Paplašinātā meklēšana

Meklējam bra.

Atrasts vārdos (667):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3452):

aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
gaņīt (Ātri) braukt.
gāzēt (Ātri) braukt.
goņīt (Ātri) braukt.
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
baļdža abra.
balģa abra.
abre Abra.
abrs Abra.
baļģe Abra.
baļļa Abra.
baļva Abra.
iejavnīca Abra.
abracadabra Abrakadabra.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
abrasdibens Abras apakšējā daļa.
skrabiņš Abras kasis, kasīklis.
abrurags Abras rokturis.
skreblis Abras skrāpis.
skrēpis Abras skrāpis.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā.
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums.
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
aizpukšķināt Aizbraukt.
aizripināt Aizbraukt.
aizvagot Aizbraukt.
aizvažāt Aizbraukt.
aizvažot Aizbraukt.
mahnuķ Aizbraukt.
nobraukties Aizbraukt.
aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
aiztriept Aiziet, aizbraukt.
aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
aizpirst Aiziet; aizbraukt.
aizpisties Aiziet; aizbraukt.
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla").
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
aģe Algebra (mācību priekšmets).
aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
aļģe Algebra (mācību priekšmets).
algebrene Algebra (mācību priekšmets).
alģene Algebra (mācību priekšmets).
alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
allene Algebra (mācību priekšmets).
alzebra Algebra (mācību priekšmets).
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
gabrele Algebra (mācību priekšmets).
gebra Algebra (mācību priekšmets).
ģebra Algebra (mācību priekšmets).
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
alģebra Algebra.
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
kvinta Alta vijole (brača).
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
Alhesirasa Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - \~10km.; Gibraltāras līcis.
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
liquidambar Ambraskoki.
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”).
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
apbraukalēt Apbraukāt.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
apmaukt Apbraukt (apkārt).
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
apkuģot Apbraukt ar kuģi.
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa.
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
deglīgs Ar gangrēnu (brantu) saslimis.
nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
dandalāties Ar grūtībām braukt pa bedrēm.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
iebrākšķēt Ar rīboņu iebraukt.
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
bobs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas.
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām".
stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā.
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
atbrengt Atbrangt.
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust.
atcelties Atbraukt (laivā).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem.
atorēt Atbraukt ar ori.
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
atvažot Atbraukt, ierasties.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei.
maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei.
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt.
nobraukāties Atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem.
atbraukāt Atkārtoti braukt šurp.
aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
skrējiens ātra braukšana (par transportlīdzekļiem)
lidošana ātra iešana, skriešana vieglā gaitā; ātra braukšana
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizdragāt Ātri aizbraukt.
aizkrēst Ātri aizbraukt.
aizplēst Ātri aizbraukt.
aizvālēt Ātri aizbraukt.
aizvilnīt Ātri aizbraukt.
aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
atvārīt Ātri atnākt, atbraukt.
dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
burtēt Ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains.
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
gasēt Ātri braukt ar automašīnu.
pletēt Ātri braukt vai skriet.
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
drāzt Ātri braukt.
drāzties Ātri braukt.
kāst Ātri braukt.
kurināt Ātri braukt.
mest Ātri braukt.
nesties Ātri braukt.
žvidzināt Ātri braukt.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
zēģelēt Ātri iet vai braukt.
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
nošvitināt Ātri nobraukt.
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piespolēt Ātri piebraukt (klāt).
pievārīt Ātri piebraukt (pie kā, kam klāt).
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzvārīt Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzvārīties Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu).
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt.
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā.
bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa.
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem.
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
brangstarpa Attālums starp brangām; vieta starp brangām.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
Maurīcijas fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia rubra").
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m.
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
sēta auga stiebra nodalījumi.
saknājs Auga stumbra daļa zem zemes, rizoms.
rizoms Auga stumbra daļa zem zemes.
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
felogēns Augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu.
hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
gonščiks Autobraucējs; sacīkšu braucējs.
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
patruļmašīna Automašīna, ar ko brauc patruļa.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
mācībnieks autovadītājs, kurš vēl mācās autoskolā un brauc ar instruktoru.
smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria").
daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora").
sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra").
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem).
iekšējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā pēta pulvera gāzu sadegšanas izraisītos procesus ieroča stobra kanālā un pulvera gāzu kamerā.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
plēkšķe Baltzivs ("Abramis blicca").
pliķis Baltzivs ("Abramis blicca").
bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
grepains Bedrains, izbraukts.
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
parkas Bedres izbrauktā ceļā.
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
dukņīt Berzēt, braucīt.
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
Gentiana acaulis bezstumbra genciāna.
Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus").
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
piebraukāt Bieži piebraukt.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
bembists BMW braucējs.
Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties.
nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt.
slumpēt bradāt.
bradu tīkls bradiņš.
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
piļava branga, dūšīga meita.
tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm.
reķīgs brangs, ražens.
slauns brangs, skaists, teicams.
špacija brangu starpa, brangu attālums.
izačurolōjs brants.
brastīgs Brašs, bravūrīgs.
stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
praktiskā locija braucamā ceļa apzīmēšana un izmantošana.
auzu motors braucamais zirgs.
priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda.
sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā).
reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
braucums Brauciens, braukums.
slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
prombraucot Braucot projām; aizbraucot.
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs.
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana.
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā.
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt.
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
braukt par zaķi braukt bez biļetes.
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem.
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
braukt ar reizām braukt reizās.
braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
jōt iz pakaļu braukt uz mājām.
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
uzvarētājs bravūrīgs, izaicinošs (par sejas izteiksmi)
brickas Brāziens, pēriens; braciņš.
vakeiro brazīliešu gans.
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti.
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
ABS Bremžu pretbloķēšanas sistēma (angļu "anti-lock braking system").
brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs.
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu).
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
slopāties brist, bradāt.
blūzgāt Brist, bradāt.
bracāt Brist, bradāt.
ķempēt Brist, bradāt.
māvīt Brist, bradāt.
šļaburēt Brist, bradāt.
vātīt Brist, bradāt.
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
gludā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea glabra").
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus.
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra").
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
grebe Ceļā izbraukta bedre.
grepe Ceļā izbraukta bedre.
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens.
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam).
reizmanis Ceļotājs, braucējs.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum").
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs.
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama.
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
pakaļābraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju).
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
Aldabra Četru salu grupa Indijas okeānā ("Aldabra Islands"), uz ziemeļiem no Madagaskaras (Seišelu Republikā), kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
iečīkstināt Čīkstot iebraukt.
kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
posms daļa (auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
aizbradāt Daļēji nobradāt.
membranokartilaginozs Daļēji skrimšļains, daļēji membranozs.
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
pārbraukties Daudz braucot kļūt vājam un slimam.
bražāt Daudz, ar patiku bradāt.
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis").
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt).
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
kristaine Debesbraukšanas diena.
krustaine Debesbraukšanas diena.
krustdiena Debesbraukšanas diena.
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
brandavīns Degvīns, brandvīns.
brandavs Degvīns, brandvīns.
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra").
abriņa Dem. --> abra.
abruskrāpīte Dem. --> abraskrāpis, abrskrāpis.
brangiņš Dem. --> brangs, krietns.
brandzēņš Dem. --> brangs.
bratkiņš Dem. --> bratka.
idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās.
braukāms Divd. --> braucīt.
braucams Divd. --> braukt.
izbraucams Divd. --> izbraukt.
piebraucams Divd. --> piebraukt.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
novelšana Divu zobratu vai zobstieņa un zobrata savstarpēja pārvietošana.
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji.
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
bovidae Dobradžu dzimta.
govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni.
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
aepyceros Dobradžu dzimtas ģints.
bison Dobradžu dzimtas ģints.
bos Dobradžu dzimtas ģints.
oreamnos Dobradžu dzimtas ģints.
ovibos Dobradžu dzimtas ģints.
rupicapra Dobradžu dzimtas ģints.
saiga Dobradžu dzimtas ģints.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
bizons Dobradžu dzimtas suga ("Bison bison"), savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
rekains Dobuļains, izbraukts.
rēkains Dobuļains, izbraukts.
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
ielaist Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai.
drednots Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē).
drednouts Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē).
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums.
ķemīgs Drukns, pabrangs.
mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa.
ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa.
dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem).
dricele Ducele, braucamie divriči.
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
Plagiomnium ellipticum dumbra skrajlape.
slaņķis Dumbra, dubļaina vieta.
dambra Dumbra, staigna vieta; purvs.
popa zeme dumbraina purva zeme.
dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta; purvājs; dūkstājs.
dumūkšņains Dumbrains; dūkstains.
helodes Dumbraiņi.
helodidae Dumbraiņu dzimta.
parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās.
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
rudā dzēlējskudra dzēlējskudru suga ("Myrmica rubra").
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera.
automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem.
braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu).
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!".
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia").
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia").
džiperis Džipa braucējs.
Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva.
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus.
