Paplašinātā meklēšana

Meklējam šķe.

Atrasts vārdos (628):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1487):

pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
kabe Āķis, makšķerāķis.
izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
šelfa ledājs antarktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
bundulis Apaļa dzijas šķetere.
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē.
apoksterēt Apokšķerēt.
apokstīt Apokšķerēt.
apošķerēt Apokšķerēt.
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
apšķibēt Apšķebēt.
apšebēties Apšķebēties.
apžebēties Apšķebēties.
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
aizšķebināt Apšķebināt.
apmudināt Apšķebināt.
apriebināt Apšķebināt.
apšebināt Apšķebināt.
apskabināt Apšķebināt.
apšķebēt Apšķebināt.
apšķebēties Apšķebināt.
apšķerbināt Apšķebināt.
apšķibināt Apšķebināt.
apskabināties Apšķebināties.
apšķerbināties Apšķebināties.
skārbināties Apšķebināties.
Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm.
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
pasms Ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums.
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
baloda Ārstniecības augs sprigane, tarkšķene.
meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
Astjere Ašķere.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
atkāmurs Atkarpe uz makšķeres āķa.
atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot.
supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos.
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.).
atvarzāt Atraisīt, atšķetināt.
izvirpināt Atrisināt, atšķetināt.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
atdauzīt Atsist, atšķelt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains.
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
atspradzināt Atšķelt, atdalīt.
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt.
atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt.
atskarbināt Atšķelt.
atskarbīt Atšķelt.
šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
atplīst Atšķelties.
atskarbināties Atšķelties.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
atšķeterēt Atšķetināt (1).
rītēt atšķetināt (samudžinātu dziju).
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju).
izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt.
izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1).
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
izķiņķelēt Atšķetināt, attīt.
izlenčot Atšķetināt, attīt.
izķedināt Atšķetināt, izplucināt.
izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
izmurkšīt Atšķetināt.
izrotināt Atšķetināt.
izvaržāt Atšķetināt.
rencelēties atšķetināties (par dziju).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
šķetīt Attīt, šķetināt.
alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem.
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa.
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle.
vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle.
palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
Silene otites ausainā plaukšķene.
aušenes Avenes; aušķenes.
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene.
letenas Bārkšķes.
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
blačka Blašķe.
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe.
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu.
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties.
āboliņa plaukšķene dakšainā plaukšķene.
Silene dichotoma dakšainā plaukšķene.
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka.
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne.
Bula algebra daļēji sakārtota algebriska sistēma ar trim operācijām – apvienošanu, šķelšanu un papildināšanu (piemēram, kopām).
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt.
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1).
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
Silene multiflora daudzziedu plaukšķene.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni.
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis.
dašķīte Dem. --> dašķe.
liekšķerīte Dem. --> liekšķere.
liešķerīte Dem. --> liešķere.
šķeberīte Dem. --> šķebere.
šķeltnīte Dem. --> šķeltne.
šķembelīte Dem. --> šķembele.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē.
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu.
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem.
draišķīgs Draisks, šķelmīgs.
spindzelīgs draisķs, šķelmīgs.
drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt.
atdrāzt Drāžot atšķelt.
skambala Drumsla, šķemba.
šķindala Drumsla, šķemba.
blizes Drumslas, sīkas šķembas.
drancka Drupata, šķemba.
krapačas Drupatas, šķembas.
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts.
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku.
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas.
efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu.
daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas.
tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt.
šķiriens dzijas šķetere, šķipsna.
motkys dzijas šķetere.
saiva dzijas šķetere.
vīkužiņa Dzijas šķetere.
matks Dzijas vai diegu šķetere.
celi Dziju posmi (šķeterē).
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus.
neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
karnozināze Enzīms, kas katalizē karnozīna šķelšanos.
nukleotidāze Enzīms, kas sašķeļ nukleotīdus nukleozīdos un fosforfosfātā.
hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
proteināze Enzīms, kas šķeļ natīvos proteīnus.
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
strigta Ēsma, barība, ko liek uz makšķeres āķiem.
strigts Ēsma, ko liek uz makšķeres, vai mencu āķiem.
Makšķerezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers.
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju.
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos.
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē.
dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma.
dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu.
glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu.
kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā.
karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem.
celulāze Ferments, kas šķeļ celulozi.
diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze.
dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs.
inulāze Ferments, kas šķeļ inulīnu fruktozē.
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā.
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm.
erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs.
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
fistulotomija Fistulas pāršķelšana.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas.
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
Silene gallicia Gallijas plaukšķene.
encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju.
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts.
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
špļaudīties Gausties; šķendēties.
