Paplašinātā meklēšana

Meklējam bra.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (500):

aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
gaņīt (Ātri) braukt
gāzēt (Ātri) braukt
goņīt (Ātri) braukt
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas un atveda to uz Grieķiju
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
baļdža abra
balģa abra
abre Abra
abrs Abra
baļģe Abra
baļļa Abra
baļva Abra
iejavnīca Abra
abracadabra Abrakadabra
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
abrasdibens Abras apakšējā daļa
skrabiņš Abras kasis, kasīklis
abrurags Abras rokturis
skreblis Abras skrāpis
skrēpis Abras skrāpis
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
izairēt Airējot izbraukt
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
aizpukšķināt Aizbraukt
aizripināt Aizbraukt
aizvagot Aizbraukt
aizvažāt Aizbraukt
aizvažot Aizbraukt
mahnuķ Aizbraukt
nobraukties Aizbraukt
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizripot aizbraukt (par cilvēku)
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizjādīties Aizbraukt; aiziet
aizreizot Aizceļot, aizbraukt
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
aizajaukties aiziet, aizbraukt
aiztriept aiziet, aizbraukt
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizmočīt aiziet; aizbraukt
aizpirst aiziet; aizbraukt
aizpisties aiziet; aizbraukt
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
alģebra Algebra
aģe Algebra (mācību priekšmets)
aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
aļģe Algebra (mācību priekšmets)
algebrene Algebra (mācību priekšmets)
alģene Algebra (mācību priekšmets)
alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
allene Algebra (mācību priekšmets)
alzebra Algebra (mācību priekšmets)
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
gabrele Algebra (mācību priekšmets)
gebra Algebra (mācību priekšmets)
ģebra Algebra (mācību priekšmets)
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
kvinta Alta vijole (brača)
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
liquidambar Ambraskoki
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
apkārtceļš Apbraucamais ceļš
aplaitīt Apbraucīt, masēt
apbraukalēt Apbraukāt
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt Apbraukt (apkārt)
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot Apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
pārbraukties Apceļot, apbraukāt
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaiansa apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oburna apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oškoša apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ravena apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērvela apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štatā
Benkelmena apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata dienvidrietumos
Bejārda apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata rietumu daļā
Baseta apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata ziemeļaustrumu daļā
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Bērina apdzīvota vieta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, Ņūfaundlendas salas dienvidos Plasenšas līča krastā
Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
Elvuda apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
iet ar līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
sabrakšķināt ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
deglīgs ar gangrēnu (brantu) saslimis
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
dandalāties ar grūtībām braukt pa bedrēm
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
dangāties ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt
izmuļļāties ar grūtībām izbraukt
izmalties ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm
piešaut ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli
šlužāt ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
mest cilpu ar līkumu iet, skriet, braukt
noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
apurķēties ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot)
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
aizakulties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
aizstrūgāties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
atstrūgāties ar pūlēm, grūtībām atbraukt
atmuļļāties ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
strūgāties ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
iestrūgāties ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet
izstrūgāties ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet
izmoļļāties ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu)
pārstrūgāties ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri)
piestrūgāties ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet
uzstrūgāties ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet
atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
iebrākšķēt ar rīboņu iebraukt
šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
nošļaucīt ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
kāpene ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
bobslejs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
bobs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām"
stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
atbrengt Atbrangt
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes
atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust
atcelties Atbraukt (laivā)
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atorēt Atbraukt ar ori
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu
atvažot Atbraukt, ierasties
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko)
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei
maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt
izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt
nobraukāties atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem
atbraukāt atkārtoti braukt šurp
aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
atplīvēt Atnākt vai atbraukt
atsašķetināties Atnākt, atbraukt
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt
skrējiens ātra braukšana (par transportlīdzekļiem)
lidošana ātra iešana, skriešana vieglā gaitā; ātra braukšana
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
aizdragāt ātri aizbraukt
aizkrēst ātri aizbraukt
aizplēst ātri aizbraukt
aizvālēt ātri aizbraukt
aizvilnīt ātri aizbraukt
aizskriet ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizsteigties ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizvārīties ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet ātri atnākt, arī atbraukt
atvārīt ātri atnākt, atbraukt
dadrāzt ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
dadrāzties ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
burtēt ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains
skraidelēt ātri braukāt (par transportlīdzekļiem)
skraidīt ātri braukāt (par transportlīdzekļiem)
drāzt ātri braukt
drāzties ātri braukt
kāst ātri braukt
kurināt ātri braukt
mest ātri braukt
nesties ātri braukt
žvidzināt ātri braukt
skriet ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigt ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigties ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
gasēt ātri braukt ar automašīnu
pletēt ātri braukt vai skriet
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
zēģelēt ātri iet vai braukt
sukāt ātri iet, skriet, arī braukt
šķīt ātri iet, skriet, braukt
vārīt ātri iet, skriet, braukt
vārīties ātri iet, skriet, braukt
izdrāzties ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko)
izvārīt ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties ātri iziet, izbraukt u. tml.
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nošvitināt ātri nobraukt
nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
noskriet ātri nobraukt gar (ko), garām (kam)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nolaist ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko)
nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
piespolēt ātri piebraukt (klāt)
pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
uzšauties ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt
uzvārīt ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzvārīties ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzmesties ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzsperties ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
traukt ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
traukties ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu)
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem
braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem)
brangstarpa Attālums starp brangām; vieta starp brangām
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi
Maurīcijas fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia rubra")
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")

Atrasts piemēros (100):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa bra.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies