Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vē.

Atrasts vārdos (106):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2199):

priecas vēsts _rel._ Vēsts par mesijas atnākšanu.
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Biksinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Burzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Djogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gabinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gajova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Iugulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jaunborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jermolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jurki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Juškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Kleperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Krampova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Labvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Meļņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Mežagaiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Obricki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Olūtnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Plikpūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pustinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rubļevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rūdzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Škierbinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Skudras Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Stučeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Taudejāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Vecborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Veremes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Škeņeva Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā.
vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis).
EVEA Eiropas Vēja enerģijas asociācija.
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda.
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers.
Vizulītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m.
Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha.
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers.
Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Vēžezers Ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers.
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Vēnerns Ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
vēsminieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēsmiņas" jeb "Vēsmiņi" iedzīvotāji.
Jugļovo Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
Ivguļevas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
Jugļeva ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
Ivgulovas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
Makašānu ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
Jeta Jetas kanāls - ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums - 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums - 3 m, platums dibenā - 14 m, pie ūdens virsas - 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka.
Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka.
vējinieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" iedzīvotāji.
Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m.
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
VM Latvijas Vēstures muzejs.
Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā.
Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
vēverieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji.
Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute").
ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji.
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji.
kopdarbenieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā.
Beningtona Pilsēta ASV ("Bennington"), Vērmontas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bratlboro Pilsēta ASV ("Brattleboro"), Vērmontas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Vērmontas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Miltona Pilsēta ASV ("Milton"), Vērmontas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ratlenda Pilsēta ASV ("Rutland"), Vērmontas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
Montpīljera Pilsēta ASV, Vērmontas štata administratīvais centrs, 7800 iedzīvotāju (2008. g.).
Brēmene Pilsēta Vācijā ("Bremen"), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta.
Hāmelne Pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju.
Brēmerhāfene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bremerhaven"), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
Kristīnehamna Pilsēta Zviedrijā ("Kristinehamn"), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.).
Kārlstade Pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.).
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
Sietiņš Plejādes - zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
Purmaļi Pūrmaļi Vērēmu pagastā.
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs.
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Vieršukolns Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēršukolns" nosaukuma variants.
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums.
adamovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
burzavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzava" iedzīvotāji.
burzovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzova" iedzīvotāji.
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums.
Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants.
Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums.
Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
Iugolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" nosaukuma variants.
ivgolieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Ivgolova" iedzīvotāji.
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants.
Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants.
Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski.
jurcieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurķi" iedzīvotāji.
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums.
ančupānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Ančupāni" iedzīvotāji.
kleperovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kleperova" iedzīvotāji.
labvārdieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Labvārži" iedzīvotāji.
Lejis Ančupāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Ančupāni" nosaukums latgaliski.
lejasančuānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasančupāni" iedzīvotāji.
Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
meļņavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņava" iedzīvotāji.
meļņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņeva" iedzīvotāji.
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants.
Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski.
Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski.
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums.
Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski.
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants.
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants.
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji.
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants.
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji.
vecborisovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" iedzīvotāji.
Vacborisova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" nosaukuma variants.
Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski.
vērēmieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vērēmi" iedzīvotāji.
zeltinieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Makašāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušā nosaukuma variants.
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums.
Vieveri Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants.
vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
RVKM Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts.
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis.
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
Vieveri Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants.
Sareika Saraika, ūdenstece Vērgales pagastā.
Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli.
smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas.
vēdānta senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās.
hiādas Septiņu spožu zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā.
plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m.
Vieveri Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants.
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji.
Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants.
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
Šķeņeva Škeņeva Vērēmu pagastā.
Šķeņovas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Šķeņevas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Šķeņevo Škeņevas ezers Vērēmu pagastā.
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu.
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas.
Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži.
štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa.
brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā.
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji.
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe.
Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā.
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe.
Kārļupīte ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Saraiķiem.
Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km.
Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe.
Saraika ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Sareika.
Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
Trīsilelva Upe Norvēģijā ("Trysilelv"), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena ("Klaraelven"), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Allere Upe Vācijā ("Aller"), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē.
Aue Upe Vācijā ("Aue"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka.
Hunte Upe Vācijā ("Hunte"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
Fulda Upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km.
Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
Klārelvena Upe Zviedrijā ("Klaraelven"), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva ("Trysilelv"), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Jeta Upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta.
Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha.
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. "Helgolaund"), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Vieverauka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēverauka" nosaukuma variants.
Dermatocarpon weberi Vēbera dermatokarpons.
Parodia weberiana Vēbera parodija.
fluksmetrs Vēbermetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai.
Wb Vēbers (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
vēdas Vēcieni, to radīta gaisa pūsma; (vēja) pūsma.
plivināt Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.
vēdināt Vēcināt (spārnus); luncināt (asti).
vēdīt Vēcināt (spārnus).
švipstināt Vēcināt, luncināt.
švipstīt Vēcināt, luncināt.
paplīvināt Vēcināt, vicināt, ļaut plīvot.
plidināt Vēcināt, vicināt; staigāt.
veicināt Vēcināt, vicināt.
vēzināt Vēcināt, vicināt.
plezdināt Vēcināt.
švailēt Vēcināt.
svipšināt Vēcināt.
svipšķināt Vēcināt.
švipšķināt Vēcināt.
vērcināt Vēcināt.
vīciņot Vēcināt.
vīdināt Vēcināt.
kratīties Vēcināties (ar rokam).
švaitrīties Vēcināties.
vīciņoties Vēcināties.
atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1).
gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1).
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2).
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
vērdinieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" iedzīvotāji.
Veda Vēda, Veļikajas pieteka.
Vjada Vēda, Veļikajas pieteka.
ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m.
vēceklis Vēdeklis.
vējoklis Vēdeklis.
rhipidura Vēdekļastes.
pachycephalinae Vēdekļastu apakšdzimta.
rhipidurinae Vēdekļastu apakšdzimta.
pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta.
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos.
strepsiptera Vēdekļspārņi.
stylopidae Vēdekļspārņu dzimta.
vēdekļveidīgs Vēdekļveida.
virgācija Vēdekļveidīga kroku vai kalnu grēdu zarošanās.
opilācija Vēdera aizcietējums.
adiareja Vēdera aizdambēšanās.
aortoptoze Vēdera aortas noslīdējums.
vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
durhgangs Vēdera caureja.
duršlāgs Vēdera caureja.
skrejamais Vēdera caureja.
panabe Vēdera daļa, kas atrodas tieši zem nabas.
laparohemorāģija Vēdera dobuma asiņošana.
relaparotomija Vēdera dobuma atkārtota atvēršana.
celiokolpotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti.
kolpolaparotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti.
celioma Vēdera dobuma audzējs.
celiektāzija Vēdera dobuma nenormāla paplašināšanās.
encelīts Vēdera dobuma orgānu iekaisums.
eventrācija Vēdera dobuma orgānu izņemšana.
tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki.
kolpoceliocentēze Vēdera dobuma punkcija caur maksti, parasti caur mugurējo velvi.
abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana.
laparoklīze Vēdera dobuma skalošana.
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
vēderdobums Vēdera dobums.
vēderkāja Vēdera ekstremitāte (posmkājiem).
pukemons Vēdera gāzu izdale.
bezda Vēdera gāzu noplūde.
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšēja orgāna vienlaicīga savilkšanās.
vēderprese Vēdera muskuļi - muskuļi, kas veido vēdera priekšējo sienu.
miocelīts Vēdera muskuļu iekaisums.
celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes.