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
līpiņa Glaimotāja, lišķe.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
hipoglikogenolīze Glikogēna nepietiekama šķelšana.
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās).
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
šuplēt Grābt ar liekšķeri.
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
grāvja šķautne grāvja nogāzes un zemes virsmas šķelšanās līnija.
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
šņakāt Griezt, šķelt, kapāt.
gruntene Gruntsmakšķere.
bruzgi Gruveši, gruži, šķembas.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
kranks Gruzis, šķemba, puteklis.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana.
fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu.
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību.
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
hromatinorekse Hromatīna šķelšanās.
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa.
palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne.
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle.
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis.
torakoshīze Iedzimta krūškurvja šķeltne.
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne.
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne.
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā.
shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā.
šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums.
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā.
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā.
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne.
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne.
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
shizognātisms Iedzimta žokļa šķeltne.
diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni.
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni.
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam.
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
iešķetināties Iesākt šķetināties.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
iešķelst Iešķelt.
iešķēlums Iešķeltā vieta.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ.
peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs.
angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu.
nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
izmakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne.
levulīns Inulīna nepilnīgas hidrolīzes produkts, kas atbilst dekstrīnam cietes šķelšanas gadījumā; pilnīgas hidrolīzes produkts ir fruktoze.
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
viska Īskāta liekšķerīte.
suks īss, nošķelts zobs.
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
kārstavs Izkārstas vilnas šķetere.
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt.
izmakšarāt Izmakšķerēt.
izmakšerēt Izmakšķerēt.
nocopēt Izmakšķerēt.
uzmakšķerēt Izmakšķerēt.
izmakšerēties Izmakšķerēties.
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
izžakāt Izokšķerējot ēst, izokšķerēt.
izkņēgāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
izņakāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
iznužģināt Izokšķerēt, izmeklēt vislabāko.
šmaderēt Izokšķerēt, rakņāt.
šmaderēties Izokšķerēt, rakņāties.
izokšēt Izokšķerēt.
izokšņāt Izokšķerēt.
izokstīt Izokšķerēt.
izošķerēt Izokšķerēt.
izsnoķerēt Izokšķerēt.
izurkšēt Izokšķerēt.
izurkšņāt Izokšķerēt.
okšķernīca Izokšķerētāja.
šņukuris Izokšķerētājs, izošņātājs.
šņoska Izokšķerētājs.
izšņaukāt Izošņāt, izokšķerēt.
izšņokāt Izošņāt, izokšķerēt.
izšņokurēt Izošņāt, izokšķerēt.
izšņukurot Izošņāt, izokšķerēt.
izšnoķerēt Izošņāt, izspiegot, izokšķerēt.
izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt.
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt.
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
išķelt Izšķelt.
izpeņķēt Izšķetināt, atmudžināt.
izašķetināties Izšķetināties.
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
izcelt Izvilkt (no ūdens); izmakšķerēt.
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa.
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru.
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis.
ūdene Kāds makšķerēšanas rīks.
šņaka Kāds, kas izšņakā (izokšķerē) ēdamo.
šmadernieks Kāds, kas okšķerē.
šķendeļnieks kāds, kas sagatavo jumstiņus jeb šķendeļus.
ūkšķis Kāds, kurš visur bāž savu degunu, vēlas izokšķerēt.
mekšis Kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris).
izkņēgāties Kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā).
noostīties Kādu laiku ošņāt, okšķerēt.
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas.
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu.
šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista.
šķaistra Kārts, šķeista.
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
šķelpsne Kaut kas nošķelts, šķelts, šķeltā veidā.
ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana.
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos.
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
iekniebt Kniebjot daļēji atšķelt.
kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam.
kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
kanele Koka kluča (nošķelta) puse.
laišķa Koka lāpsta, liekšķere.
laišķe Koka lāpsta, liekšķere.
laišķere Koka lāpsta, liekšķere.
laišķis Koka lāpsta, liekšķere.
šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu.
tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot.
maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās.
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds.
baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā.
protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu.
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu.
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
izkost Kožot atšķelt, izraut.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (beršana, spiešana, šķelšana).
monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni.
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana.
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni.
štesteris Ķesteris; šķesteris.
poļa Ķīlis koka sašķelšanai.
vente Ķīlis malkas sašķelšanai.
sprailis Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
spraisla Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
Laikšenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laikšēnu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laišķenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Lumeņu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām.
LMMB Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība.
šķaute Lauska, šķemba; šķēlums, nošķeltā vieta.
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem.
barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas).
lēkšs Lēkšķe; lēšķis.
dzēkle Lēkšķe.
dzēklis Lēkšķe.
leķe Lēkšķe.
lešķis Lēķšķe.
