Paplašinātā meklēšana
Meklējam sēj..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1992):
- apsaišķis (Brūču) pārsējs.
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai.
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- rēkot abpusēji dot padomu.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
- konveksi konvekss abpusēji izliekts.
- āpušin Abpusēji.
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā).
- abejpusīgs Abpusējs, abpusīgs.
- abejup Abpusējs, divpusējs.
- abejups Abpusējs, divpusējs.
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm.
- abpusīgs Abpusējs.
- divpušu Abpusējs.
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass.
- abstarpējs Abpusīgs, abpusējs.
- abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs.
- listers Abpusvērsējs arkls.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- apsēja Apsējības.
- atsējības Apsējības.
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- aizsēt Apsējot aizsprostot (ceļu).
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
- usmaša Apsējs, prievīte.
- uzmaša Apsējs, prievīte.
- uzmašs Apsējs, prievīte.
- uzmata Apsējs, prievīte.
- uzmats Apsējs, prievīte.
- pārsienamais Apsējs, saite.
- strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
- apsaite Apsējs.
- apsēja Apsējs.
- apsējums Apsējs.
- apsienamais Apsējs.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- notrupināt Ar mēslojumu un mitrumu sagatavot (zemi) sējai.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
- jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma.
- kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums.
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- čaula Ārējā, virsējā daļa; arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā.
- bānis Arkla apvērsējs.
- bāns Arkla apvērsējs.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- proksimālā ligatūra artērijas nosējums proksimāli no aneirismas.
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- vienlaidu kultivēšana arumu sagatavošana sējai.
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
- asēšana Asējuma (2) izstrāde, izgatavošana apstrājot metāla virsmu.
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
- atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem.
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni.
- uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
- atsēta Atkārtota sēja, atsēja.
- pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts.
- rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.
- signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- atsaite Atsēja 2.
- atseja Atsēja 2.
- atsija Atsēja 2.
- atstutine Atsēja 2.
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums.
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks.
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem; veidot rasējumu.
- apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas.
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- pusdrellis Auduma raksts, kur auds iet pārmijus pār un zem 4 velkiem, nākošais auds iet pretēji, izveidojot ripsa sējumu, bet pamats veidojas vienkārtnī.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
- šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus.
- superieur Augstākais, virsējais.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja.
- pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis).
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- leda auzas auzu šķirne, kuras sēj visagrāk.
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- avianesējs Avionesējs.
- avianesis Avionesējs.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
- Pisum sativum ssp. hortense baltziedu sējas zirnis.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- piķēšana biezā sējumā sadīgušu dīgstu pārstādīšana lielākos attālumos.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
- kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
- emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- zigomorfisms Botānikā ziedi ar divpusēju simmetriju.
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība.
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
- martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints.
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
- darba rasējumi (arī zīmējumi) celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- ceļa segums ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.
- būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
- drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā.
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
- zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- miroņpirdinātājs Cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
- sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram.
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
- drogi darba ratu virsējā daļa bez riteņiem.
- drogys darba ratu virsējā daļa bez riteņiem.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai).
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
- vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
- apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
- dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru.
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu.
- pamatjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, kas par nesēju izmanto kodētu signālu.
- ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
- ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.).
- daudzpusēji Daudzpusējs.
- voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām).
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
- atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
- kudeņš Dem. --> kuds; vājiņš, noliesējis.
- fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
- devele Devītā sējas nedēļa.
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- kakša Dirsējs, lamuvārds.
- divģelzīgs Divasmeņu, abgusēji griezīgs.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā.
- iekavas divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" ").
- bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni).
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- divpusīgs Divpusējs (1).
- bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā).
- bilaterāls Divpusīgs; divpusējs.
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu.
- leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka.
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums.
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā.
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana.
- flisītes Drēbju krociņas; plisējumi.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt.
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- tuktāt Durstoši, pulsējoši sāpēt.
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
- platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā.
- melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni).
- denidācija Dzemdes gļotādas virsējās kārtas sairšana un atdalīšanās, piem., menstruācijā.
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās.
- šlūteris Dzērienu pienesējs.
- dzēsma Dzesējoša vēja pūsma.
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē.
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
- Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums.
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- LIFE ES vides finansējuma instruments.
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
- standartiezīme Fiksēta garuma un formāta ieraksts, identificē datu sējumu vai kādu tā daļu (datni).
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- aktinogravīra Fotogrāfisks asējums; dobspieduma plātnes sagatavošana no fotoattēla.
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi.
- sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs.
- atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma.
- likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
- pāpiere Galvas apsējs, kas daļēji nosedza arī pieri.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- apsietne Galvas apsējs; uzsietnis.
- apsietnis Galvas apsējs; uzsietnis.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- galvasvirss Galvas virsējā, augšējā daļa.
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi).
- bultēt Gatavot (zemi) sējai, (to) nemēslojot.
- vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs.
- oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma.
- viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti.
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji.
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa).
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
- grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
- aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums.
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā.
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums.
- špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot).
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai.
- ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- diastolizācija Hipertrofiskā rinīta ārstēšana, saudzīgi izplešot deguna ejas un masējot tās ar speciālu gumijas buzi.
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
- akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā.
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja.
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras.
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt.
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas.
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās.
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
- loča Ieloce, plisējums.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- alonžs Ierīce nekondensējušos cinka tvaiku uztveršanai cinka ieguves procesā.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
- stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
- galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- armifers Ieroču nesējs.
- papuvis Ierūsējis.
- prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.).
- biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.).
- pabirzēt Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā.
- pabiržot Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā.
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm.
- kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- frekvences modulācija informācijas kodēšana, mainot nesējfrekvenci
- signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente.
- magnētlente Informācijas nesējs ārējā atmiņā - lente ar magnētisku pārklājumu.
- magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu.
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla.
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- testotoksikoze Intoksikācijas parādības pēc sēklvada abpusējas ligatūras.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums.
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- silusks izkapts sējums uzkumā, kad mugura augstāka nekā asmens.
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- izklaidsēja Izkliedsēja.
- platsēja Izkliedsēja.
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu).
- kalkulācijas objekts izmaksu nesējs.
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
- metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
- uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
- izbirzēt Izvilkt birzes (sējumu joslas, vagas).
- izbiržot Izvilkt, izveidot sējamās birzis (kādā platībā).
- marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas.
- Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu.
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
- JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība.
- izmaksu rašanās vietas jebkura darba (aprites) cikls vai atbildības vieta, kur uzkrāj izmaksas; šo vietu sadalījums ir vajadzīgs iespējami pareizākai vispārējo izmaksu sadalīšanai pa izmaksu nesējiem un izmaksu atbilstības budžeta (tāmes) rādītāju efektīvai kontrolei.
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
- nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints.
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams.
- jumsējs Jūsējais.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- epīra Kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes.
- bresis Kāds, kas bresējas.
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
- asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- laids Kāpņu nesējelements.
- pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos.
- ct Karāts - cēlmetālu sakausējumu raudzes mērvienība.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
- karodznieks Karognesējs (2).
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
- bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim.
- precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju.
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
- nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
- brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela.
- savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- baļeļščiks Karsējs.
- rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
- aiztelst Kāsējot apdullināt.
- aiztest Kāsējot apdullināt.
- apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi.
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis.
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
- rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
- augšējais žoklis kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas: augšžoklis.
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs.
- kauseklis Kausējamais trauks.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
- nokausēt Kausējot atdalīt nost.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
- ielaidināt Kausējot iepilināt.
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- rūsinis Kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs.
- pakods Kaut kas vājš, noliesējis.
- izostatiskā presēšana keramisku prespulveru presēšana elastīgā matricā, uz kuru presējošā vide (šķidrums vai gāze) vienādi spiež no visām pusēm.
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
- panīkt Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
- koagulinoīds Koagulīns, kas inaktivēts karsējot.
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes.
- meža kultūras koku sējumi vai stādījumi, atjaunojot vecās audzes meža zemēs vai no jauna apmežojot nemeža zemes.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- širtiņš Kokvilnas drāna grāmatsējēju vajadzībām.
- baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm.
- pēcoktobra Komunistu terminoloģijā - tāds, kas sācies, pastāvēja, norisēja pēc 1917. gada oktobra apvērsuma.
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
- konidiofors Konīdijnesējs, sēnes micēlija zars, uz kura ir konīdijas.
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi.
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori).
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus.
- krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša.
- krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa.
- Corvus frugilegus krauķis jeb sējas vārna.
- uzkrava Kravas virsējā daļa.
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs.
- frēzkūdra Kūdra, ko iegūst ar frēzēšanas metodi, noņemot kūdras lauka virsējo slāni 11-20 mm biezumā.
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību.
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu.
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- mašīnaugša Kuļmašīnas virsa, virsējā daļa.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai.
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
- peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi.
- termiskā metālgriešana ķermeņa daļas atdalīšana, materiālu griezuma vietā kausējot.
- paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
- ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- elektronu kustīgums lādiņnesēju kustīgums.
- veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- maskote Laimes nesējs, amulets.
- vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu.
- bante Laivas malas virsējais dēlis.
- nesamauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
- nesauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
- nēšauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
- lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā).
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā.
- notece lauktranzistora elektrods, uz kuru pārvietojas lādiņnesēji; apzīmējums D (angļu _drain_ - drenāža, notece).
- kanāls lauktranzistora struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas lādiņnesēji.
- aero-sēja Lauku apsēja no gaisa ar lidmašīnu palīdzību.
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa.
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
- hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas.
- akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas.
- hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
- akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija.
- lente Lentsējas sleja.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējams (kas izveidots ar šādu saiti).
- pārsējeniski līdzīgi kā sējot (izkaisīt).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- loran Liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation").
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- krābants Liels, neglīts, noliesējis, vecs zirgs.
- Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošnu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī.
- likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- dolabra Locekļa spirālveida pārsējs.
- ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
- vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai.
- pamatjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā dati tiek kodēti un pārraidīti, neizmantojot nesēja modulēšanu.
- platjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā pārsūtāmos datus kodē, multipleksē un pārraida, izmantojot modulētas nesējfrekvences, un kuros pārraide var notikt vienlaikus pa vairākiem kanāliem.
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- liepotājs Lūku plēsējs.
- lūcenieks Lūku plēsējs.
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos.
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
- stereotomija Mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot.
- maišuks Maisu nesējs.
- čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
- malknesis Malkas nesējs.
- ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
- uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu.
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
- aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē.
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai.
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē.
- minoritātes nesēji mazākumnesēji.
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- fascikuls Mazs sējums, burtnīca.
- lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam.
- biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus.
- ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā.
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
- plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
- hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
- metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2.
- lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
- stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
- metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs.
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- elektronu vadāmība metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība.
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot.
- elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot.
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
- kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1).
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- frekvences modulācija metode radiotehnikā, kur augstfrekvences radioviļņu (nesošo viļņu) frekvence tiek mainīta tā, lai nesējfrekvence atveidotu pārraidītās skaņas frekvenci.
- silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju.
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
- aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos.
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- bīzineica miežu biezputra, ko vāra tikai apsējībās.
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai.
- reseminācija Mikrobioloģijā pārsēšana, pārsējums.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā.
- detektēšana Modulēšana, nesējfrekvences sprieguma vai strāvas signāla pārveidošana modulācijas spriegumā (skaņas vai videofrekvences signālā); informācijas signāla atdalīšana no tā nesējviļņa.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus).
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- mūsāds Mūsējāds, putnuraibumaina seja.
- mumsējs Mūsējais; mūsu.
- mūsejietis Mūsējais.
- mūsietis Mūsējais.
- mūsijais Mūsējais.
- mūsie Mūsējie, mūsu ļaudis.
- mūsējais Mūsējs (saimnieks, dēls).
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
- plīvu pūce nakts plēsēju putns ar visai raksturīgu seju, Latvijā reti.
- nastnesis Nastu nesējs.
- zveņģis Nastu nesējs.
- sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2).
- sarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
- šarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- finansētājs naudas līdzekļu, finansējuma devējs, piešķīrējs
- Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla.
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
- pažļudzināt Nedaudz virspusēji mazgāt.
- redukcijas pneimoplastika nefunkcionējošo plaušu audu izoperēšana progresējošas emfizēmas gadījumā.
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
- hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna.
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
- veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu.
- telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
- ner. met. nerūsējošais metāls (reklāmās).
- CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection).
- CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve.
- CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance).
- CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve.
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- gestor Nesējs; veikalvedis, lietvedis.
- nesājs Nesējs.
- nešuks Nesējs.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos.
- kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
- krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras.
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
- monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
- superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu.
- nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
- sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- ietvarstāds No sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- ģildenis Noliesējis cilvēks.
- ģiltene Noliesējis cilvēks.
- ģiltenis Noliesējis cilvēks.
- svanaris Noliesējis zirgs.
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks.
- izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies.
- nokļimis Noliesējis, novājējis.
- nokļims Noliesējis, novājējis.
- ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks.
- noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns.
- ģilga Noliesējis, vārgs bērns.
- ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns.
- mērdelīgs Noliesējis.
- krabas Noliesējusi govs.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu.
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
- appļaut Nopļaut virsējo daļu.
- foro- Norāda uz nesēju, nešanu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē.
- saģindējis novājējis, noliesējis, novārdzis.
- austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
- bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis.
- perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu.
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
- musonu straumes okeānu un jūru virsējo ūdens slāņu plūsmas, ko izraisa musoni.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
- stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- antagonisms organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
- atsēt Pabeigt sēju.
- nosēties Pabeigt sēju.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja.
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- pakaušgals Pakauša virsējā daļa.
- paķila Paķele - austs, šaurs apsējs (visbiežāk zeķēm).
- sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā.
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
- neauglīga lapa paparžaugiem: lapa bez sporu nesējiem.
- veģetatīva lapa paparžaugu lapa bez sporu nesējiem.
- suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai).
- uzsēja Papildus sēja 1.
- virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana.
- marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
- cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu.
- pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
- muca Parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
- vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas.
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
- alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
- uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras.
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums.
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- aizsaite Pārsējs, apsējs.
- bandāžas saite pārsējs, kas notur ķermeņa locekli vai kādu daļu vajadzīgajā stāvoklī.
- binde Pārsējs; marles saite.
- binte Pārsējs; marles saite.
- fascija Pārsējs.
- pārsēja Pārsējs.
- pārsējums Pārsējs.
- pārsienams Pārsējs.
- pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai.
- polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
- dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- pasējas kultūraugs pasējas kultūra.
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
- pavāršņi Pastalu iešuves, kur auklas iever; kurpju aizsēji, šņores.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi).
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- grupas (partijas) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode produkcijas grupas (partijas) pašizmaksas aprēķināšanai, kur izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts) ir produkcijas grupa (partija).
- darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts).
- pašsēja Pašizsēja.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
- decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu.
- kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt; vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt 1; arī pasējas kultūra.
- piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa.
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- robežakts Pēc patērētāja un piegādātāja vai realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes (vai citu) tīklu piederības robeža.
- gīrēšana Peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja (pie brīviem kursiem).
- duālkarte Perfokarte, kas veic gan datu tehniskā nesēja, gan sākotnējā dokumenta funkciju.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- tiešās darba izmaksas personāla izmaksas, kas tieši saistītas arnoteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā.
- naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
- fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja.
- fanāts Piekritējs, atbalstītājs, karsējs.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- ziedainītis Piens, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu.
- piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu laktu, domu u. tml.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- piešņēpums piesējums.
- stimulēt piešķirt papildatalgojumu, papildfinansējumu.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju.
- brandmajors Pilsētas ugunsdzēsēju priekšnieks.
- pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos.
- reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
- caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu.
- plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
- fitoseīds Plēsējērce.
- phytoseiidae Plēsējērču dzimta.
- paraseiulus Plēsējērču dzimtas ģints.
- phytoseiulus Plēsējērču dzimtas ģints.
- typhlodromus Plēsējērču dzimtas ģints.
- carnivora Plēsēji - zīdītāju klases kārta.
- rhyacophilidae Plēsējmaksteņu dzimta.
- rhyacophila Plēsējmaksteņu dzimtas ģints.
- plēša Plēsējs.
- plēsājs Plēsējs.
- dasyuridae Plēsējsomaiņu dzimta.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- sarcophylus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints.
- thylacinus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints.
- Toxascaris leonina plēsēju cērme.
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- sermuļveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, sīki un vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 11-150 cm, masa - no 100 g līdz 40 kg), 25 ģintis, 64-70 sugu.
- suņveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 70-160 cm, astes garums - līdz 50 cm, masa - 6-75 kg), \~40 sugu.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes").
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas.
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
- grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus.
- plīvurs plēvjains vai ādains izaugums uz paparžaugu lapām, kas sedz sporu nesējus.
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- plisē Plisējums.
- plissē Plisējums.
- labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
- Pastinaca sativa pļavas jeb sējas pastinaks.
- bars Pļavas vai lauka josla, ko apstrādā vienā paņēmienā - pļāvējs nopļauj vienā gājienā, linu plūcējs noplūc, sējējs apber vienā gājumā.
- Biržupe Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
- Pudveize Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
- podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
- kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu.
- amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- desmurģija Praktiskās ķirurģijas nozare - mācība par pārsēju uzlikšanu un izmantošanu.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- izpresēt Presējot izveidot.
- pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums; spiedsavienojums.
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
- sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- uzsainis Prievīte, apsējs.
- pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa.
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
- laukdīdzība procentos izteikta laukā sadīgušo sēklu skaita attiecība pret izsēto dīgstošo sēklu skaitu; ja laukdīdzība vāja, iegūst retus sējumus.
- lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
- gāzu sašķidrināšana process, ko realizē, gāzi atdzesējot zemāk par kritisko temperatūru.
- noskalošana Process, kurā pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos augsnes horizontus.
- nesēja atklāšana process, kura rezultātā lietotājs tiek informēts, ka modems ir identificējis nesēja signālu, kas tam pārraidīts pa telefona līniju no cita modema.
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
- hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
- kausēts siers produkts, kas iegūts, maļot, maisot, kausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, pievienojot vai nepievienojot dažādas piedevas.
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
- anamorfoze Progresējoša attīstība evolūcijas procesā.
- sinartrofīze Progresējoša locītavu ankiloze.
- shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
- progredients Progresējošs, pieaugošs.
- darba zīmējumi (arī rasējumi) projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- tetrahidrokanabinols Psihoaktīva viela sējas kaņepē, kas ilgstoši ietekmē cilvēka psihi.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu.
- cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa.
- neīstā aneirisma pulsējoša maisveida hematoma pēc artērijas sienas plīsuma.
- sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- precīzā sēja punktsēja.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās.
- radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
- lamelārā keratoplastika radzenes virsējo slāņu aizstāšana.
- slāņainā keratoplastika radzenes virsējo slāņu aizstāšana.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
- Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
- Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
- raķešlidmašīna Raķešnesēja lidmašīna.
- raķeškuģis Raķešnesējs kuģis.
- izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
- pārrasēt Rasējot nokopēt (rasējumu).
- pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
- nominālā virsma rasējumā uzrādītā virsma, kurai nav izmēra un formas novirzes.
- izpildrasējums rasējums (zīmējums), kas attēlo faktiski izbūvēto būvi vai izgatavoto detaļu, iekārtu.
- plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība.
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
- sējas raude rauda, kas nārsto ap sējas laiku.
- rauslis Rausējs, mantrausis; alkata.
- noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
- tiešās ražošanas izmaksas ražošanas procesā radušās izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās.
- miotubulārā miopātija reta lēni progresējošas, iedzimtas miopātijas forma (iespējama autosomali dominanta vai recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): slimība manifestējas jau dzimšanas brīdī.
- smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
- apmežojums Rezultāts --> apmežot; sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
- Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- urkņāties Rīkoties, darboties (piemēram, kopjot, apstrādājot zemi, sējumus); rušināties.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
- tālrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 25 līdz 70 centimetriem.
- tuvrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 6 līdz 9 centimetriem.
- rindsējmašīna Rindsējai konstruēta sējmašīna.
- gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
- manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
- kroņsusējieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Kroņa Susēja" iedzīvotāji.
- sarīvēties Rīvējot, masējot saziesties.
- Ope Romiešu mitoloģijā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dieviete.
- Saturns Romiešu mitoloģijā - laika, sējumu un auglības dievs.
- Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
- airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- pārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic divās vidēs; pirmajā vidē rūdīšanas ātrumam jābūt lielākam par kritisko rūdīšanas ātrumu, no 400–300 °C temperatūras detaļu pārliek otrā, lēnāk dzesējošā vidē.
- zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība.
- augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība.
- mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem.
- raikot Rudzu laukā pēc sējas vilkt vagas.
- atsēte Rudzu sēja papuves vīķājā.
- termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- iepost Sagatavot tīrumu sējai.
- druvas spaids saimniekošanas veids, kad visiem ciema zemniekiem bija reizē jāsēj un reizē jānovāc raža.
- pažarniecisks Saistīts ar ugunsdzēsējiem.
- saisteklis Saite, apsējs.
- bikšaukla Saite, lenta ar ko bikses sēja (jostas vietā).
- saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām.
- kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
- (dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
- nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
- kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
- rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti.
- misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
- kausējums Sakausējums.
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
- presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā.
- ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums.
- atsēt Sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties.
- nausis Saku sasējums augšā.
- aplabot Salabot pavirši, virspusēji.
- Salate Salāte, Dienvidsusējas pieteka.
- pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
- korēmija Sāniski saaugušu konēdijnesēju kopa.
- profilētais saplāksnis saplāksnis, ko iegūst, presējot speciālajā presformā.
- Pisum sativum ssp. arvense sārtziedu sējas zirnis.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- rūsis Sarūsējis dzelzis, plīts riņķis.
- atrūsināt Sarūsējot nokrist.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta.
- apsārtoties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., pieļaut, ka āda kļūst sārta.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- hemolimfmezgli Savdabīgi limfmezgli, kuriem bieži nav ne pienesēja, ne aiznesēja limfvada; to sinusos ir eritrocīti.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
- izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā.
- kristalizācijas centri savstarpēji saistītu atomu grupa, kas veidojas, pārdzesējot materiālu zem kristalizācijas kritiskās temperatūras; atomu izvietojums un starpatomu attālums kristalizācijas centrā līdzīgs to izvietojumam un attālumiem kristāliskā režģī.
- bijekcija Savstarpēji viennozīmīgs (abpusējs jeb bijektīvs) attēlojums starp divām kopām.
- starpbanku attiecības savstarpējie banku darījumi, kas balstās uz abpusējām interesēm.
- mutuāls Savstarpējs; abpusējs.
- magnētiskā lenšatmiņa secīgas piekļuves atmiņa, kas par datu nesējvidi izmanto magnētisko lenti; lenšatmiņa.
- lenšatmiņa Secīgās piekļuves atmiņa, kas par datu nesējvidi izmanto magnētisko lenti; magnētiskā lenšatmiņa.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā.
- rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās.
- punktsēja sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras; precīzā sēja.
- sējava sēja^1^.
- sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
- baltais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sarkanais sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- vēra āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais ābols sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- Trifolium sativum sējas āboliņš.
- skarainās auzas sējas auza ("Avena sativa").
- Avena sativa sējas auza.
- Daucus sativus sējas burkāns.
- Daucus carota ssp. sativus sējas burkānu pasuga.
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam); galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- Dipsacus sativus sējas dipsaks.
- Fagopyrum esculentum sējas griķis.
- Cucumis sativus sējas gurķis.
- vasarāju idra sējas idra.
- Camelina sativa sējas idra.
- pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa").
- Medicago sativa sējas jeb zilā lucerna.
