Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārds.
Atrasts vārdos (101):
- ārds:1
- dārds:1
- gārds:2
- gārds:1
- pārds:1
- sārds:1
- vārds:3
- vārds:2
- vārds:1
- zārds:1
- apārds:1
- skārds:1
- smārds:1
- Bārdsi:1
- atvārds:1
- īsvārds:1
- izvārds:1
- javārds:1
- jāvārds:1
- nevārds:1
- pavārds:2
- pavārds:1
- uzvārds:1
- aizgārds:1
- aizvārds:1
- dievārds:1
- duļbārds:1
- kopvārds:1
- košvārds:1
- mājvārds:1
- pēcvārds:1
- pievārds:1
- pusvārds:1
- segvārds:1
- senvārds:1
- tēvvārds:1
- vecvārds:1
- bodigārds:1
- dievvārds:1
- galavārds:1
- godavārds:1
- īpašvārds:1
- jaunvārds:1
- lamuvārds:1
- liekvārds:1
- lietvārds:1
- prievārds:1
- svešvārds:1
- tēvavārds:1
- vietvārds:1
- vārdspēle:1
- ārdstienis:1
- apvidvārds:1
- balstvārds:1
- baltskārds:1
- datorvārds:1
- jūrasvārds:1
- mājasvārds:1
- mašīnvārds:1
- palīgvārds:1
- pamatvārds:1
- sakāmvārds:1
- sarunvārds:1
- strupvārds:1
- sugasvārds:1
- bārdskutis:1
- Bārdstauna:1
- Zārdsvalks:1
- atslēgvārds:1
- dubultvārds:1
- hibrīdvārds:1
- pērkondārds:1
- personvārds:1
- pilsētvārds:1
- priekšvārds:1
- saikļavārds:1
- sakāmsvārds:1
- žargonvārds:1
- bārdstrazds:1
- Ņūtaunārdsa:1
- aizstājvārds:1
- darītājvārds:1
- kristāmvārds:1
- kristībvārds:1
- parazītvārds:1
- pusprievārds:1
- raksturvārds:1
- šķirkļavārds:1
- kalendārvārds:1
- lietotājvārds:1
- priedēkļvārds:1
- vietniekvārds:1
- vienvārdsakot:1
- motivētājvārds:1
- pieteikumvārds:1
- saistītājvārds:1
- Blančārdstauna:1
- Gerārdsbergena:1
- vārdsavienojums:1
- darītājlietvārds:1
- vispārinātājvārds:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1625):
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- krupat "krupis" lamuvārds
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
- drīzala (Svītrainas) govs vārds
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
- benga Ābolainas govs vārds
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām
- sīksprodziņa Aitas pavārds
- sīksprodzīte Aitas pavārds
- vizbuliņa Aitas pavārds
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- baltais skārds alvotais skārds
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
- baltskārds Apalvots skārds
- reibgalvītis Apiņa pievārds
- spurggalvis Apiņa pievārds
- grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās
- spurjāņi Apiņu pavārds
- vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds
- apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
- kādības apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
- kvalitatīvais apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
- priedēkļvārds ar priedēkli atvasināts vārds
- knibena Arī kā lamuvārds
- žņurgulis Arī kā viegls lamuvārds
- žņurguls Arī kā viegls lamuvārds
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
- bonmo Asprātīga metafora, "vārds vietā"
- atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds)
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- deskriptors Atslēgvārds
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- relatīvais vietniekvārds attieksmes vietniekvārds
- relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds
- kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā
- badskariņa Auzu pievārds
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
- baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
- gulbene Baltas govs vārds
- baltija Baltas govs vārds Nīcā
- mice Baltgalvainas govs vārds
- baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds
- Creatophora cinerea bārdstrazds
- postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam
- nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds
- Bērtiņš Bērtulis, vīrieša vārds
- birzulītis Bērza pavārds
- lozdna Bezdelīgas pavārds
- melnbruncīte Bezdelīgas pavārds
- impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā
- vīvaļa Bites pavārds
- vīveliņa Bites pavārds
- vīvuliņa Bites pavārds
- Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
- brunce Brūnas govs vārds
- bruņķe Brūnas govs vārds
- punika Brūnas vai sarkanas govs vārds
- rūzītis brūngana suņa vārds
- Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem)
- Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds)
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds
- mūlas cilvēka mute (kā lamuvārds)
- sovārģis cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis
- savārdis cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam
- darbaholiķis cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis"
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds
- vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds
- rakuliņa cūka (pavārds)
- rakušiņa cūka (pavārds)
- rakainīte Cūka (pavārds)
- rekaine cūkas pavārds
- rakšpidīte Cūkas pavārds
- rokuliņa Cūkas pavārds
- rokulīte Cūkas pavārds
- garais Čūska (tabu vārds)
- nomen actionis darbības lietvārds
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- norisenis Darbības vārds
- pamatverbs Darbības vārds pamatformā
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi
- atematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir atematiskā konjugācija
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme
- tematisks darbības vārds darbības vārds, kam ir tematiskā konjugācija; tematisks verbs
- deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu
- pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi
- stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
- znikšēt darbības vārds, kas apzīmē zaru griešanas vai laušanas skaņu
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
- liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi
- savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs
- palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
- vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju
- kārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atbilstoši valodas konjugāciju sistēmai
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas
- nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs
- pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā
- dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds
- dārde Dārds, dārdoņa
- nomen agentis darītājlietvārds
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
- smecernieks deguns (kā lamuvārds)
- budzītis dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds
- vārdiņš dem. --> vārds
- verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis
- darītājlietvārds Deverbāls lietvārds, kam ir darbības veicēja nozīme
- vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- Jānis Dieva dēla pavārds
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
- Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
- Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs
- kakša Dirsējs, lamuvārds
- pelēkā sieva divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds
- absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
- pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda
- titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize
- paskustva Draņķis (lamuvārds)
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1)
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms
- mackops Dzērājs, žūpa; lamuvārds
- mačkups Dzērājs, žūpa; lamuvārds
- zalupa dzimumlocekļa priekšādiņa; lamuvārds
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
- balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus)
- šibolets Ebrejiem pazīšanas vārds, pazīme
- skujainis Egles pavārds
- mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
- pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu
- dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds
- Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete
- njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds
- āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
- Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos
- džurkstēt fonētiski imitējošs darbības vārds, kas apzīmē skaņu, ko ejot rada slapji zābaki
- sintaktiskā funkcija funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā - vārdu savienojumā, teikumā, tekstā
- Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds
- pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs
- baraks Garenisks divslīpju zārds
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
- pamijs Garš labības, siena zārds
- gārda Garš sēklis; gārds
- Sidhārtha Gautamas Budas vārds
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule
- gočpendel Goda Vārds!
- pauča Govs (toles) vārds
- mička Govs ar gaišu galvu vārds
- zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds
- tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds
- strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
- pugala govs vārds
- purala govs vārds
- raine govs vārds
- reģe govs vārds
- rietala govs vārds
- santene govs vārds
- sarkaļa govs vārds
- slaunene govs vārds
- slauniķe govs vārds
- slaunuža govs vārds
- spīdala govs vārds
- arkale Govs vārds
- austre Govs vārds
- gomeļa Govs vārds
- gomele Govs vārds
- irbala Govs vārds
- kronala Govs vārds
- kronaļa Govs vārds
- kronale Govs vārds
- kronuļa Govs vārds
- krustala Govs vārds
- krustaļa Govs vārds
- maile Govs vārds
- mežala Govs vārds
- naudala Govs vārds
- ocka Govs vārds
- pieķe Govs vārds
- pūpala Govs vārds
- puraliņa Govs vārds
- rāmaļa Govs vārds
- rieča Govs vārds
- rietaļa Govs vārds
- rietaliņa Govs vārds
- rīgala Govs vārds
- spīdaļa Govs vārds
- stāvradze Govs vārds
- treštala Govs vārds
- ziemala Govs vārds
- zile Govs vārds
- dolkata Govs vārds vai iesauka
- jurika Govs vārds, "zemkājīte"
- ķūtaļa Govs, govs vārds
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
- Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu
- Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu
- Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- perispomenon Grieķu valodā ikviens vārds, kam cirkumflekss ir uz pēdējā balsiena
- filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
- mēlesmežģis Grūti izrunājams vārds vai izteiciens
- ellika Grūti savaldāmas govs vārds
- Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds
- allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds
- psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli
- Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums)
- om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
- limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds
- katoikonīms iedzīvotāju nosaukums - no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus
- ielēcinis Iegātnis (nicinošā nozīmē, gandrīz lamuvārds)
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
- antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas
- seimes vārds iesauka (saimes vārds, laikā pirms uzvārdu ieviešanas)
- sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums)
- ievediens Ievads, priekšvārds
- onomatopeja Imitējošs saskaņas veidots vārds (piem., tom-toms)
- i imperfektīvais darbības vārds (leksikogrāfijā)
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus
- Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds
- autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā
- čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas
- čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
- īp. Īpašības vārds
- kādenis Īpašības vārds
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības
- ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
- kvalitatīvais īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- onīms Īpašvārds
- vietvārds īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu; toponīms
- personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu
- nekronīms Īpašvārds, kas nosauc apbedījuma vietu
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku)
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu
- poreionīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu transportlīdzekli
- teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību
- zoonīms Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- nautonīms Īpašvārds, kas nosauc kuģi
- hrononīms Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu
- mitonīms Īpašvārds, kas nosauc mitoloģisku tēlu vai kādu citu mitoloģisku objektu
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.)
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi
- kosmonīms Īpašvārds, kas nosauc zvaigznāju vai kosmiskā izplatījuma zonu
- kriptonīms Īpašvārds, ko lieto maskēšnās nolūkā
- divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs"
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna)
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens)
- autonīms Īstais vārds, kāds ir autoram, kas parakstās ar pseidonīmu
- pseidonīms Izdomāts, neīsts personvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā
- elidēt Izlaist; izlaist vārda pēdējo patskani, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai mēmo h
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
- Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums
- ujo izsauksmes vārds
- ukci izsauksmes vārds
- uktalilū izsauksmes vārds
- ale Izsauksmes vārds
- alet Izsauksmes vārds
- ali Izsauksmes vārds
- budiks Izsauksmes vārds - buc!
- skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni
- bricada Izsauksmes vārds aitu vai zirgu lēkāšanas skaņu apzīmēšanai
- buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai
- briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- burkš Izsauksmes vārds ātras darbības raksturošanai
- dakaru Izsauksmes vārds dobja, smagnēja trokšņa apzīmēšanai
- dipata Izsauksmes vārds dzīvnieku soļu skaņu raksturošanai
- brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai
- briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai
- bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai
- bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai
- brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai
- burkš Izsauksmes vārds rībošas skaņas apzīmēšanai
- buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties
- pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai
- stinkš izsauksmes vārds šķindošas skaņas aprakstīšanai
- pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- braks Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas (kam) lūstot
- brākšu Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas, (kam) lūstot
- ulu izsauksmes vārds, aicinājums vilkiem
- cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam
- upa izsauksmes vārds, ar kuru bērns prasa, lai viņu paņem klēpī
- vokš izsauksmes vārds, ar kuru cūkas sauc mājās no lauka uz barošanas nojumi
- buč Izsauksmes vārds, ar kuru kādu dzen projām
- budž Izsauksmes vārds, ar kuru mudina aitas
- brucu Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru aizbēgšanu
- jīs Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru skrējienu
- šlorks izsauksmes vārds, kas apraksta skaļu strēbšanu
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu
- slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
- slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
- baku Izsauksmes vārds, kas apzīmē grūdienu, dūrienu
- stiķu izsauksmes vārds, kas atkārtojumā apraksta mainīgu kustību
- onomatopoētisms Izsauksmes vārds, kas attēlo dabas skaņas
- slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu
- slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju
- tigurigu izsauksmes vārds, ko izmanto gaiļa dziesmas atdarināšanai
- itu Izsauksmes vārds, ko izmanto uzmanības pievēršanai
- nie Izsauksmes vārds, ko izmanto zirga pamudināšanai
- hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
- til izsauksmes vārds, ko izmantoja gatavojot stabulīti
- tilili izsauksmes vārds, ko izmato aprakstot kādu procesu
- cu Izsauksmes vārds, ko lieto (atkātojumā vai savienojumā "cu, cuk") cūku pasaukšanai
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
- pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu
- cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu
- buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot
- cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu
- spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu
- brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai
- nūnu Izsauksmes vārds, ko lieto šūpojot bērnu
- calpu Izsauksmes vārds, ko lieto zaķa lēcienu raksturošanai
- bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
- bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
- tillu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā
- tīlu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā
- tila izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tilbi izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tili izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tilu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, aprakstot kādu procesu
- tilli izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, piemēram, šūpojot bērnu uz ceļiem
- tilam izsauksmes vārds, ko parasti izmato savienojumā ar "buku" un atkārtojumā, aprakstot kādu procesu
- cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
- cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
- skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
- buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
- aču izsauksmes vārds, parasti atkārtojumā, lieto, lai pievērstu uzmanību
- avui Izsauksmes vārds, parasti sāpēs, pārdzīvojumā
- avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai
- plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ..."
- āvu Izsauksmes vārds, saucot, mēģinot sasaukt
- bai Izsauksmes vārds: o!, ah!
- adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu
- verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu
- nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
- dictum Izteiciens, vārds, asprātība
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta
- nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru
- Ame japāņu mitoloģijā — vairāku dievību un svētvietu nosaukumu pirmais vārds
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
- džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu
- potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums
- jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai
- jaut. Jautājamais (vietniekvārds)
- interrogativum Jautājuma vietnieka vārds
- javārds Jāvārds
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs"
- Ariels Jeruzalemes pievārds
- nācarietis Jēzus prievārds
- pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
- parazītvārds kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds
- alonīms kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu
- čum kādas skaņas atdarināšanas vārds
- lielpautis kāds ar lieliem pautiem (arī lamuvārds)
- vienpavārdnieks kāds, kam ir tāds pats uzvārds
- gultuve kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds
- skārsts Kārsts, zārds, ķirpa
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā
- džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm
- suklacis kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds
- pampars kaut kas slikts, lamuvārds
- smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds)
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs
- geoponici Kopvārds senatnes autoriem, kas rakstījuši par lauksaimniecību
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra
- filloms Kopvārds visiem auga lapu veidojumiem: lapa vispār
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā
- krustamais vārds kristītais vārds
- galilietis Kristus prievārds
- eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu)
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi)
- titlonīms Kvalifikācija vai statuss, ko lieto kā nosaukumu, ja autora vārds nav zināms
- plaukaste Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās
- plaukastīte Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu
- Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā
- dalbiņš Labības statiņš vai zārds
- kirpa labības zārds
- Mūža licējiņa Laimas pievārds
- lama Lamas, lamu vārds
- debess kalējs lamu vārds
- apaļš vārds lamu vārds
- nolamas vārds lamu vārds
- Judaša kapšuks lamu vārds
- ragaņs lamu vārds
- dirsknābis Lamu vārds
- dirslēgs Lamu vārds
- impampa Lamu vārds
- impampis Lamu vārds
- jozups Lamu vārds
- kalmācis Lamu vārds
- kazēdis Lamu vārds
- kvērpslis Lamu vārds
- lams Lamu vārds
- maule Lamu vārds
- naģēns Lamu vārds
- pluka Lamu vārds
- nagadauzis Lamu vārds (utubunga, tirgus kliedzējs)
- bušuruncis Lamu vārds (vīrietim)
- urva Lamu vārds cūkai
- kablis Lamu vārds garam cilvēkam
- žerkle Lamu vārds negantam kustonim
- kalmūks lamu vārds neglīta izskata cilvēkam
- plektiņš Lamu vārds pavieglam vīrietim
- naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam
- repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis
- ēberis lamu vārds vecam zirgam
- grebeze Lamu vārds veciem cilvēkiem
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes
- spēcīgs (arī stiprs) vārds (arī izteiciens) lamu vārds, lamas; nopēlums
- līpiņš Lamu vārds, lišķis
- desa Lamu vārds: muļķis, nelga, vientiesis
- baltsprāklis lamuvārds
- bļurba lamuvārds
- burbākls lamuvārds
- capis lamuvārds
- čempuris lamuvārds
- cūcietis lamuvārds
- gāzeknis lamuvārds
- gļemauris lamuvārds
- gliemēsts lamuvārds
- gozele lamuvārds
- griezauka lamuvārds
- griezaunieks lamuvārds
- grieztoga lamuvārds
- grīstaga lamuvārds
- huļi lamuvārds
- jemšika lamuvārds
- kaņāda lamuvārds
- kazzobs lamuvārds
- ķēpars lamuvārds
- ķepasls lamuvārds
- ķēpurs lamuvārds
- ķēvpautis lamuvārds
- klamba lamuvārds
- klanga lamuvārds
- klijāns lamuvārds
- klijārs lamuvārds
- klīkājis lamuvārds
- kramauzis lamuvārds
- krampausis lamuvārds
- krams lamuvārds
- kramšķis lamuvārds
- krapis lamuvārds
- kraupe lamuvārds
- krausts lamuvārds
- krīna lamuvārds
- krinka lamuvārds
- krunta lamuvārds
- krunte lamuvārds
- kruzis lamuvārds
- kuika lamuvārds
- kulāns lamuvārds
- kumeļkupris lamuvārds
- kurmkasis lamuvārds
- langa lamuvārds
- lāpītava lamuvārds
- lēkausis lamuvārds
- ļemausis lamuvārds
- ļetauris lamuvārds
- ļetausis lamuvārds
- letere lamuvārds
- ļēvars lamuvārds
- ļumbaks lamuvārds
- lumpārs lamuvārds
- maikata lamuvārds
- maitmugurs lamuvārds
- mangrītelis lamuvārds
- merga lamuvārds
- mežānietis lamuvārds
- mežāns lamuvārds
- miļļa lamuvārds
- mirokšļi lamuvārds
- strūgu polis lamuvārds
- naģe lamuvārds
- parva lamuvārds
- pasaulsnelieta lamuvārds
- pausis lamuvārds
- pautēris lamuvārds
- perdeļmeška lamuvārds
- peska lamuvārds
- pezna lamuvārds
- piguta lamuvārds
- piķmice lamuvārds
- pizuķis lamuvārds
- pļara lamuvārds
- pluduris lamuvārds
- pļugausis lamuvārds
- pluncens lamuvārds
- pļūrša lamuvārds
- pūna lamuvārds
- puņķis lamuvārds
- pupuks lamuvārds
- purduksnis lamuvārds
- purmulis lamuvārds
- putalācis lamuvārds
- puziķis lamuvārds
- riška lamuvārds
- sakasnis lamuvārds
- sātens lamuvārds
- šeists lamuvārds
- sēkāzis lamuvārds
- šķerla lamuvārds
- skrābans lamuvārds
- šļāga lamuvārds
- slambans lamuvārds
- slaņa lamuvārds
- slēpsna lamuvārds
- smirda lamuvārds
- šņaibaklis lamuvārds
- spicdegune lamuvārds
- spitālis lamuvārds
- steneklis lamuvārds
- stilbakāja lamuvārds
- stupele lamuvārds
- sūddzeseris lamuvārds
- sūdzeseris lamuvārds
- suņaste lamuvārds
- švēplis lamuvārds
- terva lamuvārds
- tiltriķis lamuvārds
- ula lamuvārds
- ule lamuvārds
- ulmāka lamuvārds
- utars lamuvārds
- utārs lamuvārds
- utnabags lamuvārds
- utukaija lamuvārds
- utulācis lamuvārds
- utuvanags lamuvārds
- užbans lamuvārds
- ūzma lamuvārds
- vanckatiene lamuvārds
- varla lamuvārds
- vātulis lamuvārds
- vēdzele lamuvārds
- veļmiess lamuvārds
- vemekls lamuvārds
- venckulis lamuvārds
- vilkate lamuvārds
- virķele lamuvārds
- vutainis lamuvārds
- zamšķis lamuvārds
- zanka lamuvārds
- žaustaļa lamuvārds
- žebenīce lamuvārds
- zeleksis lamuvārds
- ževeris lamuvārds
- žlencka lamuvārds
- žmarva lamuvārds
- zormīns lamuvārds
- zubdreķis lamuvārds
- žulis lamuvārds
- zuperdancis lamuvārds
- žurks lamuvārds
- žvagulis lamuvārds
- zvaulis lamuvārds
- žalva lamuvārds - mauka
- šmirda lamuvārds - smaka, smirdoņa
- bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
- beļa lamuvārds – klaiņojoša kuņa, kuce
- bužuruncis lamuvārds (cilvēkam)
- teļāks lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks)
- teļapēteris lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks)
- teļabrencis lamuvārds (muļķis)
- tarbača lamuvārds (nekrietna, ķildīga sieviete)
- amaka lamuvārds (sacīts par zirgu)
- vārnākslis lamuvārds (uz ļaunu cilvēku)
- pāpe lamuvārds (vārgam cilvēkam)
- klīma lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam)
- šķulis lamuvārds bērnam
- kunnis lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam
- varkale lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj
- žvangus lamuvārds biezi saģērbtam cilvēkam
- spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju
- kramausis lamuvārds cilvēkam un novājējušam lopam
- jēlausis lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā
- skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši)
- vēžavas lamuvārds cilvēkiem, kas vienmēr nokavē
- ķurka lamuvārds degunam
- suspuris lamuvārds dusmīgam cilvēkam
- bandžalis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
- bandžolis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
- bandžulis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
- cūka lamuvārds dzērājam
- mākoņa lamuvārds dzērājam
- župciķis lamuvārds dzērājam
- župciks lamuvārds dzērājam
- židavs lamuvārds ebrejam
- žīdavs lamuvārds ebrejam
- vērzaka lamuvārds garam, nejaukam cilvēkam
- cervele lamuvārds grūti savaldāmai govij
- penēzis lamuvārds iedomīgam cilvēkam
- šļempis lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam
- šļampata lamuvārds kādam, ka lēni iet
- knēkšis lamuvārds kādam, kas "smalki runā"
- terzele lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs
- svēpšķis lamuvārds kādam, kas neskaidri runā
- šņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- šņergulis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- žņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- smerška lamuvārds kādam, kas smird
- ļēpuča lamuvārds kādam, kas vienmēr pārāk lēni iet
- tabakas repis lamuvārds kādam, kurš pārāk daudz smēķē
- steinis lamuvārds klibam, tizlam
- kleiba lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam
- kulcenis lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam
- kruķīte lamuvārds mazai meitenei
- drapšķis lamuvārds mazam bērnam
- pirkšis lamuvārds mazam bērnam
- sesks lamuvārds mazam bērnam
- drepis lamuvārds mazam puikam
- kobiņš lamuvārds mazam un vājam cilvēkam
- krupe lamuvārds meitenei
- pastalas lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam
- žoža lamuvārds neizveicīgai sievietei
- izava lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam
- svīķītis lamuvārds nenopietnam ("pavieglam") cilvēkam
- slemka lamuvārds nepatīkamai personai
- utēlis lamuvārds noskrandušam ubagam
- setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam
- krūka lamuvārds resnai sievietei
- rumba lamuvārds resnam cilvēkam
- bremžuks lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam
- taucis lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam
- storcka lamuvārds sieviešu kārtas radībai
- ģēda lamuvārds sievietei
- kņecka lamuvārds sievietei
- krīpša lamuvārds sievietei
- lemesnīca lamuvārds sievietei
- sutņu kule lamuvārds sievietei
- sātanīca lamuvārds sievietei
- skrudze lamuvārds sievietei
- stucele lamuvārds sievietei
- stute lamuvārds sievietei
- vanadze lamuvārds sievietei
- vanadzene lamuvārds sievietei
- žļecka lamuvārds sievietei
- skverna lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam
- maitānīca lamuvārds sievietei, maita 1(3)
- merklis lamuvārds sliktam bērnam
- žabis lamuvārds sliktam cillvēkam
- bruslaks lamuvārds sliktam cilvēkam
- kūkailis lamuvārds slinkam cilvēkam
- kutkailis lamuvārds slinkam cilvēkam
- kūtkailis lamuvārds slinkam cilvēkam
- suņu sedilka lamuvārds slinkam cilvēkam
- stulmenis lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam
- ļēmurs lamuvārds sliņķim vai izlaidīgam cilvēkam
- stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam
- kudla lamuvārds sunim
- ķapsis lamuvārds sunim, kas apēdis ko neatļautu
- ķārķis lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam
- stendere lamuvārds tūļīgam cilvēkam
- čujāks lamuvārds vājam gara auguma cilvēkam
- nātenis lamuvārds vārgulim
- grička lamuvārds vecai sievietei
- ņurka lamuvārds vecai sievietei
- kurva lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai
- bumbuļčačis lamuvārds vecam cilvēkam
- žeicka lamuvārds vieglas uzvedības sievietei
- prasta brada lamuvārds vientiesīgam cilvēkam
- slemberis lamuvārds vīrietim
- subraks lamuvārds vīrietim
- tillkājis lamuvārds vīrietim
- žeckus lamuvārds vīrietim
- žēckus lamuvārds vīrietim
- tiriss lamuvārds zēnam, puikam
- šņergalis lamuvārds, "kāds, kas šņergājas"
- bleika lamuvārds, apsaukāšanās vārds
- purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā
- suņdvēsele lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības
- kraipans lamuvārds, ar kuru izsmej vājāko
- kraņa lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni
- šmerla lamuvārds, izsaka nicinājumu
- štemplis lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu
- kruilis lamuvārds, kreilis
- lamiens lamuvārds, lamas
- teļausis lamuvārds, muļķis
- župka lamuvārds, palama dzērājam
- župnicka lamuvārds, palama dzērājam
- klepča lamuvārds, parasti savienojumā "sūdu klepča"
- utricis lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks
- biezs vārds lamuvārds; ass vārds vai teiciens
- gluminis lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks
- šmarva lamuvārds; smerdelis
- mētrs lamuvārds; spoks
- nomauka lamuvārds: maukas bērns
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
- Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa
- vecītis Latviešu mitoloģijā - Dieva pavārds
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds
- Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
- Tūškuma māte latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
- mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; mājvārds
- lemma leksikogrāfijā - šķirkļa vārds
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds
- lizums liela auguma cilvēks; lamu vārds
- Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
- ragalops Liellopi, ragulopi; lietots arī kā lamuvārds
- mutainis liels runātājs, kam vārds vietā
- attiecībā pret ko lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds
- īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
- pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
- substantīvs Lietvārds
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma
- īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā
- substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis")
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī
- abstraktas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc darbību, pazīmi vai nemateriālu parādību
- kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu
- konkrētas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc materiālu objektu
- vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu
- līkumaine Līkā; priedes pievārds
- pogainis Linu pievārds (jo augļi pogas - pogaļas)
- pogulis Linu pievārds (jo augļi pogas - pogaļas); pogainis
- daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds
- trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu)
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību
- caramba Maigs spāņu lamuvārds
- maitēns Maita, lamuvārds
- maitiņš Maita, lamuvārds
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds)
- apucītis Mazā pirkstiņa vārds
- ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
- ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris
- pilnteksta meklēšana meklēšana, kuras procesā tiek pārbaudīts katrs dokumenta vārds
- vabule Melna govs; šādas govs vārds
- nakča Melnas govs vārds
- naktala Melnas govs vārds
- melle Melnas krāsas govs vārds
- dūkala Melnbrūnas govs vārds
- santala melnīgsnējas govs vārds
- mantale Melnīgsnējas govs vārds
- ogra Melnīgsnējas govs vārds
- vabale Melnīgsnējas govs vārds
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds
- mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens
- mežulis Mežonis (kā lamuvārds, bet ar maigāku noskaņu nekā "mežonis")
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm
- brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds
- dūdulis Mīlināmais vārds
- muža Mīlināmais vārds
- bidze Mīlināmais vārds aitai
- jirīte Mīlināmais vārds aitai
- naipulītis Mīlināmais vārds bērnam
- gāgacīte Mīlināmais vārds bērniem un mājputniem
- pupucīte Mīlināms vārds
- cabe Mīļvārds (mīlinoša iesauka)
- jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
- jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
- teļaputra Muļķe; lamuvārds sievietei
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā
- rāvējs Nāves pavārds
- šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam)
- klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds)
- pisarainis neķītrs lamuvārds
- tūšķis Nelabais (kā lamuvārds)
- lielais vīrs nelaimes pavārds, arī nāves iemiesojums
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
- boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds
- žanis plēve nepatīkama, paviegla persona; lamuvārds
- koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība
- pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma
- cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds
- proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko
- klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam
- enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam
- tirliņš neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens
- pušplēsts vārds neviens vārds, neviens balsiens
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai
- šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši
- mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
- ķipars Nicināms vārds sunim
- puvēns nicinošs vārds
- pusgada kamzolis nievājošs izteiciens lamuvārds
- skatulis no 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība
- puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
- leksiskais aizguvums no citas valodas aizgūts vārds
- ģerundijs no darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās
- apelativējums no īpašvārda darināts sugas vārds
- svikļi no krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds
- mētronimiks no mātes vārda atvasināts vārds, piem., Annēns, t. i. Annas dēls
- semītisms no semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens
- sokoli no slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai
- švābi no vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds
- iedzīvotāju nosaukums no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus; katoikonīms
- topoantroponīms no vietvārda veidots personvārds
- kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds
- slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds
- noliedz. Noliedzamais (vietniekvārds)
- nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds)
- tepatēm norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds
- cik norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē
- norād. Norādāmais (vietniekvārds)
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai
- radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu
- noteic. Noteicamais (vietniekvārds)
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā
- ģiltine Novājējusi sieviete (kā lamuvārds)
- novalks Novazāts priekšmets (lamuvārds)
- archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms
- arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- skaitlenis Numerālis, skaitļa vārds
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis
- olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
- olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds
- ķilu ķalu onomatopoētisks vārds suņu riešanas apzīmēšanai
- punktdatne Operētājsistēmā "UNIX" - datnes vārds, kas sākas ar punktu
- otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds
- esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki
- peķis pakaļa (lamuvārds)
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās
- skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai
- svāpoņa palama, lamuvārds
- pasauka Palama, pievārds
- kamma Pāli valodas vārds, kas atbilst budistu jēdzienam karma
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai
- ticin palīgdarbības vārds, ko izmanto lai uzsvērtu sekojošu "tikt" vai "iztikt"
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu
- palse Palsa govs; šādas govs vārds
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds)
- serijs parasti arī krimināliesauka, ja vārds ir Sergejs
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums
- transitīvs verbs pārejošs darbības vārds
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums
- nevārds Partikula, prievārds vai interjekcija
- proverbijs Paruna, sakāms vārds
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
- svešs vīrs pasakās lietots velna segvārds
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu
- pavārde Pavārds 1
- pavārdis Pavārds 1
- ūsainīte Pavārds aitai
- ūzainīte Pavārds aitai
- bireniņš Pavārds aunam
- rocenīte Pavārds cūkai
- ķiķerainis Pavārds gailim
- reibulīte Pavārds raibai govij
- straujvilnīte Pavārds straujai upei
- ķērstiņa Pavārds vāverei
- lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe
- paslava Pavārds, iesauka, palama
- Laodzi pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta
- sarmule pelēkas govs vārds
- palne Pelēki sirmas govs vārds
- elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim"
- pērkondārds Pērkona dārds
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina
- priekšvārds Personas vārds
- patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda
- Andrejs Personvārds
- matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas
- kriptonīms Personvārds, kas tiek aizstāts ar pseidonīmu; arī personvārds, kuru iešifrē tekstā
- antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
- pieder. Piederības (vietniekvārds)
- posesīvais toponīms piederības vietvārds
- pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte
- šaurlapītis Pievārds (purva) bērzam tautas dziesmās
- rogulīte Pievārds aitai
- rogulītis Pievārds aitai, jēram
- skarainīte Pievārds auzām
- rukaciņa Pievārds cūkai tautas dziesmās
- rukainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās
- rūkainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās
- rukažiņa Pievārds cūkai tautas dziesmās
- rukselīte Pievārds cūkai tautas dziesmās
- rukulīte Pievārds cūkai tautas dziesmās
- roguliņš Pievārds rudziem
- rogainītis Pievārds rudziem tautas dziesmās
- rogājiņš Pievārds rudziem tautas dziesmās
- rogalītis Pievārds rudziem tautas dziesmās
- roggalvis Pievārds rudziem tautas dziesmās
- rogulītis Pievārds rudziem tautas dziesmās
- sabulītis Pievārds sunim
- sabulis Pievārds sunim tautasdziesmās
- rūdaliņa Pievārds zemei tautas dziesmās
- pazvaļa Pievārds, palama
- pazvans Pievārds, palama
- cognomen Pievārds, pavārds
- Zamok Pils; dažu Latvijas pagastu nosaukumos krievu valodā izmantots vārds
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
- astionīms Pilsētvārds
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds
- pircine pirktas govs vārds
- ciemala Pirktas govs vārds
- ciemale Pirktas govs vārds
- Berēšīt Pirmās Mozus grāmatas nosaukums senebreju valodā, arī teksta pirmais vārds
- primārs vārds pirmatnīgs vārds
- mandaļa Pirmdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds
- maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds
- maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds
- pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds
- pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds
- dziemuļa Plankumainas govs vārds
- Marija plaši izplatīts sievietes vārds
- posiens pļavas nosaukums, vārds
- Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem
- priekšvārdi Priekšvārds
- kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto
- kristībvārds Priekšvārds, personas vārds
- prepozīcija Prievārds
- Mac Prievārds skotu un īru uzvārdos ar nozīmi "dēls"
- terminoloģizēšanās process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizācija
- terminoloģizācija process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizēšanās
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā
- Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties
- luņģis Pūķa pavārds
- Leina pussala pussala Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, norobežo Karnārvonas un Kārdiganas līci (kopā ar Bārdsi salu)
- rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds)
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību
- nom de plume rakstnieka pieņemts vārds, pseidonīms
- artiķels Raksts presē; slakas vārds
- iezīme rakstzīme vai vārds, ko izmanto programmas operatora, datnes vai pašas programmas identificēšanai
- titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā
- ruņģis Resnis; lamuvārds resniem cilvēkiem
- pagaidas Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai
- pagaidi Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai
- kretelis Rīma, āmrija; lamuvārds
- facere Romiešu juridiskajā praksē šis vārds apzīmēja darbību, sevišķi mantisku darbību, ar ko kāds šādā vai tādā veidā bija saistīts
- Automedonts Romiešu laikā viņa vārds kļuva par sugas vārdu, ar ko apzīmēja izveicīgu kučieri
- Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis")
- Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
- sārtala Rudas govs vārds
- baltskariņš Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
- baltskaris Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
- baltskarītis Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds
- sacijiens Runā lietots vārds, izteikums
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija
- dzīvais vārds runātais vārds
- futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem)
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens)
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā
- jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks
- rūsis Rūsganas spalvas suņa vārds
- gūža Rutku gūža - lamuvārds
- sagroz. Sagrozīts vārds
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
- sakārtojuma saikļavārds saikļavārds sakārtojumā
- sakāmais vārds sakāmvārds
- sakāmais (arī sakāms) vārds sakāmvārds
- sakāmsvārds Sakāmvārds
- sakārtojuma vārds sakārtojuma saikļavārds
- sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
- šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
- apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus
- medikopters Sanitārais helikopters; vārds apritē ienācis pēc vācu un austriešu seriāla "Medikopters 117"
- māraļa Sarkanas govs vārds
- māraliņa Sarkanas govs vārds
- sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds
- brūklene Sarkanbrūnas govs vārds
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
- izsauksmes savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija
- N. savienojumā "N. N." - saīs. no latīņu "nomen nescio" - "vārdu nezinu" vai "notetur nomen" - "šeit jāraksta vārds" - aizstāj personas vārdu
- izēda savienojumā "vutu izēda" lietots kā lamuvārds
- no- savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds
- pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu
- no- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds
- aiz- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds
- pār- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds
- pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds
- pie- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds
- bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds
- pulksten savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku
- reciproks verbs savstarpējas darbības vārds - darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību
- nikneims Segvārds (interneta vēstkopās, portālu komentāros)
- Barbarosa Segvārds vācu uzbrukuma operācijai PSRS (1941)
- niks Segvārds, iesauka
- kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
- pārraidība Senākā literatūrā dažkārt iedzimtības vietā lietots vārds
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
- YHWH Senebreju vārds Jahve
- Pallāda Sengrieķu dieviete Atēna (tās otrs vārds)
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
- Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece
- Ambarīša senindiešu mitoloģijā - vairāku teiksmainu valdnieku vārds
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem
- Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas
- Aņus sens latviešu sievietes vārds; t.sk. tēls Annas Brigaderes romānā "Dievs, daba, darbs"
- senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti
- Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam
- sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds
- seska Sestdienā dzimušas govs vārds
- kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā
- vālaks Siena apārds
- f sieviešu dzimtes lietvārds (latīņu “femininum”)
- feminīns Sieviešu kārta; sieviešu kārtas vārds
- vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus
- andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām
- Brunhilde sievietes vārds
- Trīne Sievietes vārds
- pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis
- Oča Sievietes vārds, saīsinājums no Ortija
- vārda māsas sievietes, kam ir vienāds vārds
- signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds
- sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds
- paskaidrojoša vārdu grupa sintakstiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem
- atargatīda Sīriešu vārds, kas apzīmē dievieti māti, kas tika identificēta ar Veneru
- dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds
- atbilstības atgriezeniskā saite sistēma, ko izmanto teritoriālā informācijas servera lietojumprogrammas, lai sakārtotu meklēšanas procesā iztvertos dokumentus atbilstoši to meklēšanas kritērijiem. Dokumenti parasti tiek sakārtoti atbilstoši tam, cik reižu tajos parādās vaicājumā izmantotais atslēgvārds
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds
- staltene Skaistas, labi barotas govs vārds
- kopuma skaitļa vārds skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu
- skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot
- klaudzis Skanīgs vārds
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā)
- bļaka Skārds
- bleķis Skārds
- skādre Skārds
- skādrs Skārds
- skarda Skārds
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma
- skārde Skārds, skārda trauks
- bleķe Skārds; skārda priekšmets
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā
- mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds
- smarde Smarža, smārds
- kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds)
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1)
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms
- stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds
- ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- apelatīvs Sugasvārds
- suņa Suns (kā lamuvārds)
- duksis Suns; izplatīts suņa vārds, kas bieži tiek izmantots kā vārda "suns" sinonīms
- rakstis suņa vārds
- rudis suņa vārds
- skrule suņa vārds
- bargans Suņa vārds
- belis Suņa vārds
- muris Suņa vārds
- murklis Suņa vārds
- puksis Suņa vārds
- rudiņš Suņa vārds, saskaņā ar spalvas krāsu
- vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā
- svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētala Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds
- ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu
- ķūtala Šādas govs vārds
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku)
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- ači Šķaudīšanas skaņu apzīmējošs vārds
- šķirkļavārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds
- pamatvārds Šķirkļa vārds (vārdnīcā)
- savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
- Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds
- buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā
- kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam
- vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos
- ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes
- atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem
- briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi
- nepārejošs tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs
- intransitīvs tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs
- transitīvs tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs (3)
- pārejošs tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs
- telisks tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai ir kāds dabīgs noslēgums, galamērķis
- atelisks tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai netiek prognozēts noslēguma laiks un nav definēts galamērķis
- agensīvs tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas
- faktitīvs tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību vai procesu, kas noved pie rezultāta
- parentētisks tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās
- bezpersonas tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā
- iestarpināt tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto
- iespraust tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu
- bezgalotnes tāds (vārds), kam nav galotnes
- bezpriedēkļa tāds (vārds), kam nav priedēkļa
- enklītisks tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu
- bezprievārda tāds (vārds), ko lieto bez prievārda (parasti par dsk. instrumentāli vai lokatīvu)
- neagensīvs tāds darbības vārds, kura nosauktā darbība netiek veikta ar gribas piepūli, ar nodomu
- cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus
- heteroklītisks vārds tāds lokāmas vārdšķiras vārds, kas vienā paradigmā apvieno dažādus deklinēšanas un konjugēšanas tipus
- monomorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne
- polimorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi
- gnīdausis tāds, kam mati aiz ausīm pilni gnīdu: lamu vārds
- bezvārda tāds, kam nav vārda, nosaukuma; tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums
- šķobaklis tāds, kas bieži šķobās; arī lamuvārds
- adjektīvisks tāds, kas ir īpašības vārds; tāds, kas lietots īpašības vārda funkcijā
- līkplecīte tāds, kas līkiem pleciem; vārnas pievārds
- nepazīstams tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts
- ķopsis tāds, kurš daudz smēķē; lamuvārds
- bezvārdis tas, kam nav vārda, nosaukuma; tas, kam nav zināms vārds, nosaukums
- grieztaunīca tas, kas griežas šurp un turp (lamu vārds)
- Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris)
- glumgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai
- gludgalve Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- gludgalviņa Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- gludgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- titulnācija tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu
- titultautība tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis
- vienkāršs teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido patstāvīgs vārds noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdu - prievārdu, partikulu vai palīgdarbības vārdu
- pielikums teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds, izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī
- vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
- parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā
- nestingrā atgrieze teksta rindiņas pārtraukšana, ko veic teksta apstrādātājs, ja nākošais vārds teksta rindiņā iesniedzas lappuses malā. Kad dokuments tiek drukāts. nestingrā atgrieze tiek pārvērsta printera rindiņas beigu kodā
- ptruča teļš, kuram vēl nav dots vārds
- tematisks verbs tematisks darbības vārds
- mirkļbirka Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; haštags
- haštags Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka
- apvidvārds Teritoriāli ierobežots, kādas valodas izloksnē, izlokšņu grupā vai dialektā lietots vārds, kas neietilpst literārajā valodā
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
- tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds)
- patronimika Tēva vārds
- tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā)
- tēva vārds Tēvvārds
- tēvavārds Tēvvārds
- ibn Tēvvārds (apzīmējums, ko tautas, kas ir arābu valodas un kultūras ietekmē, liek tēvvārda priekšā)
- Čenresi Tibetiešu vārds, kas apzīmē Avalokitešvaru, lielo Bodhisatvu, kurš ir Tibetas patrons un kura reinkarnācija ir dalailama
- tiešais verbs tiešais darbības vārds
- neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds; jaunvārds
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds; neoloģisms
- jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds)
- trešala Trešdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- žikstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu
- žīkstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu
- tulkotāja viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
- viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
- dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds
- dūkaņa Tumši brūnas govs vārds
- tīkla adrese unikāls datoru tīkla mezgla, stacijas vai kādas tam pievienotas iekārtas vārds (identifikators)
- lauka vārds unikāls vārds, kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datu bāzes vadības programma izmanto, lai identificētu noteiktu datu lauku
- utumiza Uts apvalks (arī lamuvārds)
- utu paēda utu barība (lamuvārds)
- noēda Utu barība, lamuvārds
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- utvanags Uzmācīgs cilvēks (arī lamuvārds)
- kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds)
- palame uzvārds
- pavuorde uzvārds
- aizvārds Uzvārds
- famīlija Uzvārds
- izvārde Uzvārds
- izvārds Uzvārds
- palama Uzvārds
- palums Uzvārds
- pamilija Uzvārds
- uzvārde Uzvārds
- ūzvārde Uzvārds
- uzvārdis Uzvārds
- uzviča Uzvārds
- goda vārds Uzvārds, arī godavārds (2)
- godavārds Uzvārds, arī vārds
- Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu
- fons Vācu muižnieka pievārds, vēlāk uzskatīts tikai par uzvārda daļu
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija
- Amenemhets Vairāku Senās Ēģiptes faraonu vārds
- Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds
- krimpa Vāja sieviete (kā lamuvārds)
- klienis Vājulis, līkkājis; lempis (lamuvārds)
- cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa
- devējvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda
- donorvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda
- žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi
- valodas vienība valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju
- deskriptors Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto informācijas klasificēšanai vai indeksēšanai
- atslēgvārds Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai; atslēgas vārds
- leksikas vienība valodas vārdu krājuma vienība - vārds (neatkarīgi no tā gramatiskajām kategorijām un iespējamām sintaktiskajām funkcijām)
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
- inv. Vara grebumos, kokgriezumos u. c. orīģināla autora vārds (latīņu "invenit")
- vārdainis Vārda brālis, kam tas pats vārds; sovārdis
- vārddiena Vārda diena - diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
- adverbiāla vārdkopa vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir apstākļa vārds
- verbāla vārdkopa vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir darbības vārds
- neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds
- atkarīgais vārds vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds
- šķirkļa vārds vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli
- nom Vārds
- vords Vārds
- vadžrajāna Vārds ("dimanta rats"), ko dažkārt lieto Tibetas budisma - mahājānas budisma paveida apzīmēšanai; to raksturo atšķirīgas doktrīnas un prakses formas
- kontekstuālais sinonīms vārds (vai cita valodas vienība), kas kontekstā kļūst par cita vārda (vai citas valodas vienības) sinonīmu
- oksotons Vārds ar akcentu uz beidzamās zilbes
- hibrīdvārds Vārds ar dažādu valodu cilmes sastāvdaļām, piem., autoceltnis, televīzija
- ecriture Vārds ar ko franču literatūrzinātniskajā tradīcijā apzīmē rakstīšanu
- pirmatnīgs vārds vārds ar pirmatnīgu celmu
- leksēma Vārds ar visām tā formām un nozīmēm; vārds kā vārdnīcas vienība
- ķip Vārds bez nozīmes, parazītvārds
- mugriņa vārds govij ar atšķirīgas krāsas muguru
- muguriņa vārds govij ar citas krāsas muguru
- sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē
- vakare Vārds govij, kas dzimusi vakarā
- mārika Vārds govij, kura dzimusi Marijas vai Māras dienā
- puškala vārds govij, kurai starp ragiem ir apmatojuma kušķis
- WTTW Vārds gudrajam (angļu "word to the wise"; īsziņās)
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes
- vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām
- slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties
- vārda grafiskais attēls vārds rakstītā veidā
- nomen et omen vārds un pareģojums, t. i. cilvēka vārds dažreiz raksturo viņa darbu
- tēmturis Vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka; haštags
- apvainojums Vārds vai izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino (1)
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana
- hapakslegomenons vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapax legomenon vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
- memoriāls īpašvārds vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
- arābisms Vārds vai teiciens, kas aizgūts no arābu valodas
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā
- īstais vārds vārds vai uzvārds, kas atbilst cilvēka dokumentiem
- pieņemts vārds vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem
- termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma
- kolokviālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas raksturīgs sarunvalodai
- verbatim Vārds vārdā, ar tiem pašiem vārdiem
- Andukana Vārds, ar kādu Andudžonas pilsēta Uzbekistānā minēta IX gs. dokumentos
- raksturvārds Vārds, ar ko atspoguļo (kā) raksturīgu īpašību, pazīmi
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem
- upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām
- aizstājvārds Vārds, ar kuru datoru tīklā apzīmē personu vai personu grupu
- lietotājvārds Vārds, ar kuru lietotājs piesakās interneta tīklā; tas veido interneta tīklā lietotāja elektroniskā pasta adreses sākuma daļu (līdz simbolam @)
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra
- nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot
- nekronīms Vārds, kādā cilvēku dēvē, atsaucoties uz viņa attiecībām ar kādu mirušo
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību
- perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
- atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis
- oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta)
- paroksitons Vārds, kam ir uzsvērta otrā zilbe no beigām
- proparoksitons Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām
- relatīvas nozīmes vārds vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime
- baritons Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe
- properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
- atvasinājums vārds, kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā; derivāts
- puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
- juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams
- modāls vārds vārds, kas funkcionē kā modalitātes (2) izteikšnas līdzeklis
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus
- etimons Vārds, kas ir pamatā kādam atvasinājumam, aizgūtai vai vēlākai formai
- griežas Vārds, kas izsaka stulbumu, piem.: tev jau griežas
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids)
- adverbējums Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par apstākļa vārdu
- adjektivējums Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par īpašības vārdu
- argotisms Vārds, kas literārajā valodā ienācis no kāda argo
- liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu
- meronīms vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja"
- hiponīms vārds, kas nosauc konkrētāku jēdzienu salīdzinājumā ar vispārīgāku jēdzienu, piemēram, vārds “tīģeris” ir hiponīms attieksmē pret vārdu “dzīvnieks”
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības
- holonīms vārds, kas nosauc veselā jēdzienu salīdzinājumā ar daļas jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir holonīms attieksmē pret vārdu "zars"
- hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
- aizgūts vārds vārds, kas pārņemts no kādas citas valodas
- instrukcijas vārds vārds, kas pārstāv instrukciju datorā
- antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda
- žargonvārds Vārds, kas raksturīgs kādam žargonam
- tetragramma Vārds, kas sastāv no 4 burtiem
- pašnozīmes vārds vārds, kas teikumā brīvi lietojams bez noteiktas semantiskas vai sintaktiskas apkaimes
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs
- Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta"
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula)
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu
- dievvārds Vārds, ko lieto apzvērot, apgalvojot (ko)
- vienkāršrunas vārds vārds, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu
- palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai)
- sarunvārds Vārds, ko lieto sarunvalodā un kam raksturīgs semantiskais ekspresivitātes papildkomponents; sarunvalodas vārds
- sarunvalodas vārds vārds, ko lieto sarunvalodā un kam raksturīgs semantiskais ekspresivitātes papildkomponents; sarunvārds
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds
- manito Vārds, ko lietoja Ziemeļamerikas algonkinu cilts indiāņi, kad vērsās pie garīgajiem spēkiem
- pieteikumvārds Vārds, ko lietotājam piešķir datoru tīkla administrators un ko izmanto, lai identificētu lietotāju
- mainīgā vārds vārds, ko piešķir kādam konkrētam mainīgajam un ar kura palīdzību programmas izpildes gaitā notiek vēršanās pie šī mainīgā
- de vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas
- internacionālisms vārds, ko savstarpēji atbilstošā izrunā un rakstībā un vienādā nozīmē lieto vismaz trijās dažādu valodu grupu valodās
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus
- strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas
- kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā
- historisms Vārds, kura apzīmētā reālija vairs nepastāv
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds
- neatvasināts vārds vārds, kurā ir tikai sakne vai sakne un galotne
- Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem
- deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju
- abrakadabra Vārds, kuram senāk piedēvēja noslēpumainību un maģisku spēku; arī buramvārds
- motivētājvārds Vārds, kurš nozīmes ziņā motivē atvasinātu vārdu un kura celms ir šī atvasinājuma pamatā
- pievārds Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam
- čaņ Vārds, kuru lieto japāņu dzenbudisti un tagad nozīmē meditāciju
- anaforisks vārds vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts
- hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām
- vairākzilbju vārds vārds, kuru veido vairāk nekā viena zilbe
- vienzilbes vārds vārds, kuru veido viena zilbe
- pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi
- onoma Vārds, nosaukums
- tekstvienība vārds, pieturzīme vai cita vārdam līdzvērtīga valodas apstrādei piemērota teksta vienība
- leksiskā vienība vārds, stabila vārdkopa vai cits stabils vārdu savienojums, arī defiskopa vai defissavienojums, vārda funkcijā
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- apsauka Vārds, vārdu savienojums, ar kuru apsaukā
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa
- iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto
- iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu
- palindroms Vārds, vārdu savienojums, kas ir vienādi lasāms abos virzienos (piemēram, "aka")
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu
- kalka Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu; kalks (2)
- tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi)
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama
- segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas)
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras
- atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras
- profesionālisms Vārds, vārdusavienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins
- glosa Vārds; reti lietots, neparasts vai nesaprotams vārds, arī tā skaidrojums vai tulkojums (gk. rokrakstu vai grāmatu malās)
- v. Vārds; vārdi; vārdu
- verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds
- darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs
- adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds
- adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds
- izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds
- prievārdisks savienojums vārdu savienojums, kurā atkarīgais vārds neatkarīgajam pievienots ar prievārdu
- svešs vīrs varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka -- gara -- pavārds
- Imanuēls Vecajā Derībā - jaunavas dēla vārds; Jaunajā Derībā - viens no Jēzus apzīmējumiem
- kustode Vecās grāmatās katras lappuses apakšējā malā zem teksta iespiests nākošās lappuses pirmais vārds vai zilbe
- klams Vecs, liels, vājš zirgs; arī lamuvārds cilvēkam
- grebele Vecs, nederīgs jeb nolietots priekšmets; arī lamu vārds
- novecojis vārds vecvārds
- Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts
- blanks vekselis vekselis ar uzrakstu par nodevumu citam, kura vārds nav minēts
- lielais vīrs velna pavārds
- rāvējs Velna pavārds
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds
- mesliņš Vērsis; parasti kā lamuvārds
- meslīns Vērsis; parasti kā lamuvārds
- vagāris vērša vārds
- Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu
- Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā)
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
- stornello viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds
- tetragramatons Vienīgā Dieva Vārds, kas sastāv no četriem burtiem un tam ir vismaz četri varianti, kas pauž dažādus Viņa aspektus
- izplatīšanas saraksts vienkāršots adresātu saraksta veids, kurā aizstājvārds ir piekārtots e-pasta adresātu sarakstam. Aizstājvārdam adresētais elektroniskā pasta ziņojums tiek nosūtīts katram sarakstā minētajam adresātam
- bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā
- vienpersonas verbs vienpersonas darbības vārds
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
- Balu viens no izplatītākajiem dieviem rietumsemītu mitoloģijā; bieži vien šis vārds tika izmantots kā pievārds daudzajām lokālajām dievībām
- no viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši
- Cebaots viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu
- mononīms viens vārds, ko nosacīti lieto vārdkoptermina vietā
- pronomens Vietniekvārds
- pronoms Vietniekvārds
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma
- vietniekvārda saliktenis vietniekvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī vietniekvārdu savienojuma komponentus
- jautājamais vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada jautājuma teikumu; latviešu valodā tie ir _kas_, _kurš_, _kāds_
- personas vietniekvārds vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu
- piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko)
- noliegtais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta vai pazīmes noliegumu
- nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm
- noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm
- atgriezeniskais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā
- attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu; relatīvais vietniekvārds
- valsts kods vietrādes domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta adresāts
- toponīms Vietvārds
- selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness
- jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms
- potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci
- endonīms Vietvārds, kas ir kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstībai identisks atveidojums citā valodā
- eksonīms Vietvārds, kas ir no ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstības atšķirīgs veidojums citā valodā
- litonīms Vietvārds, kas nosauc ar klinti, akmeni saistītu ģeogrāfisko objektu
- dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas)
- astrotoponīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu uz kāda debess ķermeņa
- terronīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku sauszemes objektu
- hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus)
- agroonīms vietvārds, kas nosauc lauku, tīrumu, pļavu
- makrotoponīms Vietvārds, kas nosauc lielu, plaši pazīstamu ģeogrāfisko objektu
- drimonīms Vietvārds, kas nosauc mežu vai meža daļu
- agoronīms Vietvārds, kas nosauc pilsētas laukumu vai tirgu
- pilsētvārds Vietvārds, kas nosauc pilsētu
- helonīms Vietvārds, kas nosauc purvu
- āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.)
- hidronīms Vietvārds, kas nosauc ūdenstilpni vai ūdensteci
- ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem)
- ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem)
- etnotoponīms Vietvārds, kas radies no etnonīma
- piederības vietvārds vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku
- epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds
- Ansis vīrieša vārds
- Mārtiņš vīrieša vārds
- Adriāns Vīrieša vārds
- Ancis Vīrieša vārds
- Jēkabs Vīrieša vārds
- Labrencis Vīrieša vārds
- Miķelis Vīrieša vārds
- Mikus Vīrieša vārds
- Sīmanis Vīrieša vārds
- Svens Vīrieša vārds
- Tenis Vīrieša vārds
- pseidoandronīms Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete
- Bērtulis vīrieša vārds, vārdadiena - 24. augustā
- vārda brāļi vīrieši, kam ir vienāds vārds
- m vīriešu dzimtes vārds (latīņu “masculinum”)
- Aleksandrs vīriešu vārds
- Balduins vīriešu vārds
- vīrenītis Vīrs (mīlināmais vārds)
- valgēdējs Virvju ēdējs (lamuvārds)
- distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds)
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks
- mirla Vispārējs lamu vārds
- vispārinātājvārds Vispārīgas nozīmes vārds, kura saturu teikumā izvērš un konkretizē vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi
- vispārin. Vispārināmais (vietniekvārds)
- stilbenieks Zābaks, kā lamuvārds
- zaimas Zaimas vārds - palama
- sauskājis Zaķa pavārds kādā pasakā
- sārds zārds
- braķis Zārds
- kraķis Zārds
- zārde Zārds
- zeģine Zārds
- žeģinis Zārds
- žubuks zārds labības vai linsēklu žāvēšanai, veidots no žeperiem
- žegiņs zārds, kas veidots no kārts bez zariem
- zvuords Zārds, kas veidots no kārts bez zariem
- stags Zārds, ko veido trīsstūrveidā sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem
- zeģene Zārds, zārda koks; arī žagars
- zeģins Zārds; linu zārds
- čačas Zārds; miets ar šķērskokiem
- Chrīsostoms Zeltmutis, baznīcas tēva Jāņa pievārds
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s))
- sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu)
- baltīns Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu (parasti ne visai spēcīgs); šāda zirga vārds
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās)
- pelēksvārcis Zvirbuļu pievārds
- žandārs Žandarms (kā lamuvārds)
- veculis Žargonvārds, ar kuru apzīmē pieredzējušu lietotāju, kas ilgstoši izmantojis internetu
ārds citās vārdnīcās:
MEV