Paplašinātā meklēšana

Meklējam lēti.

Atrasts vārdos (500):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1093):

sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
aizgāzelēt Aizgāzelēties
aizagulēties Aizgulēties
aizčučāties Aizgulēties
aizčučēties Aizgulēties
dasagulēties Aizgulēties
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
žākstīties Ākstīties (1); ālēties
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
ājāties Ālēties
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
žeirēties Ālēties, plosīties
dālēties Ālēties, trakot
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
dāvīties Ālēties; plosīties
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
noķirnāties Apsmulēties
noparzāties Apsmulēties
nozleķēties Apsmulēties
savaļāties Apsmulēties
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
notoņāties Aptīties, satuntulēties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā
barikinētisks ar atlētisku miesasbūvi apveltīts
nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
atblēt Atblēties
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis
atlētiski Atlētisks
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
ballēt Ballēties
beizēt Beizerēt, ālēties
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
pārdzejoties bez atpūtas dzejojot pārpūlēties
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
švēplēt bezmērķīgi stāvēt muti atplētis
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties
bezdelēti milti bīdelēti milti
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties
albarēties Blēņoties, trakot, ālēties
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt
kārumnieks cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni
sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
spēkavīrs cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
vinstēties cīnīties, vēlēties viens otru apdzīt
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
jēgties Darboties, pūlēties
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus
pierūķēties daudz strādājot nopūlēties
noplēsties daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi
ģenguroties Delverēt, ālēties
dakarēties Diedelēties
mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu)
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu)
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.)
pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties
grebelēties Drebelēties, grābstīties
sist menzūru duelēties
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
pārecēties Ecējot pārpūlēties
pārsaecēties Ecējot pārpūlēties
ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis
kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus
pavurinēt Ēdot izvēlēties vēlamo, derīgāko
izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku)
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
pārieties Ejot pārpūlēties
pārsaieties Ejot pārpūlēties
sasaieties Ejot sapūlēties
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā
kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
augstskanīgs Frāžains, pārspīlēti patētisks
pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt
miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties
gāželēties gāzelēties
gāstuļāties Gāzelēties
gāzalēties Gāzelēties
gāzuļāties Gāzelēties
gāzuļoties Gāzelēties
šķeberēt Gāzelēties
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem)
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt
zvāļāties Gāzelēties, šūpoties
svalbāties Gāzelēties, valstīties
šautīties Gāzelēties; līgoties
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties
pārgrābties Grābjot pārpūlēties
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties
tušīties Grūti strādāt, pūlēties
aijīnas Gulētiešana (bērniem)
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
uzblēt Ieblēties
aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iekailēties Iegailēties
iesagailinēties Iegailēties
aizgavilēties Iegavilēties
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt
iedabāties Iemīlēties
iekampties Iemīlēties
ieķerties Iemīlēties
iekosties Iemīlēties
ielavīties Iemīlēties
iemieloties Iemīlēties
iesakārties Iemīlēties
iesaļubīties Iemīlēties
iesamīļāties Iemīlēties
paļubīt Iemīlēties
svapehatsja Iemīlēties
uzēsties Iemīlēties
samīlēties Iemīlēties (kādā)
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā)
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve
iegrābties Iemīlēties, aizrauties
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties
aizgailēties iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties
ievirst Ieskatīties, iemīlēties
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties
iekužināties Iespēlēties, iecilāties
uzžņaugties Iespīlēties
tielēt Iestāstīt, kaulēties
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
iebozties Ievīstīties, satuntulēties
nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties
nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
klīst ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem)
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
nopūlēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties
sanākties ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt
atsadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izālēties ilgāku laiku, daudz ālēties
noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
izballēties ilgāku laiku, daudz ballēties
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izčigānēties ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties
nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
izrumelēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
izrumulēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
izaspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēties
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
izbrāķēties ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties
izmocīties ilgāku laiku, ļoti nopūlēties
sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties
nogāzelēties īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties
pagāzelēties īsu brīdi, mazliet gāzelēties
izmērkaķoties Izākstīties, izālēties
izāļoties Izālēties
izāmīties Izālēties
izžārgalāties Izālēties
izžārgalēties Izālēties
izģeķoties Izālēties; izpalaidņoties
izviegloties Izaušoties, izālēties
iztusēt Izballēties; izpriecāties
puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties
uzspraudīties Izgreznoties (ar lētiem spīguļiem)
izagulēties Izgulēties
izarūgnēties Izgulēties
izčučāties Izgulēties
izčučēties Izgulēties
izsusties Izgulēties
izdusēties Izgulēties (1)
atčučēties Izgulēties (par bērnu)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1)
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt)
izakāpalēties Izkāpelēties
izkāpaļāties Izkāpelēties
izlipaļāties Izkāpelēties
izkaplīties Izkaplēties
izkapslīties Izkaplēties
izkrecēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties
izkreķoties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties
izlēkāties Izlaidelēties
dalasīt Izlasīt, izvēlēties
concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns
gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens
izšudīties Izmeklēties
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti
cilindriskie magnēttiskie domēni izolēti domēni feromagnētiķī vai ferimagnētiķī, kuru forma ir cilindriska un kuru magnetizācija ir pretēja pārējai ķermeņa daļai
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.)
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties
izplakns Izplēties
izkleroties Izpļāpāties, iztrakoties, izālēties
izapūlēties Izpūlēties
izvarzāties Izpūlēties
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus)
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2)
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus)
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu)
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties
izaskraidalēties Izskraidelēties
uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu)
iztirvēties Izspītēties, iztielēties
izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
izvīterot Izstreipuļot, izgāzelēties
novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
iztūņoties Iztūļāties, iztūmelēties
iztūņāt Iztūļāties; iztūmelēties
iztūņāties Iztūļāties; iztūmelēties
elpēties Izturēt, pūlēties, censties
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties
izavēlēties Izvēlēties
izjemt Izvēlēties
izmeklēties Izvēlēties
piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu)
pomočiķ Izvēlēties apzogamo dzīvokli
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi
izvilkt Izvēlēties un paņemt no vairākiem (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti)
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt
izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko)
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku)
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu)
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu)
ņerbināt Izvēlēties, izmeklēt
pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem)
izlasīties Izvēlēties, izmeklēties
lasīties Izvēlēties, izraudzīties
izalasīties Izvēlēties; izmeklēties
menu Izvēlne datorprogrammā, kas redzama uz ekrāna un dod operatoram iespēju izvēlēties kādu komandu
izzālīties Izzālēties
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
pārjāties Jājot nogurt, pārpūlēties
pārjaukties Jaucot pārpūlēties
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties
ultimogenitūra Jaunākā tiesības izvēlēties sev mantojuma daļu, kad vecākais mantojumu sadalījis
pārprasīties Jautājot pārpūlēties
čiekoties Joņot, ālēties, plosīties, izplūkties
izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2)
plavurs kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā
čīksts kāds, kas mīl kaulēties
činkste kāds, kuram ir ieradums kaulēties
paripoties kādu brīdi spēlēties ar ripu
pakaitināt kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku
pakairināties kādu brīdi spēlēties, rotaļāties
uzkūvēt kādu laiku draiskoties, trakot, spēlēties
nočučāties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
nočučēties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
izčiknīties kādu laiku nesekmīgi nopūlēties
izpiņķēties kādu laiku nopūlēties
nomudīt kādu laiku nopūlēties
nokaitēties kādu laiku spēlēties, blēņoties
iztielēties kādu laiku tielēties
sakaķēties kaķējot (1) pārpūlēties
slugāties Kalpojot nopūlēties
nopampties Kārtīgi izgulēties
kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām
čingāties Kaulēties
činkāties Kaulēties
činkoties Kaulēties
diņģēties Kaulēties
kauloties Kaulēties
žīdoties Kaulēties 1
izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
parsaklāties Klājot izmērcētos linus, pārpūlēties
anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas
sapočkāties Krietni apsmulēties
izjēgties Krietni nopūlēties
kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus
kumulēt Kumulēties (1)
kumulēt Kumulēties (2)
žvakstīties Kustēties, gāzelēties, tricināties
āļot Ķēmoties, ālēties, zaimot
ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties
tervēties Ķildoties, kaulēties
izerbīties Ķildoties, plūkties, nopūlēties
kā izredzēts labākais, ko var vēlēties; ļoti piemērots
laidalēties Laidelēties
laidelēt Laidelēties (1)
laidelēt Laidelēties (2)
aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība
krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
pluderēt Lidināties, laidelēties, grīļoties
olāt Lieldienās ar olām spēlēties
olāties Lieldienās ar olām spēlēties
parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas
lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu
sklemst Līgoties, gāzelēties
šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties
gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties
mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties
sastaipīt likt pārpūlēties
tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā
čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties
ģilt Ļodzīties, gāzelēties
guģēties Ļodzīties, gāzelēties
pārsnaikāties ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties
iesagrābties ļoti iemīlēties
iesaķerties ļoti iemīlēties
iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties
ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē)
par kapeikām ļoti lēti
par (pliku) sviestmaizi ļoti lēti
par (dažiem) grašiem ļoti lēti
pusparvelti ļoti lēti
pusvelti ļoti lēti
par smieklu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.)
par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti
nokārnīties ļoti nopūlēties
pagoravāt ļoti nopūlēties
nokauties ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu)
atsažņaugties ļoti nopūlēties smagā darbā
nokauties ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu)
nosasisties ļoti nopūlēties, nostrādāties
dabūt sutu ļoti nostrādāties, nopūlēties
dabūt trūkties ļoti nostrādāties, nopūlēties
nosarauties ļoti nostrādāties, nopūlēties
pārklapatēt ļoti raizēties, arī pūlēties
slāpt ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt
izslāpt ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izsalkt (2)
izsalkt ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izslāpt (3)
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
tvīkt ļoti vēlēties, ilgoties, alkt
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns
pārsamācīties Mācoties pārpūlēties
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem
pameņģēt mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties
meklējumi Mēģinājumi, cenšanās izzināt, izvēlēties
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
dauzīties Meklēties
ķemerēt Meklēties
skūstīties Meklēties
šuderēties Meklēties
kuiļoties Meklēties (2) (par cūkām)
bukēties Meklēties (par aitām)
bulvjoties Meklēties (par aitām)
iet kuiļos meklēties (par cūkām)
vērsināt Meklēties (par govi)
vēršoties Meklēties (par govi)
krētāt Meklēties (par govīm)
ērzeļoties Meklēties (par ķēvi)
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
māsenēties Meklēties, grābstīties
lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert
plunčīties Mērcēties ūdenī, spēlēties pa ūdeni
pārmērīties Mērot pārpūlēties
daudzvariantu atbilžu metode metode (psihometrijā), kas ļauj izvēlēties no vairākiem dotajiem atbilžu variantiem
čupoties Mīlēties
draiskoties Mīlēties
ķaukoties Mīlēties
nomīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties
meklēt papardes ziedu mīlēties, arī doties mīlēties; nereti attiecina tieši uz mīlēšanos Jāņu naktī kaut kur paslepus
drātēties Mīlēties, veikt dzimumaktu
drāzties Mīlēties, veikt dzimumaktu
jaktēties Mīlēties; nodarboties ar seksu
granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot
uimenēt Mocīties, nopūlēties
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross)
Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums
aplamēties Muļķoties, ālēties, trakot
alkatēties Muļķoties, aušoties, trakot, ālēties, plosīties
jakoties Muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties
klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi
paālēties neilgu laiku, mazliet ālēties
paballēties neilgu laiku, mazliet ballēties
padiedelēties neilgu laiku, mazliet diedelēties
pakaulēties neilgu laiku, mazliet kaulēties
palaidelēties neilgu laiku, mazliet laidelēties
pamīlēties neilgu laiku, mazliet mīlēties
paspēlēties neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties
patielēties neilgu laiku, mazliet tielēties
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā)
balagāns Nemāksliniecisks zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde ar lētiem efektiem
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
stumburēties Nemitīgi nopūlēties
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko)
dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu
muities Nesekmīgi nopūlēties
mujāties Nesekmīgi nopūlēties
mūjāties Nesekmīgi nopūlēties
kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties
šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi
sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1)
pārsanesties Nesot ko smagu, pārpūlēties
pasastaipīties Nesot ko smagu, pārpūlēties
pārnesties Nesot pārpūlēties
pārsastiepties Nesot, ceļot ko smagu, pārpūlēties
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties
anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus
melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties)
mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis
mošķot Niekoties, ālēties
zabelēties Niekoties; žabelēties
birziens no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
birzs no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
birzums no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē
atgailēties no jauna iegailēties (kvēlot)
noballēt Noballēties
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem)
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā)
nogavilēt Nogavilēties
nomigot Nogulēties
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties
kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju)
sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties
noklapēties Nokulties, nopūlēties
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu)
nosamočities Nomocīties; nopūlēties
atāvīties Nomocties, nopūlēties
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties
čignīties Nopūlēties
elmēties Nopūlēties
izmuzikāties Nopūlēties
izstirkāties Nopūlēties
kaulēt Nopūlēties
murkšīties Nopūlēties
noāpēties Nopūlēties
noburties Nopūlēties
nočiknīties Nopūlēties
nodučīties Nopūlēties
noencēties Nopūlēties
nokakarēties Nopūlēties
nokāmerēties Nopūlēties
nokūsnīties Nopūlēties
nolauzīties Nopūlēties
nomudīties Nopūlēties
nomujāties Nopūlēties
nosajaukties Nopūlēties
nosapūlēties Nopūlēties
nosatamities Nopūlēties
nosvīdēties Nopūlēties
peķoties Nopūlēties
smaļīt Nopūlēties
staklēties Nopūlēties
stignīties Nopūlēties
stiknīties Nopūlēties
timerēties Nopūlēties
valtēties Nopūlēties
pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi)
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam
izaklapatēties Nopūlēties ar ko
nokauties ar niekiem nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu
urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu
nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem
dāšīties Nopūlēties, ālēties
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties
korpēties Nopūlēties, nomocīties
nomuit Nopūlēties, nomocīties
nomuities Nopūlēties, nomocīties
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties
urpēties Nopūlēties, nomocīties
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot)
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
nodēlīties Nopūlēties, noņemties
atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko
nojūdīties Nopūlēties, noskrieties (2)
gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties
sasturāties Nopūlēties, nostrādāties
sturāties Nopūlēties, nostrādāties
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties
ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties
kamacīties Nopūlēties, rūpēties
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
nopurduļāties Nopurdulēties
izregulēties Noregulēties
polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai
norumelēties Norumulēties
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties
nozabināties Noslienāties (apsmulēties)
nozabelēties Noslienāties, nosmulēties
apņurgāties Nosmērēties, nosmulēties
noļergāties Nosmērēties, nosmulēties
aprušķēt Nosmulēties
nobružļāties Nosmulēties
taškāties Nosmulēties
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties
derglīties Nosmulēties, aptraipīties
saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram
apmūrīties Nosmulēties, nosmērēties
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties
noķolēties Nosmulēties, notraipīties
nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties
noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties
nomalties Nostrādāties, nopūlēties
nosajemties Nostrādāties, nopūlēties
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība)
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība)
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties
nogrādēt Noteikt, izvēlēties, atrast (īsto laiku, mēru)
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties
noķempēties Noziesties, apsmulēties
iztepties Noziesties, nosmulēties
zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt
zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt
pasaauklēties Paauklēties
pasabalēties Pabalēties
padamalēties Padauzīties, paspēlēties
pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties
pasusties Pagulēties
pajādēties Pajādelēties
padiņģēties Pakaulēties
patārgavāt Pakaulēties
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem
palētai Palēti
salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
pačigānēties Palūgties; padiedelēties
pačingāties Palūgties; padiedelēties
izducelēt Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta)
sagāzelēt panākt, ka sāk gāzelēties
papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas
pasapūlēties Papūlēties
pārausties pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties
pārgatavoties pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties
pārmācīties pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties
pārskrieties pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties
pārspēlēties pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties
pārstrādāties pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt
pārmeklēties pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi )
pārtrenēties pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties
pārstaigāties pārgājienā (pastaigā) pārpūlēties
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā)
laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost
sačiknīties pārmērīgi piepūlēties
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt
samēzties pārpūlēties
sarauties pārpūlēties
izspīlāties Pārpūlēties
pārgurdēties Pārpūlēties
pārlauzīties Pārpūlēties
pārmaktēties Pārpūlēties
pārņemties Pārpūlēties
pārpūlināties Pārpūlēties
pārsapūlēties Pārpūlēties
sadrauvēties Pārpūlēties
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu
samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties
pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam
pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem)
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem)
gudrīties pārspīlēti izrādīt savas zināšanas par noteiktu tēmu situācijā, kur tas nav nepieciešams vai kurā ir iespējams vienkāršs risinājums
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu)
