Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ķ.

Atrasts vārdos (201):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3769):

soma [Ķermenis]{s:2201}.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu,
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
Dzaknaka Amdo, apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā.
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā.
Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā.
Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
Aliņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Diedziņš Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Šķērsteni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Vatrāne Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Krievragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Pļesņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā.
Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Barinauci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Jaunsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Katrīnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Lielvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Pulkarne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Riesti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Lukšova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Madalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Meļķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Posova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Dzedri Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Jādekšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Jaunpļavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Dzērumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Jenči Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Apaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Odukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Misņikova apdzīvota vieta (viensēta) Ķepovas pagastā.
Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī.
Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē.
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā.
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā.
Aksaja apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksay_), Gaņsu dienvidrietumu daļā.
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā.
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā.
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka.
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
Argana apdzīvota vieta Ķīnā (_Argan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā.
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā.
Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
Aijana apdzīvota vieta Ķīnā, Liaoninas provinces austrumos.
Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā.
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē.
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
Regnorum Apzīmējums Samuēla un Ķēniņu grāmatām.
blackfar Apzīmējums standarta čārterkravām, ko pārvadā Klusajā okeānā un Ķīnas jūrās.
Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 ).
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^.
Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
Džandzadzje (Zhangjiajie) nacionālais mežu parks atrodas Ķīnas Hunaņas provincē, izveidots 1982. g., platība - 48 km^2^.
Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks atrodas Ķīnas Sičuaņas provincē, izveidots 1984. g., platība - 720 km^2^.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m.
Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m.
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m.
Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile.
Ulunšana kalns augstākā virsotne Žehes kalnos Ķīnas ziemeļaustrumos, augstums - 2050 m.
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
Bostens Bagraškels - ezers Ķīnā.
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras.
Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
Ķēves druva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukuma variants.
Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
ķīburnieki Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīburi" iedzīvotāji.
Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā.
Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā.
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā.
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m.
baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā.
Rihthofena grēda Cjiliaņšaņs, kalnu grēda Ķīnā.
Cindao Cjindao - pilsēta Ķīnā.
Cinhaja Cjinhai - province Ķīnā.
Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā.
Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā.
Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā.
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā.
Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji.
apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji.
ķepavieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji.
dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m.
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos.
Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Dipteronia sinensis dipteroniju suga, aug Ķīnā.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Dūma Dūma ezers - Ķiruma ezers Vecates pagastā.
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
tuni Duni - tauta Ķīnā.
czaofani Dzaofani - strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā, pastāvēja 1966.-70. g.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km.
Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha.
Dzjanmina Dzjanmeņa - pilsēta Ķīnā.
Dzilina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
Girina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
Dzilina Dzjiliņa - province Ķīnā.
Girina Dzjiliņa - province Ķīnā.
Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē.
Džandzjakova Džandzjakou - pilsēta Ķīnā.
Kalgana Džandzjakou, pilsēta Ķīnā.
Džandžova Džandžou - pilsēta Ķīnā.
Džendžova Džendžou - pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
Džendzjana Džeņdžjana - pilsēta Ķīnā.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency").
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
ķesterciemnieki Engures novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
ķesternieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
Aksaičinkels ezers Aksaičinā, Ķīnas un Indijas strīdus teritorijā.
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploka ezers; Ķiploks.
Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers.
Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers.
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
Cāļu ezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - <1 ha.
Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers.
Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers.
Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha.
Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā.
Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā.
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā.
Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā.
Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
Hundzehu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves.
Taihu Ezers Ķīnas austrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi, 17 m vjl., platība - 2200-3600 kvadrātkilometru, atkarībā no sezonas, vidējais garums - 60 km, platums - līdz 45 km, dziļums - 12 m, \~90 salu.
Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves).
Bagraškels Ezers Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Baghrash Köl"), plašā Austrumtjanšana ieplakā 1030 m vjl., platība - 1380 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 16 m; Bostens.
Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers.
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Abzītis Ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība - 1 ha.
Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers.
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiršu ezers; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers.
Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers.
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Ķīsītis ezers Trapenes pagastā, platība - 3,2 ha; Ķīša ezers; Ķīšu ezers.
Buirnūrs Ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m.
Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers.
Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs.
Ķevju ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1,5 ha; Ķevu ezers; Ķēvu ezers.
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers.
Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
singona Ezoteriska budistu sekta, kuras mācība 9. gadsimtā ienākusi Japānā no Ķīnas.
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
Fudžova Fudžou - pilsēta Ķīnā.
Fusina Fusjiņa - pilsēta Ķīnā.
Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā.
Gandžova Gaņdžou - pilsēta Ķīnā.
Gaobaohu Gaojouhu - ezers Ķīnas austrumu daļā.
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
ķīšenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīšuciems" iedzīvotāji.
Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
Guandžova Guandžou, pilsēta Ķīnā.
Guidžova Guidžou, province Ķīnā.
Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā.
Inina Guldža, pilsēta Ķīnā.
Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā.
Baihe Haihes satekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - 560 km.
Haikova Haikou - pilsēta Ķīnā.
Handzjana Haņšui - upe Ķīnā.
Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā.
Hebeja Hebei - province Ķīnā.
Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē.
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija.
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā.
Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions.
Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
Hetiana Hotena - pilsēta Ķīnā.
Hotana Hotena - pilsēta Ķīnā.
Hubeja Hubei - province Ķīnā.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā.
Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Inkova Inkou, pilsēta Ķīnā.
Ninsja Iņčuaņa - pilsēta Ķīnā.
Inčuana Iņčuaņa - pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā.
seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
ķirbelieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
ķirbēnieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
Ķirbeļi Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" nosaukuma variants.
Melnā Irtiša Irtišas augšteces nosaukums Ķīnas teritorijā.
Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m.
Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē.
Čandzjana Jandzi - upe Ķīnā.
Jandzidzjana Jandzi - upe Ķīnā.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Jandžova Jandžou - pilsēta Ķīnā.
Jantaja Jaņtai, pilsēta Ķīnā.
gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu.
taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības.
Jarkenddarja Jarkanta, upe Ķīnā.
Jarkenda Jarkanta, upe Ķīnas ziemeļrietumos.
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa.
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
Šače Jekena - pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
Jarkenda Jekena, pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
ķemerieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķemere" iedzīvotāji.
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100).
Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru.
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā.
Aihua Juņsjaņa, pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē.
Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē.
Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē.
Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m.
Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos.
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu.
Langelandsbelts jūras šaurums Dānijā, starp Langelandes un Lolandes salu, savieno Lielo Beltu ar Ķīles līci.
ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā.
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk.
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m.
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda.
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi.
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
Karligtaga grēda kalnu grēda Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs — ledāji.
Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu.
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks).
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m.
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
Kašgārijas grēda kalnu grēda Kunluna rietumu daļā, Ķīnā, garums - \~100 km, augstums - 5000-6000 m, augstākā virsotne - 7579 m (Kongurs), apledojums - >6000 kvadrātkilometru.
Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
Ailaošaņs kalnu grēda Ķīnā (_Ailao Shan_), Juņnaņas kalnienē, garums 450 km.
Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m.
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags).
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi.
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m.
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m.
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m.
Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā.
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m.
Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m.
Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
Mazais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Krievijā, garums - \~500 km, platums - līdz 320 km, augstākā virsotne - 1150 m.
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
kardināls karpu dzimtas zivs; satopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs.
Keškera Kašgara - pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
Kaši Kašgara, pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
Kongurmuztags Kašgārijas grēda Ķīnā.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers.
ķieģelieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļi" iedzīvotāji.
Ķieģeļmuiža Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļi" nosaukuma variants.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
Pungču Kosi upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong").
ķelovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ķelova" iedzīvotāji.
Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji.
ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
plesņevieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Plesņeva" iedzīvotāji.
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
Crepe de Chine krepdešīns, "Ķīnas kreps", par parasto biezāks kreps.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
ķuncieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Ķunci" iedzīvotāji.
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
Cinhajs Kukunors - ezers Ķīnā, Cjinhai provincē.
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
Hami Kumula, pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā.
Kunmina Kuņmina, pilsēta Ķīnas dienvidos.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā.
gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
ķaukce Ķauce.
sylvia Ķauķi.
čuciņš Ķauķis.
kauķi Ķauķis.
kauķis Ķauķis.
vīstiķis Ķauķis.
sylviinae Ķauķu apakšdzimta.
sylvinae Ķauķu apakšdzimta.
strazds Ķauķu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
bebrornis Ķauķu apakšdzimtas ģints.
lusciniola Ķauķu apakšdzimtas ģints.
scotocerca Ķauķu apakšdzimtas ģints.
purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums.
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
baltkaklīte Ķauķu suga ("Sylvia garrula").
kaupenis Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupietis Ķaupju māju apkārtnē; Ķaupjos.
ķauzis Ķausis.
Ķāvju dižakmens Ķāvu akmens Skaņkalnes pagastā.
Keblavika Ķeblavika - pilsēta Islandē.
ķēblis Ķeblis (1).
kreblītis Ķeblis (1).
ķēbelis Ķeblis.
ķebis Ķeblis.
tamburs Ķeblis.
kreķis Ķeblītis, krāģis.
ķēbainis Ķeblītis.
ķeburīgs Ķeburains (1).
čukurains Ķeburains.
ķeburots Ķeburains.
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
kramola Ķecerība.
heterodoksāls Ķecerīgs, citādi domājošs.
albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā.
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā.
ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim).
šatelēne Ķēde ar brelokiem.
bojtrose Ķēde vai trose, kas savieno enkuru ar boju.
bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
vazīši Ķēde, ķēdīte.
ķekte Ķēde, važas.
karškas Ķēde.
karšķi Ķēde.
ķēdes Ķēde.
ķērde Ķēde.
šķēde Ķēde.
pašinduktivitāte Ķēdes elementam piemītošā induktivitāte.
klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū.
zobrats Ķēdes pārvada rats.
apmesli Ķēdes, važas.
ķērdēt Ķēdēt.
ķidināt Ķedināt.
seļjodka Ķēdīte ap kaklu.
cepura Ķēdīte.
kanats Ķēdīte.
serjga Ķēdīte.
serjožka Ķēdīte.
trose Ķēdīte.
zmejka Ķēdīte.
vērdzelītes Ķēdītes.
ķēdveidīgs Ķēdveida.
Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji.
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
tomieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji.
ķegumieši Ķeguma novada Ķeguma pilsētas iedzīvotāji.
čibucieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Čibuki" iedzīvotāji.
glāzšķūnieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāžšķūnis" iedzīvotāji.
uzvarieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
salēnieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
tomenieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Keggum Ķegums.
acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints.
dadzilis Ķeģis ("Acanthis"), žubīšu dzimtas putnu ģints.
Kaiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Kaibe Ķeiba, Ičas pieteka.
Keiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km.
Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km.
Folbarks Ķeiķu ezers Barkavas pagastā.
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria").
Kaipen Ķeipene.
skursts Ķeiris, kreisrocis.
ķeire Ķeiris.
ķūliski Ķeiriski, ačgārni.
decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem.
ķeizariene Ķeizara sieva.
majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma; kronēta persona.
ķeizars Ķeizargrieziens.
komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums.
ķeizarvalsts Ķeizariste.
Ķeizis Ķeizarmežs.
ķeizeris Ķeizars.
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus").
lapsasaste Ķekarainais amarants.
ķekains Ķekarains.
ķekarots Ķekarains.
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium").
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium").
botrychium Ķekarpapardes.
virkla Ķekars sīpolu.
ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis.
čača Ķekars, čemurs.
ķega Ķekars, čemurs.
ķemurs Ķekars, čemurs.
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
čeka Ķekars, kušķis, pušķis.
čemuls Ķekars, kušķis, pušķis.
čankurs Ķekars, pušķis, čemurs.
kogulītis Ķekars, pušķis, skara.
kogurs Ķekars, pušķis, skara.
čače Ķekars.
čākars Ķekars.
ķeka Ķekars.
ķeķe Ķekars.
ķeķere Ķekars.
ķeķis Ķekars.
ķenkara Ķekars.
ķenkars Ķekars.
ķenkuris Ķekars.
ķenkurs Ķekars.
ķekarains Ķekarveida.
ķekarveidīgs Ķekarveida.
čekains Ķekarveidīgs, pilns ar čemuriem.
naumburgia Ķekarzeltenes.
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēļi Ķekatas - masku gājienu dalībnieki; budeļi.
budeļi Ķekatas - masku gājienu dalībnieki; budēļi.
ķikata Ķekatas 1(1).
ķekatāties Ķekatās iet.
ķekatot Ķekatās iet.
ķekot Ķekatās iet.
čigāni Ķekatas, budēļi.
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
spīgainis Ķekatas.
ķeki Ķekatnieki, jokdari.
katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju.
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī).
ķekatas Ķekatnieki.
ķeķi Ķekatnieki.
santi Ķekatnieki.
santimerti Ķekatnieki.
santimeti Ķekatnieki.
santmerti Ķekatnieki.
santmeti Ķekatnieki.
zantmeti Ķekatnieki.
ķēkatnieks Ķekatnieks (1).
preilis Ķekatnieks, budēlis.
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
budelis Ķekatnieks.
būdelis Ķekatnieks.
budēļnieks Ķekatnieks.
budulis Ķekatnieks.
kūjenieks Ķekatnieks.
kulnieks Ķekatnieks.
pirītis Ķekatnieks.
lācis Ķekatnieku maska ar kažoku, kas izgriezts ar iekšpusi uz āru.
miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos.
Keckau Ķekava.
Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
klapkrodznieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Klapkrogs" iedzīvotāji.
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Titurga Ķekavas novada Baložu pilsētas daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
balodieši Ķekavas novada Baložu pilsētas iedzīvotāji.
bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji.
cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji.
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums.
daugmalieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" iedzīvotāji.
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji.
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji.
daugavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavas ciemats" iedzīvotāji.
dolēnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dole" iedzīvotāji.
Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums.
Pinči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
dzērumieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" iedzīvotāji.
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
elektriķieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
jaunsilieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsils" iedzīvotāji.
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants.
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
ķekavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķekava" iedzīvotāji.
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
rāmavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" iedzīvotāji.
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
bērzmentieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzmente" iedzīvotāji.
birzieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji.
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
rudzājieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzāji" iedzīvotāji.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji.
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums.
Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums.
Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka.
Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
lembotropis Ķekercītizi.
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ķeksīt Ķeksēt.
dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai.
bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
peseklis Ķeksis ar 2 zariem.
purka Ķeksis ar garu kātu zivju un vēžu izdzīšanai no piekrastes alām.
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
reksis Ķeksis, kārts ar dzelzs kāsi.
vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
pītāķis Ķeksis, stienis ar kāsi galā.
boķeris Ķeksis.
boķīzeris Ķeksis.
karpe Ķeksis.
karpis Ķeksis.
ķērsis Ķeksis.
ķeksis Ķeksītis (2).
galočka Ķeksītis, kāsītis.
ķeksu Ķeksu josta - josta ar āķiem.
ors Ķekša smaile.
ķoķene Ķēkša, virēja.
ķielavainis Ķelavainis.
ķelvāsi Ķelavaiņi.
ķeline Ķelle (1).
ķella Ķelle (1).
ķells Ķelle (1).
ķelve Ķelle (1).
ķelme Ķelle.
ķelne Ķelle.
ķerla Ķelle.
Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā.
odekoloņa Ķelnes ūdens, smaržīgs šķidrums, sastāv no spirta un dažādām ēteriskām eļļām; odekolons.
kelti Ķelti.
Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis.
Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas.
Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs.
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem.
Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši.
Finns Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - varonis, kam piemitusi liela gudrība un pareģošanas spējas.
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja.
galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu.
veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras.
kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji.
allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma.
helvēti Ķeltu cilts, kas 1. gs. pr. m. ē. dzīvoja tagadējās Šveices teritorijā.
briti Ķeltu cilts, kas kopā ar skotiem 5. gs. p. m. ē. iekaroja Britu salas.
Mapons Ķeltu dievišķais jauneklis, kuru pielūdza Gallijā un Ziemeļbritānijā.
Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos.
Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
Rianona Ķeltu mitoloģijā - Citpasaules valdnieka meita.
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
Goibniu Ķeltu mitoloģijā - dievišķais kalējs un amatniecības aizsācējs.
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls.
Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs.
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
Belans Ķeltu mitoloģijā - gaismas svētki, ko svinēja 1. maijā.
Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls.
Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā.
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli.
Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā.
ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
biturigi Ķeltu tauta Gallijā, p. m. ē. un m. ē. sākumā.
sekvani Ķeltu tauta senā Gallijā.
svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā.
santoni Ķeltu tautiņa senā Gallijā, kas dzīvoja okeāna piekrastē uz ziemeļiem no Garonnes grīvas.
Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
brigantiji Ķeltu vindeliku cilts Bodenes ezera austrumos.
Danu Ķeltu zemes un pārpilnības dieviete, visu īru dievu māte.
ķemekls Ķēmeklis, ķēms.
Strautiņu ezers Ķemera ezers Alsviķu pagastā.
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kemmern Ķemeri.
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
ĶNP Ķemeru nacionālais parks.
mesti Ķēmi.
moņi Ķēmi.
gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām.
ķēmisks Ķēmīgs.
nāberģis Ķemlāde (aužamo stāvu sastāvdaļa).
gublāns Ķemmdzija.
solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
skāte Ķemme, matu suka.
simtzaris Ķemme, šķiets (mīklās).
grebines Ķemme; matu suka.
pecten Ķemme.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
aizķemmēt Ķemmējot nonākt līdz noteiktai vietai.
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
aizķemmēt Ķemmēt aiz kaut kā.
ķemmēties Ķemmēt sev matus; sukāties.
izķemmēt Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt (1).
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
ķērzēties Ķemmēties (ilgstoši).
ķemminieks Ķemmju, šķietu izgatavotājs.
gaņilka Ķemmlēde ar galiem 1(2).
sukveidīgs Ķemmveidīgs, otveidīgs.
ctenidium Ķemmzares.
ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties.
mādžoties Ķēmoties, ākstīties.
māžļoties Ķēmoties, ākstīties.
āļot Ķēmoties, ālēties, zaimot.
varkšīties Ķēmoties, māžoties.
varkšķīties Ķēmoties, māžoties.
varkšēt Ķēmoties, viebties.
ēmeklēties Ķēmoties.
tītaroties Ķēmoties.
stempele Ķempelis (1).
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Ķempju dzirnavezers Ķempju dzirnavu dīķis.
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
ķēmeklis Ķēms (1).
ķēmeklis Ķēms (2).
bīdaklys Ķēms, biedēklis.
āmis Ķēms, ērms; āmeklis.
čēms Ķēms.
ēmeklis Ķēms.
ērmakaķis Ķēms.
fufiks Ķēms.
ķēmurs Ķēms.
urods Ķēms.
vamaklis Ķēms.
ķancāklis Ķencāklis.
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
pēlājs Ķenga, tāds, kas zākā, ķengā citus.
pēlējs Ķenga, tāds, kas zākā, ķengā citus.
noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot.
aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt).
iezākāt Ķengājoties sākt bieži apsaukāt.
Kengeragge Ķengarags.
ķenkāt Ķengāt.
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
gangaru Ķengurs.
kanguroo Ķengurs.
kengura Ķengurs.
ķenguris Ķengurs.
kengurs Ķengurs.
kenguru Ķengurs.
ķengurū Ķengurs.
ķengurus Ķengurs.
macropodidae Ķenguru dzimta.
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
valabiji Ķenguru dzimtas ģints.
ķengurēns Ķenguru mazulis.
ķēniņdēls Ķēniņa dēls; princis.
ķēniņmeita Ķēniņa meita; princese.
ķēninīte Ķēniņa meita.
ķēniņene Ķēniņiene.
ķēniņine Ķēniņiene.
pusķēneņš Ķēniņš, kam pieder puse no valsts.
ķēniņģis Ķēniņš, karalis.
ķēneņš Ķēniņš.
ķērniņš Ķēniņš.
ķēneste Ķēniņvalsts.
ķēnests Ķēniņvalsts.
ķērnišķīgs Ķēnišķīgs.
kanksis Ķenksis.
Ķenča kalns Ķentes pilskalns Ogres pilsētā.
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
ķepala Ķepa, kāja.
ķepsla Ķepa, ķetna.
lāpa Ķepa, ķetna.
letena Ķepa, ķetna.
ķebzna Ķepa, plezna.
ķetla Ķepa, roka.
ķezeklis Ķēpa, smulis, nemākulis.
ķezēklis Ķēpa, smulis, nemākulis.
zieža Ķēpa, smulis.
lapa Ķepa; plauksta; roka.
delne Ķepa.
ķebla Ķepa.
ķeta Ķepa.
ķetens Ķepa.
gruncumi Ķēpa.
ķēpe Ķēpa.
mercuks Ķēpa.
ķetainis Ķepainis.
ķeterkājis Ķepainis.
ķetaurītis Ķepainītis.
ķeblains Ķepains.
ķeparkājis Ķeparkāja.
ķisinītis Ķepas spilventiņš (sunim).
ķāpēt Ķēpāt, mīcīt.
mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt.
smečkāties Ķēpāties (parasti par ēdienu).
smulēties Ķēpāties (parasti par ēdienu).
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
ķerlāties Ķēpāties, jaukt.
ķepelēties Ķēpāties, šmurgāties.
ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu.
šmurgāties Ķēpāties; nosmērēties.
šmurgoties Ķēpāties; nosmērēties.
ķepāties Ķēpāties.
ķeperēties Ķēpāties.
ķirnīties Ķēpāties.
pļurgāties Ķēpāties.
purgāties Ķēpāties.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
ķebēt Ķepēt 1(2).
aizķepēt Ķepēt ciet.
ķecēt Ķepēt.
peķēt Ķepēt.
pikāt Ķepēt.
lugava Ķēpīga ēdiena masa.
ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens.
lancakls Ķepīgs, nekvalitatīvs ēdiens.
gletīgs Ķepīgs; sablīvēts.
peķināt Ķepināt, lipināt; nekvalitatīvi mūrēt.
ķebināt Ķepināt, neveiksmīgi līmēt.
lapočka Ķepiņa.
ķepovieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji.
lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji.
Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
Tūķauci Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Tukiši" nosaukuma variants.
Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
ķepselēt Ķepsēt.
ķibēt Ķept.
uzkuļināties Ķepurojoties (ar grūtībām) izķepuroties.
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzstirināties Ķepurojoties uzkļūt.
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
ķēpurot Ķepurot.
atķepurot Ķepuroties šurp, tipināt šurp.
spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
ķeprot Ķepuroties, spārdītie.
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
kapačāties Ķepuroties, spārdīties.
ķēbaroties Ķepuroties, spārdīties.
ķeburēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparāties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparoties Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēt Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeproties Ķepuroties, spārdīties.
ķepurēties Ķepuroties, spārdīties.
ķiparāties Ķepuroties, spārdīties.
saspīrenēties Ķepuroties, spārdīties.
saspirināties Ķepuroties, spārdīties.
spirāties Ķepuroties, spārdīties.
spurduļot Ķepuroties, spārdīties.
stikāt Ķepuroties, spārdīties.
stikāties Ķepuroties, spārdīties.
šuinīties Ķepuroties, spārdīties.
ķēbarot Ķepuroties, spirināties.
ķeburēt Ķepuroties, spirināties.
ķeburot Ķepuroties, spirināties.
ķeburoties Ķepuroties, spirināties.
ķaimerēties Ķepuroties, turēties pretim.
cērot Ķepuroties.
kaparāties Ķepuroties.
ķeberēties Ķepuroties.
ķiberēties Ķepuroties.
ķepveidīgs Ķepveida.
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags.
maranas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
marnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
mārnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
mārnaki Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
matnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
sarkane Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vānags Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnags Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnaugi Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnkāja Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnnagas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnnagi Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
viermakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
tītenis Ķeraiņu madara (“Galium aparine”).
vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags.
ķērāja Ķērājs.
ķereklis Ķeramie nagi, piem., kaķim.
kārciens Ķērciens.
ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
kārkt Ķērcoši runāt.
skarbains Ķērcošs, dusmīgs.
šķerbulains Ķērcošs, krācošs, aizsmacis.
uzķērkt Ķērcot ataicināt, izsaukt.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saķērkt Ķērcot sasaukt.
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums.
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms.
ķēriņš Ķēriens, loms.
lobs Ķēriens, loms.
māklis Ķēriens, prasme, spēja.
grobins Ķēriens.
pakums Ķēriens.
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
ķērcoņa Ķērkoņa (1).
ķērcoņa Ķērkoņa (2).
ķērkši Ķērksis.
čākstēt Ķerkstēt, sēkt (par balsi).
ķērksēt Ķerkstēt.
ķērkšēt Ķērkstēt.
ķēršķēt Ķērkstēt.
bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis).
ķērkstoši Ķerkstošs.
lerkša Ķērkšana, činkstēšana, raudāšana.
pļerkškoņa Ķērkšana, pļerkstēšana.
gārciens Ķērkšana; gārdziens.
kārcināt Ķērkt (1).
kārcinēt Ķērkt (1).
kārkt Ķērkt (par dažiem putniem); par vārnas balsi.
karkt Ķērkt (par dažiem putniem).
klurgstēt Ķērkt kā gailim, kad tas vanagu ieraudzījis.
krauklēt Ķērkt, apzīmējums kraukļa balss skaņām.
karkšēt Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
kārkšēt Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
karkšķēt Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
kārkšķēt Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
vūkšēt Ķērkt, čirkstēt.
vūšķēt Ķērkt, čirkstēt.
plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt.
žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt.
čērkšt Ķērkt, kaukt.
ķekarēt Ķērkt, kladzināt.
ķankšķināt Ķērkt, klaigāt.
gārcelēt Ķērkt, krākt.
gārcenēt Ķērkt, krākt.
greždināt Ķērkt, krākt.
krēcināt Ķērkt, krākt.
būžot Ķērkt.
plērkt Ķērkt.
pļērkt Ķērkt.
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
augums Ķermenis (cilvēkam).
diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni.
pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
corpus Ķermenis, kopība, krājums.
corps Ķermenis, korpuss, korporācija.
trapezoedrs Ķermenis, kura sāni ir trapeces.
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
body Ķermenis.
ķermeniski Ķermenisks.
amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
bodiārts Ķermeņa apgleznošana.
bioskopija Ķermeņa apskate, lai noteiktu, vai tajā ir vēl dzīvība.
somatoskopija Ķermeņa apskate.
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
permeabilitāte Ķermeņa caurlaidības spēja.
katafilakse Ķermeņa dabisko aizsardzības spēju pavājināšanās.
apvidus Ķermeņa daļa (ap kādu orgānu).
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu; apvidus (3).
krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža.
pakrūteža Ķermeņa daļa zem krūtīm, kuņģa zona.
paļipa Ķermeņa daļa zem ļipas.
pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte.
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
bibis Ķermeņa daļa, loceklis, kam ir īsa, strupa puļķveida forma; puļķveida izaugums, veidojums.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
dehematizācija Ķermeņa daļas atasiņošana, lietojot spiedienu vai asins nolaišanu.
hidrotomija Ķermeņa daļas atvēršana vai sadalīšana ar spēcīgu ūdens strūklu.
makrodistrofija Ķermeņa daļas palielināšanās.
adukcija Ķermeņa daļas vai locekļa pievilkšana viduslīnijai.
skeletotopija Ķermeņa daļas vai orgāna novietojums attiecībā pret skeletu.
reinversija Ķermeņa daļas vai orgāna novietošana atpakaļ normālā stāvoklī, piem., izvērstas dzemdes reponēšana.
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
elefantiāze Ķermeņa daļu palielināšanās, pietūkums (limfas sastrēguma un limfvadu paplašināšanās dēļ).
henoze Ķermeņa daļu savienošanās, kuras parasti ir šķirtas, piem., plakstiņu aizvēršanās.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
akreritroze Ķermeņa distālo daļu eritēma un tūska kā vazomotoru funkcijas traucējumu sekas.
akranestēzija Ķermeņa distālo daļu nejutība.
akropahija Ķermeņa distālo daļu nenormāls resnums.
akrestēzija Ķermeņa distālo daļu pastiprināta jutība.
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
cēle Ķermeņa dobums; vēdera dobums.
parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā.
klinostatisms Ķermeņa guļus stāvoklis.
kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
kājstarpe Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
kājstarpis Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
kalciokinēze Ķermeņa kalcija rezervju mobilizācija.
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
panestēzija Ķermeņa kopsajūta, apziņa.
pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
abdukcija Ķermeņa locekļa atvirzīšana no ķermeņa viduslīnijas.
paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam.
metasomatoze Ķermeņa maiņa, ieiešana citā miesā.
ĶMI Ķermeņa masas indekss.
somatometrija Ķermeņa mērīšana.
spranda Ķermeņa muguras daļa, kas aptver divus augšējos skriemeļus; sprands.
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
limoftīze Ķermeņa novājējums no bada.
sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
karstums Ķermeņa paaugstināta temperatūra.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta.
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
gūžugals Ķermeņa pakaļējā daļa ap gūžām (dzīvniekiem).
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums.
siltumnāve Ķermeņa pārkāršanas izraisīta nāve.
paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
metamērija Ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem).
termolīze Ķermeņa siltuma zudums ar izgarošanu, izstarošanu u. c.
dezodorants Ķermeņa smakas (piem., sviedru smakas) novēršanas līdzeklis.
ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju.
