Paplašinātā meklēšana
Meklējam viete.
Atrasts vārdos (33):
- viete:1
- aviete:2
- aviete:1
- Dviete:1
- vietene:1
- āzviete:1
- paviete:1
- avietes:1
- aizviete:1
- ālaviete:1
- burviete:1
- dieviete:1
- Kraviete:1
- ķieviete:1
- pūrviete:1
- sieviete:1
- avietene:1
- svietene:1
- Svieteni:1
- Svieteņi:1
- papuviete:1
- prieviete:1
- gaisaviete:1
- nesieviete:1
- randaviete:1
- latvietene:1
- svietenīgs:1
- pārsieviete:1
- senlatviete:1
- gestapoviete:1
- jaunlatviete:1
- supersieviete:1
- likteņdievietes:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1979):
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Dvīts apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants.
- dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
- Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- pindzele Ātra, kustīga sieviete.
- zibenica Ātra, strauja sieviete.
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas.
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs.
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete.
- šķeterniece ātri runājoša sieviete.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- mondaine augstākās sabiedrības sieviete.
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
- hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva.
- Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants.
- dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
- dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- ģeiba Auša, nenopietna sieviete.
- tāpene Aušīga sieviete.
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete.
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
- žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete.
- mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete.
- šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- WF Baltā sieviete (angļu "white female").
- Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete.
- Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne.
- Sideakparudžara bataku (Sumatra) mitoloģijā - dieviete, zemes radītāja.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- ālava Bezbērnu sieviete.
- nahale Bezkauņa (sieviete).
- nahalka Bezkauņa (sieviete).
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
- pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- bimbala Bieži raudoša sieviete.
- ķērka Bļaustīga sieviete.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
- Arjamāns Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- Mitra Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- Austriņa Dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Pašamama Dieviete māte Andu reģiona pirmatnējā reliģijā.
- Aka Dieviete māte igauņu mitoloģijā.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- dieve Dieviete.
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās tagadējās pilsētas teritorijā.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
- demoiselle Dižciltīga sieviete, jaunkundze.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete.
- žepere Draiskulīga sieviete.
- boifrends Draugs (meitenei, sievietei).
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete.
- billene Dulna sieviete.
- glumda Dumja, neveikla sieviete.
- glumza Dumja, neveikla sieviete.
- pūčka dusmīga sieviete.
- niknpūce Dusmīga sieviete.
- pūcene Dusmīga sieviete.
- švirķele Dusmīga sieviete.
- uzne Dusmīga sieviete.
- dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- zmeja Dusmīga, nejauka sieviete.
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- Zesere Dviete, Berezaukas satekupe.
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe.
- Dweete Dviete.
- Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
- jadvigavieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Jadvigava" iedzīvotāji.
- Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
- Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
- krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
- krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
- Zariņi Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zarinki" nosaukuma variants.
- Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants.
- Šašti Dzemdību dieviete, jaundzimušo sargātāja.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu.
- narvasadata Dzimumakta surogāta forma, koituss starp sievietes krūtīm.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti; sieviešu homoseksuālisms.
- lesbiskā mīlestība dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- lesbiānisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos.
- Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
- Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā.
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē.
- Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
- Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
- Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- žvikstele Enerģiska, veikla sieviete.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- Zviedrānu ezers ezers Dvietes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Gaiļu ezers ezers Ilūkstes novada Dvietes pagastā, platība — 3,8 ha.
- joginī Ezoterismā sieviete, kas praktizē jogu.
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- postmenopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menopauzes.
- menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- senele Gados vecāka sieviete.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
- škora Gara auguma sieviete.
- žeicka Gara auguma un tieva sieviete.
- slandzene gara auguma, kalsna sieviete.
- šķetra Gara kalsna sieviete.
- šāleja Gara sieviete.
- žalga Gara sieviete.
- žeiksts Gara, kalsna sieviete.
- toirene Gara, neglīta sieviete.
- žeiga Gara, neveikla sieviete.
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle.
- sleida Gara, tieva meitene vai sieviete.
- jaikstiņa Gara, tieva sieviete.
- šķesta Garas sievietes palama.
- jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
- erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas.
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
- Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
- Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
- Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne.
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
- Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā.
- Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
- Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli.
- Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja.
- Ponts Grieķu mitoloģijā - pirmatnējo ūdeņu dievība, ko radījusi zemes dieviete Gaja.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
- Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
- Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons.
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita.
- Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem.
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
- Nikte Grieķu mitoloģijā nakts dieviete.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- aklēze Grūtniecības trūkums, sievietes neauglība.
- Dalī Gruzīnu mitoloģijā - medību dieviete, savvaļas dzīvnieku aizgādne.
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
- Nerta ģermāņu mitoloģijā - zemes un auglības dieviete.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
- Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva.
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete.
- Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- iebūvīša Iebūviete.
- bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
- grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
- ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
- ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- pelvimetrs Ierīce sievietes iegurņa mērīšanai.
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants.
- zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
- zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
- Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
- Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- sieviešu katetrs īss katetrs, piemērots sievietes urīnizvadkanālam.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- blaža Izblīdusi, resna sieviete.
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- grīztaka izlaidīga sieviete.
- dīde Izlaidīga sieviete.
- kulstuve Izlaidīga sieviete.
- maule Izlaidīga sieviete.
- saļeska Izlaidīga sieviete.
- šļancka Izlaidīga sieviete.
- šļaune Izlaidīga sieviete.
- šļocka Izlaidīga sieviete.
- šļure Izlaidīga sieviete.
- šterva Izlaidīga sieviete.
- sterve Izlaidīga sieviete.
- tenclava Izlaidīga sieviete.
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- pāpaļa Izlutināta sieviete.
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
- mamma Izplūdusi sieviete.
- šķērdenīca Izšķērdīga sieviete.
- šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas.
- Mesalīna Izvirtusi sieviete.
- macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs.
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
- Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis.
- Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Inanda Hima japāņu mitoloģijā - Saules dieviete.
- Ogecuhime Japāņu mitoloģijā - uztura dieviete.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
- Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
- Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- tautumeita Jauna sieviete tautiskā tērpā.
- džude Jauna sieviete, džudīte, meitene.
- ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
- džafrene Jauna sieviete.
- džofrene Jauna sieviete.
- džudīte Jauna sieviete.
- jaunuve Jauna sieviete.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete.
- kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze.
- ķerrakaza Jaunas sievietes nicīgs apzīmējums.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jumprava Jaunava, jaunkundze; neprecējusies sieviete.
- spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei.
- Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs).
- valka Kāds (biežāk sieviete), kas staigā apkārt un daudz pļāpā.
- ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
- Fauna Kalnu, mežu un lauku dieviete seno romiešu mitoloģijā.
- ņaipste Kalsna un vārga sieviete.
- šļicka Kalsna, gara auguma sieviete.
- dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- čura Kalsna, vāja sieviete.
- Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
- kārele Kārīga sieviete.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- kaulniece Kaulaina sieviete.
- ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
- vakarvistas Kāzu dalībnieces sievietes no līgavas puses.
- bārzbala Kazu dieviete.
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
- Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- šļurka Klaidone, izlaidīga sieviete.
- kulstekle Klaidone, vieglas uzvedības sieviete.
- skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša).
- žāklīte Koķetīga sieviete.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
- duņa Krieviete.
- krievene Krieviete.
- krievuška Krieviete.
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus.
- Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
- gaspaža Kundziska sieviete.
- žabele Kustīga un jautra sieviete.
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Nuādu Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurrš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
- Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls.
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli.
- Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- Nantosuelta ķeltu un velsiešu mitoloģijā - upju un, iespējams, arī auglības un pārpilnības dieviete.
- Danu Ķeltu zemes un pārpilnības dieviete, visu īru dievu māte.
- iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls.
- kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis.
- lūputriece Ķildīga sieviete.
- Megera Ķildīga un ļauna sieviete.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
- iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
- Ge-Gu Ķīniešu mitoloģijā - bērnu dzimšanas dieviete, vecmāšu aizgādne.
- Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne.
- Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
- Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone.
- Caņ-Šeņa Ķīniešu mitoloģijā - zīda audzēšanas dieviete.
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
- ģeneratīvais vecums laika periods, kurā sievietes un vīrieši var radīt pēcnācējus.
- interģenētiskais intervāls laika posms sievietes dzīvē vai paaudzē starp secīgām dzemdībām.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
- tarbača Lamuvārds (nekrietna, ķildīga sieviete).
- skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši).
- žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
- krūka Lamuvārds resnai sievietei.
- skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
- maitānīca Lamuvārds sievietei, maita 1(3).
- sutņu kule lamuvārds sievietei.
- sātanīca lamuvārds sievietei.
- skrudze lamuvārds sievietei.
- ģēda Lamuvārds sievietei.
- kņecka Lamuvārds sievietei.
- krīpša Lamuvārds sievietei.
- lemesnīca Lamuvārds sievietei.
- stucele Lamuvārds sievietei.
- stute Lamuvārds sievietei.
- vanadze Lamuvārds sievietei.
- vanadzene Lamuvārds sievietei.
- žļecka Lamuvārds sievietei.
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
- kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
- grička Lamuvārds vecai sievietei.
- ņurka Lamuvārds vecai sievietei.
- žeicka Lamuvārds vieglas uzvedības sievietei.
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
- Raganu māte latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse.
- latiška Latviete.
- latvietene Latviete.
- letene Latviete.
- poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība.
- daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; poliandrija.
- vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija.
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām.
- concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
- kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
- čāčule Lempīga sieviete.
- pļucka Lempīga sieviete.
- stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
- moška Lempīga, neveikla sieviete.
- gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene.
- luze Lēna, nevīžīga sieviete.
- dūdaļa Lēna, slinka meitene (sieviete).
- čūksle Lēnām runājoša sieviete.
- tribade Lesbiede; arī onanismu piekopjoša sieviete.
- lazna Ležņa, slinka sieviete, kas mīl pagulēt.
- slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
- pļurža Līderīga sieviete, mauka.
- gristauka Līderīga sieviete.
- žoicka Līderīga sieviete.
- lamma Liela auguma sieviete.
- blese Liela auguma, dūšīga sieviete.
- milka Liela auguma, neveikla sieviete.
- strīmala Liela auguma, tieva sieviete.
- Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
- Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
- Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei.
- loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
- loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
- žoicka Liela, gara, kalsna sieviete.
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
- koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- pienotava Lielas krūtis (sievietei).
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
- čaviņa Lieto, sasveicinoties ar sievieti un atvadoties no sievietes.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši).
- Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Giltine Lietuviešu mitoloģijā - nāves, kā arī nelaimes dieviete.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai.
- Žemīna Lietuviešu mitoloģijā - zemes dieviete, zemes personifikācija, saistīta ar dievu Pērkūnu, sauli un mēnesi.
- leitene Lietuviete.
- leitiene Lietuviete.
- leitine Lietuviete.
- līgača Līka, veca sieviete.
- līgāča Līka, veca, runātīga sieviete.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
- ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
- Megaira ļauna, ķildīga sieviete.
- horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- mērdele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- mērdzele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- valātive ļoti klačīga sieviete
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- kā māsa ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
- pleisa ļoti vieglas uzvedības sieviete.
- lauzt sirdis kā gripeles ļoti viegli savaldzināt sievietes.
- Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese.
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
- Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls.
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
- māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja.
- mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
- čabīte Maza auguma sieviete.
- peguža Maza auguma sieviete.
- piružīņa Maza auguma sieviete.
- špidrilka Maza auguma sieviete.
- strumpe Maza auguma sieviete.
- tuntulīte Maza auguma sieviete.
- džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
- džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
- netārpa Maza sieviete.
- pugažiņa Maza sieviete.
- kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulace Maza un resna sieviete.
- kulaža Maza un resna sieviete.
- pempele maza, neveikla sieviete.
- pempaļa Maza, neveikla sieviete.
- dučka Maza, resna sieviete; ducka.
- ducka Maza, resna sieviete.
- duncka Maza, resna sieviete.
- klukaziņa Maza, sīka sieviete; kugaža.
- kuguža Maza, sīka sieviete; kugaža.
- kugaža Maza, sīka sieviete.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- džūde Meitene, jauna sieviete.
- ķolka Meitene, jauna sieviete.
- māsiņa Meitene, jauna sieviete.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- tante Meitene, sieviete, draudzene.
- meituška Meitene, sieviete.
- bāba Meitene; jauna sieviete.
- dūdiņa Meitene; panaiva sieviete.
- džuse Meitene; sieviete.
- līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
- mellene Melnīgsnēja sieviete.
- melnišķe Melnīgsnēja sieviete.
- melnkrēte Melnmataina sieviete.
- Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā.
- Čane Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā.
- Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva.
- šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- dūkaņa Meža gars sievietes izskatā.
- miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule.
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
- pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno.
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- raudzekne modele; sieviete. kas pozē māksliniekam.
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
- sprudze Moža, jautra sieviete.
- ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus.
- teļaputra Muļķe; lamuvārds sievietei.
- pāķene Muļķe; nemākule; naiva sieviete.
- dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete.
- dzose Muļķīga, vientiesīga sieviete.
- dzoss Muļķīga, vientiesīga sieviete.
- hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- sievdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies; sievasdienas.
- sievasdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- grietiņa Naiva meitene vai sieviete.
- aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- ķerstakla Ne pārāk uzticīga sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
- zliņa Neattīstīta sieviete.
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
- švarba Neglīta sieviete.
- babuliene Neglīta, nemoderni ģērbusies sieviete.
- grebēze Neglīta, veca sieviete.
- velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
- velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
- ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
- kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
- blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
- luza Nekārtīga sieviete.
- šlucka Nekārtīga sieviete.
- ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
- elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šļara Nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- šļauna Nekārtīgi saģērbusies sieviete.
- pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
- grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
- mefīte Nelāgu zemes izgarojumu dieviete senajiem itāļiem.
- čenkstere Neliela auguma sieviete.
- lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
- mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
- skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete.
- špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- galaktakrāzija Nenormāls sievietes piena sastāvs.
- nejauce Nepatīkama, riebīga sieviete.
- vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete).
- stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
- dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- pussieva Neprecējusies sieviete, kurai ir bērns.
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- atkakle Nerātne sieviete.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
- spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- svilaste Nesavaldīga sieviete.
- veģma Nesimpātiska sieviete; neglīta sieviete.
- stalaža Nesimpātiska sieviete.
- vobla Nesimpātiska sieviete.
- klucka Nesimpātiska, uzbāzīga (biežāk veca) sieviete.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- maistuļa Netikla sieviete.
- maukaļa Netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
- plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
- sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
- slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
- slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
- izvalka Netikumiska sieviete.
- valstele Netikumiska sieviete.
- salope Netīra un izlaidīga sieviete.
- slemete netīrīga sieviete.
- graule Netīrīga sieviete.
- ļapatka Netīrīga sieviete.
- lēkšķe Netīrīga sieviete.
- ļēpata Netīrīga sieviete.
- melluška Netīrīga sieviete.
- močka Netīrīga sieviete.
- šļecka Netīrīga sieviete.
- šņorka Netīrīga sieviete.
- snuotine Netīrīga sieviete.
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
- loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
- lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
- piružīņa Neuzvedīga sieviete.
- žūla Neuzvedīga sieviete.
- tožiņa Neveikla (vecāka) sieviete.
- šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
- čūna Neveikla sieviete.
- kamsala Neveikla sieviete.
- šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
- trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
- lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
- čuža neveikla, netīrīga sieviete.
- toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
- čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
- dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
- kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
- Nelaima Neveiksmju un nelaimju dieviete.
- lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
- čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
- pļocka Nevīžīga sieviete.
- žalga Nevīžīga sieviete.
- mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
- slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete.
- paslampa Nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- kulašiņa Nicīga iesauka sievietei.
- kulašķena Nicīga iesauka sievietei.
- karažiņa nicīgs apzīmējums (vājai) jaunai sievietei.
- žākare Nicīgs apzīmējums sievietei; žākara.
- āslaka Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čakažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čaučalīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- cucaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- dūdaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- karaža Nicīgs apzīmējums sievietei.
- ķikuzīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- kūlažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- pampara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- žākara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- zapa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- dūze Nicinoša iesauka sievietei.
- lužka Nicinoša palama sievietei.
- nurga Nicinoša palama sievietei.
- pļoza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļorza.
- pļorza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļoza.
- pupužiņa nicinošs apzīmējums sievietei.
- čunčelīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikala Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikalīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- vārna Nicinošs apzīmējums vecākai sievietei.
- labermane Nicinošs sievietes apzīmējums.
- instašmara nievājošs apzīmējums _Instagramā_ populārai sievietei un influencerei.
- činkaliņa Nievājošs apzīmējums sievietei.
- pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei.
- kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij.
- karva Nievīgs apzīmējums sievietei.
- šļebicka Nīkulīga sieviete.
- oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
- kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
- matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (senajā Romā).
- kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete; kukaža.
- kukaža No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa.
- pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā).
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
- irka Nolaidīga sieviete.
- služa Nolaidīga sieviete.
- kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
- plucka Noplukusi sieviete.
- epizio- Norāda uz sievietes ārējiem dzimumorgāniem.
- hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa).
- blūžga Nosmērējusies sieviete.
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
- ģiltine Novājējusi sieviete (kā lamuvārds).
- maigule Omulīga, apaļīga sieviete.
- pusburve pa pusei burve (ļauna sieviete).
- pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata.
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
- pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- klampa Palaidnīga sieviete.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- šķērsts palama darbīgai sievietei.
- piricka Palama sievietei un aitai.
- plida Palama sievietei.
- pļirka Palama sievietei.
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
- pļerra Palama vecākai sievietei.
- bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa.
- masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- lauka Panīkusi sieviete.
- plurza Panīkusi sieviete.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.
- pārsieviete Pārcilvēciska sieviete.
- stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
- debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete.
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā.
- Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha.
- dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- buoba Paveca sieviete.
- čiekste Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstena Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstene Paveca, grumbaina sieviete.
- čieksta Paveca, vāja sieviete.
- ķoķa Pavecāka sieviete; tante.
- pusvecene pavecāka sieviete.
- ķotka Pavecāka sieviete.
- svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete.
- tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- lorete Pērkama sieviete Parīzē, atšķiras ar zināmu eleganci un smalkāku uzvešanos.
- voyeur Persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis.
- cjocja Pieaugusi sieviete; tante (bērnu valodā).
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās.
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- belle laide pievilcīga neglīta sieviete.
- čokstere Pikta sieviete.
- pumpure pilnībā neizaugusi (maza auguma) sieviete.
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
- marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
- muliebrija Plašākā nozīmē - viss, kas attiecas uz sievietes fizioloģiju.
- Marija plaši izplatīts sievietes vārds.
- plančka Pļāpa, panīkusi sieviete.
- šķiltava Pļāpa; nenopietna sieviete.
- svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa.
- pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
- pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
- kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa.
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
- badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
- bādmodere Pļāpīga sieviete.
- bāpmodere Pļāpīga sieviete.
- bezgale Pļāpīga sieviete.
- bluzga Pļāpīga sieviete.
- čība Pļāpīga sieviete.
- larba Pļāpīga sieviete.
- lauška Pļāpīga sieviete.
- leska Pļāpīga sieviete.
- ļeska Pļāpīga sieviete.
- plurica Pļāpīga sieviete.
- švipaste Pļāpīga sieviete.
- švipste Pļāpīga sieviete.
- tērkšķele Pļāpīga sieviete.
- tirgussieva Pļāpīga sieviete.
- skalene pļāpīga un kašķīga sieviete.
- tošņa Pļāpīga veca sieviete.
- kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
- Plepovka Pļepovka, Dvietes pieteka.
- duņa Prasta sieviete.
- ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
- mātīši Precētas sievietes, mātes.
- sievgājums Precētas sievietes.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās.
- šļuška prostitūta, slikta sieviete.
- mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete.
- evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
- Pudana Pūdānupe, Dvietes pieteka.
- Pudāne Pūdānupe, Dvietes pieteka.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- Tanita Pūniešu dieviete, saistīta ar Baala Hammuna kultu, Kartāgas aizgādne.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- pinkšķu līze raudulīga sieviete.
- naudene Raudulīga sieviete.
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- trēba Resna un slinka sieviete.
- beka Resna, izplūdusi sieviete.
- tramba Resna, neveikla sieviete.
- blauza Resna, nevingra sieviete.
- baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete).
- dampis Resns cilvēks (parasti sieviete).
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Anata Rietumsemītu mitoloģijā - cīņas un medību dieviete, Ilu un Ašēras meita.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Tinnita Rietumsemītu mitoloģijā - Kartāgas panteona dieviete - jaunava, auglības, skaidrās rasas devēja, bērnu dzimstības aizgādne.
- Šauška Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, dieva Tešuba māsa.
- Kudšu Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, viņu uzskatīja arī par debesu dievieti un visu dievu pavēlnieci.
- Šapaša Rietumsemītu mitoloģijā - saules dieviete, kas dievu cīņā par varu pasaulē cīnās dzīvības, kārtības un labestības pusē.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- Austra Rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete.
- Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu.
- fūrija romiešu mitoloģijā - atriebības un sirdsapziņas pārmetumu dievietes, kas soda cilvēku par viņa grēkiem.
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- Ope Romiešu mitoloģijā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dieviete.
- Fama Romiešu mitoloģijā - baumu dieviete.
- Libitīna romiešu mitoloģijā - bēru (apbedīšanas) dieviete, arī zemes dieviete, apbedījumu un zemes kopēju aizgādne.
- Lībera Romiešu mitoloģijā - brīvības dieviete.
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- Salūte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas cilvēkiem dāvāja labklājību, veselību un uzplaukumu, visas Romas dieviete.
- Fide Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas personificēja dievu garantēto uzticību zvērestam.
- Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus.
- Abeona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rūpējās par cilvēkiem, kuri devās ceļojumā, pameta māju vai ģimeni.
- Pomona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas sekmēja augļu augšanu un to nobriešanu.
- Pietāte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas simbolizēja pienākuma izpildi pret dieviem, dzimteni un vecākiem.
- Roma Romiešu mitoloģijā - dieviete, Romas pilsētas personifikācija.
- kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas.
- Sekuritata Romiešu mitoloģijā - drošības un miera dieviete.
- Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā.
- Diāna Romiešu mitoloģijā - gaismas, lauku un dzimstības dieviete.
- Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne.
- Cerera Romiešu mitoloģijā - labības un ražas dieviete.
- Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
- Fēronija Romiešu mitoloģijā - lauku, mežu, ārstniecības augu un pazemes valstības dieviete.
- Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
- Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Juventa Romiešu mitoloģijā - noteiktu vecumu sasniegušu jaunekļu dieviete Romā, kura simbolizēja mūžīgo Romas jaunību.
- Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
- Fornāka Romiešu mitoloģijā - pavarda un graudu kaltējamo krāšņu dieviete.
- Karna Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dieviete.
- Aurora Romiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete.
- Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
- Viktorija romiešu mitoloģijā - uzvaras dieviete.
- Paksa Romiešu mitoloģijā miera dieviete.
- Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- eternitāte Romiešu mūžības personifikācija, bieži attēlota sievietes veidā.
- viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls.
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
- minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
- Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater").
- šaibrālis Runā minētās sievietes brālis; šās brālis.
- šaidēls Runā minētās sievietes dēls; šās dēls.
- šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
- šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis.
- šaimāsa Runā minētās sievietes māsa; šās māsa.
- šaimāte Runā minētās sievietes māte; šās māte.
- šaimeita Runā minētās sievietes meita; šās meita.
- šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika.
- šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
- šaiskuķis Runā minētās sievietes skuķis; šās skuķis.
- šaitēvs Runā minētās sievietes tēvs; šās tēvs.
- šaiveči Runā minētās sievietes vecāki; šās vecāki.
- šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs.
- biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
- greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- skābule saīgusi sieviete.
- viebaļa Saīgusi sieviete.
- iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.
- uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
- ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika.
- zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
- kamana Salīkusi sieviete.
- fūrija Saniknota, ļauna sieviete.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- prādēne Saprātīga sieviete.
- sargdieve Sargājošā dieviete.
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- sabīniešu nolaupīšana saskaņā ar leģendu romieši kopējos svētkos atņēma sabīņiem viņu sievietes, tas izraisīja karu, kā rezultātā pakļāva sabīņus.
- buģene Satuntuļojusies sieviete.
- čavainīte Satuntuļots bērns vai veca sieviete.
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma.
- seksbumba Seksuāli ļoti pievilcīga sieviete.
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- hetēra senajā Grieķijā - izglītota, neprecējusies sieviete ar neatkarīgu dzīvesveidu; kurtizāne vai prostitūta.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete).
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
- eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
- gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita.
- Frea Senākā ģermāņu panteona galvenā dieviete un Vodana (Odina priekšteča) sieva.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- Īsida Senēģiptiešu auglības, vēlāk arī mēness dieviete.
- Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva.
- Pallāda Sengrieķu dieviete Atēna (tās otrs vārds).
- Amfitrīte Sengrieķu mitoloģijā - jūras dieviete, viena no nereīdām, jūras dieva Nēreja un okeanīdas Dorīdas meita, Poseidona sieva.
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Irīda Sengrieķu mitoloģijā - varavīksnes dieviete, dievu sūtne.
- Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga.
- Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem.
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece.
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu.
- Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete.
- Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
- Vāča Senindiešu mitoloģijā - runas dieviete, runas personifikācija.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
- Aditi Senindiešu reliģijā - dieviete, kas personificēja Visumu, dievu māte.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- Tikla Senlatviešu tikumības dieviete.
- Ruda Seno arābu (Jemena) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, arī pazemes valstības un mirušo valdniece.
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
- annona Seno romiešu mitoloģijā - auglības dieviete.
- Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns.
- Prozerpīna Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece; tas pats, kas senajiem grieķiem Persefone.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Šantes kalns Sidrabiņu pilskalns Dvietes pagastā.
- kadina Sieva, sieviete; sultāna sieva.
- mačka Sieva; sieviete.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- maša Sieviete - noziedznieku grupas vadone.
- meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle.
- dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
- lācīte Sieviete (jauna) "lāča apģērbā".
- kastruļa Sieviete (nicinoši).
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- dāma sieviete (parasti eleganta, izskatīga).
- tantuks Sieviete (parasti gados vecāka).
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
- staruha Sieviete (parasti nesimpātiska).
- čura Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
- ķeska Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
- prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu.
- klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
- garpīne Sieviete ar garām matu pīnēm.
- stugica Sieviete ar īsiem svārkiem.
- cirpa Sieviete ar izspūrušiem matiem.
- krēpe Sieviete ar izspūrušiem matiem.
- sure sieviete ar izspūrušiem, pinkainiem matiem.
- lielpupe Sieviete ar lielām krūtīm.
- sīkseja Sieviete ar mazu, glītu seju.
- zvička Sieviete ar ne visai labu pagātni (uzdzīvotāja).
- standala Sieviete ar pārāk īsiem svārkiem.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- platgūža Sieviete ar platām gūžām.
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli).
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku.
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
- ķauķernīte Sieviete gaidībās.
- grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī.
- brunči Sieviete kā seksuālās tieksmes objekts.
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete.
- krīža Sieviete netīrā apģērbā.
- nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā.
- rude Sieviete sarkanā vai brūnā apģērbā.
- līgava Sieviete savu kāzu dienā; ļaudava.
- seksponāts Sieviete vai vīrietis, kurš tiek uzlūkots kā iekāres objekts.
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam.
- jauniete Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem.
- jājamzirdziņš Sieviete, ar kuru bieži ir seksuālas attiecības.
- piekabe Sieviete, ar kuru iet zem rokas.
- sirdsdāma Sieviete, ar kuru ir intīmas attiecības; arī iemīļotā.
- sieviska sieviete, arī ragana.
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
- padraudzene Sieviete, jauniete, ar kuru saista ne visai dziļa draudzība; paziņa.
- cietumnīca Sieviete, kam ir grūti dzīves apstākļi.
- primigravida Sieviete, kam ir pirmā grūtniecība.
- puišinīca Sieviete, kam ļoti simpatizē vīrieši.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- adītāja Sieviete, kas ada; strādniece, kas strādā ar adāmmašīnu.
- šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas.
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību.
- pērkama sieviete sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
- braška Sieviete, kas ātri nobružā, apvārta apģērbu.
- sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
- zakonneica sieviete, kas atteikusies no pasaulīgās dzīves.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.-30. gados).
- žvīga Sieviete, kas bezjēdzīgus sīkumus pļāpā.
- ciemslota Sieviete, kas bieži mēdz iet ciemos un tenkot.
- pātārnīca Sieviete, kas bieži skaita pātarus.
- pidelaste sieviete, kas bieži skraida apkārt pa citu mājām.
- spļaudene Sieviete, kas bieži spļaudās.
- čiebene Sieviete, kas bieži vaimanā.
- prečmāte Sieviete, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātāja.
- kokete Sieviete, kas cenšas patikt citiem.
- sufražiste Sieviete, kas cīnās par vēlēšanu tiesību iegūšanu.
- žākstīkla Sieviete, kas daudz pļāpā un lamājas.
- trese Sieviete, kas daudz runā.
- pīpnīca Sieviete, kas daudz smēķē.
- garga Sieviete, kas daudz un ātri runā.
- dundurnīca Sieviete, kas dunduro.
- skaistule Sieviete, kas dusmojas.
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- daudzdzemdētāja Sieviete, kas dzemdējusi divus vai vairākus bērnus.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā (2).
- konkubīne Sieviete, kas dzīvo konkubinātā.
- konkubīna Sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa.
- saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
- pipaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
- pipkaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
- žausteve Sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem.
- žaustītava Sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- māsa Sieviete, kas ir cieši saistīta (ar kādu).
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; ļaudava.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vampirella Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- vamps Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- iznēsātājmāte Sieviete, kas iznēsā citas sievietes apaugļoto olšūnu; surogātmāte.
- dāmiņa Sieviete, kas iztaisās smalka, vai kas izvairās no darba.
- padružka Sieviete, kas kāzu ceremonijā iet aiz jaunā pāra.
- krāška Sieviete, kas krejo.
- nesējmāte Sieviete, kas kristībās nes bērnu.
- greča Sieviete, kas lēnām un rupji vērpj.
- pūderdoze Sieviete, kas lieto daudz kosmētiku.
- merkaza Sieviete, kas maisās citu runā, bet pati nevar neko skaidri izteikt.
- kazacene Sieviete, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- čalata Sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- grecele Sieviete, kas mēdz lēnām un rupji vērpt.
- jauktava Sieviete, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākiem vīriešiem.
- kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
- kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
- ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
- pakutnīca Sieviete, kas mokās, cieš.
- ieteksne Sieviete, kas nāk strādāt gadījuma darbus.
- malstīkla Sieviete, kas naktī klaiņo apkārt.
- nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
- nesnaudaļa Sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene.
- nesaimnīca Sieviete, kas neprot saimniekot.
- slorpa Sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi).
- saiminīca Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas ar ko, piemēram, tirgojas.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte.
- mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
- namamāte Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- putnika Sieviete, kas pagalmā uzrauga mājputnus.
- ardava Sieviete, kas paradusi skaļi runāt.
- māršaviņa Sieviete, kas pārdzen līgavas lopus uz līgavaiņa māju.
- stebene Sieviete, kas pārvietojas maziem, sīkiem soļiem.
- saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- markitante Sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus.
- krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- soska Sieviete, kas piekopj orālo seksu.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- modes dāma sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- rauska sieviete, kas rauj, ko redz un kur tikai var.
- māgužiņa Sieviete, kas saģērbusies pārāk lielās drēbēs.
- surogātmāte Sieviete, kas savā dzemdē iznēsā augli, kas attīstījies no citas sievietes olšūnas.
- nimfomāne Sieviete, kas sirgst ar nimfomāniju.
- dusmīte Sieviete, kas skaišas, dusmojas.
- miegreģe Sieviete, kas slimo ar somnambulismu (mēnessērdzību).
- dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- vanska Sieviete, kas staigā noplīsušā apģērbā.
- vancka Sieviete, kas staigā noskrandušā apģērbā.
- perminīca Sieviete, kas strādā fermā.
- sardzene sieviete, kas strādā par sargu.
- sufleze Sieviete, kas suflē.
- šaudeve Sieviete, kas šaudās (2).
- šauduve Sieviete, kas šaudās (2).
- šķeterētāja Sieviete, kas šķeterē (1).
- viebaļa Sieviete, kas šķobās.
- kompanjons Sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- nabašnīca Sieviete, kas tikko vai nesen ir nomirusi.
- tirgus sieva sieviete, kas tirgojas tirgū.
- tirgussieva Sieviete, kas tirgojas tirgū.
