konkubīne
konkubīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konkubīne | konkubīnes |
| Ģen. | konkubīnes | konkubīņu |
| Dat. | konkubīnei | konkubīnēm |
| Akuz. | konkubīni | konkubīnes |
| Lok. | konkubīnē | konkubīnēs |
Sieviete, kas dzīvo konkubinātā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pat sagādāja Muradam vēl citas konkubīnes, nopelnot sultāna pateicību.
- Jaunā konkubīne bija neveikla, vēl nenobriedusi meitene ar nepareizām sejas līnijām.
- Augustīna līdzšinējā konkubīne devās uz Ziemeļāfriku, bet dēls palika pie viņa.
- Sava vājā rakstura dēļ Augustīns atlaistās konkubīnes vietā atrada citu.
- Murada māsa Esmahana uzdāvināja viņam divas jaunas konkubīnes, kuras viņš pieņēma.