Paplašinātā meklēšana
Meklējam ego.
Atrasts vārdos (271):
- ego:1
- čego:1
- lego:2
- lego:1
- Fuego:1
- begot:1
- degot:1
- ģegot:1
- ģegot:2
- ķegot:1
- negot:1
- ņegot:1
- žegot:1
- mirego:1
- begona:1
- begons:1
- begoņi:1
- cegone:1
- čegone:1
- čiegot:1
- Degole:1
- degona:1
- degons:1
- degoņa:1
- degoši:1
- degošs:1
- degots:1
- diegot:1
- džegot:1
- ģegots:1
- iegore:1
- megoms:1
- megone:1
- miegot:1
- negods:1
- Negojs:1
- negoža:1
- negoži:1
- stegot:1
- stegot:2
- špegot:1
- zegoze:1
- žmegot:1
- egoisms:1
- egoists:1
- Galjego:1
- apķegot:1
- atķegot:1
- begonia:1
- begonis:1
- Bregova:1
- čegonis:1
- Degorna:1
- driegot:1
- dzegoze:1
- iegodāt:1
- iegodēt:1
- iegodīt:1
- iegomīt:1
- iegoris:1
- ieķegot:1
- izķegot:1
- Kregona:1
- legonga:1
- miegoga:1
- miegojs:1
- miegons:1
- miegoņi:1
- miegots:1
- negodis:1
- negodns:1
- Negomba:1
- Negombo:1
- nosegot:1
- Oregona:1
- paķegot:1
- piegoze:1
- Pregoļa:1
- regonis:1
- sniegot:1
- spiegot:1
- uzķegot:1
- egotisms:1
- Sandjego:1
- superego:1
- aegolius:1
- aizķegot:1
- apmiegot:1
- begonija:1
- Begovata:1
- Donegola:1
- egregors:1
- ģegoties:1
- iegoznis:1
- Jegorova:1
- kliegoņa:1
- Legonovo:1
- miegogas:1
- miegonis:1
- negodība:1
- negodīgs:1
- Negotina:1
- nomiegot:1
- Ņegocins:1
- ņegoties:1
- paregone:1
- paregons:1
- pegomyia:1
- peregons:1
- piegodāt:1
- piegodēt:1
- pulegons:1
- regolīts:1
- Segovija:1
- sniegoga:1
- sniegoņa:1
- sniegots:1
- spriegot:1
- Stšegoma:1
- Tēlegons:1
- Tīregoda:1
- žegoties:1
- egofonija:1
- egoicisms:1
- egomānija:1
- egopātija:1
- egoteisms:1
- alegorija:1
- archegoni:1
- coregonus:1
- degontiņš:1
- diegoties:1
- dregoviči:1
- dzegozine:1
- gregorika:1
- Hillegoma:1
- iegodināt:1
- iegorains:1
- iegozties:1
- izspiegot:1
- Jegoriški:1
- Jegorlika:1
- Jegorovka:1
- Legozjēra:1
- miegoties:1
- negodnīca:1
- Ņegovudža:1
- pārdegojs:1
- paregonis:1
- sniegodze:1
- sniegonis:1
- spregonis:1
- stegobium:1
- stregonis:1
- uzspiegot:1
- egoistisks:1
- aegopodium:1
- aizmiegots:1
- alegorisks:1
- alegorisms:1
- alegoristi:1
- allegorija:1
- apžegoties:1
- arhegonijs:1
- baddzegoze:1
- begoniales:1
- degolnieki:1
- gregoriāņi:1
- gregorisks:1
- iegodīties:1
- iegomīties:1
- iegorīties:1
- iežegoties:1
- izžegoties:1
- Jegoriškas:1
- Jegoriškys:1
- kategorija:1
- megommetrs:1
- negociants:1
- negodīgums:1
- negodnieks:1
- negodudīda:1
- negotiatio:1
- nospriegot:1
- nožegoties:1
- paregojums:1
- pažegoties:1
- pegoloģija:1
- piegodināt:1
- saspriegot:1
- spiegošana:1
- stegozaurs:1
- striegonis:1
- telegonija:1
- Ugļegorska:1
- Albinjāzego:1
- allegorisks:1
- apmiegoties:1
- arhegoniāls:1
- arhegoniāti:1
- atmiegoties:1
- badadzegoze:1
- begoniaceae:1
- Beilegovora:1
- coregonidae:1
- Daļņegorska:1
- dzegozelēns:1
- Hercegovina:1
- iemiegoties:1
- izopulegols:1
- Jegorjevska:1
- kategoriāls:1
- kategorisks:1
- kategorisms:1
- kategorizēt:1
- Mončegorska:1
- Montegobeja:1
- negociācija:1
- negociators:1
- nodžegoties:1
- nomiegoties:1
- noziegotājs:1
- Ņeftegorska:1
- Oļeņegorska:1
- pamiegoties:1
- pārspriegot:1
- phegopteris:1
- prolegomena:1
- Riogaļegosa:1
- samiegoties:1
- Sjenfuegosa:1
- spriegojums:1
- spriegotājs:1
- stegokefali:1
- stegosaurus:1
- Vesjegonska:1
- egocentrisks:1
- egocentrisms:1
- aizmiegoties:1
- alegoriskums:1
- antilegomena:1
- antilegomeni:1
- Djegogarsija:1
- Djegosvaresa:1
- Garžlegonese:1
- izspiegotājs:1
- neskvegonīts:1
- prolegomenas:1
- Riogaljegosa:1
- sniegogulājs:1
- stegocefālis:1
- stegocephala:1
- Vinipegosiss:1
- egodistonisks:1
- egosintonisks:1
- kamolbegonija:1
- kategoriskums:1
- nospriegojums:1
- Soļvičegodska:1
- egocentriskums:1
- kategorizācija:1
- kategorizēšana:1
- Medvežjegorska:1
- pretspiegošana:1
- Sjudadovregona:1
- Boļšojjegorlika:1
- kiberspiegošana:1
- negociabilitāte:1
- pamatkategorija:1
- hapakslegomenons:1
- spriegotājierīce:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1166):
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- anagoģija Alegoriska tulkošana.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- allegorisks Alegorisks.
- alegorisms Alegoriskums.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
- Garauši Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā.
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Beisitija Apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukingsa Apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Florensa Apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okridža Apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Osvīgo Apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolīdo Apdzīvota vieta ASV ("Toledo"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- kauns Apkaunojums; arī negods.
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku.
- apsamiegāties Apmiegoties.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
- branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
- ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
- kartuša Ātri sadegoša auduma maisiņš pulvera lādiņam.
- zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- ciklops Automašīna ar vienu degošu lukturi.
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- Symphoricarpos albus baltā sniegoga.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- leduspuķe Begonija.
- šķīblape Begonija.
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
- begoņi Begonijas ("Begonia").
- begoniaceae Begoniju dzimta.
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
- begoniales Begoniju rinda.
- Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri").
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis").
- mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida").
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii").
- negoža Bezgodis, negodis.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku).
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales).
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus).
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem).
- bodīte Blēdība, negodīga rīcība.
- bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā.
- BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods.
- BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods.
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Begonia boweri Bovera begonija.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
- nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- glūnētājs Cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa.
- glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala.
- uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
- spiegošana Darbība --> spiegot.
- pretspiegošana Darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus.
- kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
- laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
- izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
- personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
- spriegotājs Darītājs --> spriegot.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli.
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums.
- sudrabs dažu apbalvojumu otrās kategorijas apzīmējums.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- ūdenspagale Degoša malkas pagale.
- nodega Degoša skala pārogļojies gals.
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa).
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- ugunssārts Degošs sārts.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
- sveilīgs Degošs.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
- pārdegt Degot pārdalīties.
- pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- spraislāt Degot sprakšķēt.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
- ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai.
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā, garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Dūnnanaula Donegola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Symphoricarpos doorenbosii Dorenbosa sniegoga.
- Begoni dregei Drega begonija.
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu.
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- loka dzēškamera elektrisko aparātu konstrukcijas elements starp kontaktiem degošā loka izstiepšanai, sadalīšanai un dzēšanai.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km.
- Vinipegosiss Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
- apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību.
- sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
- tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process.
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
- solipsisms galējs egoisms, egocentrisms.
- Gaļega Galjego - upe Spānijā.
- pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
- jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium").
- podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria").
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra.
- figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks.
- meklētājprogramma Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
- pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- Grēgorija Gregora.
- Thunbergia gregorii Gregorī tunbergija.
- gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs.
- metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados.
- gregoriāņu dziedājumi gregoriskie dziedājumi.
- korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe).
- vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem).
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas.
- spriegotājierīce Ierīce (kā) spriegošanai.
- trossavilcējs Ierīce vanšu un štagu nospriegošanai, izmantojot taļļās ievērtas troses.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- spriegotājs Ierīce, iekārta (kā) spriegošanai.
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā.
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- Begonia cuccullata ilgziedīgā begonija.
- Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.).
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
- izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu).
- viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata; arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- izšnoķerēt Izošņāt, izspiegot, izokšķerēt.
- izžūķerēt Izpētīt, izdibināt, izošņāt, izspiegot.
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- fui Izsaka kategorisku noliegumu.
- vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
- stalkot izsekot, izspiegot.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- uzspiegot Izspiegot.
- vancka Izspiegotāja.
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
- apmurdzis Kā apmiegojies, apmulsis.
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
- Begonia x tuberhybrida kamolbegonija.
- Begonia rex karalsikā begonija.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki.
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
- kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi).
- matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
- praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
- kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem.
- protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- protests Kategorisks iebildums (pret ko).
- ultimatīvs Kategorisks.
- kategorisms Kategoriskums.
- ultimatīvums Kategoriskums.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums.
- apkauns Kauns, negods.
- apsaziesties Kļūt negodīgam.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.).
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
- drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
- baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus").
- maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea").
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- dzenošais lādiņš lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
- Gregora kalendārs laika skaitīšanas jaunais stils, ko 1582. g. ieviesa pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
- Sniega māte latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu.
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
- ledine Leduspuķe ("Begonia").
- bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
- Begonia grandis lielā begonija.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- prom Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- šaher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- šuher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
- šmugel-mugel Lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem.
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
- kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
- kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
- nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt.
- pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- dižakmeņi Ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija.
- apgalvošana Ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana.
- iztvāpis Ļoti samiegojies.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- gregorika Mācība par gregoriskajiem dziedājumiem.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- 14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
- ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- Begonia minor mazā begonija.
- Begonia nitida mazās begonijas ("Begonia minor") nosaukuma sinonīms.
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma.
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
- bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot.
- meklētājprogramma Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli.
- šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu).
- iemidziens Miega stāvoklis tikko kā aizmiegot.
- tvāpuļot Miegainam būt, miegoties.
- maigots Miegains; apmiegojies.
- miegoņi MIegons.
- miegons Miegoņi.
- miegāt Miegot.
- nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
- nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs.
- stīgskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada nospriegotas stīgas.
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu.
- izčamarēt Neatļauti izspiegot.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- pašpijonēt Nedaudz izspiegot.
- pamiegains Nedaudz samiegojies.
- trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
- negodnīca Negode, bezgode.
- prihvatizācija Negodīga privatizācija.
- štelle Negodīga rīcība, blēdība.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- šmuce Negodīga rīcība.
- viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
- žākla Negodīga, draiskulīga meita.
- velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
- velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
- spusķiķ Negodīgi apspēlēt.
- nokāst Negodīgi iegūt (naudu).
- prihvatizēt Negodīgi privatizēt.
- ņarkstītiies Negodīgi smieties.
- kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
- kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
- šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties.
- pa tumšo negodīgi, arī noziedzīgi.
- negoži Negodīgi; apkaunojoši.
- mala fide negodīgi.
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- foul Negodīgs, nelikumīgs.
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- netaisns Negodīgs.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- bezgods Negods.
- nesmukums Negods.
- Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā.
- NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
- necistai Neķītri, negodīgi.
- necistība Neķītrība; negodīgums.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- necists Neķītrs, negodīgs.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- drokstis No degoša skala krītošas ogles.
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās.
- atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
- drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne.
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- šļaukans Nomiegojies cilvēks.
- izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- imperatīvais mandāts norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- sastīlēt Nospriegot, nostiprināt ādu (bungām).
- nospriegt Nospriegot.
- sprindzināt Nospriegot.
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips.
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
- nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu).
- Sidalcea oregana Oregonas sidalceja.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- urļāt Ošņāt, spiegot.
- loča Ošņātājs, izspiegotājs.
- pusmiegains Pa pusei miegains, apmiegojies, samiegojies.
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
- Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja.
- Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja.
- biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās.
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos.
- čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
- pussmags Parasti savienojumā "pussmagais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
- pusvidējs Parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
- pusviegls Parasti savienojumā "pusvieglais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
- cirst Parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
- ekonomika Parasti savienojumā ar "zinātne": sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- dafnomantija Pareģošana vērojot degošas lauru lapas.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā.
- C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business").
- C2C Patērētājs - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur patērētāji viens otram pārdod preces; angļu "consumer to consumer").
- patīgums Patmīlība; arī egoisms.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- sevmīlīgs Patmīlīgs, egoistisks.
- patīgs Patmīlīgs; arī egoistisks.
- savlabis Patmīlis, egoists.
- nospriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot.
- pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot.
- spriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> spriegot.
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; arī nepieciešams.
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
- dubultaģents Persona, kas vienlaikus spiego divu pretēju valstu uzdevumā.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg.
- svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
- uzpangot Piesprādzēt zirglietas (nospriegojot).
- izžākarēt Pietiekoši bikstīt (ogles, degošu malku).
- sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Ušvaja Pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altamonta Pilsēta ASV ("Altamont"), Oregonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ešlenda Pilsēta ASV ("Ashland"), Oregonas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvertona Pilsēta ASV ("Beaverton"), Oregonas štatā, 95100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benda Pilsēta ASV ("Bend"), Oregonas štatā, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kenbi Pilsēta ASV ("Canby"), Oregonas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūsbeja Pilsēta ASV ("Coos Bay"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korvalisa Pilsēta ASV ("Corvallis"), Oregonas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalasa Pilsēta ASV ("Dallas"), Oregonas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūdžīna Pilsēta ASV ("Eugene"), Oregonas štatā, 160600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forkornersa Pilsēta ASV ("Four Corners"), Oregonas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gladstona Pilsēta ASV ("Gladstone"), Oregonas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāntspāsa Pilsēta ASV ("Grants Pass"), Oregonas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grešema Pilsēta ASV ("Gresham"), Oregonas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hepiveli Pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hermistona Pilsēta ASV ("Hermiston"), Oregonas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsboro Pilsēta ASV ("Hilsboro"), Oregonas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džankšensitija Pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klematfolsa Pilsēta ASV ("Klamath Falls"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagranda Pilsēta ASV ("La Grande"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makminvila Pilsēta ASV ("McMinnville"), Oregonas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medforda Pilsēta ASV ("Medford"), Oregonas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskīgona Pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērga Pilsēta ASV ("Newberg"), Oregonas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta Pilsēta ASV ("Newport"), Oregonas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontārio Pilsēta ASV ("Ontario"), Oregonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oregona Pilsēta ASV ("Oregon"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ilinoisas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pendltona Pilsēta ASV ("Pendleton"), Oregonas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlenda Pilsēta ASV ("Portland"), Oregonas štatā, jūras osta Kolumbijas lejtecē, 545 tk iedzīvotāju (2007. g.).
- Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Oregonas štatā, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozbērga Pilsēta ASV ("Roseburg"), Oregonas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senthelensa Pilsēta ASV ("Saint Helens"), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Oregonas štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlina Pilsēta ASV ("West Linn"), Oregonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vudbērna Pilsēta ASV ("Woodburn"), Oregonas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Broda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bugojno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Busovača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajniče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cazina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derventa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Derventa"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doboja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drvara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Foča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gacko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glamoča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goražde Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gradačaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grude Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jajce Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiseļaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kladaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kļuča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koņica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreševa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Livno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubuški Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lopare Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Modriča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neuma Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odžaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orašje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petrova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Posušje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srebrenika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teočaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tomislavgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Travnika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuzla Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ugļevika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mostara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hadžiči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čeliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Banoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bihača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bijeļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bileča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Albinjāzego Pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montegobeja Pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos.
- Sjenfuegosa Pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Morona Pilsēta Kubā ("Moron"), Sjego de Avilas provincē, 53600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjudadovregona Pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Hillegoma Pilsēta Nīderlandē ("Hillegom"), Dienvidholandes provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamegu Pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negotina Pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Negombo Pilsēta Šrilankā ("Negombo"), Rietumu provincē, 149300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- arhegonālie augi plaša augu grupa, kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris").
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- garse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria"); gārsa.
- baršķi Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārša Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- garsas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- garses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāršes Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārši Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāsa Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāšas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- kazkāja Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- laksti Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- šautra Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- šnitka Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- suņaburkāns Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- zirdzene Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- zirdzine Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- ultimāts Prasība ar piedraudējumu; kategoriska prasība.
- skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu.
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
- Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants.
- Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms.
- atpazīšana Process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām).
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es).
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- Dryopteris phegoteris Pūkainās plūksnpapardes "Phegopteris connectilis" nosaukuma sinonīms.
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- kūpēt Radīt dūmus (par ko degošu).
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
- žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos.
- kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
- infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sporta tūrisms sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā.
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
- kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
- rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
- ej taču tu galīgi! Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto).
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
- sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
- iemiegoties Sākt miegoties.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- žāvīgs Samiegojies, tāds, kam ir tieksme žāvāties.
- snaudalains Samiegojies.
- snaudulains Samiegojies.
- izvaņķēt Satraukt, uzglūnēt, izspiegot.
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- svilis sausi, ātri degoši egļu žagari.
- tad Savienojumā "nu tad": lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
- sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- trešais Savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- otrais Savienojumā ar "šķira", "kategorija" norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
- pirmais Savienojumā ar "šķira", "kategorija" u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- trešais Savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- personiskā budžeta plānošana savu finanšu izdevumu un ienākumu izvērtēšana atbilstoši izdevumu kategorijām un finanšu mērķiem.
- Begonia sutherlandii Sazerlenda begonija.
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
- evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu.
- temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši.
- Eola arfa sens stīgu instruments ar garu korpusu un dažāda resnuma, dažādi iespriegotām stīgām, kas vēja ietekmē izdod savdabīgas virstoņu skaņas.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- sēra dioksīds sērpaskābes anhidrīds SO~2~, gāze ar asu smaku, rodas, sēram degot gaisā vai skābekli.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
- jūras sīga sīgu suga ("Coregonus lavaretus lavaretus").
- ezera sīga sīgu suga ("Coregonus maraeoides").
- feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa.
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe.
- sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā.
- anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums.
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds.
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds.
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms.
- izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes.
- vilciena numurs skaitlis, ar ko apzīmē katru vilcienu atkarībā no vilciena kategorijas, kursēšanas perioda un kustības virziena.
- taksometrija Skaitlisku kategoriju veidošana.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- tūkšķēt Skanēt kā mitrai koksnei degot.
- kategoriskais siloģisms slēdziens, kurā visi trīs spriedumi ir kategoriski.
- sazūmēt Slepus un negodīgi savākt.
- glūnēt Slepus vērojot, izsekot, spiegot.
- svilis slikti degoša koka pagale.
- dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
- empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- sniega sega sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
- nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
- sniegodze Sniegoga.
- symphoricarpus Sniegogas.
- strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis").
- baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus").
- Šeno sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos chenaultii").
- Dorenbosa sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos doorenbosii").
- apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus").
- aizsnigt Sniegot aizsprostot.
- dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
- piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
- aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā).
- dasnigt Sniegot papildināt (jau ko piesnigušu).
- dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu.
- piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
- pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
- sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
- Begonia socotrana Sokotras begonija.
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi.
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
- spionaža Spiegošana.
- špionāža Spiegošana.
- blenst Spiegot, izklaušināt.
- spigāt Spiegot, pētīt.
- spiegt Spiegot.
- spigot Spiegot.
- špijonēt Spiegot.
- špionēt Spiegot.
- spiedze Spiegotāja; izlūkdienesta līdzstrādniece.
- špijons Spiegs, izspiegotājs.
- nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu).
- open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju.
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars.
- lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam.
- lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam.
- nospriegot Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
- stegocephala Stegocefālis.
- stegosaurus Stegozaurs.
- acekts Steļļu spriegotājierīce, kas tur audumu nospriegotu.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību.
- sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- piešaut uguni strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- Symphoricarpus albus var. laevigatus strauta sniegoga.
- sniegogulājs Strauta sniegoga.
- Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms.
- skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt.
- objektsaites Subjekta un objekta emocionālās saites, kas, pēc psihoanalītiķu teorijām, identificēšanās gaitā veido topošo ego.
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis.
- mušas svars svara kategorija cīņas sportā (maks. 52 kg), boksā (maks. 51 kg amatieriem un 50,8 kg profesionāļiem) un svarcelšanā (maks. 52 kg).
- svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu.
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu.
- Symphoricarpos chenaultii Šeno sniegoga.
- begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
- sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums.
- pakāpe Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā.
- čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
- birkšķis Tāds (skala turētājs), kas vienmēr nogrūž ogli no degošā skala.
- divstāvu numurs tāds augstas kategorijas jeb luksusa viesnīcas numurs, kas izvietots divos stāvos.
- arhegoniāls Tāds, kam ir arhegonijs.
- pavēlniecisks Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- pavēlošs Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- egocentrisks Tāds, kam raksturīgs egocentrisms.
- liesmains Tāds, kas degot rada liesmas; tāds, ko ietver liesmas.
- dūmrades Tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu.
- kategoriāls Tāds, kas grupējas kategorijās.
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
- paģērīgs Tāds, kas pieprasa, arī pavēl, parasti stingri, kategoriski.
- blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
- dikts Tāds, kas sadegot dod daudz siltuma (par kurināmo).
- tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
- gregorisks Tāds, kas saistīts ar Romas pāvestu Gregoru Lielo (6. gs.).
- pelnains Tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju; raksturīgs alegorijai.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
- smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
- vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem).
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem.
- sistemātiskās kategorijas taksonomiskās kategorijas.
- hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
- dūmdevējs Tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu.
- ķēdes suns tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
- izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1).
- bosnieši Tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi.
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
- saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
- stila lapa tekstapstrādē un datorizdevniecībā - datne ar piemērotiem izkārtojuma veidiem noteiktām dokumentu kategorijām, tajā var uzdot dažādus izklājuma parametrus.
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu.
- alegoristi Tie, kas (savā daiļradē) bieži izmanto alegoriju.
- kvalificēties Tikt atzītam, raksturotam par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (Krievijā līdz 1917. gadam, arī Latvijā līdz 1924. gadam).
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
- transantroponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transantroponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transtoponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- transtoponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- degolnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Degole" iedzīvotāji.
- garaušnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Garauši" iedzīvotāji.
- vienībnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Vienība" iedzīvotāji.
- spīgace tumši degoša lampa.
- Gregorī tunbergija tunbergiju suga ("Thunbergia gregorii").
- ogļskāblis Tvans (CO), oglekļa savienojums ar 1 skābekļa atomu, kas rodas oglei vai ogli saturošām vielām degot nepietiekošā gaisa vai skābekļa daudzumā.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- operācijpastiprinātājs universāls (līdzsprieguma un maiņsprieguma, frekvenču josla vairāki desmiti MHz) elektrisko signālu pastiprinātājs ar ļoti lielu ieejas pretestību (desmiti līdz tūkstoši megomu) un mazu izejas pretestību (daži omi); operacionālais pastiprinātājs.
- Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
- Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
- Krka Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā.
- Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
- Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
- Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
- Una Upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē.
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, savieno Louerērna ezeru ar Atlantijas okeāna Donegolas līci, garums - 115 km.
- Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
- Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
- Vengorapa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
- Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
- emblemātisks Uz emblēmu attiecīgs; tāds, kas ir emblēma; pieņemts, alegorisks.
- landesvērs Vācijā (19. gs. un 20. gs. sāk.) - otrā karadienestam pakļauto rezervju kategorija, kā arī karaspēka daļas, ko formēja no karadienestam pakļauto personu kontingentiem.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos.
- funkcionālā gramatika valodas izpētes virziens, kurā valodas sistēma tiek analizēta, balstoties uz tās funkcionēšanu saziņas procesā, postulējot semantiskas kategorijas resp. semantiskus laukus, piemēram, aspektualitāti, temporalitāti, modalitāti, dzīvumu, priekšmetiskumu, un pētot, kādas valodas vienības spēj izteikt attiecīgo semantiku.
- valodas līmenis valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas.
- invariants valodas struktūrvienība (fonēma, morfēma utt.), kurai piemīt diferencējošu pazīmju kopums, ar ko tā atšķiras no citām tās pašas kategorijas vienībām.
- leksikas vienība valodas vārdu krājuma vienība - vārds (neatkarīgi no tā gramatiskajām kategorijām un iespējamām sintaktiskajām funkcijām).
- kognitīvā valodniecība valodniecības virziens, kurā pēta valodas saistību ar izziņu un domāšanu, piemēram, konstatē tipveida shēmas, kas pastāv valodas lietotāju apziņā un ir pasaules valodiskās kategorizācijas pamats.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
- tiesas apgabals valsts teritorijas daļa, kura visas vai noteiktas kategorijas tiesu lietas izskata viena noteikta tiesa (piekritība).
- semantiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu semantisku kategoriju vārdu formām.
- sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā.
- morfoloģiskā analīze vārda vai vārdformas gramatisko funkciju (gramatisko kategoriju, locīšanas tipu u. tml.) un morfēmiskās struktūras analīze.
- hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
- Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā.
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
- dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
- prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
- kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās).
- kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa.
- žiperot Vicināt (degošu skalu).
- žipsturot Vicināt (degošu skalu).
- žākarēt Vicināt degošu skalu vai pagali.
- vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg.
- bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem.
- deglains Viegli degoša (zeme).
- kombustibilijas Viegli degošas vielas.
- kombustibils Viegli degošs.
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā.
- serafs Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- prākrits viena no senindiešu filozofijas kategorijām, kas apzīmē visu materiālo un garīgo lietu sievišķo sākotni.
- transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- benzols vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~.
- komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
- zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei.
- oglaine Vieta, kur sakrīt ogles no degoša skala.
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana.
- manipulēt Viltīgi, negodīgi rīkoties.
- topmodelis Visaugstākās kategorijas modelis.
- alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žūkarēt Visur spiegot, izošņāt, meklēt (ko nozagt).
- apbižotie Zemākā cietumnieku kategorija, ar kuriem pārējie nerēķinās, pazemo tos.
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
- dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju.
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
- uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus.
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
- nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma.
- muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma.
- čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- lašu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus coregoni").
ego citās vārdnīcās:
MLVV