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
celiīts Vēdera orgānu iekaisums.
eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem.
peritonejs Vēdera plēve.
ķila Vēdera plēves plīsums.
ķīla Vēdera plēves plīsums.
ventrilokvists Vēdera runātājs.
perodinija Vēdera sāpes.
celiorāfija Vēdera sienas brūces sašūšana.
celiomiozīts Vēdera sienas muskuļu iekaisums.
paromfalocēle Vēdera sienas trūce nabas tuvumā.
salpingoooforocēle Vēdera sienas trūce, kuras maisā ir olnīca un olvads.
salpingocēle Vēdera sienas truce, kuras maisā ir olvads.
laparorāfija Vēdera šuve, vēdera sienas šuve.
tifoīds Vēdera tīfa viegla forma.
celiocēle Vēdera trūce.
flatulence Vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izplūdi.
abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate.
vēdargals Vēdera vidusdaļa.
vēdergals Vēdera vidusdaļa.
ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi.
fiole Vēderains trauks ar garu, tievu kaklu.
apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu.
vēderīgs Vēderains.
ilia Vēderasānu (gurnu) daļas.
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
drumis Vēdergraizes, caureja.
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
vēdergraize Vēdergraizes.
buncis Vēderīgs koka trauciņš.
abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem.
poniņš Vēderiņš.
Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā.
perigastrijs Vēderplēve, kas klāj kuņģi.
perimetrijs Vēderplēve, kas no ārpuses klāj dzemdi.
perisalpings Vēderplēve, kas sedz olvadu.
peritons Vēderplēve.
apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas.
perijejunīts Vēderplēves iekaisums ap tukšo zarnu.
pahiperitonīts Vēderplēves iekaisums un sabiezējums.
peritonīts Vēderplēves iekaisums.
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
peritoneotomija Vēderplēves pārgriešana.
peritoneogrāfija Vēderplēves rentgenogrāfija.
peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai.
peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām.
peritoneopātija Vēderplēves slimība.
ventroloģija Vēderrunāšana.
ventrologs Vēderrunātājs.
bumbuls Vēders (bērnu valodā).
urcele Vēders (pa jokam).
puncis Vēders (parasti bērnam).
punculis Vēders (parasti bērnam).
vēderiņš Vēders (posmkājiem).
vēderainība Vēders burai.
bīdele Vēders, kuņģis.
abdomens Vēders, vēdera dobums.
būčiņš Vēders; būča.
spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu.
penders Vēders; kuņģis.
topka Vēders; kuņģis.
punis Vēders; liels vēders.
bambulis Vēders.
bambuls Vēders.
būča Vēders.
būčelis Vēders.
bumba Vēders.
citrons Vēders.
čumadāns Vēders.
kāposts Vēders.
kreslis Vēders.
mamons Vēders.
nesule Vēders.
pempis Vēders.
pencis Vēders.
peņģis Vēders.
pos Vēders.
pusa Vēders.
pūtenis Vēders.
sunka Vēders.
svempis Vēders.
trops Vēders.
vādars Vēders.
vebis Vēders.
vēdars Vēders.
vēdernīca Vēdersāpes, caureja.
splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas.
vēdarsāpes Vēdersāpes.
gastrotricha Vēderskropstaiņi.
ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā.
meningotīfs Vēdertīfs ar izteiktām meningeālām parādībām.
kolotīfs Vēdertīfs ar lokalizāciju gk. lokzarnā.
vēderzāle Vēderzāles.
Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
vējrūts Vēdināmais lodziņš.
aerācija Vēdināšana, piesātināšana ar gaisu vai skābekli; gaisa apmaiņa, cirkulācija.
garvilka Vēdināšana.
perflācija Vēdināšana.
vēsmene Vēdināšanas caurule.
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
pārvēdināt Vēdināt (atkārtoti, no jauna).
izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
vēģināt Vēdināt, izvējināt.
kūcināt Vēdināt.
luptēt Vēdināt.
vēdēt Vēdināt.
vējināt Vēdināt.
vēsot Vēdināt.
vētrināt Vēdināt.
aerēties Vēdināties gaisa plūsmā.
luptēties Vēdināties.
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu).
aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu.
pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai.
džagati Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 12 zilbēm katrā rindā.
anuštubhs Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 8 zilbēm katrā rindā.
garhapatja Vēdiskajā literatūrā viena no trijām upurēšanas ugunīm, kuru iededz upurēšanas laukuma austrumu pusē.
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos.
ahvanija Vēdiskajā rituālā - viena no trim obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma rietumdaļā; visuma trejādībā tā atbilst debesīm, uguns izcelsmes trejādībā - Saulei.
homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku.
dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni.
vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
samhiti Vēdisko himnu krājums, kuras dzied upurēšanas un citos reliģiskos rituālos.
Adžaekapāds Vēdisma mitoloģijā - dievība, ko dēvē par debesu, okeāna un ūdeņu balstu, kuram kopš senseniem laikiem ugunsupurēšanas rituālos tika nests upuris.
Manju Vēdisma mitoloģijā - dusmu dievība un niknuma personifikācija, galvenokārt dieva Indras dusmas.
Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki.
Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
Vivasvats Vēdisma mitoloģijā - solārā dievība, Aditi dēls, kas personificē gaismu debesīs un uz zemes; cilvēku dzimuma aizsācējs.
Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
Dakša Vēdisma un hindu mitoloģijā - āditju grupas dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, "Rigvēdā" dēvēts par dievu tēvu.
dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni.
Diti Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Dakšas vecākā meita, viena no Kāšjapas sievām, dēmonu asuru - daitju māte.
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija.
Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem.
Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko.
Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši.
ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta.
maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru.
Bhrigu Vēdisma un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem dižajiem riši, kuru uzskata par vieni no cilvēku dzimuma ciltstēviem.
Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
atvēdīt Vēdīt šurp.
kaplodzeņš Vēdlodziņš.
kaplodziņš Vēdlodziņš.
kaplogs Vēdlodziņš.
kaprūte Vēdlodziņš.
mazlodziņš Vēdlodziņš.
sportička Vēdlodziņš.
vēdlogs Vēdlodziņš.
vērlogs Vēdlodziņš.
Jadžūrvēda Vēdu krājums, kas sniedz pamācības priesterim, kā organizējama upurēšana.
pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
Kukša Vēdzele - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā.
luca Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris").
lucis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris").
lucka Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris").
luncis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris").
Vēdzeļupe Vēdzele, Abavas pieteka.
Zilupīte Vēdzele, Abavas pieteka.
kunce Vēdzele; kunca.
kondzele Vēdzele; kuncele.
kuncala Vēdzele; kuncele.
kuncelis Vēdzele; kuncele.
kundzele Vēdzele; kuncele.
kaupe Vēdzele.
kludzere Vēdzele.
kumela Vēdzele.
kunca Vēdzele.
kuncele Vēdzele.
kuncis Vēdzele.
lūce Vēdzele.
ļurba Vēdzele.
puncele Vēdzele.
vēcele Vēdzele.
vēdzekle Vēdzele.
vendzele Vēdzele.
verdzele Vēdzele.
viedzele Vēdzele.
Kukšupe Vēdzeles augšteces paralēls nosaukums.
Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība.
varioloīda Vēja bakas, vēja baku pūtīte.
vakcinoīda Vēja bakas.
pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš.
