zvērot1
Lietojuma biežums :
zvērot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot1.
Saistītās nozīmeskvēlēt, kvēlot, kvēlēties.
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
Saistītās nozīmes
1.2.Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
Saistītās nozīmesdegt, spīgoties, kvēlot, spīdēt, spozmēt.
2.parasti formā: trešā persona Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot2.
Saistītās nozīmessvilt, tvīkt, degt, kvēlēt, kvēlot, liesmot.
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
3.parasti formā: trešā persona Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) — par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot3.
Saistītās nozīmessvilt, tvīkt, degt, karst, kvēlēt, kvēlot.
Tulkojumi
4.Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot4.
Saistītās nozīmessvilt, tvīkt, degt, kvēlēt, kvēlot.
Tulkojumi
4.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
4.2.pārnestā nozīmē Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) — par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri