Paplašinātā meklēšana

Meklējam lēti.

Atrasts vārdos (500):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1082):

sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
aizagulēties Aizgulēties.
aizčučāties Aizgulēties.
aizčučēties Aizgulēties.
dasagulēties Aizgulēties.
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
žeirēties Ālēties, plosīties.
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
dālēties Ālēties, trakot.
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
dāvīties Ālēties; plosīties.
ājāties Ālēties.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties.
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties.
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
noķirnāties Apsmulēties.
noparzāties Apsmulēties.
nozleķēties Apsmulēties.
savaļāties Apsmulēties.
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
notoņāties Aptīties, satuntulēties.
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
atblēt Atblēties.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis.
atlētiski Atlētisks.
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
ausīties Ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties.
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
ballēt Ballēties.
beizēt Beizerēt, ālēties.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
bezdelēti milti bīdelēti milti.
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties.
albarēties Blēņoties, trakot, ālēties.
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt.
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
jēgties Darboties, pūlēties.
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
pierūķēties Daudz strādājot nopūlēties.
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes.
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
ģenguroties Delverēt, ālēties.
mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod.
dakarēties Diedelēties.
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi.
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties.
grebelēties Drebelēties, grābstīties.
sist menzūru duelēties.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
pārecēties Ecējot pārpūlēties.
pārsaecēties Ecējot pārpūlēties.
ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis.
kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus.
pavurinēt Ēdot izvēlēties vēlamo, derīgāko.
izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku).
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
pārieties Ejot pārpūlēties.
pārsaieties Ejot pārpūlēties.
sasaieties Ejot sapūlēties.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā.
kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
augstskanīgs Frāžains, pārspīlēti patētisks.
pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai.
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt.
miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties.
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt.
zvāļāties Gāzelēties, šūpoties.
svalbāties Gāzelēties, valstīties.
šautīties Gāzelēties; līgoties.
gāstuļāties Gāzelēties.
gāzalēties Gāzelēties.
gāzuļāties Gāzelēties.
gāzuļoties Gāzelēties.
šķeberēt Gāzelēties.
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
pārgrābties Grābjot pārpūlēties.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
tušīties Grūti strādāt, pūlēties.
aijīnas Gulētiešana (bērniem).
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli.
uzblēt Ieblēties.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iekailēties Iegailēties.
iesagailinēties Iegailēties.
aizgavilēties Iegavilēties.
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt.
samīlēties Iemīlēties (kādā).
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
iedabāties Iemīlēties.
iekampties Iemīlēties.
ieķerties Iemīlēties.
iekosties Iemīlēties.
ielavīties Iemīlēties.
iemieloties Iemīlēties.
iesakārties Iemīlēties.
iesaļubīties Iemīlēties.
iesamīļāties Iemīlēties.
paļubīt Iemīlēties.
svapehatsja Iemīlēties.
uzēsties Iemīlēties.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
iekužināties Iespēlēties, iecilāties.
uzžņaugties Iespīlēties.
tielēt Iestāstīt, kaulēties.
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties.
nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem.
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
atsadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties.
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
izrumelēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
izaspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēties.
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties.
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju.
lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties.
nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
izmērkaķoties Izākstīties, izālēties.
izģeķoties Izālēties; izpalaidņoties.
izāļoties Izālēties.
izāmīties Izālēties.
izžārgalāties Izālēties.
izžārgalēties Izālēties.
izviegloties Izaušoties, izālēties.
iztusēt Izballēties; izpriecāties.
puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
uzspraudīties Izgreznoties (ar lētiem spīguļiem).
izdusēties Izgulēties (1).
atčučēties Izgulēties (par bērnu).
izagulēties Izgulēties.
izarūgnēties Izgulēties.
izčučāties Izgulēties.
izčučēties Izgulēties.
izsusties Izgulēties.
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
izakāpalēties Izkāpelēties.
izkāpaļāties Izkāpelēties.
izlipaļāties Izkāpelēties.
izkaplīties Izkaplēties.
izkapslīties Izkaplēties.
izkrecēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
izkreķoties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
izlēkāties Izlaidelēties.
dalasīt Izlasīt, izvēlēties.
concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta.
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens.
izšudīties Izmeklēties.
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti.
cilindriskie magnēttiskie domēni izolēti domēni feromagnētiķī vai ferimagnētiķī, kuru forma ir cilindriska un kuru magnetizācija ir pretēja pārējai ķermeņa daļai.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
izplakns Izplēties.
izkleroties Izpļāpāties, iztrakoties, izālēties.
izapūlēties Izpūlēties.
izvarzāties Izpūlēties.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izaskraidalēties Izskraidelēties.
uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
iztirvēties Izspītēties, iztielēties.
izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
izvīterot Izstreipuļot, izgāzelēties.
novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
iztūņoties Iztūļāties, iztūmelēties.
iztūņāt Iztūļāties; iztūmelēties.
iztūņāties Iztūļāties; iztūmelēties.
elpēties Izturēt, pūlēties, censties.
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
pomočiķ Izvēlēties apzogamo dzīvokli.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā.
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi.
izvilkt Izvēlēties un paņemt no vairākiem (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt.
izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem).
ņerbināt Izvēlēties, izmeklēt.
izlasīties Izvēlēties, izmeklēties.
lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
izalasīties Izvēlēties; izmeklēties.
izavēlēties Izvēlēties.
izjemt Izvēlēties.
izmeklēties Izvēlēties.
menu Izvēlne datorprogrammā, kas redzama uz ekrāna un dod operatoram iespēju izvēlēties kādu komandu.
izzālīties Izzālēties.
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
pārjāties Jājot nogurt, pārpūlēties.
pārjaukties Jaucot pārpūlēties.
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties.
ultimogenitūra Jaunākā tiesības izvēlēties sev mantojuma daļu, kad vecākais mantojumu sadalījis.
pārprasīties Jautājot pārpūlēties.
čiekoties Joņot, ālēties, plosīties, izplūkties.
izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
plavurs Kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā.
čīksts Kāds, kas mīl kaulēties.
paripoties Kādu brīdi spēlēties ar ripu.
pakaitināt Kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku.
pakairināties Kādu brīdi spēlēties, rotaļāties.
uzkūvēt Kādu laiku draiskoties, trakot, spēlēties.
nočučāties Kādu laiku gulēt; arī pagulēties.
nočučēties Kādu laiku gulēt; arī pagulēties.
nočinkstēties Kādu laiku nepārtraukti kaulēties.
nokumāties Kādu laiku nepārtraukti nopūlēties.
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties.
izčiknīties Kādu laiku nesekmīgi nopūlēties.
izpiņķēties Kādu laiku nopūlēties.
nomudīt Kādu laiku nopūlēties.
nokaitēties Kādu laiku spēlēties, blēņoties.
iztielēties Kādu laiku tielēties.
sakaķēties kaķējot (1) pārpūlēties.
slugāties Kalpojot nopūlēties.
nopampties Kārtīgi izgulēties.
kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām.
žīdoties Kaulēties 1.
čingāties Kaulēties.
činkāties Kaulēties.
činkoties Kaulēties.
diņģēties Kaulēties.
kauloties Kaulēties.
izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
parsaklāties Klājot izmērcētos linus, pārpūlēties.
anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
sapočkāties Krietni apsmulēties.
izjēgties Krietni nopūlēties.
kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
kumulēt Kumulēties (1).
kumulēt Kumulēties (2).
žvakstīties Kustēties, gāzelēties, tricināties.
āļot Ķēmoties, ālēties, zaimot.
ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties.
tervēties Ķildoties, kaulēties.
izerbīties Ķildoties, plūkties, nopūlēties.
kā izredzēts labākais, ko var vēlēties; ļoti piemērots.
laidelēt Laidelēties (1).
laidelēt Laidelēties (2).
laidalēties Laidelēties.
aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība.
krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
pluderēt Lidināties, laidelēties, grīļoties.
olāt Lieldienās ar olām spēlēties.
olāties Lieldienās ar olām spēlēties.
parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu.
šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot).
sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties.
sklemst Līgoties, gāzelēties.
gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties.
mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties.
sastaipīt Likt pārpūlēties.
tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties.
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties.
ģilt Ļodzīties, gāzelēties.
guģēties Ļodzīties, gāzelēties.
pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē).
iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties.
iesagrābties Ļoti iemīlēties.
iesaķerties Ļoti iemīlēties.
par smieklu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
par kapeikām ļoti lēti.
par (pliku) sviestmaizi ļoti lēti.
par (dažiem) grašiem ļoti lēti.
pusparvelti Ļoti lēti.
pusvelti Ļoti lēti.
smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
atsažņaugties Ļoti nopūlēties smagā darbā.