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām.
viška Liekšķere (parasti ar īsu kātu).
laiškeņa liekšķere labības grābšanai un vētīšanai.
šupleite liekšķere labības grābšanai un vētīšanai.
grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai.
smelsteknis liekšķere, vai kas cits smelšanai.
smeltava liekšķere.
laiška Liekšķere.
liekša Liekšķere.
liekše Liekšķere.
liekšķeris Liekšķere.
liešķe Liekšķere.
likšķere Liekšķere.
liška Liekšķere.
šupļa Liekšķere.
šuple Liekšķere.
šuplis Liekšķere.
višķiris Liekšķere.
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
šļūte Liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi.
dižmakšķeris Liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā.
šķeldars Liela skabarga, koka šķemba.
liešķeris Liešķere.
liešķis Liešķere.
žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
striegt Likt ēsmu uz makšķeres āķa.
mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs.
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
Silene viscosa lipīgā plaukšķene.
shistomēlija Locekļa šķeltne kā attīstības anomālija.
kondilotomija Locītavpaugura pāršķelšana.
lodes segments lodes daļa, kas veidojas, ja lodi šķeļ ar plakni.
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
lingotne Ložņa, okšķeris.
Silene repens ložņu plaukšķene.
ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
atsedzēns Makšķerāķa atkarpe.
žilka Makšķeraukla.
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas.
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
pludiņa makšķere makšķere ar pludiņu; pludiņmakšķere.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
makšeris Makšķere; makšere.
bada pātaga makšķere.
badapātaga Makšķere.
badpātaga Makšķere.
magžeris Makšķere.
makšara Makšķere.
makšere Makšķere.
makšķete Makšķere.
makšķis Makšķere.
maškere Makšķere.
pikšeris Makšķere.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
udele Makšķeres (ūdas) veids.
atredzēns Makšķeres āķis.
kabis Makšķeres āķis.
makšķerāķis Makšķeres āķis.
ūda Makšķeres āķis.
ūde Makšķeres āķis.
kapele Makšķeres aukla.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
šņore Makšķeres aukla.
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
pasvars Makšķeres gremde.
lotaga Makšķeres kāts.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
makšķeršķeista Makšķeres kāts.
šķinaga Makšķeres kāts.
šķīnaga Makšķeres kāts.
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
plaudiņš Makšķeres pludiņš.
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
pluds Makšķeres sastāvdaļa - pludiņš.
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
spinings makšķerēšana ar šādu rīku.
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps.
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa.
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana.
cope Makšķerēšana.
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
riskas makšķerēšanas piederumi.
mušot Makšķerēt ar mušiņmakšķeri.
piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
ūdelēt Makšķerēt ar ūdu.
vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
copēt Makšķerēt.
ķingalēt Makšķerēt.
magžerēt Makšķerēt.
makšarāt Makšķerēt.
makšerēt Makšķerēt.
maškerēt Makšķerēt.
pikšerēt Makšķerēt.
Makšķeru ezers Makšķerezers, ezers Ances pagastā.
ķīns Makšķerkāts.
šķesta Makšķerkāts.
šķeste Makšķerkāts.
šķests Makšķerkāts.
šķiesta Makšķerkāts.
voblerists makšķernieks, kas aktīvi izmanto voblerus (mākslīgās ēsmas).
žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
badapātadznieks Makšķernieks.
copmanis Makšķernieks.
fišers Makšķernieks.
makšernieks Makšķernieks.
pikšernieks Makšķernieks.
plikšķernieks Makšķernieks.
zivkārējs Makšķernieks.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
šķilsta koks makšķeru āķu ieliekamais.
lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta.
lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints.
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai.
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās.
shizotrihija Matu galu šķelšanas.
plinka Matu lēkšķe.
lente Matu lēšķe; kaltons.
leška Matu lēšķe.
trihoshīze Matu šķelšanās.
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
MMB Mednieku un makšķernieku biedrība.
hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē.
diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski.
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
urkatēt Meklēt, okšķerēt, rakņāties.
šmarīt Meklēt, okšķerēt.
ūdurēt Meklēt, okšķerēt.
nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt.
žukuris Meklētājs, okšķeris.
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums.
ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis.
lēšķe Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
lēšķis Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība.
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
sarieba Naids, šķelšanās.
kapūnes Nakts makšķeres.
kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
fistulotoms Nazis fistulas pāršķelšanai.
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
daļķis Nēģu makšķere.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
mickulis Neliela dzijas vai linu šķetere.
mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
vientega Nešķeterēta dzija.
greists nešķeterēts pavediens.
fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
plundurs No priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš.
