Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vē.

Atrasts vārdos (114):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2187):

Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
kurtka [Vējjaka]{e:57079}
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
Tūmuži apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā
Bebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā
Biksinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Burzova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Djogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gabinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Iugulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jaunborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jermolas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jurki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Juškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Kleperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Krampova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Labvārži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Loborži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Meļņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Mežagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Obricki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Olūtnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Plikpūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Pūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Pustinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Rubļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Rūdzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Škierbinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Skudras apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Stučeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Taudejāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Vecborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Veremes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Škeņeva apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā
Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Springfīlda apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.)
Bare apdzīvota vieta ASV, Vērmontas štatā
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā
vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
EVEA Eiropas Vēja enerģijas asociācija
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers
Vizulītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m
Nirītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers
Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
Vēžezers ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Skagerns ezers Zviedrijā, uz austrumiem no Vēnerna
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra"
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
vēsminieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēsmiņas" jeb "Vēsmiņi" iedzīvotāji
Jugļovo Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā
Ivguļevas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā
Jugļeva ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā
Ivgulovas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā
Makašānu ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka
Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka
Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka
vējinieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" iedzīvotāji
Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
VM Latvijas Vēstures muzejs
Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā
Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
Holarktika liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka)
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski
vēverieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji
Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji
vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute")
ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji
ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji
kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā
Bratlboro pilsēta ASV ("Brattleboro"), Vērmontas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērlingtona pilsēta ASV ("Burlington"), Vērmontas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miltona pilsēta ASV ("Milton"), Vērmontas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ratlenda pilsēta ASV ("Rutland"), Vērmontas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Montpīljera pilsēta ASV, Vērmontas štata administratīvais centrs, 7800 iedzīvotāju (2008. g.)
Beningtona pilsēta ASV, Vērmontas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Brēmene pilsēta Vācijā (_Bremen_), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.)
Kārlstade pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
Sietiņš Plejādes - zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250
Purmaļi Pūrmaļi Vērēmu pagastā
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs
Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Vieršukolns Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēršukolns" nosaukuma variants
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums
adamovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
burzavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzava" iedzīvotāji
burzovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzova" iedzīvotāji
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums
Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants
Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums
Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski
Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Iugolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" nosaukuma variants
ivgolieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Ivgolova" iedzīvotāji
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants
Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants
Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski
jurcieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurķi" iedzīvotāji
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums
ančupānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Ančupāni" iedzīvotāji
kleperovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kleperova" iedzīvotāji
labvārdieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Labvārži" iedzīvotāji
lejasančuānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasančupāni" iedzīvotāji
Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
meļņavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņava" iedzīvotāji
meļņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņeva" iedzīvotāji
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants
Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski
Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski
Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums
Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji
vecborisovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" iedzīvotāji
Vacborisova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" nosaukuma variants
Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski
vērēmieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vērēmi" iedzīvotāji
zeltinieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
Makašāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušā nosaukuma variants
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums
Vieveri Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji
vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
RVKM Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda)
Vieveri Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
Kollandse sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
Toše sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
Sareika Saraika, ūdenstece Vērgales pagastā
Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli
smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas
vēdānta senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās
hiādas Septiņu spožu zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā
plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250
Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m
Vieveri Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
Šķeņeva Škeņeva Vērēmu pagastā
Šķeņovas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Šķeņevas ezers Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Šķeņevo Škeņevas ezers Vērēmu pagastā
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži
štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa
brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
Kārļupīte ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Saraiķiem
Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km
Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe
Saraika ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Sareika
Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka
Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Rotnana upe Norvēģijā un Zviedrijā, caurtekot dažus mazākus ezerus ietek Vēnernā
Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē
Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
Vimme upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Tīdana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, ietek Vēnernā
Jeta upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta
Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Vieverauka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēverauka" nosaukuma variants
Dermatocarpon weberi Vēbera dermatokarpons
Parodia weberiana Vēbera parodija
fluksmetrs Vēbermetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai
Wb Vēbers (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība)
Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
vēdas Vēcieni, to radīta gaisa pūsma; (vēja) pūsma
plezdināt Vēcināt
švailēt Vēcināt
svipšināt Vēcināt
svipšķināt Vēcināt
švipšķināt Vēcināt
vērcināt Vēcināt
vīciņot Vēcināt
vīdināt Vēcināt
vēdīt Vēcināt (spārnus)
plivināt Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā
vēdināt Vēcināt (spārnus); luncināt (asti)
švipstināt Vēcināt, luncināt
švipstīt Vēcināt, luncināt
veicināt Vēcināt, vicināt
vēzināt Vēcināt, vicināt
paplīvināt Vēcināt, vicināt, ļaut plīvot
plidināt Vēcināt, vicināt; staigāt
švaitrīties Vēcināties
vīciņoties Vēcināties
kratīties Vēcināties (ar rokam)
atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko)
gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša)
gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu)
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas)
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2)
atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu)
ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai)
atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt
atvēcināties Vēcinoties atvairīties
vērdinieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" iedzīvotāji
Veda Vēda, Veļikajas pieteka
Vjada Vēda, Veļikajas pieteka
ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums
Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m
vēceklis Vēdeklis
vējoklis Vēdeklis
rhipidura Vēdekļastes
pachycephalinae Vēdekļastu apakšdzimta
rhipidurinae Vēdekļastu apakšdzimta
pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
strepsiptera Vēdekļspārņi
stylopidae Vēdekļspārņu dzimta
vēdekļveidīgs Vēdekļveida
virgācija Vēdekļveidīga kroku vai kalnu grēdu zarošanās
opilācija Vēdera aizcietējums
adiareja Vēdera aizdambēšanās
aortoptoze Vēdera aortas noslīdējums
vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim)
durhgangs Vēdera caureja
duršlāgs Vēdera caureja
skrejamais Vēdera caureja
panabe Vēdera daļa, kas atrodas tieši zem nabas
laparohemorāģija Vēdera dobuma asiņošana
relaparotomija Vēdera dobuma atkārtota atvēršana
celiokolpotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti
kolpolaparotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti
celioma Vēdera dobuma audzējs
celiektāzija Vēdera dobuma nenormāla paplašināšanās
encelīts Vēdera dobuma orgānu iekaisums
eventrācija Vēdera dobuma orgānu izņemšana
tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki
kolpoceliocentēze Vēdera dobuma punkcija caur maksti, parasti caur mugurējo velvi
abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana
laparoklīze Vēdera dobuma skalošana
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu
vēderdobums Vēdera dobums
vēderkāja Vēdera ekstremitāte (posmkājiem)
pukemons Vēdera gāzu izdale
bezda Vēdera gāzu noplūde
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšēja orgāna vienlaicīga savilkšanās
vēderprese Vēdera muskuļi - muskuļi, kas veido vēdera priekšējo sienu
miocelīts Vēdera muskuļu iekaisums
celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas
celiīts Vēdera orgānu iekaisums
eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem
peritonejs Vēdera plēve
ķila Vēdera plēves plīsums
ķīla Vēdera plēves plīsums
ventrilokvists Vēdera runātājs
perodinija Vēdera sāpes
celiorāfija Vēdera sienas brūces sašūšana
celiomiozīts Vēdera sienas muskuļu iekaisums
paromfalocēle Vēdera sienas trūce nabas tuvumā
salpingoooforocēle Vēdera sienas trūce, kuras maisā ir olnīca un olvads
salpingocēle Vēdera sienas truce, kuras maisā ir olvads
laparorāfija Vēdera šuve, vēdera sienas šuve
tifoīds Vēdera tīfa viegla forma
celiocēle Vēdera trūce
flatulence Vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izplūdi
abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate
vēdargals Vēdera vidusdaļa
vēdergals Vēdera vidusdaļa
ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi
vēderīgs Vēderains
fiole Vēderains trauks ar garu, tievu kaklu
apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu
ilia Vēderasānu (gurnu) daļas
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs
vēdergraize Vēdergraizes
drumis Vēdergraizes, caureja
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
buncis Vēderīgs koka trauciņš
poniņš Vēderiņš
abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem
Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā
pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā
peritons Vēderplēve
perigastrijs Vēderplēve, kas klāj kuņģi
perimetrijs Vēderplēve, kas no ārpuses klāj dzemdi
perisalpings Vēderplēve, kas sedz olvadu
apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas
oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas
peritonīts Vēderplēves iekaisums
perijejunīts Vēderplēves iekaisums ap tukšo zarnu
pahiperitonīts Vēderplēves iekaisums un sabiezējums
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām
peritoneotomija Vēderplēves pārgriešana
peritoneogrāfija Vēderplēves rentgenogrāfija
peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai
peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām
peritoneopātija Vēderplēves slimība
ventroloģija Vēderrunāšana
ventrologs Vēderrunātājs
bambulis Vēders
bambuls Vēders
būča Vēders
būčelis Vēders
bumba Vēders
citrons Vēders
čumadāns Vēders
kāposts Vēders
kreslis Vēders
mamons Vēders
nesule Vēders
pempis Vēders
pencis Vēders
peņģis Vēders
pos Vēders
pusa Vēders
pūtenis Vēders
sunka Vēders
svempis Vēders
trops Vēders
vādars Vēders
vebis Vēders
vēdars Vēders
bumbuls Vēders (bērnu valodā)
urcele Vēders (pa jokam)
puncis Vēders (parasti bērnam)
punculis Vēders (parasti bērnam)
vēderiņš Vēders (posmkājiem)
vēderainība Vēders burai
bīdele Vēders, kuņģis
abdomens Vēders, vēdera dobums
būčiņš Vēders; būča
spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu
penders Vēders; kuņģis
topka Vēders; kuņģis
punis Vēders; liels vēders
vēdarsāpes Vēdersāpes
vēdernīca Vēdersāpes, caureja
splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas
gastrotricha Vēderskropstaiņi
ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā
meningotīfs Vēdertīfs ar izteiktām meningeālām parādībām
kolotīfs Vēdertīfs ar lokalizāciju gk. lokzarnā
vēderzāle Vēderzāles
Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
vējrūts Vēdināmais lodziņš
garvilka Vēdināšana
perflācija Vēdināšana
aerācija Vēdināšana, piesātināšana ar gaisu vai skābekli; gaisa apmaiņa, cirkulācija
vēsmene Vēdināšanas caurule
kūcināt Vēdināt
luptēt Vēdināt
vēdēt Vēdināt
vējināt Vēdināt
vēsot Vēdināt
vētrināt Vēdināt
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu
pārvēdināt Vēdināt (atkārtoti, no jauna)
izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes)
izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu)
vēģināt Vēdināt, izvējināt
luptēties Vēdināties
aerēties Vēdināties gaisa plūsmā
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu)
aizvēdināt Vēdinot aizdzīt
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas)
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm)
pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu
pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt
agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot
vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām
varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai
džagati Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 12 zilbēm katrā rindā
anuštubhs Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 8 zilbēm katrā rindā
garhapatja Vēdiskajā literatūrā viena no trijām upurēšanas ugunīm, kuru iededz upurēšanas laukuma austrumu pusē
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos
ahvanija Vēdiskajā rituālā - viena no trim obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma rietumdaļā; visuma trejādībā tā atbilst debesīm, uguns izcelsmes trejādībā - Saulei
homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī
jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku
dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni
vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām
samhiti Vēdisko himnu krājums, kuras dzied upurēšanas un citos reliģiskos rituālos
Adžaekapāds Vēdisma mitoloģijā - dievība, ko dēvē par debesu, okeāna un ūdeņu balstu, kuram kopš senseniem laikiem ugunsupurēšanas rituālos tika nests upuris
Manju Vēdisma mitoloģijā - dusmu dievība un niknuma personifikācija, galvenokārt dieva Indras dusmas
Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki
Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu
Vivasvats Vēdisma mitoloģijā - solārā dievība, Aditi dēls, kas personificē gaismu debesīs un uz zemes; cilvēku dzimuma aizsācējs
Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām
agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu
Dakša Vēdisma un hindu mitoloģijā - āditju grupas dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, "Rigvēdā" dēvēts par dievu tēvu
dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni
Diti Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Dakšas vecākā meita, viena no Kāšjapas sievām, dēmonu asuru - daitju māte
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija
Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem
Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko
Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši
ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju
Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta
maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru
Bhrigu Vēdisma un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem dižajiem riši, kuru uzskata par vieni no cilvēku dzimuma ciltstēviem
Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija
atvēdīt Vēdīt šurp
kaplodzeņš Vēdlodziņš
kaplodziņš Vēdlodziņš
kaplogs Vēdlodziņš
kaprūte Vēdlodziņš
mazlodziņš Vēdlodziņš
sportička Vēdlodziņš
vēdlogs Vēdlodziņš
vērlogs Vēdlodziņš
Jadžūrvēda Vēdu krājums, kas sniedz pamācības priesterim, kā organizējama upurēšana
pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā
kaupe Vēdzele
kludzere Vēdzele
kumela Vēdzele
kunca Vēdzele
kuncele Vēdzele
kuncis Vēdzele
lūce Vēdzele
ļurba Vēdzele
puncele Vēdzele
vēcele Vēdzele
vēdzekle Vēdzele
vendzele Vēdzele
verdzele Vēdzele
viedzele Vēdzele
Kukša Vēdzele - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā
luca Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucka Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
luncis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
Zilupīte Vēdzele, Abavas pieteka
kunce Vēdzele; kunca
kondzele Vēdzele; kuncele
kuncala Vēdzele; kuncele
kuncelis Vēdzele; kuncele
kundzele Vēdzele; kuncele
Kukšupe Vēdzeles augšteces paralēls nosaukums
Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
vakcinoīda Vēja bakas
ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība
varioloīda Vēja bakas, vēja baku pūtīte
špūka Vēja brāziens
pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš
apsita Vēja brāzma (virpulis)
pūsis Vēja brāzma, īliņš
vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā
striba Vēja grābslis
vējkops Vēja grābslis
vējgrieznis Vēja grābslis, auša
ķerstlaka Vēja grābslis, auša, neuzticama persona
virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks
svipstiņš Vēja grābslis, vieglprātis
švipstis Vēja grābslis, vieglprātis
svipstis Vēja grābslis, vieglprātis; svipstiņš
strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis
tīteņsūrenes Vēja griķi
kazvija Vēja griķis
kupeņot Vēja iedarbībā veidoties kupenām (par sniegu)
jēlkuli Vējā izžuvusi labība
jēlkūli Vējā izžuvusi labība
jēlkūļi Vējā izžuvusi labība
brukši Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem
brukšķi Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem
vējamāte Vēja māte
vējmāte Vēja māte
deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
congs Vēja pūsma
vējpūsma Vēja pūsma
vējpūta Vēja pūsma
dūsma Vēja pūsma, brīze
pūtis Vēja pūsmas
zūziens Vēja pūtiens
kraujelis Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves
kraujels Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās
vējenice Vēja rādītājs
vējtaure Vēja radītās skaņas
vējviļņi Vēja radītie viļņi
vējplīsa Vēja radīts plīsums, sasprēgājums
kāpa Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos)
kāps Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos)
priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē
vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
cecere Vēja slota
balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā)
sīpa Vēja tūces uz jūras
dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
aizvēņots Vēja vai saules aizsargāts
patmalas Vēja vai ūdens dzirnavas
anemogens Vēja veidots, radīts
vārpata Vēja virpulis
vējgrieze Vēja virziena mainīšanās; vēja pagriešanās
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes)
tukšziedi Vēja ziedi
miroņpirksts Vējā žāvēts sieriņš
korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem
vējblūze Vējablūze
gaisulis Vējagrābslis
ņerkšenīca Vējagrābslis
svipšķis Vējagrābslis
švipšķis Vējagrābslis
strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
spruksts Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks
žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
stribulis Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru
žauslis Vējagrābslis; tukšs, ātrs cilvēks
vējūzis Vējaina vieta
vējainis Vējains
vējaiņš Vējains
vējojs Vējains
vējots Vējains
dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties
dīnungs Vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd; dilungs
atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām
vilkauza Vējauza
Fehgen Vējava
Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā
vējabakas Vējbakas
vējapokas Vējbakas
vējavātis Vējbakas
vējpokas Vējbakas
vējadēlis Vējdēlis
vindsērfers Vējdēlis
vindsērfings Vējdēlis
kaitbords Vējdēlis, kuram buras vietā izmanto pūķi
vējdēlis Vējdēļi
mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā
terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus
vējaunīcas Vējdzirnavas
vējava Vējdzirnavas
vējavas Vējdzirnavas
vējdzirnas Vējdzirnavas
vējenes Vējdzirnavas
vējenīcas Vējdzirnavas
vējetne Vējdzirnavas
vējines Vējdzirnavas
vējinīcas Vējdzirnavas
vējnīca Vējdzirnavas
vējotnes Vējdzirnavas
vējsudmalas Vējdzirnavas
vellbomis Vējdzirnavu bomis, kur iestiprināti vējdzirnavu spārni
vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks
mārtīns Vējdzirnavu spārnu ass
gāzums Vējgāze
izgāzums Vējgāze
lauzna Vējgāze
vējgāzne Vējgāze
svistuns Vējgrābslis
vējgrābeklis Vējgrābslis
fallopia Vējgriķi
atmosfērilijas Vēji un nokrišņi, kas ņem dalību zemes virsas pārveidošanā
vējiņa Vējiņš
kurtene Vējjaka
plašķis Vējjaka
pufons Vējjaka
vējajaka Vējjaka
vējene Vējjaka
vējkaņupe Vējkaņipe
vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis
vējlauzne Vējlauza
ore Vējluktura detaļa - caurule, kas satur vējluktura virsu
rešetkas Vējluktura detaļa - stiepļu aizsargrežģis, ko uzliek stiklam
lāktenis Vējlukturis
lākturis Vējlukturis
vējlāpturis Vējlukturis
vējlukteris Vējlukturis
vēlukturis Vējlukturis
laktenis Vējlukturis; laterna
lythrum Vējmietiņi
lythraceae Vējmietiņu dzimta
lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga
vējoties Vējot (1)
vējoties Vējot (3)
pūsmot Vējot, dvašot
Niamatai Vējpuses salu nosaukums taitiešu valodā
veiputenis Vējputenis
vējaputenis Vējputenis
vējputinis Vējputenis
vēputines Vējputenis
vēputinis Vējputenis
vēputnes Vējputenis
vēputņi Vējputenis
vēputnis Vējputenis
vējputnis Vējputenis; vējputinis
vālogs Vējrādis
vējarādītājs Vējrādis
vējloks Vējrādis
vējnīca Vējrādis
vējotne Vējrādis
vējrādītājs Vējrādis
vēlags Vējrādis
vēlaks Vējrādis
vēlogs Vējrādis
vēloks Vējrādis
vērags Vējrādis
vērlaks Vējrādis
vējmotors Vējrats
taphrinaceae Vējsloteņu dzimta
taphrinales Vējsloteņu rinda
taphrina Vējslotsēņu dzimtas ģints
pūtiens Vējš
vējonis Vējš
vējs Vējš
viejs Vējš
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji
sauss vējš Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei
bakštagvējš Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu
sānvējš Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem
virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1)
pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam
ceļavējš Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu
vējenice Vēju locīta koka galotne
vērloks Vēju rādītājs
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
vējusis Vējūzis
Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
belonidae Vējzivju dzimta
belone Vējzivju dzimtas ģints
beloniformes Vējzivjveidīgo kārta
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem; šīs dzimtas zivis
vējazivs Vējzivs
vēkšāns Vēkāns
vēkšelis Vēkšis
vēkšelnnieks Vēkšis
vēkšķins Vēkšis
Vēķu ezers Vēķis, ezers Drabešu pagastā
Vēķi Vēķu ezers - Vēķis Drabešu pagastā
vēljoprojām Vēl aizvien; joprojām
spilga Vēl galīgi neizaugusi spalva, dūnu spalva
joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus)
NYD Vēl nediagnosticēts (angļu "not yet diagnosed")
apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts
cik sen Vēl nesen
dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt
vēlviens Vēl viens
vēlreiz Vēl vienu reizi
vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz
uzvitēt Vēl, no jauna balināt
uzpērt Vēl, no jauna sist, pērt
uzveitēt Vēl, no jauna sutināt
uzvītēt Vēl, no jauna vītināt
uzziepēt Vēl, no jauna ziepēt
uzmizāt Vēl, papildus nomizot
uzmizot Vēl, papildus nomizot
uzpļaut Vēl, papildus pļaut
uzžāvēt Vēl, papildus žāvēt
ancora Vēl, vēlreiz
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
psammosteīdi Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi (34 sugas), kuru vairogus un zvīņas vai to fragmentus bieži atrod Latvijā, gk. Gaujas, Salacas, Abavas baseinā
Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti
puspavakars Vēla pēcpusdiena
dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs")
neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.)