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
nosasisties Ļoti nopūlēties, nostrādāties.
nokārnīties Ļoti nopūlēties.
pagoravāt Ļoti nopūlēties.
dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
nosarauties Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
pārklapatēt Ļoti raizēties, arī pūlēties.
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt.
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izslāpt (3).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
tvīkt Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
pārsamācīties Mācoties pārpūlēties.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem.
pameņģēt Mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties.
meklējumi Mēģinājumi, cenšanās izzināt, izvēlēties.
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
kuiļoties Meklēties (2) (par cūkām).
bukēties Meklēties (par aitām).
bulvjoties Meklēties (par aitām).
iet kuiļos meklēties (par cūkām).
vērsināt Meklēties (par govi).
vēršoties Meklēties (par govi).
krētāt Meklēties (par govīm).
ērzeļoties Meklēties (par ķēvi).
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi).
māsenēties Meklēties, grābstīties.
lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
dauzīties Meklēties.
ķemerēt Meklēties.
skūstīties Meklēties.
šuderēties Meklēties.
plunčīties Mērcēties ūdenī, spēlēties pa ūdeni.
pārmērīties Mērot pārpūlēties.
daudzvariantu atbilžu metode metode (psihometrijā), kas ļauj izvēlēties no vairākiem dotajiem atbilžu variantiem.
nomīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
drātēties Mīlēties, veikt dzimumaktu.
drāzties Mīlēties, veikt dzimumaktu.
jaktēties Mīlēties; nodarboties ar seksu.
čupoties Mīlēties.
draiskoties Mīlēties.
ķaukoties Mīlēties.
granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
uimenēt Mocīties, nopūlēties.
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross).
Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums.
aplamēties Muļķoties, ālēties, trakot.
alkatēties Muļķoties, aušoties, trakot, ālēties, plosīties.
jakoties Muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
balagāns Nemāksliniecisks zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde ar lētiem efektiem.
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
stumburēties Nemitīgi nopūlēties.
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties.
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
muities Nesekmīgi nopūlēties.
mujāties Nesekmīgi nopūlēties.
mūjāties Nesekmīgi nopūlēties.
kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties.
šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
pārsanesties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pasastaipīties Nesot ko smagu, pārpūlēties.
pārnesties Nesot pārpūlēties.
pārsastiepties Nesot, ceļot ko smagu, pārpūlēties.
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus.
melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis.
mošķot Niekoties, ālēties.
zabelēties Niekoties; žabelēties.
birziens No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzs No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzums No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu.
audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē.
atgailēties No jauna iegailēties (kvēlot).
noballēt Noballēties.
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties.
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem).
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
nogavilēt Nogavilēties.
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties.
nomigot Nogulēties.
kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju).
sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
noklapēties Nokulties, nopūlēties.
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
atāvīties Nomocties, nopūlēties.
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem.
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.).
atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam.
nokauties ar niekiem nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu.
izaklapatēties Nopūlēties ar ko.
urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu.
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu.
nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem.
dāšīties Nopūlēties, ālēties.
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
korpēties Nopūlēties, nomocīties.
nomuit Nopūlēties, nomocīties.
nomuities Nopūlēties, nomocīties.
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
urpēties Nopūlēties, nomocīties.
atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko.
nodēlīties Nopūlēties, noņemties.
nojūdīties Nopūlēties, noskrieties (2).
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties.
sasturāties Nopūlēties, nostrādāties.
sturāties Nopūlēties, nostrādāties.
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties.
ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties.
kamacīties Nopūlēties, rūpēties.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
čignīties Nopūlēties.
elmēties Nopūlēties.
izmuzikāties Nopūlēties.
izstirkāties Nopūlēties.
kaulēt Nopūlēties.
murkšīties Nopūlēties.
noāpēties Nopūlēties.
noburties Nopūlēties.
nočiknīties Nopūlēties.
nodučīties Nopūlēties.
noencēties Nopūlēties.
nokakarēties Nopūlēties.
nokāmerēties Nopūlēties.
nokūsnīties Nopūlēties.
nolauzīties Nopūlēties.
nomudīties Nopūlēties.
nomujāties Nopūlēties.
nosajaukties Nopūlēties.
nosapūlēties Nopūlēties.
nosatamities Nopūlēties.
nosvīdēties Nopūlēties.
peķoties Nopūlēties.
smaļīt Nopūlēties.
staklēties Nopūlēties.
stignīties Nopūlēties.
stiknīties Nopūlēties.
timerēties Nopūlēties.
valtēties Nopūlēties.
nopurduļāties Nopurdulēties.
izregulēties Noregulēties.
polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai.
norumelēties Norumulēties.
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties.
nozabināties Noslienāties (apsmulēties).
nozabelēties Noslienāties, nosmulēties.
apņurgāties Nosmērēties, nosmulēties.
noļergāties Nosmērēties, nosmulēties.
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt.
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties.
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties.
derglīties Nosmulēties, aptraipīties.
saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram.
apmūrīties Nosmulēties, nosmērēties.
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties.
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties.
noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
aprušķēt Nosmulēties.
nobružļāties Nosmulēties.
taškāties Nosmulēties.
nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties.
nomalties Nostrādāties, nopūlēties.
nosajemties Nostrādāties, nopūlēties.
nogrādēt Noteikt, izvēlēties, atrast (īsto laiku, mēru).
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
noķempēties Noziesties, apsmulēties.
iztepties Noziesties, nosmulēties.
zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
pasaauklēties Paauklēties.
pasabalēties Pabalēties.
padamalēties Padauzīties, paspēlēties.
pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties.
pasusties Pagulēties.
pajādēties Pajādelēties.
padiņģēties Pakaulēties.
patārgavāt Pakaulēties.
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
palētai Palēti.
salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
pačigānēties Palūgties; padiedelēties.
pačingāties Palūgties; padiedelēties.
izducelēt Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta).
sagāzelēt Panākt, ka sāk gāzelēties.
papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas.
pasapūlēties Papūlēties.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pārmeklēties Pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi ).
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt.
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
pārstaigāties pārgājienā (pastaigā) pārpūlēties.
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost.
sačiknīties pārmērīgi piepūlēties.
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti.
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties.
samēzties pārpūlēties.
sarauties pārpūlēties.
izspīlāties Pārpūlēties.
pārgurdēties Pārpūlēties.
pārlauzīties Pārpūlēties.
pārmaktēties Pārpūlēties.
pārņemties Pārpūlēties.
pārpūlināties Pārpūlēties.
pārsapūlēties Pārpūlēties.
sadrauvēties Pārpūlēties.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs.
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem).
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība.
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
pārnopietns Pārspīlēti nopietns.
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
izmeklēts Pārspīlēti smalks.
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti.
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties.
pasalaistīties Parumulēties.
nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu).
sameņģēties paspēlēties, papriecāties.
pārlūgties Pastiprināti lūgt, lūgties, lūdzot pārpūlēties.
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus.
palētinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palētināt.
par sviestmaizi pavisam lēti, par niecīgu maksu.
izkaitēties Pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties.
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
peķelēties Pekelēties.
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
uztīkot Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
brīvais peldēšanas stils peldēšanas stils, ko sacīkstēs var brīvi izvēlēties.
satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu).
atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties.
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem.
piesapūlēties Piepūlēties.
steģēties Piepūlēties.
steģīties Piepūlēties.
piesmurgāties Piesmulēties.
piesmurgulēties Piesmulēties.
piesmurguļoties Piesmulēties.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
atraut sev miegu pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
atkāpelēt Pietiekoši izkāpelēties.
atpūlēties Pietiekoši nopūlēties.
izdraiskāties Pietiekoši trakot, plosīties, izālēties.
adlekti Pievēlēti.
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
pilsētas dome pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija, kuru veido vēlēti deputāti.
kaikarāt Pinkoties, apsmulēties.
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
nergāties Plosīties, spēlēties.
pārsapļauties Pļaujot pārpūlēties.
okulanti Potējumu jaunās pavasara vasas, kas izaug no uzokulētiem (uzacotiem) pumpuriem.
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties.
pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties.
tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis.
nojāņāt Priecāties, ballēties.
kalētnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Kalēti" iedzīvotāji.
asimilēšanās Process --> asimilēties.
etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas.
stīvēties Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
lauzīties Pūlēties (piemēram, ko veikt).
locīt kājas pūlēties ar iešanu, ātri skriet; arī dejot.
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas.
