties:1
- izatecināties:1
- izatecināties:2
- iepriecinātājs:1
- pārliecinātība:1
- pārliecināties:1
- pašpārliecināts:1
- pārsaliecināties:1
- pašapliecināties:1
- pašpārliecinātība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (523):
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
- žūrenieks Alus tecinātājs.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu.
- apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
- izlecināt Aplecināt (vairākus vai visus dzīvniekus).
- aplēkt Aplecināt, apvaislot.
- aplaist Aplecināt.
- dalaist Aplecināt.
- nolēcināt Aplecināt.
- neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
- liecināt Apliecināt (kādu faktu).
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot.
- noņemt cepuri apliecināt savu cieņu.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- testificēt Apliecināt, pieaicināt liecinieku.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- pierādīt Apliecināt; ļaut secināt.
- aptaprināt Apliecināt.
- konsignēts Apliecināts, apzīmogots.
- rāts Apmierināts; iepriecināts.
- saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
- sakāzot apprecināt.
- apženīt Apprecināt.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- apmienot Apstiprināt, apliecināt.
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
- aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- atzīt apzināties (ko); apliecināt.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- pārtiept Ar grūtībām pārliecināt.
- bambale Ar humoru tiek attiecināts uz meiteni.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- konsignēt Ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā.
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- sūkalināt atdalīt (tecināt) sūkalas.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- adresēt Attiecināt (uz kādu).
- pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
- zīmēt Attiecināt (uz ko).
- attīcināt Attiecināt.
- atvedināt Attiecināt.
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
- brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
- mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms.
- uzgalvoties Būt drošam, pārliecinātam.
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- virīt Būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}.
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
- kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
- apkalināt Daļēji nobarot (parasti tiek attiecināts uz cūkām).
- kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
- apliecināšana Darbība, process --> apliecināt.
- lecināšana Darbība, process --> lecināt 2.
- liecība Darbība, process --> liecināt (1); liecināšana.
- tecinātājs Darītājs --> tecināt 1.
- mīle Darvas tecinātava.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
- pārliecināts Divd. --> pārliecināt.
- dubultpārbaude Divkārtēja pārbaude, lai pārliecinātos par precizitāti.
- protokols dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- izavērties Gūt iespaidu par ko; pārliecināties par ko.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
- liels savā ādā iedomīgs, pašpārliecināts.
- uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts.
- ierindot Iekļaut kādā secībā; attiecināt (uz kādu grupu).
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
- pabarot Iepriecināt (acis).
- apdžaugt Iepriecināt, ielīksmot.
- ielustēt Iepriecināt, saviļņot.
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
- džaugt Iepriecināt.
- iepriecēt Iepriecināt.
- pagardināt Iepriecināt.
- pamīlināt Iepriecināt.
- salīksmināt Iepriecināt.
- salīksmot Iepriecināt.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
- iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
- ieriest Ietecināt.
- kriptogrāfiskā kontrolvērtība informācija, kuru iegūst datu bloka kriptogrāfiskās pārveides gaitā un kura ļauj datu saņēmējam pārliecināties par saņemtā datu bloka integritāti.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
- nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
- izlakstināt Izdancināt, izlecināt.
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību.
- izvadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
- laist tautās izprecināt (meitu, māsu).
- laist (arī izvest, izdot) tautās izprecināt (meitu, māsu).
- vadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
- izdot par sievu izprecināt (parasti meitu).
- izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
- izdot Izprecināt (parasti meitu).
- dabūt zem mices izprecināt (sievieti).
- izgodāt Izprecināt meitu.
- izgodēt Izprecināt meitu.
- izgodīt Izprecināt meitu.
- izdot tautās izprecināt, parasti, aizlaižot prom no mājām.
- izvest tautās izprecināt.
- aizlaist tautās izprecināt.
- atdot Izprecināt.
- dot Izprecināt.
- izlaist Izprecināt.
- izprecēt Izprecināt.
- izvadīt Izprecināt.
- izvest Izprecināt.
- nobūt Izprecināt.
- izlustināt Izpriecināt.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- protacynuot Iztecināt (cauri).
- satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
- izsviest medu iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
- čimslas Iztecināti, sacepti cūku tauki.
- skrunduļi Iztecinātu tauku atlikumi; skrumči.
- skrumči Iztecinātu tauku atlikumi.
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- izburt Izzināt, izsecināt.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- ovalbumīns Izžāvēts (nesarecināts) vistas olas baltums.
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- samogonka Kandža, paštecinātais.
- samogons Kandža, paštecinātais.
- iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu.
- sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
- graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
- krečot Krecināt 1.
- kvīcināt Kviecināt, likt kviekt.
- kvidzināt Kviecināt.
- kviedzināt Kviecināt.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- brammēt Lamāt, niecināt.
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā).
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
- nozīmāt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi.
- sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā).
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā); apliecināt (kādu faktu).
- izsataļāt Liecināt, izteikt.
- solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
- taprināt Liecināt.
- uzliecināt Liecināt.
- izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- ar platu muti lielīgi, pašpārliecināti.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru.
- ģaubt Līksmot; priecāties, gavilēt, iepriecināt.
- saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- vest (arī saukt) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti).
- izlaidināt Ļaut aplecināt, apvaislot.
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- apkupināt Mazliet saraudzēt, sarecināt.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- nosmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu), noniecināt.
- apsmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu); noniecināt.
- paļāvīgs Nešaubīgs; pārliecināts.
- uzlikt mīksto nicināt kādu; noniecināt
- lētināt Niecināt, mazināt nozīmi.
- niecēt Niecināt; brāķēt; pelt.
- garantēt nodrošināt (norisi, stāvokli); apliecināt.
- neiepriecinošs Nolieguma divdabis --> iepriecināt.
- izniecināt Noniecināt un iznīcināt.
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
- apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti).
- appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt.
- nolikt pie vietas noniecināt.
- apnicināt Noniecināt.
- apsmiet Noniecināt.
- izniekaļāt Noniecināt.
- iznievāt Noniecināt.
- nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt.
- apsmādēt Nopelt, noniecināt.
- uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
- vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
- nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- sūkaļāt notecināt sūkalas.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- tautas skaitīšanas kritiskais moments noteikts laika moments, uz kuru tiek attiecināti visi tautas skaitīšanā iegūtie dati.
- nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; novērtēt par nepiemērotu.
- patentēts Oficiāli atzīts; apliecināts ar patentu.
- atpilināt Pa pilienam notecināt.
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
- nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- pakvīcināt Pakviecināt.
- padricināt Palecināt (piemēram, bērnu).
- padīdināt Palecināt.
- palēcināt Palecināt.
- papriecēt Papriecināt.
- nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
- izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
- traiļiķ Pārliecināt par neticamo.
- ierēdēt Pārliecināt, novēlēt.
- saskaidrot pārliecināt, pārliecinoši izskaidrot.
- prikoloķ Pārliecināt.
- drosai Pārliecināti; droši.
- apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pārsaliecināties Pārliecināties.
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- drošs Pārliecināts, nešaubīgs.
- dross Pārliecināts.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku).
- laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt.
- sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība).
- apraudzīt ar roku pašam redzēt, pārbaudīt, pārliecināties, izpētīt; laikus zināt.
- doktorāls Pašpārliecināts, pamācošs, tāds, kas necieš iebildumus, piem., doktorāls tonis.
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa.
- iepriecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt.
- izsecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt.
- noniecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt.
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (1).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (2).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (3).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (4).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 2.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns .
- brakavāt Pelt, niecināt; brāķēt.
- šmāderēt Pelt, niecināt.
- smādēt Pelt, niecināt.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt.
- kārt kaklā piedēvēt kādam interesi par noteiktu pretējā dzimuma pārstāvi, simpātijas pret to; uzbāzīgi precināt.
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- pasavuicīties Pieredzē, praksē pārliecināties (par ko).
- aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
- aiztecināt Pietecināt pilnu un tādā veidā noslēgt.
- piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
- svatāt Precināt (uz kādu vietu).
- svatāt Precināt.
- ženīt Precināt.
- jūsmināt Priecināt.
- pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
- atpazīšana Process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām).
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu).
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- augšanas ātrums rādītājs, ko raksturo ar absolūto un relatīvo jeb attiecināto pieaugumu.
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- instrumentum Romiešu tiesībās saistošs rakstisks dokuments, kas apliecināts ar notāra vai 3 liecinieku parakstiem.
- pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- seksa vilnis sabiedriskās dzīves seksualizēšanās fāze, kas parasti tiek attiecināta uz 20. gs. 60. gadiem.
- veselības pārbaude sagatavojot darba līgumu, darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs; tāds, kas ir attiecināts uz polu vai poliem.
- neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- nenākt par tuvu saka, ja kāds ir pārāk pašpārliecināts, arī sadusmots.
- kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts.
- sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
- ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
- atvērt slūžas sākt liecināt pratināšanā.
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- sakumpot saprecināt, izdot (pie vīra), savest kopā.
- savedināt Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- saženīt Saprecināt.
- svāča Saprecinātāja.
- atsulināt Sarecināt (pienu).
- sasulināt Sarecināt (pienu).
- saželēt Sarecināt želejveidā.
- sasaldēt sarecināt.
- krecināt Sarecināt.
- saricināt Sarecināt.
- galerts Savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- sapārot Savest kopā, saprecināt.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- niecen Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- niecin Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- saspriesties Savstarpēji apspriežoties, secināt, nolemt (ko).
- pārliecināties secināt (ko).
- vilkt konsekvences secināt, loģiski pamatot.
- vasināt Secināt, veidot.
- secēt secināt.
- atvadināt Secināt.
- sillogizēt Secināt.
- silloģizēt Secināt.
- siloģizēt Secināt.
- brāķeris senāk Hanzas pilsētu ierēdnis, kura uzdevums bija pārbaudīt ievesto preču labumu un to apliecināt ar zīmogu.
- pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu.
- rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem.
- prečmāte Sieviete, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātāja.
- kupināt Sildot recināt.
- kupt Sildot recināt.
- sakupināt Sildot sarecināt.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām.
- validācija sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beigu posmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validēšana.
- validēšana sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beiguposmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validācija.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- aizslaukt Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- noslaukt Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts); slaucot iztukšot (krūti).
- čūrināt Slaukt; tecināt kādu šķidrumu.
- atveldzēt Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
- apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību.
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- lēst spriest, secināt.
- nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
- potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- percentilvērtība Statistiska mērvienība, kas tiek attiecināta uz grupām.
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
- uzkrājums summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem.
- uzkrājumi Summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem.
- ehotestēt sūtīt ziņojumu visiem adresātu saraksta dalībniekiem, pieprasot apstiprinājumu, ka šis ziņojums ir saņemts, lai pārliecinātos, ka adresāti ir sasniedzami; "ping".
- ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- labticīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- pašpārliecināts Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā; tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
- nelokāms Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paštecināts Tāds, kas ir tecināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā (par alkoholiskiem dzērieniem).
- pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, šauboties.
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- liecinājums Tas, kas ļauj ko secināt.
- izpaļa Tas, kas nopelts, noniecināts.
- labticīgs valdītājs tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam.
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- nonieks Tas, kas tiek niecināts.
- laist asinis tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
- tecīt Tecināt 2, asināt.
- aiztecināt Tecināt aiz kaut kā.
- medu sviest tecināt medu no šūnām ar medus sviedni.
- sulināt Tecināt sūkalas (parasti gatavojot biezpienu); gatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- ticināt Tecināt, likt skriet.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- ticināties Ticēt, pārliecināties.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu.
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu); iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- gult tikt izjustam, tikt attiecinātam (par pienākumiem, atbildību, slogu u.tml.)
- izatecināties Tikt iztecinātam.
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- zoomorfisms uz cilvēku attiecināts dzīvnieka apzīmējums.
- attiecinātais Eiropas patents uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.
- holistisks Uz holismu attiecināts.
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- uztecināt Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu); iztecināt 2.
- uzlustināt Uzjautrināt, iepriecināt.
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.
- parakstīties Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- izplikšināt Vairākkārt viegli uzsist, parasti apliecināt laipnību, pamudinājumu.
- legalizēta dokumentu kopija valsts arhīva apliecināta dokumenta kopija.
- atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
- validēt veikt sistēmas pārbaudi, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām.
- pārlecināt Vēlreiz, no jauna lecināt.
- Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu.
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas".
- cietinātājs Viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju.
- Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam.
- prečtēvs Vīrietis, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātājs.
- holokosts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana (tiek attiecināts uz ebreju iznīcināšanu nacionālsociālistiskajā Vācijā un tās okupētajās zemēs).
- chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku.
- jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
- sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- sluņķīt zākāt, niecināt.
ecināt citās vārdnīcās:
MEV