špūka Vēja brāziens.
apsita Vēja brāzma (virpulis).
pūsis Vēja brāzma, īliņš.
vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
ķerstlaka Vēja grābslis, auša, neuzticama persona.
vējgrieznis Vēja grābslis, auša.
virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
svipstis Vēja grābslis, vieglprātis; svipstiņš.
svipstiņš Vēja grābslis, vieglprātis.
švipstis Vēja grābslis, vieglprātis.
strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
striba Vēja grābslis.
vējkops Vēja grābslis.
tīteņsūrenes Vēja griķi.
kazvija Vēja griķis.
kupeņot Vēja iedarbībā veidoties kupenām (par sniegu).
jēlkuli Vējā izžuvusi labība.
jēlkūli Vējā izžuvusi labība.
jēlkūļi Vējā izžuvusi labība.
brukši Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
brukšķi Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
vējamāte Vēja māte.
vējmāte Vēja māte.
deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus.
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
dūsma Vēja pūsma, brīze.
congs Vēja pūsma.
vējpūsma Vēja pūsma.
vējpūta Vēja pūsma.
pūtis Vēja pūsmas.
zūziens Vēja pūtiens.
kraujelis Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
kraujels Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
vējenice Vēja rādītājs.
vējtaure Vēja radītās skaņas.
vējviļņi Vēja radītie viļņi.
vējplīsa Vēja radīts plīsums, sasprēgājums.
kāpa Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
kāps Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē.
vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
cecere Vēja slota.
balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā).
sīpa Vēja tūces uz jūras.
dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
aizvēņots Vēja vai saules aizsargāts.
patmalas Vēja vai ūdens dzirnavas.
anemogens Vēja veidots, radīts.
vārpata Vēja virpulis.
vējgrieze Vēja virziena mainīšanās; veļa pagriešanās.
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
tukšziedi Vēja ziedi.
miroņpirksts Vējā žāvēts sieriņš.
korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem.
vējblūze Vējablūze.
strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
spruksts Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks.
žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
stribulis Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru.
žauslis Vējagrābslis; tukšs, ātrs cilvēks.
gaisulis Vējagrābslis.
ņerkšenīca Vējagrābslis.
svipšķis Vējagrābslis.
švipšķis Vējagrābslis.
vējūzis Vējaina vieta.
vējainis Vējains.
vējaiņš Vējains.
vējojs Vējains.
vējots Vējains.
dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties.
dīnungs Vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd; dilungs.
atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām.
vilkauza Vējauza.
Fehgen Vējava.
Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā.
vējabakas Vējbakas.
vējapokas Vējbakas.
vējavātis Vējbakas.
vējpokas Vējbakas.
kaitbords Vējdēlis, kuram buras vietā izmanto pūķi.
vējadēlis Vējdēlis.
vindsērfers Vējdēlis.
vindsērfings Vējdēlis.
vējdēlis Vējdēļi.
mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā.
terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus.
vējaunīcas Vējdzirnavas.
vējava Vējdzirnavas.
vējavas Vējdzirnavas.
vējdzirnas Vējdzirnavas.
vējenes Vējdzirnavas.
vējenīcas Vējdzirnavas.
vējetne Vējdzirnavas.
vējines Vējdzirnavas.
vējinīcas Vējdzirnavas.
vējnīca Vējdzirnavas.
vējotnes Vējdzirnavas.
vējsudmalas Vējdzirnavas.
vellbomis Vējdzirnavu bomis, kur iestiprināti vējdzirnavu spārni.
vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks.
mārtīns Vējdzirnavu spārnu ass.
gāzums Vējgāze.
izgāzums Vējgāze.
lauzna Vējgāze.
vējgāzne Vējgāze.
svistuns Vējgrābslis.
vējgrābeklis Vējgrābslis.
fallopia Vējgriķi.
atmosfērilijas Vēji un nokrišņi, kas ņem dalību zemes virsas pārveidošanā.
vējiņa Vējiņš.
kurtene Vējjaka.
kurtka Vējjaka.
plašķis Vējjaka.
pufons Vējjaka.
vējajaka Vējjaka.
vējene Vējjaka.
vējkaņupe Vējkaņipe.
vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
vējlauzne Vējlauza.
ore Vējluktura detaļa - caurule, kas satur vējluktura virsu.
rešetkas Vējluktura detaļa - stiepļu aizsargrežģis, ko uzliek stiklam.
laktenis Vējlukturis; laterna.
lāktenis Vējlukturis.
lākturis Vējlukturis.
vējlāpturis Vējlukturis.
vējlukteris Vējlukturis.
vēlukturis Vējlukturis.
lythrum Vējmietiņi.
lythraceae Vējmietiņu dzimta.
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu.
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints.
vējoties Vējot (1).
vējoties Vējot (3).
pūsmot Vējot, dvašot.
vējputnis Vējputenis; vējputinis.
veiputenis Vējputenis.
vējaputenis Vējputenis.
vējputinis Vējputenis.
vēputines Vējputenis.
vēputinis Vējputenis.
vēputnes Vējputenis.
vēputņi Vējputenis.
vēputnis Vējputenis.
vālogs Vējrādis.
vējarādītājs Vējrādis.
vējloks Vējrādis.
vējnīca Vējrādis.
vējotne Vējrādis.
vējrādītājs Vējrādis.
vēlags Vējrādis.
vēlaks Vējrādis.
vēlogs Vējrādis.
vēloks Vējrādis.
vērags Vējrādis.
vērlaks Vējrādis.
vējmotors Vējrats.
taphrinaceae Vējsloteņu dzimta.
taphrinales Vējsloteņu rinda.
taphrina Vējslotsēņu dzimtas ģints.
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
sauss vējš Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
bakštagvējš Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
sānvējš Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1).
pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
ceļavējš Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu.
pūtiens Vējš.
vējonis Vējš.
vējs Vējš.
viejs Vējš.
vējenice Vēju locīta koka galotne.
vērloks Vēju rādītājs.
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
vējusis Vējūzis.
Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
belonidae Vējzivju dzimta.
belone Vējzivju dzimtas ģints.
beloniformes Vējzivjveidīgo kārta.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem; šīs dzimtas zivis.
vējazivs Vējzivs.
vēkšāns Vēkāns.
vēkšelis Vēkšis.
vēkšelnnieks Vēkšis.
vēkšķins Vēkšis.
Vēķu ezers Vēķis, ezers Drabešu pagastā.
Vēķi Vēķu ezers - Vēķis Drabešu pagastā.
vēljoprojām Vēl aizvien; joprojām.
spilga Vēl galīgi neizaugusi spalva, dūnu spalva.
joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad.
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus).
NYD Vēl nediagnosticēts (angļu "not yet diagnosed").
apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
cik sen Vēl nesen.
dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt.
vēlviens Vēl viens.
vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
vēlreiz Vēl vienu reizi.
uzvitēt Vēl, no jauna balināt.
uzpērt Vēl, no jauna sist, pērt.
uzveitēt Vēl, no jauna sutināt.
uzvītēt Vēl, no jauna vītināt.
uzziepēt Vēl, no jauna ziepēt.
uzmizāt Vēl, papildus nomizot.
uzmizot Vēl, papildus nomizot.
uzpļaut Vēl, papildus pļaut.
uzžāvēt Vēl, papildus žāvēt.
ancora Vēl, vēlreiz.
vē Vēl.
veļ Vēl.
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
psammosteīdi Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi (34 sugas), kuru vairogus un zvīņas vai to fragmentus bieži atrod Latvijā, gk. Gaujas, Salacas, Abavas baseinā.
Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti.
puspavakars Vēla pēcpusdiena.
dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs").
neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.).
laptinējs Vēlais laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Exapate congelatella").
rifejs Vēlais proteozojs, prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu.
edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle.
markgrāfs Vēlāk - dažu vācu firstu tituls (starp grāfu un hercogu); persona, kurai ir šāds tituls.
tamga Vēlāk - zīmogs vai dokuments ar hana zīmogu.
L8r Vēlāk (angļu "later"; īsziņās).
oblāti Vēlāk dažādu biedrību locekļi, kuras bija ierīkotas pēc ordeņu parauga.
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem.
atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes.
postnumerando Vēlāk maksājot: darījumos lietots apzīmējums maksājuma izdarīšanai pēc preces saņemšanas.
vardene Vēlāk nārstojoša līdaka.
atzale Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls.
atzals Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls.
postscriptum Vēlāk pierakstītais; postskripts.
dīcības Vēlāk saimniekiem pagasta uzliktās gaitas.
iepēc Vēlāk, pēcāk.
pēčāk Vēlāk.
pēcam Vēlāk.
pēcām Vēlāk.
piečuōk Vēlāk.
sebāk Vēlāk.
racionalizēšana Vēlāka notikušā izskaidrošana domās.
pēcākais Vēlākais.
pēčam Vēlākam laikam.
pēčām Vēlākam laikam.
pēdžam Vēlākam laikam.
epiģenēze Vēlākie iežu un minerālu izmaiņu procesi, kas norisinās zemas temperatūras un spiediena apstākļos.
sbirs Vēlākos laikos - policists Itālijā.
kondīcija Vēlamā (kā) kvalitāte.
sekmes Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts; arī panākums.
libitum Vēlamais.
dievdots Vēlams, gaidīts.
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas).
vēlīms Vēlaudzīgs.
vempele Vēlava.
brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis.
kondicionālis Vēlējuma izteiksme (darbības vārdam).
konjunktīvs Vēlējuma izteiksme.
optatīvs Vēlējuma izteiksme.
vēliņš Vēlējums, atļauja.
adlekcija Vēlēšana, uzņemšana.
prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums.
transseksuālisms Vēlēšanās mainīt dzimumu; dzimuma maiņa.
ballotēt Vēlēšanās nodot balsi ar bumbiņām, zīmītēm, piecelšanos, roku pacelšanu utt.
iekanda Vēlēšanās panākt savu.
ieska Vēlēšanās, ēstgriba.
uska Vēlēšanās, iedoma, noskaņojums, niķis, kasprīze, iegriba.
vēlestība Vēlēšanās, iegriba, izvēlība.
ģēda Vēlēšanās, iekāre.
irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas.
papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
desiderium Vēlēšanās; dievbijīgi (nepiepildāmi) vēlējumi.
iekāriens Vēlēšanās.
naujums Vēlēšanās.
ohota Vēlēšanās.
okota Vēlēšanās.
patika Vēlēšanās.
vēle Vēlēšanās.
vēlējumies Vēlēšanās.
vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa.
džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms.
kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ.
bagaslavēt Vēlēt (labu); vēlēt (laimi); svētīt.
atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt.
lincēt Vēlēt kaut ko.
linkēt Vēlēt kaut ko.
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
biziteris Vēlēta amatpersona Rīgas ģildēs, cunftēs un amatnieku brālībās, kura kopā ar eltermani vadīja attiecīgo amatnieku vai tirgotāju apvienību.
šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
pančājata Vēlēta padome (5 locekļi) Indijā u. c. Dienvidāzijas valstīs, kura vada kooperatīvu, kastu, kopienu vai citu apvienību, dažkārt locekļu skaitu noteic pēc vajadzības.
prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija.
zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) cariskajā Krievijā.
elektorāts Vēlētāji, vēlētāju kopums.
elektors Vēlētājs.
izvēlnieks Vēlētājs.
vēlētāja Vēlētājs.
kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās).
absentisms Vēlētāju tīša nepiedalīšanās vēlēšanās.
zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
ievēlēties Vēlēties (ko).
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi).
izžirbt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt.
izžirgt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt.
amatāt Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm.
amatot Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm.
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt.
izvēlēties Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos.
ģedoties Vēlēties, ilgoties.
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk.
ģenerālsekretārs Vēlēts amats dažās politiskās partijās.
hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam).
seimiks Vēlēts pašvaldību orgāns mūsdienu Polijā (pēc 1990. g.).
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikā (līdz 18. gadsimta beigām).
prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.
sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas institūcijas, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas institūcijas, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
leģislatūra Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, institūciju ar likumu noteiktais pilnvaru laiks; faktiskais šo institūciju darbības periods.
jāņrāceņi Vēlie rāceņi, ko sēj ap Jāņiem.
taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu.
kotedžtulpes Vēlīno vienkāršo dārza tulpju grupa; šīs grupas tulpes.
hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
vēls Vēlīns (3).
vēlaudžu Vēlīns (par lauksaimniecības kultūrām).
vēlulis Vēlīns auglis.
vēlains Vēlīns, novēlojies.
sebaudzējs Vēlīns, tāds (augs), kas vēlu dod ražu.
sebojs Vēlīns, vēls.
vēlīgns Vēlīns, vēls.
vēlīgs Vēlīns.
vēlijs Vēlīns.
vēlīni Vēlīns.
vēlins Vēlīns.
vēlums Vēlīnums.
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
uima Vēlme, dziņa.
tīkotne Vēlme, vēlēšanās, tieksme.
dzineklis Vēlme, vēlēšanās.
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
cūkpiene Vēlpiene ("Leontodon").
pienes Vēlpiene ("Leontodon").
pieņi Vēlpiene ("Leontodon").
vēlpienes Vēlpiene ("Leontodon").
leontodon Vēlpienes.
pārošņāt Vēlreiz apošņāt.
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
atēst Vēlreiz ēst.
uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu).
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
izčančēt Vēlreiz izkratīt jau izkultu labību, lai atdalītu atlikušos graudus.
atmācīt Vēlreiz mācīt iemācīto, atkārtot.
pārpaisīt Vēlreiz paisīt.
pārlecināt Vēlreiz, no jauna lecināt.
pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt.
uzvelēt Vēlreiz, no jauna velēt.
uzziedot Vēlreiz, no jauna ziedot.
atkal Vēlreiz, no jauna.
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt.
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā).
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs.
vēlējs Vēls, vēlīns.
L8 Vēls, vēlu (angļu "late"; īsziņās).
sebs Vēls.
apīlis Vēlu dzimis jērs; appīlis; atpīlis.
atpīlis Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs.
pasēja Vēlu iesēti vasaras graudaugi.
mazaudzēji Vēlu nobriestoši.
sebu Vēlu.
vēli Vēlu.
vēļi Vēlu.
vēļu Vēlu.
colchicum Vēlziedes.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
vemaklis Vēmeklis.
vēmakls Vēmeklis.
vēmekls Vēmeklis.
vēmuklis Vēmeklis.
rīcēkļi Vēmekļi (suņa).
vēmakļi Vēmekļi.
vemaļas Vēmekļi.
vēmaļas Vēmekļi.
vemas Vēmekļi.
vēmas Vēmekļi.
vemekls Vēmekļi.
vemes Vēmekļi.
vēmes Vēmekļi.
vemi Vēmekļi.
vemjas Vēmekļi.
grāva Vēmekļu čupa.
koļķis Vēmiens; slikta dūša.
vēmas Vēmiens.
vēmesis Vēmiens.