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
propriorecepcija Ķermeņa stāvokļa, līdzsvara un kustību pārmaiņu uztvere.
sufūzija Ķermeņa šķidruma izplūšana apkārtējos audos; plašs asinsizplūdums zem ādas.
aciklija Ķermeņa šķidrumu cirkulācijas apstāšanās.
leptohīmija Ķermeņa šķidrumu nepilnvērtība.
somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
virze Ķermeņa taisnvirziena kustība.
lipoatrofija Ķermeņa taukaudu atrofija.
lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums.
elektropireksija Ķermeņa temperatūras paaugstināšana ar elektrisko strāvu terapijas nolūkā.
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens.
termakoģenēze Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pēc zāļu lietošanas.
hipertermija Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās siltuma sastrēguma dēļ.
monotermija Ķermeņa temperatūras pastāvīgums visas dienas laikā.
hipotermija Ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo temperatūru.
makroģenitosomija Ķermeņa un dzimumorgānu pārmērīga attīstība.
eiritmija Ķermeņa un orgānu harmoniska attīstība.
komplekcija Ķermeņa uzbūve, sejas krāsa.
somatotips Ķermeņa uzbūves tips.
somatoģenēze Ķermeņa uzbūves un īpašību izveidošanās atkāra no apkārtējās vides.
iztilpums Ķermeņa vai atsevišķa orgāna tilpuma palielinājums, kā tā virsmas atsevišķas daļas izvirzījums.
hemihipermetrija Ķermeņa vai orgāna vienas puses nesamērīgs palielinājums.
manekens Ķermeņa vai tā daļas modelis, ko lieto apmācībai (ķirurģijā, anatomijā u. c.).
asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni.
hemiatrofija Ķermeņa vai tā daļas vienas puses atrofija.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
žestika Ķermeņa valoda.
statūra Ķermeņa veids, augums.
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
hemihipertrofija Ķermeņa vienas puses hipertrofija.
hemimiastēnija Ķermeņa vienas puses miastēnija.
hemiparestēzija Ķermeņa vienas puses parestēzija.
hemitremors Ķermeņa vienas puses trīce.
citoklēze Ķermeņa vienu šūnu ietekme uz citām šūnām ("šūnu sasaukšanās").
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1).
līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes.
radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu.
izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
hemihipoplāzija Ķermeņa, tā daļas vai orgāna vienas puses nepietiekama attīstība.
hemihiperplāzija Ķermeņa, tā daļas vai orgāna vienas puses pārmērīga attīstība.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
kreimķērne Ķērne ar krējumu.
krējumķērne Ķērne ar krējumu.
ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
boika Ķērne.
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties.
izgūstīt Ķerot dabūt ārā.
aizdūlēt Ķerot zivis, iedegt uguni.
uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
ķēpuri Ķērpas, žeburi.
ķērpuļot Ķērpāt.
tēznes Ķērpis.
karpitnes Ķērpji.
ķērpāji Ķērpji.
lichenes Ķērpji.
lichēnes Ķērpji.
lithosiinae Ķērpjlācīši.
eilema Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
lithosia Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu.
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
cefalodija Ķērpju lapoņa izaugums, kurā simbionts ir zilaļģes (pārējās lapoņa daļās - zaļaļģes).
arthoniales Ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases artoniju rinda.
acrocordia Ķērpju nodalījuma asku ķērpju pirenulu rindas ģints.
tricholomataceae Ķērpju nodalījuma bazīdiju ķērpju klases dzimta.
amphoridium Ķērpju nodalījuma verukāriju rindas verukāriju dzimtas ģints.
izīdijas Ķērpju veģetatīvie vairošanās orgāni; sīki lapoņa virsmas izaugumi, ko veido sēnes hifas un starp tām esošās aļģes.
grauznis Ķērpjutis.
psocoptera Ķērpjutis.
copeognatha Ķērpjutu "Psocoptera" nosaukuma sinonīms.
corrodentia Ķērpjutu "Psocoptera" nosaukuma sinonīms.
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās.
caecilius Ķērpjutu kārtas ģints.
liposcelis Ķērpjutu kārtas ģints.
metylophorus Ķērpjutu kārtas ģints.
psocus Ķērpjutu kārtas ģints.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
tačka Ķerra 1; stumjams transportlīdzeklis ar vienu riteni.
tački Ķerra 1.
taščiks Ķerra 1(1).
tasčuks Ķerra 1(1).
ķerza Ķerra kūtsmēslu transportēšanai.
miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
ķērsas Ķērsa.
cardamine Ķērsas.
ķersts Ķerstala.
ķaki Ķerstīšanās, jokošanās.
noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
kramstīties Ķerstīt ar zobiem (kā zirgs).
karstīt Ķerstīt, strauji tvert.
ķarstīt Ķerstīt; strauji tvert.
ķerāt Ķerstīt.
šķarstīties Ķerstīties, grābstīties.
kamstīties Ķerstīties, savstarpēji kost (viens otram).
atsažņaudzīties Ķerstīties, spaidīties.
karstīties Ķerstīties.
ķarstīties Ķerstīties.
žākstīties Ķerstīties.
uzķerstīt Ķerstot, tvarstot saķert.
šķērši Ķērši.
kāpināt Ķert (vēžus) ar krītiņiem.
blusoties Ķert blusas (parasti par dzīvniekiem).
blusot Ķert blusas.
nēģot Ķert nēģus.
utoties Ķert utis.
varžot Ķert vardes (vēžošanai).
klemperot Ķert vēžus ar klemperi.
spīļot Ķert vēžus ar spīlēm.
vēžot Ķert vēžus.
vistīt Ķert vistas.
vistot Ķert vistas.
cemmerēt Ķert zivis ar lieliem āķiem jeb cemmeriem.
udelēt Ķert zivis ar ūdu.
lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
žurkot Ķert žurkas.
krepīt Ķert, grābt ciet, apcietināt.
ķibt Ķert, grābt, kampt.
capt Ķert, grābt, zagt.
kārstīt Ķert, grābt.
lavīt Ķert, gūstīt, uzglūnēt.
gūbstīt Ķert, gūstīt.
valgt Ķert, gūstīt.
nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
ģimstīt Ķert, plosīt (par suni).
čubt Ķert, saķert, noķert.
ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
ķinnīt Ķert, saķert.
gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt.
dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties); dzenāt citam citu.
dogoņaķ Ķert.
ķvert Ķert.
ķērdēties Ķerties (elkoņos).
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
kruistīties Ķerties pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkt, tīkot pēc kā.
gūties Ķerties pie kā.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
ķurpele Ķervele.
ķerveļi Ķerveles.
čurmulis Ķervelis.
ķerbelis Ķervelis.
rumpauši Ķerveļi; rumpucis.
murķi Ķerveļi.
ķervuļains Ķervulains.
grūstava Ķesele zivju ķeršanai.
grūstave Ķesele zivju ķeršanai.
grūstavis Ķesele zivju ķeršanai.
grūstevis Ķesele zivju ķeršanai.
grūstuve Ķesele zivju ķeršanai.
grūstuvis Ķesele zivju ķeršanai.
smelte Ķesele zivju ķeršanai.
dūkuris Ķesele zivju smelšanai.
plemperis Ķesele, vēžu tīkls.
ķeselis Ķesele.
ķesene Ķesele.
bulstāgs Ķestera nūja.
štesteris Ķesteris; šķesteris.
šķesteris Ķesteris.
ziņģis Ķesteris.
ķesties Ķesties virsū - uzbāzties.
Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
depe Ķetna, ķepa.
ķeblīte Ķetna, ķepa.
ķeblītis Ķetna, ķepa.
lēpa Ķetna, ķepa.
delve Ķetna; liela delna.
šķetna Ķetna.
ķetnains Ķetnots.
čugnejs Ķets; čuguns.
ķeta Ķets.
lauķene Ķēve ar baltu plankumu.
lūkaza Ķēve ar lāpstas veida ausīm.
kumeļmāte Ķēve, kam ir kumeļš.
spardaunīca Ķēve, kas bieži sper.
spārdaunīce Ķēve, kas bieži sper.
spārdauniece Ķēve, kas bieži sper.
kvīka Ķēve, kas kviec un sper, spertavnīca.
spertavnīca Ķēve, kas kviec un sper; kvīka.
lēkša Ķēve, kas lec.
lēkše Ķēve, kas lec.
lēkšņa Ķēve, kas lec.
ērzelnīca Ķēve, kas meklējas.
mīznīca Ķēve, kas spārdās.
kose Ķēve; zirgs.
traula Ķēve.
Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
plaukaste Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
plaukastīte Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
ķēvnīce Ķēvnīca.
ķēvjupupi Ķēvpupi.
ķēvtiti Ķēvpupi.
ķēzīts Ķēvpupi.
verpa Ķēvpupi.
červelis Ķēvpups, bisiņš.
ķēvpupe Ķēvpups.
Ķevu Ķevu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
Ķēvu Ķēvu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
penteris Ķeza, ķibele, sarežģījums.
ķērneklis Ķeza, ķibele.
smurga Ķeza, nelāga lieta.
piespruņģis Ķeza, spiedīga, problēmiska situācija.
ķeda Ķeza.
ķese Ķeza.
ķieze Ķeza.
sprukstes Ķeza.
žurga Ķeza.
ķēzāties Ķezāties.
šķērbēģis Ķezbere.
šķērbele Ķezbere.
šķērbēlis Ķezbere.
šķērbere Ķezbere.
šķērbergs Ķezbere.
ķiezēties Ķezēties.
iezāt Ķēzīt (3).
lopot Ķēzīt, pasliktināt.
pieķēzīties Ķēzoties piemēslot (1).
piesaķezīties Ķēzoties piemēslot (1).
ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde.
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos.
purza Ķibele, ķeza.
sprunga Ķibele, ķeza.
kankaļa Ķibele.
kankale Ķibele.
ķimpele Ķibele.
ķiņķis Ķibele.
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
ķickaziņas Ķickaziņas sist - kāda spēle.
kņidas Ķidas (1).
ģendumi Ķidas, iekšas, plunči.
šķudas Ķidas, iekšas.
ķides Ķidas.
požņas Ķidas.
ķīķēt Ķidāt (zivis).
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas.
veidāt Ķidāt, tīrīt.
ķidēt Ķidāt.
ķidīt Ķidāt.
ķīkāt Ķidāt.
ķiskāt Ķidāt.
kuldains Ķidu ēdiens, kas tiek dalīts dienu pirms kāzām.
jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
cegls Ķieģelis.
ceglys Ķieģelis.
ģiēģelis Ķieģelis.
ķeģele Ķieģelis.
ķiegalis Ķieģelis.
kirpičs Ķieģelis.
plīte Ķieģelis.
stieģelis Ķieģelis.
stiģelis Ķieģelis.
tieģelis Ķieģelis.
briķetes Ķieģelīšu veidā sapresēti akmeņogļu vai brūnogļu smalkumi.
ķieģelnīca Ķieģeļceplis.
ķieģelnīce Ķieģeļceplis.
stīgeļceplis Ķieģeļceplis.
ceplinieks Ķieģeļcepļa deģis; ķieģeļu dedzinātājs.
stegļi Ķieģeļi.
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai.
cegalne Ķieģeļnīca.
plītnice Ķieģeļnīca.
stieģelnieks Ķieģeļu dedzinātājs.
kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai.
zukuris Ķieģeļu izvirzījums skurstenī virs jumta, lai gar skursteni lietus netek garām.
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
ķieģ. Ķieģeļu- (~ māja).
ķiepšis Ķiepals.
ķikuzis Ķiguzis.
ķinkala Ķīkala.
Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā.
Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā.
Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Ķīkas strauts Ķīku strauts, Mēmeles pieteka.
ķipurains Ķikurains.
Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā.
ķikuts Ķikurs.
ķivulis Ķikurs.
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
Kukuru ezers Ķikuru ezers Turlavas pagastā.
stika Ķikuta sauciena apzīmējums.
kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major").
stikods Ķikuts ("Gallinago media").
stikots Ķikuts ("Gallinago media").
ķikots Ķikuts (1).
ķikāns Ķikuts.
ķikaza Ķikuts.
ķikkaza Ķikuts.
ķikukaza Ķikuts.
šnibe Ķikuts.
ķiķerītis Ķiķerainis.
ķīkars Ķīķeris.
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
ķecinēt Ķiķināt.
kikināt Ķiķināt.
noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
saķiķināties Ķiķinoties sazināties.
ķīlis Ķīla 1(1).
gage Ķīla, alga.
ķīlenieks Ķīla, ķīlnieks 1(1).
aizcilas Ķīla.
zalaks Ķīla.
zalogs Ķīla.
ķilate Ķilata, brētliņa.
ķilis Ķilata, brētliņa.
ķilka Ķilata, brētliņa.
kamsa Ķilava.
kilavas Ķilavas.
kiļkas Ķilavas.
kilo Ķilavas.
ķilosi Ķilavas.
ķilavbundža Ķilavu kārba.
ciess Ķilda, bāršanās, nesaticība.
jēgotne Ķilda, bāršanās.
šķaids Ķilda, bāršanās.
karme Ķilda, iemesls ķildoties.
štimmiņš Ķilda, nesaticība.
rāte Ķilda, strīds, naids.
derdzis Ķilda, strīds, nesaderība.
kašķis Ķilda, strīds.
narkšis Ķilda, strīds.
ņezga Ķilda, strīds.
sastrīde Ķilda, strīds.
sastrīdus Ķilda, strīds.
scēna Ķilda, strīds.
tieņus Ķilda, strīds.
trīde Ķilda, strīds.
ņurgus Ķilda, tenkas.
pļumpis Ķilda, troksnis.
ece Ķilda.
karmēklis Ķilda.
ķildus Ķilda.
precība Ķilda.
karmeklis Ķildas meklētājs.
naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
urgučas Ķildas, strīdi.
ķildonis Ķildavnieks.
ķildkārība Ķildība.
kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis.
lūputriece Ķildīga sieviete.
Megera Ķildīga un ļauna sieviete.
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
dervelis Ķildīgs cilvēks.
erelis Ķildīgs cilvēks.
erģis Ķildīgs cilvēks.
ērģis Ķildīgs cilvēks.
ērksis Ķildīgs cilvēks.
iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks.
karčaunieks Ķildīgs cilvēks.
karneklis Ķildīgs cilvēks.
kārneklis Ķildīgs cilvēks.
kasīklis Ķildīgs cilvēks.
kašķis Ķildīgs cilvēks.
kašklis Ķildīgs cilvēks.
ķezis Ķildīgs cilvēks.
ķiezis Ķildīgs cilvēks.
laukturis Ķildīgs cilvēks.
ļerkša Ķildīgs cilvēks.
peška Ķildīgs cilvēks.
peska Ķildīgs cilvēks.
peslis Ķildīgs cilvēks.
porka Ķildīgs cilvēks.
purka Ķildīgs cilvēks.
skutele Ķildīgs cilvēks.
strīdelnieks Ķildīgs cilvēks.
strīdītājs Ķildīgs cilvēks.
terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
kasīgs Ķildīgs, kašķīgs, saīdzis.