laptinējs Vēlais laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Exapate congelatella")
rifejs Vēlais proteozojs, prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
pēčāk Vēlāk
pēcam Vēlāk
pēcām Vēlāk
piečuok Vēlāk
sebāk Vēlāk
edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle
markgrāfs Vēlāk - dažu vācu firstu tituls (starp grāfu un hercogu); persona, kurai ir šāds tituls
tamga Vēlāk - zīmogs vai dokuments ar hana zīmogu
L8r Vēlāk (angļu "later"; īsziņās)
oblāti Vēlāk dažādu biedrību locekļi, kuras bija ierīkotas pēc ordeņu parauga
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem
atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes
postnumerando Vēlāk maksājot: darījumos lietots apzīmējums maksājuma izdarīšanai pēc preces saņemšanas
vardene Vēlāk nārstojoša līdaka
atzale Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
atzals Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
postscriptum Vēlāk pierakstītais; postskripts
dīcības Vēlāk saimniekiem pagasta uzliktās gaitas
iepēc Vēlāk, pēcāk
racionalizēšana Vēlāka notikušā izskaidrošana domās
pēcākais Vēlākais
pēčam Vēlākam laikam
pēčām Vēlākam laikam
pēdžam Vēlākam laikam
epiģenēze Vēlākie iežu un minerālu izmaiņu procesi, kas norisinās zemas temperatūras un spiediena apstākļos
sbirs Vēlākos laikos - policists Itālijā
kondīcija Vēlamā (kā) kvalitāte
libitum Vēlamais
sekmes Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts; arī panākums
dievdots Vēlams, gaidīts
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas)
vēlīms Vēlaudzīgs
vempele Vēlava
brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis
konjunktīvs Vēlējuma izteiksme
optatīvs Vēlējuma izteiksme
kondicionālis Vēlējuma izteiksme (darbības vārdam)
vēliņš Vēlējums, atļauja
adlekcija Vēlēšana, uzņemšana
iekāriens Vēlēšanās
naujums Vēlēšanās
ohota Vēlēšanās
okota Vēlēšanās
patika Vēlēšanās
vēle Vēlēšanās
vēlējumies Vēlēšanās
prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko)
iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums
transseksuālisms Vēlēšanās mainīt dzimumu; dzimuma maiņa
ballotēt Vēlēšanās nodot balsi ar bumbiņām, zīmītēm, piecelšanos, roku pacelšanu utt.
iekanda Vēlēšanās panākt savu
ieska Vēlēšanās, ēstgriba
uska Vēlēšanās, iedoma, noskaņojums, niķis, kasprīze, iegriba
vēlestība Vēlēšanās, iegriba, izvēlība
ģēda Vēlēšanās, iekāre
irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas
papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt)
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt)
mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums
votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības
desiderium Vēlēšanās; dievbijīgi (nepiepildāmi) vēlējumi
vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa
džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības
priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms
kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ
bagaslavēt Vēlēt (labu); vēlēt (laimi); svētīt
atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt
lincēt Vēlēt kaut ko
linkēt Vēlēt kaut ko
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
biziteris Vēlēta amatpersona Rīgas ģildēs, cunftēs un amatnieku brālībās, kura kopā ar eltermani vadīja attiecīgo amatnieku vai tirgotāju apvienību
šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs)
pančājata Vēlēta padome (5 locekļi) Indijā u. c. Dienvidāzijas valstīs, kura vada kooperatīvu, kastu, kopienu vai citu apvienību, dažkārt locekļu skaitu noteic pēc vajadzības
prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija
zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) cariskajā Krievijā
elektorāts Vēlētāji, vēlētāju kopums
elektors Vēlētājs
izvēlnieks Vēlētājs
vēlētāja Vēlētājs
kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās)
absentisms Vēlētāju tīša nepiedalīšanās vēlēšanās
zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu
ievēlēties Vēlēties (ko)
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi)
izžirbt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt
izžirgt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt
amatāt Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm
amatot Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt
izvēlēties Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos
ģedoties Vēlēties, ilgoties
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk
ģenerālsekretārs Vēlēts amats dažās politiskās partijās
hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
seimiks Vēlēts pašvaldību orgāns mūsdienu Polijā (pēc 1990. g.)
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.)
dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikā (līdz 18. gadsimta beigām)
prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu
sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas institūcijas, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šīs varas institūcijas, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku
leģislatūra Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, institūciju ar likumu noteiktais pilnvaru laiks; faktiskais šo institūciju darbības periods
jāņrāceņi Vēlie rāceņi, ko sēj ap Jāņiem
taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu)
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra
Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu
kotedžtulpes Vēlīno vienkāršo dārza tulpju grupa; šīs grupas tulpes
hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi
vēlīgs Vēlīns
vēlijs Vēlīns
vēlīni Vēlīns
vēlins Vēlīns
vēlaudžu Vēlīns (par lauksaimniecības kultūrām)
vēlulis Vēlīns auglis
vēlains Vēlīns, novēlojies
sebaudzējs Vēlīns, tāds (augs), kas vēlu dod ražu
sebojs Vēlīns, vēls
vēlīgns Vēlīns, vēls
vēlums Vēlīnums
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai
uima Vēlme, dziņa
tīkotne Vēlme, vēlēšanās, tieksme
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai)
cūkpiene Vēlpiene ("Leontodon")
pienes Vēlpiene ("Leontodon")
pieņi Vēlpiene ("Leontodon")
vēlpienes Vēlpiene ("Leontodon")
leontodon Vēlpienes
pārošņāt Vēlreiz apošņāt
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko)
atēst Vēlreiz ēst
uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu)
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
izčančēt Vēlreiz izkratīt jau izkultu labību, lai atdalītu atlikušos graudus
atmācīt Vēlreiz mācīt iemācīto, atkārtot
pārpaisīt Vēlreiz paisīt
atkal Vēlreiz, no jauna
pārlecināt Vēlreiz, no jauna lecināt
pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt
uzvelēt Vēlreiz, no jauna velēt
uzziedot Vēlreiz, no jauna ziedot
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt
sebs Vēls
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā)
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs
vēlējs Vēls, vēlīns
L8 Vēls, vēlu (angļu "late"; īsziņās)
sebu Vēlu
vēli Vēlu
vēļi Vēlu
vēļu Vēlu
apīlis Vēlu dzimis jērs; appīlis; atpīlis
atpīlis Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs
pasēja Vēlu iesēti vasaras graudaugi
mazaudzēji Vēlu nobriestoši
colchicum Vēlziedes
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem
vemaklis Vēmeklis
vēmakls Vēmeklis
vēmekls Vēmeklis
vēmuklis Vēmeklis
vēmakļi Vēmekļi
vemaļas Vēmekļi
vēmaļas Vēmekļi
vemas Vēmekļi
vēmas Vēmekļi
vemekls Vēmekļi
vemes Vēmekļi
vēmes Vēmekļi
vemi Vēmekļi
vemjas Vēmekļi
rīcēkļi Vēmekļi (suņa)
grāva Vēmekļu čupa
vēmas Vēmiens
vēmesis Vēmiens
koļķis Vēmiens; slikta dūša
šlanga Vēna
Veismesa Vēna - pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
flebolīts Vēnakmens, pārkaļķojies vēnas trombs
trubas Vēnas
flebangioma Vēnas aneirisma
fleborāģija Vēnas asiņošana
venesekcija Vēnas atvēršana
flebīts Vēnas iekaisums
tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos
endoflebīts Vēnas iekšējā slāņa iekaisums