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
Eurolib Eiropas bibliotēkas projekts ("European library project").
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
danākt Ejot, braucot panākt (kādu).
slēpēt Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu.
kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra").
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
transmisiju eļļa eļļa zobratu pārvadu eļļošanai; transmisijeļļa.
transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai; transmisiju eļļa.
zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
endurists Enduro braucējs.
ekti Enerģiski, droši, veikli, arī braši.
krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers.
Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu.
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor").
moduļfrēze Frēze moduļsistēmas zobratu zobu apstrādei.
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā).
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām.
augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
riba garens izcilnis (piem. stumbram, auglim, virsmai)
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
(būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
čudāt Gatavoties iet, braukt.
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
sleberēt gausi braukt.
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi.
gibraltārieši Gibraltāra iedzīvotāji.
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss.
GI Gibraltārs, teritorijas divburtu kods.
GIB Gibraltārs, teritorijas trīsburtu kods.
pārglaust Glāstot pārbraukt (4).
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
MM Gļotāda (angļu "mucous membrane").
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae").
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
pārgrabēt Grabot pārbraukt.
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
ankravains Grambains, izbraukāts.
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
Grabste Grāpste, Tebras pieteka.
Grābste Grāpste, Tebras pieteka.
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka.
abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs.
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam.
brasēt Grozīt rāju horizontāli ar brašu palīdzību.
čeveris Grumbuļains izaugums uz koka stumbra.
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica").
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
hildenbrandia Hildenbrandijas.
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
LBBB Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde (angļu "left bundle branch block").
RBBB Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde (angļu "right bundle branch block").
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
iesabrakšēties Iebrakškēties.
iebrakstēties Iebrakšķēties.
iebriukšēties Iebrakšķēties.
sabrakšēt Iebrakšķēties.
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
iebraucamā sēta iebraucamā vieta.
apsēta Iebraucamā vieta.
iebrauktuve Iebraucamā vieta.
autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
parižaņins Iebraucējs no laukiem.
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
ierullēt Iebraukt.
raka iebraukta gramba uz ceļa.
danga Iebraukta gramba.
tanga Iebraukta gramba.
lēze Iebraukta ratu gramba.
apžeba Iebrauktā sliede, gramba.
riesa Iebraukta sliede.
risa Iebraukta sliede.
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
špūre Iebrauktas slēpju sliedes.
špūre Iebraukts ceļš, rise.
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
iebrauktuva Iebrauktuve.
bruto migrācija iebraukušo un izbraukušo (migrantu) kopskaits.
migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties.
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu.
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
brauni Iekšas; brauna.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
ievedības Ienākšana, iebraukšana, iekravāšanās.
shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos).
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
īskōšona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
odometrs Ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
hodometrs Ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī).
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
ledusjahta Ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu.
spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus.
pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
iebrakšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrākšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrākšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iešņikstēties Iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iesalaisties Iesākt iet, braukt.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
mērīt ceļu iet, braukt.
mērot (retāk mērīt) ceļu iet, braukt.
durt Iet; braukt.
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni.
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni.
Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
atbradāt Ilgāku laiku, daudz bradāt.
izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
atbraukalēt Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izabraukalēties Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
brakšināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
briļļučūska Indijas kobra ("Naja naja"), briļļu čūska.
Naja naja Indijas kobra jeb briļļučūska.
brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
kastiņš Instruments mīklas izkasīšanai no abras.
zobapstrādes instruments instruments zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrādei.
zobtēsis instruments zobu tēšanai, kura griezējasmens konfigurācija atbilst attiecīgi zobrata zobu vai zobstieņa profilam; izmanto zobu apstrādei ar novelšanas metodi.
abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms.
Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti.
Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni.
Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans").
nobrakšināt Īsu brīdi brakšināt un pabeigt brakšināt.
nobrakšķināt Īsu brīdi brakšķināt un pabeigt brakšķināt.
nobrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
krums Izaugums (mezgls) uz koka stumbra.
ķīla Izaugums uz koka stumbra.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
izklēpāt Izbradāt (labību).
izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem.
izpļekāt Izbradāt, izmīdīt.
izstaigņāt Izbradāt, izmīdīt.
izstigāt Izbradāt, izmīdīt.
izšļokāt Izbradāt, izsliedēt.
izšļēpāt Izbradāt, nomīdīt.
izdumbrāt Izbradāt, nomīt.
izbražāt Izbradāt.
izčolpat Izbradāt.
izdukņāt Izbradāt.
izšļaukāt Izbradāt.
izslēpēt Izbradāt.
nostigāt Izbradāt.
nostigot Izbradāt.
šlokāt Izbradāt.
stukme Izbradāta pļava.
izbražāties Izbradāties.
pederdroška Izbraucamie atsperu rati.
godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
raspuska izbraucamie rati.
droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa.
kurvdroška Izbraucamo ratu veids.
izbraukuļāt Izbraukalēt.
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
izbraukalēt Izbraukāt.
izreizot Izbraukāt.
izbraukāt Izbraukāties.
gruveslains Izbraukāts.
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas).
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
maulēt Izbraukt ceļus.
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
izmutāt Izbraukt, izgrambāt.
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
izbrazdināt Izbraukt.
izmeņģēt Izbraukt.
grieva Izbraukta bedre uz ceļa.
gruva Izbraukta bedre.
grencele Izbraukta gramba, danga.
jama Izbraukta gramba.
grope Izbraukta ratu sliede.
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
gravāts Izbraukts, bedrains.
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
riekains Izbraukts, grambains.
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
dižan Izcili, braši, vareni.
pandits Izglītota brahmaņa tituls Indijā.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
izašķetināties Iziet, izbraukt.
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām).
ņemt skaidu izmēģināt braucamrīku
izļēpāt Izmīdīt, izbradāt.
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
izstraigņāt Izmīņāt, izbradāt.
stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām.
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
betona masas vibrēšana izplatītākais betona masas sablīvēšanas paņēmiens ar dziļuma, virsmas vai ārējo vibratoru.
grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās.
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
izmalties Izstaigāties, izbraukāties.
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši.
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
Apvienotā Arābu Republika izveidota 1958. g. 1. februārī apvienojoties Ēģiptei un Sīrijai, no 1961. g. septembra, kad Sīrija atdalījās, šo nosaukumu līdz 1971. g. septembrim paturēja Ēģipte.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju.
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
mehāniskais jaudas pārvads jaudas pārvads, kura pamatelements ir zobratu pārvadu kārba.
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu.
kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā.
braucāt Jautri braukt.
Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves.
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
anderi Juniori (sportā; piem., riteņbraukšanā līdz 23 gadu vecumam).
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m.
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
navigators jūrasbraucējs.
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
āle Kāda braucamrīka izmantošana ar vēja palīdzību.
pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
drices Kādas mašīnas zobrats.
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
slampa kāds, kas bradā pa slapjumu vai nobridies slapjš.
kņīdzga Kāds, kas brauc ar pirkstiem ēdienā.
brukaža Kāds, kas brauņājas.
silnieks Kāds, kas gatavo abras, siles.
muldenieks Kāds, kas gatavo un pārdod abras un siles.
lēpacis Kāds, kas lēpā (bradā).
miešķāns Kāds, kas nensen atgriezies no brauciena uz pilsētu.
brazda Kāds, kas šurp un turp bradā.
paplūskāt Kādu brīdi bradāt.
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
Delphinium nudicaule kailstumbra delfīnija.
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs.
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi.
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking").
Equus zebra kalnu zebra, zirgu ģints suga.
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca.
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae").
parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
pārgājiens Karakuģa brauciens.
bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
Ophiophagus hannah karaļkobra.
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis.
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis.
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai.
vietējais vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir 150–700 km.
piepilsētas vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir līdz 150 km.
tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
šļoka Kas nobradājies - netīrs.
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
varna Katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
toncis Kaut kas apaļš, brangs.
šmakans Kaut kas liels, brangs.
pabrucināt Kaut ko braucīt, berzēt, plucināt.
iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
quebracho Kebraco koki.
schinopsis Kebračo koki.
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
cirvjlauzis Kebračo koks.
kērings Kerings - treka riteņbraukšanas disciplīna.
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
izklimt Klaiņojot, braucot iznīkties.
izklimties Klaiņojot, braucot iznīkties.
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā.
atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
slemerēt kļūt slapjam bradājot.
apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt.
tuks Kneija, branga (laivas).
briļļu čūska kobra.
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
futoks Koka kuģa brangas sastāvdaļa.
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva.
koka arhitektūra koka stumbra un zaru biometrija (raksturīgie struktūras elementi).
ziemelene Koka stumbra ziemeļu puse.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem).
reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā.
ploksna Koku slimība, kam raksturīga stumbra plaisāšana.
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
pēcoktobra Komunistu terminoloģijā - tāds, kas sācies, pastāvēja, norisēja pēc 1917. gada oktobra apvērsuma.
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
ritmtembrs Kopapzīmējums ritma un tembra jomai, šo izteiksmes elementu sadarbībai un kopspēlei.
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
sarkanā kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline rubra").
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība.
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu.
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu).
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai.
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra").
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve.
pretbranga Kuģa brangas iekšējais leņķis.
bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
iekšapšuve Kuģa iekšējā siena, kas sedz brangu iekšpusi.
brakete Kuģa metāla dibenbrangas sastāvdaļa.
bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu).
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs).
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne.
Viola labradorica Labradoras vijolīte.
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi.
neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
patruļlaiva Laiva (motorlaiva), ar ko brauc patruļa.
tuktes Laivas ribas, brangas.
tilandes Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem; brangas.
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra").
kailā lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza glabra").
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru; stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
vasas mezgli lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae").
paziema latviešu mitoloģijā - laika posms no Mārtiņiem līdz decembra sākumam.
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
agrārlikumi Latvijas 1920. g. 16. septembra agrārās reformas likums.
CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs.
Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
izlavēt Lavējot izbraukt.
tebrenieki Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Tebras" iedzīvotāji.
scirtes Lēcējdumbraiņi.
melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus").
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās.
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt.
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
pārkladzināt Lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup.
aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
aizčakstināt Lēnām aizbraukt.
aizčubināt Lēnām aizbraukt.
aizdripināt Lēnām aizbraukt.
aizlunkāt Lēnām aizbraukt.
uzčunčināt Lēnām braucot uzkļūt.
klinkāt Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
čorāt Lēnām braukt.
ķerrāt Lēnām braukt.
krebināt Lēnām braukt.
vāžot Lēnām braukt.
iekoklēt Lēnām iebraukt.
kunkāt Lēnām iet vai braukt.
izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
vēžot Lēnām kustēties, braukt.
novilkties Lēnām nobraukt.
pavāžot Lēnām pabraukt garām.
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt.
aiztrikšināt Lēni aizbraukt.
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
nosakulties Lēni braucot, nokļūt.
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu.
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
čikāties Lēni braukt.
pimpināt Lēni braukt.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu.
aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
aturgāties Lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu).
klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
atklabināt Lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu).
kokšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt.
iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
krutināt Lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu.
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā.
kulcināt Lēnītēm iet, braukt.
izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem.
spilži lepni; ātri (braukt).
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt.
kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi).
pavažnieki Līdzbraucējs, pavadonis.
līmjosta Līdzeklis augļu koku kaitēkļu (salnas sprīžmeša mātīšu) fiziskai ierobežošanai (ar kāpuru līmi noziež joslu apkārt stumbram).
krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
nacionālkonvents Lielās franču revolūcijas laika tautas (nācijas) vietnieku nams, kas pastāvējis no 1792. g. 21. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim un pasludinājis Franciju par republiku; konvents.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
brakalainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas.
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
dižans Liels (apjomā, augumā); izcils, brašs, varens.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
laineris Liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis.
trakts Liels braucamais ceļš.
svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne.
veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
brat Lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
čiža Lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā.
pur Lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu.
čužu Lieto braukšanas apzīmēšanai.
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts.
laiska Linu vai labības stiebra lapa.
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
luņģos braukt luņģībās braukt
lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības.
sventelis Lupstāja stobra šļircene.
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
bradināt Ļaut bradāt.
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
vālēt Ļoti ātri braukt.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
novālēt Ļoti ātri nobraukt.
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
putinēt Ļoti ātri, strauji skriet, braukt.
tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt).
hiperbrahicefālija Ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85.
notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes.
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām.
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda.
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu.
tilta nauda maksa par tilta laiduma pacelšanu vai pārbraukšanu.
satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
lb. Mārciņa (latīņu "libra").
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu.
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
loka maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru.
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus.
analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
loģikas algebra matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
lepēšana materiāla smalkā apstrāde ar šaržētu leperi vai ar abrazīvo pastu vai suspensiju, ko ievada starp apstrādājamo virsmu un leperi.
trihonodoze Matu slimība, kad uz mata stiebra veidojas sīkas cilpas; šajās vietās lūst mati.
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
šesterņa Mazais zobrats.
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt.
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem.
sportings medību sporta veids, šaušana ar medību gludstobra ieročiem pa kustīgiem mērķiem.
Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē.
abrazīvā apstrāde mehāniskā apstrāde ar abrazīva pulveri, pastu vai suspendiju.
zobstieņa pārvads mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
Scirtes hemisphaericus melnais lēcējdumbrainis.
MAC Membrānārdes komplekss (angļu "membrane attack complex").
MPGN Membranoproliferatīvais glomerulonefrīts (angļu "membranoproliferative glomerulonephritis").
caurumainā menegacija menegaciju suga ("Menegazzia terebrata").
tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
braukšanas karte mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
trolejbusa karte mēnešbiļete braukšanai trolejbusā.
pabrašs Mēreni stalts, brašs.
evolventmērs Mērierīce zobratu zobu profila pārbaudei.
grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
andromedīdas Meteoru plūsma, kas novērojama novembra otrajā pusē.
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas.
ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku.
mīknes Mīklas atliekas pie abras sāniem.
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas.
vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu.
MBD Minimālā smadzeņu disfunkcija (ngļu "minimal brain dysfunction").
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
straigņāt Mīņāt, bradāt.
pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa.
dienvidu mizložņa mizložņu suga ("Certhia brachydactyla").
molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem.
motobraucēja Motobraucējs.
baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}.
čoperists Motociklists, kas brauc ar čoperi.
enduro Motosacensību veids - izturības brauciens.
motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu.
mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem.
spīdvejs motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona celiņu vai treku.
ledus spīdvejs motosporta veids - braukšana pa ledus celiņu
craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library").
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti").
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
hrivna naudas vienība Ukrainā (kopš 1996. g. 2. septembra); attiecīgā naudaszīme, monēta.
dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu.
širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras.
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
pekls neizbraucams purvs, muklājs.
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
dasabraukties Nejauši piebraukt.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
nicva Neliela abra, ko izmantoja miežu sijāšanai.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
milene Neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā).
patruļkuteris Neliels kuģis, ar ko brauc patruļa.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens.
pulmonālā nepietiekamība nepilnīga plaušu stumbra vārstuļa slēgšanās.
ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
intersticiālais neirīts nerva stumbra saistaudu iekaisums.
neiragmija Nerva stumbra saspiešana virs vai zem tā ganglija.
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
piečamdīt Neveikli, arī nevērīgi lasot, braukot savākt.
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
šļoka Nevīžīgs gājējs, kas ko izmīda, sabradā.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim.
izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
bullis No resna kuoka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
sākumātrums No šaujamieroča stobra izlidojošas lodes (šāviņa, mīnas u. c.) ātrums.
novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
puncis No viena stumbra pagatavots strops.
atbraukas No zara nobraucītas lapas.
gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam).
nobrist Nobradāt (1).
noslampāt Nobradāt (1).
noslampāt Nobradāt (2).
nocampat Nobradāt, bradājot nosmērēt.
noļekāt Nobradāt, nomīdīt.
novāžāt Nobradāt, nomīdīt.
vāžāt Nobradāt, nomīdīt.
nobražāt Nobradāt.
nobražņāt Nobradāt.
nolāpāt Nobradāt.
noļēpučāt Nobradāt.
noslumpēt Nobradāt.
novāžot Nobradāt.
šļauka Nobradāta sliede.
šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
nobrakstēt Nobrakšķēt.
nobrauškēt Nobrakšķēt.
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas).
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt.
nolapināt Nobraucīt, nolasīt lapas.
nobraucināt Nobraucīt.
nolēžāties Nobraukāties (no kalana).
nobraukšēt Nobraukšķēt.
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslūtēt Nobraukt, nobradāt.
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
norullēt Nobraukt.
nobrauciens Nobraukums.
noskrējiens Nobraukums.
nobrauņot Nobrauņāt (1).
nobraunāt Nobrauņāt.
nobrazdēt Nobrazdinēt 1.
nošķibēt Nocirst zarus, nobraucīt lapas.
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
izbraukšanas nodoklis nodoklis, ko dažas valstis iekasē no pasažieriem lidostās vai citos izbraukšanas punktos, kad viņi izbrauc no valsts teritorijas; šo nodokli var iekasēt no visiem pasažieriem vai tikai no ārzemju tūristiem.
ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt.
pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju.
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot.
nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu.
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
velka Nomauka, brauna.
nodīžāt Nomīdīt, nobradāt.
nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt.
nopļekāt Nomīdīt, nobradāt.
noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt.
noslūpēt Nomīdīt, nobradāt.
novažot Nomīdīt, nobradāt.
savīžot Nomīdīt, nobradāt.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
nopekšināt Nopēdot, nobradāt.
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
safari parks norobežota teritorija, kurā, braucot ar automobili, var novērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgos).
dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt.
sabrangot Nostiprināt laivas vai kuģa korpusu ar brangām.