- čopene Sieviete, kas uzlasa un izmanto visu, ko kāds cits ir izmetis.
- namamāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte (1).
- sētinīca Sieviete, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
- valdinīca Sieviete, kas vada (piemēram, saimniecību).
- knauce Sieviete, kas vāja darbā.
- naktssardzene Sieviete, kas veic naktssarga pienākumus.
- šnīpstere Sieviete, kas visu grib zināt, okšķerēt kā ložņa.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- klarba Sieviete, kas zog un melo, un kļuvusi pazīstama ar to.
- zadriga Sieviete, ko zagļi neciena.
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- piedzīvotājīša Sieviete, kura dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kurai (ar to) ir intīmas attiecības, piedzīvotāja.
- vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
- nedzemdējusi sieviete sieviete, kura nekad nav dzemdējusi bērnu.
- sēteniece sieviete, kura pārstāv prombūtnē esošo saimnieci.
- domina Sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama.
- mudža Sieviete, kurai darbi nevedas.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls.
- bērnmāte Sieviete, kurai ir bērni.
- blusinīca Sieviete, kurai ir daudz blusu.
- kontralts Sieviete, kurai ir šāda balss.
- bēdmāsa Sieviete, kurai ir tāda pati nelaime.
- viencicīte Sieviete, kurai ir tikai viens piena dziedzeris.
- bezbērne Sieviete, kurai nav bērnu.
- saudekle sieviete, kurai patīk skraidīt šurpu turpu.
- smalcīte sieviete, kurai patīk smalkas manieres.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona; šādas personas mīļākā.
- pasija Sieviete, kuru kāds mīl vai iekāro; mīļākā.
- bēdmāte Sieviete, māte, kurai ir tāda pati nelaime.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- pusdraudzene Sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība.
- meitiete Sieviete, meitene.
- meituka Sieviete, meitene.
- meituks Sieviete, meitene.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
- mamzele Sieviete, parasti augstprātīga, kundziska.
- rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- čulkste Sieviete, parasti meitene, kas runā niekus.
- sieviņa Sieviete, parasti paveca.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- meitiskis Sieviete, sievišķis.
- sofitka Sieviete, uzvedinātāja uz noziegumu.
- mātīte Sieviete; arī sieva.
- ķoķa moķa sieviete.
- sievieša cilvēks sieviete.
- baba Sieviete.
- bāba Sieviete.
- bābietis Sieviete.
- bapsis Sieviete.
- core Sieviete.
- damsīte Sieviete.
- damsītis Sieviete.
- femme Sieviete.
- ķoķins Sieviete.
- ķoša Sieviete.
- kundze Sieviete.
- maitiskis Sieviete.
- mara Sieviete.
- marjana Sieviete.
- maruška Sieviete.
- mātene Sieviete.
- mātītis Sieviete.
- meitietis Sieviete.
- meitišķis Sieviete.
- piža Sieviete.
- platbikse Sieviete.
- sieva Sieviete.
- sievele Sieviete.
- sievietis Sieviete.
- sieviets Sieviete.
- sieviška Sieviete.
- sievišķa Sieviete.
- sievišķe Sieviete.
- sievišķene Sieviete.
- sievišķis Sieviete.
- vampīrs Sieviete.
- dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.).
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- epiziorāģija Sievietes ārējo dzimumorgānu asiņošana.
- vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
- vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana.
- kumbitmaka Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar lūpām un mēli, lai izraisītu sievietes orgasmu, kunilings.
- kunilings Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
- epizioklīzija Sievietes ārējo dzimumorgānu ķirurģiska noslēgšana.
- kunilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
- kunnilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
- epiziorāfija Sievietes ārējo dzimumorgānu plīsuma sašūšana.
- mizoginija Sievietes diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un sadzīvē.
- ciklogramma Sievietes dzimumcikla fāzes grafisks attēlojums (endokrinogramma).
- mesalīnisms Sievietes dzimumizlaidība, nekontrolēta tieksme pēc jutekliskas baudas.
- mindža sievietes dzimumorgāni.
- havirka Sievietes dzimumorgāni.
- kopilka Sievietes dzimumorgāni.
- lapene Sievietes dzimumorgāni.
- mincītis Sievietes dzimumorgāni.
- muliebrija Sievietes dzimumorgāni.
- pāksts Sievietes dzimumorgāni.
- petuhs Sievietes dzimumorgāni.
- čāča Sievietes dzimumorgāns.
- čoža Sievietes dzimumorgāns.
- medene Sievietes dzimumorgāns.
- brīvlādīte Sievietes dzimumorgānu apzīmējums.
- ginoplastika Sievietes dzimumorgānu plastiska operācija.
- ginekogrāfija Sievietes dzimumorgānu rentgenoloģiska izmeklēšana.
- ginekojatrija Sievietes dzimumorgānu slimību terapija.
- ginatrēzija Sievietes dzimumorgānu, visbiežāk maksts, iedzimta atrēzija.
- reproduktīvais periods sievietes dzīves laika posms, kurā viņai var dzimt bērni, parasti no 15 līdz 49 gadiem.
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
- joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme.
- androidāls iegurnis sievietes iegurnis ar dziļāku un vairāk koniskas formas dobumu, ar ko tuvinās normālam vīrieša iegurnim.
- infantilais iegurnis sievietes iegurnis, kam ir bērna iegurņa forma.
- antropoīds iegurnis sievietes iegurnis, kura taisnais izmērs pārsniedz šķērsizmēru.
- deflorācija Sievietes jaunavības plēves pārplēšana pirmā dzimumakta laikā.
- podstavkas Sievietes kājas.
- pecītis Sievietes kaunuma apkārtne.
- šķeltna Sievietes kaunuma sprauga.
- cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
- pūce sievietes kaunums.
- doķis Sievietes kaunums.
- gnieze Sievietes kaunums.
- ģūga Sievietes kaunums.
- mendža Sievietes kaunums.
- pāpis Sievietes kaunums.
- župka Sievietes kaunums.
- koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim.
- pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā.
- bacilli Sievietes krūtis.
- bamperis Sievietes krūtis.
- buferi Sievietes krūtis.
- bumba Sievietes krūtis.
- markotaški Sievietes krūtis.
- pupi Sievietes krūtis.
- tesmenis Sievietes krūtis.
- tomāši Sievietes krūtis.
- tizis Sievietes krūts, piena dziedzeris.
- pāpis Sievietes krūts.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
- kapute Sievietes mētelis.
- in utero sievietes miesās; pirms dzimšanas.
- menakme Sievietes mūža posms, kurā notiek menstruācijas; menstruālās aktivitātes augstākais punkts.
- andromānija Sievietes neapmierināma dzimumtieksme, pārmērīga kaislība.
- atokija Sievietes neauglība, primāra sterilitāte.
- misogīns Sievietes nīstošs.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- cervikālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas dzemdē.
- klitoriskais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas klitorā un ap to.
- vaginālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas makstī.
- multiorgasms Sievietes orgasms, kas viena dzimumakta laikā ieilgst vai atkārtojas.
- andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu.
- rakom Sievietes poza (četrrāpus), izdarot dzimumaktu.
- pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm.
- ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- plura Sievietes rotaslietas ap kaklu.
- nesieviete Sievietes spoks, rēgs.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- ievešana Sievietes svētīšana pēcdzemdību periodā (katoļiem).
- Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets".
- caca sievietes tips, kuram raksturīga pārmērīga uzmanības pievēršana savam ārējam izskatam.
- skinīts Sievietes urīnizvadkanāla dziedzeru vai blakusvadu iekaisums.
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
- uretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla mugurējās sienas maisveida paplašinājums.
- cistouretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla un urīnpūšļa trūce.
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
- topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis.
- Kača sievietes vārda Kate, Katrīna u. tml. sarunvalodas forma.
- pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis.
- Oča Sievietes vārds, saīsinājums no Ortija.
- Trīne Sievietes vārds.
- vārda māsas sievietes, kam ir vienāds vārds.
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- skaistais (arī vājais, daiļais) dzimums sievietes.
- daiļais dzimums sievietes.
- vājais (arī skaistais, daiļais) dzimums sievietes.
- sieviešgājums Sievietes.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- luža Sīka auguma sieviete.
- granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
- kadra Simpātiska sieviete.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Derketo Sīriešu mitoloģijā - dieviete, Semiramīdas māte, kas savu meitu bija atstājusi kalnos.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
- kļovaja Skaista (mašīna, sieviete).
- skaistule Skaista sieviete, daiļava.
- daiļava Skaista sieviete; skaistule.
- glītene Skaista, glīta sieviete.
- cacka Skaista, slinka sieviete.
- kraļa Skaista, slinka sieviete.
- daiļums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- krāšņums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- čitrīnija Skaistas sievietes apzīmējums indiešu literatūrā.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva.
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus.
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita.
- Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete.
- Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- rikauču māte skopa sieviete.
- duida Skopa sieviete.
- krapčene Skrandaina sieviete, ubadze.
- drancka Skrandās ģērbusies sieviete.
- dranska Skrandās tērpusies sieviete.
- slaidā līnija slaidums, tievums (parasti sievietei).
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- Marena Slāvu mitoloģijā - nāves dieviete, tās tēls saistīts ar nāvi, dabas nomiršanu rudenī un atdzimšanu pavasarī.
- Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
- kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kobra Slikta sieviete.
- mačalka Slikta sieviete.
- mauka Slikta sieviete.
- prašmandene Slikta sieviete.
- sliktule Slikta sieviete.
- vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- galaktorrēja Slimīga piena iztecēšana no sievietes krūtīm.
- ņīkone Slimīga, nespēcīga sieviete.
- nimfomānija Slimīgi kāpināta sievietes dzimumdziņa.
- zutne Slinka sieviete, kas daudz guļ.
- peloža slinka sieviete.
- gulene Slinka sieviete.
- mieze Slinka sieviete.
- netiklīca Slinka sieviete.
- nūžala Slinka sieviete.
- šļuka Slinka sieviete.
- utugoļa Slinka sieviete.
- prone Slinka un klīrīga sieviete.
- trasa Slinka, laiska sieviete.
- sluncka Slinka, nekārtīga sieviete.
- slarpata slinka, netīrīga sieviete.
- nevīžule Slinka, nevīžīga sieviete.
- pese Slinka, nolaidīga, nevīžīga sieviete.
- ļaļa Slinka, parasti skaista sieviete.
- dauza Slinka, vieglprātīga sieviete.
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete).
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
- dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai.
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
- amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus.
- duņa Spoks sievietes izskatā.
- staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
- kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- strādinīca Strādīga sieviete.
- žicka Strauja, trakulīga sieviete.
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
- serāls Sultāna pils, tās iekštelpas; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes.
- kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- debesbrūte Svētulīga sieviete.
- colonka šaudīga, klačīga sieviete.
- atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu).
- Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja.
- Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu.
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
- Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
- Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
- Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis.
- Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja.
- Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
- Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
- Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
- Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
- Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
- Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
- Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma.
- lielpupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis.
- pupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis.
- pupīgs Tāda (sieviete), kam lielas krūtis.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- pills Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- puišīgs Tāda (sieviete), kas mēdz saieties ar puišiem.
- bārgaļa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga.
- bargaliņa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga.
- krūtaine Tāda (sieviete), kurai ir lielas krūtis.
- niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule.
- ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas pazīmes.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- vecenīgs Tāds, kas ir raksturīgs vecai sievietei.
- nesievišķīgs Tāds, kas nepiemīt, nav raksturīgs sievietei.
- čikatilisks Tāds, kas nogalina sievietes; pēc sērijslepkavas Čikatilo uzvārda.
- šajējs Tāds, kas pieder runā minētajai sievietei; tāds, kas ir saistīts ar minēto sievieti; šās.
- vecenisks Tāds, kas raksturīgs vecai sievietei, vecenei.
- kala Tantrismā spēcīga smalkā enerģija, ko sievietes organismā rada uzbudinājums un orgasms.
- Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
- Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete.
- Taņa Tatjana -sievietes vārds.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- tenkkule Tenkotāja; pļāpīga sieviete.
- uzvalks Tērps (sievietei).
- amfimikse Tēva un mātes pazīmju sajaukšanās, savienojoties vīrieša un sievietes gonādu kodoliem apaugļošanās procesā.
- Lhamo Tibetiešu budisma mitoloģijā - dieviete, viena no galvenajām budisma mācības aizstāvēm un sargātājām, laika valdniece.
- tirckene Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete; tircka.
- tircka Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete.
- torcka Tieva, gara sieviete.
- torckene Tieva, gara sieviete.
- slaikule Tieva, vāja sieviete.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- Hina Tongiešu (Okeānija) mītos sieviete, kas izaudzēja pirmo kokospalmu.
- Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši.
- dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
- parkas Trīs likteņa dievietes romiešu mitoloģijā - Nona, Decima, Morta; atbilst moirām grieķu mitoloģijā.
- fula Trīsstūrveida tetovējums uz berberu sievietes zoda.
- šķetere Trokšņaina, ķildīga sieviete.
- epiziocēle Trūce sievietes kaunuma apvidū.
- pese Tukla, resna sieviete.
- žeiba Tukša, bezsatura sieviete.
- čopa Tūļīga sieviete, kurai neveicas darbs.
