patronīms
patronīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patronīms | patronīmi |
| Ģen. | patronīma | patronīmu |
| Dat. | patronīmam | patronīmiem |
| Akuz. | patronīmu | patronīmus |
| Lok. | patronīmā | patronīmos |
Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienreiz fiksētajai personai Yøns Tůrsson ir arī tipiski skandināviskais no patronīma atvasinātais pievārds vai uzvārds.
- K. Valters ( Walter 1889) aprakstīja un sistematizēja no patronīmiem veidotos Rīgas vāciešu uzvārdus 13.–16. gadsimtā.
- Atvasinājumus O. Rozenbergers iedalījis grupās, piemēram, abstrakti substantīvi, apelatīvi; nomina agentis; adjektīvi; nomina actionis; deminutīvi; patronīmi.
- Latviski tajā ierakstīts arī personas dzimums un – tāpat kā citās patriarhālās valodās – dzimtas, ģimenes piederība, patronīms – tēva vārds un/vai uzvārds, jo pat mātes tā sauktais meitas uzvārds, ja tas tiek dots bērnam, bez šaubām, ir patronīms ( Bennett, Royle 2009, 131).