Paplašinātā meklēšana
Meklējam kart.
Atrasts vārdos (241):
- kart:1
- karte:1
- karts:1
- skart:2
- skart:1
- kartēt:1
- kartli:1
- karto-:1
- iekart:1
- ekartē:1
- karteča:1
- kartele:1
- karters:1
- kartica:1
- kartini:1
- kartīni:1
- kartins:1
- kartiņa:1
- kartiņi:1
- kartiņš:1
- kartīte:1
- kartons:1
- kartūna:1
- kartuns:1
- kartūns:1
- kartupi:1
- kartups:1
- kartuša:1
- kartuša:2
- aizkart:1
- noskart:1
- piekart:1
- dokarts:1
- gokarts:1
- kartavas:1
- kartavāt:1
- kartelēt:1
- kartelis:1
- kartelis:2
- karteris:1
- kartings:1
- kartinis:1
- kartoīds:1
- kartonēt:1
- kartoška:1
- kartovaķ:1
- kartulis:1
- kartupis:1
- kartuški:1
- kartveli:1
- kartveļi:1
- aizskart:1
- pieskart:1
- bitkarte:1
- čipkarte:1
- Džakarta:1
- ekokarte:1
- izkartēt:1
- Melkarts:1
- neskarts:1
- pankarta:1
- skarties:1
- kartērija:1
- kartēšana:1
- kartinājs:1
- kartlieši:1
- kartonāža:1
- kartonāžs:1
- kartotēka:1
- kartpelis:1
- kartufeļi:1
- kartupāja:1
- kartupels:1
- aerokarte:1
- aizkartne:1
- bitkartēt:1
- duālkarte:1
- fontkarte:1
- fotokarte:1
- Fraškarts:1
- nokarties:1
- pastkarte:1
- plackarte:1
- Surakarta:1
- telekarte:1
- vakartēvs:1
- viedkarte:1
- vietkarte:1
- kartāgieši:1
- kartapelis:1
- kartapulis:1
- kartelists:1
- karteļcena:1
- kartēzieši:1
- kartēzisms:1
- kartodroms:1
- kartogrāfs:1
- kartograma:1
- kartoshēma:1
- kartupelis:1
- kartupēlis:1
- kartupulis:1
- kartūzieši:1
- aizkarties:1
- apriskarte:1
- atkartavāt:1
- attēlkarte:1
- blankkarte:1
- ciparkarte:1
- cūkkartiņi:1
- datorkarte:1
- debetkarte:1
- dežūrkarte:1
- ēdienkarte:1
- flipkartes:1
- gokartists:1
- Jogjakarta:1
- makartisms:1
- mikrokarte:1
- neaizkarts:1
- neskartība:1
- pamatkarte:1
- perfokarte:1
- piekarties:1
- plūsmkarte:1
- saskarties:1
- starpkarte:1
- vakartērps:1
- videokarte:1
- vizītkarte:1
- kartauzieši:1
- kartēzietis:1
- kartilagīns:1
- kartingists:1
- kartiņbānis:1
- kartiņbedre:1
- kartiņmilti:1
- kartižnieks:1
- kartografēt:1
- kartogramma:1
- kartonējums:1
- kartonētājs:1
- kartotekārs:1
- kartožneica:1
- kartulārijs:1
- kartupanājs:1
- kartupelājs:1
- kartupelējs:1
- kartupelēns:1
- aizkartnīte:1
- Džokjakarta:1
- Ekartsberga:1
- filokartija:1
- ģipškartons:1
- hostelkarte:1
- komandkarte:1
- kontūrkarte:1
- krājkartīte:1
- kredītkarte:1
- makkartisms:1
- pārkartavāt:1
- pastkartīte:1
- piekartilts:1
- pieskarties:1
- reiterkarte:1
- sēklkartiņi:1
- termiņkarte:1
- kartapulaite:1
- kartiņkaudze:1
- kartogrāfija:1
- kartomantija:1
- kartometrija:1
- kartonāžists:1
- kartonpapīrs:1
- kartupelaine:1
- kartupeleite:1
- kartupelītis:1
- kartupeļains:1
- kartupeļmala:1
- kartupeļvaga:1
- apertūrkarte:1
- filokartists:1
- ģenerālkarte:1
- kofrokartija:1
- kontrolkarte:1
- mikrokartīte:1
- palīgkartīte:1
- pamatkartīte:1
- spodrkartons:1
- starpkartīte:1
- kartelizācija:1
- karteziānisms:1
- kartogrāfisks:1
- kartometrisks:1
- kartupeļbedre:1
- kartupeļgrozs:1
- kartupeļlauks:1
- kartupeļmilti:1
- kartupeļūdens:1
- azbestkartons:1
- bankomātkarte:1
- ekokartupelis:1
- faksimilkarte:1
- horoplētkarte:1
- ielaidumkarte:1
- intelektkarte:1
- ortofotokarte:1
- papildkartīte:1
- sēklaskartiņi:1
- transferkarte:1
- kartodiagramma:1
- kartografēšana:1
- kartosemantika:1
- kartosemiotika:1
- kartupeļtīrums:1
- kartušlādēšana:1
- aizsargkartons:1
- elektrokartons:1
- pārkartavāties:1
- kartopragmatika:1
- kartupeļkalnīns:1
- bumbuļkartupeļi:1
- dežūrēdienkarte:1
- faktūrkartēšana:1
- reklāmkartotēka:1
- kartupeļlasāmais:1
- kartupeļlasīšana:1
- kartupeļlasītājs:1
- kartupeļrokamais:1
- daktilokartotēka:1
- kontrolkartotēka:1
- datorkartogrāfija:1
- datorkartometrija:1
- bizneskartogrāfija:1
- intrakartilaginozs:1
- lingvokartogrāfija:1
- osteokartilaginozs:1
- kartilaginifikācija:1
- satelītkartogrāfija:1
- piekartransportēšana:1
- membranokartilaginozs:1
Atrasts vārdu savienojumos (66):
- administratīvā karte
- aeronavigācijas karte
- agroķīmiskā karte
- anaglifiskā karte
- analītiskā karte
- analogās izvades karte
- anamorfā karte
- ATM tīkla saskarnes karte
- augšņu kartes
- batimetriskā karte
- braukšanas karte
- cietā karte
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte
- domu karte
- droša identifikācijas karte
- dzīves karte
- ēdienu karte
- Eiropas Savienības zilā karte
- galda karte
- ģenētiskās kartes
- ģeogrāfiska karte
- ģeoloģiskā karte
- grozāmā zvaigžņu karte
- Hercules Graphics karte
- hidroģeoloģiskā karte
- hipsometriskā karte
- hromosomu kartes
- ID karte
- iedzīvotāju kartes
- jūras karte
- jūras navigācijas karte
- jūras navigācijas kartes korektūra
- jūras navigācijas kartes saturs
- jūras navigācijas kartes tīkls
- karte PCMCIA
- kartes mērogs
- krāsu karte
- kvartārģeoloģiskā karte
- loģiskā karte
- magnētiskā karte
- mednieka sezonas karte
- mēmā karte
- navigācijas karte
- norēķinu karte
- paleoģeogrāfiskā karte
- pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes
- pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes
- pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes
- pelēkā karte
- rastra karte
- redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes
- resursu karte
- sinoptiskā karte
- skaņas karte
- sociālo tīklu karte
- taktuālā karte
- tehniskā karte
- tematiskā karte
- teritorijas skaitliskā karte
- tīkla saskarnes karte
- topogrāfiskā karte
- tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte)
- trolejbusa karte
- zaļā karte
- zvaigžņu karte
- zvaigžņu kartes mērogs
Atrasts skaidrojumos (1391):
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- drīzene Agrīnais kartupelis.