- latveika sējas kaņepe.
- Cannabis sativa sējas kaņepe.
- Coriandrum sativum sējas koriandrs.
- Linum usitatissimum sējas lins.
- zilā lucerna sējas lucerna.
- Nigella sativa sējas nigella.
- slejsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās (3); lentsēja.
- lentsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās; slejsēja.
- Pastinaca sativa ssp. sativa sējas pastinaka pasuga, kas tiek plaši kultivēta arī Latvijā.
- pļavas pastinaks sējas pastinaks.
- Oryza sativa sējas rīss.
- Secale cereale sējas rudzis.
- prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- parastā prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum").
- Panicum miliaceum sējas sāre.
- Ornithopus sativus sējas seradella.
- šķēpiņvārna sējas vārna jeb krauķis ("Corvus frugilegus").
- joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem.
- Vicia sativa sējas vīķis.
- Pisum sativum sējas zirnis.
- Anser fabalis sējas zoss.
- risējs sējējs^1^.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- pneimatiskā sējmašīna sējmašīna ar pneimatisko sējaparātu.
- tālrindsējmašīna Sējmašīna tālrindsējai.
- tuvrindsējmašīna Sējmašīna tuvrindsējai.
- viensēklas sējmašīna sējmašīna, kas paredzēta precīzai sēklu izsējai pa vienai noteiktā attālumā un dziļumā.
- sējamā mašīna sējmašīna.
- pārsēt sējot šķērsot robežu un iesēt ārpus sava lauka.
- Chrysanthemum segetum sējuma krizantēma.
- savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
- rezidents sējums sējums, kurā izvietots sistēmas katalogs un operētājsistēmas kods.
- šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai.
- biontizācija Sēklu dzīvināšana pirms sējas, apslacinot tās ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem vai mērcējot tajos.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā.
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
- bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
- mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
- sporangijsporas Sēņu sporas, kas attīstās sporangijos (atšķirībā no konīdijsporām, kas veidojas uz konīdijnesējiem).
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu.
- hekelisms Shematisks dzīvnieku valsts izcelsmes vispārināts un virspusējs skaidrojums.
- sieciņvieta Sieciņa vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (1/6 pūra) labības.
- siekvieta Sieka vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- apšūta karkasa siena siena no koka karkasa ar abpusēju vai vienpusēju dēļu apšuvumu un siltumizolācijas materiāla pildījumu starp karkasu un apšuvumu.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- virslindraki Sieviešu virsējie svārki.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- atšķiramība Sīku detaļu fiksējuma kvalitāte attēlā, ko nosaka optiskās sistēmas atšķirtspēja un attīstīšanas procesa kvalitāte.
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
- aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
- siltumpārnese Siltumapmaiņa starp diviem siltumnesējiem, kas atdalīti ar sieniņu vai fāžu saskares virsmu.
- celīts Siltumizturīgs celulozes preparāts; arī nesējmateriāls analītiskajā hromatogrāfijā.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- darbviela Siltumnesējs - kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltumapmaiņu.
- siltumnesis Siltumnesējs.
- rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
- polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli.
- fenolsveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; fenolformaldehīda sveķi.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
- skaidrens skaidrs laiks ar nelieliem mākoņiem vai miglu; tāds, kad lietus piles kondensējas it kā skaidrās debesīs.
- audioieraksts Skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi.
- optiskais skaņas ieraksts skaņas ieraksts, fiksējot skaņas modulācijas fotogrāfiska attēla veidā.
- amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija.
- skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.
- skaņnesis Skaņu ieraksta nesējs.
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses: skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā.
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
- metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
- dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
- biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji.
- militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās.
- kognitīvi biheiviorālā terapija sociālā darba modelis, kurā fokusējas uz attiecībām starp domām, jūtām un uzvedību.
- Pinterest sociālo grāmatzīmju vietne, kura ļauj pievienot un aprakstīt saiti uz attēlu vai video citos tīmekļa resursos, kā arī pašam pievienot un aprakstīt attēlus, tādējādi veidojot personīgas kolekcijas par sev interesējošām tēmām.
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys").
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- tempelis Spāru nesējs lubu jumtā.
- ugunsdzēsības automobilis speciāli aprīkots automobilis ugunsdzēsēju apkalpes, dzēšanas līdzekļu un iekārtu nogādāšanai ugunsgrēka vietā.
- rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
- tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai.
- hirotēka Spirālais rokas pirkstu pārsējs.
- katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā.
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- folikulārais impetigo stafilokoku ierosināts virspusējs matu folikulu sastrutojums u. c.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- standartizmaksas Standarta izmaksu nesēja (kalkulācijas objekta) normatīvās izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz resursu standartapjomu un katra veida resursu standartcenu vai likmi; normatīvās izmaksas.
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
- vara kabeļu dalīto datu saskarne standarts CDDI - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
- interkrurāls Starpkājiņu, piem, virspusējā cirkšņa gredzena starpkājiņu šķiedras.
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu.
- etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
- verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem.
- denonsēšana Starptautiska līguma izpildes vienpusēja pārtraukšana atbilstoši līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
- pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas, arī vientulība.
- uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt.
- bezatspoļu stelles stelles, kurās audu nesējs nesatur rezerves audu uztinumu.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- stikla masa stikla kausējums.
- stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot.
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā.
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības.
- uzskriedināt Strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām.
- RPGN Strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis").
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- formatēt strukturēt datu nesēju (disketi, zibatmiņu u. tml.) un ierakstīt uz tā speciālu vadības informāciju.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
- alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
- Sussey Susēja.
- Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- mēmās pankūkas svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
- mēmā putra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
- mēmā biezputra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
- tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
- diagonālā krustsēja šāda sēja pa lauka diagonālēm.
- dzebru josta šādā tehnikā austa abpusēji pušķota josta.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta).
- ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
- dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās.
- krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
- aukstumnesējs šķidrums, kas cirkulē aukstuma iekārtas sistēmā un aizvada siltumu no dzesējamās vides uz aukstummašīnu.
- minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
- krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
- slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- gnēze Tā kāposta vai kāļa virsējā daļa, no kurienes aug lapas.
- ķimpī Tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo; kāsī.
- kāsī Tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo.
- acefāla sabiedrība tāda sabiedrība, kam nav centralizētas politiskās varas nesēja.
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- biržaiņš Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
- aksonometrisks Tāds attēls (parasti rasējums), kas plaknē attēlo telpisku figūru tā, lai vienlaicīgi redzētu objekta trīs dimensijas.
- eitektika Tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
- platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem); tālrindu.
- tālrindas Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem).
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura; virspusējs; formāls, nebūtisks.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
- starpsējumu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sējumiem.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- dzelzinis Tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem.
- viņējs Tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu).
- sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
- viņējs Tāds, kas ir pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš.
- jūsāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- jūsejāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- jūsējāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- pusādas Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu).
- pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
- sfigmoīds Tāds, kas līdzīgs pulsam; pulsējošs.
- jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs (parasti par sējumu, tinumu); vaļīgs.
- apolitisks Tāds, kas neinteresējas par politiku, izvairās no tās.
- pirmssējas Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms sējas.
- pirmskolhozu Tāds, kas pastāvēja, norisēja pirms kolhozu nodibināšanas.
- priekšpadomju Tāds, kas pastāvēja, norisēja pirms padomju iekārtas nodibināšanās; pirmspadomju.
- starpkolhozu Tāds, kas pastāvēja, norisēja starp kolhoziem.
- supra- Tāds, kas saistītas ar virsēju pozīciju, augstākās pakāpes darbību.
- četrsējumu Tāds, kas sastāv no četriem sējumiem.
- daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
- divsējumu Tāds, kas sastāv no diviem sējumiem.
- piecsējumu Tāds, kas sastāv no pieciem sējumiem.
- trīssējumu Tāds, kas sastāv no trim sējumiem.
- vairāksējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem sējumiem.
- viensējuma Tāds, kas sastāv no viena sējuma.
- heterocentrisks Tāds, kas vairāk interesējas par citiem nekā par sevi.
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita; pretstats: virsējais.
- metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
- pārsienams Tāds, ko lieto par pārsēju.
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
- pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
- Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas.
- iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas; tapsējot izklāt (parasti sienas).
- ģiemesls Tārps, kas izēd rudzu sējumu rudenī.
- rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī.
- krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot.
- čavini Tauta, kas no 9.-2. gs. p. m. ē. dzīvoja Dienvidamerikā un bija viena no Andu kultūras nesējām ar reliģisko centru Čavinā.
- riteņu pārlikšana tehniskās apkopes operācija, kad riteņi tiek samainīti vietām. Regulāra riteņu pārlikšana veicina riepu vienmērīgu dilšanu. Riteņu pārlikšana no vienas puses uz otru nav piemērojama, ja protektora rakstam ir vienpusēja virzība.
- rasēšana tehnisko zīmējumu radīšana, ievērojot rasējumu izveides standartus, izmantojot noteiktus paņēmienus un pieņemtos apzīmējumus.
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
- asētava Telpa, darbnīca asējumu izgatavošanai.
- rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
- griesti telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums.
- tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī.
- uzliesmošanas temperatūra temperatūra, kurā, vielu karsējot, tās tvaiki uzliesmo, bet degšana neturpinās; izmanto šķidro naftas produktu un gaistošu vielu ugunsbīstamības noteikšanai.
- kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja.
- sigmatika Teorētiska saikne starp zīmi un objektu, ko tā apzīmē, resp., zīmes nesēju.
- trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C).
- sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
- hromtērauds Tērauds ar hroma piekausējumu.
- molibdentērauds Tērauds ar molibdēna piekausējumu.
- niķeļtērauds Tērauds ar niķeļa piekausējumu.
- volframtērauds Tērauds ar volframa piekausējumu.
- tomastērauds Tērauds, ko iegūst, tomasējot čugunu.
- objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu.
- parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.).
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana.
- ekstrudāts Termoplasta kausējums vai gumijas maisījums, kas izspiests no ekstrūdera caur formējošo elementu.
- polivinilacetāli Termoplastiski polimēri, ko iegūst, polivinilspirtu kondensējot ar aldehīdiem (piem., polivinilformāls, polivinilbutirāls).
- poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
- tēsējinstruments Tēšanai piemērots griezējinstruments - tēsējgrieznis, zobtēsis u. c.
- relatīvās tiesības tiesības, kuru nesējiem atšķirībā no absolūtām tiesībām pretī stāv personas (personu) noteiktie pienākumi; tās ir saistību tiesības, t. i. tiesības, kas izriet no līgumiem, juridiskiem faktiem, uz kā pamata rodas konkrēto personu saistību tiesiskās attiecības utt.
- suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas.
- tīrsēja Tikai vienas sugas, šķirnes augu sēklu sēja.
- attālās piekļuves maršrutētājs tīkla ierīce, kas privātās līnijas vai publiskos datu nesējus savieno ar attālām iekārtām (abos datu nesēja galos) un nodrošina protokola konversiju starp lokālo un teritoriālo datoru datoru tīklu.
- retinoshīze Tīklenes šķelšanās; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
- retinoshize Tīklenes šķelšanās: juvenilās formas gadījumā notiek nervšķiedru slānī, pieaugušo formas gadījumā - ārējā tīklveida slānī; traucējumi parasti ir labdabīgāki un lēnāk progresējoši nekā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
- tīkliņsaite Tīklveida saite (pārsējiem, to fiksēšanai).
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
- birzs Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā.
- birzis Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā.
- apsējības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc sējas pabeigšanas.
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām.
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
- traktorsējmašīna Traktorvilkmes sējmašīna.
- transportētājs Transportieris (2) - 180 grādos sadalīta pusapļa veida ierīce leņķu mērīšanai rasējumā vai to konstruēšanai.
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
- čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets.
- ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
- šķērsinis trīsstūrveida lakats, ko jaunas meitenes vasarā sēja ap galvu.
- apaļstrope Troses gala gredzenveida spleisējums.
- spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas.
