Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam dar.

Atrasts vārdos (500):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
drāvēt (Citus) stipri nodarbināt.
ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā.
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība.
diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
darīklis Adīklis; dareklis.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu.
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt).
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
azdara Aizdara.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
siļķe aizdare mēteļa aizmugurē.
vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni.
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
slēģēt Aizdarīt slēģus.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizgausināt Aizdarīt.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma.
sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma.
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
aizdara Aizdars.
aizdare Aizdars.
klātēdamais Aizdars.
klātēdams Aizdars.
piedars Aizdars.
povalga Aizdars.
skarums Aizdars.
aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt.
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs.
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators.
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
atstāties Aiziet (no darba, amata).
doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte.
retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu.
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
aizpasēt Aizsmērēt, aizdarvot.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā).
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
zastukaķ Aizturēt darbībā.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību.
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
akots Akorda darbs.
akotdarbs Akorddarbs.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
ampelība Ākstīga izdarība.
šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis.
kunāriks Āksts, jokdaris.
narva Āksts, jokdaris.
narvis Āksts, jokdaris.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks.
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme.
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
gļinolis Aktīvais pedarasts.
gļinomjos Aktīvais pedarasts.
aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana.
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
enerģisks Aktīvs, darbīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā.
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
kņope Āķis apģērba aizdarei.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
olderēties Aldarēties.
alusviris Aldaris.
brūvelis Aldaris.
brūveris Aldaris.
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
algādzēt Algot darbiniekus.
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
aldzinieks Algots darbinieks.
dienests Algots darbs (pie privātas personas).
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa.
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
šķivenis Alus darāmais trauks.
alusdarniecība Alus darināšana.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
alusdarītava Alus darītava.
alvirtuve Alus darītava.
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs.
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
verštube Amatnieka darbnīca.
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā.
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
apalot Apaļot, darīt apaļu.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
pūčka Apaļš trauks; darvas trauks.
pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā.
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
apcirtums Apdare; apstrādes ar cirvi rezultāts.
būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
apdarīt Apdarināt (2).
skulbīties apdarināt (ar cirvi).
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
apmergot Apdarināt ar rakstiem.
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
apderināt Apdarināt.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
apsakopties Apdarīt mājas darbus.
dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apgarēt Apdarīt.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
apdervot Apdarvot.
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Anadarko apdzīvota vieta ASV (_Anadarko_), Oklahomas štatā.
Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā.
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos.
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā.
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā.
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā.
Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā.
Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā.
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā.
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā.
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā.
Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā.
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs.
ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca.
apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
dabūt zem jumta Apjumt; beigt būvdarbus.
terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu.
īlens Apķērīga, izdarīga persona.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
pasajemties Apņemties ko izdarīt.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu.
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas.
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm.
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela.
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai.
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome.
standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ.
blackfar Apzīmējums standarta čārterkravām, ko pārvadā Klusajā okeānā un Ķīnas jūrās.
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība.
obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
rapačāt Apzinīgi veikt darbu.
konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs.
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna).
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
krausīt Ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot).
piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
opera et studio ar darbu un centību.
uzdarvot Ar darvu apzīmēt.
darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
pianola Ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju.
elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
enterogramma Ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts.
fermentatīvs Ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs.
ar saviem desmit pirkstiem ar fizisku darbu (iegūt ko, tikt pie kā).
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums.
grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
iztūlāt Ar grūtībām iztūļāt (pie darba).
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
saspingāt ar grūtībām paveikt (darbu).
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
motorzāģis Ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi.
aizpelnīt Ar iepriekšējo darbu nopelnīt.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pakāja Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
kājmašiņa Ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš.
kājmašiņš Ar kāju darbināma šujmašīna.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
budžeta gads ar likumu apstiprināts budžeta darbības periods.
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
kliedējums Ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi.
izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
madarāt Ar madarām krāsot.
madarēt Ar madarām krāsot.
izriebt Ar maģiskām darbībām aizgādāt.
izolīt Ar mājas darbiem pietiekoši nogurt.
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
iekaķēt Ar namdara kaķi iezīmēt.
izcienīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību iegūt.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izmučīt Ar nepatiku (ko) izdarīt.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
ķarzāties Ar niekiem nodarboties.
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
-skopija Ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (process, darbība).
indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
pārvedējs Ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem.
piekārtotājs Ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs.
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
pneimobilis Ar pneimodzinēju darbināms transporta līdzeklis.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
atpūlēties Ar pūlēm (darbu) atstrādāt.
zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
nomakņāt Ar pūlēm pabeigt kādu smagu darbu.
izjēgties Ar pūlēm padarīt.
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
dakamāt Ar pūlēm, grūtībām pabeigt (darbu).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
piedot grēkus ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
mastiklis Ar rokām darbināma linu maļamā mašīna.
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
brandspoits Ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai.
rokas dzirnavas ar roku darbināmas dzirnavas.
grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
zingers Ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna.
pārtinējs Ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai.
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris.
pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
pielikt plecu ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt.
tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
izratavīt Ar stingriem vārdiem norīkot (darbos).
ratavīt Ar stingriem vārdiem steidzināt darbu.
ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
mīkstais arums ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu.
mehāniskais darbs ārējā iedarbība, kuru rada mehānisks spēks.
jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas.
humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls.
sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību.
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos.
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem.
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
gaisa dziedniecība ārstēšana un norūdīšanās, izmantojot āra gaisa iedarbību uz organismu.
teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu.
ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
obducents Ārsts, kas izdara obdukciju.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
ārštatnieks Ārštata darbinieks.
pārskaitnieks ārštatu (darbinieks), brīvprātīgais.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
endoarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums; endarteriīts.
kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
ārvalstu ieguldītāji ārvalstīs reģistrētas juridiskās un fiziskās personas, kas iegulda īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai citā valstī.
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
aiztecināt Asinot padarīt trulu.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi).
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
glukoaskorbīnskābe Askorbīnskābes analogs, kas kavē tās darbību.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām.
saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē.
Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā.
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam.
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji.
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
standartums Atbilsme standartam 1 (1); atbilsme standarta 1 (2) nosacījumiem.
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
standartatbilstība atbilstība standartiem.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu); attiecīgais laika posms.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
dot (biežāk iedot) vilka pasi atbrīvot no darba; atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku); izjūgt.
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
kancelēt Atcelt, anulēt (datora darbību).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
prikš Atdarina šļakstiena skaņu.
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
pakaļmēģinājums Atdarinājums.
pakaļtēlojums Atdarinājums.
imitācija Atdarināšana; arī atdarinājums.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
darīt pakaļ atdarināt (kādu).
taisīt (arī darīt) pakaļ atdarināt (kādu).
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu.
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga.
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
imitēt Atdarināt.
kopēt Atdarināt.
pakaļmēģināšanās Atdarināt.
pakaļmēģināties Atdarināt.
pakaļrakstīt Atdarināt.
mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina.
līdzskrējējs Atdarinātājs.
pakaļmēģinātājs Atdarinātājs.
tāpulis Atdarinātājs.
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
imitando Atdarinot.
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam).
pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
slēģot atdarīt slēģus.
atslēģot Atdarīt slēģus.
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
uzlupt Atdarīties.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus; radiodarbnīca.
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
reanimēt Atjaunot darbību, aktivitāti.
restartēt Atjaunot datora vai programmas darbu.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
uzdarvot Atjaunot, papildināt darvas pārsegumu.
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu.
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu.
stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi.
viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu.
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu.
ridu Atkārtojumā raksturo ritmiskas darbības.
ringu Atkārtojumā raksturo ritmisku darbību.
džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
kāpināšana Atkārtota reizināšanas darbība vienādiem skaitļiem.
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
izderēties Atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā.
iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas.
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot.
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
dot maisu atlaist no darba uz kuģa.
iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt.
iedot špūri atlaist no darba.
(ie)dot vilkpasi atlaist, atbrīvot no darba.
atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
sāpju nauda atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
bīte Atlikts darbs.
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
atvēle Atļauja (ko darīt).
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
izbrīvēt Atļaut (ko darīt).
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
laist pie šprices atļaut darboties.
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius").
buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
hibridizācija atoma elektronu orbitāļu savstarpējās sadarbības veids.
kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
pasīvā atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
pasīva atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas.
tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām.
skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
cupst Ātras darbības raksturojums.
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
vides kopne ātrdarbīgs kanāls audio- un videodatu pārraidei.
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
diekt Ātri darboties.
drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
švailēt Ātri darīt.
švilīt Ātri darīt.
iemočīt Ātri izdarīt (ko).
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
žeberēties Ātri kustēties (darbā).
apmaidzīt Ātri pabeigt darbu.
izdragāt Ātri paveikt (kādu darbību); ātri pateikt (ko).
nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt).
mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
sakleķēt Ātri un nolaidīgi izpildīt (darbu).
pļorkāt Ātri un pavirši darīt (kādu darbu).
pļuderēt Ātri un pavirši izpildīt (kādu darbu).
sapļuderēt Ātri un pavirši padarīt (kādu darbu).
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt.
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
vivāče ātrs skaņdarbu izpildes temps (vidējs starp allegro un presto).
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
apsviedīgs Ātrs, veikls; izdarīgs.
skabrs ātrs; izdarīgs.
prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā.
temps Ātrums (norisei, darbībai u. tml.).
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
darba solis atsevišķa darba ietvaros ietilpstošās programmas izpilde.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
kaliens Atsevišķa kalšanas darbība.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
brauciens Atsevišķa masāžas darbība.
balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize.
gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus.
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
bomis Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
boms Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
skandināt Atskaņot (skaņdarbu).
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu.
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu); arī samēģināt.
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
šlosereja Atslēdznieku darbnīca.
slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē.
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
atkult Atstrādāt pie kulšanas darbiem.
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
liegties Atteikties (ko darīt).
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem.
aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī.
blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
apmācība Attiecīgās nodarbības.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
ideoģenētisks Attiecīgs uz psihisko darbību, kurā primārās maņu uztveres tiek pārveidotas par idejām.
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā.
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
atastavka Atvaļināšana no darba.
atštavka Atvaļināšana no darba.
deverbāls atvasinājums atvasinājums no darbības vārda.
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem.
konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā.
servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis.
pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
retranslācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, ar kuras palīdzību aplūkojamā slāņa entītija pārsūta datus no vienas šī slāņa korespondējošās entītijas otrai.
reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā.
segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos.
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu.
entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators.
rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem.
atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā.
multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.
sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā.
atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu.
neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
(no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē; arī prēmija.
bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
bāze atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana.
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai).
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
nokoļīties Atzīties izdarītajā.
noskaldīt Atzīties izdarītajā.
skaldīties Atzīties izdarītajā.
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
šuvums auduma apdares vai apģērba izveides rezultāts
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe.
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts.
zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri.
smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
štrumbantfīrers Augstākā ranga darbinieks.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
pjezometriskais līmenis augstums, kurā paceļas artēziskais ūdens spiediena iedarbībā.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā.
galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
alēlopātija Augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību.
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
kseromorfisms Augu uzbūves īpatnības, kas tos dara sausumizturīgus.
līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis).
kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
oņera Auša, blēņdaris, draiskulis.
oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis.
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību.
elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām.
darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās.
gaišņiks Autoinspekcijas darbinieks (PSRS laikā).
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus.
gāziniece Automašīna, kura darbināma ar dabas gāzi.
autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem.
komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika.
elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties.
automāts Automātiska, bezdomu darbošanās.
ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana.
autooperators Automātiskais manipulators ar nemaināmu darbības programmu detaļu vai sagatavju pārvietošanai.
pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju.
darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija.
darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas.
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
ADIIS Automatizētā darbā iekārtošanas informācijas sistēma.
uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību.
automehānisks Automehāniskā darbnīca - automobiļu remonta darbnīca.
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem.
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā).
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1).
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus.
avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
debeta avizo avizo par debeta darījumiem kontā.
APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation").
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
ergofobija Bailes no darba.
suflamēšana Baiļu atvairīšana, pārtraucot darbību.
Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
baķis bakalaura darbs.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums.
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
baltēt Balsināt, darīt baltu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
Galium album baltā madara.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā.
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā.
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala.
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā.
Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti.
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii").
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne.
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
finis coronat opus beigas vainago darbu.
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
palikt mierā Beigt darboties.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
beletrists Beletristisku darbu autors.
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija.
brabantietis Beļģu smagais darba zirgs.
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ.
ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis.
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
deguts Bērza tāss darva.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
dvaga Bērzu darva, deguts.
šmāznieks Bērzu darvas trauks.
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
pats no sevis bez ārējas iedarbības, ietekmes.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
dīkdonīgs Bez darba eksistējošs.
sveikot Bez darba klaiņot.
notaustīties Bez darba notūļāties.
noslempties Bez darba novandīties.
dālēt Bez darba pastaigāties.
vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
luderēt Bez darba slaistīties.
malžāt Bez darba slaistīties.
sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
bezvietas Bez darba un bez darba vietas.
nobalzīties Bez darba uzturēties.
brīvā Bez darba, nenodarbināti.
uz ielas bez darba; bez dzīvokļa.
(ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem.
(ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
ar plikām rokām bez ieroča, neapbruņots; bez darbarīkiem, bez nekā.
ar gariem zobiem bez intereses, ar nepatiku (ko darīt).
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
lēsans Bez īstas garšas (piem., putra bez aizdara, sāls).
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
(ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
bezdarbs Bezdarbība (1).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
vāļāties Bezdarbībā gulšņāt.
valstīties Bezdarbībā gulšņāt.
viļāties Bezdarbībā gulšņāt.
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt.
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
flânerie bezdarbība.
bezdarbīgums Bezdarbība.
slaistīšanās Bezdarbība.
slamstīšanās Bezdarbība.
aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
(sēž) kā sēdiņš bezdarbīgi, dīkā (sēž).
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
bezdarba strādnieki bezdarbnieki.
bezdarba ļaudis bezdarbnieki.
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
jauniešu bezdarbs bezdarbs gados jaunu sabiedrības locekļu vidū.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot.
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums.
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos.
robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.).
komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
ofisa planktons biroja (ofisa) darbinieks.
ofisnieks biroja (ofisa) darbinieks.
atrakstīšanās birokrātisks darba stils.
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai.
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli.
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība.
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem.
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi.
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
bišu māte bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
B2G Bizness - valdībai (B2B (bizness - biznesam)) veids, kur uzņēmumi un valdības institūcijas apmainās ar informāciju un savstarpēji sadarbojas, izmantojot internetu.
nebengesefte Blakus darījums, peļņa.
savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
leiderēt Blandīties bez darba.
liederēt Blandīties bez darba.
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis.
aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis.
smatrons blēņdaris, palaidnis.
galsteris Blēņdaris, palaidnis.
balavnieks Blēņdaris; nerātnis.
balvans Blēņdaris; nerātnis.
blēndaris Blēņdaris.
blēnderis Blēņdaris.
blēniķis Blēņdaris.
blēņumaiss Blēņdaris.
nedrēms Blēņdaris.
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne.
punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai.
bellboja Boja ar zvanu, kurš zvana viļņu iedarbības rezultātā.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers.
Bondarišķis Bondarišku ezers Andzeļu pagastā.
Lazauska ezers Bondaru ezers Čornajas pagastā.
borīdi Bora un metālu savienojumi, grūti kūst, ir izturīgi pret karstumu un mehānisku iedarbību.
Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
niece Brāķis; izniekots darbs.
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize.
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.).
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti.
rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā.
elektriskā bremze bremzēšanas ierīce, kuras darbināšanai izmanto elektrisko enerģiju.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
elektromagnētiskās bremzes bremžu sistēma, kuras darbības pamatā ir elektromagnētisko iekārtu iedarbība uz sliedēm.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde.
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
stebeklis Brīnuma darbs.
stebekls Brīnuma darbs.
brīndare Brīnumdare.
taumatūrgs Brīnumdaris.
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā).
izvaļāks Brīvāks, nenodarbināts.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
tukšgaita brīvgaita, mehānisma vai mašīnas darbība, neveicot lietderīgu darbu.
vaļot Brīvi, bez darba dzīvot.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
brīvdarbi Brīvprātīgais darbs.
mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
ievalīns Brīvs, nenodarbināts; ievalīgs.
ievalīgs Brīvs, nenodarbināts.
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts.
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens.
operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām.
bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos.
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
bepantēns Brūču apdares līdzeklis.
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ.
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
brūvenis Brūvējums, darinājums.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu; buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
pesteļošana Buršana, burvju māksla, maģija; vārdošana; zīlēšana; maģisku darbību veikšana.
bubelēt Burties un šo to darīt.
čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
atlicējs Burtlicis, kas nodarbināts ar tipogrāfiskā materiāla izjaukšanu un atlikšanu.
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību.
treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu.
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
(būt) (kā) spārnos būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
būt uz ielas būt bez darba, bez dzīvokļa.
smāžāt būt bez darba.
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
krīnēt Būt brīvā, bez darba.
izvilkt Būt darba kārtībā (kādu laika posmu) – par ierīcēm.
būt uz strīpas būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
būt strojā būt darbā, darba gatvībā.
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
atsatrāpīties Būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
caurvīt Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
aizdairīties Būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā.
iestigt darbā (arī darbos) būt ļoti aizņemtam, ko darot.
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam; būt (kā) centrā.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
čadīties Būt pakļautam tvana gāzes iedarbībai.
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.).
augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
nokārties Būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem).
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
baidēties Būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības.
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
baidēties Būt tādam, kam (ne)kaitē (kādi apstākļi, iedarbība).
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums. P. rājienu.
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
blīznēt Būt tūļīgam, bezdarbīgam.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
būvvielas Būvdarbiem vajadzīgie materiāli.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemes darbs būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; [zemesdarbs]{s:2168}
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
būmeistars Būvdarbu meistars.
būmeisters Būvdarbu meistars.
būvmeistars Būvdarbu meistars.
pusbūve Būvdarbu posms pēc pamatu pabeigšanas, kurā uzbūvē sienas un jumtu.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
būvprojektēšana Būvdarbu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšana un būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un apstiprināšana.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
plotnīks būvgaldnieks, namdaris.
parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs.
apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
būvaprēķins Būvmateriālu un darbaspēka izmaksu aprēķins.
būvstatika Būvmehānikas nozare, kas pētī būvju izturēšanos statisku slodžu iedarbībā.
būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību".
būvdarbi būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana.
pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas.
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu.
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam.
mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants.
metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam.
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti.
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas.
perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas.
rocināt Caur rokām laist (darba gaitā).
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu.
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
dome Celtne, kurā darbojas šāda institūcija.
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija.
iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija.
policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
tiesa celtne, telpas, kur darbojas šāda valsts institūcija.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
būve Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt.
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
būvveids Celtniecības darbu paņēmiens.
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
būvmanis Celtnieks, namdaris.
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
ceļa segums ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.
saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
pitrangas Ceļojoša amatnieka darba rīku komplekts.
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem).
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
starīgs Centīgs, darbīgs, strādīgs.
punkts centrālā (kā, piemēram, darbības, norises) vieta.
nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana.
centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus.
tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
ziņojumapmaiņas komutators centrmezgls, kas nodrošina protokolu pārveidošanu dažādu ziņojumapmaiņu sistēmu sadarbībā.
pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
sieriša Ceremonija, izdarība.
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors.
aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars.
Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā).
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
driepe Cieta, darvota virve.
priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas.
tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu.
pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai.
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē.
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
ciriks Cietuma darbinieks.
širmačs Cietuma darbinieks.
krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks.
musors Cietuma drošības dienesta darbinieks.
krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
pārmācības nams cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
ko (arī cik) nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
no visa spēka, arī visiem spēkiem cik vien spēka (ko darīt, veikt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem.
sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
motora cilindrs cilindrs, kur norit virzuļmotora darba process.
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
šķirnes materiāls ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls.
cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
antropogēns Cilvēka darbības izraisīts faktors, antropogēnais faktors.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
antropogēns Cilvēka darbības radīts, sociogēns.
antropogēnisks Cilvēka darbības radīts.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
psīhogeneze Cilvēka gara darbības attīstība (jūtu, gribas, domu, valodas u. t. t).
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
biokinemātika Cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus.
biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
taisītājs Cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu.
pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists.
pirtinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
degazators Cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
abaris Cilvēks, kas nav uzticams darbā.
murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
nezinātnieks Cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
kaikars Cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā.
čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
autotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar autotūrismu.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
daunhilists Cilvēks, kas nodarbojas ar daunhilu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
ķērējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
florists Cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
šmugleris Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
korumpants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju.
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
tanatologs Cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
numerologs Cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
flagelants Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
spekulants Cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1).
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
sumists Cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
veikers Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists.
veikbordists Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vējdēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
kuruha Cilvēks, kas sadarbojas ar policiju.
štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
sācējs Cilvēks, kas sāk (kādu darbu).
apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu.
spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
apdarnieks Cilvēks, kas veic apdari.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
ambidektrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1).
ambidekstrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis.
abrocis Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs.
greizons Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis.
greizonis Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
pļuriņš Cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
mujaklis Cilvēks, kuram darbs nesokas.
mujākls Cilvēks, kuram darbs nesokas.
vaļascilvēks Cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba.
indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
frīstailists Cilvēks, kurš nodarbojas ar frīstailu.
haidaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu.
hiphopers Cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas.
klifdaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar klifdaivingu.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
vuārists Cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
ganterija Cimdu veikals vai darbnīca.
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas.
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
literāra zādzība cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu; plaģiāts.
plaģiāts cita autora darbs, ko kāds ir uzdevis par savu
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
op. cit. citētais darbs.
op. dit. citētais darbs.
āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt.
nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu.
neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām.
nefrolizīns Citolizīns, kas iedarbojas uz nieru šūnām.
gastrotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz kuņģa šūnām.
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām.
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
cūkganšepte Cūku ganīšana, cūkgana darbs.
iešņavas Cūku tauki (aizdaram).
īsnaujas Cūku tauki (aizdaram).
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem.
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
rīcīgs Čakls, darbīgs, enerģisks, rosīgs.
ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
Čudarēnu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
Čudoranu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls.
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
ieprāva Daikts, darba rīks.
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
intriga daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
personu (arī personāža) runa daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana.
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna.
fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
dziedājums Daiļdarbs dzejā.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra.
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām.
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs.
dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas.
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
ievīkt Daļēji paveikt (darbu).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
atslogoties Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām.
daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
atomu sadursmes daļiņu mijiedarbības procesi gāzē vai vāji jonizētā plazmā.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
dareklis Darāmais darbs.
akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu.
bužurums Darba apģērbs (darbā).
akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
zaļā karte darba atļauja strādāt ASV
peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
darba dabiskā dalīšana darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
darbarokas Darba darītāji.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu.
darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu.
darba samaksa darba devēja visa veida atlīdzība par darbinieku darbu, kā arī sociālā nodokļa, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.
paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
darba kārtība darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
darba gājums darba gaitas.
uzdevumgrupa darba grupa kāda konkrēta uzdevuma risināšanai.
vorkšops Darba grupa, darbnīca.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
darba attālā ievade darba ievade datorā un tā izpildes rezultātu izvade, izmantojot attālos termināļus.
informatīvā rezervēšana darba informācijas dublēšana.
intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā.
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā.
nosēšanās zona darba laukuma daļa, kas paredzēta gaisakuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.).
atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma.
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas.
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību.
zilā lapa darba nespējas, arī slimības lapa.
darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks.
lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
pakešu attālā ievade darba pakešu ievade datorā no attāla termināļa, izmantojot datu pārraides līniju.
ekspluatācijas rādītāji darba parametri.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
darba organizācija darba procesa kārtība un uzņēmuma darbinieku darba izmantošanas sistēma.
konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
drogi darba rati.
drogys darba rati.
drogi darba ratu virsējā daļa bez riteņiem.
drogys darba ratu virsējā daļa bez riteņiem.
sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs.
nedzīvais inventārs darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
lieta darba rīki, piederumi, mantas
specializācija darba sadalīšana atsevišķās operācijās.
darbveice darba spēja, veiktspēja.
darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
birojs darba telpa(s).
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
izstrādes diena darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
normālā nobeidze darba veiksmīga izpilde, ko apliecina operētājsistēmas izdots speciāls kods.
darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
Šaraškina kantoris darba vieta, kas nodarbojas ar apšaubāmām darbībām.
aplikants darba vietas pieprasītājs.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā.
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis.
trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3).
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
elektriskie instrumenti darbarīki ar elektrisko piedziņu.
mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas.
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai.
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai.
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
linkulstamā mašiņa darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai.
montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
darba rokas darbarokas.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
podnieka virpa (arī ripa) darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus.
darbagalds Darbgalds; darbmašīna.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
lauka (arī lauku) darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
drukdarbi darbi, ko dators nosūta printerim izdrukāšanai.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem.
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
darināšana Darbība --> darināt (1, 3).
gludināšana darbība --> gludināt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
rubrikācija darbība --> rubricēt (1); teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
rubrikācija darbība --> rubricēt (2); teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
voltižēšana darbība --> voltižēt.
darba izziņošana darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai.
pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga.
loģiskā operācija darbība ar loģiskiem mainīgajiem un loģiska rezultātu iegūšana.
uzbrukums darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
bankoperācija darbība ar skaidras vai bezskaidras naudas norēķiniem bankā.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
abeunt studia in mores darbība kļūst par paradumu.
rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.
atbalstīšana Darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas.
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
izziņošana Darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida.
pakalpojums darbība, ar kuru tiek apmierinātas kāda vajadzības, prasības
teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
ieguve darbība, kad kas tiek saražots, izstrādāts, izveidots
atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
gribas darbība darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
procedūras izsaukums darbība, kas saistīta ar kādas procedūras aktivizāciju programmas izpildes gaitā.
zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas.
primārā profilakse darbība, kas tiek veikta ar mērķi novērst slimības vai sociālās problēmas rašanās cēloņus.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību; darbība, ko izraisa cita darbība.
pretdarbs Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību; darbība, ko izraisa cita darbība.
operācija darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu.
amoka skrējiens darbība, kas veikta ar lielu sasprindzinājumu, satraukumā, izmisumā.
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
aizvienēja darbība darbība, kas vienmēr izriet no subjekta, kas tam ir vienmēr piemītoša.
nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu.
reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido; šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā; šādas darbības, norises rezultāts.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums.
lieta darbība, pasākums, norise
ekšens darbība, piedzīvojums.
apdarināšana Darbība, process --> apdarināt.
atdarināšana Darbība, process --> atdarināt.
atlaišana darbība, process --> atlaist.
celtniecība darbība, process --> celt (5); būvju celšana, konstrukciju veidošana.
celtniecība darbība, process --> celt (6); (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
denunciācija darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums apsūdzēšanas nolūkā.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt.
novietošana darbība, process --> novietot.
organizācija darbība, process --> organizēt (1).
organizācija darbība, process --> organizēt (3).
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (1).
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (2).
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (3).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare.
plūsma darbība, process --> plūst (1).
realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci.
reprodukcija darbība, process --> reproducēt (1); tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
saplūde darbība, process --> saplūst (1); saplūsme (1).
saplūde darbība, process --> saplūst (2); saplūsme (2).
signalizācija darbība, process --> signalizēt (1).
slīde darbība, process --> slīdēt (1).
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
reprezentācija darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
reprodukcija darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija.
transplantācija darbība, process, arī rezultāts --> transplantēt.
dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
veidošana Darbība, process, kuras rezultātā (kas) rodas, gūst vēlamo formu; darbība, process --> veidot.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām.
binārā aritmētika darbības ar skaitļiem, kas pierakstīti binārajā (skaitīšanas) sistēmā.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija.
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra.
āre darbības lauks, iespēja.
norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme.
nomen actionis darbības lietvārds.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
modus operandi darbības plāns vai principi; ierīces, mašīnas utt. darbības princips.
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
lietojums darbības rezultāts mērķtiecīgai medikamentu, kosmētisku līdzekļu izmantošanai
lietojums darbības rezultāts patērēšanai uzturā vai baudas gūšanas nolūkos
lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
sociālās aktivitātes darbības sociālās labklājības uzlabošanai, pārveidojot vai pilnveidojot sociālās institūcijas, sociālās politikas programmas u. c. sociālās dzīves izpausmes.
agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs.
nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības.
laika forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu.
personas forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības, teksta autora un darbības subjekta attieksmēm.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs.
kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
stiprā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot mantoto patskaņu miju.
vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju.
ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
verbāladjektīvs darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību; ģerundīvs.
verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību.
īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks.
medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
finīta forma darbības vārda personas forma, kam teikumā ir izteicēja funkcija.
be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
atematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir atematiskā konjugācija.
atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
tematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir tematiskā konjugācija; tematisks verbs.
deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi.
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību).
liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi.
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs.
palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs.
vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju.
kārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atbilstoši valodas konjugāciju sistēmai.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas.
nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā.
atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
uzbrukšana darbības veikšana ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
modelis darbības, funkcionēšanas veids.
lauks darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
pirmsmuitošanas darbības darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas.
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
rezultāts darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pa starpām, retāk pa starpu darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
programmas projektēšana darbību komplekss, kas jāveic, lai no programmas specifikācijas iegūtu tās realizējamu aprakstu.
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu.
tēlojums Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā.
dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m.
Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri.
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas.
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki.
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
darba istaba darbistaba.
elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm.
vēlā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pēc optimāla aizdedzināšanas momenta.
agrā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pirms optimālā aizdedzināšanas momenta.
caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas.
ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem.
daudzdarbu mašīna darbmašīna vairāku atšķirīgu griešanas procesu, piemēram, urbšanas, izvirpošanas un frēzēšanas, veikšanai; apstrādes centrs.
kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu.
universālā kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz vienas universālas darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var uzstiprināt dažādus griezējinstrumentus.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai.
pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
kinematiskā shēma darbmašīnas mehāniskās kustības avota, kustības pārneses un pārveidošanas elementu shematisks attēls ar kinemātiskiem raksturojumiem.
skrūves pārvads darbmašīnas mehānisms ar skrūves un uzgriežņa kinemātisku pāri, kas skrūves rotāciju pārveido uzgriežņa virzes kustībā.
galds darbmašīnas mezgls apstrādājamā ķermeņa novietošanai.
darbmašīnas automātiskā vadība darbmašīnas vadība, ko realizē vadības sistēma ar iepriekš izstrādātu programmu bez cilvēka līdzdalības.
automātiskā vadība darbmašīnas vadīšana, ko realizē vadības sistēma pēc noteiktas programmas bez cilvēka līdzdalības.
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
garantijas darbnīca darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
laivu būvētava darbnīca, kas paredzēta laivu būvei.
manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
piedalīšanās Darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
darbība Darbošanās, darba process (ierīcēm).
sākšana darbošanās, rīkošanās (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam.
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
pamēgt Darboties, darīt.
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
šurīt Darboties, uzdarboties.
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
rabata darbs (jokojot).
daļēja nodarbinātība darbs (nodarbošanās), kas aizņem tikai daļu no darba dienas vai darba nedēļas.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
dienests darbs (parasti valsts iestādē).
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
blakusdarbs Darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja; darbu apvienošana.
maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma.
labor omnia vincit darbs pieveic visu.
šepte Darbs, amats; nodarbošanās.
prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
sabiedriskais darbs darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā
prāgma Darbs, darīšanas.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
freska darbs, kas izpildīts šajā tehnikā.
virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku.
pasūtījumdarbs darbs, kas radīts saskaņā ar vienošanos (līgumu) starp autoru un kādu fizisku vai juridisku personu, kura autoram pasūtījusi noteiktu darbu par noteiktu samaksu
mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās.
laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
sezonas darbs darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
maizes darbs darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma.
kvalificēts darbs darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
virsstundu darbs darbs, kuru darbinieks veic virs normatīvajos aktos noteiktā normālā darba laika.
uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam.
opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
dienas darbs darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
sviedri Darbs; darba augļi.
darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā.
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis.
kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis.
ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts.
vairākuzdevumu apstrāde darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem procesoriem.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
frakts līgums darbuzņēmuma līgums par kravas pārvadāšanu.
cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos.
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
tīra lieta darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma.
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk.
aizdevums darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
vienpusējs darījums darījums, kurā pietiek ar vienas puses gribas izpaudumu.
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
sistemātiskais grāmatvedības ieraksts darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem.
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums.
mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas).
mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt.
nest laimi darīt (kādu) laimīgu.
salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā).
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens); trīt.
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu).
ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus.
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu.
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
labdarīt Darīt labu citam un vispār darīt labu.
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam).
rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt.
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
plāt Darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko).
atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu.
vargaņiķ Darīt slēptus darbus.
maiņāt Darīt smagu darbu.
gārbāt Darīt steidzamu darbu.
badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
padarīt Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
muķīt darīt, veidot.
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās).
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
nomen agentis darītājlietvārds.
tēsējs darītājs --> tēst.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans").
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
dagutneica darvas ratu smēres dedzinātava.
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava.
nodarvot Darvot un pabeigt darvot.
dratva darvots kurpnieka diegs.
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci.
bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā.
izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus.
darbu datne datne, kas satur informāciju par darbiem, kuri sakārtoti rindā un gaida to izpildi.
formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā.
BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli.
drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus.
datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst.
katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija.
testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē.
restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces.
atkārtotā sāknēšana datora darbības atjaunošana, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu.
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās.
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
multiprogrammu režīms datora darbības režīms, kas nodrošina pamīšus divu vai vairāku programmu izpildi vienā procesorā.
laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai.
aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību.
lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā.
plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi.
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.).
pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa.
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests.
uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām.
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus.
vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku.
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi.
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi.
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
protokolrealizācija datoru sadarbības protokolu realizācija konkrētā datoru tīklā.
dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu.
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
posma stacija datoru tīklā aparatūras un programmu kopums, kas nodrošina datu apstrādes mezgla piekļuvi kanālam, kā arī veic šī mezgla darbības vadību.
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību.
klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam.
tīkla arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija un tā darbības principi.
tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību.
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas.
savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
standarts 100 Base-T datoru tīklošanas standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu 100 megabitu sekundē.
privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu.
ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām.
biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences.
datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības.
instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru.
zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā.
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai.
reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā.
iestrēgšana datu apstrādes sistēmas pārejas stāvoklī, kad sistēma neizpilda derīgu darbu un nereaģē uz pieprasījumiem.
programmatūras specifikācija datu apstrādes sistēmas programmatūras darbības precīzs apraksts.
veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi.
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
abstraktā mašīna datu apstrādes sistēmu attēlošana kā resursu un to savstarpējo mijiedarbību kopumu.
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni.
amplitūdas kvadratūrmodelēšana datu kodēšanas metode, kuru izmanto ātrdarbīgos modemos un kurā apvienota amplitūdas un fāzes modulēšana, lai palielinātu datu pārraides ātrumu.
pagaidu datu kopa datu kopa, kura tiek izveidota tikai darba izpildes gaitā un kas eksistē līdz darba izpildes izbeigšanai.
servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra.
uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam.
datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
ziņojumu komutācijas tīkls datu pārraides tīkls, kas paredzēts ziņojumu pārsūtīšanai, izmantojot ziņojumu komutāciju, iepriekš ziņojumus sadalot standarta garuma fragmentos - paketēs.
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē.
mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību.
iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā.
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard").
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard").
datu šifrēšanas standarts datu šifrēšanas un atšifrēšanas standartizēta metode, ko parasti izmanto komercinformācijas pārsūtīšanai.
konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība.
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem.
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu.
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai.
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību.
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos.
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji.
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
darba sabiedriskā dalīšana dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
valcis dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem; arī šāda darbmašīna.
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā.
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem.
iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā.
likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām.
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju.
datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve.
kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
jāņuzāle Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
diedēt Dēdēt (2) - nīkt (bezdarbībā).
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties).
ar abām rokām dedzīgi, ļoti intensīvi (darīt ko).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
elastīgā deformācija deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
plastiskā deformācija deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija.
glaciostruktūras Deformācijas, kas radušās ledāja glaciotektoniskās darbības ietekmē.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots.
ģegots Deguts - bērza tāss darva.
autodegviela Degviela, kas paredzēta automāšīnas dzinēja darbināšanai.
papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
brendīnmeistars Degvīna darītājs.
brendvīnmeistars Degvīna darītājs.
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam.
dardeģis Deģis, darvdeģis.
tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
zumba deju nodarbība, kas apvieno latīņamerikāņu deju ritmus ar aerobikas soļu pamatiem
melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi.
konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
dēlamreize Dēla reize (ko darīt).
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
delikvents Delikta izdarītājs.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
laidariņš Dem. --> laidars.
nodarīte Dem. --> nodara.
sadariņš Dem. --> sadars.
saderiņa Dem. --> sadars.
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
analītiskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas nodarbojas demogrāfisko procesu un struktūru analīzi.
lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
sociālā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfisko un citu sociālo parādību attiecības un mijiedarbību.
ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju attīstības ekonomiskos aspektus, demogrāfisko un ekonomisko procesu mijiedarbību.
sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību.
standartizētais koeficients demogrāfiskā procesa līmeņa raksturotājs ar nosacījumu, ka iedzīvotāju sastāvs atbilst pieņemtajam standartam.
iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses.
demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma).
idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
mīkuna Deramdiena; darbavietas maiņas diena.
mīkūna Deramdiena; darbavietas maiņas diena.
vanilisms Dermatīts ar niezi strādniekiem, kas nodarbināti vaniļas rūpniecībā.
kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu.
alerģiskais dermatīts dermatīts, kas attīstījies, alergēnam iedarbojoties uz sensibilizētiem audiem.
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā.
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
dētava Desu dētava - dasu darbnīca.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu.
detektīvs Detektīvžanra darbs.
deverbatīvs Deverbāls - no darbības vārda atvasināts.
verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis.
darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme.
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe.
reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā.
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu.
pārrunas Dialogs starp diviem termināļiem datu pārraides tīklā, lai saskaņotu parametrus turpmākai sadarbībai.
apstiprināšana dialogsistēmās - partnera piekrišana veikt kādu darbību.
apstiprinājums Dialogsistēmās - partnera piekrišana veikt kādu darbību.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
bubelēt Diedelēt, ubagot, klīst bez darba.
makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana.
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
brīvdiena Diena, kad nav jāierodas darbā.
Jurģu diena diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
dies non diena, kurā nenotiek juridiska darbība.
diētas Dienas naudas, ko maksā deputātiem, delegātiem un ierēdņiem pa amata darbības laiku komandējumā, sesijā vai vispārīgi ārpus pastāvīgās darba un dzīves vietas.
algādzība Dienas strādnieka darba laiks.
strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā); darba diena.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
immanence Dieva esamība un darbība pasaulē.
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu.
infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums.
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.).
vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
dieks Dīks, kas stāv dīkā, bez darba.
dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs.
diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
diplomātiskie rangi diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes.
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
smirgnēt Dirnēt, bez darba mājā nīkt.
datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot.
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
aktuālais diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto savai darbībai.
vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs.
ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai.
piespiedējdisks disks, uz kuru tieši iedarbojas piespiedējatspere un kurš pārvada motora griezes momenta daļu, ja sajūgs ir ieslēgts.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.).
elektronstaru displejs displejs, kurā, izmantojot elektronstaru lampas, attēlo lidojuma maršrutu un aeronavigācijas parametrus (ātrumu, augstumu, kursu u. c.), iespējams vienlaikus attēlot arī meteoradara informāciju.
aldosterona antagonisti diurētiskie līdzekļi, kas kavē aldosterona iedarbību uz nierēm.
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
galvas smadzeņu lielās puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
darāms Divd. --> darīt.
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi.
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi.
nelokāmais divdabis divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nedeklinējamais particips.
nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis.
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji.
Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
tandēms divi spēki, fiziskas vai juridiskas personas, kas saistītas kādā darbībā.
komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības.
DIP Divrindu korpuss (angļu "dual in-one package"), integrēto shēmu standartkonstrukcija ar izvadiem divās rindās.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
konjugācija divu dubulto saišu sadarbība pār vienu vienkāršo saiti starp atomiem.
sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu.
mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
sinergija Divu spēku kopdarbība.
bitonalitāte Divu tonalitāšu apvienojums skaņdarbā, politonalitātes veids.
bitonālisms Divu tonalitāšu vienlaicīgs skanējums skaņdarbā, politonalitātes veids.
tīklošana Divu vai vairāku datoru tīklu sadarbības nodrošināšana.
agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai.
komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem.
sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana.
sinerģija Divu vai vairāku medikamentu, muskuļu vai orgānu "sadarbība".
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
polimodalitāte Divu vai vairāku simetrisku skaņkārtu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
alēļu komplementācija divu viena gēna mutanto alēļu komplementārā mijiedarbība, kuras rezultātā veidojas savvaļas tipa pazīme.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
lieldarbs Dižens, cēls darbs, diždarbs.
saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta.
brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
sirds dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
greblis Dobspieduma tehnikas darbarīks.
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
prezentācija Dokumenta uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt.
RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā.
gaisa kuģa ekspluatanta apliecība dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte dokuments, kas ietver cirsmas raksturojumu, cirsmas izstrādes tehnoloģisko shēmu un izstrādes secību, norādījumus par darba drošību, kā arī dažus izstrādes ekonomiskos rādītājus.
dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
sanitārais patents dokuments, kas oficiāli atzīst kuģa vai ostas sanitārā stāvokļa atbilstību starptautiskajiem standartiem.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
apgrozījuma dokuments dokuments, ko izmanto darba detaļu un darbam nepieciešamā laika reģistrācijai.
maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām.
rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi.
specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
pieprasījums dokuments, kurā izteikta prasība; paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4).
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
attaisnojuma dokuments dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību.
slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti.
sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
nepretrunīgums Dokumentu, sistēmu vai to komponentu vienveidības, standartizēšanas vai saskaņošanas pakāpe.
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
ideomotorisks Domas darbināts.
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā).
uzsvēršana Domas vai elementu izcelšana runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
dominance Dominēšana, tāda divu vai vairāku gēna alēļu mijiedarbība, ka viena alēle nomāc otras darbību.
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
iedarbināt Dot impulsu darbībai.
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
iesacīt Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
autorizēt Dot pilnvaru, atļauju tulkot savu darbu.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
rēgoties draiskoties, darīt blēņas.
pinca Draiskulība, blēņu darbs.
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
anagnostiķis Drāmas rakstnieks, kas savus darbus raksta tikai lasīšanai.
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums.
sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
kollēģiālitāte Draudzīgs noskaņojums starp darba biedriem; koleģialitāte.
vedaks Dravnieka darbarīks.
burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos.
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
skrodeļšepte Drēbnieka amats, darbs.
skrodeļšūts Drēbnieka šūts, darināts.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
autodrezīna Drezīna, kuru darbina iekšdedzes motors.
kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
šnifts Drošības dienesta darbinieks.
aizsargtapa Drošības ierīce, kas, pirms tā nav izņemta no munīcijas, novērš konkrēta munīcijas veida iedarbināšanas mehānisma netīšu ieslēgšanos.
drošinātājtapa Drošības ierīce, kas, pirms tā nav izņemta no munīcijas, novērš konkrēta munīcijas veida iedarbināšanas mehānisma netīšu ieslēgšanos.
gestapovecs Drošības policijas darbinieks.
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
Galium uliginosum dūkstu madara.
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums.
dungariņš Dungriņi - darba bikses ar lencēm pār pleciem.
atdurt Durot padarīt neasu.
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
mēle Durvju aizdares mehānisma daļa, kuru nospiežot uz leju, atver durvis.
hidrauliskais durvjveris durvjveris, kuru darbina ar hidrocilindru.
pneimatiskais durvjveris durvjveris, kuru darbina ar pneimocilindru.
vakuuma durvjveris durvjveris, kuru darbina ar vakuumcilindru.
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
tirtajs Dzejnieks, kas apdziedāja spartiešu varoņu darbus.
burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā.
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
elektrohisterogrāfija Dzemdes darbības elektriskā potenciāla reģistrēšana.
dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu.
salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
laist muļķi Dzert darba laikā.
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas.
skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu).
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
mantāt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
mantēt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
kantilēna Dziedoša melodija; skaņdarbs ar šādu melodiju.
anadēmija Dziedzera vai tā darbības trūkums.
anadēnija Dziedzera vai tā darbības trūkums.
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis.
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana.
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
turbodetanders Dzinējs, ko darbina saspiesta gāze; izmanto saldēšanas tehnikā.
sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības.
ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības.
ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus.
instinktimpulss Dziņa darbībā.
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
atbungas Dzīres ar dejām, kādu lielāku lauku darbu beidzot.
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
brīvgaņģis Dzirnavu iekārtas daļa, kas (kādu laiku) darbojas tukšgaitā.
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums.
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
atpūta dzīve pēc darba gaitu beigšanas (vecuma dēļ)
klāja Dzīve, darbība (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem).
vecummāja Dzīves un aprūpes vieta veciem, slimiem, darba nespējīgiem ļaudīm.
CV Dzīves un darba gājums, īsa biogrāfija (latīņu "curriculum vitae").
iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam.
škādnīca Dzīvnieks, kas nodara materiālu zaudējumu.
škādnieks Dzīvnieks, kas nodara materiālu zaudējumu.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria").
daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.
Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
guznēt Dzīvot bez darba.
lodierēt Dzīvot bez darba.
plienēt Dzīvot bez darba.
liverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot.
ļiverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot.
liverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
ļiverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
livurēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
sēdēt uz mūrīša dzīvot bezdarbībā, neko nedarīt.
atvaļoties Dzīvot ilgāku laiku bez darba un pienākumiem.
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā; arī slinkot.
dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
iet plato ceļu dzīvot, neievērojot kristietības normas, darot ko nosodāmu.
ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
rotācijas ecēšas ecēšas, kas sastāv no horizontālas vārpstas ar pirkstiem, kuru piedzen traktora jūgvārpsta; paredzētas darbam māla augsnēs.
ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
tapu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir tapas; ir smagās, vidējās un vieglās tapu ecēšas.
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā).
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests.
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
EDSK Eiropas drošības un sadarbības konference (līdz 1995. g. 1. janvārim, tagad EDSO).
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions").
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique").
sistēma CAMAC Eiropas kodolpētījumu elektronisko iekārtu standartizācijas komitejas izstrādātā standartu sistēma loģiskai, elektriskai un konstruktīvai mērierīču un datoru saskarņu realizācijai.
programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services").
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
ECOS Eiropas pilsētu sadarbības sistēma ("European city cooperation system").
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology").
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
Eurojust Eiropas Tiesu sadarbības vienība.
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment").
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
banka Ēka, kurā darbojas šāds finansu uzņēmums.
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
pusbūve Ēka, kurai nav veikti visi izbūves darbi.
klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē.
nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas.
telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
populāciju ekoloģija ekoloģijas nozare, kurā pēta populāciju un vides mijiedarbību; demekoloģija.
autekoloģija ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību; faktorekoloģija.
limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti.
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
ekoterorisms Ekoloģiskās domāšanas vārdā izvērstas piespiedu darbības.
brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā.
jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā.
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu.
kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
edifikatorefekts ekosistēmas dzīvo organismu darbības izraisīta vides mainīšanās.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
subspeditors Ekspeditors, kam galvenais ekspeditors nodod dažus darbus.
simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums.
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
repartitieris Eksperts, kas nodarbojas ar zaudējumu aprēķiniem kuģa avārijas gadījumā.
kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči.
cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
ektoferments Ekstracelulārs enzīms, kas atdalās un darbojas apkārtējā vidē vai audos.
eksoferments Ekstracelulārs ferments, kas darbojas ārpus šūnas, kurā radies.
lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids.
saidings Ēku ārējās apdares "dēļi" un paneļi, kas gatavoti, izmantojot sintētiskus materiālus.
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
elektromašīngenerators Elektriska mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā un kalpo mehāniskās enerģijas pārveidošanai elektriskajā.
lineārais dzinējs elektriskā mašīna, kuras kustīgā daļa atšķirībā no rotējošām mašīnām darbojas virzes kustībā.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
rekuperatīvās bremzes elektriskās bremzes, kuras darbina ar elektriskā ritošā sastāva elektromotoru izstrādāto enerģiju, kas tiek atgriezta kontakttīklā.
impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
tukšgaita elektriskās iekārtas vai sistēmas darbība, ja ir atslēgta slodze.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
pretestību magazīna elektriskās ķēdes elementu komplekts, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu.
ierosme elektriskās mašīnas darbam nepieciešamās magnētiskās plūsmas radīšana ar strāvu ierosmes tinumos.
enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
elektriskā traktūra elektriski darbināma ventiļu sistēma.
gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes.
superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu).
aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
emiters Elektrods, kas ārēju apstākļu (sasilšanas, elektriskā lauka utt.) iedarbībā kļūst par elektronu avotu.
fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
trīsfāžu asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot trīsfāžu maiņstrāvas avotam.
vienfāzes asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot vienfāzes maiņstrāvas avotam.
pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu.
dīzeļģenerators Elektroģenerators, ko darbina dīzeļmotors.
impulsu devējs elektroierīce, kas ārēju iedarbību iespaidā ģenerē īsus signālus (impulsus).
elektriskais devējs elektroierīce, kas, reaģējot uz ārēju iedarbību, ģenerē elektrisku signālu.
remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā.
līdzstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no līdzstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori.
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju.
elektroķīmiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā elektriskās strāvas ķīmiskā iedarbība.
indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
elektrostatiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu vai vairāku elektriski uzlādētu, savstarpēji izolētu elektrodu elektrisko lauku mijiedarbība.
vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai.
elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri).
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode.
gāzizlādes lampa elektronierīce, kuras darbības pamatā ir elektriskā gāzizlāde.
jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
datorizēta iespieddarbu gatavošana elektroniska iespieddarbu gatavošana ar mikrodatoru.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
mikroprocesorsistēma Elektroniska sistēma, kuras darbību nodrošina vairāki mikroprocesori.
paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
e-tūrisms Elektroniskais tūrisms - tūrisma komercdarbības realizēšana ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kas apvieno visas tiešsaistes komercfunkcijas: e-komerciju, e-tirgvedību, e-finanses, e-pārvaldību, e-plānošanu.
e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu.
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
taktimpulsu ģenerators elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
taktētājs Elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
fotoelektrons Elektrons, kas atbrīvojies gaismas darbības rezultātā.
fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
dīzeļelektrostacija Elektrostacija, kurā elektriskās enerģijas ražošanai izmanto ģeneratoru, ko darbina dīzeļmotors.
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
fulgurācija Elektroterapija ar dzirkstelēm, piem., darsonvalizācija, franklinizācija.
gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
jonu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
ekranējošs aizsargtērps elektrovadoša materiāla tērps, kas paredzēts strādājošā aizsardzībai pret elektriskā lauka iedarbību.
elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā.
primitīvs elementārā transakcija, kuru izmanto datoru tīklos, lai organizētu blakus slāņu protokolu mijiedarbību.
virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
elementārakts Elementārs akts, vienkārša darbība.
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem.
lubrikators Eļļošanas ierīce, eļļotājs (ar dažādu uzbūvi un darbības principiem).
pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā.
ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties.
energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
kilovatsekunde Enerģijas, resp. darba praktiska vienība = 1000 vatsekundēm, t. i. 1000 džouliem = 1 kilodžoulam.
grazot Enerģiski darboties.
dragāt vaļā Enerģiski darboties.
vicot Enerģiski darīt.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
operatīvs Enerģisks, aktīvs, izdarīgs.
nemiera gars enerģisks, darbīgs cilvēks.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, izdarīgs.
zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs.
buktīgs Enerģisks, sparīgs, darbīgs.
Energodova Enerhodara - pilsēta Ukrainā.
turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
eolisks Eols - tāds, ko rada vēja darbība.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
epiķis Episku darbu autors.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
literārais (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
mākslas (arī literatūras) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
literārs (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
tahisterīns Ergosterina izomērs, kas rodas no ergosterina ultravioletā starojuma iedarbība.
dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas.
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators").
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
imitators estrādes mākslinieks, kurš profesionāli nodarbojas ar imitēšanu.
konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
āverģēlis Ēverģēlis - nerātns jokdaris, draiskulis.
išaks Ēzelis, zirgēzelis; darba lops.
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers.
Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis.
Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha; Čudarēnu ezers; Čudoranu ezers; Čudorānu ezers.
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers.
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
udāna Ezoterismā centrs, kas vada krūšu kurvja muskuļu darbību.
muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
tapas Ezoterismā tas ko jogas māceklim jādara katru dienu.
prefabrikāts Fabrikā iepriekš pagatavotu ražojumu standartizētas daļas.
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi.
cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums.
nodarbinātības pakāpe faktiskās nodarbinātības un pilnīgās nodarbinātības attiecība procentos.
izmaksu novirze faktisko izmaksu novirze no plānotajām izmaksām un standartizmaksām.
vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
kokarcinogēns Faktors, kas pats nav karcinogēns, bet pastiprina karcinogēnas vielas darbību.
sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
farmakodinamika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta medikamentu efektu un darbības mehānismu dzīvā organismā.
fotofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare par gaismas u. c. veida radiācijas ietekmi uz ārstniecības līdzekļiem un to farmakoloģisko darbību.
neirofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu iedarbību uz dažādām nervu sistēmas daļām un elementiem.
klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos.
antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā.
summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu.
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību.
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību.
karbohidrāzas Fermenti, kas iedarbojas uz ogļhidrātiem.
antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību.
antipepsīns Ferments vai viela, kas kavē pepsīna darbību.
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums.
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
backprojection Filmas uzņemšana paviljonā, kur aktieri darbojas uz dibenplāna ekrānā rādāmas filmas fona.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc.
komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas.
serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra.
finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu.
starpniekfirma firma, kas palīdz kārtot darījumus.
lietfirma Firma, kas satur norādījumu uz darbības nozari.
konsaltinga firma firma, kas sniedz konsultācijas, izstrādā ieteikumus noteiktā uzņēmējdarbības jomā.
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_.
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram.
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām.
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
deģenerētā sistēma fizikāla sistēma, kurā izpaužas identisku daļiņu kvantmehāniska mijiedarbība.
molekulārā optika fizikālās optikas nozare, kas pētī gaismas mijiedarbību ar vielu.
inversija Fizikālas parādības iedarbības apvēršana.
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā.
efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
elektriskais potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu.
spēks fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm).
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību.
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā.
miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
patoloģiskā fizioloģija fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patoloģiskā fizioloģija.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
spēks fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas.
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
sabiedrības dibinātājs fiziskā vai juridiskā persona vai arī personā!sabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas.
darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus.
būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus.
statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.
operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību.
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības.
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
dūša Fiziskais spēks, darba spars.
biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
uzņēmējsabiedrība Fizisko vai juridisko personu apvienības uzņēmējdarbības veikšanai.
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru.
fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci.
pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
juke-box Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu.
sākotnējais pamatfonts fonts, ko tekstu apstrādes programmas automātiski izmanto visu dokumentu veidošanai, ja lietotājs nav izdarījis citu izvēli.
izveids Forma (mākslas darbam).
atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē.
polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem.
pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā.
sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes.
eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
kancelejas žurka formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji.
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam 1(1); formāts, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3.
manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām.
momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu.
elektroniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kas darbojas tikai ar elektrisko strāvu.
fotoateljē Fotodarbnīca.
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju.
paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci.
paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu).
omnitipija Fotogrgrāfisks paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas.
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā.
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī.
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam.
taktsfrekvence Frekvence, ar ko skaitļotājā tiek ģenerēti visu ierīču darbību sinhronizējošie periodiskie signāli (impulsi).
ātrfrēzēšana Frēzēšana ar ātra darba metodēm.
frēzgalva Frēzmašīnas mezgls ar iebūvētu darbvārpstu.
pneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuras darbībai un vadībai izmanto saspiestu gaisu.
elektropneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuru darbina ar saspiestu gaisu, bet vada ar elektrību.
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību.
slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa.
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus.
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
cerebrācija Funkcionāla lielo smadzeņu darbība; psihiska aktivitāte vispār.
kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma.
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību.
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju.
lams Gabaldarbs, līgumdarbs.
naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
speciālgadījums gadījums, kas saistīts ar konkrētu priekšmetu, darbību, parādību no plašāka parādību klāsta
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā.
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
atgaisošana Gaisa izlaišana no tehniskas sistēmas, kurā darbojas šķidrums.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām.
depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā.
elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu.
pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju.
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
attīstība gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam); risinājums (sižetam).
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
galdniekdarbi galdniecības darbu kopums.
skrūbeņķis Galdnieka darbagalds.
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai.
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
strīpāns Galdnieka, namdara zīmulis.
strīpulis Galdnieka, namdara zīmulis.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne.
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne.
neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
pamatniša Galvenā darbības joma.
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās.
pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
principāls Galvenais darījuma dalībnieks.
primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā).
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām.
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā).
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
caurviju attīstība galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
head hunting galvu medības - augsti kvalificētu darbinieku meklēšana un pārvilināšana no citiem uzņēmumiem.
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
gans Gana darbs, ganīšana; arī ganības (1).
gani Gana darbs; ganīšana; ganu gaitas; ganīšanas vieta.
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
atlīdzība Gandarījums.
atmaksa Gandarījums.
satisfactio Gandarījums.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
atlīdzināt Gandarīt.
gana darīts gandarīts.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari.
simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam.
biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
delgavot Gari runāt, vilkt darbu garumā.
oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
smadzeņu darbs garīgs darbs.
peine garlaicīgs un daļēji nelietderīgs darbs.
ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai.
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt.
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt.
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2).
šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
cept Gatavot, darināt, taisīt.
vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3).
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu.
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt.
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt.
ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā.
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības.
toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība.
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību.
epistatiskie gēni gēni, kas nomāccitu nealēlisku, t. s. hipostatisko gēnu darbību.
hipostatiskie gēni gēni, kuru darbību nomāc citi nealēliski, t. s. epistatiskie gēni.
struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
modificētājgēns Gēns, kas pazīmes attīstību tieši neietekmē, bet iedarbojas uz cita gēna izpausmi.
supresorgēns Gēns, kura darbība pilnīgi vai daļēji nomāc kāda cita gēna darbību.
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
epistāze Gēnu mijiedarbības veids, kurā kāda gēna dominante vai recesīvā alēle nomāc cita nealēliska gēna darbību.
sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību.
glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
ciklotomija Glaukomas operācija, izdarot griezienu starenē vai pārgriežot to.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
gleznojums glezniecības darbs.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
faksimils Glezniecības, grafikas darba reprodukcija fotomehāniskā iespiedumā.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
gleznošana gleznošanas nodarbība, pulciņš
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella".
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam.
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums.
Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
meklētājprogramma HotBot globālā tīmekļa meklētājprogramma, kas informācijas meklēšanai izmanto darbstaciju tīklu.
atmirusī saite globālā tīmekļa saite, kas praktiski nedarbojas, ja mērķlappuse attiecīgajā tīmekļa vietnē ir izdzēsta vai pārvietota citā direktorijā.
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
plicināt Gludināt, padarīt gludu.
ar atkaru kauliem gļēvi, ar atslābinātiem muskuļiem, bez spraiguma darbā.
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis.
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki.
GKS Grafikas kodola sistēma - datorgrafikas standarts.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu; grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma.
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā.
vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
priekškalkulācija Grāmatas vai cita iespiedumdarba maksas aprēķins, ko dod pirms pasūtinājuma saņemšanas.
palīggrāmatas Grāmatas vai reģistrs, kas paredzēts virsgrāmatas kontu atsevišķu darbību iegrāmatošanai.
aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus.
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
veida attieksme gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
locīšana Gramatiska darbība - vārdu formas mainīšana locījumos vai personās.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
ektipografija Grāmatrūpniecībā izciliespiedums aklo grāmatām u. c. iespieduma darbiem.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
grāmatu māksla grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
edicija Grāmatu vai nošu iespiedumdarbs.
formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē.
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
akmeņgravētājs Gravētājs, kas nodarbojas ar gravēšanu akmenī.
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors.
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
Kembridžas gredzens gredzentīkls, kura darbību vada viena galvenā stacija un datus pārraida minipaketēs (40 biti).
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
agrafe Grezna sprādze, aizdare.
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
sibaritisms Greznība, bezdarbība un baudkārība.
luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu.
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu.
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs.
Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
kruķīt Griezt, grozīt; darbināt.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam.
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
munktierēt Grozīt, regulēt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu); montēt.
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
team Grupa; (darba) komanda.
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti.
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
sociālpsiholoģiskais treniņš grupveida metode sociālajā darbā komunikatīvo iemaņu attīstīšanai.
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
tamīties Grūtos, nepiemērotos apstākļos darboties.
derža Grūts darbs.
kamoklis Grūts darbs.
straga Grūts darbs.
korga Grūts un nepatīkams darbs ar dažādiem pienākumiem.
korka Grūts un nepatīkams darbs ar dažādiem pienākumiem.
pinēkle grūts un sarežģīts darba ar dažādiem kavēkļiem.
mujāklīgs Grūts, grūti izdarāms, sarežģīts.
svītīgs Grūts, grūti izdarāms.
ķērneklis Grūts, kaitinošs darbs.
krapants Grūts, smags darbs.
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
hidrostatiskais gultnis gultnis, kura darbību nodrošina ar hidrostatisko eļļošanu.
aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu.
hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā.
aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
kāpt (arī tikt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
tikt (arī kāpt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli.
taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem).
tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
aeroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes dzīļu izpēti, izmantojot distances metodes (pasīvās un aktīvās radiolokācijas, optiskās u. c. metodes).
detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi.
smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība.
ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu.
atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē.
slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
ģipša apmetums ģipša javas apmetums ēku iekšējai apdarei, mitrumneizturīgs.
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
saliformins Heksametilentetramina salicilāts, balts kristālu pulveris ar pastiprinātu heksametilentetramina iedarbību; deva ap 0,5 g.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija.
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas.
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints.
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi.
vārsts hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai; vārstulis.
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama.
hidrotvertne Hidroiekārtas sastāvdaļa, kurā ir darbam vajadzīgais eļļas krājums.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
hidrodrosele hidrosistēmas vārsts darba šķidruma plūsmas ierobežošanai.
Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos.
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem.
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns.
psihokinēze Hipotētiska nedzīvās dabas objektu pārvietošanās psihiskas enerģijas iedarbībā.
kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību.
apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas.
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību.
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos.
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
karstie plankumi hromosomu rajoni, kuros biežāk nekā citos rajonos konstatē attiecīgā mutagēna iedarbību vai spontānās mutācijās.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums.
smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.).
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos.
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
psihisms ideālistiska mācība, kas visas parādības reducē uz psihes darbību.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
aneksionists Iebrucējs, kas izdara aneksiju; aneksijas piekritējs.
nozīmējums iecelšana, norīkošana darbā.
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
iedarbe Iedarbība.
iedirbe Iedarbība.
eficience Iedarbīgums.
piekurbulēt Iedarbināt (automašīnas motoru) ar kloķi.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri; iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
piešķilt Iedarbināt (iekšdedzes dzinēju).
kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
ieslēgt strāvu (arī elektrību) iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to.
iekurbulēt Iedarbināt.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
lokālie aktivatori iedarbojas tikai uz tiem audiem vai šūnām, kas tos producē.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt.
štirīt iedarboties.
iedirbt Iedarboties.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iedarvāt Iedarvot.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt.
atsavažīties Iedrošināties ko darīt.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji iedzīvotāji, kas darba nespējas vai citu iemeslu dēļ nestrādā un aktīvi nemeklē darbu.
pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts).
algas nodoklis iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devājs.
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt.
sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam.
sekmētā imigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu ieceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
sekmētā emigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu izceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
standarta iedzīvotāji iedzīvotāju sastāvs, kurš tiek izmantots demogrāfisko rādītāju standartizācijā.
sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā.
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs.
iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
iebāzt degunu (kaut kur) iegrimt kādā nodarbībā, kas saistīta ar redzes piepūli.
slacīt sviedriem ieguldīt kur smagu, grūtu darbu.
investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1).
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1).
iesist roku iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
piekļūt pie šprices, arī tikt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu.
nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
pelnīt Iegūt samaksu, atlīdzību (par darbu).
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā.
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā.
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
pašiekaisums Iekaisums, kas radies bez ārējas iedarbības.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm.
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
radiolokācijas stacija iekārta objektu atklāšanai un novērošanai ar radiolokācijas metodēm; radiolokators, radars.
piena separators iekārta piena sadalīšanai krējumā un vājpienā, kas darbojas kā centrifūga piena tauku atdalīšanai no piena plazmas
kvantu pulkstenis iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atomāro vai molekulāro frekvences kvantu standartu.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
pievadaizvades multipleksors iekārta, kas apvieno maza ātruma elektriskos vai optiskos signālus lielāka ātruma optiskajos kanālos, kā arī veic pretējo darbību.
datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram.
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā.
aizturiekārta Iekārta, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu.
melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs.
automobiļa gāzģenerators iekārta, kurā no cietā kurināmā iegūst gāzi iekšdedzes dzinēja darbināšanai un kura uzmontēta uz automobiļa šasijas.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
daļiņu paātrinātājs iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks.
konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
darbiekārtošana iekārtošana darbā.
nogruntēt Iekārtot (darbā, vietā).
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā.
iekantēt Iekārtot (piemēram, darbā, amatā).
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (1).
piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda).
piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā).
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju.
elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam).
paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus.
ievērpt Iekļaut (daiļdarbā).
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
benzīna motors iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos.
virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru.
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
pamparāties Ielaisties (nodarboties).
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
kašerēties Ielaisties, nodarboties.
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem.
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis.
jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju.
reprezentācija iepazīstināšana (ar sasniegumiem, darba rezultātiem); arī izrādīšanās.
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
atslēgšana Iepriekšējā darba veikšanai nepieciešamo resursu atbrīvošana un to nodošana vispārējai lietošanai.
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
parēdīt Ierādīt (darbu).
aprīkot Ierādīt kalpiem darbu.
hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā).
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
darba orgāns ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
elektriskā acs ierīce automātiskai vajadzīgā objektīva diafragmas atvēruma regulēšanai; ar baterijām darbināms luksometrs.
respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds.
darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbmašīna.
multiplikators ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai.
vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
pielaidējs Ierīce mašīnas iedarbināšanai.
aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
kikstarteris Ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
ergogrāfs Ierīce muskuļu darba grafiskai reģistrēšanai; lietojama noguršanas procesa u. c. procesu pētīšanai; viens no ergometra veidiem.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
kardioskops Ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
vairākfunkciju sistēma ierīce vai programmu sistēma, kas ir spējīga realizēt vairākas funkcijas vai veikt vairākus darbus.
maltuve Ierīce vielu malšanai; uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
monotometrs Ierīce vienādu darba norišu izpētei.
ultraskaņas ģenerators ierīce, ar ko iegūst ultraskaņu, tās darbības pamatā ir pjezoelektriskais efekts un magnetostrikcija.
dializators Ierīce, ar ko izdara dialīzi.
elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu.
bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
dampis Ierīce, iekārta, darbagalds.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
skenējošais pārveidotājs ierīce, kas datora videoizvadi pārveido televīzijas standartsignālos, tādējādi ļaujot televīzijas ekrānu izmantot kā datora displeju.
raiduztvērējs Ierīce, kas datu apmaiņas procesā starp darbstaciju un datoru tīklu izpilda gan signālu raidītāja, gan arī uztvērēja funkcijas.
aizturierīce Ierīce, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
modifikators Ierīce, kas maina mašīnas darba gaitu.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
adapters ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām un sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu.
adapters Ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām vai sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu.
pakešu savācējs-sadalītājs ierīce, kas nodrošina tādu staciju vai termināļu piekļuvi pakešu komutācijas datu tīkliem, kuri nav piemēroti darbam pakešu komutācijas režīmā.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
procesors Ierīce, kas pēc norādītās programmas realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi, interpretē un izpilda komandas, kā arī vajadzīgajā brīdī ierosina pārējo ierīču darbību.
autoknipsis Ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē kādas sistēmas darbības.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
sinhrokontakts Ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
rīkturis Ierīce, kur novietot vai atbalstīt darbarīkus.
magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
programmējamā ierīce ierīce, kuras darbība tiek vadīta, izmantojot programmas.
lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
kratīklas Ierīce, uz kuras piedarbā kratīja no metiena noņemtus salmus.
ierikte Ierīce; darbarīku, piederumu komplekts.
arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām.
pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu.
elektronierīces Ierīces, kurās elektriski lādiņi vakuumā, gāzēs, šķidrumos vai cietvielās mijiedarbojas ar elektromagnētisko lauku un kuras paredzētas enerģijas vai signālu pārveidošanai.
strūklu ierīces ierīces, kuru darbībā izmanto šķidruma vai gāzes strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību (inžektori un ežektori); izmanto arī informācijas ieguvei un pārveidei.
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
sociālā nespēja ierobežota personas darbība sociālo funkciju un aktivitāšu realizēšanā.
lāzerieroči Ieroči, kuros tiek izmantota lāzerstarojuma termiskā iedarbība.
taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai; sakūdīt (kādu); izraisīt (kādā) naidu.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
izaicināt Ierosināt (ko darīt); ierosināt (uz ko).
iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
sabuntot Ierosināt kādai darbībai.
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
mēģinājums iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā.
iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
iedarināt Iesākt darināt.
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
aizstrādāt Iesākt kādu darbu.
iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
darīklis Iesākts darbs.
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
šušērne Iesala darītava.
iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba.
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties.
sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā.
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
dīkdonība Iespēja vai paraža dzīvot bez darba.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas; bezmaksas eksemplārs.
stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids; arī iespiedums 2(1).
galūna Iespieddarbā katra rinda, kas nepilni nobeidzas.
iespiedgrafika Iespieddarba lapas ar grafifiskiem attēliem.
iezīmēšana Iespieddarba papildināšana vai izlabošana ar zīmēšanu.
faksimilizdevums Iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
izdevums iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
iespiedumdarbs Iespieddarbs.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu.
tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma.
izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
autorsērija Iespieddarbu virkne, kas apvieno viena autora darbus.
galūne Iespiedumdarbā katra rinda, kas nobeidzas nepilni.
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
klīringhauzs Iestāde, kas izdara dažādu organizāciju (gk. banku) savstarpējos norēķinus.
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju.
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
aizturietaise Ietaise, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
ieveidot Ietvert, attēlot (mākslas darbā).
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
rakstzīmju lasītājs ievadierīce standarta vai stilizētu rakstzīmju lasīšanai tieši no dokumenta.
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
baitmultipleksais kanāls ievadizvades kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu vairāku, lēnu ievadizvades ierīču darbību
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī.
epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
plejāda Ievērojamu darbinieku kopa.
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru.
priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas.
bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
kopšanās Ikdienas darbu veikšana lauku saimniecībā.
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
etnometodoloģija Ikdienas realitātes un sociālās mijiedarbības analīze no konkrētās sabiedrības indivīda viedokļa.
svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu.
interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
ūdens resursu lietotājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.
uzņēmuma ieguvējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā iegūst darba devēja statusu.
uzņēmuma nodevējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā zaudē darba devēja statusu.
antiandrogēns Ikviena viela, kas nomāc androgēnu darbību.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.
dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe.
ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
sakleknēt Ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties.
nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
nokluknēt Ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās.
iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
izloderēties Ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā.
nosastāvēties Ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu).
atkalksnīt Ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā.
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
sapleknēt Ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā.
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
trivīt Ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu).
izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
plaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus.
ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
virčaptēt Ilgi darboties, strādāt.
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa.
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus.
nominālais ātrums ilgstoša darba režīma kustības ātrums nominālas slodzes apstākļos.
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
nopidžināt Ilgstoši nodarbināt vienmuļā darbā.
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
dujīt Ilgstoši veikt kādu darbu, darbību.
vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
kukla Imitācija, pakaļdarinājums.
i imperfektīvais darbības vārds (leksikogrāfijā)
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
impets Impulss izdarīt izvēli.
taktimpulss Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
taktsignāls Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
bromatotoksīns Inde, kas attīstījusies uzturā mikrobu darbības rezultātā.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem.
aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā.
cikutoksīns Indīga sastāvdaļa velnarutkos, kas iedarbības ziņā līdzinās pikrotoksīnam.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei.
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam.
akokanterīns Indīgs glikozīds, darbības ziņā līdzīgs uabaīnam un digitālam.
tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare.
kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā.
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
manierisms Indivīda stereotipiska darbība vai raksturīgs ieradums.
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības.
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
orientēšana indivīdam nepieciešamās informācijas meklēšana, lai adekvāti darbotos.
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā.
obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma.
mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
darba sabiedriskošana individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
indoirāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kas apvieno indoariešu jeb indiešu, irāņu un dardu valodas.
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
blankoindosaments Indosamenta veids, kad indosamentu izdara, neuzrakstot indosatāra vārdu.
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem.
ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem.
uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
pārvaldības informācijas sistēma informācijas sistēma, kas nodrošina organizācijas vai datu apstrādes sistēmas administratoru ar darba plānošanai, organizēšanai un vadīšanai nepieciešamo informāciju.
meža valsts reģistrs informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību.
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
IBIDS Informācijas, bibliotēku un izdevniecību darba standartu sistēma.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem.
verjovka Ingafens - pretiekaisuma medikaments ar narkotisku iedarbību.
galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību.
inkohatīvs Inhoatīvs - tāds, kas apzīmē darbības sākumu.
pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašierosme.
antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
instalators Instalācijas darbu speciālists.
virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības.
klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu.
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
sistēmas uzturētājs (operators) institūcija, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību.
konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus.
konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
mūzika Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm; ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem; ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
pasakaļa Instrumentāls skaņdarbs lēnā trīsdaļīgā taktsmērā, kas sastāv no variācijām ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
menuets Instrumentāls skaņdarbs, kas ir lielāka skaņdarba sastāvdaļa.
čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
miotoms Instruments miotomijas izdarīšanai.
celts Instruments, darbarīks.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
instrumentārijs Instrumentu komplekts, kas nepieciešams kādai darbībai: anatomiskai, ķirurģiskai, zobārstnieciskai, dzemdnieciskai u. c.
klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā.
divrindu korpuss integrēto shēmu standartkonstrukcija, kurā ievietotās mikroshēmas izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas, kas izvietotas abās garākajās šī moduļa malās.
ISIS Integrēto standartu informācijas sistēma ("integrated standards information system").
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa); arī darbadiena (1).
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
grazāt Intensīvi (ko) darīt.
mizāt Intensīvi (ko) darīt.
zēvelēt Intensīvi (ko) darīt.
dračīt Intensīvi darbināt, noslogot (ko).
kārnīties Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi.
vārīt Intensīvi darīt (ko).
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa dalās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
boikai Intensīvi; spriegi; tā, ka darbība ir pastiprināta.
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
vaicājums Interaktīvās informācijas sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
palīdzība Interaktīvās sistēmas daļa, kas ļauj lietotājam pēc pieprasījuma iegūt informāciju par sistēmas darbību.
ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
štuks Interesants notikums vai izdarība; joks.
mesties Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko).
ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai.
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
bika Interjekcija, kas apzīmē grūšanas, sišanas darbības skaņu.
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board").
hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP.
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls.
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
ITD Inženiertehnikas darbinieks (spec.).
inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
orgtehnika Inženiertehniskās, pētnieciskās un organizatoriskās darbības mehanizācijas un automatizācijas tehniskie līdzekļi; organizācijas tehnika.
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
šturme Īpaši aktīva, intensīva darbošanās.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
strops Īpaši darināts bišu miteklis.
zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
standartīpasība Īpašība, kas atbilst standartam 1 (1); īpašība, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis.
optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem.
saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
līcenis Īpašs darba rīks spolēšanai.
trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt).
kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt).
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
irigators Irigācijas darbu speciālists.
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem.
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei.
koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
klips Īslaicīga knakšķa atdarinājums.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela.
salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai.
pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus).
Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
jāņuzāle Īstā madara ("Galium verum").
madaras Īstā madara ("Galium verum").
marranas Īstā madara ("Galium verum").
medaine Īstā madara ("Galium verum").
medspuķīte Īstā madara ("Galium verum").
meduspuķe Īstā madara ("Galium verum").
sviestpuķītes Īstā madara ("Galium verum").
Galium verum īstā madara.
sviestpuķīte Īstā madaras ("Galium verum").
īstenieks Īstais, piemērotais kādam darbam vai aicinājumam.
indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3).
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
nepakustināt ne pirkstu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
nepakustināt ne pirkstiņu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko).
neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt.
nepakustināt ne mazo pirkstiņu it neko nedarīt.
petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji.
petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
mest cimdu izaicināt uz cīņu, pretdarbību.
raženot Izaicināt, ar centību, panākumiem darboties.
raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību.
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
uzsvērt Izcelt (piem., domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
frāzēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
diždarbs Izcils darbs, liels sasniegums.
maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1).
meistardarbs Izcils mākslas darbs.
tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs.
talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē).
ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
nepārtrauktā vibrināšana izdara, pārvadot masiera pirkstu vibrācijas uz pacienta ķermeni.
sbacaj Izdari (kaut ko)!
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
apgrieziens Izdarība; notikums.
grazīšanās Izdarības.
asais Izdarīga persona.
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt.
žaburis Izdarīgs cilvēks.
žaburs Izdarīgs cilvēks.
zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
fikss Izdarīgs, veikls.
izrīcīgs Izdarīgs.
pravārns Izdarīgs.
izdarināt Izdarināt (alu).
izdare Izdarīšanās, izrīkošanās; izdarība.
iztaisīt Izdarīt (2).
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju.
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1).
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu).
nolīferēt Izdarīt (ko nelegālu, neatļautu).
iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu.
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
davīt Izdarīt (uz kādu) spiedienu.
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
taisīt eņģelīšus izdarīt abortu.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
anketēt Izdarīt aptauju (aizpildot speciālu aptaujas lapu).
trahnuķ Izdarīt ar kādu dzimumaktu.
subtrahēt Izdarīt atņemšanu.
noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem).
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem).
čakarēt Izdarīt dzimumaktu.
hariķ Izdarīt dzimumaktu.
hoļiķ Izdarīt dzimumaktu.
otžarivaķ Izdarīt dzimumaktu.
perepihnutsja Izdarīt dzimumaktu.
pjaļiķ Izdarīt dzimumaktu.
pomaratsja Izdarīt dzimumaktu.
razmagņitsja Izdarīt dzimumaktu.
škvoriķ Izdarīt dzimumaktu.
šmonatsja Izdarīt dzimumaktu.
švoriķ Izdarīt dzimumaktu.
trahnutsja Izdarīt dzimumaktu.
zaduķ Izdarīt dzimumaktu.
žariķ Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu).
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
ieelpot Izdarīt ieelpu.
immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā.
immitēt Izdarīt immisiju.
indosēt Izdarīt indosamentu.
ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt.
sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties.
izelpot Izdarīt izelpu.
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū.
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas.
salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo.
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
kolektivizēt Izdarīt kolektivizāciju.
konvertēt Izdarīt konversiju (2).
runcāt izdarīt kopošanos.
iztaisīt kantori izdarīt krāpšanu.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
izmanevrēt Izdarīt manevru.
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu.
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
ģelaķ pogodu izdarīt noziegumu
noziegties Izdarīt noziegumu (1).
srabotaķ ģelo izdarīt noziegumu.
rabotaķ Izdarīt noziegumu.
zakontoriķ Izdarīt noziegumu.
zaļepiķ Izdarīt noziegumu.
zamasķiriķ Izdarīt noziegumu.
ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam).
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī.
izplencēties Izdarīt palaidnības.
nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību.
pacelt roku (pret sevi) izdarīt pašnāvību.
pielikt roku (sev) izdarīt pašnāvību.
pasadarīties Izdarīt pašnāvību.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
(uz)likt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
punktēt Izdarīt punkciju.
reveransēt Izdarīt reveransu.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
pārjemt Izdarīt revīziju.
roķēt Izdarīt rokādi.
roķēties Izdarīt rokādi.
pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
apsagrābāties Izdarīt sīku zādzību.
uzšņaukt Izdarīt sitienu.
uzventēt Izdarīt sitienu.
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izšaut Izdarīt šāvienu.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
apzagt Izdarīt zādzību.
apzagties Izdarīt zādzību.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
izdirbt Izdarīt, izpildīt.
tencināt Izdarīt, izturēt.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu.
(no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu.
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
saspalot izdarīt, pabeigt (darbu).
izveikt Izdarīt, pabeigt.
palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
pārkost cietu riekstu izdarīt, pārvarēt ko grūtu.
izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus).
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo.
notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot.
sašustīt Izdarīt, savaldīt.
nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
izdabāt Izdarīt.
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
Pīkols Izdomāta senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos.
izlaist Izdot (3); publicēt; nodot (parasti iespieddarbu) lasītāju rīcībā.
laist tautās (arī tautā, pasaulē) izdot iespieddarbus; arī publicēt.
laist pasaulē (arī tautās, tautā) izdot iespieddarbus; arī publicēt.
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai.
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
IDA Izglītības darbinieku arodbiedrība.
pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu.
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
eksperienss Izjutējs - semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to.
disjecta membra izkaisīti vai nesaistīti fragmenti (gk. par literāru darbu).
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
izdampēt Izkult (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
apvārksne Izkultas labības kaudze piedarbā.
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu.
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
patērēt izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai)
izlietotā iepakojuma apsaimniekošana izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt.
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
darbības izmaiņa izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi.
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku.
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
kruķīties Izmanīgi darboties.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu.
sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas.
derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu; ekspluatēt.
likt Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
nodarbināt Izmantot darbam (dzīvnieku).
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
konteinerizēt Izmantot konteinerus (darba procesā).
kalpināt Izmantot par darbaspēku; ekspluatēt.
ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam 1 (1); izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
pravīgs Iznesīgs, enerģisks, darbīgs.
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
apķīpāt Izniekot, saķēzīt (darbu).
notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā).
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
atklāties Izpausties (mākslas darbā).
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
vardarbība pret senioriem izpaužas kā fiziska, emocionāla, finansiāla vardarbība un pamešana novārtā, arī kā psiholoģiska un seksuāla vardarbība.
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
fungēt Izpildīt (amatu), veikt, darboties.
intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
šmarlāties Izpildīt kādu netīru darbu.
atvērt iekavas izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties.
iestudējums izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums).
aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
pēdiņa izplatīts rokdarbu raksts.
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
ekspansija izplešanās, izplatīšanās; darbības diapazona vai apjoma paplašināšana.
ergonomisks Izprojektēts un izgatavots atbilstoši ergonomikas prasībām un standartiem.
iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu).
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci); ierūcināt.
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
izkārtāt Izrīkot (darbā).
pierīkot Izrīkot, likt darīt.
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
augšus izsaka darbības "augt" pastiprinājumu
alktin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
augtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bārtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bāztin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bērtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
ņemties izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
beršus izsaka darbības pastiprinājumu
bēršus izsaka darbības pastiprinājumu
biršus izsaka darbības pastiprinājumu
bļaušus izsaka darbības pastiprinājumu
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
grūdin Izsaka darbības vārda "grūst" pastiprinājumu.
miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
bāšus izsaka šīs darbības pastiprinājumu
birtin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
bītin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
birzin izsakā šīs darbības pastiprinājumu
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
bauc Izsauciens atdarinot šāvienu.
vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
burkš Izsauksmes vārds ātras darbības raksturošanai.
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai.
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai.
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai.
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai.
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju.
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni.
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu.
cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu.
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu.
zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu.
fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba.
eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju.
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba).
izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās.
ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
izdiskēt Izstrādāt ar atsperecēšām, ko darbina traktors.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus).
izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.).
darbadiena Izstrādes diena, darbdiena (3).
izšķovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru).
izštovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru).
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
nokākarēties Izšķiest laiku bezjēdzīgā darbā.
kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā.
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
domu lidojums Iztēles, fantāzijas darbība.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
maizesdarbs Iztikas, eksistences darbs.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
izbuntavāt Iztraucēt (darbā).
iztrivažīt Iztraucēt (darbībā, stāvoklī).
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu).
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi.
buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās).
politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
enstelēties Izvairīties (no darba u. tml.).
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties.
noslapstīties Izvairīties (no darba).
slostīties izvairīties no darba.
izšībēties Izvairīties no darba.
lūsināties Izvairīties no darba.
kruķīt Izvairīties no parādu nomaksas vai kādas darbības.
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
Londonas latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1914. g. bija \~400 latviešu, 1950. gados - \~1000 latviešu, 21. gs. sākumā darbība apsīkusi.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu.
Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
sasataisīties Izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
izdobēt Izveidot dobes (laukā, darzā).
ieiet (kādās) sliedēs izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
attīstīt Izvērst plašumā (darbību); risināt (sižetu).
paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari.
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze.
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči.
Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība.
Asinadzuči un Tenadzuči japāņu mitoloģijā — lauku darbu, lauku apstrādes dievības.
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
voltižērs Jātnieks, kas uz neseglota zirga izdara dažādus grūtus jāšanas paņēmienus.
kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām.
sampls Jau eksistējošu audiodarbu fragmenti, kas ar ar samplera palīdzību tiek savienoti.
remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix").
remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix").
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
piņķere Jaukšanās, maisīšanās (netiekot ar darbu galā).
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt.
ķēbaroties Jaukties citu darīšanās.
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās.
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās.
NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos.
bēta tests jaunizstrādātās programmatūras vai aparatūras otrais pārbaudes posms, kas tiek veikts pasūtītājorganizācijā normālā darba režīmā.
tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
nemīta taka jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
darbu plānošana jaunu darbu ievietošana izpildāmo darbu rindā un izpildāmā darba izvēle.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2).
pētīšana jaunu zinātnisku zinību izstrādes process, izzinošās darbības veids; pētniecība
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
arlekīns Jautrs asprātis, jokdaris, nerrs.
biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana.
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
izmaksu rašanās vietas jebkura darba (aprites) cikls vai atbildības vieta, kur uzkrāj izmaksas; šo vietu sadalījums ir vajadzīgs iespējami pareizākai vispārējo izmaksu sadalīšanai pa izmaksu nesējiem un izmaksu atbilstības budžeta (tāmes) rādītāju efektīvai kontrolei.
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam.
atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
datorresurss Jebkura datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa, kas nepieciešama vajadzīgo darbību veikšanai.
pasionaritāte Jebkura etnosa iekšējā tieksme uz attīstību un atjaunināšanos, kas realizējas ar atsevišķu indivīdu mērķtiecīgām darbībām neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
darba aprīkojums jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā.
nelegālā aprite jebkura likuma noteikumiem neatbilstoša darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām.
mehāniskā sistēma jebkura materiālu punktu vai ķermeņu kopa, kas savstarpēji mehāniski iedarbojas.
tirgus dalībnieks jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
opioīds Jebkura sintētiska narkotiska viela ar opiātiem līdzīgu darbību.
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
tranzakcija Jebkura veida darījums ar maksājumu karti.
adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem.
personas datu apstrāde jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
pašfrekvence Jebkuras sistēmas svārstību frekvence, ar kuru realizējas sistēmas brīvas svārstības bez ārējās iedarbības.
kardioakcelerators Jebkurš aģents, kas paātrina sirdsdarbību.
tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris.
amats Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
datnes formāts jebkurš šablons vai standarts, ko izmanto datu uzkrāšanai diskā, attēlošanai displeja ekrānā vai drukāšanai.
iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība.
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
psihes struktūra jēdziens, kas skaidro cilvēka psihes iekšējo procesu pamatelementus, kā arī to attīstību un mijiedarbību.
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām.
būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
bobo Jokdara tēls spāņu teātrī, nerrs.
arlekināde Jokdarība, ākstīšanās.
kumēdiņš Jokdaris, āksts, komediants.
mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks.
āmeklis Jokdaris, āksts.
peiksts Jokdaris, āksts.
žomāklis Jokdaris, āksts.
niekonis Jokdaris, draiskulis, āmeklis.
Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
pajacs Jokdaris, īpaši cirkā.
jaukturis Jokdaris, jokupēteris.
smaiklotājs jokdaris, klauns.
kumedenčiks Jokdaris, klauns.
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku.
ķeks Jokdaris, ķekatnieks.
smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs.
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks.
žoklis Jokdaris, zobgalis.
pigornieks Jokdaris; arī auša.
jokmeisters Jokdaris; klauns.
joku gailis jokdaris.
peikstiņš jokdaris.
āmeglis Jokdaris.
čepēsls Jokdaris.
džauga Jokdaris.
jocinieks Jokdaris.
jokavnieks Jokdaris.
jokmanis Jokdaris.
jokmīlis Jokdaris.
jokotājs Jokdaris.
jokpēteris Jokdaris.
jokugailis Jokdaris.
jokupēteris Jokdaris.
kaita Jokdaris.
pigurmeisters Jokdaris.
pigurnieks Jokdaris.
pigurpēteris Jokdaris.
pigurtaisītājs Jokdaris.
saltembanks Jokdaris.
smīdaklis Jokdaris.
smīdākls Jokdaris.
smīdekls Jokdaris.
smīdiklis Jokdaris.
smīdīklis Jokdaris.
smiekliņš Jokdaris.
stiķmeistars Jokdaris.
svitka Jokdaris.
unspieģelis Jokdaris.
velldzinējs Jokdaris.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums.
tērzeklis Jokotājs, jokdaris.
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība.
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts.
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas; izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti.
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni.
jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība.
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
šķindelnīca jumstiņu izgatavošanas darbnīca.
vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības.
jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens.
atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana.
mietus laiks jurģi, kad gājēji maina darba vietu.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
spēks juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
konsulāras tiesības juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.).
tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām.
steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu.
plānošana kā (attīstības, norises, darbības) plāna izstrādāšana
rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
ērzeliski Kā ērzelis (darīt).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana.
reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2).
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
līnija Kādā (darbības, rīcības) virzienā, novadā.
kontrfakcija Kāda autora darbu patvaļīga pavairošana ar nolūku to izdot.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
pabungas Kāda darba pabeigšana.
meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u.c.
uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta.
ziņošana Kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
obbligato Kāda instrumenta partija skaņdarbā, kuras atskaņojums ir obligāts.
nekroloģijs Kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai.
šmugumi Kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti.
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
inkriminēšana Kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam.
bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
hipofunkcija Kāda orgāna nepietiekama darbība.
hiperfunkcija Kāda orgāna, hormona u. c. pastiprināta darbība.
līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
preprints Kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas.
papildtirāža Kāda poligrāfiska vai elektroniska iespieddarba papildus tiražēto eksemplāru skaits pēc pirmizdevuma.
sumarijs Kāda raksta vai darba galvenās domas īss atstāstījums.
aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam.
apoteoze Kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums.
dubls Kāda skaņdarba variēts atkārtojums.
iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
viens kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem.
lagaze Kāda, kas uz darbu iet nelabprāt un vilcinādamies.
šķirulīte Kāda, kurai darbs šķiras, veicas.
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
apakšprogramma Kādas darba programmas patstāvīga apakšnodaļa.
aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
insuficience Kādas darbības nepietiekamība.
izejpunkts Kādas darbības sākuma nosacījumi.
darīšana Kādas darbības veikšana.
sākotnēji Kādas darbības, norises sākumā, pirmajā posmā.
atklāšana kādas darbības, pasākuma u. tml. sākšana, ievadīšana.
kā velna apsēsts kādas domas, idejas, darbības, nemiera pilnīgi pārņemts.
psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs radītājs vai paudējs; politisks darbinieks, kas veic vai vada ideoloģisko darbu.
šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
nosaplēsties Kādas iedarbības rezultātā atvērties (par apdzijušu brūci).
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
ekspozīcija Kādas ietekmes darbības laiks.
dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
nodaļnieks Kādas organizācijas nodaļas darbinieks.
destruktīvs Kādas organizācijas vai sistēmas darbību traucējošs.
politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
amatbrālis Kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem.
institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
čum Kādas skaņas atdarināšanas vārds.
aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij.
darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
nafig Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nafiga Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahren Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahui Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahuj Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nāhuj kādēļ gan (piemēram, jādara kas nevajadzīgs).
pamatkadrs Kadrs, kurā ietverta visa kādas epizodes darbība, atsevišķus šās darbības momentus parādot iemontētos tuvplānos.
kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
kadru retranslēšana kadru pārraides standartprocedūra pakešu komutācijas tīklos; viens no standarta X.25 variantiem.
vaļenderis Kāds bez noteiktas nodarbošanās.
luktiņas Kāds sastatņu veids, ko izmanto darba rīku u. tml. nolikšanai pajumtē pie kūts sienas.
čīčēkls Kāds, kam darbs neiet uz priekšu.
ļemurs Kāds, kam darbs neveicas.
tenteris Kāds, kam darbs neveicas.
zilbiksis Kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis).
visšķiris Kāds, kam visi darbi padodas (šķiras).
ēmeklis Kāds, kas atdarina citus.
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
skraidonis kāds, kas bieži maina darbus, nodarbošanos.
valsts Kāds, kas blandās bez darba.
smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu).
aubise Kāds, kas dara visu ātri un slikti.
pestalnieks Kāds, kas darbojas (veic maģiskas darbības) ar pesteļiem.
čepēsls Kāds, kas grib otram pāri darīt.
ķeiris Kāds, kas ir neveikls darbā.
sluinis Kāds, kas izvairās no darba.
šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
vāža Kāds, kas lēnām un neveikli darbojas vai strādā.
brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā.
mirma Kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt.
terglis Kāds, kas neko nedara pareizi, nepilda uzdoto darbu.
vīsteklis Kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis.
vīstiķis Kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis.
māžans Kāds, kas nodarbojas ar maģiju.
vabulnieks Kāds, kas nodarbojas ar vabolēm.
ceceris Kāds, kas sēd bez nodarbībām.
bizuns Kāds, kas skraida apkārt, bet darbu nedara.
gūters Kāds, kas steidzīgi dara darbu un grib to ātri nobeigt.
dristins Kāds, kas steigšus darbojas (strādā).
ilgins Kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu).
kudiķis Kāds, kas virza citus uz darbu.
aubiza Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
aubize Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
vīžņa Kāds, kas vīžo ko darīt.
šaipa Kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris.
kaitētājs Kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks.
kaitētājs Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
mēdeklis Kāds, kurš atdarina, izsmej, izzobo.
luņģine Kāds, kurš bez darba klaiņo.
nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
būķētājs Kāds, kurš darbojas ar veļu.
pļuderis Kāds, kurš darbu ātri un pavirši izpilda.
kalībnieks Kāds, kurš ir izveicīgs kalšanas darbos.
svelonis kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
slieperis kāds, kurš klīst apkārt bez darba.
čuderis Kāds, kurš mēdz vadīt (darbus).
rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
ķelzis Kāds, kurš nesakopj savu darba vietu.
ļenkurs Kāds, kurš netiek galā ar darbu.
krecelis Kāds, kurš nevienu darbu kārtīgi neprot.
murdelis Kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.).
steigša Kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
sniegšana kādu apstākļu, stāvokļa gādāšana, piešķiršana, nodrošināšana; būšana par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
padīkāties Kādu brīdi būt neaizņemtam, brīvam (bez darba).
noplienēt Kādu brīdi dzīvot bez darba.
pačopties Kādu brīdi nodarboties (nicīgi).
pačaganāties Kādu brīdi pie darba tūļāties un netikt galā.
stereotipizēt Kādu darbību padarīt stereotipisku (1).
rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
kinogramma Kādu darbību, kustību, stāvokļu u. tml. sērija, kas reģistrēta kinofilmā.
apsliet Kādu darbu lēnām un muļķīgi pastrādāt.
privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
izporgāties Kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu.
izklerot Kādu laiku bez darba klaiņot apkārt.
nomalžāt Kādu laiku bez darba vai bez sekmēm maldīties.
padiekoties Kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās.
nomulīties Kādu laiku dzīvot bez darba.
noskurināties Kādu laiku dzīvot bez darba.
noklabināties Kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu.
nostāvēt Kādu laiku nodarboties (ar ko).
noplandīties Kādu laiku pavadīt bez darba.
noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
nožaudīties Kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku.
imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
Cruciata glabra kailā krustmadara.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
damnifikācija kaitēšana, zaudējumu nodarīšana; mantas zaudēšana.
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā).
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu.
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus.
kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis.
smēde Kalēja darbnīca; kalve 1(1).
kalējdarbnīca Kalēja darbnīca.
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m.
urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3).
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m.
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri.
atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu.
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
ārmeita Kalpone, kas strādā āra darbus.
iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus.
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
kamalīns Kamala darbīgā viela.
kambarkantoris Kambarkollēģijas nodaļa, ko nodibināja 1733. g. un Baltijā darbojās līdz 1798. g.
stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs).
akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius").
preshata Kamera, kas sadarbojas ar administrāciju.
kamerskaņdarbs Kamerstila skaņdarbs.
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs.
multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama.
rakstu darbi Kancelejas darbi.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
spalvaskāta jājējs kancelejas darbinieks.
klejojošā kāpa kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
ceļojošā kāpa kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā.
akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
meža kaplis kaplis meža darbu veikšanai.
pseidoterase Kāpļveida reljefa forma, kas nav radusies ūdens darbības rezultātā.
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku.
motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
strategēma kara viltība, darbība, kas maldina pretinieku.
karagājiens Karadarbība (pret kādu valsti).
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli.
kara materiāli karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); karamateriāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums.
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
ekspedīcijas korpuss karaspēka vienība, kas darbojas ārpus savas valsts robežām.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
kārbinieks Kārbu darinātājs.
karbinieks Kārbu darinātājs.
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos.
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
kārība Kāre (ko darīt).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
kara operācijas karojošās puses vai pušu militāras darbības kara mērķu sasniegšanai.
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
pojezdņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
pojezdušņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības.
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}.
rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā.
procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums.
tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
liedeņš Kārtīgs, patīkams (par darbību, procesu).
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
bīdīt Kārtot (piem., darīšanas, eksāmenus).
bīdīt lietas kārtot darīšanas.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu.
roķis Kas ar ko vienmēr darbojas.
quod erat faciendum kas arī bija jādara.
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
lieldaris Kas lielās daudz ko izdarām.
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums.
persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
katrs solis katra (cilvēka) darbība, rīcība.
obligātais eksemplārs katra iespieddarba eksemplāri, kuri izdevniecībām atbilstoši likumam jānodod valsts bibliotēkai.
kakergāzija Katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība.
biotests Katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību.
heminoze Katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība.
zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
iespiedvienība Katrs atsevišķs poligrāfiski patstāvīgi noformēts iespieddarbs.
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī.
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka.
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai.
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā.
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
sakaunēt kaunu darīt.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums.
autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
izskaidrošana Kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu.
izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
usmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmašs Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmata Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
ekstras Kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti.
kavēkslis Kaut kas, kas aizkavē darbu.
beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
formalitāte Kaut kas, ko dara, tikai lai ievērotu likumus, instrukcijas u. tml.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
skrebelēt Kaut ko ātri un pavirši darīt.
skrebelēties Kaut ko ātri un pavirši darīt.
vonckāt Kaut ko ātri, enerģiski darīt.
spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
sapuģīt Kaut ko darīt.
sapuģot Kaut ko darīt.
vanckāt Kaut ko darīt.
nopodāties Kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
lēļot Kaut ko lēnām darīt.
nosliekot Kaut ko lēnām darīt.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
atturēties kaut ko nedarīt.
ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
ģaurēt Kaut ko pavirši darīt.
mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
perdelēt Kaut ko steigšus darīt vai runāt.
noķēpot Kaut ko steigšus, pavirši darīt.
aizderēt Kaut kur salīgt (darbu).
pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt.
atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
ritenuto kavējoties, palēninot tempu salīdzinājumā ar skaņdarba pamattempu.
koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību.
īsināties Kavēt laiku (ko darot).
apmeklēt kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības).
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu.
kažokdrēbe Kažoka apdarei paredzēts audums.
klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
kiberkarš Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
kiberuzbrukums Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.).
kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
krāsu kineskops kineskops, kas izmantojams televizoros standarta krāsu signāla pārraidei, kas dekodējams kvalitatīvā attēlā.
kinoīns Kino (5) darbīgā viela.
animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību.
klusā kinokamera kinokamera, kas darbojoties nerada nekādus trokšņus.
animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru.
objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments; montāžas kadrs.
kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija.
šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
filma kinomākslas darbs; kinofilma.
kinofilma Kinomākslas darbs.
kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika.
kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis.
aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu.
lēnfilmēšana Kinouzņemšana, kurā kadru maiņas biežums ir mazāks par kadru maiņas standartbiežumu (16 vai 24 kadri/s).
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
lipsa Klaidonis, kas vairās no darba.
vanduļi Klaiņojoši ļaudis, kas meklē vieglu darbu ar lielu algu.
knuzināties Klaiņot apkārt bez darba, tūļāties.
slampāties klaiņot bez darba.
suiķinēties klaiņot bez darba.
blikatāt Klaiņot bez darba.
lungāties Klaiņot bez darba.
luņģinēt Klaiņot bez darba.
šļumberēt Klaiņot bez darba.
kābakāties Klaiņot no vienas (darba) vietas uz otru.
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
kulsms Klājiena vieta, kurā sabirst graudi; piedarbs.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
klases darbs klases kā kolektīva veikts darbs.
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām.
darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu.
standarts klasisks džeza skaņdarbs
otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
īstenieks Klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu.
būvklaušas Klaušu darbi piļu un baznīcu celtniecībā.
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3).
otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
aizkūlējs Klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā.
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
īstinieks Klaušu laikos nedēļas darbinieks ar zirgu pretstatā otrinieku kājniekiem.
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
klavierstunda Klavierspēles nodarbība.
karstā dokošana klēpjdatora pievienošana dokstacijai tā darbības laikā, automātiski aktivizējot dokstacijas displeju un perifērijas iekārtas.
vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara).
revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu.
gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā.
īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
planskāt Klīst bez darba.
kurbulis Kloķis motora iedarbināšanai.
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija.
kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
nepareizs (arī kļūmīgs, greizs) solis kļūda (darbībā, rīcībā).
smagkļūda Kļūda, ko radījusi aparatūras kļūme vai kam cēlonis bijis mēģinājums sadarboties ar nesaderīgu aparatūru.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
spert nepareizu soli kļūdīties savā darbībā, rīcībā.
autorkorektūra Kļūdu labošana, ko veic autors sava darba tipogrāfiskajā novilkumā.
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
nobrūnēt Kļūt brūnam saules, vēja iedarbībā.
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
balināties Kļūt gaišākam, baltākam saules, vēja iedarbības rezultātā (par audumiem, dziju).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (par parādībām, procesiem sabiedrībā); refl. --> palielināt (3).
pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
kunkulēt Kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu.
celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
nolempēties Kļūt nolaidīgam darbā.
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
pārsavaiņāties Kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu.
atsavieglināties Kļūt vieglākam (par darbu).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
čupinīties Knibināties; nodarboties ar niekiem.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
kucīte Kociņš, kas piestiprināts pie paminas un darbina vērpjamo ratiņu.
metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski.
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām.
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija.
privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators.
koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā).
stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi.
stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot.
darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums).
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
aizzāģējums koka resgalī izzāģēts trijstūrveida robs koka gāšanas virziena pusē, kas sekmē tā krišanu vēlamajā virzienā un novērš resgaļa plīsumu; tieviem kokiem to izdara ar seklu iezāģējumu.
kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās.
finiera drāšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna drāztā finiera ražošanai.
tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem.
finieršķēres kokapstrādes darbmašīna lobītā un drāztā finiera sagriešanai vajadzīgajā platumā un garumā.
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
apmalošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna neapmalotu zāģmateriālu apmalošanai kokzāģēšanas plūsmā.
kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu.
skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
frēzēšanas un zāģēšanas agregātiekārta kokapstrādes darbmašīna, kurā frēžēšanas iekārta baļķu brusošanai apvienota ar zāģēšanas un neapmalotu zāģmateriālu apmalošanas mezgliem.
universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus.
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
bauze Koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
upurkoks Koks, pie kura veic upurēšanas darbības.
kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību.
koksnes rentgena un gamma defektoskopija koksnes kvalitātes kontrole, kas pamatojas uz tās mijiedarbību ar jonizējošo starojumu.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
āderējums Koksnes raksta imitācija krāsošanas un restaurācijas darbos.
puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
kvislings Kolaboracionists, persona, kas sadarbojas ar okupantiem; pēc V. Kvislinga vārda.
birojs koleģiāla institūcija, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus.
streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
izpilde komandā, pieprasījumā vai programmā paredzēto darbību veikšana ar datora palīdzību.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu; šādu spēlētāju darbība.
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
zampoļits Komandiera vietnieks politiskajā darbā (PSRS armijā).
ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
urbšnas-dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai.
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
postglosators Komentators, Justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem.
komercpārvadājumi Komercdarbība veicot pārvadājumus.
arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam.
vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.
vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
pārvadātājs Komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu.
nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete.
burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
standarts X.21 komitejas _ITU-T_ ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīklu protokola standarts.
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
V.32bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 14,4 kilobitiem sekundē.
V.34 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 28 kilobitiem sekundē.
V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas.
V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts.
silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
ekoloģiskā sertifikācija kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem.
valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
objektkods Kompilatora vai asamblera darbības rezultātā iegūta izpildīšanai gatava programma mašīnkodā vai starpprodukts, kuru tālākā apstrādes gaitā izveido par mašīnkodu.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm.
staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu.
monotematisms Komplicēts princips, kas saistīts ar vienas tēmas vai tēmu kompleksa caurviju izmantojumu skaņdarbā.
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu).
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā.
lāpstiņu kompresors kompresors, kas uz gāzi iedarbojas ar rotējošām lāpstiņām (centrbēdzes, aksiālie kompresori).
turbokompresors Kompresors, ko darbina iekšdedzes motora izplūdes gāzu enerģija.
starpprogrammu sakari komunikācija starp divām programmām, kas balstās uz protokoliem, ko viena programma izmanto, lai sadarbotos ar citu programmu.
politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
Kominforms Komunistisko partiju informācijas birojs - organizācija sadarbībai starp dažādām komunistiskajām partijām 1947.-1956. g.; radās kā Kominternes turpinājums.
demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
kreiss Komunistisks, sociālistisks (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
kreiss Komunistisks, sociālistisks politisks darbinieks.
iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
juridiskais fakts konkrēta darbība vai bezdarbība, ar kuru norma saista tiesiskas sekas - tiesisko attiecību rašanās, izmaiņas vai izbeigšanos.
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis.
tehniskie noteikumi konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības.
apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību.
tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
dekonservācija Konservācijas izbeigšana; darbības, darba atsākšana.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot.
portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā.
konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
līdzkonstruēšana Konstruktīva sadarbība, produktīva mijiedarbība, kuras iespaidā notiek jaunas darbības apgūšana un spēju attīstība.
agregāts konstruktīvi autonoma, maināma darbmašīnas ietaise noteiktas funkcijas izpildei.
peles poga konstruktīvs datorpeles elements, kuru nospiežot un atlaižot lietotājs veic kāda objekta izvēli vai iniciē kādas darbības izpildi datorā.
tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
integratīvi eklektiskā pieeja konsultēšanas un psihoterapijas koncepcija, kuras pārstāvji savā praksē lieto dažādu pieeju un skolu konsolidāciju atbilstoši klientu vajadzībām, terapeitiskajiem mērķiem un darba videi.
supervīzija konsultēšanas veids pieaugušo izglītībā un profesionālās darbības sistēmā.
konteinerizācija Konteineru izmantošana darba procesā (gk. preču transportēšanā); pāriešana uz konteineru izmantošanu; transportēšanas sistēmas pārkārtošana darbam ar konteineriem.
grāmatojums kontējums - saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos.
vienkāršais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un otra - kredītā.
saliktais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un vairāku kontu kredītā vai otrādi.
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
aluviālie nogulumi kontinentālie nogulumi, kas veidojas upju ģeoloģiskās darbības rezultātā.
zavals Kontroldarbs (skolā).
klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums.
gaļasmašīna Kontroldarbs.
kā-darbs Kontroldarbs.
konciks Kontroldarbs.
koncis Kontroldarbs.
končs Kontroldarbs.
kontriķis Kontroldarbs.
kontūzis Kontroldarbs.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija.
stratēģiskā kontrole kontroles veids, kurā ietilpst stratēģiskā uzraudzība, stratēģijas īstenošanas kontrole, pieņēmumu (premisu) kontrole, tiek vākti un analizēti dati par uzņēmējdarbības stratēģijas realizāciju.
noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
personāla kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir personāla plānošanas (personāla pieprasījuma, vervēšanas, attīstības. atlaišanas, personāla izmaksu, darbalaika plānošanas) un kontroles, personālvadības pilnveidošana.
abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
kontrolers Kontrollers - aparāts elektromotoru ieslēgšanai un darba režīma regulēšanai.
verbalizēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja darbības vārdos.
kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
koperaķivščiks Kooperatīva darbinieks.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
koordinācija Koordinēšana, darbību, kustību, norišu, jēdzienu utt. saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
bodums Kopā darāmais; kopā kārtojama lieta.
jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
ritmtembrs Kopapzīmējums ritma un tembra jomai, šo izteiksmes elementu sadarbībai un kopspēlei.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
kopgaita Kopēja darbība, kopējs darbs.
kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2).
kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2).
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē.
koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
koinonija Kopīga darbība, piem., vienādu šūnu kopīga darbība vienādos audos.
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
sadarbība kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
sadarbošanās Kopīga, savstarpēji saskaņota darbošanās, palīdzēšana.
zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties.
sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana.
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu; darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda.
Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē.
radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
darbvārpstas kārba korpusveida detaļa darbvārpstas iebūvēšanai.
korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
lūpukrāsa Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību; lūpu pomāde; lūpu krāsa.
lūpu pomāde kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju.
aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze.
Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai.
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu.
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu.
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
kolorists Krāsaino iespieddarbu speciālists.
kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos.
dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību.
heliotropisms Krāsas maiņa gaismas iedarbībā.
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
grička Krāsns dūmvada aizdare.
griška Krāsns dūmvada aizdare.
kriški Krāsns vilkmes nosprostotājs, dūmvada aizdare (vāks, metāla plāksne).
elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
krāsotājs Krāsošanas darbu speciālists.
pervēties Krāsot (audumus, dzijas); veikt ar krāsošanu saistītus darbus.
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
māleris Krāsotājs, kas nodarbojas ar celtņu, telpu krāsošanu.
madarnieks Krāsotājs, kurš krāso ar madarām.
piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi.
piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
darbnīcautomobilis Kravas automobilis, kas aprīkots ar remontdarbu instrumentiem, ierīcēm un iekārtām.
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t.
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus).
krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana.
kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
agrārkredīts Kredīts zemes iegādei vai lauksimniecības darbu nodrošinājumam.
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos.
pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku.
saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
ārdoņa Krietns lauku darbu strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis.
kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
bandītisms Kriminālās vai politiskās darbības metode; bandu darbības izplatība teritorijā vai valstī kā tiesiskās kārtības trūkuma pazīme.
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē.
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai.
noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
kriminālnoziegums Kriminālnodarījums.
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
krimināltiesāšana Kriminālprocesa tiesas darbību kopums.
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
piespiedu darbs kriminālsoda veids, personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
katorga Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
spaidu darbi kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos.
labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju.
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (beršana, spiešana, šķelšana).
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija.
teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu.
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
cruciata Krustmadaras.
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra").
skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes").
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
zeija Kubls alus darīšanai; seija.
seija Kubls alus darīšanai.
žeire Kubls alus darīšanai.
zeja Kubls alus darīšanai.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību.
karšu māja kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos.
aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
dīzeļkuģis Kuģis, ko darbina ar dīzeļmotoru.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
maizes kule kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē).
nokūlas Kulšanas darbu beigas.
nokūlības Kulšanas darbu beigas.
mašīnballe Kulšanas darbu nobeiguma dzīres, kad sētā stāvēja kuļmašīna un dampis.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
dampēt Kult labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
akulturalizācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process.
kulāks kuļamā bluķa darba daļa "kulāki".
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā.
gastropātija Kuņģa saslimšana vai darbības traucējums.
kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
dzīnējs Kurjers, pašvaldības tiesas darbinieks.
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa.
govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
ambuza Kurpnieka darbarīks papēžu malu nogludināšanai un apvaskošanai.
loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
kursiķis Kursa darbs.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
trimēt Kustēties; darboties.
trimt Kustēties; darboties.
manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
uzspiestās svārstības kustība, kurā uz objektu kopā ar elastības un pretestības spēkiem darbojas ierosinātājspēks.
bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā.
brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente.
vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā.
cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī.
remmelīgs kustīgs, darbīgs (par bērnu).
rosīgs Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem).
neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks.
zvīrš Kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts.
olīgs Kustīgs, darbīgs, strādīgs.
trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas.
pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam.
piekustēt Kustoties (darbu darot) piepildīt (laiku).
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
hiponoja Kūtra garīgā darbība.
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
inerts Kūtrs, bezdarbīgs; neaktīvs.
inerce Kūtrums, bezdarbīgums; aktivitātes trūkums.
kvadrupolmoments Kvadrupola kvantitatīvais raksturojums, kas raksturo kvadrupola elektriskā lauka un ārējā elektriskā lauka mijiedarbības potenciālo enerģiju.
asistentbibliotekārs Kvalificēts bibliotekārs, kas parasti strādā kopā ar pieredzējušāku darbinieku.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
smardīgs kvalitatīvs, labi sagatavots (par darba instrumentu).
dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus).
leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās.
kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu.
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
ķeki Ķekatnieki, jokdari.
Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis.
ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu.
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags.
rāvējs ķeraiņu madara ("Galium aparine").
maranas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
marnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
mārnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
mārnaki Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
matnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
sarkane Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vānags Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnags Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnaugi Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnkāja Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnnagas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
vārnnagi Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
viermakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine").
tītenis Ķeraiņu madara (“Galium aparine”).
vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags.
ķērīgā virza ķeraiņu madara.
Galium aparine ķeraiņu madara.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem.
jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
autokatalīze Ķīmiskas reakcijas paātrināšanās, šās reakcijas produktiem iedarbojoties kā katalizatoriem.
mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
defloranti Ķīmiskas vielas, kuru iedarbībā augiem nobirst lapas un ziedi.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus.
oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle.
hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
Du-Kans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, viens no vīndaru un vīntirgotāju aizgādņiem.
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
Myzys cerasi ķiršu-madaru laputs.
elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas.
elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai.
operācija Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
labdarene Labdare.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
bonifikācija Labdarība; atveseļošanās, sanācija.
patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
labģeris Labdaris.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
padmale Labības klājiena mala piedarbā.
mīdeknis Labības klājiens, ko novieto uz piedarba klona un kuļ ar zirgiem.
mīņa Labības metiens piedarbā.
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā).
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
resursa izmēģinājumi laboratorijas aviokonstrukciju izmēģinājumi līdz atteicei (sabrukšanai, plaisām, darbspēju zudumam), izmantojot pēc iespējas pilnīgāku ārējo iedarbību imitēšanu atbilstoši tipiskiem ekspluatācijas apstākļiem, lai konstatētu konstrukcijas trūkumus.
laboriņš Laboratorijas darbs.
labors Laboratorijas darbs.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
meisters Labs aroda, darba pratējs.
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts.
prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
zādariga Laidara (lielas kūts) siena.
laidarvārti Laidara, aploka vārti.
leidarvārti Laidara, aploka vārti.
laidaliņš Laidariņš.
laidaris Laidars (1).
laidāris Laidars (1).
zēderkls Laidars ar un bez jumta.
diendārzis Laidars kūts priekšā.
diendārzs Laidars lopiem uz lauka.
lauka laidars laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
dīnduorzs laidars.
sēta laidars.
zadruoklis laidars.
laideris Laidars.
laidēris Laidars.
laiders Laidars.
leidars Laidars.
leidārzs Laidars.
leidēris Laidars.
zādarkls Laidars.
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
atkopšanas laiks laika intervāls starp kļūmes konstatēšanu un datora (iekārtas) darbības atjaunošanu.
laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā).
nižģeklis Laika kavēklis, nenozīmīgs, bet sarežģīts darbs vai darbošanās.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
derīgais laiks laika periods, kurā sistēma darbojas bez kļūdām.
glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē.
termināļsesija Laika periods, kurā termināļa lietotājs sadarbojas ar interaktīvo sistēmu.
aizņemšana laika posma piepildīšana ar kādu darbību, norisi
dampalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
dampjalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas.
pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
daļlaiks Laika vienība, kas tiek atvēlēta kādam atsevišķam procesam, regulāri pildot dažādas darbības.
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis.
starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi.
kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi.
sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs.
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli.
Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
leģislatūras periods laikposms, kurā darbojas likumdevēja institūcija (parasti kapitālistiskajās valstis).
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai.
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
apgrozījumlaiks Laiks no darba nodošanas operētājsistēmai līdz rezultātu saņemšanai.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
tukšs laiks laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai.
apgrozījumlaiks Laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu darbu no sākuma līdz beigām.
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
karsts laiks laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
darba periods laiks, kurā tiek patērēts dzīvais darbs.
tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus.
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
štemplis Lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu.
pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
gaismas diožu printeris lappušu printeris, kas darbojas līdzīgi lāzerprinterim, bet kurā kā gaismas avotu lāzera vietā izmanto gaismu emitējošas diodes; LED printeris.
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus.
recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
kārtu lata lata ar ķieģeļu kārtu iedalījumiem mūrēšanas darbu atvieglošanai.
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
Fraternitas Rusticana latviešu studējošās zemnieku jaunatnes biedrība, darbojās LU no 1921. g. (statūti no 1926. g.).
Fraternitas Vanenica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Minhenē (Vācijā), no 1950. g. darbojas gk. ASV.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas.
akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā.
Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
LADS Latvijas Alus darītāju savienība.
LDDP Latvijas Demokrātiskā darba partija.
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
darba aizsardzības normatīvie akti Latvijas Rebublikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, noteikumi, instrukcijas un citi dokumenti.
publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības.
nodokļu maksātāji Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības.
LOTOS Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība.
dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
LVS Latvijas Valsts standarts.
LVSADA Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
feldžandarmērija Lauka žandarmērija.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība; viens no fizikālā lauka veidiem.
gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
šķūris Lauksaimniecības darbarīks siena, āboliņa sabīdīšanai, pārvietošanai.
lauku darbi lauksaimniecības darbi.
traktordarbs Lauksaimniecības darbu organizācijas veids lielsaimniecībā; traktoru darbs.
gangaņģis Lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana; gana darbs; ganu gaitas.
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
vāģi Lauku darba rati.
laukdarbs Lauku darbs.
druvaliņa Lauku darbu strādniece.
druvaļiņa Lauku darbu strādniece.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā.
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
kopa Lauku saimniecības ikdienas darbu kopums.
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
glacigēns Ledāja radīts, tāds, kas izcēlies paša ledāja darbības ietekmē.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā.
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
nošļampāt Lempīgi padarīt.
tūls Lempīgs, darbā nesteidzīgs.
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam.
adagio Lēna tempa apzīmējums, arī skaņdarba virsraksts vai tā daļas apzīmējums.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
čabināt Lēnām (ko) darīt, gatavot.
čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
tūkstīties Lēnām darboties, tūļāties.
tuzināties Lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt.
vāžot Lēnām darīt, neizveicīgi strādāt.
vāžoties Lēnām darīt; neveikli strādāt.
gūgāt Lēnām iet uz darbu.
mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
čunčināties Lēnām slinki pie darba iet.
nosliet Lēnām un bez sapratnes darīt darbu.
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
utoties Lēni darboties.
čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu).
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt.
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt.
pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
čibināties Lēni, garlaikojoties ko darīt.
pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
čopāties Lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties.
ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
izknūzāties Lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties.
pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
ļurkāties Lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
vīšķīties Lēni, neveikli darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tebināties Lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt.
tīmiņš Lēni, pacietīgi veicams darbs. Kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku.
nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
tenterēties Lēni, tūļīgi (ko) darīt.
mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
gausināt Lēnināt; palēnināt (darbību, norisi).
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
glēms Lēns darbā un ēdot.
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
miega pūznis lēns, neizdarīgs cilvēks.
lābānīgs Lēns, tūļīgs, neizdarīgs.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2).
perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
fleksis Leņķa slīpmašīna, rokas instruments ar maināmiem darba diskiem.
kā junkurs lepni, brīvi, bez darba.
debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu.
pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus.
licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
energoapgādes komersants licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.
brokers Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris.
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet.
pilotēšana Lidaparāta stāvokļa un trajektorijas vadīšana ar pamatvadības aprīkojuma iedarbību uz vadības plāksnēm.
rokas vadība lidaparāta vadības paņēmiens, kad lidojuma režīma maiņa notiek, pilotam iedarbojoties uz vadības ierīcēm.
baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
lidaparāts ar nesošo korpusu lidaparāts bez spārniem, tā cēlējspēks rodas galvenokārt korpusa mijiedarbībā ar gaisu.
ekranoplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
ekrānplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās.
gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
sačaunāt Līderīgi, nekārtīgi gatavot (kādu rokdarbu).
hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā).
borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā.
aviators Lidotājs: aviācijā nodarbināts cilvēks.
māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām.
līdzstrādība Līdzdarbība.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība.
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
kontrastimuls Līdzeklis vai faktors, kas darbojas pretēji kādam stimulam.
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
vazoinhibitors Līdzeklis, kas kavē vazomotorisko nervu darbību.
spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori).
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
narkotiskie analgētiskie līdzekļi līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; opioīdi.
neirotropie līdzekļi līdzekļi, kas iedarbojas uz noteiktu nervu sistēmas elementu darbību (nomāc vai ierosina).
ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa).
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
izotopiskais multiplets līdzīgu elementārdaļiņu grupa, kuras daļiņas stiprajās mijiedarbībās izturas vienādi.
kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju.
mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs.
blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes.
tīrā liece liece, kad normālšķēlumā darbojas tikai lieces moments (nav šķērsspēka).
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
liedzin Liedzin liegt - lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
akcidencijas Lieki (neplānoti) ienākumi; nejauši papildienākumi, nelieli darbi.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
līcin Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājumu.
līcan Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājunmu.
līcen Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo šīs darbības pastiprinājumu.
armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
projekts liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
lielforma Liela apjoma mākslas darbs.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
norma lielā izlasē pamatotu testa mērījumu standartizētas balles.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
aizņemtība Liela nodarbinātība.
elles klapats liela noņemšanās, liels darbs.
elles klopats liela noņemšanās, liels darbs.
baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe.
lielais rublis liela peļņa; augsta samaksa par darbu.
grūtības liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
krustu nemetis (arī nemezdams) lielā steigā (doties, darīt).
akratofora Liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai.
ģenerālkopa Liela viendabīgu objektu kopa, par kuru statistiskus secinājumus izdara ar iztvērumu metodi (piem., kontrolējot ražojumu kvalitāti).
grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
kratulis Lielais siets rijas piedarbā; vētījamais siets.
burtnīca Lielāka iespieddarba brošēta vienība.
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes.
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
grīztivs lielāks urbis, ar abām rokām darbināms.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
koncertskaņdarbs Lielas formas virtuoza rakstura soloskaņdarbs, kas paredzēts koncertizpildījumam.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
BASW Lielbritānijas Sociālo darbinieku asociācija.
putnu dzīšana Lieldienu rituāla darbība - pirms saullēkta sapulcējas ciema ļaudi, dzied dziesmas par putnu izdzīšanu, kas simbolizēja ļauno garu aizdzīšanu.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
operands Lielums, ar kuru izdara darbību.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
standartlielums Lielums, kas atbilst standartam 1 (1); lielums, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai.
izkliedes matrica lielumu kopa (matrica), ar ko kvantu mehānikā raksturo sistēmas pāreju no viena stāvokļa citā, mikrodaļiņām vai elementārdaļiņām savstarpēji mijiedarbojoties (izkliedējoties).
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
ģela Lieta; darīšana.
ģēla Lieta; darīšana.
ģiela Lieta; darīšana.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
izstumšana Lietas vai tiesības valdījuma atņemšana ar vardarbību pret valdītāja personību vai arī slepeni un viņam promesot.
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm.
aviācijas meteoroloģija lietišķā zinātne kurā pēta meteoroloģiskos apstākļus, kādos darbojas gaisakuģis, un šo apstākļu iedarbību uz lidojuma drošību un efektivitāti.
elektrotermija Lietišķa zinātne, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā.
operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana.
biznesa demogrāfija lietišķās demogrāfijas nozare, kas pētī uzņēmējdarbības demogrāfiskos aspektus.
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis.
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
ģelovojs Lietišķs; izdarīgs.
darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse.
žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
kluk Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
au Lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu.
plik Lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
svompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu.
vompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu.
rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
pļok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
pļop Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
klok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
klokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
kluk Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
klukš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
brac Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni.
cup Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
cupiņ Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
cupst Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
plokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu.
klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
budī Lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni.
klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
klapš Lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
čagu Lieto atdarinot klusu soļu skaņas.
pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu.
pēks Lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu.
pluiks Lieto atdarinot šāviena skaņu.
klibklab Lieto atdarinot zirga soļu skaņas.
graba Lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
dūpa Lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu.
kapu Lieto atkārtojumā kopā ar "kapāt" formām šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
čiņ Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas.
pļep Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni.
čura Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas.
čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
žņakt Lieto ātras darbības apzīmēšanai.
ķirks Lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai.
tikt Lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}.
griezin Lieto darbības vārda "griezt" pastiprināšanai.
griezin Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
griezinies Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
cuk Lieto dažu skaņu atdarināšanai (motora darbība, katla vārīšanās u. c.).
džiņ Lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai.
guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
assā Lieto kā pamudinājumu uz aktīvu darbību vai komentējot kādas aktivitātes (parasti sportā).
krāks Lieto krāciena vai ķērciena atdarināšanai.
klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
kar Lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
čira Lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas.
griba Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
gribu Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
grūden Lieto savienojumā "grūden nogrūst", darbības "nogrūst" pastiprināšanai, izcelšanai.
kaušus Lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
dūcin Lieto savienojumā ar "dūkt" darbības pastiprinājumam.
kliedzen Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
kliedzien Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
kliedzin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
kliegšus Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
kliegtin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
ķeršis Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
ķeršus Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
gaisin Lieto savienojumos ar darbības vārdiem "izgaist, gaist", to darbības uzsvēršanai.
ķava Lieto suņa rējienu atdarināšanai.
lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
blaks Lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc Lieto, atdarinot padobju kritiena troksni.
baks Lieto, atdarinot viegla sitiena troksni.
bakst Lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu.
da- Lieto, darinot verbus ar pabeigtas darbības nozīmi.
davai Lieto, izsakot piekrišanu (kādai darbībai).
pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
čik Lieto, lai apzīmētu ātru īslaicīgu darbību.
čik-čik Lieto, lai apzīmētu ātru īslaicīgu darbību.
čukt Lieto, lai apzīmētu darbību, kas rada īsu čūkstošu, šņācošu skaņu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
kikē Lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu.
plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
pīk Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
cī Lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu.
klaukš Lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni.
čak Lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
čik Lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas.
bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
banks Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
džinks Lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu.
ņam Lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem).
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
kikerigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
kikerikī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
kikirigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
kikergī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
kikerikū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
kikirigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
čirk Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
dir Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
brik Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.

dar citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: