patronāts
patronāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patronāts | patronāti |
| Ģen. | patronāta | patronātu |
| Dat. | patronātam | patronātiem |
| Akuz. | patronātu | patronātus |
| Lok. | patronātā | patronātos |
1.Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
2.vēsturisks Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
3.Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
4.Aizgādība, aizbildnība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1710.gadā Rīgu ieņēma krievi un baznīca pārgāja Krievijas kroņa patronātā.
- 1661. gadā bīskaps Hodkevičs hercogam, kuram bijušas uz to patronāta tiesības, pieprasījis izremontēt baznīcu.
- Noteikumi konsistorijām atcēla bruņniecības patronāta tiesības pār baznīcu — bruņniecībai vairs nebija tiesības iecelt konsistorijas priekšnieku, prezidentu un citas amatpersonas.
- Patronāta valsts ir Lielbritānija, kur tos, tāpat kā Austrālijā un Amerikas savienotajās valstīs pazīst ar nosaukumu " Pug".
- Luterāņu mācītāji abās provincēs bija ar patronāta tiesību palīdzību padarīti atkarīgi no vietējiem muižniekiem, kā arī no savas priekšniecības – virskonsistorijas.