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete
pārnopietns Pārspīlēti nopietns
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi
izmeklēts Pārspīlēti smalks
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties
saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties
pasalaistīties Parumulēties
nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu)
sameņģēties paspēlēties, papriecāties
pārlūgties Pastiprināti lūgt, lūgties, lūdzot pārpūlēties
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus
palētinājums paveikta darbība, rezultāts --> palētināt
par sviestmaizi pavisam lēti, par niecīgu maksu
izkaitēties pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās)
peķelēties Pekelēties
sagribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties
uzgribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt
uztīkot pēkšņi sākt tīkot, vēlēties
iegribēties pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko)
brīvais peldēšanas stils peldēšanas stils, ko sacīkstēs var brīvi izvēlēties
satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu)
atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt
piesapūlēties Piepūlēties
steģēties Piepūlēties
steģīties Piepūlēties
gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem
piesmurgāties Piesmulēties
piesmurgulēties Piesmulēties
piesmurguļoties Piesmulēties
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties
atraut sev miegu pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai
atkāpelēt pietiekoši izkāpelēties
atpūlēties pietiekoši nopūlēties
izdraiskāties pietiekoši trakot, plosīties, izālēties
adlekti Pievēlēti
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša)
pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums
Olimpija pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs
pilsētas dome pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija, kuru veido vēlēti deputāti
kaikarāt Pinkoties, apsmulēties
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
nergāties Plosīties, spēlēties
pārsapļauties Pļaujot pārpūlēties
okulanti Potējumu jaunās pavasara vasas, kas izaug no uzokulētiem (uzacotiem) pumpuriem
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties
pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties
tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis
nojāņāt Priecāties, ballēties
kalētnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Kalēti" iedzīvotāji
asimilēšanās process --> asimilēties
etiolēšana process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi
izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas
dučīties Pūlēties
maktēties Pūlēties
zveņģēt Pūlēties
stīvēties Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu)
lauzīties Pūlēties (piemēram, ko veikt)
locīt kājas pūlēties ar iešanu, ātri skriet; arī dejot
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ
kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu)
skrebulēties pūlēties piecelties
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
plūties Pūlēties, censties
uzcīsties Pūlēties, censties
muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu
uimēties Pūlēties, mocīties
dūlēt Pūlēties, nesekmīgi darboties
stirkāties Pūlēties, staipīties
rantīt Pūlēties, strādāt
dēlīties Pūlēties; ņemties
pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt
taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem
sapūsties pūšot pārpūlēties
pužulēties Puželēties
sapņot radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties
pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi
kompletorijs Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda pirms gulētiešanas
rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem)
rovelēties Rievelēties, plosīties
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
pārrakties rokot pārpūlēties
rītēt rotaļāties, spēlēties
lieties Rumulēties
veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi
aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot
dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties
ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem
frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē
saplienēt Sacietēt, sagulēties
sačervelēt Sačervelēties
sasačervelēties Sačervelēties
saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties
saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties
iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties
sagāzīties Sagāzelēties
sagult Sagulēties (2)
sagulties Sagulēties (2)
sašļuķināties sagulēties, sablīvēties, sakristies
opcija saistību tiesībās - ar līgumu nosacītā vienas puses iespēja izvēlēties saistības izpildes veidu, apjomu vai atteikties no tās izpildes, ievērojot nosacījumus, par kuriem ir iepriekšēja vienošanās
atlētisks saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs
smagatlētisks saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi
apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
ieplosīties sākt ālēties, plosīties, trakot
ieskatīties sākt izjust patiku, iemīlēties
glīmēt sākt pārklēties ar gļotām, sākt glumēt
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties
taurēt Saliekties, rullēties kopā
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties
sačumuroties Samudžināties; arī sačervelēties
sapeķelēties Sapekelēties
saplēsties sapūlēties
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties
klētssargs Sargs, kas sargā klēti
zabelēties Sasmuļļāt, apsmulēties
samēģināties saspēlēties, izmēģināt
sašķēlot sašķēlēties
sakukurēties satuntulēt, satuntulēties
sabokāties Satuntulēties, aušojoties izgreznoties ar lupatām
nopuģīties Satuntulēties, pārāk biezi saģērbties
grūšana savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi
cests Senajiem atlētiem dzelzs cimds, ko tie uzmauca cīņā
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
kaulnīca sieviete, kas mīl kaulēties
kaulniece sieviete, kas mīl kaulēties
uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
izbļauties skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties
izzirgoties skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus)
skandalēt skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties
gūgot Skatīties, acis un muti ieplētis
sasaskraidīties Skraidot sapūlēties
pārsaskrieties Skrienot pārpūlēties
sasaskrieties Skrienot sapūlēties
maratons Skriešanas distance (42,195 km) vieglatlētikā
ierotināt Skubināt spēlēties, rotaļāties
blūzgāties Slampāt, smulēties, žulgāties (šķidrumā)
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev
saslidināties Slidojot, slidinoties pārpūlēties
piruete smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām
pauerliftings Smagatlētikas paveids
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot)
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu)
kamāties Smagi strādāt, pūlēties
močīties Smagi strādāt, pūlēties
ricercato Smalki, eleganti; izmeklēti; samāksloti (par stilu)
svīnēties smērēties, smulēties
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties
smaulāties Smulēties
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties
veco cilvēku segregācija sociāls process, kura rezultātā vecie cilvēki tiek izolēti no pārējās sabiedrības
alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties
ligžināties spēlēties
dzīvāties Spēlēties
puķēties spēlēties (ar uguni)
ligzdoties Spēlēties (nicinoši)
pelšķoties Spēlēties (par bērniem)
urpuļot Spēlēties (par bērniem)
ņarināties Spēlēties ar kucēnu
paripelēt Spēlēties ar ripu; paripoties
izblunkšķināt spēlēties pa ūdeni, sitot to ar nūju un radot šļakatas un troksni
čibiņos iet spēlēties rotaļā "vistiņu ķeršna"
meņģēt Spēlēties, jokot
rītēties Spēlēties, mīlināties
kairināties Spēlēties, rotaļāties
nodzīvoties Spēlēties, rotaļāties
temēt Spēlēties, rotaļāties
kreimalēties Spēlēties, skraidelēt, citam citu ķerstīt
trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem)
randoties Spēlēties, trokšņot
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties
nagliņkurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes
lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
stadions sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā
sasastaigāties Staigājot sapūlēties
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis
miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties
sterbeļot Stērbelēties
kārties stipri pūlēties
iztvīkt stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā)
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
čiknīties Stīvēties, pūlēties
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties
pārsažņaugties Strādājot pārpūlēties
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā
jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski
kruķēties Strādāt, nopūlēties
telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā
dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties
studentu virtuve studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām
pārsasviesties Sviežot pārpūlēties
šmurklāties Šmurkulēties
šmurkļāties Šmurkulēties
zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt
svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
vulgārs tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša
vīzīgs tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs
homilētisks tāds, kas attiecas uz homilētiku, ar to saistīts
pladācis tāds, kas iet plati ieplēties, plātīdamies, nevērīgi
uzkrītošs tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu)
obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs
salkans tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs
ekstravagants tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains
cimperlīgs tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains
pārmoderns tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2)
snobisks tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
kundzisks tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns
švītīgs tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā)
ultramoderns tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās
žeibulis tāds, kas mēdz ālēties, plosīties
dirbelīgs tāds, kas mēdz dirbelēties
tielīgs tāds, kas mēdz tielēties
ālata tāds, kas mīl ālēties
fakultatīvs tāds, kas nav obligāts, tāds, ko var brīvi izvēlēties
bodžijs tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām
alternatīvs tāds, kas satur alternatīvu - nepieciešamību izvēlēties vienu no divām iespējām, kuras viena otru izslēdz
izvēlīgs tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1)
vēlēt teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
čatbots Tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem
piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties
gribēšana tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
gribulis Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam
krujāties Tiekties, censties, pūlēties
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi)
tielāties tielēties
dielāties Tielēties
mienēties Tielēties
tieloties Tielēties
tīlēties Tielēties
ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam
Eiropas Savienības direktīvas tiesiskie līdzekļi, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu ES dalībvalstu likumus un citus normatīvos aktus; direktīvu mērķi ir saistoši, bet ES dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties tiesiskos paņēmienus un līdzekļus direktīvu ieviešanai savā valstī
Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki
palētināties tikt palētinātam
pazaudēt galvu tikt savaldzinātam, iemīlēties
(pa)zaudēt galvu tikt savaldzinātam, iemīlēties
klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
targavāties Tirgojot kaulēties
tirgāties Tirgojoties kaulēties (par cenu)
endelēties Tirgoties; arī kaulēties
jaglīties Trakot, blēņoties; jagalēties
grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties
grāvelēties Trokšņot, ālēties, ķildoties
brazdoties Trokšņot, ālēties, plosīties
buzoties Trokšņot, skandalēties
aldarēties Trokšņot, trakot, ālēties, plosīties
piņķēties Tūļāties; pindzelēties
noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
uzkniebties Uzspīlēties
atdalīt Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu
norobežot Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē)
staipīties vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu)
subordinētā valoda valoda, kurā senāk runājuši imigrantu pilnībā asimilētie pamatiedzīvotāji un kuras pēdas saglabājušās imigrantu valodā
mērķvaloda Valoda, kurā tiek translēti pirmprogrammas priekšraksti; objektvaloda
tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām
slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties
optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimalizēt
optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimizēt
tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi
ievēlēties Vēlēties (ko)
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi)
būt kā dullam pēc kāda vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
izžirbt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt
izžirgt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt
amatāt Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm
amatot Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt
izvēlēties Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos
ģedoties Vēlēties, ilgoties
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties
nočūbāties Veltīgi nopūlēties
izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties
ķencēties Veltīgi nopūlēties, tūļāties
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2)
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
apēst ar zobiem vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā, skaudībā, vēlēties kādu iznīcināt
atlants Vertikāls balsts atlētiskas vīrieša figūras veidā
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības
zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā
šķēršļu skrējiens vieglatlētikas disciplīna vīriešiem - skriešana 3000 m garā distancē, kurā ir 35 šķēršļi, no tiem 7 šķēršļi ir ar ūdeni
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu
diska mešana vieglatlētikas sporta veids
tehnoloģiska konstrukcija viegli un lēti izgatavojama konstrukcija
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
paklēte vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem)
paklēts vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem)
ķemberēt Vilkties, grūti pūlēties
rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt)
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
atlētiskums vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
lemšana vispusīga vairāku iespēju apsvēršana, pārdomāšana un apspriešana ar nolūku izvēlēties kādu no tām
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām
zārgāties Zārgalēties
zārkāties Zārgalēties
Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti
Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums
slāpt asiņu zemiski vēlēties kādu nogalināt, slepkavot
atkamāties Zināmu laiku nopūlēties
plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties
taurinēt žūstot konusveidīgi saliekties, rullēties
taurinēties žūstot rullēties taures veidā
sataurēties Žūstot sarullēties
sataurinēties žūstot sarullēties (piemēram, par mitru papīru)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lēti.