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
- kondensācijas turbīna tvaika turbīna, kurā attvaika kondensācija notiek ar ūdeni dzesējamā kondensatorā.
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- čurgulains Ūdenī iedarbībā kļuvis caurumains (izrūsējis).
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula.
- laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
- termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
- pažarnieks Ugunsdzēsējs.
- požarņiks Ugunsdzēsējs.
- ugunsdzēsēji Ugunsdzēsējs.
- ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
- špricmāja Ugunsdzēsēju depo.
- spricūzis Ugunsdzēsēju depo.
- sējuma iezīme unikāls apzīmējums, kas viennozīmīgi identificē sējumu.
- rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
- renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
- pičāpaunā Uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli).
- pletdzelze Uz plīts karsējams gludeklis.
- sporodohijs Uz spilvenveidīga hifu pinuma izaugušu konīdijnesēju kopa.
- noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
- furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai.
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- attēls uzņemamās vides ainas fiksējums filmas emulsijas slānī.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot.
- Gārsenes dzirnavezers uzpludināts uz Dienvidsusējas upes Gārsenes pagastā, platība — \~18 ha.
- sārņu tufs uzpūsts, porains materiāls, ko iegūst, strauji dzesējot metalurģiskos sārņus; lieto par vieglo betonu pildvielu.
- paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- sadalītājs Vadības sistēmas ierīce, kas maina enerģijas nesēja (darba šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmas virzienu.
- sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli.
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
- pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
- konvolūts Vairāki viens no otra neatkarīgi izdoti iespieddarbi vienā iesējumā.
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
- iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls.
- parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegādi veikals nodrošina pēc pircēja pasūtījuma.
- metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
- sleja Vairāku rindu kopums (sējai vai stādīšanai).
- mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību.
- mērdeklis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- mērģis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- begons Vājš, izkāmējis, noliesējis zirgs.
- krapants Vājš, noliesējis zirgs.
- mērdele Vājš, noliesējis, izbadējies dzīvnieks.
- kancka Vājš, noliesējis, izdilis.
- kuds Vājš, noliesējis.
- starptautiskā sadarbība valsts darbība divpusējo un daudzpusējo attiecību kārtošanā.
- izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt.
- vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās.
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
- CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
- kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
- konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā.
- fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- misiņš Vara un cinka sakausējums.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras.
- nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
- niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
- ģilda Vārgs, noliesējis cilvēks.
- Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka.
- Vārsgūne Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
- Varzgune Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
- kraņa Vecs noliesējis zirgs.
- diliņš Vecs, noliesējis zirgs.
- klamburis Vecs, noliesējis zirgs.
- krabiņš Vecs, noliesējis zirgs.
- čumalka Vecs, sarūsējis trauks.
- gagainis Vecs, vājš, noliesējis zirgs.
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- sēties Veikt sējas darbus.
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs").
- jāņrāceņi Vēlie rāceņi, ko sēj ap Jāņiem.
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
- asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
- melnā vētra vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep.
- videoierakste Videosignāla ierakste magnētiskajā lentē, optiskajā jeb lāzera videodiskā vai citā informācijas nesējā, lai šo signālu pēc vajadzības varētu reproducēt (ar videomagnetofonu, videoatskaņotāju).
- plenāriji Viduslaikos lietotas grāmatas, kas apvienoja vienā sējumā kādas vienas nozares tekstus.
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
- Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā.
- marlija Viegla, visai reta kokvilnas vai linu drēbe, ko izmanto ievainojumu apsējumiem u. c.; marle.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās.
- silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
- viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt.
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
- aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu.
- šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
- plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- ranga viena no divām spīļu arkla daļām, pie kuras ar atsēju piesien ilksi.
- antimērs Viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām, piem., bilaterāli simetriska pāra orgāns.
- ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
- cementīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu strukturālajām sastāvdaļām, dzelzs karbīds.
- trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
- spēcināšanas pieeja viena no kritiskā sociālā darba pieejām, kas fokusējas uz stigmatizētiem un ievainojamiem indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienām, lai sekmētu to personiskā, starppersonu, sociālekonomiskā un politiskā spēka vairošanu, kā arī veicinātu spēju mainīt un uzlabot savus apstākļus.
- bērze vienā reizē ar roku apsējama platība.
- pussējums Viena sējuma puse atsevišķas grāmatas veidā.
- monokls Vienas acs apsējums ķirurģijā.
- atsēte Vienas labības sēja otru gadu tai pašā laukā.
- heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- auss Vienlemeša arkla apvērsējs.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
- monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris).
- dziļā plaisa vienpusēja plaisa, kas sniedzas apaļkokos virs 1/10 no gala diametra un apaļos sortimentos – dziļāk par 7 cm, zāģmateriālos vai detaļās – dziļāk par 5 mm, bet zāģmateriālos un sortimentos, kuru biezums ir lielāks par 50 mm, – dziļāk par 1/10 no biezuma.
- mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
- Mēbiusa lapa vienpusēja virsma, ko iegūst, otrādi salīmējot taisnstūrveida lentes galus.
- finieru slīpsadars vienpusējas fazītes (šļaupuma) noņemšana no finiera šķērsmalas.
- hemiopalģija Vienpusējas sāpes acī un galvā.
- katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām.
- plānkonkava lēca vienpusēji ieliekta optiska lēca.
- plānkonveksa lēca vienpusēji izliekta optiska lēca.
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
- denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi.
- unilaterāls Vienpusējs - tikai no tēva vai tikai no mātes puses.
- vienpusīgs Vienpusējs (1).
- vienpusīgs Vienpusējs (2).
- atteikšanās no mantojuma vienpusējs darījums, kas apliecina brīvas gribas izpausmi nepieņemt mantojumu.
- atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
- sterigma Viens no bazīdiju vai konīdijnesēju izaugumiem, uz kuriem attīstās sporas.
- Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- pretraķešu komplekss viens no galvenajiem pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem, kurā ietilpst pretinieka raķešu iznīcināšanas līdzekļi ar nesējraķetēm, starta iekārtas, radiolokācijas stacijas, komandpunkts.
- astnesējs Viens no līgavas (arī karalienes, princeses u. tml.) šlepes nesējiem.
- kā kurmis alā vientuļi, nošķirti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- škāde Vieta (parasti sējums, ganības), kur var radīt mateiālu zaudējumu.
- dzīves vieta vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties.
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa; pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
- smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.).
- šrafēt Vilkt rasējumā tievas paralēlas līnijas (piemēram, ēnojuma parādīšanai).
- sarzis Vilnas audums atlasa sējumā, ko lieto mēbeļu pārvelkamiem, drēbju kurpēm u. tml.; saržs.
- villkārsis Vilnās kārsējs.
- vilnkārsis Vilnās kārsējs.
- karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne.
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- virskārta Virsēja (ka) kārta.
- virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti pārtikas produktam).
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam); arī virsa (1).
- kamara Virsējā krējuma kārta rūgušpienam.
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei.
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
- zeme Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
- virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
- virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm.
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
- virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
- virss Virsējā, augšējā daļa (priekšmetam).
- virsmala Virsējā, augšējā mala.
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
- virsslānis Virsējais (kā) slānis (2).
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
- sporineica virsējais sānu baļķis koka guļbūvē spāru uzlikšanai.
- virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals.
- virsdejs Virsējais.
- virsdijais Virsējais.
- virsijais Virsējais.
- virsijs Virsējais.
- virsuvējais Virsējais.
- gailīši Virsējie salmu kūļi jumta segumā.
- uzspārnis Virsējie spārni (vabolei).
- epidermoplastika Virsējo ādas slāņu pārstādīšana.
- virsuvejs Virsējs, virsējais.
- virsnējs Virsējs.
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir.
- eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda.
- panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem.
- piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu).
- žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
- sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt).
- satreibēt virspusēji padarīt.
- uzstingt Virspusēji sasalt.
- zemi saskrīpot virspusēji uzart.
- uzdarvot Virspusēji, mazāk rūpīgi darvot.
- paviršu Virspusēji, pavirši.
- pārkraistīt Virspusēji, vāji mēslot.
- bubonis Virspusējo limfātisko mezglu izteikts iekaisums; iekaisis limfātiskais mezgls.
- virsmisks virspusējs (1).
- virspusīgs Virspusējs (1).
- episklerīts Virspusējs sklēras iekaisums.
- pirža virspusējs, viegla satura cilvēks.
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus.
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
- visnesīte Visa nesēja (upes epitets).
- pleiroparietopeksija Viscerālās pleiras fiksācija pie parietālās, fiksējot plaušas pie krūškurvja sienas.
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos.
- simazīns Vispārējās un selektīvās iedarbības herbicīds, iznīcina vārpatu u. c. nezāles ābeļu, jāņogulāju un ērkšķogulāju stādījumos, lieto arī granulētā veidā īsmūža nezāļu apkarošanai kukurūzas un zirņu sējumos.
- chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku.
- virspusējība Vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusība.
- virspusība Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusējība.
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts).
- kopapraksts Visu bibliotēkā esošo daudzsējumu, turpinājumu vai periodiska izdevuma sējumu, numuru u. tml. apraksts, kam pamatā ir izdevuma kopējais nosaukums.
- geneta Viveru dzimtas ģints ("Genetta"), nelieli plēsēji, 6-9 sugas, gk. Āfrikas tropiskajos mežos un savannās, Eiropas dienvidrietumos 1 suga.
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi.
- pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
- virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu.
- Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Dzirnavupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
- Sudmalupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
- Sudmaļupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
- Sudmalstrauts Zasas upe, Ziemeļsusējas pieteka.
- pacelne Zeķes apsējs ap ceļgalu; prievīte.
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
- dēdējumgaroza Zemes garozas pati virsējā kārta, kurā izpaužas iežu dēdēšanas procesi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- sieceņvieta Zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (aptuveni 0,13 kubikmetriem) labības.
- veļamais blučs zemes veltnis, bluķis sējumu pievelšanai.
- šinē Zīda audums atlasa sējumā, kam meti pirms aušanas iespiežot raibi izkrāsoti.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
- hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas.
- sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon").
- jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera.
- tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos.
- lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- surikats zīdītāju tipa plēsēju kārtas mangustu dzimtas suga ("Suricata suricata"), neliels dzīvnieks, kas savvaļā sastopams Dienvidāfrikas pustuksnešos.
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
- vēdeklis ziedkopa ar vienu sānasi katrā zarojuma vietā, zarojumu vienā plaknē un abpusējiem zariem.
- Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā.
- Mazsusēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka.
- Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts.
- Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
- Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m.
- Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize.
- Landzānu upīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - \~7 km.
- Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte.
- Vīpīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - \~10 km.
- Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- koroftīze Zīlītes progresējoša sašaurināšanās.
- ultramarīns zils pigments, ko iegūst, sakausējot kaolīnu ar sodu, sēru un dažām citām izejvielām.
- dzīves karte zīmējums, grafiks, shēma, kas vizuāli attēlo cilvēka ceļojumu cauri dzīvei, fiksējot svarīgākos notikumus un pieredzi, katram atrodot atbilstošu apzīmējumu un simbolu vai attēlu, kā arī pierakstot laiku un vietu.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- plausējs Ziņu izpaudējs, pienesējs.
- plausis Ziņu izpaudējs, pienesējs.
- rogatijs Ziņu pienesējs administrācijai.
- sikofants Ziņu pienesējs, spiegs; melīgs sūdzētājs.
- stukačs Ziņu pienesējs; nosūdzētājs.
- štukačs Ziņu pienesējs; sūdzētājs.
- kamstavi Zirga kakla virsējā mala.
- anthoseus Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
- cementoklāzija Zoba saknes cementa progresējoša resorbcija.
- zobeņnesis Zobena nesējs.
- zobu tēšana zobu apstrāde ar tēsējinstrumentu.
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly.
- zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai.
- tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla.
- dabiskā žāvēšana žāvēšana, kurā nenotiek siltumnesēja un žāvējamā materiāla kustība.
- foliografija Želatīna foliju asējums, ko izmantoja iespiedumdarbos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sēj..