zvērs1
zvērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zvērs | zvēri |
Ģen. | zvēra | zvēru |
Dat. | zvēram | zvēriem |
Akuz. | zvēru | zvērus |
Lok. | zvērā | zvēros |
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
Stabili vārdu savienojumiZvēru dārzs. Zvēru ķēniņš.
- Zvēru dārzs vārdkoptermins — zooloģiskais dārzs
- Zvēru ķēniņš poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — lauva
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
3.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Ļoti liels; arī ārkārtīgs; zvērīgs2.
Stabili vārdu savienojumiKā vajāts zvērs; kā vajāts noziedznieks. Strādā kā zirgs (arī zvērs). Zvēra darbs.
- Kā vajāts zvērs; kā vajāts noziedznieks idioma — saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Strādā kā zirgs (arī zvērs) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
- Zvēra darbs frazēma — ļoti grūts, liels darbs
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pamati apgūti, var filcēt zvērus – lāci vai žurku.
- Rūnijs nav Rūnijs, ja viņš mazliet nelīdzinās niknam zvēram.”
- Zvēru masku klāstā izteiksmīgi iekļaujas arī pa kādai raganai vai vecim.
- Bet reizēm manī pamostas zvērs un pieprasa pusjēlu steiku ar pipariem.
- - Kurš komandē Sarmītes un Riharda Pīka ģimeni un citus zvērus?