šlanga Vēna.
flebolīts Vēnakmens, pārkaļķojies vēnas trombs.
flebangioma Vēnas aneirisma.
fleborāģija Vēnas asiņošana.
venesekcija Vēnas atvēršana.
tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
flebīts Vēnas iekaisums.
endoflebīts Vēnas iekšējā slāņa iekaisums.
flebekserēze Vēnas izraušana.
varice Vēnas mezgla paplašinājums.
flebektāzija Vēnas paplašinājums; bieži novēro kājās, ap taisno zarnu, sēklsaites, dzemdes, prostatas vēnu pinumos; cēlonis - asins sastrēgums un vēnu sienas vājums.
fleborekse Vēnas plīsums.
flebogrāfija Vēnas pulsa reģistrācija.
flebogramma Vēnas pulsācijas līkne.
flebostenoze Vēnas sašaurinājums.
fleborāfija Vēnas sašūšana.
flebostrepse Vēnas savīšana, lai apturētu asiņošanu.
flebomiomatoze Vēnas sienas muskuļšķiedru hipertrofija.
flebotromboze Vēnas tromboze, kad trombs radies sekundāri, pretēji tromboflebītam.
flebektomija Vēnas vai tās daļas izgriešana.
venofibroze Vēnas vidējā apvalka fibrozo audu hiperplāzija.
mezoflebīts Vēnas vidējā slāņa iekaisums.
trubas Vēnas.
Vēnera ezers Vēnerns, ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā.
Vēnesborja Vēnešborja - pilsēta Zviedrijā.
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
vēdenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji.
vēdnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji.
vēžnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēži" iedzīvotāji.
flebisms Vēnu aizsprostojums un paplašinājums.
kineflebogrāflja Vēnu kinerentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hemoroīdi Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā.
varikācija Vēnu paplašināšanās.
varikokēle Vēnu piepampums.
flebogrāfija Vēnu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
flebogramma Vēnu rentgenogramma pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas.
fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā.
flebolitiāze Vēnu slimība ar konkrementu veidošanos.
flebopjezometrija Vēnu spiediena noteikšana.
ģūģis Vēplis, glūnis; ļurba, lulis.
švēplis Vēplis.
vērgale Vērbaļķa (dziedra) gals.
vērbalks Vērbaļķis.
collybia Vērdiņsēnes.
vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas.
vēdiņš Vērdiņš.
pavēre Vēre vēru salikumā, ko parasti saliek ar vienu grādu smalkākiem burtiem nekā vēres un atdala ar smalku līniju.
Grybuli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
sondorieši Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji.
Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
mīklene Vērene, jāņogu suga.
Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
apakšvēre Vēres paskaidrojums.
Virginahlen Vērgale.
Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums.
rieģenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Rieģe" iedzīvotāji.
saraiķnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķi" iedzīvotāji.
Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
tīpenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Tīpji" iedzīvotāji.
Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
vērgalnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" senāk "Vērgaļi" iedzīvotāji.
Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā.
Vergupe Vērģupe, Iecavas pieteka.
Vērgupe Vērģupe, Iecavas pieteka.
Vērģupis Vērģupe, Iecavas pieteka.
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām).
dimensija Vēriens, apjoms.
nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
aplūkot Vērīgi apskatīt.
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
spogot Vērīgi skatīties.
nolasīt (vārdus) no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
cielēt Vērīgi uzlūkot.
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
acainis Vērīgs cilvēks.
ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
mācīgs Vērīgs, manīgs.
izmācīgs Vērīgs, prātīgs.
izredzīgs Vērīgs, spējīgs ātri aptvert apstākļus.
verīgs Vērīgs.
verīns Vērīgs.
vērīns Vērīgs.
vēdrājs Vēris.
vēdrs Vēris.
vēre Vēris.
vēreja Vēris.
vērēja Vēris.
vērējs Vēris.
vērija Vēris.
vērijs Vēris.
vērķis Vērķīzeris.
vērķmese Vērķīzeris.
Vermiks Vērmanes dārzs Rīgā.
pelakši Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelane Vērmele ("Artemisia absinthium").
peleims Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelējas Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelejs Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelene Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelenes Vērmele ("Artemisia absinthium").
peliejas Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelieji Vērmele ("Artemisia absinthium").
peliejumi Vērmele ("Artemisia absinthium").
peliemi Vērmele ("Artemisia absinthium").
peliems Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelieši Vērmele ("Artemisia absinthium").
peline Vērmele ("Artemisia absinthium").
pelini Vērmele ("Artemisia absinthium").
veibūkne Vērmele ("Artemisia absinthium").
vējapka Vērmele ("Artemisia absinthium").
vēmerte Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmante Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērme Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmedes Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmeļa Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmēle Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmelene Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmelenes Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmeles Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmēles Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmeļi Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmeliņa Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmelīte Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmene Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmentes Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērmielas Vērmele ("Artemisia absinthium").
vērminte Vērmele ("Artemisia absinthium").
vīboksne Vērmele ("Artemisia absinthium").
vīboksnes Vērmele ("Artemisia absinthium").
vībotne Vērmele ("Artemisia absinthium").
viemerte Vērmele ("Artemisia absinthium").
vermede Vērmele.
vērmede Vērmele.
vermeles Vērmele.
vērmiela Vērmele.
vērmieles Vērmele.
pelēji Vērmeles ("Artemisia absinthium").
velmieres Vērmeles ("Artemisia absinthium").
vērmes Vērmeles ("Artemisia").
absints Vērmeļu degvīns.
vērmes Vērmeļu uzlējums, tēja.
kontemplatīvums Vērojošais raksturs, kas izpaužas tendencē aplūkot izziņas subjektu kā abstraktu indivīdu, ārpus sociālās vides esošu fenomenu, kura izziņas spējas nosaka tikai bioloģiski faktori.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi).
contemplativo Vērojot; apcerot.
kontemplācija Vērošana, apcere, gremdēšanās sevī, kas bieži saistīta ar askētismu.
novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko).
sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
tīķinēt Vērot, glūnēt.
mēgļavāt Vērot, lūkot.
tāmīt Vērot, noprast.
tielēt Vērot, raudzīties.
tīlēt Vērot, raudzīties.
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
tīkt Vērot.
vērāt Vērot.
apviedētājs Vērotājs.
grieze Vērpe.
prēdēja Vērpēja.
priedeja Vērpēja.
sprēdāja Vērpēja.
vērpaliņa Vērpēja.
vērpata Vērpēja.
vērpuča Vērpēja.
bombizidi Vērpēji, tauriņu dzimta.
kokonaudēji Vērpēji, tauriņu dzimta.
priekšvērpējs Vērpējs, kas izstrādā priekšdziju.
sprēdājs Vērpējs.
vērpājs Vērpējs.
lycia Vērpējsprīžotāji.
Vīkala Vērpēju aizgādne latviešu mitoloģijā.
lasiocampidae Vērpēju dzimta.
dendrolimus Vērpēju dzimtas ģints.
lasiocampa Vērpēju dzimtas ģints.
malacosoma Vērpēju dzimtas ģints.
gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
švempele Vērpele (1).
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
vērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
vērpata Vērpete (1).
vērputs Vērpete (1).
vērpata Vērpete (2).
vērpate Vērpete (2).
kūsuls Vērpete.
sprēdienis Vērpiens.
sprēdiens Vērpiens.
dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
šņore Vērpjamā ratiņa aukla.
vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu.
dancis Vērpjamā ratiņa daļa (dancītis).
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta.
rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus.
krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
dzilstiņa Vērpjamā ratiņa daļa.
sieksta Vērpjamā ratiņa daļa.
gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā.
blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini.
racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni.
pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli.
sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1).
līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa.
makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
ventiņš Vērpjamā ratiņa griežamais, skrūve.
beņķis Vērpjamā ratiņa karkass.
vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa.
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa.
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa.
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa.
beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
laipiņa Vērpjamā ratiņa pamina.
ļepše Vērpjamā ratiņa pamina.
pakāja Vērpjamā ratiņa pamina.
zemuška Vērpjamā ratiņa pamina.
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš.
ripe Vērpjamā ratiņa ritenis.
čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni.
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti.
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla.
dancītis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
kuņīna Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas savieno paminu ar ratu un griež to.
austiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
krūpinis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
lepečkiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
spārs Vērpjamā ratiņa spārns.
kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols.
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
dzijratiņš Vērpjamais ratiņš.
ratenis Vērpjamais ratiņš.
rateņš Vērpjamais ratiņš.
ratinis Vērpjamais ratiņš.
ratīns Vērpjamais ratiņš.
sprēdenis Vērpjamais ratiņš.
ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
skriemelis Vērpjamās vārpstas ripa.
piesprēst Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to spoli).
pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
pubulēties Vērpjot dzijā izveidoties pubuļiem.
ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā).
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu); izvērpt.
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
nosprēst Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā.
nosasprēsties Vērpjot nogurt.
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums.
atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā.
torsions Vērpstienis - elastīgais elements automobiļa balstiekārtā.
prēšana Vērpšana.
spreža Vērpšana.
torsija Vērpšana.
vērpiens Vērpšanai domātais materiāls.
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs.
priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju.
atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas.
vērpeklis Vērpšanas rīki un materiāls.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags.
suprags Vērpšanas talka, vakarēšana.
suprēgs Vērpšanas talka.
VTRA Vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienība.
trinīt Vērpt (dziju).
virpēt Vērpt ar sprēslīcu.
šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
greņīt Vērpt rupju dziju.
griņīt Vērpt rupju dziju.
grečaļāt Vērpt sliktu dziju.
greķelēt Vērpt sliktu dziju.
novērpt Vērpt un pabeigt vērpt.
grečīt Vērpt; rupji, nelīdzeni vērpt.
prēst Vērpt; sprēst.
priesti Vērpt.
sprēst Vērpt.
vērpdināt Vērpt.
prēsties Vērpties.
vērptava Vērptuve.
vērpiens Vērpums (1).
vēršuks Vērsēns, jauns vērsis.
vēršāks Vērsēns.
vēršeks Vērsēns.
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli.
zīmalis Vērsis ar zīmi pierē.
bolis Vērsis bez ragiem.
bulis Vērsis, bullis.
Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
mesliņš Vērsis; parasti kā lamuvārds.
meslīns Vērsis; parasti kā lamuvārds.
boeuf Vērsis; vērša cepetis.
bauzis Vērsis.
ķūtis Vērsis.
Vērsietes ezers Vērsītes ezers Drabešu pagastā.
vērsēns Vērsītis - aužamo stāvu sastāvdaļa.
vēsītis Vērsītis.
sūtīt Vērst (izteikumu) uz kādu, ko.
rādīt Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko).
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu).
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
plest Vērst plašumā, izplatīt.
ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1).
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko).
vēzt Vērst, griezt (uz otru pusi).
šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi; šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
vārst Vērst.
vērzt Vērst.
vērpstuve Vērstava (1).
vērsteve Vērstava (1).
vērštuve Vērstava (1).
vērstuvis Vērstava (1).
vērstuvs Vērstava (1).
vārpstive Vērstava.
vārpstuve Vērstava.
vēstava Vērstava.
vērpstave Vērstave.
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
lūgt Vērsties (pie dieva) ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību); izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot); doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem; arī jautāt.
sūdzēties Vērsties (pie valsts institūcijas, juridiskas institūcijas, amatpersonas) ar sūdzību.
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
lādēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
pieklentēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
karot Vērsties (pret kādu), vājinot (tā) ietekmi, spēku, cenšoties pakļaut (to) savai ietekmei.
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem; brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
dasadurties Vērsties pie kāda ar kādu vajadzību.
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
aizklīst Vērsties tālumā (par skatienu).
karot Vērsties, cīnīties (pret ko nevēlamu).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
vēsties Vērsties.
pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
pretalkoholisma Vērsts pret alkoholismu.
antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
pretapaugļošanās Vērsts pret apaugļošanos.
pretapledošanas Vērsts pret apledošanu.
pretburžuāzisks Vērsts pret buržuāziju kā šķiru.
delniski Vērsts pret delnu.
antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
antidempings Vērsts pret dempingu.
pretfašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; antifašistisks.
antifašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; pretfašistisks.
antifeodāls Vērsts pret feodālismu.
prethitlerisks Vērsts pret hitlerismu; antihitlerisks.
antihitlerisks Vērsts pret hitlerismu; prethitlerisks.
antihumānistisks Vērsts pret humānismu.
pretimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; antiimperiālistisks.
antiimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; pretimperiālistisks.
pretkara Vērsts pret karu, tā izraisīšanu.
antikoloniāls Vērsts pret koloniālismu.
pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko ideoloģiju un praksi; antikomunistisks.
antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem.
pretpadomju Vērsts pret padomju iekārtu.
pretpartizānu Vērsts pret partizāniem.
antiproletārisks Vērsts pret proletariāta šķiras interesēm; proletariātam naidīgs.
pretnikotīna Vērsts pret smēķēšanu.
pretsociālistisks Vērsts pret sociālismu.
pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti, tās interesēm.
vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
kultūrvērstuve Vērstuve kultivētu augšņu aršanai.
varsteve Vērstuve.
vārstuve Vērstuve.
vērstave Vērstuve.
vērstavs Vērstuve.
vēstuve Vērstuve.
stātis Vērsuma punkts; saulgrieži.
diņķenice Vērša diņķis.
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne.
ēsķins Vērša fileja.
vēršava Vērša kūts.
Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka.
Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Vēršādas ezers Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā.
Vēršāda Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā.
apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
krusta karš Vēršanās (pret ko).
apsūdzēšana Vēršanās pret kādu personu ar faktiem un liecībām, kas pierāda šīs personas vainu.
putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
anchusa Vēršmēles - skarblapju dzimtas ģints.
savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
pavāļot Vēršot, griežot apkārt, paārdīt (piemēram, sienu).
uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu.
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
tauromahija Vēršu cīņa.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
matadors Vēršu cīņas dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
toreadors Vēršu cīņas dalībnieks.
muleta Vēršu cīņu dalībnieka sarkanais lakats.
korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši.
Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli.
Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
kuprejs Vēršu ģints izmirusi suga.
bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks.
Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
taisīt Vērt (1).
ņirkšt Vērt acu plakstiņus (parasti kairinājuma ietekmē).
vārzt Vērt auklas pastalā.
slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus).
mergžt Vērt ciet acis.
miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus.
aizvērt Vērt ciet; aiztaisīt.
daidzīt Vērt diegu adatā.
naidzīt Vērt diegu adatā.
nērt Vērt diegu.
ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
nītīt Vērt nītīs (šķērus).
šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
atvērt Vērt vaļā.
pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
melt Vērt, āķēt.
sprūdīt Vērt, arī laist vaļā (ko).
virknēt Vērt, saistīt virknē (2).
darīt Vērt.
vert Vērt.
vērta Vērte.
nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
taksatīvs Vērtēšanas ceļā nosakāms, novērtējams.
taksēt Vērtēt (ko), parasti naudas izteiksmē.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
tirdāt Vērtēt, analizēt.
tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
stereotipizēt Vērtēt, kvalificēt atbilstoši shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
žūrēt Vērtēt, pakļaut žūrijas izvērtējumam.
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.).
šķirt Vērtēt.
Varteša ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Vaišļu salas ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Vērteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Verteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Vērtēža ezers Vērtēzis.
Verteža Vērteža, Līkupes pieteka.
patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
vērte Vērtība (1).
vērte Vērtība (2).
puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
sākumvērtība Vērtība, ko piešķir mainīgajam uzdevuma sākotnējā risināšanas etapā.
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
vērtums Vērtība.
viertība Vērtība.
manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi); bagātība (2).
bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
devalūcija Vērtības krišanās.
resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtību orientācija.
aksionomija Vērtību likumdošana.
aksioloģija Vērtību teorija - filozofiska mācība par vērtībām.
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
slēgties Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem).
iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
šķirties Vērties uz abām pasēm (piemēram, par aizkaru).
šķirties Vērties vaļā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
nākt vaļā Vērties vaļā, arī raisīties vaļā.
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene.
kaluga Vērtīga storu dzimtas zivs.
korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo.
remontzivis Vērtīgākās jaunās zivis, kuras izaudzētas dīķsaimniecībās un zivaudzētavās vērtīgāko vaislas zivju skaita palielināšanai izbrāķēto vaislinieku vietā.
karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne.
cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
dižmedījumi Vērtīgi, parasti lieli, medījamie dzīvnieki, arī medņu gaiļi u. c.
ķēriens Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums.
keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā.
liels Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem).
lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
vērtene Vērtne.
vērtene Vērtne.
talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam.
alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību.
depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla.
vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām.
obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku.
listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
VTK Vērtspapīru tirgus komisija.
dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
vērzaks Vērzaka.
virzeles Vērzeles (zirglietas).
ērzeles Vērzeles.
vērseles Vērzeles.
vērzelaiņš Vērzeļots.
dzestre Vēsa ēnaina vieta.
vēsmiņš Vēsa gaisa plūsma.
frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs.
frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
vēsot Vēsi pūst.
blazē Vēsi; ciniski; vienaldzīgi.
vēsai Vēsi.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
dzestrināt Vēsināt.
vērcināt Vēsināt.
vērsināt Vēsināt.
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
anima Vēsma, dvaša, gaiss.
vāsma Vēsma, vēja pūsma.
elsa Vēsma.
vēsme Vēsma.
atvēsmot Vēsmojot atplūst.
frigids Vēss dzimumattiecībās (gk. par sievietēm).
atspirdzināt Vēss ūdens atspirdzina.
dzestrs Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm); vēss (par ūdeni).
dvesīgs Vēss, dzestrs.
dzesms Vēss, dzestrs.
vēsmots Vēss, dzestrs.
dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.).
dvēss Vēss.
vēsms Vēss.
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts.
mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums.
sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti; arī cildināt.
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
narrare Vēstīt, stāstīt.
teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
vēstnieks Vēstnesis (1).
sūtniecība Vēstniecība; arī diplomātiskā misija.
kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem.
revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti.
akreditēšana Vēstnieka vai sūtņa iecelšana amatā.
ambasadors Vēstnieks.
pausma Vēsts; arī baumas.
vēsta Vēsts.
vēste Vēsts.
vēstis Vēsts.
sļezņica Vēstule bez markas.
perša Vēstule, apkārtraksts.
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam.
reklāmvēstule Vēstule, kurā tiek pa pastu sūtīta reklāma.
grāmata Vēstule; ziņojums.
kciva-kcivata Vēstule.
lastočka Vēstule.
oritka Vēstule.
talmuts Vēstule.
vitorka Vēstule.
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
vēstulnieks Vēstules rakstītājs.
rekommendēt Vēstuli pastā apdrošināt.
pastpapīrs Vēstuļpapīrs.
postpapīrs Vēstuļpapīrs.
ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
ledusskapis Vēsture (mācību priekšmets).
sencene Vēsture (mācību priekšmets).
vēkšķene Vēsture (mācību priekšmets).
vēsene Vēsture (mācību priekšmets).
vēsķene Vēsture (mācību priekšmets).
vēstene Vēsture (mācību priekšmets).
vēstere Vēsture (mācību priekšmets).
vēzene Vēsture (mācību priekšmets).
visene Vēsture (mācību priekšmets).
serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie).
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā).
histoire Vēsture.
historia Vēsture.
istorija Vēsture.
Edualia Vēstures avotos 1230. g. minētais Ēdoles nosaukums.
Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu.
Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums.
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums.
historiogrāfs Vēstures darbu autors.
agrārvēsture Vēstures nozare, kas pētī kādas zemes agrārās iekārtas saimniecisko, tiesisko un tehnisko attīstību.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus.
diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu.
numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
feodālis Vēstures skolotājs.
vēsturnieks Vēstures speciālists.
paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus.
archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi.
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi.
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības.
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi.
mārka Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā.
Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas.
Bērzene Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants.
Potjomkins Vēsturiska persona, krievu feldmaršals, 18. gs. otrā puse.
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^.
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru.
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai.
Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru.
Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra.
Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā.
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^.
Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna.
Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru.
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
Bearne Vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta - Po.
Angumuā Vēsturiska province Francijas rietumos ("Angoumois"), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province.
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru.
Lotringa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Lorraine"), ietver Mertas un Mozeles, Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu, platība 23000 kvadrātkilometru.
Artuā Vēsturiska province Francijas ziemeļos (gk. Padekalē departamentā), lielākā pilsēta - Arasa.
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru.
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru.
Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi.
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu.
gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis.
īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis.
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā.
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi).
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā.
Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
Augštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts.
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts.
biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma.
ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā).
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
ekonomika Vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums.
verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību.
Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads.
Anžū Vēsturisks apgabals ("Anjou") Francijas rietumos, Luāras lejtecē.
Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu).
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
euhēmerisms Vēsturisks mītu izskaidrojums.
Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei.
subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē).
kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm.
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
Anhalte Vēsturisks novads ("Anhalt") Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste.
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem).
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru.
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa.
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija.
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā.
Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato.
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu.
Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī.
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt.
Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
Mtiuletija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos.
Tušetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos.
Rača Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļos.
Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā.
Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos.
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša).
Māzenderāna Vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru.
Gīlāna Vēsturisks novads Irānā, Kaspijas jūras dienvidrietumu piekrastē, platība - \~15000 kvadrātkilometru.
Hūzestāna Vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru.
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
Luristāna Vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru.
Azerbaidžāna Vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi.
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija.
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru.
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci.
Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla.
Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju.
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā.
Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem.
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi.
Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru.
Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā.
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija.
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija.
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri.
Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu.
Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai.
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā.
Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza.
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa.
Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas.
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa.
Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā ("Attikē"), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
Svēalande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā ("Svealand"), platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols.
Norlande Vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos ("Norrland"), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.).
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās.
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru.
historisks Vēsturisks.
pseidohistoriogrāfija Vēsturisku notikumu apraksti, kas radušies iztēles rezultātā, bez jaunu vēstures faktu analīzes.
regesti Vēsturisku notikumu un dokumentu saraksts hronoloģiskā sakārtojumā.
paragnoze Vēsturisku personu slimības pēcnāves diagnoze, kas balstās uz tālaika slimības simptomu aprakstiem.
medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku).
historiķis Vēsturnieks.
saltība Vēsums, dzestrums.
dvēsums Vēsums.
vāsums Vēsums.
vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
arpa Vētījamā mašīna.
vērtammašiņš Vētījamā mašīna.
vērtījammašiņš Vētījamā mašīna.
vētīklis Vētījamā mašīna.
vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
reksis Vētījamais rijas siets.
rekslis Vētījamais rijas siets.
režģele Vētījamais siets rijā.
ražģis Vētījamais siets, režģis.
sarvis Vētījamais siets; sarve.
sarve Vētījamais siets.
vēteve Vētījamais siets.
nosaarpavāties Vētījot ar vētījamo mašīnu, nogurt.
atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
atvētījums Vētījot atdalītais; atbiras; poraņči.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apvētīt Vētījot pārklāt.
pievērtīt Vētījot pievienot (pie kā, kam klāt).
vētīkla Vētīklis (1).
vētuve Vētīšanas siets.
vētuve Vētīšanas telpa.
zvērot Vētīt (ar reguli, pelavu dakšām).
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
sarvēt Vētīt (labību) ar sietu - sarvi.
križināt Vētīt ar križukli.
rekselēt Vētīt ar reksli (režģi).
arpavāt Vētīt ar vētījamo mašīnu.
kretuļot Vētīt labību (ar sietu vējā, caurvējā).
rekšelēt Vētīt labību.
rekšēt Vētīt labību.
izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu).
izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
novētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
viskāt Vētīt, sijāt.
sarvot Vētīt; sarvēt.
niekāt Vētīt.
niekot Vētīt.
nīkāt Vētīt.
vējināt Vētīt.
vērtīt Vētīt.
vētināt Vētīt.
vētmanis Vētītājs.
atniekāt Vētot atdalīt.
uzvētīties Vētot nejauši uzkrist pelavām uz graudiem.
uzvētīt Vētot uzkrist.
paisums Vētra jūrā.
lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
aure Vētra, kaukšana, gaudošana.
bangpūtis Vētra.
pūtiens Vētra.
štalkeris Vētra.
štorms Vētra.
vēdra Vētra.
furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme.
gagliardo Vētraini, spēcīgi; pārgalvīgi.
tempestoso Vētraini; strauji, nevaldāmi.
procelloso Vētraini.
bangots Vētrains.
sturmots Vētrains.
vētrots Vētrains.
blizas Vētras aplauzti koki, drupas.
blīznis Vētras aplauzti koki, drupas.
aulis Vētras brāzma, stiprs vējš.
aeroklinoskops Vētras brīdinājuma signāls.
šturmene Vētras kombinezoni.
šturmjaka Vētras kombinezons.
fanboards Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu.
fandēlis Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu.
procellariformes Vētrasputni - putnu kārta.
procellaridae Vētrasputnu dzimta.
puffinus Vētrasputnu dzimtas ģints.
porcellariiformes Vētrasputnveidīgie.
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns.
Vēverupīte Vēverupe Ainažos.
Krožupe Vēverupe Ainažu pagastā.
vēzs Vēza 1.
vēzs Vēza 2.
vezda Vēzda.
vēzdra Vēzda.
ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
Vezenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā.
Vēzenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā.
vēzēt Vēzēties (2).
vēzāt Vēzēties.
īriens Vēziens ar airi, virzot laivu.
vēda Vēziens.
vēds Vēziens.
vēzējiens Vēziens.
vēzienis Vēziens.
apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi.
vēzienveidīgs Vēzienveida.
kancers Vēzis - ļaundabīgs audzējs.
čakārnis Vēzis (parasti liels).
ķemurags Vēzis 1.
Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
ačgārnis Vēzis.
čāparkājis Vēzis.
čaulainis Vēzis.
ķēburis Vēzis.
krabainis Vēzis.
krābainis Vēzis.
krābans Vēzis.
krābulis Vēzis.
krāzītis Vēzis.
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi.
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus.
vēze Vēzītis (2).
vēzis Vēzītis (2).
vēzīte Vēzītis (2).
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
dzirnava Vēža dzirna.
dzirnavas Vēža dzirna.
dzirnaviņa Vēža dzirna.
dzirniņa Vēža dzirna.
dzirnītis Vēža dzirna.
dzirnums Vēža dzirna.
dzirnutiņa Vēža dzirna.
karcinoģenēze Vēža izcelšanās vai augšana.
maigle Vēža kāja.
scirrhus Vēža slimības veids, t. s. cietais vēzis.
spaiglis Vēža spīle.
depe Vēža spīles.
maigles Vēža spīles.
štēres Vēža spīles.
mikrometastāze Vēža šūnu izplatīšanās no primārā audzēja uz attālākām vietām, kur tās veido mikroskopiskus sekundāros audzējus.
karcinolīze Vēža šūnu noārdīšana.
vēžauklas Vēžaukļi.
Vēžovnīca Vēžaunīca, Aronas pieteka.
Varždūka Vēždūka, Ventas pieteka.
Varžupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Vežupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Vēžupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Zūrupe Vēždūka, Ventas pieteka.
Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā.
Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā.
Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km.
Vēžu ezers Vēžezers, ezers Ģibuļu pagastā.
crustacea Vēži.
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus".
aizvēžot Vēžojot aiziet (līdz).
atvēžot Vēžojot atnākt.
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
vēžanas Vēžokļi.
vēžavas Vēžošanas rīks.
drēgot Vēžot, ķert vēžus.
klemperēt Vēžot, vēžus ķert.
dūlāt Vēžot.
vēžāt Vēžot.
vēženieks Vēžotājs.
vēžinieks Vēžotājs.
dubes Vēžu alas.
dupes Vēžu alas.
macrura Vēžu apakškārta.
entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī.
kobris Vēžu bridenis.
kodums Vēžu ēsma.
olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
izopodi Vēžu kārta, vienādkāju vēži.
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki.
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži).
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints.
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas.
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga.
acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints.
diaphanosoma Vēžu klases sidu dzimtas ģints.
limnosida Vēžu klases sidu dzimtas ģints.
grēvis Vēžu klases vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Idoteidae"), Latvijas ūdeņos konstatētas 3 sugas.
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas.
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints.
klempere Vēžu ķeramais krītiņš; klemperis.
klemperis Vēžu ķeramais krītiņš.
kritiņš Vēžu ķeramais tīkliņš, ko piedur pie pamatnes.
ķencele Vēžu ķesele.
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa strauts Vēžu strauts.
krīts Vēžu tīkls, parasti ķesele.
krietiņš Vēžu tīkls; krītiņš.
krieķis Vēžu tīkls.
megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos.
mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris.
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka.
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji.
kankrozs Vēžveidīgs.
interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā.
kvadrantīdas Viena no galvenajām meteoru plūsmām, kuras radiants atrodas uz robežas starp Vēršu Dzinēju un Pūķi; aktivitātes periods 2.-4. janvārī; maksimumā 3. janvārī ap 45-250 meteoru stundā.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe.
vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji.
Narica Virica, Vēdas pieteka.
Vēremas ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
Viziķu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
Viziņu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
Vizuļu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
Labvāržu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca.
Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums.
vērtūzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" iedzīvotāji.
Vērtuži Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" nosaukuma variants.
ziemeļu tropu loks ziemeļu puslodes tropu loks jeb Vēža trops 23°27' uz ziemeļiem no ekvatora.
Akubens zvaigzne Vēža zvaigznājā (α), spožums 4,3.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vē.