- gove Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- govs Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- pīča Tūļīga, neveikla sieviete.
- čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
- Nambi Ugandas gandu mitoloģijā - sieviete, kuras vainas dēļ pasaulē parādījās nāve.
- Anate Ugaritiešu (kanaāniešu) auglības dieviete, auglības dieva Baala kareivīgā māsa un galvenā palīdze.
- Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
- Jarihs Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - mēness dievietes Nikalas laulībām un viņu dēla piedzimšanu.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
- jaktene Uz vīriešiem kāra sieviete.
- valkātne Uz vīriešiem kāra sieviete.
- vīrule Uz vīriešiem kāra sieviete.
- bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt.
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- žākle Vāja rakstura sieviete.
- krimpa Vāja sieviete (kā lamuvārds).
- giltine vāja sieviete.
- šķiemena Vāja, izdēdējusi sieviete.
- šķiemene Vāja, izdēdējusi sieviete.
- hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu.
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- dzilna Vārga, nespēcīga meitene, sieviete.
- resnlūpu vecene veca sieviete ar biezām lūpām.
- vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- oča Veca sieviete, kas lasa ogas mežā.
- babeņa Veca sieviete, vecenīte.
- babiņa Veca sieviete, vecenīte.
- vecene Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- māmiņa veca sieviete.
- babuļa Veca sieviete.
- babuška Veca sieviete.
- grosīte Veca sieviete.
- mammiņa Veca sieviete.
- mammīte Veca sieviete.
- māmuļa Veca sieviete.
- māmuļene Veca sieviete.
- māmuliņa Veca sieviete.
- māmulīte Veca sieviete.
- mujažiņa Veca sieviete.
- ose Veca sieviete.
- pocka Veca sieviete.
- veča Veca sieviete.
- vecāmāte Veca sieviete.
- vece Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- večuka Veca sieviete.
- večukiņa Veca sieviete.
- vecukšņa Veca sieviete.
- vītene Veca sieviete.
- zebele Veca sieviete.
- grecele Veca, bezspēcīga sieviete.
- grebeža Veca, grumbaina sieviete.
- kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
- bādze Veca, kalsnēja sieviete.
- līkuža Veca, līka sieviete.
- būksna Veca, nemierīga sieviete.
- kārna Veca, nepatīkama, kalsna sieviete.
- veče Veca, precēta sieviete.
- meita Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
- tantuža Vecāka radiniece; vecāka sieviete.
- drilka Vecāka sieviete; sieviete, kurai bijuši vairāki mīļākie.
- baba Vecāka sieviete.
- bāba Vecāka sieviete.
- grabaža Vecāka sieviete.
- memmele Vecāka sieviete.
- vecine Vecāka sieviete.
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete.
- vecata Vecāmāte; arī veca sieviete.
- vecāsmātes Vecas sievietes.
- pompaļa Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- pompaža Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi.
- Dakša Vēdisma un hindu mitoloģijā - āditju grupas dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, "Rigvēdā" dēvēts par dievu tēvu.
- Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
- Nemesīda vēlāk atriebes un taisnīguma dieviete, kas sodīja taisnības pārkāpējus.
- Dona Velsiešu pirmatnējā dieviete, saukta arī par dievu māti.
- Rabije Vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - mēness dieviete, viena no dievišķo jaunavu triādes dievietēm.
- Mulua Satene vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - nāves dieviete, viena no dievišķo jaunavu triādes dievietēm.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- atražošanās bruto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim.
- atražošanās neto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim.
- Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks.
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem.
- gaisaviete Viegla tikuma sieviete.
- liblaba Vieglas uzvedības jauna sieviete.
- dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
- emka Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- emma Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- mōseņa (puišu) vieglas uzvedības sieviete.
- palaida vieglas uzvedības sieviete.
- palaide vieglas uzvedības sieviete.
- palaidine vieglas uzvedības sieviete.
- dāmīte Vieglas uzvedības sieviete.
- davalka Vieglas uzvedības sieviete.
- dolza Vieglas uzvedības sieviete.
- ķolka Vieglas uzvedības sieviete.
- lētā Vieglas uzvedības sieviete.
- šeļma Vieglas uzvedības sieviete.
- šersķ Vieglas uzvedības sieviete.
- škura Vieglas uzvedības sieviete.
- trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
- trakulene Vieglprātīga sieviete (rupjā nozīmē).
- jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
- puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem.
- šverba Vieglprātīga sieviete, kas visur pļāpā.
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga.
- virska Vieglprātīga sieviete; padauza.
- ābengele Vieglprātīga sieviete.
- draiskule Vieglprātīga sieviete.
- froufrou Vieglprātīga sieviete.
- špindzele Vieglprātīga sieviete.
- svilpene Vieglprātīga sieviete.
- svipaste Vieglprātīga sieviete.
- trīnīte Vieglprātīga sieviete.
- žaika Vieglprātīga sieviete.
- vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba.
- grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šļicka Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- šļipata Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- žvicka Vieglprātīga, nemierīga sieviete.
- švirce Vieglprātīga, nenopietna jauniete, sieviete.
- pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete.
- žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete.
- pindzele Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
- ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību.
- gājatrī Viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai.
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība.
- grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete.
- Kiprīda Viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām.
- lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
- dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene.
- krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
- kūkša Virēja, sieviete, kas gatavo ēdienu.
- ginandromorfisms Vīrieša un sievietes dzimumpazīmju apvienojums šķirtdzimuma sugas indivīdā, pie tam atsevišķām ķermeņa daļām ir vai nu tikai vīrišķs, vai tikai sievišķs raksturs.
- konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- pseidoandronīms Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete.
- mindža vīriešu kāra sieviete.
- kopulatīvie orgāni vīrietim spermas ievadīšanas, sievietei - spermas saņemšanas un saglabāšanas orgāni, dzimumorgāni.
- puspārš vīrietis un sieviete (kā pāris), kas pieder dažādām reliģiskajām konfesijām.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- homofils Vīrietis vai sieviete, kas nododas homofilijai.
- tirliņš Vīrietis, kas pamazām kļūst līdzīgs sievietei, nēsā sieviešu rokassomiņas u. tml.
- mizogins Vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties.
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- atštaukas brūtgāns vīrietis, kuru citas sievietes atraidījušas.
- kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus.
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
- pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete.
- grūtniecību vēsture visu grūtniecību pieraksts, kuras ir piedzīvojusi sieviete.
- švirka Vīzdegune; aušīga sieviete.
- šnīpa Vīzdegunīga sieviete.
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
- Eiropa Zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
- Flora ziedu un plauksmes un jaunības dieviete seno romiešu mitoloģijā.
- gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
- gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
- ķīkājiņa Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
- ķīkala Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa viete.