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu.
- grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
- atakierēt Aizskart, aiztikt.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot.
- rapļot Aizskart, aizvainot.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- tangēt Aizskart; apvainot.
- ķebināt Aiztikt, aizkart.
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus.
- Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas.
- šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā.
- kartelēt Apvienot rūpniecības uzņēmumus kartelī.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
- glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- kaķgaļa Ar kaņepēm kopā sagrūstu kartupeļu biezputra.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
- steļķe Ar pienu vārīta kartupeļu piezputra.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- rušīt Ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- kapsis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- kapšis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
- dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas).
- vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
- vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- rakt kartupeļus atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- restitutio in integrum atjaunošana iepriekšējā (neskartā) veidā.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
- šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.).
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
- auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni).
- agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- kartes mērogs attiecība starp attālumu uz Zemes un attālumu starp tiem pašiem punktiem kartē.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām.
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
- aerokarte Aviācijas karte.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem.
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); rūsa^3^ (1) .
- karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
- papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
- pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu.
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
- bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra.
- bubulmercis Biezputras veida ēdiens no putraimiem, kartupeļiem un gaļas.
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu).
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- magnētiskā kodēšana binārā kodā kodētas informācijas ierakstīšanas veids diskā, lentē vai magnētiskajā kartē.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu.
- ekrāna fonts bitkartēts fonts, ko izmanto teksta attēlošanai datora ekrānā.
- rastrvektora konversija bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā).
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība).
- tuberarium Bumbuļkartupeļu sekcija.
- būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
- palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
- koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
- pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
- sklandrausis cepts rupjas mīklas plācenis ar uzliektā malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; žograusis.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
- cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte.
- kartupeļu milti ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- patrona cilindrisks kartona vai metāla plānsienu konteiners.
- kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
- filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
- karpeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
- kartupeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
- kasējs Cilvēks, kas rok kartupeļus.
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- macaķ Čamdīt, aizskart.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- ierobe Darba paņēmiens kartonāžā.
- ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- aizskaršana Darbība, process --> aizskart.
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli.
- heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus.
- homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu.
- biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
- bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi.
- gulbes Dažos apvidos kartupeļi.
- skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
- ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē.
- kartīte Dem. --> karte.
- kartupelītis Dem. --> kartupelis.
- saacot diedzēt (kartupeļu) asnus.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas.
- ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti.
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu.
- kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos.
- doralis Doralis frangulae - krūkļu-kartupeļu laputs "Aphis frangulae" nosaukuma sinonīms.
- skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- menija Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
- menijs Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
- ēdienu karte ēdienkarte.
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus.
- kamiņi Ēdiens ar zirņiem, kartupeļiem un samaltu gaļu.
- pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- staks ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stečkis.
- stečkis ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stoks.
- pikas Ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem.
- stīvastis Ēdiens no sagrūstām kaņepēm ar kartupeļiem.
- grūšs Ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm.
- grūdinis Ēdiens no sasmalcinātiem, grūstiem kartupeļiem un pupām.
- tauku šķaidiņi ēdiens no taukos ceptiem kartupeļiem.
- pusķeska Ēdiens, biezputra kopā ar kartupeļiem.
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- šutenes Ēdiens, sutināti nomizoti kartupeļi.
- menu Ēdienu kartes saraksts kafejnīcā vai restorānā.
- meni Ēdienu saraksts, ēdienu karte.
- piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā).
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
- dokumentu attēlveidošana elektronisku dokumentu krāšana, iztvere un pārvaldība tiešsaistes režīmā. Dokumentu attēlus uzglabā kā bitkartētu grafiku.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens.
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
- tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare".
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
- frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes.
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- loģiskā ierīce funkcionāla ierīce, kas veic loģiskās operācijas un sastāv no loģiskajām kartēm.
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- atlaupeņu zupa gaļas zupa ar ar putraimiem un kartupeļiem.
- kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- gryuslis gavēņa ēdiens (sagrūsti kartupeļi, pupas un zirņi kopā).
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
- peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
- tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
- GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs.
- karts Gokarts.
- nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- skrečbords Grafikas tehnikas veids - ģipša kartons.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
- špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
- papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- karpeļgrozs Grozs, kas paredzēts kartupeļu ievietošanai.
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
- pīcis Grūslis - no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- lankārts Ģeogrāfijas karte.
- lankāts Ģeogrāfijas karte.
- puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
- izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- mape Ģeogrāfiska karte.
- fotoģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kuras pētījumu objekts ir ģeoloģisku parādību interpretēšana un kartēšana pēc aeroainām.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
- lokuss Hromosomas iecirknis, kurā atrodas gēns; gēna vieta hromosomu kartē.
- ģenētiskās kartes hromosomu shēmas, kurās parādīts gēnu vai gēnu saišu lineārais izvietojums un savstarpējie attālumi; hromosomu kartes.
- hromosomu kartes hromosomu shēmas, kurās parādīts gēnu vai gēnu saitu lineārais izvietojums un savstarpējie attālumi; ģenētiskās kartes.
- ID Identifikators; ID karte.
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- acs Iedobums kartupelī, kur aug asni.
- kartīšu sistēma iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne.
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā).
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
- stērķeļmašīna Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
- stērķeļmašīns Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
- kartogrāfiskais transformators ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
- eļļas uztvērējs ierīce motora karterī, no kuras eļļa tiek iesūkta eļļas sūknī.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu).
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
- aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
- sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- aizkart Ievainot, aizskart.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
- atkast Ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus).
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- infarktektomija Infarkta skarto audu izgriešana.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- skimeris informācijas nolasītājs, elektronisks aparāts, ar kuru nelikumīgi nokopē bankas karti.
- kartēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē.
- kartografēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē.
- protaktors Instruments, ar ko kartē atrod un atzīmē kuģa atrašanās vietu.
- kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- krājkartīte Īpaša kartīte krājmarku uzlīmēšanai.
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- noglāstīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas.
- izopiesta Izobāra - līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos.
- aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
- gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai.
- papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi).
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- atara Izvagots kartupeļu lauks.
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi.
- apbižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- tranzakcija Jebkura veida darījums ar maksājumu karti.
- kvazinauda Jebkuri finanšu aktīvi, kas ātri un viegli pārvēršami skaidrā naudā, piemēram, pārvedu vekseļi, čeki, kredītkartes.
- Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā.
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta").
- Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
- jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
- batimetriskā karte jūras dibena reljefa karte.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
- aizkarties Justies aizskartam.
- kuilīši Kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem).
- govainis Kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem).
- zilīši Kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu.
- kuiļa pauti kāda kartupeļu šķirne.
- arulis Kāda kartupeļu šķirne.
- lopainis Kāda kartupeļu šķirne.
- mēnesnieks Kāda kartupeļu šķirne.
- stirniņas Kāda kartupeļu šķirne.
- vācainis Kāda kartupeļu šķirne.
- zaļlaksti Kāda kartupeļu šķirne.
- zaļvīši Kāda kartupeļu šķirne.
- zileņi Kāda kartupeļu šķirne.
- zilēzieši Kāda kartupeļu šķirne.
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte.
- ūpenieki Kāda zināma kartupeļu šķirne.
- sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
- ķepsis Kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra).
- taukšs Kāds ēdiens no sagrūstām ceptām kaņepēm, pupām, zirņiem un kartupeļiem.
- gulbainis Kāds kartupeļu ēdiens.
- nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
- Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- dialektu atlants karšu krājuma izdevums, kurā, izmantojot izoglosas un citas kartogrāfiskas zīmes, atspoguļoti dialektālu valodas parādību areāli.
- karto- Karšu-, kartes-.
- blankkarte Karte ar vienkāršotu saturu; izmantokā pamatni tematiskajām un statistiskajām kartēm.
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums.
- tematiskā karte karte, kas attēlo vienu tēmu vai tēmu grupu.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte.
- analogās izvades karte karte, kas nepieciešama, lai pārveidotu datora izvades cipardatus analogajā formātā.
- loģiskā karte karte, kas satur loģiskos ventiļus un veido loģisko shēmu noteiktas funkcijas izpildīšanai.
- analītiskā karte karte, kurā attēlota viena parādība vai kāds šīs parādības raksturojums.
- topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- kvartārģeoloģiskā karte karte, kurā parādīta dažādu ģenētisko tipu kvartāra nogulumu izplatība.
- paleoģeogrāfiskā karte karte, kurā parādīti senāko epohu fizioģeogrāfiskie apstākļi – sauszeme, jūras, reljefs, klimatiskās zonas u. c.
- hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu.
- taktuālā karte karte, kurā simboli un nosaukumi atveidoti Braila rakstā, lai karti varētu izmantot vājredzīgie un aklie cilvēki.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā.
- Carteria crucifera kartēriju suga.
- Carteria globosa kartēriju suga.
- Carteria klebsii kartēriju suga.
- Carteria multifilis kartēriju suga.
- Carteria obtusa kartēriju suga.
- Carteria pascheri kartēriju suga.
- Carteria radiosa kartēriju suga.
- Carteria vulgaris kartēriju suga.
- ticamība kartei kartes leģendas veidošanas pamatojums, ģeneralizācijas principu ievērošana, satura elementu precizitāte un aktualitāte.
- karšu nomenklatūra kartes sadale lapās pēc oficiāli noteiktas sistēmas.
- jūras navigācijas kartes korektūra kartes satura atsevišķu elementu (piemēram, dziļuma atzīmju) atjaunošana.
- augšņu kartes kartes, kurās attēlots augšņu izvietojums.
- izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt.
- karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne.
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- datorkartogrāfija Kartogrāfijas nozare, kas pētī digitālu kartogrāfisku produktu veidošanas un izmantošanas teoriju un praksi.
- tematiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī kartogrāfisko attēlu veidošanu noteiktas tematikas jautājumu risināšanai.
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- topogrāfiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī topogrāfisko telpisko attēlu veidošanas un izmantošanas jautājumus.
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists, kas veido kartogrāfiskus attēlus digitālā un vizuālā formā.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma.
- kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
- kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses.
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
- rācīnis kartupelis
- sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne.
- kartoška Kartupelis; kartupeļi.
- pomme de terre kartupelis.
- Solanum tuberosum kartupelis.
- rācēnis kartupelis.
- rācinis kartupelis.
- rāciņš kartupelis.
- uļbiks kartupelis.
- kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu.
- bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
- galda kartupeļi kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
- jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- buļbys kartupeļi.
- guļbys kartupeļi.
- otrā maize kartupeļi.
- pēpas kartupeļi.
- rāči kartupeļi.
- cietumbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
- mironbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
- kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis.
- pikucis kartupeļu biezputra ar zirņiem vai pupām.
- bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
- ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
- kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- Globodera rostochiensis kartupeļu globodera jeb kartupeļu nematode.
- miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka.
- villainie klučki kartupeļu klimpas.
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām.
- Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole.
- karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas.
- Heterodera rostochinensis kartupeļu nematodes "Globodera rostochinensis" nosaukuma sinonīms.
- Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs.
- kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi.
- sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
- babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
- Acherontia atropos kartupeļu sfings jeb miroņgalva.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- lakstu puve kartupeļu slimība.
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu.
- bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- carica kartupeļu šķirne.
- imperatorka kartupeļu šķirne.
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu.
- laupēt kartupeļus kartupeļus mizot.
- skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus).
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
- grūznis Kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi).
- klātejams Klātejamā bedre - kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ņem ārā arī ziemā.
- pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
- ķeglis Koka rīks kartupeļu izkasīšanai no zemes; kāsis.
- slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- dublikators Kontaktkopēšanas aparāts apertūrkartē esošā mikrofilmas kadra kopiju iegūšanai uz diazomateriāla vai verikulāra materiāla.
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem.
- kontene Kontūrkarte.
- iluminācija Kontūru izkrāsošana kartēs, plānos.
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
- kr. Krāces (kartogrāfijā).
- cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens.
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- Aphis frangulae krūkļu-kartupeļu laputs.
- krūkļu-gurķu laputs krūkļu-kartupeļu laputs.
- grafiskais lagrēķins kuģa atrašanās vietas un noietā ceļa grafiska attēlošana kartē pēc lagas un kompasa rādījumiem.
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
- piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
- šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- piestrīķēt Kustībā vairākkārt skart.
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.); berzties (1).
- pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
- piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas).
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā.
- tupinēte Lauks, kurā auguši kartupeļi.
- buļvaite Lauks, kurā ir auguši kartupeļi.
- pupaine lauks, kurā novāc kartupeļus.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
- perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma.
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
- l Līcis (kartogrāfijā).
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- monopols Liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
- Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- topacis Liels, garens kartupelis.
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs.
- kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
- attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1).
- bāzt Likt klāt, pieskarties.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- vadošā seglīnija līnija jūras kartē - kuģuceļa apzīmējums.
- piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izogona Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko deklināciju.
- izoklīna Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko inklināciju.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izohimēna līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros vidējā gaisa temperatūra ziemā ir vienāda.
- izallobara Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu barometriskā spiediena maiņu zināmā laikā.
- izokorrelāta Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu korrelācijas koeficientu.
- izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu.
- izalloterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu temperatūras maiņu zināmā laikā.
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību.
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties.
- izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- izodensa Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu iedzīvotāju blīvuma rādītāju.
- izoritma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu kādas parādības vai procesa attīstības tempu.
- izoanomālija Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu noviržu vērtību no normālās vērtības.
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- loksodroma Līnija, kas kartē šķērso visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa.
- augstumlīkne Līnija, kas kartē vai plānā savieno punktus, kuri atrodas vienādā augstumā.
- izolīnija Līnija, kas kartē, shēmā, maketā, grafikā savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobata Līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu; tā attēlo zemūdens reljefu.
- hidroizohipsa Līnija, kas uz kartes savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa absolūto augstumu.
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi.
- izopahitas Līnijas kartē, kas savieno punktus ar vienādu iežu slāņu biezumu.
- izohipses Līnijas reljefa kartē, kas savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa.
- izobates Līnijas ūdens kartē, kas savieno punktus ar vienādu dziļumu.
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā.
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu.
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
- aprāvības Linu plūkšanas un kartupeļu novākšanas beigas.
- laupiķi Lobāmi kartupeļi.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
- mēmā karte mācību karte bez uzrakstiem.
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- makkartisms Makartisms.
- autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju.
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
- malošana Malu aplikšana kartonāžas izstrādājumiem.
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
- atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
- Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
- Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
- kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.).
- cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
- pakužināt Mazliet aizskart (kādu).
- apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- tupinēns Mazs kartupelis.
- planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
- imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.
- ģeogrāfiskais grādu tīkls meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
- topogrāfiskā uzņemšana mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
- jūras karte Merkatora projekcijas karte, kurā ietverti galvenokārt navigācijai nepieciešamie dati: dziļums, kuģuceļi, ugunis, ostas utt.
- kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1).
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- hipsometrija Metode Zemes virsmas reljefa attēlošanai ģeogrāfiskajās kartēs.
- stereofotogrammetriskā uzmērīšana metode, ar kuru veido topogrāfiskās kartes, izmantojot aeroainu stereopārus.
- fotogrammetrija Metodes, ar kurām pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka objekta formu, izmērus un stāvokli; izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā un medicīnā.
- ciparfotogrāfija metožu kopums digitālu fotoattēlu veidošanai un apstrādei; attēli tiek veidoti kā bitkartes, un tos veido, vai nu izmantojot ciparkameru, vai iztverot kadru no videoiekārtas, vai arī skenējot parastu fotoattēlu.
- kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes.
- trambeles Mīcīti kartupeļi ar sīpoliem un dradžiem.
- mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
- gokarts Mikrolitrāžas sacīkšu (kartinga) automobilis ar divtaktu iekšdedzes motoru, bez virsbūves.
- ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
- ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem).
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra).
- biguzis Miltu vai kartupeļu ēdiens ar piedevām.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzda Miza, piem., kartupelim.