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu.
flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība.
nošķārdīt Nokaisīt ar šķembām.
Silene nutans nokarenā plaukšķene.
shiz- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shizo- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shisto- Norāda uz šķeltni, plaisu.
dehidr- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
dehidro- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
atšķembelēt Nošķelt, atšķelt.
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
nošķilt Nošķelt.
šķelksnis Nošķelta daļa.
Didymochlaena truncatula nošķeltā didimohlēna.
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene.
Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss.
nošķilties Nošķelties (1).
atšķilties Nošķelties, atdalīties.
šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķedena nošķelts, nolauzts gabals.
noriest Nošķirt, atšķirt, atšķelt.
tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu.
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
dekarboksilācija Oglekļa dioksīda atšķelšana no organisko skābju (sevišķi aminoskābju) karboksila grupas.
dehidrogenācija Oksidācijas reakcija, kas norisinās dzīvos audos, atšķeļot ūdeņraža atomus ar dehidrogenāžu starpniecību.
dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem.
lošņāt Okšķerējot ložņāt apkārt.
uzokšerēt Okšķerējot uzzināt, izdibināt, atrast (ko).
ūbelēt Okšķerēt, bez atļaujas meklēt.
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
ulpēt Okšķerēt, izokšķerēt.
lokšķerēt Okšķerēt, meklēt.
storēt Okšķerēt, meklēt.
nužģināt Okšķerēt, rakņāt, radīt nekārtību.
šņoskāties Okšķerēt, rakņāties.
mašņāt Okšķerēt.
okšerēt Okšķerēt.
okšķerēties Okšķerēt.
oksterēt Okšķerēt.
šnokarēt Okšķerēt.
šņokāt Okšķerēt.
snoķerēt Okšķerēt.
šnoķerēt Okšķerēt.
šņoķerēt Okšķerēt.
šņoskāt Okšķerēt.
ūķerēt Okšķerēt.
ulpis Okšķerētājs (lai apzagtu).
snoķeris Okšķerētājs.
šnoķeris Okšķerētājs.
okšķerētājs Okšķerētājsuns.
kamarēties Okšķerēties, krāmēties.
kamerēties Okšķerēties, krāmēties.
oška Okšķeris (1).
ošķeris Okšķeris (1).
ošķis Okšķeris (1).
bezdelis Okšķeris, intrigants.
šnukuris Okšķeris, izošņātājs.
rūķeris Okšķeris, muitnieks.
šmaderis Okšķeris, musinātājs.
šņarka Okšķeris, musinātājs.
šņarķis Okšķeris, musinātājs.
ošnāsis Okšķeris, spiegs, izokšķerētājs.
davedējs Okšķeris.
kamars Okšķeris.
makars Okšķeris.
okšeris Okšķeris.
okšermanis Okšķeris.
okšķerētājs Okšķeris.
okšķernieks Okšķeris.
okšķis Okšķeris.
šņoka Okšķeris.
šņoķeris Okšķeris.
šņūka Okšķeris.
šņukurs Okšķeris.
šuderis Okšķeris.
sudermanis Okšķeris.
suknis Okšķeris.
urkate Okšķeris.
žūneris Okšķeris.
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā.
desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā.
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
šņukerēt Ostīt, okšķerēt.
šņokurēt Ošņāt, okšķerēt.
šņukurot Ošņāt, okšķerēt.
odnāsis Ošņātājs, izokšķerētājs.
okņa Ošņātājs, izokšķerētājs.
šnadaris Ošņātājs, izokšķerētājs.
krailis Ošņātājs, spiegs, izokšķerētājs.
nišķis Ošņātājs, spiegs, izokšķerētājs.
raibīt Padarīt šķebinošu, apšķebināt.
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka.
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
invertēt Pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot.
zvačka Paliela akmens šķemba.
šķēpelis Paliela šķemba.
pacopēt Pamakšķerēt.
pamakšarāt Pamakšķerēt.
pamakšerēt Pamakšķerēt.
pamakšerēties Pamakšķerēt.
pamakšķerēties Pamakšķerēt.
spradzināt Panākt, ka sāk plaisāt, šķelties.
nosprādzināt Panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā).
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
paošķerēt Paokšķerēt.
paošņāt Paokšķerēt.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
Silene vulgaris parastā (jeb platlapu) plaukšķene.
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
puslīte parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
platlapu plaukšķene parastā plaukšķene.
Schistidium apocarpum parastā šķeltcepurene.
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms.
izvurkačāt Pārbaudīt, izokšķerēt.
bilirubīnglobīns Pārejas stadija no hemoglobīna uz bilirubīnu, rodas pēc dzelzs atšķelšanās no hemoglobīna.
žoķerēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
žukarēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
žūkurēt Pārmeklēt, okšķerēt.
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem.
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt.
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties.
pāršķilt Pārsist (olu), šķeļot sadalīt divās daļās.
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu).
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli.
šķilāt pāršķelt, saplēst.
pārsašķelties Pāršķelties.
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1).
liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus).
šnīķeris Paslepens okšķerētājs, ložņa.
pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt.
paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku.
strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt (1).
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
nošķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt.
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3).
šķeterējums Paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt.
Silene procumbens pazvilu plaukšķene.
griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
piemakšarāt Piemakšķerēt.
piemakšerēt Piemakšķerēt.
piešķambāt Piepildīt ar šķembām.
pieduzt Piepildīties ar atlūzām, šķembām.
piešķetināt Piešķeterēt (1).
piešķetināt Piešķeterēt (2).
mezobilifuscīns Pigments, viens no diviem izomēriskiem mezobilirubinogēna šķelšanās produktiem.
atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu.
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms.
piļkot Piļķēt - makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm.
atšķilties Plaisāt vai pāršķelties (par perētām olām).
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni.
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti.
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
cīkstene Plaukšķene 1.
silene Plaukšķene 1.
tulzenes Plaukšķene 1.
hlapuška Plaukšķene.
hlopene Plaukšķene.
pliukšis Plaukšķene.
pleišķeni Plaukšķenes ("Silene"); pleikšķenes.
buļpautiņi Plaukšķenes ("Silene").
čaukstini Plaukšķenes ("Silene").
graules Plaukšķenes ("Silene").
kulbenes Plaukšķenes ("Silene").
pakšķini Plaukšķenes ("Silene").
paukšini Plaukšķenes ("Silene").
paukšinis Plaukšķenes ("Silene").
paukšķenes Plaukšķenes ("Silene").
plaukšene Plaukšķenes ("Silene").
plaukšenes Plaukšķenes ("Silene").
pļaukšinis Plaukšķenes ("Silene").
pleišķenes Plaukšķenes ("Silene").
plokši Plaukšķenes ("Silene").
pūkšins Plaukšķenes ("Silene").
pūslene Plaukšķenes ("Silene").
pūsliņi Plaukšķenes ("Silene").
pūšliņi Plaukšķenes ("Silene").
pūslīši Plaukšķenes ("Silene").
silene Plaukšķenes.
silenoidea Plaukšķeņu apakšdzimta.
petrorhagia Plaukšķeņu apakšdzimtas ģints.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama.
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama.
dakšainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene dichotoma").
Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica").
daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora").
nokarenā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene nutans").
ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama.
pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens").
ložņu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene repens").
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama.
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa").
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis").
aspirācijas pneimonija plaušu iekaisums pēc svešķermeņu iekļūšanas elpošanas ceļos.
prekalikreīns Plazmas proteīns, plazmas kalikreīna proenzīms, to šķeļ un aktivē aktivēts XII asinsreces faktors.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
šķēst Plēst, šķelt.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu.
tāpšļa Pļāpa, izvaicātājs, okšķerētājs; tāds, kam pārmērīga ziņkāre par visu.
grabšmete Pļāpa, tarkšķe.
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija.
peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija.
milerānisms Politisks virziens Francijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas izraisīja šķelšanos Sociālistu partijā.
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm.
pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
priekšķeta Priekšķetna.
zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
piša prīkšķe ("Anas querquedula").
pisiņa prīkšķe ("Anas querquedula").
Anas querquedula prīkšķe.
prikšķe Prīkšķe.
prikšķis Prīkšķe.
prišķe Prīkšķe.
prīšķe Prīkšķe.
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai.
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās.
krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
triptolīze Proteīnu sašķelšana tripsīna ietekmē.
endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites.
eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites.
slānīties Pukoties; šķendēties.
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē.
apalis Puse no pāršķelta koka kluča.
pusšķeteris Puse no šķeteres.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
iedzīt ķīli radīt nesaskaņas, sašķelt.
švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
žviukstēt Radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai.
šnukurēt Rakņāt (ar šnukuri), izokšķerēt.
kamarēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt.
kamerēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt.
kāmerēt Rakņāties, kravāties, okšķerēt.
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
tērga Raustījiens, ko jūt, kad zivs pieķeras makšķerei.
aizšķelties Refl. --> aizšķelt.
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
atšķelties Refl. --> atšķelt (1).
atšķeterēties Refl. --> atšķeterēt.
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (1).
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties.
iešķelties Refl. --> iešķelt (1).
iešķelties Refl. --> iešķelt (2).
izokšķerēties Refl. --> izokšķerēt.
izšķetināties Refl. --> izšķetināt.
nošķelties Refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam.
nošķetināties Refl. --> nošķetināt.
sašķelties Refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam.
sašķeterēties Refl. --> sašķeterēt; tikt sašķeterētam.
sašķetināties Refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
šķeterēties Refl. --> šķeterēt; tikt šķeterētam.
šķetināties Refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
uzņēmuma sadalīšanās reorganizācijas veids, kurā uzņēmums (sadalāmais uzņēmums) nodod savu mantu citiem uzņēmumiem (iegūstošie uzņēmumi) sašķelšanās vai nodalīšanās ceļā.
aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem.
restriktāze Restrikcijas endonukleāzes - fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants.
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
atšķēlums Rezultāts --> atšķelt (1); tas, kas ir atšķelts.
lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības.
šķiebelēt riebties, šķebināt.
uzrīties Rijot uzķerties (par zivi uz makšķerāķa).
brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis.
šķins Rīkste, kārts; makšķerkāts.
šķeiksta Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
šķeista Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru.
atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.).
Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu.
ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji.
meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji.
uraniskolālija Runas defekts aukslēju šķeltnes dēļ.
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3).
pantotas vārpas sadalītas, sašķeltas vārpas (kurās graudi veidojas tikai atsevišķās vietās).
šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
pantots Sadalīts, sašķelts.
saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus.
saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām.
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere.
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam.
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
pašķebināt Sākt šķebināt, nedaudz šķebināt.
Ponape Sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms).
invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi.
-shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni.
inversija salikto cukuru sašķelšana skābes vai fermentu iedarbībā.
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
sacopēt Samakšķerēt.
samakšerēt Samakšķerēt.
šķila Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs.
sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst.
discisija Saplēšana, pāršķelšana.
polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus.
pašķelties Saskaldīties, sašķelties.
noplančoties Saslapināties, izmirkt (makšķerējot).
sašķibināt Sašķebināt.
skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
skaldīšana sašķelta ekrāna izveidošanas process.
sasašķelties Sašķelties.
sašķetināt sašķeterēt (1).
sasašķeterēties Sašķeterēties.
nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
ķerties Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm).
sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
apšķebināties Savienojumā "apšķebinās dūša" - kļūst nelabi.
nošķendēties Savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties.
apsašķebināties Savienojumā ar "dūša": apšķebināties.
apsaskrieties Savienojumā ar "dūša": apšķebināties.
šķeltin Savienojumā ar "šķelt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru.
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
shistocitoze Shistocīti asinīs; eritrocītu šķelšanās.
schizma Shizma - nevienprātība, sevišķi ticību jautājumos; sašķelšanās.
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos.
šķeterētāja Sieviete, kas šķeterē (1).
šnīpstere Sieviete, kas visu grib zināt, okšķerēt kā ložņa.
drazas Sīkas atliekas, kas rodas, piemēram, ko sagriežot, sašķeļot; nederīgi sīkumi.
meteorītu putekļi sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties.
žurpas Sīki gabali, šķembas.
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
Silene borysthenica sīkziedu plaukšķene.
Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms.
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi.
sasist Sitot sašķelt, saplēst.
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
skabarns skabarga, šķembele.
atšķerbji Skabargas (atskabargas) malkā; atšķerbi.
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas.
šķerbala Skaida, šķemba.
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa.
Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka.
drostalošanās Skaldīšanās, šķelšanās; segmentācija.
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt.
spilgt skaldīt, šķelt.
šķeldēt Skaldīt, šķelt.
šķeldināt Skaldīt, šķelt.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals.
skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš.
disrupcija Skotijas Baznīcas šķelšanās 1843. gadā, kad tās evaņģēliskais spārns izveidoja Skotijas Brīvbaznīcu.
šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs; no šāda slānekļa izveidots materiāls.
nošļaupts Slīps, nošķelts.
atomu kodolu dalīšanās smago elementu atomu kodolu sašķelšanās divās vai vairākas daļās.
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu.
šķēpelēt Smalcināt, veidojot šķembas.
taļķe Smalki savērptas dzijas šķetere.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas.
atšķetnis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies; griežulis.
griežulis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies.
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
Ritera metode spēku aprēķina metode kopnes stieņos, šķeļot kopni vēlamā vietā tā, lai bez vienādojumu sistēmas atrisināšanas noteiktu vajadzīgos spēkus.
saspert Sperot sašķelt, saplēst.
čuderis Spiegs, izokšķerētājs.
kamaris Spiegs, okšķerētājs.
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām.
papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām.
makšķerēšana Sporta veids - zivju zveja ar makšķeri.
makšķernieks Sportists, kas specializējies makšķerēšanā.
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa.
likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
piesprādzināt Spridzinot piepildīt ar šķembām.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
Dryopton patens spurainā šķeltzobe.
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
saskaldītība Stāvoklis, kad (kas) ir saskaldīts (4); sašķeltība.
sašķeltība Stāvoklis, kad (kas) ir sašķelts (3).
fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu.
bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa.
iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
šķērla Strēmele, šķemba, skaida.
šķerla Strēmele, šķemba.
hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
šķeltne Svārku šķelte.
sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes.
ksenoftalmija Svešķermeņa izraisīts acābola iekaisums.
ksenoftamija Svešķermeņa izraisīts acs ābola iekaisums.
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību.
saviškāt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus); savišķēt (2).
savīšķēt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus).
kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis.
šķibēt šķebēt.
šebēties šķebēties, kļūt nelabi.
skabināt šķebināt.
zaļās šķeldas šķeldas, kas satur mizas, skuju vai lapu piemaisījumus.
neitrālā sulfītvārīšana šķeldu vārīšana ar buferētiem neitrāliem vai vāji sārmainiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem.
šķelva šķelmis.
šķelvis šķelmis.
šķelst šķelt (1).
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem.
skarbināt šķelt.
Polystichum setiferum šķeltā cietpaparde.
Geranium dissectum šķeltā gandrene.
šķeļtine šķeltā malka.
Hieracium bifidum šķeltā mauraga.
Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte.
Galeopsis bifida šķeltais aklis.
Syringa laciniata šķeltais ceriņš.
Larus sabini šķeltastes kaija.
Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii").
parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum").
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
Mesomysis anomala šķeltkājvēžu suga.
Mesomysis kowalewski šķeltkājvēžu suga.
Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms.
Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene.
Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija.
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte.
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants.
Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija.
spurainā šķeltzobe šķeltzobju suga ("Dryptodon patens").
iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali.
keramzīta šķembas šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot.
rupjdrupu grunts šķembu, oļu un grants g., kas slodzes iedarbībā maz deformējas, ir droša, izturīga un grūti izskalojama.
rupjgraudu grunts šķembu, oļu un grants grunts, kas slodzes iedarbībā maz deformējas, ir droša, izturīga un grūti izskalojama.
šķenda šķendēšanās.
šķērbulis Šķēpele, šķemba.
keratoms Šķēpveida nazis radzenes pāršķelšanai iridektomijā.
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
dašķeterēt Šķeterēt un pabeigt šķeterēt.
saucēt šķeterēt.
Salix pentandra šķetra.
oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes.
sulfīta atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc sulfīta metodes.
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt.
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties.
šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
šķeltains Tāds (parasti zirnis, pupa), kam nav miltainuma un kas viegli šķeļas.
bezšķembu Tāds (process), kurā nerodas šķembas.
trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
palatognāts Tāds, kam ir iedzimta aukslēju šķeltne.
šķeltkāja Tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni).
šķeltlapu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
šķembveida Tāds, kam ir šķembas forma, veids.
reducējams Tāds, kam var atšķelt skābekli vai pievienot ūdeņradi.
jodogēns Tāds, kas atbrīvo, atšķeļ jodu.
šķebans Tāds, kas izraisa šķebas.
plīns Tāds, kas labi plīst, šķeļas.
šmaderīgs Tāds, kas mīl okšķerēt, rakņāties.
shizogens Tāds, kas radies sašķelšanāas, atšķelšanās, atskaldīšanās ceļā.
šķembalains tāds, kas sadalās, sašķeļās.
peptidolītisks Tāds, kas sagremo vai sašķeļ peptīdus aminoskābēs.
lēkšķains Tāds, kas sastāv no lēkšķēm; tāds, kas ir līdzīgs lēkšķei.
peptonizēts Tāds, kas sašķelts ar pepsīnu.
šķebīgs Tāds, kas šķebina.
proteoklastisks Tāds, kas šķeļ proteīnu (enzīms).
purinolītisks Tāds, kas šķeļ pūriņus.
šķilains Tāds, kas šķeļas, sadalās daļās.
želatinolītisks Tāds, kas šķīdina vai šķeļ želatīnu.
plīsīgs Tāds, kas viegli šķeļas garenvirzienā (par koku, parasti par priedi).
šķelksnains tāds, kas viegli šķeļas, sadalās.
skadrs Tāds, kas viegli šķeļas, sadalās.
okšķerīgs Tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē.
