Paplašinātā meklēšana
Meklējam reizi.
Atrasts vārdos (30):
- reizi:1
- Dreizi:1
- kreizi:1
- reiziņa:1
- pareizi:1
- toreizi:1
- reizienē:1
- reizināt:1
- Preiziša:1
- toreiziņ:1
- reizināms:1
- vējgreizi:1
- dreizinēt:1
- Freizinga:1
- greizieši:1
- sagreizis:1
- reizinieks:1
- izreizināt:1
- pareizināt:1
- sareizināt:1
- toreizinai:1
- uzreizināt:1
- reizinājums:1
- reizināmais:1
- reizināšana:1
- reizinātājs:1
- Bādbreiziga:1
- nodreizināt:1
- sagreizināt:1
- pirmreizinātāji:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- (jau) kuro (retāk kuru) reizi
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi
- ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes)
- kā kuro reizi
- kā reiz, arī kā reize, arī kā reizi
- kuro reizi
- lieku reizi
- nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta
- reiz (biežāk reizi) par visām reizēm
- reizi (arī reiz) par visām reizēm
- reizi (retāk reiz) pa visām reizēm
- reizi (retāk reiz) par visām reizēm
- reizi no reizes
- reizi pa reizei
- retu reizi
- savu reizi
- uz vienu reizi
Atrasts skaidrojumos (1033):
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
- aitene Aita, kurai pirmo reizi ir jēri.
- aizviņreiz Aizpagājušo reizi.
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- kāpināšana Atkārtota reizināšanas darbība vienādiem skaitļiem.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
- atsprākleniski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atsprākliski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
- disgnātisks Attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem.
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien).
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- bez galvas Bez spējas pareizi domāt; dumjš.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- ik Cik - tik; katru reizi, kad.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
- kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- otrreiz Citu reizi.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24).
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- darba izziņošana darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai.
- izziņošana Darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida.
- Maunaloa Darbīgs vulkāns Havajas salā (angļu val. "Mauna Loa"), ASV, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
- reizinātājs Darītājs --> reizināt.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi.
- reizināms Divd. --> reizināt.
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu.
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība.
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
- šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu.
- tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu.
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
- biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu.
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums.
- pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
- bemberis Greizi izaudzis bērzs.
- krobiķis Greizi izaudzis zarains koks.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- žveirēt Greizi skatīties.
- greičoties Greizi šūpoties.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- greiliski Greizi, kreiliski.
- pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
- greipot Greizi, šķībi iet.
- griezi Greizi, šķībi.
- škļaubeniski greizi.
- greidi Greizi.
- greizai Greizi.
- greiži Greizi.
- greiznis Greizums, greizi.
- nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvenes reizinājums ar 2π.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību.
- ietrenēt aci (arī acis) iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- kongreva spiede iespiešana kumpiem burtiem, izspiedumiem; iespiešana vairākām krāsām uz reizi.
- pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- kurreiz Ikreiz; katru reizi.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot.
- Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
- programmatūras validēšana informācijas sistēmas pārbaude, kas apliecina, ka sistēma izveidota pareizi un ka tā atbilst sākotnējo prasību funkcionālai specifikācijai.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- altings Islandes parlaments, pirmo reizi sasaukts kā iedzīvotāju sapulce 930. gadā, mūsdienās vēlē iedzīvotāji uz 4 gadiem.
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- nokrekšēt Īsu brīdi vienu reizi krekšēt; nokrekšēties.
- nokrekšķēt Īsu brīdi vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēties.
- nopurkšēt Īsu brīdi vienu reizi purkšēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi vienu reizi purkšķēt.
- nokraukšēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšēt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšķēt.
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nobaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot; nomauroties (1).
- noblakšēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšēt.
- noblākšēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšēt.
- noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- noblarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
- noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
- noblīkšēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt un atbalsoties.
- noblīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt.
- noblīkšķēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt un atbalsoties.
- noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
- nobliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšēt.
- nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
- noblūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšēt.
- noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
- nobrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšēt.
- nobrākšēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
- nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
- nobrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšēt.
- nobrīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšēt.
- nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
- nobūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšēt.
- nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
- nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
- nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
- nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočērkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
- nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
- nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
- nodūkties Īsu brīdi, vienu reizi dūkt.
- nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nodvesties.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgties.
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
- nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- nograndīt Īsu brīdi, vienu reizi grandīt.
- noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
- nogurdzēt Īsu brīdi, vienu reizi gurdzēt.
- nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
- noklakšēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšēt.
- noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
- noklankšēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšēt.
- noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- noklikšēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
- noklinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
- noklunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšēt.
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšēt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
- noknikšēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
- nokrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšēt.
- nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokrekšēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšēt; nokrekšēt (1).
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēt (1).
- nokrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšēt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
- nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēties (1).
- nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- nokvankšēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
- nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
- nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
- nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
- noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1).
- noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
- noņirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
- noņurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nopakšēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšēt.
- noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
- nopaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšēt.
- nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
- nopēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt.
- nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
- noplākšēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšēt.
- noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
- noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
- noplārkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt (1).
- noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
- noplaukšēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt (1).
- noplaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt.
- noplaukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt, plīkšķēt augstā tonī.
- noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
- noplīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
- noplinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšēt.
- noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
- nopliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
- noplunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšēt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
- nopļerkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšēt.
- nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
- nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- nopukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšēt.
- nopūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkties (1).
- norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- norukšēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēt.
- norukšēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēties.
- norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēt.
- norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēties.
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt; arī nosaukt (3).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
- noskrapšēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskraukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
- nosparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšēt.
- nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nospingt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt; nosprakšķēt.
- nosprakšēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšēt; nosprakstēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt; nosprakstēt.
- nospraukšēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprauslāties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprikstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprikstēt.
- nospurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšēt.
- nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
- nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
- nostirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšēt.
- nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nostrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšēt.
- nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
- nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
- nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļekstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļākt Īsu brīdi, vienu reizi šļākt; nošļākties (2).
- nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties; nošļākt (2).
- nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
- nošmaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukšķināt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- nošņarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņarkstēt.
- nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- notarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notikšēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- notinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšēt.
- notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
- notrankšēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- nourkšēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšēt.
- nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- novaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšēt.
- novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
- novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
- nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
- nozlarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšēt.
- nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
- nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
- nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
- nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
- nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
- nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
- nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
- nožvargzdēt Īsu brīdi, vienu reizi žvargzdēt.
- nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
- nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
- nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
- čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
- pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi.
- likt lietā izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
- izkļūdīties Izsprukt, nepareizi izrunāties.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
- IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās).
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA).
- jēre Jauna aita (kurai pirmo reizi ir jēri).
- ortogonāli vektori jebkuras vektoru telpas vektori, kuru skalārais reizinājums ir 0.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
- terglis Kāds, kas neko nedara pareizi, nepilda uzdoto darbu.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- riktīgi Kārtībā; pareizi.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- cik Katru reizi - kad.
- cikreiz Katru reizi - kad.
- tikreiz Katru reizi - kad.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- ikreizas Katru reizi; vienmēr.
- ikreizes Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
- sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
- mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
- K Kilo- (prefikss, kas datortehnikā norāda uz reizinājumu ar 2 desmitajā pakāpē, t. i. 1024).
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- nošaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut šķībi (arī greizi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- faktors Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli.
- veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli.
- ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos, kas notiek reizi četros gados.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
- magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- kuroreiz Kuru reizi.
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu.
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- reiziņa Labības kārta, ko ar vienu reizi ielaiž kuļmašīnā.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi.
- rakstītpratība Lasīšanas un rakstīšanas, t. i. rakstu prasme; prasme lasīt un pareizi rakstīt.
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- uzmašām Lieku reizi, no lieka.
- EXPO Liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju.
- gumzumu gumzumiem art līki un greizi art.
- sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante).
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- asociatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- komutatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- ortobiotika Māksla jeb mācība pareizi dzīvot.
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
- apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu.
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- atkrākties Mirstot pēdējo reizi iekrākties.
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
- smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma.
- kāzu nakts nakts pēc laulībām; nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot.
- ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
- (jau) kuro (retāk kuru) reizi ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi.
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- nereiz Nekad, nevienu reizi.
- apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
- nozāļot Nepareizi ārstējot nogalināt.
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- sabļudīt Nepareizi izdarīt.
- Sabiedrības salas nepareizi lietots Biedrības salu nosaukums.
- pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
- čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
- režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- apsaskaitīties Nepareizi saskaitīt.
- saķeburot Nepareizi un pavirši pagatavot.
- aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
- aplami Nepareizi, arī muļķīgi.
- pārkņopēt Nepareizi, greizi aizpogāt.
- buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
- aplamai Nepareizi, maldīgi.
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
- šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
- nepareizai Nepareizi.
- nepareizīgi Nepareizi.
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- atopognozija Nespēja pareizi lokalizēt sajūtu.
- sensorā alālija nespēja pareizi uztvert runu.
- motorā alālija nespēja pareizi vokalizēt runu.
- anortogrāfija Nespēja rakstīt pareizi; motoriskā agrāfija.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
- agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- ne reizes nevienu reizi; nekad.
- nepratne Nezināšana, nespēja pareizi novērtēt situāciju.
- diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts.
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- kilo- Norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē).
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu.
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- ar kājām gaisā otrādi, pretēji parastajam, pieņemtajam, pavisam nepareizi.
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas).
- pa otram (arī trešam utt.) lāgam otro (trešo utt.) reizi.
- pasēja Otro reizi tajā pašā vietā iesēta labība.
- otrreiz Otro reizi; arī atkārtoti.
- pa otri lāgi otro reizi.
- heterosmija Ožas kļūda (nepareizi vērtējot smaržas).
- celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu.
- šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja.
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas.
- piegreiži Pagreizi.
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
- pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros.
- savārīt Parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- ievārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- noņemt uz grauda pareizi kādu lietu nomērot.
- noņemt uz mata pareizi kādu lietu nomērot.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- labiski Pareizi, kārtīgi.
- ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- pareizai Pareizi.
- ritīgi Pareizi.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
- aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
- decibels pastiprinātāju pastiprinājuma koeficienta mērvienība; lai izteiktu sprieguma pastiprinājumu decibelos, izejas un ieejas spriegumu attiecības decimāllogaritmu reizina ar 20.
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- pirmās laulības personas stāšanās laulībā pirmo reizi.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības.
- kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
- kaujas kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- uguns kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
- sadakarēt piegulēt, apaugļot (pirmo reizi).
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Aļeksina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Suzdaļa Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Aleksandrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Kandava Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Dotnuva Pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Arnštate Pilsēta Vācijā ("Arnstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Helsingborja Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- reizināms Pirmais no diviem reizinātājiem.
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- riekt pirmo reizi art (plēsumā).
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- izriekt Pirmo reizi uzart (līdumu).
- uzriekt Pirmo reizi uzart (plēsumu).
- atriekt Pirmo reizi uzart plēsumu līdz noteiktai vietai.
- sariekt Pirmo reizi uzart.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- pirmo reiz pirmo reizi.
- pirmreiz pirmo reizi.
- pirmoreiz Pirmo reizi.
- pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1); rakstpratība.
- rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
- ar kājām uz augšu pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- otrādība Pretstats, nepareiziba.
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti.
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā.
- komandvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā pieprasa, lai lietotājs ievadītu sintaktiski pareizi formulētas komandas.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- Hilberta telpa reāla vai kompleksa vektoru telpa ar skalāro reizinājumu, kura kā metriska telpa ir pilna konverģences nozīmē.
- ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
- pa gadskārtu reizi gadā, ik pēc gada.
- binomiālais koeficients reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā.
- mazais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem līdz 10 (10x10=100).
- lielais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem, kas lielāki par 10.
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
- kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
- izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
- sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- Atpūta Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" daļa.
- dreizānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" iedzīvotāji.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
- džapa Rituāla mantras atkārtošana, kas pareizi izpildīta atkārtojas it kā pati no sevis, bez prāta līdzdalības.
- paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm).
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- klembur Savienojumos "klembur klemburiski" un "klembur klemburisks" - šķībi, greizi, streipuļojot.
- pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
- sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- īvedine sievas ierašanās pirmo reizi katoļu baznīcā pēc dzemdībām un ar to saistītās paražas (pēc 6 nedēļām).
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- berbele Sīksts un greizi audzis koks.
- raibastes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella certhiola"), Latvijā konstatēts tikai 1 reizi Papes ezerā (1971. g.).
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē.
- čūčelīte Sivēnmāte, kurai pirmo reizi ir sivēni.
- apgrieztais skaitlis skaitlis 1/a, kura reizinājums ar doto skaitli a (a nav vienāds ar 0) ir 1.
- korekcijas reizinātājs skaitlis, ar kuru reizina mērījumu rezultātu, lai izslēgtu sistemātisko mērīšanas kļūdu.
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
- determinante Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- reizināmais Skaitlis, ko reizina.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē.
- peldošā komata notācija skaitļa pieraksta veids, kad skaitlis tiek attēlots kā mantisas reizinājums ar attiecīgās skaitīšanas sistēmas bāzes pakāpi.
- peldošais komats skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums.
- vektora projekcija skalārs lielums, kas vienāds ar vektora moduļa un tā virziena leņķa kosinusa reizinājumu.
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- čūriski Slikti, nepareizi.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- nozvilu Slīpi uz vienu pusi, greizi, šķībi.
- pazvili Slīpi, greizi.
- psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu.
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts").
- ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- reiz starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu.
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas).
- mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt.
- mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt.
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ").
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790.
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā.
- barbe Šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas).
- klemburiski Šķībi greizi.
- rēmulrēmuliski šķībi un greizi (streipuļojot).
- kristmeterām Šķībi un greizi.
- greižu greižām iet šķībi, greizi iet.
- kabu kabumis iet šķībi, greizi līkumiem iet.
- globži Šķībi, greizi, aplami.
- čūreniski Šķībi, greizi.
- ķieriski Šķībi, greizi.
- dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni.
- vējgreizi Tā, ka sagriezies, sašķiebies greizi vēja virzienā.
- ritīgās Tā, kā vajadzīgs; pareizi.
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu.
- pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- greizzobis Tāds, kam ir greizi zobi.
- otrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto otro reizi.
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs.
- ortotopisks Tāds, kas atrodas pareizā vietā vai pareizi novietots attiecībā pret ķermeni.
- pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi; arī jaunatklāts.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
- sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
- maldīgs Tāds, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par sajūtu orgāniem).
- neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
- patiess Tāds, kas pareizi atspoguļo īstenību.
- skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piemēram, par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- pacans Tāds, kas pirmo reizi nokļuvis cietumā.
- monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; katrreizējs.
- vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi; arī vienreizējs (1).
- pirmreizējs Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
- nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas, tāds, kas nav pareizi, precīzi, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
- klučains Tāds, kurš nesaprot, kā pareizi rīkoties.
- peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi.
- landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- lineāra telpa telpa, kuras elementus (vektorus) var reizināt ar skaitļiem (skalāriem) un saskaitīt; vektoru telpa.
- aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums).
- tikiņu Tikiņu tik - tikai vienu reizi.
- jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- parādīties Tikt izrādītam, parasti pirmo reizi (piemēram, par lugu, kinofilmu).
- iesalikties Tikt nepareizi ierakstītam.
- iesarakstities Tikt nepareizi piereģistrētam, parasti ar nolūku.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus.
- nedēļas tirgus tirgus, ko organizē reizi nedēļā.
- tīrā ceļottieksme to iedzīvotāju skaita attiecība, kuri ceļo vismaz vienu reizi gadā, pret kopējo iedzīvotāju skaitu.
- mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
- aizmiglot (arī apmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- apmiglot (arī aizmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- pa trešam lāgam (arī pa trešo lāgu) trešo reizi.
- trešoreiz Trešo reizi.
- trešreiz Trešo reizi.
- trešureiz Trešo reizi.
- jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu.
- kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- uzdirnīt Uzart (plēsumu, pirmo reizi).
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
- Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu.
- trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
- koriģējošā uzturēšana uzturēšana, kas nodrošina programmatūras vai aparatūras kļūdu labošanu; arī labošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, ja produkts nepareizi funkcionē.
- atnesāt Vairākkārt nākot, katru reizi atnest.
- cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
- kolinearitāte Vektoru paralelitāte vienai taisnei; divi kolineāri vektori atšķiras tikai ar skalāru reizinātāju.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
- vēlreiz Vēl vienu reizi.
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos.
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
- vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi.
- reizi Vienreiz; tikai vienu reizi.
- Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija.
- autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
- reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
- viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi.
- pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt.
- pamirkšķīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm).
- nošmaukšķēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukšķināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukstēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nošmaukstināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
- nožagot Vienu reizi nožagoties.
- noskripstēt Vienu reizi skripstēt un pabeigt skripstēt.
- noklunkstēties Vienu reizi spēcīgi klunkšēt.
- savingrināt Vienu reizi spēcīgi savicināt.
- nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt.
- nošņakstēties Vienu reizi šņakstēt un pabeigt šņakstēt.
- riebums Vienu reizi veikta riebšanas procedūra.
- nozlaukšēt Vienu reizi zlaukšēt.
- vienlug Vienu reizi; vienu laiku.
- vienreiz Vienu reizi.
- šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
- Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L.
- O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru.
- redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu.
- aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
- šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
- Stenlija kauss Ziemeļamerikas nacionālās hokeja līgas ikgadējā balva, kas pirmo reizi pasniegta 1894. g.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā.
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- sintaktiskā afāzija žargonafāzija, nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa reizi.