zvērot2
zvērot apvidvārds
Vētīt (ar reguli, pelavu dakšām).
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai šis sārts zvērotu, ar pielūgsmi vien bija par maz.
- Annabela pamana zvērojošās vilka acis apstājamies pie viņas un sāk spiegt.
- – Annabela, par to iedomājoties vien, patiešām zvēro niknumā.
- Viņš ( apvainotais) var saglabāt savu godu, zvērot pie svētajiem.
- / Un sacelies, lai visa debess zvēro/ Reiz atriebības gunīs!