Paplašinātā meklēšana

Meklējam balss.

Atrasts vārdos (17):

Atrasts vārdu savienojumos (36):

Atrasts skaidrojumos (608):

paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes.
spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas.
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa.
astrāgs Atbalss.
atstrāgs Atbalss.
eho Atbalss.
pretkliedziens Atbalss.
risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
rullu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
ruļļu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
rubu Atkārtojumā izmanto rubeņa balss skaņu aprakstīšanai.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām.
balss sprauga atstarpe starp balss saitēm, pa kuru runājot tiek virzīta gaisa plūsma.
vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns.
smalka balss augsta balss.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
tenors Augsta vīriešu balss.
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
kontrtenors Augstākā vīriešu balss.
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
augša Augšējie, augstie (balss) toņi.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
pēkša Balsene; balss.
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji.
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā.
reāllaika audiopārraide balss digitālā pārraide.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā.
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
datorsaistes telefonija balss telefonijas un datu bāzu apvienojums.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
krūšu balss balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
kontrapunkts balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās.
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo".
čiebene Čiepstoša balss.
parte Daļa, partija, arī balss (ansamblī).
aizsmacis Daļēji vai pilnīgi zaudējis balss skanīgumu.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
blorkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
blurkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
balstiņa Dem. --> balss.
pusbalsīte Dem. --> pusbalss.
pusbalstiņa Dem. --> pusbalss.
diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons.
tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
difonija Divkārša balss, divi dažādi balss toņi runājot.
ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
badadzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
badadzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
badadzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
baddzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
baddzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
baddzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
baddzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
gailīši Dziedāšanā balss notrūkšana, "lūšana" augšējos toņos.
soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
rulade Dziedot balss līgošanās no viena toņa otrā.
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
turkšins Dzīvnieks, kas rada pazemas balss skaņas.
vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
formants Enerģijas koncentrācijas vieta skaņas spektrā, kuras frekvence atbilst balss trakta rezonanses frekvencei.
subbass Ērģeļu 16-pēdu slēgta balss, gk. pedālī.
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
nebalsīgs līdzskanis fonētikā - līdzskanis, kuru izrunā bez balss saišu vibrācijas.
balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
mogifonija Funkcionāls balss nespēks.
fonastēnija Funkcionāls balss vājums no noguruma.
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
abasamento Grimšana, pazemināšana (balss).
abbassamento Grimšana, pazemināšana (balss).
disfonija Grūtības vai sāpes runājot no aizsmakuma vai balss pavājināšanās.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi.
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
shistometrs Ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām.
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē).
sistēma IVR interaktīva balssatbilde.
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
ekstinkcija Izdzišana, zudums (krāsas, balss).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss.
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
ģervelis Kāds, kam aizsmakusi balss.
pašvaldības kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai.
valsts kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij.
balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
purkšļāt klepus dzeršanas laikā, ja dzēriens nokļuvis balss (gaisa) rīklē.
pusbalss Klusināta balss.
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā); atbalsoties.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
krauklēt Ķērkt, apzīmējums kraukļa balss skaņām.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
klok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
klokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
kluk Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
klukš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
kar Lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas.
čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
čik Lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
čirk Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
dir Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
kūvist Lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas.
virkš Lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
veu Lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas.
ļer Lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot.
bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
čau Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
fui-iū Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
kva Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
ki Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu.
kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
eu Lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas.
ga Lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas.
vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
čiep Lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas.
krū Lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā.
histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju.
obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato.
proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā.
kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada.
aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
hiperehēze Nenormāls balss skaļums.
kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa.
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums.
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
tuju Paipalas balss atdarinājums.
vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums.
papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
fondamento Pamatbalss (bass).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
atskanēt Par cilvēka balss skaņām, runu.
skanēt Par cilvēka runu, balss skaņām.
atskanēt Par dzīvnieku balss skaņām.
skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
balss kanāls pārraides kanāls vai apakškanāls, kura platums ir pietiekams cilvēka balss pārraidei.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
hiperfonēze Pastiprināta perkusijas skaņa vai pastiprināta balss skaņa auskultējot.
autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
tenorino Patīkama un gaiša, bet maza apjoma tenora balss.
afonija Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums.
suivez Pavadījuma sekošana brīvam solo balss priekšnesumam.
atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1); atbalss.
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
aizbalss Piekrītoša balss (balsojumā).
piepupot Piepildīt ar pupuķa balss skaņām.
megalofonija Plaša, spēcīga, skaidra balss.
streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_.
publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
kāsināt radīt (skanēt) paipalas balss skaņas.
klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
gremt Radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem).
kramšināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt.
vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čorkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čorkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čarkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čārkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čērkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
turkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
tūrkšt Radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku).
čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
žmurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
zvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu).
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
ķerkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
čečināt Radīt šņācošas balss skaņas (par dažiem putniem).
raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
atbildēt Reaģēt (piemēram, ar balss skaņām) - par dzīvniekiem; atsaukties.
atsaukties Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1); balss saišu pietūkums, elastības zudums.
rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu.
nots Runas intonācija; balss skanējums.
aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām.
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām.
kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām.
kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
burināt Saka par medņa balss skaņām.
puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
uķināt Saka par vistiķa balss skaņām.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām.
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
idiofonija Savdabīga nepatīkama balss skaņa.
či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
sufragijs Senā Romā balss tiesība, kviritu, vēlāk arī centuriju un tribu sapulcēs.
centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē.
kornets Sevišķa, īpatnēja balss ērģelēs.
medzosoprāns Sieviešu (zēnu) balss, kas pēc diapazona atrodas starp soprānu un altu.
mezzo soprano sieviešu balss, kas diapazona ziņā atrodas starp soprānu un kontraltu.
kontralts Sieviete, kurai ir šāda balss.
sīkala Sīka balss.
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
sauceklis Skaļa balss.
kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
balksne Skaņa, balss.
mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra.
cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass.
ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass.
vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
čižināt Skaņu verbs, cāļu saimes radīto balss skaņu aprakstam.
parafonija Slimīga balss pārmaiņa.
pārbalss Spalga balss, falsets.
dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss.
sirigmofonija Spiedzīga balss.
vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai.
aizkadra balss stāstītāja balss, kas runā paralēli citām skaņām un attēlam, ar kuru balss nav sinhronizēta.
gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas.
balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
balsnējs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
balsnijs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
balsstiesīgs Tāds, kam ir balsstiesības.
mīkstmutīte Tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss.
čivulītis Tāds, kam ir smalka balss, kas runājot it kā čivina.
bezbalsīgs Tāds, kam nav balss, mēms.
mēms Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
ķērkstošs Tāds, kam raksturīgas vibrējošas, asas, griezīgas balss skaņas.
augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
ņiukstīgs Tāds, kas rada augstas, spiedzīgas balss skaņas.
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
balsnesis Tas, kam sapulcē ir balsstiesības.
vox populi - vox dei tautas balss - dieva balss (Senekas teiciens).
balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
datora un telefona integrācija telefona pakalpojumu paplašināšana, apvienojot datu un balss pārraidi.
balss ziņojumapmaiņa telefona ziņojumu pierakstīšana, atskaņošana un izplatīšana, izmantojot balss pastu.
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības.
terkšēt Tītara balss skaņas.
terkšķēt Tītara balss skaņas.
turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
kvakšināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
mikrofonija Vāja balss.
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota.
monokordīts Vienas balss saites iekaisums.
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data").
protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data").
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
publiskais telefonu tīkls vispārējas lietošanas sakaru tīkls, kas, izmantojot komutējamas vai nekomutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
kontralts Viszemākā sieviešu balss.
bass Viszemākā vīriešu balss.
svilpējzaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta ("Ochotonidae"), balss atgādina spalgus svilpienus, dzīvo gk. klinšainās vietās kalnos, arī mežos, krūmājos, stepēs.
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
rupja balss zema balss.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
bombards Zemākā tarkšķa balss ērģelēs.
lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas.
fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu.

balss citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV