Paplašinātā meklēšana

Meklējam šķe.

Atrasts vārdos (647):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1499):

pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus)
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
kabe Āķis, makšķerāķis
izvilks Āliņģis makšķerēšanai
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
bundulis Apaļa dzijas šķetere
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē
apoksterēt Apokšķerēt
apokstīt Apokšķerēt
apošķerēt Apokšķerēt
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
aizšķebināt Apšķebināt
apmudināt Apšķebināt
apriebināt Apšķebināt
apšebināt Apšķebināt
apskabināt Apšķebināt
apšķebēt Apšķebināt
apšķebēties Apšķebināt
apšķerbināt Apšķebināt
apšķibināt Apšķebināt
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos
pasms ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
izliekšķēt ar liekšķeri izsviest
salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
atsist ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
zāģēt ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu)
škamba ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
baloda Ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
Astjere Ašķere
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
atkāmurs Atkarpe uz makšķeres āķa
atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot
supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.)
atvarzāt Atraisīt, atšķetināt
izvirpināt Atrisināt, atšķetināt
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
atdauzīt Atsist, atšķelt
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
atskarbināt Atšķelt
atskarbīt Atšķelt
atspradzināt Atšķelt, atdalīt
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt
atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt
šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
atplīst Atšķelties
atskarbināties Atšķelties
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp
izmurkšīt Atšķetināt
izrotināt Atšķetināt
izvaržāt Atšķetināt
atšķeterēt Atšķetināt (1)
rītēt atšķetināt (samudžinātu dziju)
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju)
izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt
izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1)
izmežģēt atšķetināt, atrisināt
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos
izķiņķelēt Atšķetināt, attīt
izlenčot Atšķetināt, attīt
izķedināt Atšķetināt, izplucināt
izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
rencelēties atšķetināties (par dziju)
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu)
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu)
šķetīt Attīt, šķetināt
alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas
pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle
vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle
palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
Silene otites ausainā plaukšķene
aušenes Avenes; aušķenes
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā
balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
letenas Bārkšķes
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
blačka Blašķe
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
lauzt būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas
sacementēt būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām)
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
šķelmis cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība
makšķernieks cilvēks, kas makšķerē
malumakšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks
okšķeris cilvēks, kas okšķerē
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
āboliņa plaukšķene dakšainā plaukšķene
Silene dichotoma dakšainā plaukšķene
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
makšķerēšana darbība --> makšķerēt
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1)
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
Silene multiflora daudzziedu plaukšķene
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
dašķīte dem. --> dašķe
liekšķerīte dem. --> liekšķere
liešķerīte dem. --> liešķere
šķeberīte dem. --> šķebere
šķeltnīte dem. --> šķeltne
šķembelīte dem. --> šķembele
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem
draišķīgs Draisks, šķelmīgs
spindzelīgs draisķs, šķelmīgs
drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt
atdrāzt Drāžot atšķelt
skambala Drumsla, šķemba
šķindala Drumsla, šķemba
blizes Drumslas, sīkas šķembas
drancka Drupata, šķemba
krapačas Drupatas, šķembas
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas
efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas
motkys dzijas šķetere
saiva dzijas šķetere
vīkužiņa Dzijas šķetere
tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt
šķiriens dzijas šķetere, šķipsna
matks Dzijas vai diegu šķetere
celi Dziju posmi (šķeterē)
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus
neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem
nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē
fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā
karnozināze Enzīms, kas katalizē karnozīna šķelšanos
nukleotidāze Enzīms, kas sašķeļ nukleotīdus nukleozīdos un fosforfosfātā
hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā
proteināze Enzīms, kas šķeļ natīvos proteīnus
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā
strigta Ēsma, barība, ko liek uz makšķeres āķiem
strigts Ēsma, ko liek uz makšķeres, vai mencu āķiem
Makšķerezers ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos
adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē
dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma
dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos
galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu
glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu
kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā
karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem
celulāze Ferments, kas šķeļ celulozi
diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze
dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs
inulāze Ferments, kas šķeļ inulīnu fruktozē
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm
erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola)
fistulotomija Fistulas pāršķelšana
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
Silene gallicia Gallijas plaukšķene
encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs)
žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
špļaudīties Gausties; šķendēties
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
līpiņa Glaimotāja, lišķe
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hipoglikogenolīze Glikogēna nepietiekama šķelšana
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās)
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
šuplēt Grābt ar liekšķeri
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
grāvja šķautne grāvja nogāzes un zemes virsmas šķelšanās līnija
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi
ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu)
šņakāt Griezt, šķelt, kapāt
gruntene Gruntsmakšķere
bruzgi Gruveši, gruži, šķembas
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
kranks Gruzis, šķemba, puteklis
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana
fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās
hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu
hromatinorekse Hromatīna šķelšanās
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem)
heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa
palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis
torakoshīze Iedzimta krūškurvja šķeltne
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā
shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā
šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu
shizognātisms Iedzimta žokļa šķeltne
diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu)
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
udočka ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā
slūpe ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus
tītavas ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos
sideroskops ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī
skalpelis ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai
iešķelt iesākt šķelt, bet nepāršķelt
aizšķelt iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt
iešķetināt iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt
iešķetināties iesākt šķetināties
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
iešķelst Iešķelt
iešķēlums Iešķeltā vieta
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs
angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu
nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
izmakšķerēties ilgāku laiku, daudz makšķerēt
izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne
levulīns Inulīna nepilnīgas hidrolīzes produkts, kas atbilst dekstrīnam cietes šķelšanas gadījumā; pilnīgas hidrolīzes produkts ir fruktoze
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1)
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2)
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3)
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos)
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
viska Īskāta liekšķerīte
suks īss, nošķelts zobs
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā)
kārstavs Izkārstas vilnas šķetere
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt
izmakšarāt Izmakšķerēt
izmakšerēt Izmakšķerēt
nocopēt Izmakšķerēt
uzmakšķerēt Izmakšķerēt
izmakšerēties Izmakšķerēties
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
izžakāt Izokšķerējot ēst, izokšķerēt
izokšēt Izokšķerēt
izokšņāt Izokšķerēt
izokstīt Izokšķerēt
izošķerēt Izokšķerēt
izsnoķerēt Izokšķerēt
izurkšēt Izokšķerēt
izurkšņāt Izokšķerēt
izkņēgāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
izņakāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
iznužģināt Izokšķerēt, izmeklēt vislabāko
šmaderēt Izokšķerēt, rakņāt
šmaderēties Izokšķerēt, rakņāties
okšķernīca Izokšķerētāja
šņoska Izokšķerētājs
šņukuris Izokšķerētājs, izošņātājs
izšņaukāt Izošņāt, izokšķerēt
izšņokāt Izošņāt, izokšķerēt
izšņokurēt Izošņāt, izokšķerēt
izšņukurot Izošņāt, izokšķerēt
izšnoķerēt Izošņāt, izspiegot, izokšķerēt
izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
nošķebināt izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
išķelt Izšķelt
izpeņķēt Izšķetināt, atmudžināt
izašķetināties Izšķetināties
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu)
izcelt Izvilkt (no ūdens); izmakšķerēt
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā)
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis
ūdene kāds makšķerēšanas rīks
šņaka kāds, kas izšņakā (izokšķerē) ēdamo
šmadernieks kāds, kas okšķerē
šķendeļnieks kāds, kas sagatavo jumstiņus jeb šķendeļus
šķeplērnieks kāds, kurš izgatavo amuletus (šķeplērus)
ūkšķis kāds, kurš visur bāž savu degunu, vēlas izokšķerēt
mekšis kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris)
patārpot kādu laiku meklēt tārpus (makšķerēšanai)
izkņēgāties kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
noostīties kādu laiku ošņāt, okšķerēt
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
rēdzes kaļķakmens šķembas
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas
meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu
meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista
šķaistra Kārts, šķeista
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
šķelpsne kaut kas nošķelts, šķelts, šķeltā veidā
ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos
sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot
iekniebt Kniebjot daļēji atšķelt
kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam
kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas
kanele Koka kluča (nošķelta) puse
laišķa Koka lāpsta, liekšķere
laišķe Koka lāpsta, liekšķere
laišķere Koka lāpsta, liekšķere
laišķis Koka lāpsta, liekšķere
šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu
tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot
maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai)
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs
maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds
baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes)
tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns
hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā
protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
izkost Kožot atšķelt, izraut
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (beršana, spiešana, šķelšana)
monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni
štesteris Ķesteris; šķesteris
poļa Ķīlis koka sašķelšanai
vente Ķīlis malkas sašķelšanai
sprailis Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi)
spraisla Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi)
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam
Laikšenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā
Laikšēnu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā
Laišķenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā
Lumeņu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai
liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām
LMMB Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība
šķaute Lauska, šķemba; šķēlums, nošķeltā vieta
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku)
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds
dzēkle Lēkšķe
dzēklis Lēkšķe
leķe Lēkšķe
lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas)
lēkšs Lēkšķe; lēšķis
lešķis Lēķšķe
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām
likšķeris liekšķere
smeltava liekšķere
laiška Liekšķere
liekša Liekšķere
liekše Liekšķere
liekšķeris Liekšķere
liešķe Liekšķere
likšķere Liekšķere
liška Liekšķere
šupļa Liekšķere
šuple Liekšķere
šuplis Liekšķere
višķiris Liekšķere
viška Liekšķere (parasti ar īsu kātu)
laiškeņa liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
šupleite liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai
smelsteknis liekšķere, vai kas cits smelšanai
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses
šļūte liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi
dižmakšķeris liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā
šķeldars liela skabarga, koka šķemba
liešķeris Liešķere
liešķis Liešķere
žvoukst lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot
delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā
striegt likt ēsmu uz makšķeres āķa
mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
Silene viscosa lipīgā plaukšķene
shistomēlija Locekļa šķeltne kā attīstības anomālija
kondilotomija Locītavpaugura pāršķelšana
lodes segments lodes daļa, kas veidojas, ja lodi šķeļ ar plakni
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
lingotne Ložņa, okšķeris
Silene repens ložņu plaukšķene
ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa)
atsedzēns Makšķerāķa atkarpe
žilka Makšķeraukla
maškaris makšķere
maškars makšķere
bada pātaga makšķere
badapātaga Makšķere
badpātaga Makšķere
magžeris Makšķere
makšara Makšķere
makšere Makšķere
makšķete Makšķere
makšķis Makšķere
maškere Makšķere
pikšeris Makšķere
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere
pludiņa makšķere makšķere ar pludiņu; pludiņmakšķere
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli
ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos
makšeris Makšķere; makšere
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu)
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi)
aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī
udele Makšķeres (ūdas) veids
atredzēns Makšķeres āķis
kabis Makšķeres āķis
makšķerāķis Makšķeres āķis
ūda Makšķeres āķis
ūde Makšķeres āķis
kapele Makšķeres aukla
makšķeraukla Makšķeres aukla
šņore Makšķeres aukla
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā
pasvars Makšķeres gremde
lotaga Makšķeres kāts
makšķerkāts Makšķeres kāts
makšķeršķeista Makšķeres kāts
šķinaga Makšķeres kāts
šķīnaga Makšķeres kāts
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
plaudiņš Makšķeres pludiņš
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
pluds Makšķeres sastāvdaļa - pludiņš
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš
cope Makšķerēšana
spinings makšķerēšana ar šādu rīku
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām
riskas makšķerēšanas piederumi
copēt Makšķerēt
ķingalēt Makšķerēt
magžerēt Makšķerēt
makšarāt Makšķerēt
makšerēt Makšķerēt
maškerēt Makšķerēt
pikšerēt Makšķerēt
mušot Makšķerēt ar mušiņmakšķeri
piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku
spiningot Makšķerēt ar spiningu
ūdelēt Makšķerēt ar ūdu
vilkt Makšķerēt, zvejot
vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis
Makšķeru ezers Makšķerezers, ezers Ances pagastā
ķīns Makšķerkāts
šķesta Makšķerkāts
šķeste Makšķerkāts
šķests Makšķerkāts
šķiesta Makšķerkāts
makšarnieks makšķernieks
badapātadznieks Makšķernieks
copmanis Makšķernieks
fišers Makšķernieks
makšernieks Makšķernieks
pikšernieks Makšķernieks
plikšķernieks Makšķernieks
zivkārējs Makšķernieks
voblerists makšķernieks, kas aktīvi izmanto voblerus (mākslīgās ēsmas)
žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā
šķilsta koks makšķeru āķu ieliekamais
lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta
lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži
trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās
shizotrihija Matu galu šķelšanas
plinka Matu lēkšķe
leška Matu lēšķe
lente Matu lēšķe; kaltons
trihoshīze Matu šķelšanās
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka
pablēdīgs mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns
MMB Mednieku un makšķernieku biedrība
koksnes masas celuloze mehāniskā celuloze, kuru iegūst, sadrupinot šķeldu rupjās dzirnavās
hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē
diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski
šmarīt Meklēt, okšķerēt
ūdurēt Meklēt, okšķerēt
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā)
urkatēt Meklēt, okšķerēt, rakņāties
nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt
nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt
šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt
žukuris Meklētājs, okšķeris
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem
glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums
ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis
lēšķe mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
lēšķis mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki
hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa
zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
sarieba Naids, šķelšanās
kapūnes Nakts makšķeres
kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi
fistulotoms Nazis fistulas pāršķelšanai
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt
daļķis Nēģu makšķere
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu
pamakšķerēt neilgu laiku, mazliet makšķerēt
pašķendēties neilgu laiku, mazliet šķendēties
pašķeterēt neilgu laiku, mazliet šķeterēt
pašķetināt neilgu laiku, mazliet šķetināt
grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta
mickulis neliela dzijas vai linu šķetere
mente neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
vientega Nešķeterēta dzija
greists nešķeterēts pavediens
fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem
aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
piroskops no keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs
plundurs no priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu
flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība
nošķārdīt Nokaisīt ar šķembām
Silene nutans nokarenā plaukšķene
shiz- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
shizo- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
shisto- norāda uz šķeltni, plaisu
dehidr- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
dehidro- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
nošķilt Nošķelt
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt)
atšķembelēt Nošķelt, atšķelt
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
šķelksnis Nošķelta daļa
Didymochlaena truncatula nošķeltā didimohlēna
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene
Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss
nošķilties Nošķelties (1)
atšķilties Nošķelties, atdalīties
šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķedena nošķelts, nolauzts gabals
noriest Nošķirt, atšķirt, atšķelt
tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos
pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija
nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
dekarboksilācija Oglekļa dioksīda atšķelšana no organisko skābju (sevišķi aminoskābju) karboksila grupas
dehidrogenācija Oksidācijas reakcija, kas norisinās dzīvos audos, atšķeļot ūdeņraža atomus ar dehidrogenāžu starpniecību
dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem
lošņāt Okšķerējot ložņāt apkārt
uzokšerēt Okšķerējot uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
mašņāt Okšķerēt
okšerēt Okšķerēt
okšķerēties Okšķerēt
oksterēt Okšķerēt
šnokarēt Okšķerēt
šņokāt Okšķerēt
snoķerēt Okšķerēt
šnoķerēt Okšķerēt
šņoķerēt Okšķerēt
šņoskāt Okšķerēt
ūķerēt Okšķerēt
ūbelēt Okšķerēt, bez atļaujas meklēt
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
ulpēt Okšķerēt, izokšķerēt
lokšķerēt Okšķerēt, meklēt
storēt Okšķerēt, meklēt
nužģināt Okšķerēt, rakņāt, radīt nekārtību
šņoskāties Okšķerēt, rakņāties
snoķeris Okšķerētājs
šnoķeris Okšķerētājs
ulpis Okšķerētājs (lai apzagtu)
okšķerētājs Okšķerētājsuns
kamarēties Okšķerēties, krāmēties
kamerēties Okšķerēties, krāmēties
davedējs Okšķeris
kamars Okšķeris
makars Okšķeris
okšeris Okšķeris
okšermanis Okšķeris
okšķerētājs Okšķeris
okšķernieks Okšķeris
okšķis Okšķeris
šņoka Okšķeris
šņoķeris Okšķeris
šņūka Okšķeris
šņukurs Okšķeris
šuderis Okšķeris
sudermanis Okšķeris
suknis Okšķeris
urkate Okšķeris
žūneris Okšķeris
oška Okšķeris (1)
ošķeris Okšķeris (1)
ošķis Okšķeris (1)
bezdelis Okšķeris, intrigants
šnukuris Okšķeris, izošņātājs
rūķeris Okšķeris, muitnieks
šmaderis Okšķeris, musinātājs
šņarka Okšķeris, musinātājs
šņarķis Okšķeris, musinātājs
ošnāsis Okšķeris, spiegs, izokšķerētājs
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas
kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā
desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
šņukerēt Ostīt, okšķerēt
šņokurēt Ošņāt, okšķerēt
šņukurot Ošņāt, okšķerēt
odnāsis Ošņātājs, izokšķerētājs
okņa Ošņātājs, izokšķerētājs
šnadaris Ošņātājs, izokšķerētājs
krailis Ošņātājs, spiegs, izokšķerētājs
nišķis Ošņātājs, spiegs, izokšķerētājs
raibīt padarīt šķebinošu, apšķebināt
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst
invertēt pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot
zvačka Paliela akmens šķemba
šķēpelis Paliela šķemba
pacopēt Pamakšķerēt
pamakšarāt Pamakšķerēt
pamakšerēt Pamakšķerēt
pamakšerēties Pamakšķerēt
pamakšķerēties Pamakšķerēt
spradzināt panākt, ka sāk plaisāt, šķelties
nosprādzināt panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā)
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā
šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
paošķerēt Paokšķerēt
paošņāt Paokšķerēt
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās
Silene vulgaris parastā (jeb platlapu) plaukšķene
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
platlapu plaukšķene parastā plaukšķene
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
Schistidium apocarpum parastā šķeltcepurene
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms
partizāns parazītelements - drukas defekts, ko rada sīki svešķermeņi nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas
izvurkačāt Pārbaudīt, izokšķerēt
bilirubīnglobīns Pārejas stadija no hemoglobīna uz bilirubīnu, rodas pēc dzelzs atšķelšanās no hemoglobīna
žoķerēt Pārmeklēt, izokšķerēt
žukarēt Pārmeklēt, izokšķerēt
žūkurēt Pārmeklēt, okšķerēt
žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties
pāršķilt Pārsist (olu), šķeļot sadalīt divās daļās
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu)
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas
pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli
šķilāt pāršķelt, saplēst
pārsašķelties Pāršķelties
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas)
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
E468 pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1)
liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus)
šnīķeris Paslepens okšķerētājs, ložņa
paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku
pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt
strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu
iešķēlums paveikta darbība --> iešķelt (1)
lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta
nošķēlums paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt
sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1)
sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2)
sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3)
šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1)
šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2)
šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3)
šķeterējums paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt
Silene procumbens pazvilu plaukšķene
griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu)
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta
piemakšarāt Piemakšķerēt
piemakšerēt Piemakšķerēt
piešķambāt Piepildīt ar šķembām
pieduzt Piepildīties ar atlūzām, šķembām
piešķetināt Piešķeterēt (1)
piešķetināt Piešķeterēt (2)
mezobilifuscīns Pigments, viens no diviem izomēriskiem mezobilirubinogēna šķelšanās produktiem
atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
piļkot Piļķēt - makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku
anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm
atšķilties Plaisāt vai pāršķelties (par perētām olām)
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai
šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
hlapuška Plaukšķene
hlopene Plaukšķene
pliukšis Plaukšķene
cīkstene Plaukšķene 1
silene Plaukšķene 1
tulzenes Plaukšķene 1
silene Plaukšķenes
buļpautiņi Plaukšķenes ("Silene")
čaukstini Plaukšķenes ("Silene")
graules Plaukšķenes ("Silene")
kulbenes Plaukšķenes ("Silene")
pakšķini Plaukšķenes ("Silene")
paukšini Plaukšķenes ("Silene")
paukšinis Plaukšķenes ("Silene")
paukšķenes Plaukšķenes ("Silene")
plaukšene Plaukšķenes ("Silene")
plaukšenes Plaukšķenes ("Silene")
pļaukšinis Plaukšķenes ("Silene")
pleišķenes Plaukšķenes ("Silene")
plokši Plaukšķenes ("Silene")
pūkšins Plaukšķenes ("Silene")
pūslene Plaukšķenes ("Silene")
pūsliņi Plaukšķenes ("Silene")
pūšliņi Plaukšķenes ("Silene")
pūslīši Plaukšķenes ("Silene")
pleišķeni Plaukšķenes ("Silene"); pleikšķenes
silenoidea Plaukšķeņu apakšdzimta
petrorhagia Plaukšķeņu apakšdzimtas ģints
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama
dakšainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene dichotoma")
Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica")
daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora")
nokarenā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene nutans")
ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama
pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens")
ložņu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene repens")
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa")
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis")
aspirācijas pneimonija plaušu iekaisums pēc svešķermeņu iekļūšanas elpošanas ceļos
prekalikreīns Plazmas proteīns, plazmas kalikreīna proenzīms, to šķeļ un aktivē aktivēts XII asinsreces faktors
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu
šķēst Plēst, šķelt
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu
tāpšļa pļāpa, izvaicātājs, okšķerētājs; tāds, kam pārmērīga ziņkāre par visu
grabšmete pļāpa, tarkšķe
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā
fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija
milerānisms Politisks virziens Francijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas izraisīja šķelšanos Sociālistu partijā
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs
ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm
pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
priekšķeta Priekšķetna
zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
Anas querquedula prīkšķe
prikšķe Prīkšķe
prikšķis Prīkšķe
prišķe Prīkšķe
prīšķe Prīkšķe
piša prīkšķe ("Anas querquedula")
pisiņa prīkšķe ("Anas querquedula")
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
krustmija process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers
triptolīze Proteīnu sašķelšana tripsīna ietekmē
endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites
eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites
slānīties Pukoties; šķendēties
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē
apalis Puse no pāršķelta koka kluča
pusšķeteris Puse no šķeteres
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis
iedzīt ķīli radīt nesaskaņas, sašķelt
švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
žviukstēt radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai
šnukurēt Rakņāt (ar šnukuri), izokšķerēt
kamarēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt
kamerēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt
kāmerēt Rakņāties, kravāties, okšķerēt
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
tērga Raustījiens, ko jūt, kad zivs pieķeras makšķerei
aizšķelties refl. --> aizšķelt
atskaldīties refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties
atšķelties refl. --> atšķelt (1)
atšķeterēties refl. --> atšķeterēt
atšķetināties refl. --> atšķetināt (1)
atšķetināties refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties
iešķelties refl. --> iešķelt (1)
iešķelties refl. --> iešķelt (2)
izokšķerēties refl. --> izokšķerēt
izšķetināties refl. --> izšķetināt
nošķelties refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam
nošķetināties refl. --> nošķetināt
sašķelties refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam
sašķeterēties refl. --> sašķeterēt; tikt sašķeterētam
sašķetināties refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam
šķelties refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam
šķeterēties refl. --> šķeterēt; tikt šķeterētam
šķetināties refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos
uzņēmuma sadalīšanās reorganizācijas veids, kurā uzņēmums (sadalāmais uzņēmums) nodod savu mantu citiem uzņēmumiem (iegūstošie uzņēmumi) sašķelšanās vai nodalīšanās ceļā
aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem
restriktāze Restrikcijas endonukleāzes - fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
atšķēlums rezultāts --> atšķelt (1); tas, kas ir atšķelts
lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
šķiebelēt riebties, šķebināt
uzrīties Rijot uzķerties (par zivi uz makšķerāķa)
brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis
šķins Rīkste, kārts; makšķerkāts
šķeiksta Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts
šķeista Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts
lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru
atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.)
Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.)
emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji
meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji
uraniskolālija Runas defekts aukslēju šķeltnes dēļ
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai)
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3)
pantotas vārpas sadalītas, sašķeltas vārpas (kurās graudi veidojas tikai atsevišķās vietās)
šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
pantots Sadalīts, sašķelts
saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi
sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2)
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums
helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.)
pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus
saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
pašķebināt sākt šķebināt, nedaudz šķebināt
Ponape sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms)
invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi
-shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni
inversija salikto cukuru sašķelšana skābes vai fermentu iedarbībā
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.)
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
sacopēt Samakšķerēt
samakšerēt Samakšķerēt
šķila samērā liels (no kā) nošķelts gabals
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs
sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst
discisija Saplēšana, pāršķelšana
polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus
pašķelties Saskaldīties, sašķelties
noplančoties Saslapināties, izmirkt (makšķerējot)
sašķibināt Sašķebināt
skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.)
skaldīšana sašķelta ekrāna izveidošanas process
sasašķelties Sašķelties
sašķetināt sašķeterēt (1)
sasašķeterēties Sašķeterēties
nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus
ķerties Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm)
sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas
nošķendēties savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties
šķeltin savienojumā ar "šķelt" izsaka šis darbības pastiprinājumu
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu)
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
shistocitoze Shistocīti asinīs; eritrocītu šķelšanās
schizma Shizma - nevienprātība, sevišķi ticību jautājumos; sašķelšanās
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
šķeterētāja sieviete, kas šķeterē (1)
šnīpstere sieviete, kas visu grib zināt, okšķerēt kā ložņa
drazas Sīkas atliekas, kas rodas, piemēram, ko sagriežot, sašķeļot; nederīgi sīkumi
meteorītu putekļi sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties
žurpas Sīki gabali, šķembas
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas
Silene borysthenica sīkziedu plaukšķene
Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi
sasist Sitot sašķelt, saplēst
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt
skabarns skabarga, šķembele
atšķerbji Skabargas (atskabargas) malkā; atšķerbi
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
šķerbala Skaida, šķemba
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa
Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka
drostalošanās Skaldīšanās, šķelšanās; segmentācija
spilgt skaldīt, šķelt
šķeldēt Skaldīt, šķelt
šķeldināt Skaldīt, šķelt
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt
skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals
disrupcija Skotijas Baznīcas šķelšanās 1843. gadā, kad tās evaņģēliskais spārns izveidoja Skotijas Brīvbaznīcu
šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs; no šāda slānekļa izveidots materiāls
nošļaupts Slīps, nošķelts
atomu kodolu dalīšanās smago elementu atomu kodolu sašķelšanās divās vai vairākas daļās
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu
nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu
šķēpelēt Smalcināt, veidojot šķembas
šķērpelēt smalki sašķelt
taļķe Smalki savērptas dzijas šķetere
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.)
rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas
griežulis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies
atšķetnis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies; griežulis
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas
Ritera metode spēku aprēķina metode kopnes stieņos, šķeļot kopni vēlamā vietā tā, lai bez vienādojumu sistēmas atrisināšanas noteiktu vajadzīgos spēkus
saspert Sperot sašķelt, saplēst
čuderis Spiegs, izokšķerētājs
kamaris Spiegs, okšķerētājs
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri
paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām
papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām
makšķerēšana sporta veids - zivju zveja ar makšķeri
makšķernieks Sportists, kas specializējies makšķerēšanā
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.)
likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa
likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost
piesprādzināt Spridzinot piepildīt ar šķembām
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu)
Dryopton patens spurainā šķeltzobe
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
saskaldītība stāvoklis, kad (kas) ir saskaldīts (4); sašķeltība
sašķeltība stāvoklis, kad (kas) ir sašķelts (3)
fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu
bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem
mi-perle stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda
pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa
iesisties strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu
atsprāgt strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties
šķerla Strēmele, šķemba
šķērla Strēmele, šķemba, skaida
hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos
šķeltne Svārku šķelte
sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes
ksenoftalmija Svešķermeņa izraisīts acābola iekaisums
ksenoftamija Svešķermeņa izraisīts acs ābola iekaisums
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību
savīšķēt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus)
saviškāt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus); savišķēt (2)
kaņepe šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām
matuzāle šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
šķibēt šķebēt
šebēties šķebēties, kļūt nelabi
skabināt šķebināt
skabināties šķebināties
zaļās šķeldas šķeldas, kas satur mizas, skuju vai lapu piemaisījumus
neitrālā sulfītvārīšana šķeldu vārīšana ar buferētiem neitrāliem vai vāji sārmainiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem
šķelva šķelmis
šķelvis šķelmis
skarbināt šķelt
šķelst šķelt (1)
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem
Polystichum setiferum šķeltā cietpaparde
Geranium dissectum šķeltā gandrene
šķeļtine šķeltā malka
Hieracium bifidum šķeltā mauraga
Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte
Galeopsis bifida šķeltais aklis
Syringa laciniata šķeltais ceriņš
Larus sabini šķeltastes kaija
Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii")
parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum")
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā)
Mesomysis anomala šķeltkājvēžu suga
Mesomysis kowalewski šķeltkājvēžu suga
Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms
Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene
Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants
šķurte šķelttapa uz riteņa skrūves
Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija
spurainā šķeltzobe šķeltzobju suga ("Dryptodon patens")
iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ)
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties
grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali
keramzīta šķembas šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot
rupjdrupu grunts šķembu, oļu un grants g., kas slodzes iedarbībā maz deformējas, ir droša, izturīga un grūti izskalojama
rupjgraudu grunts šķembu, oļu un grants grunts, kas slodzes iedarbībā maz deformējas, ir droša, izturīga un grūti izskalojama
šķenda šķendēšanās
šķērbulis Šķēpele, šķemba
keratoms Šķēpveida nazis radzenes pāršķelšanai iridektomijā
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu)
saucēt šķeterēt
dašķeterēt Šķeterēt un pabeigt šķeterēt
Salix pentandra šķetra
oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas
melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes
sulfīta atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc sulfīta metodes
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe)
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties
šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus
šķeltains tāds (parasti zirnis, pupa), kam nav miltainuma un kas viegli šķeļas
bezšķembu tāds (process), kurā nerodas šķembas
trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas
palatognāts tāds, kam ir iedzimta aukslēju šķeltne
šķeltkāja tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni)
šķeltlapu tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem)
šķeltnadzis tāds, kam ir šķelti nagi
šķembveida tāds, kam ir šķembas forma, veids
reducējams tāds, kam var atšķelt skābekli vai pievienot ūdeņradi
jodogēns tāds, kas atbrīvo, atšķeļ jodu
šķebans tāds, kas izraisa šķebas
plīns tāds, kas labi plīst, šķeļas
šmaderīgs tāds, kas mīl okšķerēt, rakņāties
shizogens tāds, kas radies sašķelšanāas, atšķelšanās, atskaldīšanās ceļā
šķembalains tāds, kas sadalās, sašķeļās
peptidolītisks tāds, kas sagremo vai sašķeļ peptīdus aminoskābēs
lēkšķains tāds, kas sastāv no lēkšķēm; tāds, kas ir līdzīgs lēkšķei
peptonizēts tāds, kas sašķelts ar pepsīnu
šķebīgs tāds, kas šķebina
proteoklastisks tāds, kas šķeļ proteīnu (enzīms)
purinolītisks tāds, kas šķeļ pūriņus
šķilains tāds, kas šķeļas, sadalās daļās
želatinolītisks tāds, kas šķīdina vai šķeļ želatīnu
plīsīgs tāds, kas viegli šķeļas garenvirzienā (par koku, parasti par priedi)
skadrs tāds, kas viegli šķeļas, sadalās
šķelksnains tāds, kas viegli šķeļas, sadalās
okšķerīgs tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē
šķembains tāds, kur ir šķembas; tāds, kas satur šķembas
bezšķembu tāds, kurā nav šķembu; tāds, kur nav šķembu
derglis tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis
atšķerbēt Taisīt atkarpes, atšķelt, iešķelt
šķerbēt Taisīt atkarpes, šķelt, iešķelt
taršķinis Tarkšķenis
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
divžuburis tas, kam ir divi žuburi (piem., makšķerāķis)
Silene tatarica Tatārijas plaukšķene
steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās
lipolīze Tauku sašķelšana
disjunktīvās kustības tektoniskās kustības, kuru rezultātā Zemes garozas ieži sašķeļas
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā
bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties
iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā)
aizsaistava Tieva kārts, ap ko (aužot) tiek aptītas diegu šķeteres
jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
retinoshīze Tīklenes šķelšanās; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā
retinoshize Tīklenes šķelšanās: juvenilās formas gadījumā notiek nervšķiedru slānī, pieaugušo formas gadījumā - ārējā tīklveida slānī; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā
ieaugt tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni
sašķelties tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.)
vedžerēt Tīt, raisot, šķetinot vaļā (ko samudžinātu)
vedžināt Tīt, raisot, šķetinot vaļā (ko samudžinātu)
vējtītavas Tītavas dzijas tīšanai no spoles šķeterē
malabsorbcija Traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas
filopirols Trimetiletilpirols, hemīna šķelšanās produkts
indolpirovīnogskābe Triptofāna noārdīšanās produkts pēc alfa aminogrupas atšķelšanas oksidācijas ceļā
krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā
šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest
spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas
herniotomija Trūces gredzena pāršķelšana iesprūdušas cirkšņa trūces gadījumā (pirmsaseptikas ķirurģijā)
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām
kosties Tvert ēsmu tā, ka pieķeras pie makšķeres āķa (par zivīm)
dehidrogenizācija Ūdeņraža atomu atšķelšana no organiska savienojuma
dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu
pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem
uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis
cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne
urikolīze Urīnskābes vai tās sāļu enzimātiska sašķelšanās
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā
saka uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija
uzsudīt Uzost, uzokšķerēt
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa
dauzīt vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu
atdauzīt vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt
atsist vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt
kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas
pilorotomija Vārtnieka pāršķelšana
pimpolis Vaska lodīte zīlēšanai, kas piekārta sašķetinātā diegā brīvi griežas; pimpole; švirbusts
vēnas sekcija vēnas iešķelšana, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu ārstniecības līdzekli u. tml., gadījumos, kad nav iespējama vēnas punkcija
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa
vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija
disperģents viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri
dekarbonizācija vielas atbrīvošana no oglekļa; oglekļa atšķelšana
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2)
izomalts viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu
triptāze viens no enzīmiem, kas katalizē proteīnu šķelšanu peptīdos neitrālā vai vāji bāziskā vidē
glikāze viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros
katolicisms viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums
izolizergīnskābe viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem
vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta
tasa vieta, kur robs nošķeltas skaidas vietā
pāreja vieta, kurā dzīvnieki parasti šķerso ceļu, stigu, pļavu u. c.
plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums
bugvilnis Vilnis, kas priekšgalam šķeļot ūdeni, rodas abos peldlīdzekļa sānos
adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis
akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis
fraka vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to)
šķebīgums vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
šķelmība vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
šķelmīgums vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība
šķeltnieciskums vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
pārošņāt Visur okšķerēt, rakņāties
Viškeru ezers Višķeru ezers Kalkūnes pagastā
būkšķis Vīzdegunis, okšķeris, nederīgs subjekts
Silene wolgensis Volgas plaukšķene
xema Xema sabini - šķeltastes kaijas "Larus sabini" nosaukuma sinonīms
Silene chlorantha zaļziedu plaukšķene
prolināze Zarnu enzīms, kas katalīzē polipeptīdu šķelšanos, kuros ir brīva prolīna aminogrupa
iminopeptidāze Zarnu ferments, kas katalizē polipeptīdu šķelšanu, kuros prolīna iminogrupa saistīta ar citas aminoskābes karbosilgrupu
zeinolīze Zeīna fermentatīva šķelšanās
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma
frizons Zīda šķeterēšanas atlieka, ko izmanto vērpšanā
lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu
eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti
nūska Ziņkārīgs cilvēks, okšķeris
copēt Zivij raustīt makšķeres ēsmu
mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas
grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
necope Zivju neķeršanās (makšķerējot)
ūdainis Zivs ēsma, ko liek uz makšķeres āķa
makšķerēt Zvejot ar makšķeri
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas

šķe citās vārdnīcās:

MEV

šķe