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ.
kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu).
skrebulēties pūlēties piecelties.
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
plūties Pūlēties, censties.
uzcīsties Pūlēties, censties.
muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu.
uimēties Pūlēties, mocīties.
dūlēt Pūlēties, nesekmīgi darboties.
stirkāties Pūlēties, staipīties.
rantīt Pūlēties, strādāt.
dēlīties Pūlēties; ņemties.
pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt.
dučīties Pūlēties.
maktēties Pūlēties.
zveņģēt Pūlēties.
taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
sapūsties pūšot pārpūlēties.
pužulēties Puželēties.
sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties.
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
kompletorijs Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda pirms gulētiešanas.
rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem).
rovelēties Rievelēties, plosīties.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
pārrakties rokot pārpūlēties.
rītēt rotaļāties, spēlēties.
lieties Rumulēties.
veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi.
aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot.
dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties.
ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem.
frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē.
saplienēt Sacietēt, sagulēties.
sačervelēt Sačervelēties.
sasačervelēties Sačervelēties.
saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties.
saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties.
iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
sagāzīties Sagāzelēties.
sagult Sagulēties (2).
sagulties Sagulēties (2).
sašļuķināties sagulēties, sablīvēties, sakristies.
opcija saistību tiesībās - ar līgumu nosacītā vienas puses iespēja izvēlēties saistības izpildes veidu, apjomu vai atteikties no tās izpildes, ievērojot nosacījumus, par kuriem ir iepriekšēja vienošanās.
atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi.
apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi).
apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi).
ieplosīties Sākt ālēties, plosīties, trakot.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
glīmēt Sākt pārklēties ar gļotām, sākt glumēt.
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
taurēt Saliekties, rullēties kopā.
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
sačumuroties Samudžināties; arī sačervelēties.
sapeķelēties Sapekelēties.
saplēsties sapūlēties.
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
klētssargs Sargs, kas sargā klēti.
zabelēties Sasmuļļāt, apsmulēties.
samēģināties saspēlēties, izmēģināt.
sašķēlot sašķēlēties.
sakukurēties satuntulēt, satuntulēties.
sabokāties Satuntulēties, aušojoties izgreznoties ar lupatām.
nopuģīties Satuntulēties, pārāk biezi saģērbties.
grūšana Savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
cests Senajiem atlētiem dzelzs cimds, ko tie uzmauca cīņā.
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
gūgot Skatīties, acis un muti ieplētis.
sasaskraidīties Skraidot sapūlēties.
pārsaskrieties Skrienot pārpūlēties.
sasaskrieties Skrienot sapūlēties.
maratons Skriešanas distance (42,195 km) vieglatlētikā.
ierotināt Skubināt spēlēties, rotaļāties.
blūzgāties Slampāt, smulēties, žulgāties (šķidrumā).
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
saslidināties Slidojot, slidinoties pārpūlēties.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām.
pauerliftings Smagatlētikas paveids.
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot).
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu).
kamāties Smagi strādāt, pūlēties.
močīties Smagi strādāt, pūlēties.
ricercato Smalki, eleganti; izmeklēti; samāksloti (par stilu).
svīnēties smērēties, smulēties.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
smaulāties Smulēties.
veco cilvēku segregācija sociāls process, kura rezultātā vecie cilvēki tiek izolēti no pārējās sabiedrības.
alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
puķēties spēlēties (ar uguni).
ligzdoties Spēlēties (nicinoši).
pelšķoties Spēlēties (par bērniem).
urpuļot Spēlēties (par bērniem).
ņarināties Spēlēties ar kucēnu.
paripelēt Spēlēties ar ripu; paripoties.
čibiņos iet spēlēties rotaļā "vistiņu ķeršna".
meņģēt Spēlēties, jokot.
rītēties Spēlēties, mīlināties.
kairināties Spēlēties, rotaļāties.
nodzīvoties Spēlēties, rotaļāties.
temēt Spēlēties, rotaļāties.
kreimalēties Spēlēties, skraidelēt, citam citu ķerstīt.
trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem).
randoties Spēlēties, trokšņot.
dzīvāties Spēlēties.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
nagliņkurpes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes.
lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
sasastaigāties Staigājot sapūlēties.
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis.
miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
sterbeļot Stērbelēties.
kārties Stipri pūlēties.
iztvīkt Stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā).
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
čiknīties Stīvēties, pūlēties.
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
pārsažņaugties Strādājot pārpūlēties.
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski.
kruķēties Strādāt, nopūlēties.
telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā.
dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot.
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
studentu virtuve studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
pārsasviesties Sviežot pārpūlēties.
šmurklāties Šmurkulēties.
šmurkļāties Šmurkulēties.
zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt.
svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties.
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
homilētisks Tāds, kas attiecas uz homilētiku, ar to saistīts.
pladācis Tāds, kas iet plati ieplēties, plātīdamies, nevērīgi.
uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs.
ekstravagants Tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains.
cimperlīgs Tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains.
pārmoderns Tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2).
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
žeibulis Tāds, kas mēdz ālēties, plosīties.
dirbelīgs Tāds, kas mēdz dirbelēties.
tielīgs Tāds, kas mēdz tielēties.
ālata Tāds, kas mīl ālēties.
fakultatīvs Tāds, kas nav obligāts, tāds, ko var brīvi izvēlēties.
bodžijs Tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām.
alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu - nepieciešamību izvēlēties vienu no divām iespējām, kuras viena otru izslēdz.
izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
vēlēt teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
čatbots Tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties.
gribēšana tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
gribulis Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties.
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
krujāties Tiekties, censties, pūlēties.
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
dielāties Tielēties.
mienēties Tielēties.
tieloties Tielēties.
tīlēties Tielēties.
ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
Eiropas Savienības direktīvas tiesiskie līdzekļi, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu ES dalībvalstu likumus un citus normatīvos aktus; direktīvu mērķi ir saistoši, bet ES dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties tiesiskos paņēmienus un līdzekļus direktīvu ieviešanai savā valstī.
Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki.
palētināties Tikt palētinātam.
pazaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
(pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
targavāties Tirgojot kaulēties.
tirgāties Tirgojoties kaulēties (par cenu).
endelēties Tirgoties; arī kaulēties.
jaglīties Trakot, blēņoties; jagalēties.
grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties.
grāvelēties Trokšņot, ālēties, ķildoties.
brazdoties Trokšņot, ālēties, plosīties.
buzoties Trokšņot, skandalēties.
aldarēties Trokšņot, trakot, ālēties, plosīties.
piņķēties Tūļāties; pindzelēties.
noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
uzkniebties Uzspīlēties.
atdalīt Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
norobežot Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
subordinētā valoda valoda, kurā senāk runājuši imigrantu pilnībā asimilētie pamatiedzīvotāji un kuras pēdas saglabājušās imigrantu valodā.
mērķvaloda Valoda, kurā tiek translēti pirmprogrammas priekšraksti; objektvaloda.
tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām.
slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties.
optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimalizēt.
optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimizēt.
tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
ievēlēties Vēlēties (ko).
iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi).
būt kā dullam pēc kāda vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
sist kanti vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
izžirbt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt.
izžirgt Vēlēties izlēkt no ādas, iznīkt.
amatāt Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm.
amatot Vēlēties ko uzlabot, bet bez nepieciešamajām prasmēm.
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt.
izvēlēties Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos.
ģedoties Vēlēties, ilgoties.
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk.
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlētis.
izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
ķencēties Veltīgi nopūlēties, tūļāties.
nočūbāties Veltīgi nopūlēties.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
apēst ar zobiem vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā, skaudībā, vēlēties kādu iznīcināt.
atlants Vertikāls balsts atlētiskas vīrieša figūras veidā.
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg.
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā.
šķēršļu skrējiens vieglatlētikas disciplīna vīriešiem - skriešana 3000 m garā distancē, kurā ir 35 šķēršļi, no tiem 7 šķēršļi ir ar ūdeni.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu.
diska mešana vieglatlētikas sporta veids.
tehnoloģiska konstrukcija viegli un lēti izgatavojama konstrukcija.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
paklēte Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
paklēts Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
ķemberēt Vilkties, grūti pūlēties.
rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
atlētiskums Vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lemšana Vispusīga vairāku iespēju apsvēršana, pārdomāšana un apspriešana ar nolūku izvēlēties kādu no tām.
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām.
zārgāties Zārgalēties.
zārkāties Zārgalēties.
Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
slāpt asiņu zemiski vēlēties kādu nogalināt, slepkavot.
atkamāties Zināmu laiku nopūlēties.
plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
sataurēties Žūstot sarullēties.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lēti.