ķesīgs Ķildīgs, kašķīgs.
nīšķīgs Ķildīgs, kašķīgs.
tieselniecīgs Ķildīgs, kašķīgs.
biksīgs Ķildīgs, kauslīgs.
pencīgs Ķildīgs, kauslīgs.
urzīgs Ķildīgs, ķīvīgs.
skaldīgs Ķildīgs, neiecietīgs.
kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
āzīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
ecīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
naidīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
ķirzīgs Ķildīgs, riekls.
kaseklīgs Ķildīgs, strīdīgs, arī nesaticīgs.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs.
peķīgs Ķildīgs; neapmierināts.
encīgs Ķildīgs.
erdzīgs Ķildīgs.
erģīgs Ķildīgs.
kavēkslīgs Ķildīgs.
ķīvelīgs Ķildīgs.
ķīvīgs Ķildīgs.
nekašains Ķildīgs.
ņerdzīgs Ķildīgs.
ražģīgs Ķildīgs.
štimmīgs Ķildīgs.
ecīgums Ķildīgums, nesaticīgums.
ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
ence Ķildniece.
riekaļa Ķildniece.
ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu.
ķesis Ķildnieks, kasīklis.
ķeška Ķildnieks, kašķis.
ķestuvis Ķildnieks, kašķis.
ebudzis Ķildnieks, rieklis.
ķeslis Ķildnieks, rieklis.
trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
ķibelnieks Ķildnieks, strīdnieks.
strīdspakaļa Ķildnieks, strīdnieks.
encis Ķildnieks.
ēška Ķildnieks.
ēšķis Ķildnieks.
gremslis Ķildnieks.
kašķinieks Ķildnieks.
ķildenieks Ķildnieks.
ķīveklis Ķildnieks.
ķīvenieks Ķildnieks.
plēška Ķildnieks.
plēšuka Ķildnieks.
rāteklis Ķildnieks.
rātulis Ķildnieks.
šķenderis Ķildnieks.
spertenis Ķildnieks.
strīdaks Ķildnieks.
strīdoņa Ķildnieks.
strīdukausis Ķildnieks.
tērpeklis Ķildnieks.
nīšķis Ķildnireks.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
jegas Ķildošanās, strīdi.
mienot Ķildot, strīdu uzturēt.
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
kalačot Ķildoties un trokšņot.
urgučot Ķildoties, bārties.
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
ķimpāties Ķildoties, ielaisties, nodoties.
kašķāties Ķildoties, ietiepties.
nīšķēties Ķildoties, kašķēties.
tervēties Ķildoties, kaulēties.
šķandīties Ķildoties, lamāties.
izerbīties Ķildoties, plūkties, nopūlēties.
spurīties Ķildoties, pretoties, naidoties.
blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni.
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties.
brančukoties Ķildoties, strīdēties.
eņķēties Ķildoties, strīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
naizoties Ķildoties, strīdēties.
pekstēties Ķildoties, strīdēties.
pešļoties Ķildoties, strīdēties.
kārnīties Ķildoties; ārdīties.
vaidavāt Ķildoties; arī rāties.
jemties Ķildoties; bārties.
peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
nīsties Ķildoties; nesatikt (ar kādu).
dzedroties Ķildoties.
erģīties Ķildoties.
ērpēties Ķildoties.
ķilbāt Ķildoties.
ķilbāties Ķildoties.
ķildāt Ķildoties.
ķildāties Ķildoties.
ķildot Ķildoties.
ķirzāties Ķildoties.
ķirzīties Ķildoties.
milināties Ķildoties.
preķēt Ķildoties.
tarbāties Ķildoties.
Ziemeļjūras–Baltijas jūras kanāls Ķīles kanāls, kas šķērso Jitlandes pussalu.
Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
ķīlāt Ķīlēt.
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
vadzis Ķīlis (kā) skaldīšanai, plēšanai.
ķielis Ķīlis (kuģim).
poļa Ķīlis koka sašķelšanai.
vente Ķīlis malkas sašķelšanai.
mauklis Ķīlis ratu loka aizkaustīšanai (liecot).
aizturķīlis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
aizturvadzis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
sprailis Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
spraisla Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
maule Ķīlis, tapa.
atredzēns Ķīlis.
kaušķis Ķīlis.
šķīlis Ķīlis.
ķilkas Ķilka.
Ķilmeņupe Ķilmiņupe Rojas pagastā.
amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs).
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
ķīlaniski Ķīļa veidā.
ķīliski Ķīļa veidā.
cikelis Ķīļbārda; zoda bārda.
ciķelis Ķīļbārda; zoda bārda.
bukumbārda Ķīļbārda.
cikelbārda Ķīļbārda.
kazbārda Ķīļbārda.
kazbārdiņa Ķīļbārda.
skicele Ķīļbārda.
cikelītis Ķīļbārdiņa.
notiophilus Ķīļgalvji - vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints.
klinkets Ķīļkrāns, ar ko noslēdz kuģa cauruļvadus.
klečkas Ķiļķeni, klimpas.
drupaliņa Ķiļķēns, klimpa.
ķiļķins Ķiļķens.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
sphenolobus Ķīļlapes.
sphenophyllales Ķīļlapju rinda.
vadžu raksts Ķīļraksts.
Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
ķīļvaters Ķīļūdens.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
stidziņa Ķīļveida adījums cimda paplatināšanai.
janka Ķīļveida formas cirvis slīperu ciršanai.
kaikāns Ķīļveida formas cirvis slīperu ciršanai.
rievķīlis Ķīļveida ierievis, kas tiek iedzīts rievās, tāpēc detaļu savienojums nav pilnīgi precīzs.
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements.
ķīļveidīgs Ķīļveida.
kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot.
ķīleniski Ķīļveidīgi.
ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
kauss Ķīļveidīgs, važveidīgs.
vadzīgs Ķīļveidīgs.
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
rhynchocephalia Ķīļzobjveidīgie jeb snuķgalvji.
sphenodon Ķīļzobjveidīgo kārtas ģints.
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
ķimins Ķimelis.
ķimenis Ķimene 1.
ķiminveidīgs Ķimenei līdzīgs.
ķimini Ķimenes ("Carum").
ķimiņi Ķimenes (sēklas).
carum Ķimenes.
ģimenis Ķimenes.
ķiemels Ķimenes.
kimele Ķimenes.
ķimuni Ķimenes.
ķinepes Ķimenes.
kumele Ķimenes.
ķimengrauze Ķimeņgrauzis.
ķimengriezis Ķimeņgrauzis.
ķimingriezis Ķimeņgrauzis.
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
ķiminkūka Ķimeņmaizīte.
ķiminmaizīte Ķimeņmaizīte.
ķimenēts Ķimeņots.
ķimele Ķimeņu degvīns.
ruciņš Ķimeņu sieriņš.
buzs Ķimeņu tēja ar saldu pienu.
donors Ķīmijā - molekula, atomu grupa vai atoms, kas viegli atdod elektronu.
čemija Ķīmija (mācību priekšmets).
čīmija Ķīmija (mācību priekšmets).
ķīmene Ķīmija (mācību priekšmets).
alomērisms Ķīmijā atšķirīga ķīmiskā uzbūve, bet vienāda kristālu forma.
dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
bazeoloģija Ķīmijā mācība par vielu bāzēm.
ort- Ķīmijā norāda uz blakusesošiem oglekļa atomiem benzola gredzenā.
p- Ķīmijā norāda uz ķīmiskās grupas pretēju stāvokli benzola gredzenā.
stani- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
stanni- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
stanno- Ķīmijā priedēklis divvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
aviditāte Ķīmijā skābju relatīvā afinitāte pret bāzēm.
makroķīmija Ķīmija, kurā reakcijas iespējams novērot ar neapbruņotu aci.
ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā.
fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
zimoloģija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu rūgšanas procesus.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
lāzerķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu pārvērtības lāzeru starojuma iespaidā.
farmakoķīmija Ķīmijas nozare, kurā sintezē jaunus medicīniskos preparātus un pēta to struktūru.
mēģene Ķīmijas skolotāja.
halurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas izstrādā dažādu sāļu iegūšanas paņēmienus.
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem.
acet- Ķīmijas terminu sastāvdaļa, kas norāda uz sakaru ar etiķskābi, piem., acetaldehīds (etiķskābes aldehīds).
ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
ķimioterapija Ķīmijterapija.
ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1); kodne (1).
kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2); kodne (2).
kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
granasons Ķīmikālijas graudu kodināšanai.
prūšpulveris Ķīmikālijas prusaku iznīcināšanai.
ķimikāti Ķimikālijas.
ķimiobiotisks Ķimioterapeitiska līdzekļa kombinācija antibiotisku vielu, piem., sulfonamīda kombinācija ar penicilīnu.
makroanalīze Ķīmiskā analīze, kurā izmanto 0,1-0,2 g vielas.
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
Am Ķīmiskā elementa amerīcija simbols, atomnumurs 95.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
masspektrs Ķīmiskā elementa izotopu masu sadalījuma fotogrāfisks attēls vai diagramma.
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
allotropija Ķīmiska elementa pastāvēšana vairākos veidos, piem., ogle, grafīts, dimants.
unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
anhidrīdi Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā, kas ir vienāds ar protonu skaitu elementa atoma kodolā vai elektronu skaitu neitrālā atomā.
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
himioģenēze Ķīmiskā ģenēze, olas drostalošanās stimulācija ar ķīmisku aģentu.
luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
etildichlorarsīns Ķīmiskā kara līdzeklis, tika izmantots 1. pasaules karā, ražoja Vācijā.
per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
hemomorfoze Ķīmiskā morfoze, ārējā izskata maiņa ķīmiskā procesa gaitā.
pinakolīnpārgrupēšanās Ķīmiska pārgrupēšanās reakcija, ko izmanto ketonu iegūšanai.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
fotoreakcija Ķīmiska reakcija, kas notiek gaismas ietekmē.
dismutācija Ķīmiska reakcija, kurā no divām aldehīda molekulām viena oksidējas par skābi, bet otra reducējas par spirtu.
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
ūdeņražsaite Ķīmiska saistība, ko starp 2 citiem atomiem veido ūdeņraža atoms.
donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles.
r- Ķīmiska savienojuma nosaukuma, resp., formulas priekšā nozīmē racēmiski, t. i. optiski neaktīvu vielu.
racemizācija Ķīmiska savienojuma optiskā izomēra pārvēršanās optisko izomēru maisījumā.
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
himčistka Ķīmiskā tīrītava.
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
telūrskābe Ķīmiska viela - H2TeO4.
neiromediators Ķīmiska viela organismā, kura radusies nervaudos un vada nervu impulsus sinapsēs.
reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā.
aromatizators Ķīmiska viela, kas kaut kam piešķir aromātu.
didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
argons Ķīmiskais elements - inerta gāze, periodiskās sistēmas 18. elements; simbols - Ar; pārtikas piedeva E938.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
prezodīms Ķīmiskais elements - metāls.
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
meitnerijs Ķīmiskais elements ar kārtas numuru 109, simbols Mt, atklāts 1982. gadā.
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns).
nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai.
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
gadolīnijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 64. elements, atommasa - 157,25, simbols Gd, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
borijs Ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, atklāts 1981. g., simbols Bh, atomnumurs - 107, tā stabilākā izotopa - borija-270 - pussabrukšnas periods ir 61 s.
cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
francijs Ķīmiskais elements, simbols Fr, atomnumurs 87, atommasa - 223,02, radioaktīvs sārmu metāls, eksistē vairāk nekā 20 radioaktīvie izotopi.
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
perhidrāts Ķīmiskais savieno jums ar ūdeņraža peroksīdu.
himija Ķīmiskais zīmulis.
himiks Ķīmiskais zīmulis.
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
alkalimetrija Ķīmiskās analīzes metode, kas pamatojas uz sārma precīzu neitralizāciju ar skābi.
makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā.
merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu.
mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu.
kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu.
termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
fotokatalīze Ķīmiskas reakcijas katalīze gaismas staru ietekmē.
autokatalīze Ķīmiskas reakcijas paātrināšanās, šās reakcijas produktiem iedarbojoties kā katalizatoriem.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG").
depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
fitotoksināti Ķīmiskas vielas, kas bojā augu valsti.
fitotoksinanti Ķīmiskas vielas, kas paredzētas dzīvās dabas iznīcināšanai.
fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
nematocīdi Ķīmiskas vielas, ko izmanto augu aizsardzībā nematožu iznīcināšanai.
fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
defloranti Ķīmiskas vielas, kuru iedarbībā augiem nobirst lapas un ziedi.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kura izmēri krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
limacīdi Ķīmiski kailgliemežu apkarošanas līdzekļi.
oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
aktinoķīmija Ķīmiski procesi, ko ierosina staru enerģija.
dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā.
dubultsāļi Ķīmiski savienojumi ar dubultsaiti, kas ūdensšķīdumā pilnīgi disociējas jonos.
v-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
vī-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
amīdi Ķīmiski savienojumi, kuri rodas, ja metāls aizstāj vienu amonjaka ūdeņraža atomu.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr.
sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību.
silicēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar silīciju, lai palielinātu korozijizturību jūras ūdenī un skābēs.
cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli.
cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
borēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids, kurā instrumentu virskārtu piesātina ar boru; bors veido borīdus un stipri palielina virskārtas cietību, nodilumizturību, instrumenta noturību.
ferrīts Ķīmiski tīra dzelzs.
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
antimutagēni Ķīmiski un fizikāli aģenti, kas samazina mutāciju biežumu.
raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze.
ķimikālijas Ķīmiskie reaģenti un preparāti.
aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
sāļraži Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
aprete Ķīmisko vielu maisījums, kuru izmanto tekstilizstrādājumu vai ādu apretēšanai.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
sulfhidrilgrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SH grupa.
sulfogrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SO3H grupa.
mazūrijs Ķīmisks elements ar kārtas skaitli 75.
radioelements Ķīmisks elements ar radioaktīvām īpašībām.
metargons Ķīmisks elements, atmosfēras gaisā atrasta gāze.
ftors Ķīmisks elements, bezkrāsaina, stipri smirdoša gāze, tas pats kas fluors.
erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
etilkarbazols Ķīmisks kara līdzeklis, ko 1. pasaules karā lietoja Vācija, cieta viela.
smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
insektifūgs Ķīmisks līdzeklis, kas atbaida insektus.
karbonils Ķīmisks oglekļa oksīda un metāla savienojums.
fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle.
ciklamāts Ķīmisks saldināšanas līdzeklis; tiek uzskatīts, ka, lietots lielās devās, spēj izraisīt saslimšanu ar vēzi.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām.
sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls.
glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts.
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
izostērs Ķīmisks savienojums, kas ieņem cita savienojuma vietu, kuram identiska molekulas konfigurācija; kompetitīvs inhibitors.
katjonogēns Ķīmisks savienojums, kas organismā var kļūt par katjonu vai atdalīt katjonu.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
trimērs Ķīmisks savienojums, kas sastāv no trim vienādām struktūrvienībām.
hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
pentaciklisks Ķīmisks savienojums, kurā ir piecatomu cikls.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
hemi- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
hemo- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
hēmiptereni Ķīmisku savienojumu grupa, kas ir puse no terpenu formulas.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem; komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
dl- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski neaktīvu vielu, kas sastāv no līdzīgām daļām optiski labās (d-) un optiski kreisās (l-) modifikācijas.
ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai.
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
ķimzīt Ķimzāt.
duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
mohabuti Ķīnā raibi izkrāsoti zīdi.
fanza Ķīnā un Korejā - neliela māja uz koka stabu karkasa.
CN Ķīna, valsts divburtu kods.
Ķīnas Tautas Republika Ķīna, valsts pilnais nosaukums ("中华人民共和国", "Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó").
chinaklajs Ķinaklajs - kaolīns, porcelāna māls.
bokseris Ķīnas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma slepenās patriotiskās biedrības loceklis.
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
Actinidia chinesis Ķīnas aktinīdija.
Alligator sinensis Ķīnas aligators.
astrine Ķīnas astere ("Callistephus chinensis").
Callistephus chinensis Ķīnas astere.
Astilbe chinensis Ķīnas astilbe.
Austrumķīna Ķīnas austrumu daļa.
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība.
Syringa x chinensis Ķīnas ceriņš.
Schisandra chinensis Ķīnas citronliāna.
Dienvidķīna Ķīnas dienvidu daļa.
Coccothraustes migratorius Ķīnas dižknābis.
Sitta villosa Ķīnas dzilnītis.
pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs.
Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki.
bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
Cinnamomum aromaticum Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks.
Juniperus chinensis Ķīnas kadiķis.
Camellia sinensis Ķīnas kamēlija jeb tējaskrūms.
Khawia sinensis Ķīnas kavija.
Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis.
Eriocheir sinensis Ķīnas krabis.
Bradypterus tacsanowskius Ķīnas krūmķauķis.
Saururus chinensis Ķīnas ķirzakaste.
Ligustrum sinense Ķīnas ligustrs.
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
kaolīns Ķīnas māli.
Miscanthus sinensis Ķīnas miskante.
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
Neillia sinensis Ķīnas neilija.
Dianthus chinensis Ķīnas neļķe.
ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam.
Antheraea pernyi Ķīnas ozolu zīdtauriņš.
primula sinensis Ķīnas prīmula.
Rademachera sinica Ķīnas rademahera.
Gymnocladus chinensis Ķīnas ragukoks.
Hibiscus rosa-sinensis Ķīnas roze jeb Havajas puķe, ko mēdz dēvēt arī par hibisku.
Trollius chinensis Ķinas saulpurene.
Ledebūra saulpurene Ķīnas saulpurene.
Sturnus sinensis Ķīnas strazds.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
CHN Ķīnas Tautas Republika, valsts trīsburtu kods.
ĶTR Ķīnas Tautas Republika.
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām).
Thea sinenesis Ķīnas tējaskrūms.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids; cigun; ci-gun.
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
Campsis grandiflora Ķīnas trompetvīns.
Liriodendron chinense Ķīnas tulpjukoks.
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā.
pelamss Ķīnas vai Indijas zīda audums, arī atlasam līdzīgs.
Wisteria sinensis Ķīnas vistērija.
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
Ziemeļķīna Ķīnas ziemeļu daļa.
Angelica sinensis Ķīnas zirdzene.
pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
Vej-To Ķīniešu budisma mitoloģijā - debesu karotājs, klosteru un budas likumu sargātājs.
Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu.
iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
pekinietis Ķīniešu dekoratīvais suns ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu, strupu purniņu, dažādās krāsās.
čja Ķīniešu domāšanas, filozofijas skolas.
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
taidzi Ķīniešu filozofijā mūžīgais avots un visa pirmsākums.
neokonfūcisms Ķīniešu fīlozofiskā skola, kas izveidojās Sunu dinastijas laikā (10.-13. gs.) un pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
eikomija Ķīniešu gumijas koku dzimta ("Eucommiaceae").
Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
taikonauts Ķīniešu kosmonauts.
lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
Huņduņs Ķīniešu mitoloģijā - "Haoss", pasaules radīšanas mīta galvenais varonis.
Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis.
Tai-Ji Ķīniešu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu dievs, kas valda pār visu.
Dou-Šeņs Ķīniešu mitoloģijā - baku dievība, kuru attēloja ar bakurētām izkropļotu seju.
Ge-Gu Ķīniešu mitoloģijā - bērnu dzimšanas dieviete, vecmāšu aizgādne.
Si-He Ķīniešu mitoloģijā - debesu pavēlniece, kas radīja desmit saules.
Sihe Ķīniešu mitoloģijā - debesu valdniece un desmit sauļu māte.
Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas.
Baņ-He Ķīniešu mitoloģijā - dievs - rotkaļu aizbildnis.
Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
Du-Kans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, viens no vīndaru un vīntirgotāju aizgādņiem.
Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā.
Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
Suņ-Simjao Ķīniešu mitoloģijā - dziednieku, aptiekāru un zāļu tirgotāju aizgādnis.
Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne.
Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs.
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
Lu-Sins Ķīniešu mitoloģijā - karjeras dievība, kuru īpaši pielūdza ierēdņi.
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
Lao-Dzi Ķīniešu mitoloģijā - leģendārais daoisma pamatlicējs un grāmatas "Daodedziņ" autors, ap 550. g. p. m. ē. iecelts dievu kārtā.
Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
Dzjaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - pasaules koks, kas savienoja zemi ar debesīm.
Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
Paņ-Tao Ķīniešu mitoloģijā - persiks, kas dāvā nemirstību.
Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
Di-Dzjuņs Ķīniešu mitoloģijā - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei.
Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā.
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
Huņ-Duņs Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas simbolizē haosu.
Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības.
Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
I Ķīniešu mitoloģijā - varonis, vistrāpīgākais loka šāvējs.
jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas.
Duņ-Fanšo Ķīniešu mitoloģijā - zeltkaļu un sudrabkaļu aizgādnis, kuram piedēvēja arī burvja un brīnumu iztulkotāja spējas.
Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību.
Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone.
Caņ-Šeņa Ķīniešu mitoloģijā - zīda audzēšanas dieviete.
Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju.
Lī-Tegvajs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem, viņš bija klibs un staigāja ar dzelzs kūju.
Lui-Dunbiņs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem.
Paņ-Gu Ķīniešu mitoloģijā un mītos par pasaules radīšanu - demiurgs.
mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
čengs Ķīniešu pūšams instruments.
šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru.
liangs Ķīniešu svara un naudas vienība.
Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi.
Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
čjao Ķīniešu valodā - mācība, reliģija.
mandarīnu valoda ķīniešu valoda, kādā runā Ķīnas Z daļā.
Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
taoisms Ķīniešu valststicība līdz 20. gs. vidum; daoisms.
Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham.
kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
nan- Ķīniešu vietu vārdos: dienvidu.
taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju.
leangs Ķīniešu zelta un sudraba svara vienība, 37,799 grami.
ķīn. Ķīniešu-; ķīniešu valoda.
ķīnīzers Ķīnietis.
ķīne Ķīnis.
ķiņķēziņi Ķiņķēziņš.
cjuks Ķīpa.
īgans Ķīpa.
ķipurs Ķipars, mazs bērns.
bajacis Ķipars.
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
pienķipis Ķipis, kurā slauc pienu.
pientrauks Ķipis, kurā slauc pienu.
ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
ķipa Ķipis.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
alliaria Ķiplocenes - krustziežu dzimtas ģints.
zobiņš Ķiploka daiviņa.
zubenč Ķiploka daiviņa.
svētiņi Ķiploki.
ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
čošņaks Ķiploks ("Allium sativum").
šišnaks Ķiploks ("Allium sativum").
šišņaks Ķiploks ("Allium sativum").
casnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaki Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
casnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
cesneks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
česnoks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
ķiplaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
sasnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svēteņi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētenis Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētiņš Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
cesnēgs Ķiploks; cesnēks.
česnēks Ķiploks; cesnēks.
svētloks Ķiploks; svētenis.
bullītis Ķiploks.
casnags Ķiploks.
cesnāgs Ķiploks.
cesnēks Ķiploks.
čosnaks Ķiploks.
ķiploki Ķiploks.
knibloks Ķiploks.
knīplauks Ķiploks.
kniploks Ķiploks.
knīploks Ķiploks.
knoblakdesa Ķiploku desa.
Ķiploks Ķiploku ezers Zeltiņu pagastā.
Ķiploka ezers Ķiploku ezers Zeltiņu pagastā.
būlītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
bullīši Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
bullītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
čūskloki Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum").
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
Ķīpene Ķīpsala.
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
ķirbiss Ķirbis ("Cucurbita").
ķervis Ķirbis.
ķirvītis Ķirbis.
krievābols Ķirbis.
šnauka Ķirbis.
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
cukīni Ķirbjaugs - Itālijas kabacis.
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
cucurbita Ķirbji.
cucurbitaceae Ķirbju dzimta.
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
balzamāboli Ķirbju dzimtas siltzemju augi, D Āzijā.
balzamgurķi Ķirbju dzimtas siltzemju augi, Dienvidāzijā.
cucurbitales Ķirbju rinda.
gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
kalināšana Ķircināšana, izsmiešana.
tīdība Ķircināšana.
ķīvināt Ķircināt 1.
pakarināt Ķircināt, kaitināt kādu.
cīcīties Ķircināt, kaitināt, apcelt.
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
kalenēt Ķircināt, kaitināt.
karsināt Ķircināt, kaitināt.
ķērināt Ķircināt, kaitināt.
tītināt Ķircināt, kaitināt.
kalenāt Ķircināt, likt gaidīt.
kalināt Ķircināt, likt gaidīt.
mēdzināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
žavināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
žāvināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
ževināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
žēvināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
šķēvināt Ķircināt, muļķot.
ķirināt Ķircināt, uzbudināt.
ceidināt Ķircināt.
izķizināt Ķircināt.
kaitināt Ķircināt.
ķeiksmot Ķircināt.
ķizināt Ķircināt.
ķizīt Ķircināt.
ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
peķēties Ķircināties, draiskoties.
ģegoties Ķircināties, jokoties.
kairēties Ķircināties, ķircināt.
ķizināties Ķircināties, mīlināties.
ātoties Ķircināties, muļķoties.
kairināties Ķircināties, niekoties, blēņoties.
encēties Ķircināties.
ērsināties Ķircināties.
glamstīties Ķircināties.
izkarināties Ķircināties.
kacināties Ķircināties.
kaitavāties Ķircināties.
kaitēties Ķircināties.
kaitināties Ķircināties.
tergāties Ķircināties.
tītināties Ķircināties.
zadināt Ķircināties.
žargoties Ķircināties.
žērtavāties Ķircināties.
uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
kvekšināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Ķira Ķire, Rūjas pieteka.
Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
Kirezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Linezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Līnezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Līņezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints.
kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints.
Ķirkums Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā.
Ķirkuru ūdenskrātuve Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā.
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka.
Kirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīša ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīšu ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
ķirpe Ķirmains koks.
ķirmenis Ķirmis, ķirmgrauzis.
ķirmins Ķirmis, ķirmgrauzis.
ķirmulis Ķirmis, ķirmgrauzis.
cirpenis Ķirmis.
cyrmuls Ķirmis.
ķirķis Ķirmis.
ķirmgrauzis Ķirmis.
ķirpa Ķirmis.
ķirpe Ķirmis.
ķirpgrauzis Ķirmis.
ķirpis Ķirmis.
ķirmēt Ķirmjiem saēdot iet bojā.
stegobium Ķirmju dzimtas ģints.
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
kokēde Ķirmju grauzumi, tārpēda.
ķirmuļi Ķirmulis.
ķirmulis Ķirmuļi.
ķirnīt Ķirnāt, savandīt, sajaukt kopā.
zākars Ķirpis.
ciidae Ķirpju dzimta.
cisidae Ķirpju dzimtas "Ciidae" nosaukuma sinonīms.
kārsis Ķirsis ("Cerasus").
ķezbēre Ķirsis ("Cerasus").
ķezberis Ķirsis ("Cerasus").
ķirša Ķirsis ("Cerasus").
ķiršas Ķirsis ("Cerasus").
ķiršiņi Ķirsis ("Cerasus").
ķirškoks Ķirsis ("Cerasus").
vīšne Ķirsis ("Cerasus").
višņa Ķirsis (auglis).
višņa Ķirsis (augs).
cirsis Ķirsis (oga).
šķērbēre Ķirsis, ķezbere.
ķirsēns Ķirsis.
višna Ķirsis.
vīšņa Ķirsis.
ķirstakls Ķirstuvis.
kauliņaugļi Ķirši un plūmes.
cerasus Ķirši.
višņovs Ķiršsarkans.
šeribrendi Ķiršu degvīns jeb liķieris.
ķirsine Ķiršu koks.
ķirsinīca Ķiršu koks.
čeri brendi Ķiršu liķieris.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
cerasīns Ķiršu sveķu sastāvdaļa, skābais kalcija metaarabināts.
saldķirsis Ķiršu šķirne ar saldām ogām.
drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
morelle Ķiršu šķirne.
ķiršziedi Ķiršu ziedi.
Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā.
Kākulis Ķiruma ezers Vecates pagastā.
Kreņu ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
Dūma ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
litotomists Ķirurgs, kas veic litotomiju.
chirurgs Ķirurgs.
hirurgs Ķirurgs.
eksteriorācija Ķirurģijā - marsupializācijas operācija.
oāze Ķirurģijā veselu audu saliņa slimos audos.
chirurģija Ķirurģija.
hirurģija Ķirurģija.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
rezekcija Ķirurģiska (parasti orgāna daļas) atdalīšana.
neiroanastomoze Ķirurģiska anastomozes izveidošana starp nerviem.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
ileokolostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un resno zarnu.
ileocistostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un urīnpūsli.
osikulektomija Ķirurģiska auss kauliņa vai kauliņu izoperēšana.
bullektomija Ķirurģiska bullas izņemšana, parasti bullozās ernfizēmas gadījumā, lai uzlabotu plaušu funkcijas.
kapitonāža Ķirurģiska cistas dobuma likvidēšana.
rinomejoze Ķirurģiska deguna sa mazināšana.
trahelopeksija Ķirurģiska dzemdes kakla fiksācija pie kādas citas ķermeņa daļas.
simpatikotripsija Ķirurģiska kakla augšējā simpātiska mezgla sašķaidīšana.
fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
nazoantrostomija Ķirurģiska metode, nazoantrālas atveres veidošana aizsprostotu augšžokļa dobumu drenāžai.
sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana.
ooforostomija Ķirurģiska olnīcas cistas atvēršana.
elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas.
abdominoplastika Ķirurģiska operācija - novecojušo audu un lieko tauku izgriešana.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
frenoplastika Ķirurģiska operācija anomāli novietotas mēles saitītes korekcijai.
himēnoplastika Ķirurģiska operācija deflorētas jaunavības plēves sašūšanai.
pleurotomija Ķirurģiska operācija plaušu plēves atvēršanai.
kolpocistouretrocistotomija Ķirurģiska operācija urīnvada atveres atvēršanai, iegriežot urīnpūšļa un maksts sienā.
enteroanastomoze Ķirurģiska operācija, divu zarnu cilpu savienošana, radot jaunu anastomozi.
ekskohleācija Ķirurģiska operācija, kad ar īpašu instrumentu izkasa saslimušus audus.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
opiracija Ķirurģiska operācija.
hondrosternoplastika Ķirurģiska piltuvveida krūšu izlabošana.
pneimonopeksija Ķirurģiska plaušu fiksēšana pie krūškurvja sienas.
ortomorfija Ķirurģiska un mehāniska deformāciju labošana.
ureterolīze Ķirurģiska urīnvadā atbrīvošana no saaugumiem.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija.
hepatostomija Ķirurģiskas atveres izveidošana aknās.
slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
holecistopielostomija Ķirurģiski izveidota anastomoze no žultspūšļa uz nierēm.
stoma Ķirurģiski izveidota atvere, kas savieno dobu orgānu ar ārējo vidi.
urostoma Ķirurģiski izveidota atvere, ko izmanto urīna izvadīšanai, piemēram, pēc vēža izoperēšanas.
neoartroze Ķirurģiski izveidota mākslīga locītava.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt.
termokauters Ķirurģisks dedzināmais aparāts, kas aizvietoja agrāk audu piededzināšanai lietoto dedzināmo dzelzi.
lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
giljotīna Ķirurģisks instruments aukslēju mandeļu vai balsenes audzēja izgriešanai.
tenākuls Ķirurģisks instruments griežamās vietas saturēšanai.
trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai.
skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
terebra Ķirurģisks instruments urbšanai.
elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai.
celotoms Ķirurģisks nazis, ko lieto trūces operācijās.
mahairions Ķirurģisks nazis.
hirurģisks Ķirurģisks.
operācija Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
četrkāja Ķirzaka ("Lacerta").
četrkāji Ķirzaka ("Lacerta").
čirzgalis Ķirzaka ("Lacerta").
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
čirgailis Ķirzaka; čirgata.
čirgālis Ķirzaka; čirgata.
čirgats Ķirzaka; čirgata.
ķerzaka Ķirzaka; ķerza 3.
cirgailis Ķirzaka.
čirgata Ķirzaka.
cirzgalis Ķirzaka.
ķerza Ķirzaka.
ķirgata Ķirzaka.
ķirmāle Ķirzaka.
ķirza Ķirzaka.
ķirzāklis Ķirzaka.
ķirzaks Ķirzaka.
ķirzakte Ķirzaka.
ķirzalks Ķirzaka.
ķirzalktis Ķirzaka.
ķirzalkts Ķirzaka.
ķirzalts Ķirzaka.
ķirzata Ķirzaka.
ķirzate Ķirzaka.
ķirzatis Ķirzaka.
ķirzlaka Ķirzaka.
ķirzlaks Ķirzaka.
ķirzlasts Ķirzaka.
ķirzlats Ķirzaka.
sizliņš Ķirzaka.
šķersutne Ķirzaka.
šķērsutne Ķirzaka.
šķiedralce Ķirzaka.
šķiergata Ķirzaka.
škierzlots Ķirzaka.
šķirdaka Ķirzaka.
šķirdalce Ķirzaka.
šķirgāle Ķirzaka.
šķirgalis Ķirzaka.
šķirgālis Ķirzaka.
škirgata Ķirzaka.
šķirgata Ķirzaka.
šķirglata Ķirzaka.
šķirzaka Ķirzaka.
šķirzaklis Ķirzaka.
šķirzata Ķirzaka.
šķirzate Ķirzaka.
šķirzats Ķirzaka.
šķirzgalis Ķirzaka.
šķirzgālis Ķirzaka.
šķirzgata Ķirzaka.
šķirzis Ķirzaka.
šķirzlanka Ķirzaka.
šķirzlants Ķirzaka.
šķirzlate Ķirzaka.
šķirzlats Ķirzaka.
šķirzlāts Ķirzaka.
šķirzlets Ķirzaka.
šķirzls Ķirzaka.
šķirzutne Ķirzaka.
ķirgailītis ĶIrzaka.
čirgatēns Ķirzakas mazulis.
saururus Ķirzakastes.
lacertilia Ķirzaku apakškārta.
lacertidae Ķirzaku dzimta.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
lacerta Ķirzaku dzimtas ģints.
ķirzakveidīgs Ķirzakveida.
sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos.
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
Ķiršu ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Ķiržu-Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Tiše Ķīse, Vārmes pieteka.
Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe.
burbeklis Ķīselis, kas sagājis kunkuļos.
ķisals Ķīselis.
ķisele Ķīselis.
ķīsēlis Ķīselis.
ķīsene Ķīselis.
ķīsenis Ķīselis.
pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua").
ulītis Ķīsis; ulis.
ullis Ķīsis; ulis.
bullis Ķīsis.
bullītis Ķīsis.
kisa Ķīsis.
kulbārdis Ķīsis.
Ķīša ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
Ķīšu ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
Tima ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā.
Ķīšu ezers Ķīša ezers Šķaunes pagastā.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema.
Ķīšu ezers Ķīšezers Rīgā.
ķīsītis Ķīšezers.
Ķīsītis Ķīšezers.
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ķīšu pilskalns Ķīšukalns, pilskalns Zvirgzdenes pagastā.
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka.
Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Kižupe Ķīšupe.
Tīšu strauts Ķīšupe.
Tišupe Ķīšupe.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
ķits Ķite.
faltraks Ķitelis; uzmetnis.
ķiukt Ķiukstēt.
Kive Ķīve, Vilces pieteka.
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
aizsargķivere Ķivere, aizsargcepure.
sargcepure Ķivere; aizsargcepure.
skutelārija Ķiverene.
galerina Ķiverenes 1.
scutellaria Ķiverenes.
izķīvēties Ķīvēties un pabeigt ķīvēties.
daloties Ķīvēties, ķildoties, naidoties.
urzaks Ķīviņš, strīds.
ūrzaks Ķīviņš, strīds.
dādiņa Ķīviņš, troksnis.
ķīvests Ķīviņš.
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus").
sāmala Ķīvīte ("Vanellus").
sēnala Ķīvīte, sēmala.
sēmaliņš Ķīvīte; sēmala.
sēmalis Ķīvīte; sēmala.
čīviste Ķīvīte.
ķēvala Ķīvīte.
ķieviete Ķīvīte.
ķieviste Ķīvīte.
ķīkuts Ķīvīte.
ķīve Ķīvīte.
ķīvita Ķīvīte.
ķīvite Ķīvīte.
ķīvītis Ķīvīte.
līviņa Ķīvīte.
pīguta Ķīvīte.
sēmala Ķīvīte.
somalis Ķīvīte.
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
ķīvitēns Ķīvītes mazulis.
ķīvitīte Ķīvītes mazulis.
ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus").
cīglis Ķivulis.
cīzītis Ķivulis.
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
Arupe Ķivurga.
Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
kizkas Ķizikas.
ķirmīt Ķļūt ķirmju saēstam.
ķubis Ķobis - neliels trauciņš.
ķoninieks Ķoniņš.
Koenigshof Ķoņi.
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Keņigskaja Ķoņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
ķuļķis Ķuģis, tāds, kuram ir daļēji amputēts kāds loceklis.
Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas.
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
ķūrlūzis Ķūlūzis.
Kūļciema ciems Ķūļciema pagasta nosaukums padomju laikā.
Ķūļi Ķūļciems, apdzīvota vieta Talsu novadā.
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
Ķurmarags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča piekrastē.
Ķirmesrags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē.
ķuta Ķute.
ķutuši Ķutes.
ķutināt Ķutis kraut.
ķūzis Ķūza.
Ķužu ezers Ķūžu ezers Zaubes pagastā.
Kužu ezers Ķūžu ezrs Zaubes pagastā.
Laņģe Langa, Ķīšezera pieteka.
Laņķa Langa, Ķīšezera pieteka.
Gaolana Laņdžou - pilsēta Ķīnā.
Landžova Laņdžou, pilsēta Ķīnā.
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
Kovaļki Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ķovaļķi" nosaukuma variants.
li Laukuma mērs, Ķīnā, vienāds ar 6 kvadrātmetriem, Vjetnamā - 0,04 kvadrātmetri.
lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
ķonēnieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ķonēni" iedzīvotāji.
Leidžovas pussala Leidžou pussala Ķīnas dienvidos.
tai-či Lēnā tempā, koncentrējoties izpildāmi vingrinājumi ar mērķi atbrīvot "iekšējo enerģiju"; izstrādāti Ķīnā.
Sinhaiļana Liaņjuņgana - pilsēta Ķīnā.
Ļanjungana Liaņjuņgana, pilsēta Ķīnas austrumos ("Lianyungang").
Ļaodunas pussala Liaodunas pussala Ķīnas austrumu daļā.
Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He").
Ļaojana Liaojana, pilsēta Ķīnā.
Ļaojuana Liaojuaņa, pilsēta Ķīnā.
Ļaonina Liaonina, province Ķīnā.
Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m.
Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis.
Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši.
Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
Ilhurialina grēda Lielā Hingāna atzars Ķīnas ziemeļu daļā, garums - \~200 km, augstums - 400-1290 m.
Ziemeļķīnas līdzenums Lielais Ķīnas līdzenums.
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.).
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru.
ķieģeļceplenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Ķurmragciems Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķumrags" nosaukuma variants.
ķempēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji.
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants.
faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
ķirbižnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji.
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
Ļudzjana Liudžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
Ļudžova Liudžou, pilsēta Ķīnā.
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants.
Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē.
Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
Lojana Luojana, pilsēta Ķīnā ("Luoyang").
perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā.
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km.
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m.
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m.
mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
ķīcieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram.
ķipatnieki Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Ķipati" iedzīvotāji.
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
Kaiseļi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukuma variants.
Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
meo Mjao - tauta Ķīnā.
tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā.
Nančana Naņčana - pilsēta Ķīnā.
Nančuna Naņčuna, pilsēta Ķīnā.
Naņdzina Naņdzjina, pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
Nanjana Naņjana, pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang").
Nannina Naņnina, pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Nanning").
Nantuna Naņtona, pilsēta Ķīnā ("Nantong").
rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
juaņa Naudas vienība (Ķīnā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
ļans Naudas vienība Ķīnā 14. gs. - 1933. g.
taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi.
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
dīķerieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Dīķeri" iedzīvotāji.
erinieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Eriņi" iedzīvotāji.
juratieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurata" iedzīvotāji.
Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums.
Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai.
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Nundzjana Neņdzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Nunjiang").
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.).
trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Nonni Nundzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Nunjiang").
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
kastarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
kastrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
ķeipenieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeipene" iedzīvotāji.
mārcenieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Mārčiņi" iedzīvotāji.
vatarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
vatrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
Keipenskaja Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kaipen Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
Jaunķeipenes pagasts Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
ceplieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
ķieģeļceplieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
Ochrolechia tartarea ohrolehiju suga, kas konstatēta 19. gs. Ķemeros, bet 20. gs. nav atrasta.
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama.
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri.
bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta.
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju.
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas.
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja.
Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja.
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja.
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju.
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja.
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha.
Papes Ķoņu zvejnieku ciems Papes Ķoņu ciems.
ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu.
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Naukšānu novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļu daļā, ietvēra Ķoņu un Naukšēnu pagastu.
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
Ķīnas Republika pastāvēja tagadējās Ķīnas Tautas Republikas teritorijā no 1912. g. 1. janvāra līdz 1949. g. 1. oktobrim.
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā.
Beipina Pekina - Ķīnas galvaspilsēta.
Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos.
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas.
Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā.
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā.
Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē.
Aņda pilsēta Ķīnā (_Anda_), Heilundzjanas provincē.
Aņfu pilsēta Ķīnā (_Anfu_), Dzjansji provincē.
Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē.
Aņguana pilsēta Ķīnā (_Anguang_), Dzjiliņas provinces ziemeļos.
Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē.
Aņhua pilsēta Ķīnā (_Anhua_), Hunaņas provincē.
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta.
Aņji pilsēta Ķīnā (_Anyi_), Dzjansji provinces ziemeļu daļā.
Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Dzjansji provincē; Sjiņšaņa.
Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Gaņsu provincē.
Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē.
Aņdzji pilsēta Ķīnā (_Anji_), Džedzjanas provinces ziemeļu daļā.
Aņdzjana pilsēta Ķīnā (_Anjiang_), Hunaņas provincē.
Aņkana pilsēta Ķīnā (_Ankang_), Šaaņsji provincē.
Aņkou pilsēta Ķīnā (_Ankou_), Gaņsu provinces austrumu daļā.
Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos.
Aņlu pilsēta Ķīnā (_Anlu_), Hubei provincē.
Aņnina pilsēta Ķīnā (_Anning_), Juņnaņas provincē.
Aņpina pilsēta Ķīnā (_Anping_), Hebei provincē.
Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos.
Aņcju pilsēta Ķīnā (_Anqiu_), Šaņdunas provincē.
Aņsai pilsēta Ķīnā (_Ansai_), Šaaņsji provincē.
Aņsji pilsēta Ķīnā (_Anxi_), Fudzjaņas provincē; Fenčena.
Aņsji pilsēta Ķīnā (_Anxi_), Gaņsu provinces ziemeļrietumu daļā.
Aņsjana pilsēta Ķīnā (_Anxiang_), Hunaņas provinces ziemeļu daļā.
Aņže pilsēta Ķīnā (_Anze_), Šaņsji provincē.
Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos.
Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa.
Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē.
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā.
Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā.
Leaņa pilsēta Ķīnā (_Le ̓an_, _Aoxi_), Dzjansji provincē.
Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā.
Šangao pilsēta Ķīnā (_Shanggao_, _Aoyang_), Dzjansji provincē.
Šounina pilsēta Ķīnā (_Shouning_, _Aoyang_), Fudzjaņas provincē.
Čhamdo Pilsēta Ķīnā ("Chamdo"), Tibetas autonomajā reģionā, Dzačhu (Mekongas) krastos, 3230 m vjl., 715300 iedzīvotāju (2011. g.).
Čande Pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.).
Čanšu Pilsēta Ķīnā ("Changshu"), Šanhajas provincē, 565200 iedzīvotāju (2002. g.).
Čaojana Pilsēta Ķīnā ("Chaoyang"), Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.).
Fusjiņa Pilsēta Ķīnā ("Fuxin"), Liaoninas provincē, 690400 iedzīvotāju (2002. g.).
Guldža Pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining").
Haikou Pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.).
Hečuaņa Pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.).
Hotena Pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana.
Huainaņa Pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.).
Huanši Pilsēta Ķīnā ("Huangshi"), Hubei provincē, osta Jandzi labajā krastā, 598800 iedzīvotāju (2002. g.).
Jaaņa Pilsēta Ķīnā ("Ya'an"), Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.).
Janjuaņa Pilsēta Ķīnā ("Yangyuan"), Hebei provinces ziemeļu daļā.
Jandžou Pilsēta Ķīnā ("Yangzhou"), Dzjansu provincē, 548200 iedzīvotāju (2002. g.).
Jaņtai Pilsēta Ķīnā ("Yantai"), Šaņdunas provincē, 991900 iedzīvotāju (2002. g.).
Ibiņa Pilsēta Ķīnā ("Yibin"), Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.).
Ičuņa Pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Dzjansji provincē.
Ičuņa Pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Heilundzjanas provincē, 800600 iedzīvotāju (2002. g.).
Inkou Pilsēta Ķīnā ("Yingkou"), Liaoninas provincē, 529000 iedzīvotāju (2002. g.).
Juimeņa Pilsēta Ķīnā ("Yuimen"), Gaņsu provincē, Nanšana kalnu piekājē \~2000 m vjl., 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dzjanmeņa Pilsēta Ķīnā ("Jiangmen"), Guandunas provincē, 362400 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjiņdžuna Pilsēta Ķīnā ("Jinzhong"), Šaņsji provincē, 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dzjudzjana Pilsēta Ķīnā ("Jiujiang"), Dzjansi provinces ziemeļos, osta Jandzi labajā krastā, 551300 iedzīvotāju (2000. g.).
Kaifena Pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
Leidžou Pilsēta Ķīnā ("Leizhou"), Guandunas provinces dienvidos, 1500000 iedzīvotāju (2016. g.).
Liaojana Pilsēta Ķīnā ("Liaoyang"), Liaoninas provincē, starp Šeņjanu un Aņšaņu, 527900 iedzīvotāju (2011. g.).
Liaojuaņa Pilsēta Ķīnā ("Liaoyuan"), Dzijliņas provincē, 1177000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ludžou Pilsēta Ķīnā ("Luzhou"), Sičuaņas provincē, 404600 iedzīvotāju (2002. g.).
Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju.
Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.).
Mudaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Mudanjiang"), Heilundzjanas provincē, 660700 iedzīvotāju (2002. g.).
Naņtona Pilsēta Ķīnā ("Nantong"), Dzjansu provincē, osta Jandzi deltas ziemeļu krastā, 564700 iedzīvotāju (2002. g.).
Cjiņhuandao Pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.).
Cjuaņdžou Pilsēta Ķīnā ("Quanzhou"), Fudzjaņas provincē, 764100 iedzīvotāju (2002. g.).
Šaosjina Pilsēta Ķīnā ("Shaoxing"), Džedzjanas provincē, 347300 iedzīvotāju (2002. g.).
Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
Sipina Pilsēta Ķīnā ("Siping"), Dzjiliņas provincē, 508500 iedzīvotāju (2002. g.).
Tunliao Pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.).
Tunlina Pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vansjana Pilsēta Ķīnā ("Wanxian"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 260000 iedzīvotāju (1970. g.).
Učana Pilsēta Ķīnā ("Wuchang"), Heilundzjanas provincē, 881200 iedzīvotāju (2010. g.).
Uhu Pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjiaņa Pilsēta Ķīnā ("Xi'am"), Šaaņsji provinces administratīvais centrs, 2657900 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjameņa Pilsēta Ķīnā ("Xiamen"), Fudzjaņas provincē, 963000 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjanfaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjantaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangtan"), Hunaņas provincē, 561700 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
Sjinnina Pilsēta Ķīnā ("Xingning"), Gunadunas provincē, 1130000 iedzīvotāju (2017. g.).
Sjiņhua Pilsēta Ķīnā ("Xinhua"), Hunaņas provincē, 1111000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sjinina pilsēta Ķīnā ("Xining"), Cjinhai provinces administratīvais centrs, 1029400 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjuičana Pilsēta Ķīnā ("Xuchang"), Henaņas provincē, 1265500 iedzīvotāju (2007. g.).
Džandzjakou Pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana.
Džandžou Pilsēta Ķīnā ("Zhangzhou"), Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.).
Džaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhanjiang"), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.).
Džeņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhenjiang"), Dzjansu provincē, osta Jandzi labajā krastā, pie Lielā kanāla, 536200 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzuņji Pilsēta Ķīnā ("Zunyi"), Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.).
Baotou Pilsēta Ķīnā (ķīn. val. "Baotou"), Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dzjanjiņa Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 360800 iedzīvotāju (2002. g.).
Fujana Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 387300 iedzīvotāju (2002. g.).
Benbu Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 533300 iedzīvotāju (2002. g.).
Hefei Pilsēta Ķīnā, Aņhui provinces administratīvais centrs, 1170000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjisji Pilsēta Ķīnā, Aņhuii provincē.
Vaņdžou Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē, 574000 iedzīvotāju (2002. g.).
Usji Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē.
Humeņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 577500 iedzīvotāju (2002. g.).
Čaņgaņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 584500 iedzīvotāju (2002. g.).
Pinsjana Pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē, 357800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzindedžeņa Pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces ziemeļaustrumu daļā, 444700 iedzīvotāju (2000. g.).
Naņdzjina Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincas administratīvais centrs, 2966000 iedzīvotāju (2002. g.); Nankina; Naņdzina.
Taidžou Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 1607100 iedzīvotāju (2010. g.); Taidžova.
Jaņčena Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 419300 iedzīvotāju (2002. g.).
Huaibei Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 629300 iedzīvotāju (2002. g.).
Huaijiņa Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 749700 iedzīvotāju (2002. g.).
Liaņjuņgana Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 536200 iedzīvotāju (2002. g.).
Tunhua Pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provincē, 392800 iedzīvotāju (2002. g.).
Ivu Pilsēta Ķīnā, Džedzjana provincē, 560300 iedzīvotāju (2000. g.).
Cisji Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, 148200 iedzīvotāju (2002. g.).
Veņlina Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 170000 iedzīvotāju (2002. g.).
Taidžou Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 1902500 iedzīvotāju (2010. g.).
Fujana PIlsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē.
Dzjinina Pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē, 507000 iedzīvotāju (2002. g.).
Duņhuana Pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces rietumos, \~200000 iedzīvotāju (2014. g.).
Huidžou Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 354500 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjejana Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 411500 iedzīvotāju (2002. g.).
Lufena Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 434600 iedzīvotāju (2002. g.).
Šaoguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 463300 iedzīvotāju (2002. g.).
Budzji Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 513000 iedzīvotāju (2002. g.).
Punina Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 607200 iedzīvotāju (2002. g.).
Džuhai Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
Dunguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 562700 iedzīvotāju (2002. g.).
Džunšaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 581600 iedzīvotāju (2002. g.).
Maomina Pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumos, 455100 iedzīvotāju (2002. g.).
Paņjui Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta Guandunas provincē, 547900 iedzīvotāju (2002. g.).
Šuņde Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta, 648300 iedzīvotāju (2002. g.).
Guiliņa Pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, 534900 iedzīvotāju (2002. g.).
Liudžou Pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu Autonomajā Reģionā, 830500 iedzīvotāju (2002. g.).
Duaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā.
Cjuaņdžou Pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā.
Baodina Pilsēta Ķīnā, Hebei provincē, 666100 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjamusi Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 590300 iedzīvotāju (2002. g.).
Hegana Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 593100 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjisji Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 757600 iedzīvotāju (2002. g.).
Dacjina Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 879300 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjaodzuo Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 576700 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjiņsjana Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 647900 iedzīvotāju (2002. g.).
Pindinšaņa Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 687000 iedzīvotāju (2002. g.).
Šancju Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 800200 iedzīvotāju (2002. g.).
Ijana Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē.
Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai.
Kouluna Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna.
Tiaņšuivei Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.).
Cjuaņvaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
Kuicjina Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.).
Dabu Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.).
Dzjaņdzjuņao Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.).
Šatiaņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.).
Tuņmeņa Pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.).
Edžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 305600 iedzīvotāju (2002. g.).
Suidžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 349100 iedzīvotāju (2002. g.).
Šijaņa Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 404800 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjaņtao Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 433000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjindžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 619200 iedzīvotāju (2002. g.).
Ičana Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 653000 iedzīvotāju (2002. g.).
Hankova Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa.
Učana Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa.
Juejana Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 522800 iedzīvotāju (2002. g.).
Džudžou Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 580500 iedzīvotāju (2002. g.).
Ijana Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 707700 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjindžou Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē.
Čifena Pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 492100 iedzīvotāju (2002. g.).
Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
Daņduna Pilsēta Ķīnā, Lianoninas provincē, 602000 iedzīvotāju (2002. g.).
Paņdzjiņa Pilsēta Ķīnā, Lianoninas provincē, 602500 iedzīvotāju (2002. g.).
Haičena Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 283000 iedzīvotāju (2002. g.).
Huludao Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 536000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjiņdžou Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 702900 iedzīvotāju (2002. g.).
Beņsji Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 834200 iedzīvotāju (2002. g.).
Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
Taiaņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē.
Taipa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.).
Aomiņa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.).
Miaņjana Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 466800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dziguna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 486000 iedzīvotāju (2002. g.).
Paņdžihua Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 507400 iedzīvotāju (2002. g.).
Naņčuna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 508900 iedzīvotāju (2002. g.).
Neidzjana Pilsēta Ķīnā, Sičunaņas provincē, 334600 iedzīvotāju (2002. g.).
Usji Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 1318600 iedzīvotāju (2002. g.).
Hudžou Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 351500 iedzīvotāju (2002. g.).
Isjina Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 534600 iedzīvotāju (2002. g.).
Hedze Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 339800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzoučena Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 352000 iedzīvotāju (2002. g.).
Židžao Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 370300 iedzīvotāju (2002. g.).
Tendžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 412800 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjiņtai Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 489700 iedzīvotāju (2002. g.).
Dunjina Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 539600 iedzīvotāju (2002. g.).
Taiaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 641200 iedzīvotāju (2002. g.).
Liņji Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 679200 iedzīvotāju (2002. g.).
Veifana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 718800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzaodžuana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 733100 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjudžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 1210800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjiņaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2346000 iedzīvotāju (2002. g.).
Aņcjina pilsēta Ķīnas austrumu daļā (_Anquing_), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju.
Bošana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo.
Čandži Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.).
Finfina Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos.
Handana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Handan"), Hebejas provincē, 1330000 iedzīvotāju (2000. g.).
Handžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.).
Hefeja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Jancjuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Yangquan"), Šaņsji provincē, 1368500 iedzīvotāju (2010. g.).
Naņčana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanchang"), Dzjansji provinces administratīvais centrs, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
Naņjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.).
Cjindao Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Qingdao"), Šaņdunas provincē, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.), osta Dzeltenās jūras krastā.
Saņmeņsja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.).
Šidzjadžuana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sudžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Suzhou"), Dzjansu provincē, osta Lielā kanāla krastos, 1,45 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Tangu Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča.
Tanšaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Usji Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Wuxi"), Dzjansu provincē, piestātne Lielā kanāla krastā, 3542300 iedzīvotāju (2010. g.).
Sjiņjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinyang"), Henaņas provincē, 1230000 iedzīvotāju (2010. g.).
Siņsjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinxiang"), Henaņas provinces ziemeļaustrumos, 1047000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sjuaņhua Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xuanhua"), Hebejas provincē, 274000 iedzīvotāju (2005. g.).
Haņdaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ninbo Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju.
Taijuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sjuidžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Xuzhou"), Dzjansu provincē, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Džendžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Luojana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dzinaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Uhaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.).
Venčana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.).
Fošaņa Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Foshan"), Guandunas provincē, 768700 iedzīvotāju (2001. g.).
Fudžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Fuzhou"), osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju.
Gaņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Ganzhou"), Dzjansji provinces dienvidos, Gaņdzjanas augšteces rajonā, 494600 iedzīvotāju (2000. g.).
Henjana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Henguang"), Hunaņas provincē, osta Sjandzjanas krastos, 640500 iedzīvotāju (2002. g.).
Šaojana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.).
Veņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
Udžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wuzhou"), Guansji Džuanu autonomajā reģionā, osta Sjidzjanas kreisajā krastā, 492300 iedzīvotāju (2010. g.).
Čanša Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changsha"), Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Čandžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.).
Beihai Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (20101. g.); Pakhoja.
Šeņdžeņa Pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳 Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.).
Čuncjina Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana.
Čendu Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Chengdu"), Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (_Anshun_), Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju.
Gedzju Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Gejiu"), Juņnaņas provincē, 453300 iedzīvotāju (2000. g.).
Kuņmina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Naņnina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Nanning"), upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šaņtou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Shantou"), osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou.
Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
Jekena Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs.
Kašgara Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.).
Turpana Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.).
Tiaņšui Pilsēta Ķīnas vidienē ("Tianshui"), Gansu provinces dienvidaustrumos, Veihes krastos, 3263000 iedzīvotāju (2010. g.).
Baodzji Pilsēta Ķīnas vidienē, Šaaņsji provincē, 496100 iedzīvotāju (2002. g.).
Cicikara Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Qiqihar"), Heilundzjanas provincē, osta Neņdzjanas krastos, 907000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ulānhota Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.).
Hulunbuira Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.).
Jaņdzji Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Yanji"), Dzjiliņas provinces austrumos, 650000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tiaņdzjiņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju.
Aņšaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju.
Čančuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Harbina Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Daliaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaodunas pussalā, osta Dzeltenās jūras krastā, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Fušuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
Karamaja Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Karamai"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 401500 iedzīvotāju (2015. g.).
Kumula Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju.
Manasa Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju.
Urumči Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Huhhota Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.).
Iņčuaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Yinchuan"), Ninsjas Hueju autonomā reģiona administratīvais centrs, 535700 iedzīvotāju (2002. g.).
Laņdžou Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Lanzhou"), osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Datuna Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā (ķīn. val. "Datong"), 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Baloži Pilsēta Latvijā, Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā 12 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1958.-1990. g. pilsētciemats, kas izveidojās ap 1947. gadā dibināto kūdras fabriku.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Dzaminūda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā, Austrumgobi aimakā, netālu no Ķīnas robežas, 11500 iedzīvotāju (2008. g.).
Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava.
Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
Laokaja Pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Lao Cai"), pie Ķīnas robežas, provinces administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2009. g.).
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Binduna Pinduna - pilsēta Ķīnā ("Pingdong").
Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
seno laiku pirmais posms pirmās (upju ieleju) civilizācijas - Divupes, senās Ēģiptes, senās Indijas un senās Ķīnas civilizācijas.
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas.
Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
Plaušu ezers Plaužu ezers Ķeipenes pagastā.
ķūģēnieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
gomindāns Politiska partija Ķīnā, dibināta 1912. g. no 1949. Taivānā.
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains.
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas.
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa.
Dzjansu Province Ķīnā ("Jiangsu"), Jandzi lejteces baseinā.
Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei.
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana.
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Šaņduna Province Ķīnas austrumu daļā, Dzeltenās jūras piekrastē, Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumos.
Fudzjaņa Province Ķīnas dienvidaustrumos ("Fujian"), pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums.
Hunaņa Province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimn., daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi.
Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes.
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m.
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju.
Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana.
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa.
bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
Hukheds pussala Īrijā, Veksfordas grāfistes dienvidrietumos, garš un šaurs sauszemes izvirzījums Ķeltu jūrā.
Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km.
Leidžou Pussala Ķīnas dienvidos ("Leizhou Bandano"), Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m.
Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m.
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja.
PF Putnu fabrika (kopā ar nosaukumu, piem., Ķekavas PF).
PPF Putnu paraugfabrika (raj., kopā ar nosaukumu: Ķekavas PPF).
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Kipļuki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants.
Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants.
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji.
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus.
kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
ķengaradzieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
ķengaradznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
Ķenga Rīgas pilsētas mikrorajons _Ķengarags_.
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji.
ķērvinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķervjuciems" iedzīvotāji.
ķoniņnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoņuciems" iedzīvotāji.
Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums.
Supučupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Ķoņu pagastā, garums - 5 km.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Fēmarna Sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu.
Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija.
Hainaņa Sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci.
Landi sala Ķeltu jūrā, iepretim Bārnstaplas līcim, Lielbritānijas (Anglijas) teritorija.
Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos.
Kihnu sala Rīgas līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 kvadrātkilometru, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Ķīļu sala.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
ķiveļnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivēļi" iedzīvotāji.
ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji.
Ķivīļi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķiviļi" nosaukuma variants.
Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_).
Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
Naga Salvina, upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē ("Nag Qu"), Ķīnā.
Nudzjana Salvina, upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē.
Sellings Sāļezers Tibetas kalnienē ("Selling Tso") 4495 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - 1825 kvadrātkilometri.
Sanminsja Saņmeņsja, pilsēta Ķīnas austrumos.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā.
Ķiploka upīte savieno Ķiploku ezeru un Sudalezeru Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants.
kins Sena masas mērvienība Austrumāzijā; Ķīnā un Japānā - 604,79 g.
go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.).
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni.
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
Sarkanais baseins Sičuanas ieplaka Ķīnā.
Sičuana Sičuaņa, province Ķīnā.
ķiparieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Ķipari" iedzīvotāji.
čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
fiņa Sīka monēta Ķīnas Tautas Republikā, vienāda ar 0,01 juaņu un 0,1 czjao jeb dzjao.
dzjao Sīknauda Ķīnā.
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa.
Nanšas salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā ("Nanshaqundao"), Ķīnā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, nav pastāvīgu iedzīvotāju.
sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sipingaja Sipina - pilsēta Ķīnā.
Amoja Sjameņa - pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Xiamen").
Sjamina Sjameņa, pilsēta Ķīnā.
Sjanjana Sjanjaņa, pilsēta Ķīnā.
Sjantana Sjantaņa, pilsēta Ķīnā.
Siana Sjiaņa, pilsēta Ķīnā.
Sinina Sjinina - pilsēta Ķīnā.
Sinjana Sjinjana - pilsēta Ķīnā.
Sinhua Sjiņhua - pilsēta Ķīnā.
Sjuanhua Sjuaņhua - pilsēta Ķīnā.
Sjuidžova Sjuidžou - pilsēta Ķīnā.
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
Skujaine Skujatne, Ķeibas pieteka.
baltais lotoss slepena kustība Ķīnā 18.-20. gs., kuras mācība bija budisma un daoisma misticisma sajaukums.
Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi.
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
ķempēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji.
ķendzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji.
ķeņģēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji.
Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants.
Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera.
dzaofani Strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnā "kultūras revolūcijas" (1966.-1970. g.) laikā.
ķeizēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiži" iedzīvotāji.
ķempēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķempēni" iedzīvotāji.
Aksaičina strīdus teritorija Himalaju kalnos (_Aksai Chin_), uz kuru pretendē Ķīna un Indija.
Sudžova Sudžou - pilsēta Ķīnā.
Usjana Sudžou - pilsēta Ķīnā.
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana.
Sungari Sunhuadzjana - Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe.
Sunļao Sunļao līdzenums - atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, augstums - 100-300 m vjl.
Mandžūrijas līdzenums Sunļao līdzenums Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Suņupe Sūnupe, Ķekaviņas pieteka.
Sūnupīte Sūnupe, Ķekaviņas pieteka.
hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
ļans Svara mērvienība Ķīnā (radusies 3. gs. p. m. ē.).
taels Svara mērvienība Ķīnā, kas radusies 3. gs. p. m. ē.
tans Svara vienība Ķīnā un Japānā, 60,479 kg.
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
šantojoki Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos gar Ķīnas robežu.
Šanduna Šaņduna - province Ķīnā.
Šantova Šaņtou - pilsēta Ķīnā.
Svatou Šaņtou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe.
šeņši Šenši - valdošā kārta Ķīnā, kas izveidojās viduslaikos un pastāvēja līdz 1949. g.
Šenjana Šeņjana - pilsēta Ķīnā.
Mukdena Šeņjana, pilsēta Ķīnā.
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija.
Camptocercus fennicus šīs ģints suga, kas izplatīta Kolimas un Pečoras baseinā, bet konstatēta arī Ķīšezerā.
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām.
Dermatina elabens šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta 19. gs beigās uz skuju kokiem Dundagā un Ķemeros.
Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos.
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle.
Sikima Štats Indijas ziemeļaustrumu daļā ("Sikkim"), robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu.
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
Baldones muiža tagadējā Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" bijušais nosaukums.
Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa.
Taidžova Taidžou - pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē.
Formoza Taivāna - sala Klusajā okeānā, Ķīnas piekrastē.
Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
ķurbenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji.
ķurbnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji.
dzedrenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Dzedri" iedzīvotāji.
Dzedrciems Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Dzedri" nosaukuma variants.
jādekšnieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Jādekšas" iedzīvotāji.
Krievrags Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievragciems" nosaukuma variants.
krievradznieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievrags" iedzīvotāji.
ķūļenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Ķūļi" iedzīvotāji.
ķūļnieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Ķūļi" iedzīvotāji.
upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji.
Kašgārijas līdzenums Tarimas līdzenums Ķīnā.
danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
buji Tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām.
idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
tundzji Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē.
mjao Tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
lolo Tauta Ķīnas dienvidos Jinnanas un Sečuanas provincēs, rada birmiešiem.
jao Tauta Ķīnas dienvidos, Laosas ziemeļos, Vjetnamā, Taizemē; valoda pieder pie mjao-jao valodām.
džuani Tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti.
li Tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
tucji Tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi.
baji Tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho).
cjani Tauta, dzīvo Ķīnā, Sičuaņas provinces kalnu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), izplatīta senā tibetiešu reliģija, arī animistiski ticējumi.
lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
lahi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
še Tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
šuji Tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults.
maolani Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
mulaji Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
kačini Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti.
kirgīzi Tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji, runā ķīniešu valodā, ticīgie - gk. budisti, daoieši, konfūcieši.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sarikoli Tautība Ķīnā, dzīvo Pamira austrumu un Karakoruma ziemeļaustrumu nogāzēs, pieder pie pamiriešu tautām.
mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
sibo Tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms.
dahuri Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms.
salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
nanaji Tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā un neliela grupa (liedzi) Ķīnā; runā nanaju valodā.
taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos.
mongoļi Tautu grupa, Mongolijas, Ķīnas ziemeļdaļas un daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mongoļu valodās, ticīgie - budisti.
Hami ieplaka tektoniska beznoteces ieplaka Austrumtjanšanā, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, minimālais augstums — 81 m vjl., smilšu tuksnesis, ziemeļu daļā — oāzes.
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi.
Caidama Tektoniska ieplaka Tibetas kalnienes ziemeļaustrumos ("Caidam"), Ķīnā, garums - \~700 km, platums - 100-300 km, augstums - 2600-2900 m vjl., ietver kalnu grēdas ar virsotnēm virs 6000 m vjl.
Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
jamiņ Termins, ar ko apzīmēja valsts iestādi Ķīnā līdz 1949. g.
ķirpēnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirpēni" iedzīvotāji.
Tibeta Tibetas autonomais reģions - adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Lhasa, platība - 1228400 kvadrātkilometru, 2840000 iedzīvotāju (2007. g.), 7. gs. izveidojās par budistu valsti un lamaisms kļuva par savdabīgu tibetiešu reliģiju, 18.-19. gs. Ķīnas vasaļvalsts, neatkarību ieguva 1912. g. un par valsts galvu kļuva dalailama, 1950. g. Ķīna to okupēja.
Mūlskalna ezers Titurgas ezers Ķekavas pagastā.
Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Austrumtjanšans Tjanšana kalnu sistēmas austrumu daļa Ķīnā, starp Džungārijas līdzenumu ziemneļos un Tarimas līdzenumu dienvidos, garums - 1300 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 6811 m.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
Trejuķēneņu Triju Ķēniņu diena (6. janvārī); Trejukungu.
Trejukungu Triju Ķēniņu diena (6. janvārī).
taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai.
Alašaņa tuksnesis tuksnesis Ķīnas ziemeļu daļā (angļu val. "Alashan"), 820-1660 m virs jūras līmeņa, platība - \~170000 km^2^.
Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
ķūķenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķūķi" iedzīvotāji.
ķīšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
ķivuļnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Ķivuļi" iedzīvotāji.
tungani Turktatāru cilts Ķīnas ziemeļrietumos un Dzungarijā (starp Tjanšana un Altaja kalniem).
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Bērzmentes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Ķekavas novada Ķekavas pagastā, platība — <1 ha.
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, izveidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī.
Alkšņu strauts ūdenstece Latvijā, Ķekaviņas kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe.
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums.
Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha.
Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
Vuhaņa Uhaņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
kašgārieši Uiguri, kas dzīvo Kašgaras oāzē (Ķīnā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā).
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
Uļungura ezers Ulungurs, ezers Ķīnā.
Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā.
Salvina Upe Āzijas dienvidaustrumos (angļu val. "Salween"), Ķīnā (nosaukums Nagču un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Moutamas līcī.
Bērzene Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
Ili Upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā.
Brahmaputra Upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. Cangpo), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu.
Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu.
Blekvotera upe Īrijā, izceļas Kerri grāfistē, šķērso Korka un Voterfordas grāfisti, ietek Ķeltu jūrā.
Lī upe Īrijā, Korkas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā.
Bendona upe Īrijā, Korkas grāfistes dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Kinseilas.
Berova upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Līšas, Kildēras un Kārlovas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā.
Šīra upe Īrijas dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Sentdžordža šauruma.
Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka.
Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka.
Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī.
Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe.
Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka.
Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst.
Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
Inda Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā.
Satledža Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā.
Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Ghāghara Upe Ķīna, Nepālā un Indijā ("Ghāghara"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus.
Kosī Upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus.
Hulanhe Upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka.
Cačucangpo Upe Ķīnā, Tibetas kalnienē, ietek Sellinga ezerā.
Gaņdzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Gan Jiang"), Jandzi sistēmā, garums - 760 km, sākas Nanlina kalnos, ietek Pojanhu ezerā.
Huaihe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi.
Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
Sjandzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā.
Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
Čerčena Upe Ķīnas rietumu daļā ("Cherchen"), garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lobnora ezera dienvidrietumos.
Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
Mudaņdzjana Upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos.
Luanhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī.
Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
Siļaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Sinkaihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Taidzihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
Ļuhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka.
Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
Tarima Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā.
Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā.
Halhingola Upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā).
Langa Upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa.
Amūra Upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā.
Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
Dihua Urumči - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums līdz 1953. g.
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve.
Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha.
Ķoņu dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes Ķoņu pagastā, platība — 24 ha.
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi.
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
indoķīniešu valodas valodu grupa, kas aptver ķīniešu, tibetiski-birmāniskās un tai valodas, ko runā Ķīnā, Tibetā, Birmā un Indoķīnas pussalā.
austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
Taivāna Valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 2 provinces, 2 pilsētas.
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
Butāna valsts Āzijas dienvidu daļā (angļu val. "Bhutan"), Himalaju dienvidaustrumos, platība - 46500 kvadrātkilometri, 691140 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 distrikti, robežojas ar Ķīnu un Indiju.
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
hieroglifu raksts vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā.
Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše.
šiki Vecākā saglabājusies Ķīnas pragmatiskā vēsture no mītiskā ķeizara Huangti laikiem līdz 90 g. p. m. ē.
babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
Vendžova Veņdžou - pilsēta Ķīnā.
Jundzja Veņdžou, pilsēta Ķīnā.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru.
Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
Drošības padome viena no ANO vadošajām institūcijām, kuras uzdevums ir veicināt starptautisko mieru un drošību; pastāvīgie pārstāvji: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna.
Kuņluņs Viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m.
ha Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
he Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
lai Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
meifu Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
Tibetas kalniene viena no lielākajām un augstākajām pasaules kalnienēm, atrodas Centrālās Āzijas dienvidu daļā, Ķīnā un Indijā, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, augstums - līdz 7000 m vjl.
vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos.
šukings Viena no piecām svētajām grāmatām, kur aprakstīta Ķīnas vecākā vēsture.
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.).
ķeisenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m.
Dankova smaile virsotne Centrālajā Tjanšanā, Kokšaltava grēdā, uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, augstums — 5982 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m.
Ačitags virsotne Ķīnā (_Aqitag_), Tjanšana kalnu Čeltaga grēdā, augstums 1524 m.
Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m.
Altintags virsotne Ķīnā, tāda paša nosaukuma kalnu grēdas austrumos, augstums - 5798 m.
Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi.
Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m.
Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju.
Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji.
Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa.
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
ķevelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķevele" iedzīvotāji.
Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
bokseru sacelšanās Z-Ķīnas zemnieku un pilsētu trūcīgo iedzīvotāju sacelšanās 1899-1901, kas bija vērsta pret ārvalstu uzkundzēšanos Ķīnai.
mu zemes laukuma mērvienība Ķīnā, līdzinās 0,06 hektāriem.
mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha).
Kinseilas Oldheds zemesrags Īrijas salas dienvidos, Korkas grāfistē, Ķeltu jūras piekrastē.
Geliheds zemesrags Īrijas salas dienvidos, Ķeltu jūras ziemeļrietumu piekrastē.
Hārtlenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Ķeltu jūrā, Bārnstaplas līča dienvidrietumos.
Lendsenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas galējais rietumu punkts, Ķeltu jūras dienvidaustrumos un Lamanša (Angļu kanāla) ziemeļrietumos.
Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
taipini Zemnieku kara (sacelšanās) dalībnieki Ķīnā 1851.-1864. g.; taipingi; taipings.
Šaņdunas kalni zemu kalnu masīvs Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, vidējais augstums - \~500 m (augstākā virsotne - Taišana kalns (1591 m)).
papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
faksodijzieži Ziemeļamerikā un Ķīnā sastopama skujaiņu dzimta (Eiropā gandrīz izmirusi), pie kuras pieder arī sekvojas.
Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province.
līčija Ziepjkoku dzimtas ģints ("Litchi") un tās vienīgā suga ("Litchi chinensis", senāk "Nephelium litchi"), Ķīnas izcelsmes augļukoks, izplatīts Dienvidaustrumāzijā, tiek kultivēts arī citviet.
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu.
Ļaosi Žehes kalni Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē.
Edzingola Žošuja - upe Ķīnā, paralēls nosaukums tās agštecē.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ķ.