šķembains Tāds, kur ir šķembas; tāds, kas satur šķembas.
bezšķembu Tāds, kurā nav šķembu; tāds, kur nav šķembu.
derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
atšķerbēt Taisīt atkarpes, atšķelt, iešķelt.
šķerbēt Taisīt atkarpes, šķelt, iešķelt.
taršķinis Tarkšķenis.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
divžuburis Tas, kam ir divi žuburi (piem., makšķerāķis).
Silene tatarica Tatārijas plaukšķene.
steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās.
lipolīze Tauku sašķelšana.
disjunktīvās kustības tektoniskās kustības, kuru rezultātā Zemes garozas ieži sašķeļas.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi.
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
aizsaistava Tieva kārts, ap ko (aužot) tiek aptītas diegu šķeteres.
jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
retinoshīze Tīklenes šķelšanās; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
retinoshize Tīklenes šķelšanās: juvenilās formas gadījumā notiek nervšķiedru slānī, pieaugušo formas gadījumā - ārējā tīklveida slānī; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
ieaugt Tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni.
sašķelties Tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
vedžerēt Tīt, raisot, šķetinot vaļā (ko samudžinātu).
vedžināt Tīt, raisot, šķetinot vaļā (ko samudžinātu).
vējtītavas Tītavas dzijas tīšanai no spoles šķeterē.
malabsorbcija Traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas.
filopirols Trimetiletilpirols, hemīna šķelšanās produkts.
indolpirovīnogskābe Triptofāna noārdīšanās produkts pēc alfa aminogrupas atšķelšanas oksidācijas ceļā.
krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest.
spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas.
herniotomija Trūces gredzena pāršķelšana iesprūdušas cirkšņa trūces gadījumā (pirmsaseptikas ķirurģijā).
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes.
serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām.
kosties Tvert ēsmu tā, ka pieķeras pie makšķeres āķa (par zivīm).
dehidrogenizācija Ūdeņraža atomu atšķelšana no organiska savienojuma.
dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu.
pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne.
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana.
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne.
urikolīze Urīnskābes vai tās sāļu enzimātiska sašķelšanās.
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā.
saka Uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija.
uzsudīt Uzost, uzokšķerēt.
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
dauzīt Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt.
atsist Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji.
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši.
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas.
pilorotomija Vārtnieka pāršķelšana.
pimpolis Vaska lodīte zīlēšanai, kas piekārta sašķetinātā diegā brīvi griežas; pimpole; švirbusts.
vēnas sekcija vēnas iešķelšana, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu ārstniecības līdzekli u. tml., gadījumos, kad nav iespējama vēnas punkcija.
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa.
vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija.
disperģents Viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai.
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri.
dekarbonizācija vielas atbrīvošana no oglekļa; oglekļa atšķelšana.
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2).
izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
triptāze Viens no enzīmiem, kas katalizē proteīnu šķelšanu peptīdos neitrālā vai vāji bāziskā vidē.
glikāze Viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros.
katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta.
tasa Vieta, kur robs nošķeltas skaidas vietā.
pāreja Vieta, kurā dzīvnieki parasti šķerso ceļu, stigu, pļavu u. c.
plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums.
bugvilnis Vilnis, kas priekšgalam šķeļot ūdeni, rodas abos peldlīdzekļa sānos.
adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis.
akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis.
fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
šķebīgums Vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķelmīgums Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība.
šķelmība Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārošņāt Visur okšķerēt, rakņāties.
Viškeru ezers Višķeru ezers Kalkūnes pagastā.
Viškeri ezers Višķeru ezers Kalkūnes pagastā.
būkšķis Vīzdegunis, okšķeris, nederīgs subjekts.
Silene wolgensis Volgas plaukšķene.
xema Xema sabini - šķeltastes kaijas "Larus sabini" nosaukuma sinonīms.
Silene chlorantha zaļziedu plaukšķene.
prolināze Zarnu enzīms, kas katalīzē polipeptīdu šķelšanos, kuros ir brīva prolīna aminogrupa.
iminopeptidāze Zarnu ferments, kas katalizē polipeptīdu šķelšanu, kuros prolīna iminogrupa saistīta ar citas aminoskābes karbosilgrupu.
zeinolīze Zeīna fermentatīva šķelšanās.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma.
frizons Zīda šķeterēšanas atlieka, ko izmanto vērpšanā.
lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu.
eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
nūska Ziņkārīgs cilvēks, okšķeris.
copēt Zivij raustīt makšķeres ēsmu.
mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
necope Zivju neķeršanās (makšķerējot).
ūdainis Zivs ēsma, ko liek uz makšķeres āķa.
makšķerēt Zvejot ar makšķeri.
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa šķe.