flebekserēze Vēnas izraušana
varice Vēnas mezgla paplašinājums
flebektāzija Vēnas paplašinājums; bieži novēro kājās, ap taisno zarnu, sēklsaites, dzemdes, prostatas vēnu pinumos; cēlonis - asins sastrēgums un vēnu sienas vājums
fleborekse Vēnas plīsums
flebogrāfija Vēnas pulsa reģistrācija
flebogramma Vēnas pulsācijas līkne
flebostenoze Vēnas sašaurinājums
fleborāfija Vēnas sašūšana
flebostrepse Vēnas savīšana, lai apturētu asiņošanu
flebomiomatoze Vēnas sienas muskuļšķiedru hipertrofija
flebotromboze Vēnas tromboze, kad trombs radies sekundāri, pretēji tromboflebītam
flebektomija Vēnas vai tās daļas izgriešana
venofibroze Vēnas vidējā apvalka fibrozo audu hiperplāzija
mezoflebīts Vēnas vidējā slāņa iekaisums
Vēnera ezers Vēnerns, ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā
Vēnesborja Vēnešborja - pilsēta Zviedrijā
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
vēdenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
vēdnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
vēžnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēži" iedzīvotāji
flebisms Vēnu aizsprostojums un paplašinājums
kineflebogrāflja Vēnu kinerentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hemoroīdi Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā
varikācija Vēnu paplašināšanās
varikokēle Vēnu piepampums
flebogrāfija Vēnu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
flebogramma Vēnu rentgenogramma pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas
fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā
flebolitiāze Vēnu slimība ar konkrementu veidošanos
flebopjezometrija Vēnu spiediena noteikšana
švēplis Vēplis
ģūģis Vēplis, glūnis; ļurba, lulis
vērgale Vērbaļķa (dziedra) gals
vērbalks Vērbaļķis
collybia Vērdiņsēnes
vēdiņš Vērdiņš
vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību
vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību
eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas
pavēre Vēre vēru salikumā, ko parasti saliek ar vienu grādu smalkākiem burtiem nekā vēres un atdala ar smalku līniju
Grybuli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski
sondorieši Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji
Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
mīklene Vērene, jāņogu suga
Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
apakšvēre Vēres paskaidrojums
Virginahlen Vērgale
Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums
rieģenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Rieģe" iedzīvotāji
saraiķnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķi" iedzīvotāji
Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
tīpenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Tīpji" iedzīvotāji
Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
vērgalnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" senāk "Vērgaļi" iedzīvotāji
Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums
Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
Vergupe Vērģupe, Iecavas pieteka
Vērgupe Vērģupe, Iecavas pieteka
Vērģupis Vērģupe, Iecavas pieteka
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām)
dimensija Vēriens, apjoms
aplūkot Vērīgi apskatīt
nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā)
spogot Vērīgi skatīties
taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu)
nolasīt (vārdus) no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu)
nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu)
cielēt Vērīgi uzlūkot
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt)
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko)
verīgs Vērīgs
verīns Vērīgs
vērīns Vērīgs
acainis Vērīgs cilvēks
ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu)
mācīgs Vērīgs, manīgs
izmācīgs Vērīgs, prātīgs
izredzīgs Vērīgs, spējīgs ātri aptvert apstākļus
vēdrājs Vēris
vēdrs Vēris
vēre Vēris
vēreja Vēris
vērēja Vēris
vērējs Vēris
vērija Vēris
vērijs Vēris
vērķis Vērķīzeris
vērķmese Vērķīzeris
Vermiks Vērmanes dārzs Rīgā
vermede Vērmele
vērmede Vērmele
vermeles Vērmele
vērmiela Vērmele
vērmieles Vērmele
pelakši Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelane Vērmele ("Artemisia absinthium")
peleims Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelējas Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelejs Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliejas Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelieji Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliejumi Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliemi Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliems Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelieši Vērmele ("Artemisia absinthium")
peline Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelini Vērmele ("Artemisia absinthium")
veibūkne Vērmele ("Artemisia absinthium")
vējapka Vērmele ("Artemisia absinthium")
vēmerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmante Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērme Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmedes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeļa Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmēle Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeles Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmēles Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeļi Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeliņa Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelīte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmene Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmentes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmielas Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērminte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vīboksne Vērmele ("Artemisia absinthium")
vīboksnes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vībotne Vērmele ("Artemisia absinthium")
viemerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelēji Vērmeles ("Artemisia absinthium")
velmieres Vērmeles ("Artemisia absinthium")
vērmes Vērmeles ("Artemisia")
absints Vērmeļu degvīns
vērmes Vērmeļu uzlējums, tēja
kontemplatīvums Vērojošais raksturs, kas izpaužas tendencē aplūkot izziņas subjektu kā abstraktu indivīdu, ārpus sociālās vides esošu fenomenu, kura izziņas spējas nosaka tikai bioloģiski faktori
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2)
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi)
contemplativo Vērojot; apcerot
kontemplācija Vērošana, apcere, gremdēšanās sevī, kas bieži saistīta ar askētismu
novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko)
tīkt Vērot
vērāt Vērot
sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi
tīķinēt Vērot, glūnēt
mēgļavāt Vērot, lūkot
tāmīt Vērot, noprast
tielēt Vērot, raudzīties
tīlēt Vērot, raudzīties
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus)
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu
apviedētājs Vērotājs
grieze Vērpe
prēdēja Vērpēja
priedeja Vērpēja
sprēdāja Vērpēja
vērpaliņa Vērpēja
vērpata Vērpēja
vērpuča Vērpēja
bombizidi Vērpēji, tauriņu dzimta
kokonaudēji Vērpēji, tauriņu dzimta
sprēdājs Vērpējs
priekšvērpējs Vērpējs, kas izstrādā priekšdziju
lycia Vērpējsprīžotāji
Vīkala Vērpēju aizgādne latviešu mitoloģijā
lasiocampidae Vērpēju dzimta
dendrolimus Vērpēju dzimtas ģints
lasiocampa Vērpēju dzimtas ģints
malacosoma Vērpēju dzimtas ģints
gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem
švempele Vērpele (1)
vērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami
Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
kūsuls Vērpete
vērpata Vērpete (1)
vērputs Vērpete (1)
vērpata Vērpete (2)
vērpate Vērpete (2)
sprēdienis Vērpiens
sprēdiens Vērpiens
dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.)
šņore Vērpjamā ratiņa aukla
dzilstiņa Vērpjamā ratiņa daļa
sieksta Vērpjamā ratiņa daļa
vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu
dancis Vērpjamā ratiņa daļa (dancītis)
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte
dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis
prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta
rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu
vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus
krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve
gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis
blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā
blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini
racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš
kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu
kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu
spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu
piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni
pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole
jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli
sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1)
līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa
makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
ventiņš Vērpjamā ratiņa griežamais, skrūve
beņķis Vērpjamā ratiņa karkass
vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa
beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas
laipiņa Vērpjamā ratiņa pamina
ļepše Vērpjamā ratiņa pamina
pakāja Vērpjamā ratiņa pamina
zemuška Vērpjamā ratiņa pamina
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga
kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš
lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
ripe Vērpjamā ratiņa ritenis
čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti
austiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
krūpinis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
lepečkiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla
dancītis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
kuņīna Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas savieno paminu ar ratu un griež to
spārs Vērpjamā ratiņa spārns
kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni
kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni
kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
dzijratiņš Vērpjamais ratiņš
ratenis Vērpjamais ratiņš
rateņš Vērpjamais ratiņš
ratinis Vērpjamais ratiņš
ratīns Vērpjamais ratiņš
sprēdenis Vērpjamais ratiņš
ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis
gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis
skriemelis Vērpjamās vārpstas ripa
piesprēst Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to spoli)
pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli)
pubulēties Vērpjot dzijā izveidoties pubuļiem
ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā)
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu)
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu)
notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu); izvērpt
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus)
nosprēst Vērpjot izveidot (dziju, diegus)
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā
nosasprēsties Vērpjot nogurt
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.)
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā
ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums
atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju)
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā
torsions Vērpstienis - elastīgais elements automobiļa balstiekārtā
prēšana Vērpšana
spreža Vērpšana
torsija Vērpšana
vērpiens Vērpšanai domātais materiāls
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis
vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs
priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju
atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas
vērpeklis Vērpšanas rīki un materiāls
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3)
suprēgs Vērpšanas talka
suprags Vērpšanas talka, vakarēšana
supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags
VTRA Vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienība
priesti Vērpt
sprēst Vērpt
vērpdināt Vērpt
trinīt Vērpt (dziju)
virpēt Vērpt ar sprēslīcu
šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu
snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu
greņīt Vērpt rupju dziju
griņīt Vērpt rupju dziju
grečaļāt Vērpt sliktu dziju
greķelēt Vērpt sliktu dziju
novērpt Vērpt un pabeigt vērpt
grečīt Vērpt; rupji, nelīdzeni vērpt
prēst Vērpt; sprēst
prēsties Vērpties
vērptava Vērptuve
vērpiens Vērpums (1)
vēršāks Vērsēns
vēršeks Vērsēns
vēršuks Vērsēns, jauns vērsis
bauzis Vērsis
ķūtis Vērsis
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli
zīmalis Vērsis ar zīmi pierē
bolis Vērsis bez ragiem
bulis Vērsis, bullis
Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
mesliņš Vērsis; parasti kā lamuvārds
meslīns Vērsis; parasti kā lamuvārds
boeuf Vērsis; vērša cepetis
Vērsietes ezers Vērsītes ezers Drabešu pagastā
vēsītis Vērsītis
vērsēns Vērsītis - aužamo stāvu sastāvdaļa
vārst Vērst
vērzt Vērst
sūtīt Vērst (izteikumu) uz kādu, ko
rādīt Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko)
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu)
virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā)
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu)
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju)
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu
raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku
izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.)
risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.)
plest Vērst plašumā, izplatīt
ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.)
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko)
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1)
vēzt Vērst, griezt (uz otru pusi)
šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi; šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai)
koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu
vārpstive Vērstava
vārpstuve Vērstava
vēstava Vērstava
vērpstuve Vērstava (1)
vērsteve Vērstava (1)
vērštuve Vērstava (1)
vērstuvis Vērstava (1)
vērstuvs Vērstava (1)
vērpstave Vērstave
vēsties Vērsties
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību)
lūgt Vērsties (pie dieva) ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā)
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma
nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību); izvirzīt (piemēram, priekšlikumu)
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot); doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības)
sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu)
vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt
taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem; arī jautāt
sūdzēties Vērsties (pie valsts institūcijas, juridiskas institūcijas, amatpersonas) ar sūdzību
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā)
lādēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem
pieklentēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to)
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem)
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu)
piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem; brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība
dasadurties Vērsties pie kāda ar kādu vajadzību
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.)
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā)
attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību)
aizklīst Vērsties tālumā (par skatienu)
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā)
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu)
pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu
pretalkoholisma Vērsts pret alkoholismu
antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks
pretapaugļošanās Vērsts pret apaugļošanos
pretapledošanas Vērsts pret apledošanu
pretburžuāzisks Vērsts pret buržuāziju kā šķiru
delniski Vērsts pret delnu
antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju
antidempings Vērsts pret dempingu
pretfašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; antifašistisks
antifašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; pretfašistisks
antifeodāls Vērsts pret feodālismu
prethitlerisks Vērsts pret hitlerismu; antihitlerisks
antihitlerisks Vērsts pret hitlerismu; prethitlerisks
antihumānistisks Vērsts pret humānismu
pretimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; antiimperiālistisks
antiimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; pretimperiālistisks
pretkara Vērsts pret karu, tā izraisīšanu
antikoloniāls Vērsts pret koloniālismu
pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko ideoloģiju un praksi; antikomunistisks
antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem
pretpadomju Vērsts pret padomju iekārtu
pretpartizānu Vērsts pret partizāniem
antiproletārisks Vērsts pret proletariāta šķiras interesēm; proletariātam naidīgs
pretnikotīna Vērsts pret smēķēšanu
pretsociālistisks Vērsts pret sociālismu
pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti, tās interesēm
varsteve Vērstuve
vārstuve Vērstuve
vērstave Vērstuve
vērstavs Vērstuve
vēstuve Vērstuve
vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
kultūrvērstuve Vērstuve kultivētu augšņu aršanai
stātis Vērsuma punkts; saulgrieži
diņķenice Vērša diņķis
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne
ēsķins Vērša fileja
vēršava Vērša kūts
Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka
Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā
Vēršādas ezers Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā
Vēršāda Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā
apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to)
krusta karš Vēršanās (pret ko)
apsūdzēšana Vēršanās pret kādu personu ar faktiem un liecībām, kas pierāda šīs personas vainu
putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem
vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem
anchusa Vēršmēles - skarblapju dzimtas ģints
savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu)
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību)
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
pavāļot Vēršot, griežot apkārt, paārdīt (piemēram, sienu)
uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu)
uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni)
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni)
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties)
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
tauromahija Vēršu cīņa
toreadors Vēršu cīņas dalībnieks
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem
torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga
kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora
matadors Vēršu cīņas dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi
muleta Vēršu cīņu dalībnieka sarkanais lakats
korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši
Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli
Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
kuprejs Vēršu ģints izmirusi suga
bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks
Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots
darīt Vērt
vert Vērt
taisīt Vērt (1)
ņirkšt Vērt acu plakstiņus (parasti kairinājuma ietekmē)
vārzt Vērt auklas pastalā
slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus)
mergžt Vērt ciet acis
miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus)
miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus
aizvērt Vērt ciet; aiztaisīt
nērt Vērt diegu
daidzīt Vērt diegu adatā
naidzīt Vērt diegu adatā
ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā
nītīt Vērt nītīs (šķērus)
šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa
atvērt Vērt vaļā
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu)
pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā)
pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna
melt Vērt, āķēt
sprūdīt Vērt, arī laist vaļā (ko)
virknēt Vērt, saistīt virknē (2)
vērta Vērte
nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt
nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm)
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3)
novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem
daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā)
stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.)
novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.)
pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties
mērot Vērtējot salīdzināt
samērot Vērtējot salīdzināt
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu)
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei
pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā)
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu)
taksatīvs Vērtēšanas ceļā nosakāms, novērtējams
šķirt Vērtēt
taksēt Vērtēt (ko), parasti naudas izteiksmē
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu)
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
tirdāt Vērtēt, analizēt
tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi)
stereotipizēt Vērtēt, kvalificēt atbilstoši shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2)
žūrēt Vērtēt, pakļaut žūrijas izvērtējumam
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.)
Vērtēža ezers Vērtēzis
Varteša ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Vaišļu salas ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Vērteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Verteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Verteža Vērteža, Līkupes pieteka
vērtums Vērtība
viertība Vērtība
patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme)
vērte Vērtība (1)
vērte Vērtība (2)
puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi
nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas
pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem
starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā
sākumvērtība Vērtība, ko piešķir mainīgajam uzdevuma sākotnējā risināšanas etapā
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli
nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums
bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi)
manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi); bagātība (2)
devalūcija Vērtības krišanās
resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem
diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam)
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij)
bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums
vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtību orientācija
aksionomija Vērtību likumdošana
aksioloģija Vērtību teorija - filozofiska mācība par vērtībām
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju
slēgties Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem)
iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam
šķirties Vērties uz abām pasēm (piemēram, par aizkaru)
šķirties Vērties vaļā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām)
nākt vaļā Vērties vaļā, arī raisīties vaļā
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem)
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
kaluga Vērtīga storu dzimtas zivs
korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo
remontzivis Vērtīgākās jaunās zivis, kuras izaudzētas dīķsaimniecībās un zivaudzētavās vērtīgāko vaislas zivju skaita palielināšanai izbrāķēto vaislinieku vietā
karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne
cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs)
dižmedījumi Vērtīgi, parasti lieli, medījamie dzīvnieki, arī medņu gaiļi u. c.
ķēriens Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums
keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā
liels Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem)
lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas
lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas
vērtene Vērtne
vērtene Vērtne
talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru
indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam
alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību
depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei
procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla
vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība
kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra
kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine")
kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām
obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus
orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā)
deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos
reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku
listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās
VTK Vērtspapīru tirgus komisija
dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās
vērzaks Vērzaka
ērzeles Vērzeles
vērseles Vērzeles
virzeles Vērzeles (zirglietas)
vērzelaiņš Vērzeļots
dzestre Vēsa ēnaina vieta
vēsmiņš Vēsa gaisa plūsma
frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs
frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs
vēsai Vēsi
vēsot Vēsi pūst
blazē Vēsi; ciniski; vienaldzīgi
dzestrināt Vēsināt
vērcināt Vēsināt
vērsināt Vēsināt
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
elsa Vēsma
vēsme Vēsma
anima Vēsma, dvaša, gaiss
vāsma Vēsma, vēja pūsma
atvēsmot Vēsmojot atplūst
dvēss Vēss
vēsms Vēss
frigids Vēss dzimumattiecībās (gk. par sievietēm)
atspirdzināt Vēss ūdens atspirdzina
dzestrs Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm); vēss (par ūdeni)
dvesīgs Vēss, dzestrs
dzesms Vēss, dzestrs
vēsmots Vēss, dzestrs
dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.)
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts
mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums
sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti; arī cildināt
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos)
narrare Vēstīt, stāstīt
teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs
vēstnieks Vēstnesis (1)
sūtniecība Vēstniecība; arī diplomātiskā misija
kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem
revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti
akreditēšana Vēstnieka vai sūtņa iecelšana amatā
ambasadors Vēstnieks
vēsta Vēsts
vēste Vēsts
vēstis Vēsts
pausma Vēsts; arī baumas
kciva-kcivata Vēstule
lastočka Vēstule
oritka Vēstule
talmuts Vēstule
vitorka Vēstule
sļezņica Vēstule bez markas
perša Vēstule, apkārtraksts
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam
reklāmvēstule Vēstule, kurā tiek pa pastu sūtīta reklāma
grāmata Vēstule; ziņojums
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī
vēstulnieks Vēstules rakstītājs
rekommendēt Vēstuli pastā apdrošināt
pastpapīrs Vēstuļpapīrs
postpapīrs Vēstuļpapīrs
ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
histoire Vēsture
historia Vēsture
istorija Vēsture
ledusskapis Vēsture (mācību priekšmets)
sencene Vēsture (mācību priekšmets)
vēkšķene Vēsture (mācību priekšmets)
vēsene Vēsture (mācību priekšmets)
vēsķene Vēsture (mācību priekšmets)
vēstene Vēsture (mācību priekšmets)
vēstere Vēsture (mācību priekšmets)
vēzene Vēsture (mācību priekšmets)
visene Vēsture (mācību priekšmets)
serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie)
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
Edualia Vēstures avotos 1230. g. minētais Ēdoles nosaukums
Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu
Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums
historiogrāfs Vēstures darbu autors
agrārvēsture Vēstures nozare, kas pētī kādas zemes agrārās iekārtas saimniecisko, tiesisko un tehnisko attīstību
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus
diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu
numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm)
feodālis Vēstures skolotājs
vēsturnieks Vēstures speciālists
paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus
archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos
medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana
faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi
mārka Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā
Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas
Bērzene Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants
Potjomkins Vēsturiska persona, krievu feldmaršals, 18. gs. otrā puse
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi)
Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa
Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru
Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra
Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna
Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru
Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi
Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern"
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club"
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā)
Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l
infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam
injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu
gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis
īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā
kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums
Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi)
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi
Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā
Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa
Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu
Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m)
Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas
Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces
varoņopera Vēsturiski heroiskā opera
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts
biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma
ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā)
stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā)
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija
sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā)
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra
verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums
indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību
historisks Vēsturisks
Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads
Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti
astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu
sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu
klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu)
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
euhēmerisms Vēsturisks mītu izskaidrojums
Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei
subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā
Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē)
kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā
Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs
Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu
Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā
Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt
Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs
Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
Mtiuletija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
Tušetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
Rača Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļos
Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā
Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
Māzenderāna Vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru
Gīlāna Vēsturisks novads Irānā, Kaspijas jūras dienvidrietumu piekrastē, platība - \~15000 kvadrātkilometru
Hūzestāna Vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
Luristāna Vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru
Azerbaidžāna Vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā
Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi
Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru
Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci
Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru
Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā
Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa
Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa
Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas
Svealande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā, platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
pseidohistoriogrāfija Vēsturisku notikumu apraksti, kas radušies iztēles rezultātā, bez jaunu vēstures faktu analīzes
regesti Vēsturisku notikumu un dokumentu saraksts hronoloģiskā sakārtojumā
paragnoze Vēsturisku personu slimības pēcnāves diagnoze, kas balstās uz tālaika slimības simptomu aprakstiem
historiķis Vēsturnieks
medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku)
dvēsums Vēsums
vāsums Vēsums
saltība Vēsums, dzestrums
vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
arpa Vētījamā mašīna
vērtammašiņš Vētījamā mašīna
vērtījammašiņš Vētījamā mašīna
vētīklis Vētījamā mašīna
vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
reksis Vētījamais rijas siets
rekslis Vētījamais rijas siets
sarve Vētījamais siets
vēteve Vētījamais siets
režģele Vētījamais siets rijā
ražģis Vētījamais siets, režģis
sarvis Vētījamais siets; sarve
nosaarpavāties Vētījot ar vētījamo mašīnu, nogurt
atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā)
aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest
atvētījums Vētījot atdalītais; atbiras; poraņči
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
apvētīt Vētījot pārklāt
pievērtīt Vētījot pievienot (pie kā, kam klāt)
vētīkla Vētīklis (1)
vētuve Vētīšanas siets
vētuve Vētīšanas telpa
niekāt Vētīt
niekot Vētīt
nīkāt Vētīt
vējināt Vētīt
vērtīt Vētīt
vētināt Vētīt
zvērot Vētīt (ar reguli, pelavu dakšām)
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna
sarvēt Vētīt (labību) ar sietu - sarvi
križināt Vētīt ar križukli
rekselēt Vētīt ar reksli (režģi)
arpavāt Vētīt ar vētījamo mašīnu
rekšelēt Vētīt labību
rekšēt Vētīt labību
kretuļot Vētīt labību (ar sietu vējā, caurvējā)
izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt
novētīt Vētīt un pabeigt vētīt
izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu)
viskāt Vētīt, sijāt
sarvot Vētīt; sarvēt
vētmanis Vētītājs
atniekāt Vētot atdalīt
uzvētīties Vētot nejauši uzkrist pelavām uz graudiem
uzvētīt Vētot uzkrist
bangpūtis Vētra
pūtiens Vētra
štalkeris Vētra
štorms Vētra
vēdra Vētra
paisums Vētra jūrā
lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis
aure Vētra, kaukšana, gaudošana
furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme
procelloso Vētraini
gagliardo Vētraini, spēcīgi; pārgalvīgi
tempestoso Vētraini; strauji, nevaldāmi
bangots Vētrains
sturmots Vētrains
vētrots Vētrains
blizas Vētras aplauzti koki, drupas
blīznis Vētras aplauzti koki, drupas
aulis Vētras brāzma, stiprs vējš
aeroklinoskops Vētras brīdinājuma signāls
šturmene Vētras kombinezoni
šturmjaka Vētras kombinezons
fanboards Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu
fandēlis Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu
procellariformes Vētrasputni - putnu kārta
procellaridae Vētrasputnu dzimta
puffinus Vētrasputnu dzimtas ģints
porcellariiformes Vētrasputnveidīgie
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns
Vēverupīte Vēverupe Ainažos
Krožupe Vēverupe Ainažu pagastā
vēzs Vēza 1
vēzs Vēza 2
vezda Vēzda
vēzdra Vēzda
ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai)
ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai)
Vezenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā
Vēzenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā
vēzāt Vēzēties
vēzēt Vēzēties (2)
vēda Vēziens
vēds Vēziens
vēzējiens Vēziens
vēzienis Vēziens
īriens Vēziens ar airi, virzot laivu
vēzienveidīgs Vēzienveida
apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi
ačgārnis Vēzis
čāparkājis Vēzis
čaulainis Vēzis
ķēburis Vēzis
krabainis Vēzis
krābainis Vēzis
krābans Vēzis
krābulis Vēzis
krāzītis Vēzis
kancers Vēzis - ļaundabīgs audzējs
čakārnis Vēzis (parasti liels)
ķemurags Vēzis 1
Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi
vēze Vēzītis (2)
vēzis Vēzītis (2)
vēzīte Vēzītis (2)
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
dzirnava Vēža dzirna
dzirnavas Vēža dzirna
dzirnaviņa Vēža dzirna
dzirniņa Vēža dzirna
dzirnītis Vēža dzirna
dzirnums Vēža dzirna
dzirnutiņa Vēža dzirna
karcinoģenēze Vēža izcelšanās vai augšana
maigle Vēža kāja
scirrhus Vēža slimības veids, t. s. cietais vēzis
spaiglis Vēža spīle
depe Vēža spīles
maigles Vēža spīles
štēres Vēža spīles
mikrometastāze Vēža šūnu izplatīšanās no primārā audzēja uz attālākām vietām, kur tās veido mikroskopiskus sekundāros audzējus
karcinolīze Vēža šūnu noārdīšana
vēžauklas Vēžaukļi
Vēžovnīca Vēžaunīca, Aronas pieteka
Varždūka Vēždūka, Ventas pieteka
Varžupe Vēždūka, Ventas pieteka
Vežupe Vēždūka, Ventas pieteka
Vēžupe Vēždūka, Ventas pieteka
Zūrupe Vēždūka, Ventas pieteka
Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km
Vēžu ezers Vēžezers, ezers Ģibuļu pagastā
crustacea Vēži
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
aizvēžot Vēžojot aiziet (līdz)
atvēžot Vēžojot atnākt
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu)
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
vēžanas Vēžokļi
vēžavas Vēžošanas rīks
dūlāt Vēžot
vēžāt Vēžot
drēgot Vēžot, ķert vēžus
klemperēt Vēžot, vēžus ķert
vēženieks Vēžotājs
vēžinieks Vēžotājs
dubes Vēžu alas
dupes Vēžu alas
macrura Vēžu apakškārta
entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī
kobris Vēžu bridenis
kodums Vēžu ēsma
olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
izopodi Vēžu kārta, vienādkāju vēži
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži)
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga
acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints
diaphanosoma Vēžu klases sidu dzimtas ģints
limnosida Vēžu klases sidu dzimtas ģints
grēvis Vēžu klases vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Idoteidae"), Latvijas ūdeņos konstatētas 3 sugas
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints
klemperis Vēžu ķeramais krītiņš
klempere Vēžu ķeramais krītiņš; klemperis
kritiņš Vēžu ķeramais tīkliņš, ko piedur pie pamatnes
ķencele Vēžu ķesele
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļa strauts Vēžu strauts
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
krieķis Vēžu tīkls
krīts Vēžu tīkls, parasti ķesele
krietiņš Vēžu tīkls; krītiņš
megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos
mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji
kankrozs Vēžveidīgs
interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā
kvadrantīdas viena no galvenajām meteoru plūsmām, kuras radiants atrodas uz robežas starp Vēršu Dzinēju un Pūķi; aktivitātes periods 2.-4. janvārī; maksimumā 3. janvārī ap 45-250 meteoru stundā
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe
vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji
Narica Virica, Vēdas pieteka
Vēremas ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā
Viziķu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā
Viziņu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā
Vizuļu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā
Labvāržu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā
Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca
Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums
vērtūzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" iedzīvotāji
Vērtuži Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" nosaukuma variants
ziemeļu tropu loks ziemeļu puslodes tropu loks jeb Vēža trops 23°27' uz ziemeļiem no ekvatora
Akubens zvaigzne Vēža zvaigznājā (α), spožums 4,3

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vē.