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci.
pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
nobraukāt Notērēt braukāšanai.
nobraukt Notērēt braukšanai.
gastroļs Noziedznieka brauciens uz citu pilsētu ar noziedzīgu mērķi.
zaļjotnijs Noziedznieks iebraucējs.
binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km.
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra.
Oktobra sociālistiskā revolūcija Oktobra apvērsums.
adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
iebraukšanas osta osta, kuru apmeklē pārbrauciena laikā.
gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri.
sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties.
penckāties pa dubļiem bradāt.
slīdzobrats Pa dzenvārpstu aksiāli pārvietojams zobrats; virpās izmanto suporta piedziņā.
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt.
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
ātrumvalnis Paaugstinājums, kas izbūvēts braukšanas ātruma ierobežošanai.
pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem.
pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes.
pabražāt Pabradāt.
pabreņģēt Pabradāt.
pažampāt Pabradāt.
pabražāties Pabradāties.
pažampāties Pabradāties.
pabraucināt Pabraucīt.
pašļaucīt Pabraucīt.
pažīgot Pabraucīt.
pabraukalēt Pabraukāt.
pabraukāties Pabraukāt.
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi).
pavilnīt Pabraukt garām.
apbraukt Pabraukt zem kā.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
uzgrambāt Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
uzgrambot Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
rožainais pagaurs pagauru suga ("Spergularia rubra").
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas.
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
pasalaisties Paiet, pabraukt.
sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa.
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
agrā kāpostu muša pamušu dzimtas suga ("Delia brassicae").
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
brakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
piedzīt zobratu panākt, ka zobrats sāk rotēt.
blakusceļš Papildus ceļš, kāda ceļa posma apbraukšanai.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
aizslīdēt Par braucējiem viegli slīdošos vai ritošos transportlīdzekļos.
rībēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to dalām.
dārdēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
dimdēt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
dūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
dunēt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
rūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
iedārdēties Par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem.
aizslīdēt Par priekšmetiem, kam braucot virzās garām.
ieslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
uzskriet Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
uztriekties Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
bezkravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā ir kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot bez kravas, km.
slogbraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; kravas nobraukums.
kravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; slogbraukums.
tehniskais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret braukšanas laiku, km/h vai m/s.
ekspluatatīvais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu norīkojuma, t. i., darba uzdevuma izpildes vai maiņas, laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret norīkojuma laiku, km/h vai m/s.
gobe Parastā goba ("Ulmus glabra").
vīksna Parastā goba ("Ulmus glabra").
vīksne Parastā goba ("Ulmus glabra").
vīksnis Parastā goba ("Ulmus glabra").
Helodes minuta parastais dumbrainis.
Ulmus scabra parastās gobas "Ulmus glabra" nosaukuma sinonīms.
iebraucams parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
pabraukt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt.
trājekts Pārbraucama vieta, plosts, laiva.
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
pārbraukt Pārbraukāt.
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
pārbraucienis Pārbrauktuve.
pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem).
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
džigits Pārgalvīgs autobraucējs.
ļihačs Pārgalvīgs autobraucējs.
kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt).
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos.
gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
mehāniskā pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā griezes momenta maiņa notiek ar mehānisko pārvadu (piemēram, zobratu).
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
noskriet Pārspēt braukšanā; pārspēt jāšanā.
nobraukt Pārspēt braukšanā.
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
pasažierbiļete Pasažiera braukšanas biļete.
bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
kruīzu kuģis pasažieru kuģis tūrisma vai izpriecu braucienam pa noteiktu maršrutu.
pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.
maršruta taksometrs pasažieru taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
kupeju vagons pasažieru vagons ar kupejām ērtai braukšanai lielā attālumā.
tiešā jauktā satiksme pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam.
pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
braucan Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucen Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucien Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
brauktin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
aeromobilis Pašbraucējs, ko dzina ar propelleru.
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
flīģeļhorns Patīkami skanīga maiga tembra metāla pūšaminstruments.
Japānas patūja patūju suga ("Thujopsis dolabrata"); hiba.
struksnis Patukls, brangs zēns vai sivēns.
izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji.
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre.
sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
Ismaēls Pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu.
izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
šarpī Peldlīdzekļa (būves) tipas ar lauztām brangu ārmalām.
margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
stabveida boja peldoša navigācijas zīme braucamā ceļa (fārvatera) apzīmēšanai laterālajā sistēmā.
defensīvtorpēda Peldoša vai noenkurota mīna, kas sprāgst tai uzbraucot virsū.
traika Peļņā braukšana.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars.
aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā.
traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
pieļēpāt Piebradāt (1).
pieļepot Piebradāt (1).
pieļēpot Piebradāt (1).
pieslampāt Piebradāt (1).
pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem).
piestampāt Piebradāt, piedangāt.
sapleksnāt piebradāt.
piebreņģēt Piebradāt.
pielapačot Piebradāt.
piebrist Piebradāt(1).
piebrucināt Piebraucīt.
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli).
piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripināt (2).
pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
dabraukt Piebraukt pie kā.
atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem).
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
piebrauktava Piebrauktuve.
piebrauktne Piebrauktuve.
tūst Piebriest, brangākam kļūt.
aizjūgs Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai; iejūgs.
uzgāzēt Piedot gāzi (piem., braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
pielāčāt Piemīdīt, piebradāt.
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi.
kārēt Pieregulēt laivas brangas.
pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā.
piezars Piezaris, stunbram paralēls zars.
Biatrisa Pilsēta ASV ("Beatrice"), Nebraskas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Nebraskas štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Nebraskas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Nebraskas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grandailenda Pilsēta ASV ("Grand Island"), Nebraskas štatā, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
Heistingsa Pilsēta ASV ("Hastings"), Nebraskas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārni Pilsēta ASV ("Kearney"), Nebraskas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Nebraskas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Nebraskas štata administratīvais centrs, 273000 iedzīvotāju (2014. g.).
Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Nebraskas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nortplata Pilsēta ASV ("North Platte"), Nebraskas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Omaha Pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Nebraska štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Skotsblafa Pilsēta ASV ("Scottsbluff"), Nebraskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūarda Pilsēta ASV ("Seward"), Nebraskas štatā, 7200 iedzīvotāju (2016. g.).
Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kambrē Pilsēta Francijas ziemeļos ("Cambrai"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.).
Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kabrasa Pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Frederiktona Pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.).
Monktona Pilsēta Kanādā ("Moncton"), Ņūbransvikas provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sentdžonsa Pilsēta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs, 100600 iedzīvotāju (2006. g.).
Pabrade pilsēta Lietuvā ("Pabradė"), Viļņas apriņķī, Švenčoņu rajona pašvaldībā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pjedrasnegrasa Pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.).
Rejnosa Pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.).
Alfena Pilsēta Nīderlandē ("Alphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Astena Pilsēta Nīderlandē ("Asten"), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bārle-Nassau Pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bergeika Pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Berlikuma Pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Blādela Pilsēta Nīderlandē ("Bladel"), Ziemeļbrabantes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Būkela Pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Boksmēra Pilsēta Nīderlandē ("Boxmeer"), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bokstela Pilsēta Nīderlandē ("Boxtel"), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Breda Pilsēta Nīderlandē ("Breda"), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
Bidela Pilsēta Nīderlandē ("Budel"), Ziemeļbrabantes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kieike Pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Dongena Pilsēta Nīderlandē ("Dongen"), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Drimelena Pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Drinene Pilsēta Nīderlandē ("Drunen"), Ziemeļbrabantes provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Disena Pilsēta Nīderlandē ("Dussen"), Ziemeļbrabantes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
Ērsela Pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Etena-Lēra Pilsēta Nīderlandē ("Etten-leur"), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gērtruidenberga Pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Geldropa Pilsēta Nīderlandē ("Geldrop"), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gemerta Pilsēta Nīderlandē ("Gemert"), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Goirle Pilsēta Nīderlandē ("Goirle"), Ziemeļbrabantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Grave Pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārena Pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanka Pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēsha Pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēsveika Pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēze Pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.).
Helmonda Pilsēta Nīderlandē ("Helmond"), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.).
Heisdene Pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hilvarenbēka Pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.).
Klunderta Pilsēta Nīderlandē ("Klundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsbrahta Pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Made Pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mīrlo Pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.).
Milla Pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.).
Mūrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Moerdijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvendeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvkeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīnene Pilsēta Nīderlandē ("Nuenen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Oirshota Pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oisterveika Pilsēta Nīderlandē ("Oisterwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Osterhūta Pilsēta Nīderlandē ("Oosterhout"), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.).
