zvērot1
zvērot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zvēroju | zvērojam | zvēroju | zvērojām | zvērošu | zvērosim |
2. pers. | zvēro | zvērojat | zvēroji | zvērojāt | zvērosi | zvērosiet, zvērosit |
3. pers. | zvēro | zvēroja | zvēros |
Pavēles izteiksme: zvēro (vsk. 2. pers.), zvērojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvērojot (tag.), zvērošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvērotu
Vajadzības izteiksme: jāzvēro
1.parasti formā: trešā persona Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot1.
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
1.2.Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
2.parasti formā: trešā persona Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot2.
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
3.parasti formā: trešā persona Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) – par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot3.
4.Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot4.
4.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
4.2.pārnestā nozīmē Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) – par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai šis sārts zvērotu, ar pielūgsmi vien bija par maz.
- Annabela pamana zvērojošās vilka acis apstājamies pie viņas un sāk spiegt.
- – Annabela, par to iedomājoties vien, patiešām zvēro niknumā.
- Viņš ( apvainotais) var saglabāt savu godu, zvērot pie svētajiem.
- / Un sacelies, lai visa debess zvēro/ Reiz atriebības gunīs!