apnicināt
Lietojuma biežums :
apnicināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apnicinu | apnicinām | apnicināju | apnicinājām | apnicināšu | apnicināsim |
2. pers. | apnicini | apnicināt | apnicināji | apnicinājāt | apnicināsi | apnicināsiet, apnicināsit |
3. pers. | apnicina | apnicināja | apnicinās |
Pavēles izteiksme: apnicini (vsk. 2. pers.), apniciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apnicinot (tag.), apnicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apnicinātu
Vajadzības izteiksme: jāapnicina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par van Strātenu stāsta — viņš sodīts ar nemitīgo klaiņošanu tādēļ, ka devies jūrā Lielajā piektdienā, tā apnicinādams kristīgo ticību.
- Redzu, kā viņa ieskatās spogulī, kas karājas vestibilā, kā sakārto apmetni, izšūtu ar ķeltu rakstiem, un sarauc degunu kā apnicinādama sevi.
- es domāju , ka četri pieci tūkstoši gadā par laipnu seju un mīkstām rokām nav apnicināma alga
- Tu viņu tik pamatīgi baroji , ka nav ko brīnīties , ka tagad viņa apnicina tavas karaliskās maltītes
- Kurš , ieraudzījis Joahimu ar pārējiem kaimiņiem nesot savu ziedojumu , apnicināja gan viņu , gan viņa veltes un jautāja viņam , 9