Osa Pilsēta Nīderlandē ("Oss"), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rosendāle Pilsēta Nīderlandē ("Roosendaal"), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rufene Pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sambēka Pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sheindela Pilsēta Nīderlandē ("Schijndel"), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintantonisa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintvilerbrorda Pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintūdenrode Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Slēiveika Pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Somerena-Einde Pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Somerena Pilsēta Nīderlandē ("Someren"), Ziemeļbrabantes provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Stēnbergena Pilsēta Nīderlandē ("Steenbergen"), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Udena Pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
Valkensvārda Pilsēta Nīderlandē ("Valkenswaard"), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vēgela Pilsēta Nīderlandē ("Veghel"), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
Veldhovene Pilsēta Nīderlandē ("Veldhoven"), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vleimena Pilsēta Nīderlandē ("Vlijmen"), Ziemeļbrabantes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vūgta Pilsēta Nīderlandē ("Vught"), Ziemeļbrabantes provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vālre Pilsēta Nīderlandē ("Waalre"), Ziemeļbrabantes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vālveika Pilsēta Nīderlandē ("Waalwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.).
Verkendama Pilsēta Nīderlandē ("Werkendam"), Ziemeļbrabantes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilemstade Pilsēta Nīderlandē ("Willemstad"), Ziemeļbrabantes provincē, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
Vūdrihema Pilsēta Nīderlandē ("Woudrichem"), Ziemeļbrabantes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zevenbergena Pilsēta Nīderlandē ("Zevenbergen"), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zunderta Pilsēta Nīderlandē ("Zundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eindhovena Pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tilburga Pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hertogenbosa Pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.).
Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos ("Bergen op Zoom"), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Auka Pilsēta Nigērijā ("Awka"), Anambras štata administratīvais centrs, 144700 iedzīvotāju (2005. g.).
Adani pilsēta Nigērijā, Anambras štata ziemeļaustrumos.
Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
Boleslaveca Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
Abrantiša Pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kantaņedi Pilsēta Portugālē ("Cantanhede"), Koimbras apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2011. g.).
Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.).
Breila Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi.
Srbobrana Pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša.
Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
Sembranhere Pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
Ibradi Pilsēta Turcijā ("Ibradi"), Antaljas ilā, 1650 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbibra Pilsēta Vācijā ("Bad Bibra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2830 iedzīvotāju (2013. g.).
Bebra Pilsēta Vācijā ("Bebra"), Hesenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kelbra Pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
Nebra Pilsēta Vācijā ("Nebra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3350 iedzīvotāju (2013. g.).
Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
Debara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.); Dibra.
Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis.
Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt.
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
vandemjers Pirmais mēnesis (no 22.-24. septembra līdz 21.-23. oktobrim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali.
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
Indijas pita pitu suga ("Pitta brachyura").
brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
satelīts planetārajos mehānismos - zobrats, kas līdz ar asi pārvietojas ap centrālo ratu.
galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota.
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
šķilste plaudis ("Abramis brama").
brekse Plaudis ("Abramis brama").
breksis Plaudis ("Abramis brama").
šķilsts Plaudis ("Abramis brama").
plīte Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
plītne Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
pančāt Plunčāties, ūdenī vai dubļos bradāt.
blīžģināšanās Plunkšķināšanās; bradāšana.
blīžģināt Plunkšķināt; bradāt.
pneimotesteris pneimatiskais kalibrators.
oktobristi Politiska partija Krievijā (1905-17; "17. oktobra savienība").
pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā.
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm.
iebraukšanas prasības prasības, ko valsts noteikusi iebraukšanai tajā, parasti iebraukšanai nepieciešama pase vai cits dokuments, kas apliecina pilsonību, vīza un medicīniskie vai apdrošināšanas dokumenti.
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā.
Gadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
dekabrists Pret dzimtniecību un patvaldību Krievijā vērstās 1825. gada 14. decembra sacelšanās dalībnieki.
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
stymbyns priekšā uzlikts aizsprosts, lai neiet vai nebrauc.
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
Eiropas ciedrupriede priežu suga ("Pinus cembra").
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi.
zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus.
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt.
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt.
iepokšināt Pukšķinot iebraukt.
izpokšināt Pukšķinot izbraukt.
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt.
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
kubelnieks Pūra vedējs, kas brauca kāzinieku rindā beidzamais.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
nutria Purvu bebra āda.
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju.
grallatores Putnu kārta, bridējputni, braduļi.
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
slakšēt Radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni.
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt.
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
skaibura rājtakelēta bura virs reilburas (virsbramburas).
ritavinis ratu iebrauktas rievas lauku ceļā.
braukt kalībās raudzībās braukt
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
Frensisa turbīna reaktīvā hidroturbīna ar cieši nostiprinātām darbrata lāpstiņām, kas paredzēta vidējam vai zemam kritumam un vidējam ūdens patēriņam.
katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
tāldarbs Regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi elektroniskiem līdzekļiem.
siderodromodīnija Reibonis, braucot ar vilcienu.
uzbraukāt Reizēm iebraukt.
trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
rungulīgs resns, brangs.
bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
šperģis Rēta uz koka stumbra nolauzta zara vietā.
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
brakšķēties Rībēt, brakšķēt.
braikšēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
braišķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
atbrazdinēt Rībinot atbraukt.
atrībināt Rībinot atkļūt (parasti par braucēju ratos).
ierībēt Rībot iebraukt.
uzrībēt Rībot uzbraukt (par ratiem).
rīpelains Rievots, ar rievotu stobra kanālu.
rīdzēns Rīgas ceļa braucējs.
Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras.
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu.
race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
ratbraucējs Riteņbraucējs; velosipēdists.
hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
downhill Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu riteni; daunhils.
daunhils Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu velosipēdu.
velobraukšana Riteņbraukšana.
bonifikācija Riteņbraukšanas sportā - laika prēmijas daudzposmu sacensībās.
omniums Riteņbraukšanas sprinta daudzcīņa.
grava Riteņu iebraukta sliede; arī gramba.
races Riteņu izbrauktas gropes ceļā.
strupaugļu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron brachycarpum").
roro Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc"); ro-ro; rorokuģis.
rorokuģis Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli; roro; ro-ro (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc").
Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms.
braukt ar muti runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
rupjstiebru Rupjstiebrains.
korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
žegata Sabiezējuma vieta uz stumbra, no kuras izaug zari.
sābrene Sābra (1) sieva.
sābriene Sābra (1) sieva.
sabrakāties sabracēties.
sacamblāt Sabradāt (2).
saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
saplekšināt Sabradāt (zeķes, apavus).
saļapāt Sabradāt dubļos.
apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
izbraucīt Sabradāt, nomīdīt.
slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru.
saļekāt Sabradāt.
sašļaucīt Sabradāt.
sašļokāt Sabradāt.
bradumi Sabradāta, nobradāta vieta.
sabrazdinēt Sabrakšinēt.
sabraucināt Sabraucīt.
sabružāt Sabraucīt.
sabraukalēt Sabraukāt.
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3).
zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu.
saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu.
sadrasēt sabraukt, sajāt.
atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet.
rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju.
motosacīkstes Sacensības braukšanā ar motocikliem, motorolleriem.
rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām.
hipiskie agoni sacensības braukšanā, jāšanā.
dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas.
pajūgu sacensības sacensības zirgu sportā - pajūgā jūdz vienu vai divus pārus zirgu, pajūgu vada braucējs, un brauc vēl divi pasažieri.
braukties Sacensties braukšanā.
grubucis Sacietējis cinis, kas radies braucot.
kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
aizčudāties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
aizčūdīties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai.
sapudīties Sagatvoties ceļojumam vai braucienam.
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku.
kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis.
kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana.
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs.
ceļš ir zem kājām (kādam) saka, ja kur jāiet, jābrauc, ja jāatstāj dzīves vai darba vieta.
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm.
piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
Ņūfaundlenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Newfoundland"), Kanādā, netālu no Labradoras pussalas, platība - 111400 kvadrātkilometru, 514000 iedzīvotāju (2006. g.).
sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt.
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu.
skarbā salvija salviju suga ("Salvia scabra").
pabrengs Samērā brangs; paresns, patukls; samērā labi barots.
miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
noplidināt Samīt, nomīdīt, nobradāt.
sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš).
savažot saskriet, sabraukt vienviet.
ceturtdaļčoks Sašaurinājums 0,25 mm medību bises stobra kanāla galā.
čoks Sašaurinājums medību bises stobra galā.
stiprs čoks sašaurinājums stobra kanāla galā līdz 1,25 mm.
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m.
Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām.
Equus burchelli savannas zebra, zirgu ģints suga.
pārvietošanās savas atrašanās vietas mainīšana, virzīšanās ejot, braucot, riņķojot u. tml.
salamžāt Savazāt, sabradāt.
brika Savienojumā "brika braka" raksturo soļu skaņas.
brakata Savienojumā "brikata, brakata" apraksta vairāku zirgu ātru soļu skaņas.
brikata Savienojumā "brikata, brakata" apraksta vairāku zirgu ātru soļu skaņas.
braksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
briksu Savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai.
brakts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
brikts Savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai.
brazda Savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
grituļi Savienojumā "grituļu grituļiem" raksturo braukšanu pa nelīdzenu ceļu.
brada Savienojumā "prasta brada" - lamuvārds vientiesīgam cilvēkam.
bricata Savienojumā ar "bracata" apraksta lēkāšanas skaņas.
brizdu Savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
brizgu Savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
izbraukt Savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni).
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai.
ratsega Sega, ko lieto braucot ratos.
kājdeķis Sega, ko sedz uz kājām braucot.
čiksts Sekla vieta upē, kuru var izmantot kā braslu.
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls.
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas.
sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
novirzītā serde serdes ekscentrisks novietojums; parasti izpaužas stumbra ovālumā.
sērferis Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērfotājs.
sērfotājs Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā.
sētaspuisis Sētnieks (krogos, iebraucamās vietās).
atsveķošanas brūces spoguļa platums sezonas laikā uz stumbra virsmas secīgi iegrieztās atsvešošanas brūces laukuma platums.
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
skrūvrats Sfips zobrats zobratu pārvadā ar neparalēlām vārpstu asīm.
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem); ziedkopa (graudzālēm); tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
zobsiksna Siksna (2) ar zobveida virsmu vienā tās pusē, paredzēta kustības pārnesei starp zobratiem.
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
sīkstiebru Sīkstiebrains.
buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums.
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam.
Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm.
Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis.
skābraugs Skābrauga maize - saldskāba maize.
skābumaize skābrauga maize.
taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
grudēt Skaņa, kas rodas braucot pa uzsalušu, dubļainu ceļu.
nošļirkstēt Skaņa, kas rodas ejot vai braucot pa mitru zemi.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
pirkšķēt Skaņu verbs, ko izmanto braucošu ratu radīto skaņu raksturošanai.
slaloms skeitborda disciplīna - braukšana pa slīpu ceļu starp mākslīgiem šķēršļiem.
skeitborderis Skeitbordists - skrituļdēļa braucējs.
paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu).
Serpula lacrymans slapjā ēku piepe jeb brants.
adduktors Slēdzējmuskulis gliemjiem un brahiopodiem, kas aizver vāciņu.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā.
slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
slokot sliedēt, staigāt un nobradāt.
slokāt Sliedēt, staigāt un nobradāt.
vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt.
jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums.
aparele Slīprakums ierakumu un paslēptuvju sienās kara tehnikas iebraukšanai un izbraukšanai.
brauciens ar kravu slogbrauciens.
klaidesdālis Smago braucamo zirgu šķirne.
klaidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
klaidsdēlis Smago braucamo zirgu šķirne.
kleidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
smagie vilcēji smago braucamo zirgu šķirnes zirgi; ardeņi.
ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.
truculs Smags, brangs bērns.
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra").
blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra").
Plantago arenaria smilts ceļtekas "Plantago scabra" nosaukuma sinonīms.
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
snovers Snovbordists - tas, kas brauc ar sniegadēli; sniegdēļotājs; snovotājs.
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
piedzīvojuma treniņš sociālā darba metode, kurā dalībnieku pārmaiņu veicināšanai tiek kombinētas āra dzīves aktivitātes un darbs ar grupu; var ietvert sadarbību veicinošas grupas saliedēšanas aktivitātes, problēmu risināšanas uzdevumus, izaicinājumu pārvarēšanas uzdevumus, pārgājienus, braukšanu ar laivām un citas aktivitātes, tās kombinējot ar psihoemocionālā atbalsta sniegšanu.
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
pīkstiņš Spalvas stobra trauciņš.
durba Spāre - plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3.
savācējpiekabe Speciāla traktorpiekabe, ar ko, braucot pa vālu, savāc lopbarību tilpnē.
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem.
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
snovbords Speciāls dēlis braukšanai no kalna pa sniegu.
konvojdienests Speciāls dienests, kas apsargā un pavada (konvojē) arestētos, notiesātos, gūstekņus, valsts robežas pārkāpējus, kā arī ārvalstu kuģus, kuri nelikumīgi iebraukuši valsts teritoriālajos ūdeņos.
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
kacēns Spēcīgs, brangs puisis.
atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).
žirobuss Spēkrati, parasti autobuss kalnu apstākļiem un raktuvēm, aprīkots ar lielu papildu spararatu - žiroskopu, kas akumulē mehānisko enerģiju; kalnu ceļos, braucot lejup, tas iegriež spararatu, tā uzkrāto enerģiju izmantojot līdzenumā vai braucot kalnup.
apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri.
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbrases izliktnis spinakerbomim līdzīgs apaļkoks, kura ārāejā nokā ir bloks, pa kura skrituli pārvietojas spinakerbrase.
treks Sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu.
autokross Sporta disciplīna - braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
fiksītis Sporta divritenis, kas paredzēts braukšanai trekā.
kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
airēšana Sporta veids - braukšana ar airu laivām (noteiktā distancē).
slaloms sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi; airēšanas slaloms.
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi; slaloms (2).
motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu.
kamaniņu sports sporta veids - braukšana ar kamaniņām.
kanoe airēšana sporta veids - braukšana ar kanoe (noteiktā distancē).
ūdensmotosports Sporta veids - braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
ūdens motosports sporta veids - braukšana ar motorlaivām; ūdensmotosports.
rodeļsports Sporta veids - braukšana ar rodeļkamaniņām.
autosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem.
motosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
smaiļošana Sporta veids - braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem jeb kartiem.
skeletons Sporta veids - braukšana ar šādām kamaniņām.
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3).
slaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
velosports Sporta veids - braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
riteņbraukšana Sporta veids - braukšana ar velosipēdu; velosports
snovbords Sporta veids - braukšana no kalna ar šādiem dēļiem.
slaloms sporta veids - nobraukšana ar slēpēm no kalna pa līkumotu trasi.
leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
dragracing Sporta veids ar speciālām automašīnām (dragsters) un motocikliem; pēc iespējas ātrāk jānobrauc 1/4 angļu jūdzes (402,33 m) pa taisnu, asfaltētu ceļu.
BMX Sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām).
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
šosejnieks Sportists (piemēram, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
skeiters Sportists, kas nodarbojas ar skeitbordu; skrituļdēļu braucējs.
bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
mopēdists Sportists, kas specializējies braukšanā ar mopēdu.
motociklists Sportists, kas specializējies braukšanā ar motociklu.
skeletonists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skeletonu.
skibobists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skibobu.
skeitbordists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skrituļdēli.
skuterists sportists, kas specializējies braukšanā ar skuteru.
tandēmists Sportists, kas specializējies braukšanā ar tandēmu (2).
velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
velosportists Sportists, kas specializējies velosportā, riteņbraukšanā.
radiālsprauga sprauga rotācijas asij perpendikulārā (radiālā) virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas rēdzi un slīdgultni vai radiāla sprauga zobratu pārvadā.
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
ērkšķogulāju sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Abraxas grossulariata").
Senttamāša Srbobrana, pilsēta Serbijā.
spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
pīkste Stabulīte no spalvas stobra.
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi.
šļaburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
šļamāt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
dumbrs Staigns, dumbrains.
štrammi Stalti, iznesīgi, izskatīgi; braši.
štrami Stalti, iznesīgi; braši.
štrams Stalts, iznesīgs, izskatīgs; brašs.
ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale").
2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli.
Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā).
krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai).
grotbomja balsts statnis grotbomja atbalstīšanai pret klāju pēc brauciena, kad buras ir noņemtas.
ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
skriešana steidzīga iešana, arī braukšana, steigšanās
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu).
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
provis Stiprs brandvīns; brandvīns.
lēcienlīnija Stobra ass turpinājuma līnija, šāviņam (lodei) atstājot stobru.
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem).
piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus.
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
strobains Stobrains.
īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties.
sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā.
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt.
aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
nolidot Strauji nogāzties (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
pielaist Strauji piebraukt.
nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
sažarīt Strauji, ātri iebraukt (kur iekšā).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
laidiens Straujš brauciens.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā.
stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums.
aizciršana Stumbra ieciršana koka resgalī, lai to nogāztu vēlamā virzienā un novērstu resgaļa plīsumu.
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā.
kailais sumahs sumahu suga ("Rhus glabra"), ko dēvē arī par kailo etiķkoku.
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
rezignoze sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem.
rezinoze Sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem.
aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes.
urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā.
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
šubraks Šabraks, vecs mētelis vai kažoks.
šabraka Šabraks.
Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
dārds Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
īsstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus
garstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus.
gludstobra šaujamierocis šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu.
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
rīpele Šautene ar rievotu stobra kanālu.
galenīca Šautene, ko pielādē no stobra gala.
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags.
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms.
osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
lūksnes šķiedra šķiedra, kas veidojas auga stiebra lūksnes kārtā; visplašāk lietotās ir linšķiedra, džutas, kaņepāju un rāmijas šķiedras.
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
šļubruks Šļubraks (1).
Nebraska Štats ASV ("Nebraska"), administratīvais centrs - Linkolna, platība - 200346 kvadrātkilometri, 1881500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu.