- mizināt Mizot (ābolus, kartupeļus).
- stirpu apmetējs mobila mašīna kartupeļu, biešu u. c. sakņu stirpu ieziemošanai - pārsegšanai ar zemi.
- karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs.
- apakšvārstu motors motors, kam gāzu sadales vārpsta un vārsti novietoti motora blokkarterī blakus cilindram.
- naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- elektroniskā nauda naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā); kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību; kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
- paralēlskala Navigācijas instruments, kas sastāv no diviem ar metāla skavām sastiprinātiem paralēliem lineāliem; pārvietojot p-u pa navigācijas karti, tiek saglabāts paralēlais virziens.
- neaizķert ar nagu kādu ne mazākā mērā neaizskart kādu.
- neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi.
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
- karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- karpelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- kartupelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera.
- rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi.
- cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem).
- ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi).
- pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
- papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- iet garām (arī secen) Neskart.
- aiziet garām Neskart.
- vesals Neskarts, neizpostīts (par celtnēm).
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
- intakts Neskarts.
- laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- kartupeļu ploška no kartupeļa izgatavota tauku lampiņa.
- mīkle No kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība.
- bukstinputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
- bukstiņputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
- trinīšputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
- piena šķaidiņi no kartupeļu un piena sacepuma pagatavots ēdiens.
- biga No miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
- sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- kartonpapīrs No vairākām kārtām kopā salīmēts kartons.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- uz nekustu skolā no zemes drīkst pacelt tikai vienu akmentiņu, pārējiem nepieskartoties.
- grūslis No zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
- sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
- noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus).
- nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus).
- neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
- neskarts Nolieguma divdabis --> skart.
- salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
- apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
- noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
- aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nokast Norakt (kartupeļus), novākt.
- nomaukt Norakt (kartupeļus).
- noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi.
- atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts.
- nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze.
- nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku.
- ņemt kartupeļus novākt kartupeļus.
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks.
- pampāliens Novākts kartupeļu lauks.
- tupenaite Novākts kartupeļu lauks.
- tupinaite Novākts kartupeļu lauks.
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
- stereoautogrāfs Optiski mehānisks instruments stereoainu grafiskai apstrādei, kuru lieto, sastādot topogrāfiskos plānus, kartes, profilus.
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
- daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
- aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē.
- paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
- ielaidumkarte Papildkarte, kas paskaidro, papildina un paplašina pamatkartes attēlu.
- kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
- divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
- divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- de omnibus dubitandum par visu jāšaubās (Dekarta filozofijas izejpunkts).
- klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
- leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
- pakasinēt Parakt (kartupeļus).
- pakast Parakt (kartupeļus).
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- aizkraupēt Pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem).
- maršruts pārlidojamos ģeogrāfiskos punktus secīgi savienojoša līnija aeronavigācijas kartē.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sasaskrieties Pārvietojoties skart ko, arī saskarties.
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
- plāniglobs Pasaules karte divās apaļās puslodēs.
- pusbumbas Pasaules karte divās puslodēs.
- mapmonds Pasaules karte.
- padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus).
- kart Pastāv tikai savienojumos "aizkart" un "pieskarties".
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- pastkartīte Pastkarte.
- puspļepene Pašķidra miltu vai putraimu putra ar kartupeļiem.
- sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša.
- ukšiņa Pavalgs pie kartupeļiem.
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt; vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(1).
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(2).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
- datorkartometrija Pēc kartes dotumiem garumu, leņķu, laukumu mērīšana, virsmu apjomu aprēķināšana, izmantojot datortehnoloģijas.
- pelēcītis Pelēcīšu šķirnes kartupelis.
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
- apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs.
- duālkarte Perfokarte, kas veic gan datu tehniskā nesēja, gan sākotnējā dokumenta funkciju.
- aile Perfokartes vertikālā pozīciju rinda, kas paredzēta atsevišķa simbola kodam.
- taustiņperforators Perforators, kas datus ieraksta perfokartē vai perfolentē ar tastatūras palīdzību.
- referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus.
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru.
- IBM saderīgs dators personālais dators, kas var strādāt ar visu vai gandrīz visu firmas _IBM_ personālajiem datoriem izstrādāto programmatūru un kam izmantojamas firmas _IBM_ personālo datoru kartes, adapteri un ārējās ierīces.
- ID karte personas identifikācijas karte, personības identitāti apliecinošs dokuments.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- PIN Personiskais identifikācijas numurs (angļu "personal identification number") - individuāls kods jeb ciparu grupa, ko persona lieto, izdarot operācijas ar norēķinu karti bankas automātā.
- vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko) piedēvēt ko apkaunojošu; aizskart.
- dasadurties Piedurties, pieskarties.
- piekļaustīt Piekļaut, aizskart.
- pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
- tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- kapalīne Piena zupa ar putraimiem, kapātiem kartupeļiem un burkāniem.
- piekast Pierakt (kartupeļus pietiekami, daudz).
- piesakasties Pierakt sev (kartupeļus).
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst.
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
- grūst (arī piegrūst) pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
- aizķibināt Pieskarties, aizskart.
- aizkart Pieskarties, aiztikt, skart.
- aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
- piegrasīties Pieskarties, piedurties.
- dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku.
- aizskart Pieskarties.
- piegramstīt Pieskarties.
- piekārties Pieskarties.
- piesadurties Pieskarties.
- pieskārties Pieskarties.
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- pīkas Pikas - ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem.
- piki Pikas - ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem.
- Tetrickaro Pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rustavi Pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gardabani Pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Marneuli Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bogora Pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga.
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Depoka Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1339300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tanerana Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1451600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bekasi Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1940300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ekartsberga Pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta.
- daktilokartotēka Pirkstu nospiedumu kartotēka.
- autorrinda Pirmā horizontālā līnija kataloga kartītē.
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
- plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne.
- kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^.
- plītēties Plandoties skarties (klāt).
- grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- plunciņi Plāni plāceņi no saberztiem kartupeļiem, kviešu miltiem un skāba piena.
- plānimetrs Planimetrs - mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
- piegriešana Plānu detaļu izgriešana vai izciršana no tekstildrānas, ādas, kartona, skārda u. tml. materiāla.
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
- intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte.
- viedkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piem., lietotāju identificēšanai un naudas pārvedumiem.
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai; žakarda kartes uztīšanas ierīce.
- vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību.
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās.
- telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- rastrattēla procesors procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus.
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
- fontu ģenerators programmatūra, kas pārveido rakstzīmju kontūrfontus noteikta stila un lieluma bitkartētajos fontos, kādi nepieciešami konkrētā dokumenta drukāšanai.
- integritāte Psihiska neskartība.
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
- jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā.
- nātnene Putraimu - kartupeļu biezputra.
- igauņputra Putraimu un kartupeļu biezputra.
- topiņi Rāceņi, arī kartupeļi.
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus).
- norāpāt Rāpojot norakt (kartupeļus).
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- rastrvektora Rastrvektora konversija - bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos.
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
- aizskārums Rezultāts --> aizskart(2).
- aizskārums Rezultāts --> aizskart(3).
- dobe Rievojuma veids kartonāžā.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- kašelis Rīks ar 2 vai 3 zariem kartupeļu rakšanai.
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- dunkuris Rīks kartupeļu biezputras samīcīšanai.
- biķis Rīks, ar ko sastampā kartupeļu biezputru.
- smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā.
- kuģelis Rīvētu kartupeļu sacepums.
- rieziks Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums.
- riezis Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- norakt Rokot novākt (parasti kartupeļus); rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
- piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties.
- sklandarauši rudzu miltu plāceņi ar uzlocītām malām un burkānu vai kartupeļu, vai citu pildījumu pa vidu.
- sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- kartelizācija Rūpniecības uzņēmumu apvienošana kartelī.
- rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi.
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- tempe Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
- temps Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
- grūsla Sagrūsts kartupeļu, kaņepju, pupu, zirņu ēdiens.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
- lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus).
- pamudžēties Sakrustoties, saskarties.
- aizraudzīt Sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai.
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- slimiķis Salā sabojāts kartupelis.
- buļbājs Salapojis kartupeļu cers.
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- bakrāceņi Samīcīti kartupeļi ar krējumu.
- salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.).
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- lasīt karti saprast kartes saturu.
- ļema Sapuvis ābols vai kartupelis.
- krokota zona sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu.
- zirdzeņi Sarkanīgi, negaršīgi kartupeļi.
- zirdzene Sarkans, negaršīgs kartupelis.
- plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei.
- à la carte saskaņā ar ēdienkarti (restorānā), kur katram ēdienam ir sava cena.
- tīkla piekļuves bloks saskarnes karte, kas veic datora adaptāciju lokālajam tīklam.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- nākt saskarsmē saskarties (2).
- sadurties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
- nākt saskarē saskarties.
- sasadurties Saskarties.
- saskārties Saskarties.
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
- kartografēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā; kartēt.
- kartēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā; kartografēt.
- saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku).
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- rīģipsis Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu.
- tralla Savienojumā "tupeņu tralla" - kartupeļu biezputra.
- aizbadīt Savienojumā ar "garām": badot neskart.
- aizknābt Savienojumā ar "garām": knābjot neskart.
- laist Savienojumā ar "klāt": ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- bāzīties Savstarpēji aizskart.
- apskramstīties Savstarpēji pieskarties ar zobiem, iekost.
- piebikstīties Savstarpēji saskarties.
- pergamīns Segmateriāls būvniecībā - ar naftas bitumu piesūcināts jumta kartons.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi.
- sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi.
- bumbaļa Sēklas bumbulis kartupeļiem.
- trijkulis Sēklas kartupeļi.
- burlaks Senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- dravantnīca Sevišķa kartupeļu putra.
- kartoshēma Shematiska karte, parasti bez grādu tīkla, kas uzskatāmi rāda situācijas kopainu.
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- kartonēt Siet (parasti grāmatu) kartona vākos.
- ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem).
- lakšķis Sīkos gabalos sagriezti kartupeļi.
- SIM SIM karte - abonenta identifikācijas modulis (angļu "subscriber identity module"), kas ir ievietots ikvienā mobilajā telefonā, un satur nepieciešamo drošības informāciju, atmiņu telefona numuru ierakstīšanai.
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
- AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system").
- vaļējā kartera ventilācija sistēma, kas atsūc kartera gāzes un izvada tās atmosfērā pa ežektora cauruli.
- slēgtā kartera ventilācija sistēma, kas caur gaisa filtru ievada kartera gāzes motora cilindros.
- kartera ventilācija sistēma, kas no motora kartera izvada tajā esošos degšanas produktus un degvielas tvaikus.
- valodas atlants sistematizēts karšu kopums, kurā ar izoglosām vai citām kartogrāfiskām zīmēm atspoguļota valodas parādību ģeogrāfiskā izplatība.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
- kāpusts Skābu rāceņu un biešu zupa, kurā pievieno arī sagrieztus kartupeļus.
- karbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem.
- kārbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem.
- skaņas plate skaņas karte.
- kā lapsene skarbi, asi izsmējīgi (aizskart; dzelt, iedzelt).
- ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju); apraut.
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu dalām, priekšmetiem).
- raustīt Skart.
- durties Skarties (kur klāt).
- mesties Skarties (pie kā, kam klāt).
- žograusis Sklandrausis - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu.
- čipsi Skraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi.
- slapnams Slapnāms - ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, lociņiem, tajā slapināja kartupeļus.
- dorafobija Slimīgas bailes pieskarties dzīvnieka ādai.
- metalofobija Slimīgas bailes pieskarties metāla priekšmetiem.
- hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
- smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
- frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
- resursu karte sociālā darba metode, kas lietojama pieejamo resursu shematiskai vizuālai kartēšanai; to var veidot, apzinot pieejamos vai attīstāmos resursus gan klienta individuālajā jeb mikrolīmenī, gan arī mezolīmenī un makrolīmenī.
- pencēt Spaidīt, mīcīt (piemēram, kartupeļus, zirņus) ar stampu.
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kārtu sacensībām.
- iluminators Speciālists, kas izkrāso kartes, plānus, zīmējumus.
- videotvērējplate Specializēta ātrdarbīga karte, kas videoattēlu pārveido ciparsignāla formā un ļauj ierakstīt to datora atmiņā turpmākajai apstrādei.
- aviometeostacija Speciāls laika birojs, kas sastāda laika kartes un izdara laika prognozes lidotāju vajadzībām.
- ciparsignālu procesors speciāls mikroprocesors, kas izstrādāts ātrai signālu apstrādei, un ko izmanto dažādu datoru tipu aparatūrā, t. sk. skaņu kartēs, modemos, kā arī aparatūrā, kas veic audio- un videoinformācijas saspiešanu reālajā laikā.
- karšu galds speciāls peldlīdzekļa galds, uz kura var strādāt ar jūras kartēm.
- vizierlineāls Speciāls trīsstūrveida lineāls, kura virsotni (augšējo daļu) izmanto vizēšanai, noteicot savu atrašanās vietu kartē.
- puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu.
- tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
- kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem jeb kartiem.
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports.
- orientēšanās sports sporta veids - skrējiens šķēršļotā apvidū ar uzdevumu pēc kartes un kompasa atrast iezīmētos kuntrolpunktus; orientierisms.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
- lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis.
- dēstīt Stādīt (kartupeļus).
- bultaks Stampa (parasti kartupeļu stampāšanai).
- ķinkāt Stampāt, grūst (parasti kartupeļus).
- topogrāfiskie apzīmējumi standartizēti simboliski apzīmējumi dažādu Zemes virsmas situācijas elementu un objektu attēlošanai uz kartes un plānā.
- ISIC Starptautiskā studenta identitātes karte (angļu "International Student Identity Card").
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu; kartonāžas rūpniecības speciālists.
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus; arī kartonāžists.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piemesties Strauji pieskarties.
- iegrūst dunku strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- iegrūst dunku sānos strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
- ķert Strauji skart.
- tvert Strauji skarties (pie kā).
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
- iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
- iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- Solo Surakarta - pilsēta Indonēzijā.
- sucināt Susināt (kartupeļus).
- melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
- stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- pankūka Šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot).
- izsūknēšana šķidruma piespiedu izvadīšana no tilpnes/rezervuāra, ko veic, izsūcot šķidrumu ar speciālu izsūknēšanas iekārtu (piemēram, nolietotās eļļas izsūknēšana no motora kartera pa iepildes urbumu).
- slapjā čaula šķidrumdzeses motora blokkarterī iepresēta cilindra čaula, kuru no ārpuses apskalo dzesēšanas šķidrums.
- šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
- šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
- šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
- cietmetamā bedre tāda kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
- kasains Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- kasaiņš Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- tupuļains Tāds (kartupelis), kas apaudzis ar mazākiem kartupeļiem.
- karpeļains Tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatavotu) kartupeļu atliekām.
- kartupeļains Tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatvotu) kartupeļu atliekām.
- sprēgaiņš Tāds, kam ir saplaisājusi miza (parasti par kartupeļiem).
- sīkmēroga Tāds, kam ir sīks mērogs (par karti).
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
- gļeckains Tāds, kas nav miltains (par kartupeļiem).
- vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- miltāts Tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem).
- nesauss Tāds, kas satur maz cietes (parasti par kartupeļiem).
- pļekains Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekaiņš Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekans Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- karpeļlasāmais Tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā.
- karpeļrokamais Tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā.
- kartupeļlasāmais Tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā.
- kartupeļrokamais Tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā.
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- Batāvija Tagadējās Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas nosaukums 1619.-1949. g.
- aerometodes tālizpētes metodes (piem., aerofotogrāfiskā, aerovizuālā metode) Zemes ģeogrāfiskā apvalka, tā sastāvdaļu un tajos notiekošo procesu izpētei un kartēšanai.
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- apsveikums tas (piemēram, kartīte), ar ko apsveic, kurā uzrakstīts sveiciens
- pierakāt tas, ko var daudz (vai ilgi) rakt (piemēram, kartupeļus), vienalga neko daudz neiegūstot.
- sutenis Taukos ceptas kartupeļu šķēles.
- ragoļi Taukos cepti sarīvēti kartupeļi.
- skonēt Taupīt, saudzēt, neskart.
- pietaustīt Taustot pieskarties.
- notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- palembangi Tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms).
- kamas Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums.
- kame Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums.
- kames Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums.
- stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem.
- taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
- hidroģeoloģiskā karte tematiska karte, kura attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika, sastāva īpatnības.
- iedzīvotāju kartes tematiskas kartes, kuras atspoguļo iedzīvotāju izvietojumu pēc dažādām pazīmēm.
- kartosemiotika Teorētiskās kartogrāfijas nozare, kas izstrādā kartogrāfisko zīmju sistēmu vispārējo teoriju.
- spaists Tērauda spiedogs ar asām formu malām, sevišķi daudz tiek lietots kartonāžas fabrikācijā salokāmo kārbu pagatavošanai.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā ar iesvītrojumu vai iekrāsojumu attēlota kādas parādības intensitāte katrā teritorijas vienībā.
- ģeoloģiskā karte teritorijas ģeoloģiskās uzbūves attēlojums noteikta mēroga topogrāfiskajā kartē, parādot galvenokārt dažāda vecuma iežu izplatību (neieskaitot kvartāra nogulumus).
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- tīkla adapters tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card (NIC)"; karte NIC.
- NIC tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card").
- ATM tīkla saskarnes karte tīkla saskarnes karte, kas pārraida un saņem datus asinhronā pārsūtīšanas režīmā; karti pievieno vai nu klienta stacijas kopnei, vai serverim.
- lokālā tīkla adapteris tīkla saskarnes karte; karte NIC; tīkla adapteris.
- iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
- iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
- topene Topogrāfiskā karte.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- kartupeļu racējs traktoram uzkarināta mašīna kartupeļu izrakšanai un izkliedēšanai uz lauka.
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- lode Triecošais elements (šrapnelī, kartečā).
- kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
- cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
- bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot.
- Lielais Trikatas ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Lielais Trijkārtu ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Lielais Trikartu ezers Trikartu ezers Daugavpilī.
- Trikorts Trikartu ezers Daugavpilī.
- ņurdzēt Troksnis, kāds rodas berot maisā zivis vai puvušus kartupeļus.
- kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts.
- atvaga Tukša vaga starp kartupeļu, biešu, pupu vagām.
- tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- notupuļāt Tupus norakt (piemēram, kartupeļus).
- kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
- dziļumnulle Ūdenslīmenis, uz kuru attiecina jūras dziļuma mērījumus un no kura skaita kartēs norādītos dziļumus.
- navigācijas karte ūdensplatības kartogrāfisks attēls, kuru izmanto kuģa kursa atlikšanai un maršruta plānošanai.
- glīzdas Ūdeņaini kartupeļi.
- šļāgans Ūdeņains (par kartupeļiem).
- šļacēns Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
- šļagans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
- šļegans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
- glits Ūdeņains (vārīts kartupelis).
- baunis Ūdeņains kartupelis.
- gleze Ūdeņains kartupelis.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
- galda karte uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- knakstīt Uzmācīgi, netikli pieskarties.
- pirkstot rāceņus uzmanīgi ar pirkstiem izrakņājot zemi zem kartupeļu cera, izvilkt lielākos kartupeļus.
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- jūras karšu katalogs uzziņu materiāls par visām noteiktā laikposmā lietojamām jūras kartēm un izmaiņām to saturā; izdod hidrogrāfijas dienesti.
- bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
- kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
- bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
- skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
- knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
- kribināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt.
- dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
- gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- lingvokartogrāfija Valodas faktu ģeogrāfiskās izplatības attēlošana ar kartogrāfijas līdzekļiem.
- kaukāziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst abhāzu-adigu, kartvelu un nahu-dagestāniešu valodas.
- miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki).
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiskā līgumā, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- barabanīt Vāroties burbuļot (parasti par katlu ar kartupeļiem).
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- bitkartēt veidot attēlu no bitkartēm - punktu šabloniem.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- ņegāt Veikt darbu, kas saistīts ar kā plēšanu ar rokām (piemēram, ravēt, plūkt linus, kartupeļu novākšana).
- vektorrastra konversija vektorgrafikas pārveidošana bitkartētos attēlos, kas veidoti no punktiem vai pikseļiem.
- bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape.
- kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
- ķerties bārdā (kādam) vērsties pret kādu, aizskart kādu.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- nebojāts Vesels, neskarts.
- pasta sūtījums vēstules, pastkartes, bandroles, pakas, naudas pārvedumi, periodiskie izdevumi, ko pasta iestādes pieņem, pārsūta un izsniedz adresātiem saskaņā ar pasta noteikumiem.
- nostrātiskā valodu saime vēsturiskajā valodniecībā - hipotētiska pirmvalodu saime, kas, iespējams, apvienojusi indoeiropiešu, altajiešu, urāliešu, afroaziātu, dravīdu, kartveļu pirmvalodas.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
- piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- saistītie gēni vienā hromosomā lokalizēti gēni, kuru savatarpējais attālums hromosomas kartē nepārsniedz 50 morganīdas.
- fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē.
- cirsmas saistība vienota norāde taksācijas kartītē par teritoriāli savstarpēji saistītām c-ām vienā kvartālā.
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
- plackarte Vietas karte (vilcienā).
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.).
- ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
- cādrs virs augsnes ilgāku laiku gulējis negaršīgs kartupelis.
- relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā).
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
- sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
- kompresijas gredzens virzuļa augšējais g., kas noblīvē spraugu starp virzuli un cilindru, novēršot gāzu caurplūdi no degkameras uz karteri.
- taksācijas rekvizīti visi meža inventarizācijas rādītāji, kas paredzēti taksācijas kartītes veidlapā.
- impampa Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- impampis Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- karšu zinātne vispārēja mācība par karti, kartogrāfijas kā zinātnes priekšmetu un metodi, kartes veidošanu un pielietošanu.
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.
- papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- pommes frites zaļi, šķēlītēs sagriezti taukos cepti kartupeļi.
- Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
- Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā.
- atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā.
- magnētiskā kartografēšana Zemes magnētiskā lauka elementu vērtību mērīšana un fiksēšana kartē.
- Merkatora projekcija Zemes objektu projekcija kartē bez leņķu sagrozījumiem; kartes mērogs jebkurā punktā visos virzienos ir pastāvīgs (jūras kartēs visbiežāk lietotā projekcija).
- planisfēra Zemes vai debess globusa attēls uz plakanas kartes pusložu veidā.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- atlaupeņi Zemnieku ēdiens ziemā no putraimiem un kartupeļiem, ar nelielu gaļas piedevu.
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
- kartogrāfija Zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas un lietošanas metodēm.
- ģeodēzija Zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs.
- ģeomātika Zinātnes un prakses novirziens, kas pēta ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeoinformācijas un zemes pārvaldības problēmas teritorijas attīstības nodrošināšanai.
- jauktie kami zirņu, pupu, kaņepju un kartupeļu pikas.
- ķozele Zosu barība no sasmalcinātiem kartupeļiem un raudzēta piena.
- pļepene Zupa ar smalki sasmalcinātiem kartupeļiem, gaļu un putraimiem.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
- grozāmā zvaigžņu karte zvaigžņu karte, kas attēlo virs horizonta redzamās zvaigžņotās debess izskatu noteiktam laika momentam un noteiktam ģeogrāfiskajam platumam.
- zvaigžņu atlants zvaigžņu karte, kurā detalizēti attēloti atsevišķi zvaigžņotās debess apgabali.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kart.