Anambra Štats Nigērijā ("Anambra"), administratīvais centrs - Auka, platība - 4844 kvadrātkilometri, 4182000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
augšanas punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
veģetācijas (arī augšanas) punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts.
supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
bram- Tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura).
korķis Tāds (augs), kam uz stumbra un zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
epifītisks Tāds (augs), kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
bezceļa Tāds (brauciens, virzīšanās), kas nenotiek pa ceļu.
bezceļu Tāds (brauciens, virzīšanās), kas nenotiek pa ceļu.
gropains Tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes.
zemzaraiņš Tāds (koks), kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei.
tievgalains Tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs.
tievgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs.
rezgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra lejasdaļā ir resns, bet galotnē ļoti tievs.
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
bezvīzu Tāds (piem., iebraukšana kādā valstī), kam nav nepieciešama vīza.
aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (ar velosipēdu, slēpēm) brauc aiz motorizēta transportlīdzekļa.
pakaļlādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē no stobra pakaļējā gala.
gallādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē pa stobra galu.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
hipoidāls Tāds (zobrats), kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
gandarījuma brauciens tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
tukšenieks Tāds kravas transportlīdzeklis, kas konkrētajā brīdī brauc bez kravas.
anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
divstrobains Tāds, kam ir divi stobri; divstobrains.
stobrveida Tāds, kam ir stobra (1) forma, veids.
tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
bravūrīgs Tāds, kam piemīt bravūra; tāds, kam raksturīga bravūra.
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem); zemzaru.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
piestumbra Tāds, kas atrodas pie stumbra, tā tuvumā.
sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
brašmanis Tāds, kas braši izturas.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā (par transportlīdzekļiem).
klepernieks Tāds, kas brauc ar kleperi.
grabelīgs Tāds, kas braucot pa nelīdzenu ceļu grab, rada rīboņu.
bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
šķobrainītis Tāds, kas ir neliels un šķobrains (parasti par sivēnu).
veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
platsliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
šaursliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
tālbrauciena Tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem).
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
abrazīvs Tāds, kas izgatavots no abrazīviem; abrazīviem raksturīgs.
tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
izbraucams Tāds, kas paredzēts izbraucieniem.
pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms komunistu apvērsuma (Oktobra revolūcijas) kārtējās gadadienas.
pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris pirms komunistu apvērsuma jeb Oktobra revolūcijas Krievijā.
izbraucams Tāds, kas tiek turēts izbraucieniem (par zirgu).
piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru.
dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
dangains Tāds, kur ir dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (par ceļu).
grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
bravūrīgs Tāds, kurā izpaužas bravūra.
tukšs Tāds, kurā nav braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
tievs Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
šļocka Tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā.
neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
mazbraukts Tāds, pa kuru reti, maz brauc.
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas.
dinamo Taksometra pasažieris, kas nesamaksā par braucienu.
kidala Taksometra pasažieris, kas nesamaksā par braucienu.
tāljūras kapteinis tālbraucējs kapteinis.
mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos.
ambracnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ambrakas" iedzīvotāji.
sarkanais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Piranga rubra").
iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
iztarkšēt Tarkšot izbraukt.
caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
sveilis Tas, kas apsvilis; kas sarkans no skata aiz branguma.
snovotājs Tas, kas brauc ar sniegadēli, sniegdēļotājs.
snovbordists Tas, kas brauc ar sniegadēli; sniegdēļotājs; snovers; snovotājs.
sniegdēļotājs Tas, kas brauc ar sniegadēli; snovbordists; snovers; snovotājs.
kamanists Tas, kas brauc kamanās; pasažieris.
pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
Stulbe Tebras augšteces kreisā krasta pieteka Kalvenes pagastā.
Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade.
Jēkabvalks Tebras kreisā krasta pieteka Lažas pagastā, augštece Cīravas pagastā, garums - 8 km.
Suvēju valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Teņņu valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā.
Metupīte Tebras kreisā krasta pieteka Vecpils un Aizputes pagastā, garums - 6 km.
Belzēju valks Tebras kreisā krasta pieteka, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, garums - 8 km.
Laža Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kazdangas un Lažas pagastā, garums - 16 km.
Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem.
Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe.
Āžu valks Tebras labā krasta pieteka.
Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā.
simulators Tehniska ierīce un programmatūra, kas atdarina reālās dzīves situācijas (piem., lidošanas simulators, autobraukšanas simulators).
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
vibrotekne Tekne ar vibratoru, kas veicina kravas pārvietošanos uz leju.
dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli.
vokzāle Telpas dzelzceļa stacijā, kur uzturas publika, gaidīdama braucienu.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
kobralizīns Termolabils hemolītisks toksīns kobras indē.
kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala.
Tiberīns Tibras upes dievība senajiem romiešiem.
tievgalis Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai.
Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
uzbraucīties Tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties.
braukties Tikt brauktam.
pārlasīties Tikt pāri (grūti pārbraucamai vietai).
autoceļa tilta gabarīts tilta braucamās daļas platums metros.
griežams tilts tilts ar trīs punktos (galos un vidū) atbalstītu kopni (fermu) un vidējā balstā ierīkotu zobratu pārvadu, kas kopni (fermu) var pagriezt horizontāli par 90 grādiem no sākuma stāvokļa.
Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā.
tirdzēns Tirgus braucējs; tirdzinieks.
aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt.
attirkšināt Tirkšķinot atbraukt.
birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
kailais tornītis tornīšu suga ("Turritis glabra"), zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselām lapām, bāli dzelteniem ziediem.
maiņvērsēja traktorarkls traktorarkls ar diviem korpusu komplektiem aramsloksnes apvēršanai pārmaiņus pa labi (braucot turp) un pa kreisi (braucot atpakaļ).
hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums.
sniega motocikls transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sniegu; priekšpusē divas vadslieces, aizmugurē - viena (dažkārt 2) kāpurķēde.
planetomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa citām planētām.
tukšbrauciens Transportlīdzekļa brauciens bez kravas vai pasažieriem.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem.
manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā.
braucamība transportlīdzekļa spēja braukt izbraukt (pa ceļu, taku, upi).
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
satiksmes intensitāte transportlīdzekļu daudzums, kas laika vienībā pabrauc garām kādam ceļa punktam.
satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā).
rodeļtrase Trase braukšanai ar rodeļkamaniņām.
skrituļtrase Trase braukšanai ar skrituļslēpēm vai skrituļkamaniņām.
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
frimērs Trešais mēnesis (no 21.-23. novembra līdz 20.-22. decembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, kuru bija ievedis Konvents 1793. g. (salnas mēnesis).
triatlons Trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu".
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur).
klūgāties Trokšņaini iet, braukt.
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom.
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt.
kailā trūkumzālīte trūkumzālīšu suga ("Herniaria glabra").
Equus grevyi tuksneša zebra, zirgu ģints suga.
abragciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Abragciems" iedzīvotāji.
reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku.
skrejrats Turbomašīnas rotors ar lāpstām; darbrats.
tūre Tūrismā lietots apzīmējums tūrisma braucienam pa noteiktu maršrutu ar noteikta pakalpojumu klāsta piedāvājumu.
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
guļamautobuss Tūristu vai regulāra maršruta autobuss, kura konstrukcija atļauj sēdekļu transformēšanu horizontālās guļvietās, paaugstinot pasažieru komfortu nakts pārbraucienos.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām.
veiks Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis; veikbords.
veikbords Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis.
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m.
Ripablikana Upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe.
Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
Riogrande Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo.
Anava Upe Brazīlijā ("Rio Anaua"), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka.
Katrimani Upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Mukažai Upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
Urarikuera Upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe.
Anhilāra Upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera.
Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
Nera Upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka.
Lagranda Upe Kanādā ("La Grande Riviere"), Labradoras pussalā, garums - \~1000 km, augštecē tek caur vairākiem ezeriem, ietek Džeimsa līcī.
Koksoaka Upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko.
Kaniapisko Upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums.
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā.
apšu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Lamellocossus terebra").
lielgabalurbis urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā); stobra urbis.
cistektāzija Urīnizvadkanāla membranozās daļas izgriešana un urīnpūšļa kakliņa iestiepšana, lai izņemtu urīnpūšļa akmeņus.
aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
apvedceļš Uz laiku iekārtots remontējama ceļa posma apbraukšanas maršruts.
atbraukas Uz nobraucīta puķu kāta palikusi lapa.
uzbracēt Uzbracāt.
uzmaut Uzbraucīt, uzlocīt, atlocīt.
sašļaucīt uzbraucīt.
uzbraunīt Uzbraucīt.
nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim).
ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim).
ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim).
uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli).
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
uzorēt Uzbraukt augšā.
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt).
brangot Uzcelt, uzsliet brangas.
uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni.
debarkadera Uzmetums, paaugstinājums, pie kura apstājas dzelzceļa braucieni.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
ceļojumu birojs uzņēmums, kas par maksu organizē tūrisma braucienus.
viesnīca uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha.
izbraukt Uzsākt braucienu.
atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
ā pas uzsauciens braucējam vai arājam, kura zirgs nogriezies no ceļa vai vagas.
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae").
lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
dzīt vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, kurš brauc tai pašā virzienā
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni.
vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
dabraukalēt Vairākkārt braucot, ierasties kur.
iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
sasavadāties Vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai).
izmalt Vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
matemātiskā lingvistika valodniecības nozare, kas valodas uzbūves aprakstīšanai izmanto algebras, algoritmu teorijas, automātu teorijas, matemātiskās loģikas, kopu teorijas un grafu teorijas metodes.
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
vadvārpsta Vārpsta, kas pārnes kustību uz izpildelementiem ar zobratu un zobstieņa palīdzību.
pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā.
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
sānvasa Vasas dala, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra).
filoklādijs Vasas pārveidne, kuras stumbram ir lapas plātnes veids un lapas funkcijas.
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos.
Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši.
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt.
kantēt Veikt līdzbraucēja uzdevumus (sacīkstēs motocikliem ar blakusvāģi).
kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu) - par transportlīdzekļiem.
īsvācelītes veisija veisiju suga ("Weissia brachycarpa"), Latvijā aizsargājama.
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām.
aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
pienākošais vējš vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas).
velotriāls Velosacensības, kuru laikā sportistiem jāizbrauc šķēršļota trase, nepieliekot kājas pie zemes.
drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties.
pedāļminējs Velosipēdists, riteņbraucējs.
triplets Velosipēds trim braucējiem.
korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
ciklodroms Velotreks - ovāla sporta būve ar slīpu ceļu riteņbraukšanas sacensībām, arī velodroms.
aksiālais ventilators ventilators, kurā gāzu plūsmu ventilatora ass virzienā rada rotējošā darbrata lāpstiņas.
Būdnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" daļa.
vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
virsmas vibrators vibrators grīdu, ceļu un plātņu konstrukciju blīvēšanai; sastāv no metāla plātnes ar diviem rokturiem, pie kuras uz amortizatoriem piestiprināts vibrators.
dziļuma vibrators vibrators, ko vibrēšanas laikā ievieto tieši betona masā; darbības dziļums ir apmēram 1,25 reizes lielāks par vibratora darbīgās daļas garumu; masīvu konstrukciju betonēšanai lieto grupu vibratorus, kas sastāv no vairākiem uz vienas traversas nostiprinātiem dziļuma vibratoriem.
MCA Vidējā galvas smadzeņu artērija (angļu "middle cerebral artery").
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
karapaška Viegli izbraucamie rati ar diviem riteņiem.
droška Viegli izbraucamie rati.
rokas bagāža viegli pārnēsājamas lietas, ko pasažieris brauciena laikā patur savā pārziņā.
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
standartrikšotājs Vieglo braucamo zirgu šķirne, Amerikas rikšotājs.
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās.
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu.
flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
okapi Viena no divām žirafu dzimtas sugām ("Okapia johnstoni") ar zebrai līdzīgu ķermeni, mīt mitros tropu mežos, gk. Āfrikā Kongo baseinā; punduržirafe.
mīmāmsā Viena no ortodoksālām brahmanisma sistēmām indiešu filozofijā.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta.
elementārā matemātika vienkāršāko matemātikas faktu kopums, kurā neizmanto matemātiskās analīzes jēdzienus: algebras, ģeometrijas, trigonometrijas, kombinatorikas pamatjautājumi.
tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
aizbrauciens Vienreizēja aizbraukšana; aizbraukšana (uz).
atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
Vatikāns Viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā.
Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
vienstobrene Vienstobra bise.
vienstroba Vienstobra.
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene.
motelis Viesnīca autobraucējiem (ar autostāvvietām, garāžām, tehniskās apkalpošanas iespējām).
caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
tuktapakša Vieta zem laivas brangām.
beznodokļu tirdzniecības veikals vieta, kur muitas kontrolē pārdod preces fiziskām personām, kas izbrauc uz ārvalstīm vai kuras ir tranzīta pasažieri.
nostāšana Vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties.
pārbraucienis Vieta, kur var pārbraukt.
valksna Vieta, kur zivis ķerot bradini izvelk krastā.
mērķis vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot).
piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebrauktuve Vieta, pa kuru iebrauc (kur iekšā).
izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums.
sarkanā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula rubra").
Labradoras vijolīte vijolīšu suga ("Viola labradorica").
aprēķina vilce vilces ritošā sastāva vilce, kas attīstās, braucot ar aprēķina ātrumu.
ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
vilnas matiņa sakne vilnas matiņa stiebra daļa, kas atrodas ādā.
skujenīca Vimba ("Abramis vimba").
sebris Vimba ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba").
pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus.
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
vest virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), velkot vai braucot (ar to).
slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
izmuļļāt Viscaur izrakņāt; viscaur izbraukāt (2).
branhiomērisms Viscerālo loku jeb branhiomēru sērijveida sakārtojums.
panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bramanīgums Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dumbrainums Vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
lunomobilis Visurgājējs, ar dzinēju aprīkots transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas.
medību karabīne vītņstobra bise.
skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
tranzītvīza Vīza braukšanai caur vīzas devējas valsts teritoriju.
tobogans vizināšanās nolūkam, kā arī ātrumsacensībām nobraucienos no kalna paredzētas koka kamanas.
grazāties Vizināties (ar zirgu), doties izpriecas braucienā.
borināt Vizināties, braukāt.
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
aizbraukāties Vizinoties, braucot (nejauši) nonākt.
aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt.
cirkačs Zaglis, kas braukā no pilsētas uz pilsētu.
iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra").
morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos.
cebra Zebra.
zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
Equus prt zebras, vairākas zirgu ģints sugas.
kalnu zebra zebru suga ("Equus zebra"), reti sastopama.
borts zemas kvalitātes dimants, ko izmanto abrazīviem materiāliem.
dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju.
skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās.
nekustamais īpašums zeme, uz tās novietotās celtnes, koki, piebraucamie ceļi u. c. palīgbūves
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags.
Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma.
zeks Zēns (parasti bravūrīgs, nepieklājīgs).
kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā.
korso brauciens ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
korso ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāļu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
dīgļstobrs Ziedputekšņu veidojums tieva stobra veidā, pa kuru putekšņa kodols nonāk dīgļsomā.
kauliflorija Ziedu attīstīšanās tieši uz stumbra vai resnajiem zariem.
gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras.
zināt (savu ceļu) Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).
pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
zebrula Zirga un zebras krustojums.
smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos.
vieglie braucamzirgi (rikšotāji) zirgi, ko izmanto vieglā aizjūgā rikšu gaitā; sākotnēji veidoti kā ātri braucamzirgi regulārām transporta trasēm lielā attālumā un pilsētu transportā; darbaspējas pārbauda hipodromos.
kailā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus glabra").
godzirgs Zirgs, ar ko brauc svētkos, svinību reizēs.
kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā.
inleja Zoba stumbra mākslīga atjaunošana, izpreparējot saknes kanālu.
hipoīdpārvads Zobpārvads, kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
zobvainags Zobrata daļa, ko veido zobi un to pamatne.
dripe Zobrata zobs.
pļammas Zobrati.
pļemmas Zobrati.
zobritenis Zobrats (parasti liels).
kinofilmas velkrats zobrats, kura zobi izvietoti atbilstoši filmas perforācijai un kurš virza kinofilmu cauri kamerai vai projektoram.
ķemmrats Zobrats.
ātrumkārba Zobratu mehānisms kustības ātruma maiņai (piemēram, mašīnās).
gaņģis Zobratu pārnesums (ātrumkārbā).
sadales kārba zobratu reduktors jaudas plūsmas sadalīšanai starp automobiļa priekšējo un pakaļējo dzenošo tiltu.
zobratu tēsējmašīna zobratu zobu apstrādes mašīna; galvenās izpildietaises ir slīdnis, galds, darbvārpsta un suports.
kopēšanas metode zobratu zobu veidošanas metode ar speciālu, starpzobu spraugas profilam atbilstošas formas griezējinstrumentu - modulgriezni vai modulfrēzi; izmanto rupjai vai pusgludai zobu apstrādei.
zobapstrāde Zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrāde ar speciāliem instrumentiem; izmanto kopēšanas un novelšanas metodes.
zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru.
novelšanas metode zobu gludās apstrādes metode zobratu zoba profila veidošanai ar speciālas formas griezējinstrumenta un apstrādājamā ķermeņa novelšanu, kas imitē divu zobratu vai zobrata un zobstieņa sazobes kustību.
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
kaukolys zvārguļi zirgam ap kaklu, braucot precībās vai laulībās.
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1).
slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
klinšu kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte brandti").
ostas žurnāls žurnāls, kurš atrodas pie ostas dežuranta un kurā pirms un pēc brauciena jahtas vadītājs ieraksta visus prasītos datus.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa bra.