Paplašinātā meklēšana

Meklējam cieši.

Atrasts vārdos (230):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (698):

(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus
megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres
lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
saskauties Apskauties, parasti cieši
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
trihoms ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas
uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
nosprangāt ar virves un sprangas palīdzību cieši nostiprināt
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums
atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu
indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
lesine Austa josta, kurai dzijas nav cieši saaustas, bet rakstā stiepjas vairāk pa virsu
poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši
vācbalti Baltijas vācieši; baltvācieši
baltvācieši Baltijas vācieši; vācbaltieši
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa
pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs
meldrus Biezi, cieši kopā
bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
baķenēt Blīvi, cieši kraut
saslotēt Blīvi, cieši salikt
noštepēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt
noštopēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt; noštepēt
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais
tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju
pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī
burāt augstu burāt cieši pie vēja
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka
pavadīt būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi
ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
saldi gulēt būt cieši aizmigušam
gulēt saldā miegā būt cieši aizmigušam
gulēt saldu miegu būt cieši aizmigušam
piegulēt būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai
pieturēties būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā)
piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
apspīlēt būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam)
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
skaut būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm)
skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko)
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to)
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
(pie)spiest pie vestes cieši (ap)skaut
sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
samigt cieši aizmigt
aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
kā ar naglām aiznaglots cieši aiztaisīts
aizmiegt cieši aizvērt (acis, plakstiņus)
aizžmiegt cieši aizvērt (acis)
saspīlāt cieši aizvērt (vairākas durvis)
aizslēgt cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas)
gņauzt cieši aizvērt; spaidīt, saspiest
aizverkšķīties cieši aizvērties (par acīm)
aizveršķīties cieši aizvērties (par acīm)
bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
apvilkt cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt
žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
apstiept cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm)
apkniebties cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu)
apķibties cieši apķerties
apķirināties cieši apķerties, apkampt
siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
sažņaugt cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt
aptvert cieši apņemt (par audiem)
nospraņģēt cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt
piekrampēt cieši apņemt (rokas) ap ko
iekļauties cieši apņemt sev apkārt; ietīties
aptvert cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām)
sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
sajozt cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
spruņģēt cieši aptīt, ietīt
nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
saķerties cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu)
saķerties cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām
apkļaut cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm)
saslēgties cieši apvienoties (kādai darbībai)
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
(uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
pie sāniem cieši blakus, līdzās
drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
krauties cieši drūzmēties (par dzīvniekiem)
sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt
iesprostot cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm
iežmaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iežmiegt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iežņaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iesist cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt
ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
iekrampēties cieši ieķerties
iesacirstiēs cieši ieķerties, ieāķēties
iežmaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
iežmiegt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
iežņaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
iekost cieši iespiest (kur iekšā zobus)
iekost cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā
saspriest cieši iespiest (rokas sānos)
iespīlēt cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku)
iespīlēties cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos)
paņāties cieši ietīties (apģērbā)
spruņģēties cieši ietīties (apklāties vai apģērbties)
iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
samūrējies cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt
spiest cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā)
skauties cieši kļauties (pie kāda, kā)
rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
čupa cieši kopā (par priekšmetiem)
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
čenčeris cieši kopā savēlies juceklis
kurmī cieši kopā, barā
kā mūris cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
kā siena cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
nospingāt cieši nosiet
sprenst cieši nosiet
digestors cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas
hermetizēt cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums)
iluminators cieši noslēgts (vai noslēdzams) logs (kuģī, lidaparātā)
žausteklis cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties
nosiksnāt cieši notīt ar siksnu
nosasieties cieši notīt sava ķermeņa daļu ar ko
nosprandzēties cieši notīties (ar jostu)
nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
pasakalties cieši paskatīties acīs
bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
laivīna cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu
kapri cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses
taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
šmaugs cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām)
samiegt cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem
pielipt cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
lipt cieši piekļauties, pieķerties
brankti cieši piekļauts, saspiests
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
iekremties cieši pieķerties
piekrampēties cieši pieķerties
uzlipt cieši pieķerties; rāpties, kāpt
pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
pieblīvēt cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem)
noslēgt cieši piepildīt (plaisu, caurumu)
saplakt cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
piežņaugt cieši piesaistīt, piesiet
pietušīt cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē)
iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
piemiegt cieši piespiest
piežmiegt cieši piespiest (1)
piežņaugt cieši piespiest (1)
pieplacināt cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
piekļaut cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
piekļauties cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt)
brankti uzspraust cieši piespraust
sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
nosprungulot cieši sagriezt (ar sprūdu)
sasprungāt cieši sagriezt (ar sprūdu)
sasprungulēt cieši sagriezt (ar sprūdu)
sapopināt cieši saģērbt, ievīstīt
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties)
kopība cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma
lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
integrāls cieši saistīts, nedalāms, vesels
saaudzenis cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals
saaugums cieši saistītu minerālu sakopojums
sakniebt cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti)
sasamiegties cieši sakļauties
saslēgties cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā
sazīsties cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām)
saplekstēt cieši salipt kopā
saplekstēties cieši salipt kopā
sažņaugt acis cieši samiegt acis
šķeteršķeterēm cieši samudžināties (par dziju)
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
sažņaugt cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest
saprakāt cieši sapakot
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
saslānīties cieši sasēsties
saspringulot cieši sasiet kopā ar klūgām (krūmāju vai malkas kravu pirms došanās ceļā)
sasprendzelēt cieši sasiet, sašņorēt
vīkšķis cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
zibīte cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
iekosties cieši saspiest (ar zobiem)
samiegt cieši saspiest (parasti delnā)
samiegt cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas)
sakost cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot
sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
saspundēties cieši saspiesties
sakņūpināties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši saspiesties kopā
sasprendzēt cieši sasprādzēt
sasprengt cieši sašņorēt
sasprengties cieši sašņorēties
sasprendzelēties cieši sašņorēties, sasprādzēties
spundēt cieši satīt (bērnu)
savančīt cieši satīt, sasiet, ietīt
salāčot cieši satīt, satuntuļot (lai nesaltu)
sačunčulēties cieši satīties
pieķerties cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.)
iekosties cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem)
(pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
ieķerties cieši satvert ar rokām, pirkstiem
pieķerties cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā)
apkampt cieši satvert; sakampt
sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
grīzns cieši savērpts, stipri sagriezts
salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
sprindzēt cieši savilkt
sakolēt cieši savilkt un sapīt
sažņirgties cieši savilkties
sažņaugties cieši savilkties (ap ko)
saspiest cieši savirzīt (ķermeņa daļas)
sakļaut cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa)
dušīt cieši segt (pretspēlētāju sporta spēlē)
tušīt cieši segt pretinieka spēlētāju
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam
sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
ķerties cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām)
izurbties cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm
slēgt cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm
spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
kosties cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
miegt cieši spiest, žņaugt
vīstīties cieši tīties (segā, drēbēs)
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko)
plakt cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas)
spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot
apkrampēt cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko)
uzspiest cieši uzmaukt (piemēram, cepuri)
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
kā saaudzis cieši vienots, saistīts; lielā kopības izjūtā, saskaņā
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti
sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam
jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
sastaukāt dauzot cieši sablīvēt
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti
jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli
pakopā Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; gandrīz kopā
pakopis Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopu Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopus Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
transstāvoklis Divu cieši saistītu gēnu izvietošanās homoloģiskās hromosomās tā, ka vienā hromosomā ir viena gēna dominantā alēle un otra gēna recesīvā alēle (Ab vai aB)
cisstāvoklis Divu vai vairāku cieši saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā homoloģiskajā hromosomā un šo gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā hromosomā
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai
strēbt vienu putru dzīvot kopā vienā ģimenē, būt cieši saistītiem
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika
boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums
elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas
sukrs Grods, cieši savērpts
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem
ieštapēt Iebāzt (cieši sablīvējot); iepildīt
ieštopēt Iebāzt, cieši sablīvējot; iepildīt
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur)
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos)
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā)
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas
noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas
klājdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
sakļaut izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2)
salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2
audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks
čamāns kāds, kas ir nekārtīgi apģērbies (cieši satinies)
mira kāds, kurš cieši guļ
podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai
čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu
čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.)
lāpāt kļūt vaļīgam (par auuma velku diegu, kas nav cieši nostiprināts)
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem
putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz
teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi
polovci Kumāni, polovcieši
čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers
iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu
utu ķemme ķemme ar cieši vienu pie otra novietotiem zariem (parasti utu izķemmēšanai)
atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis
fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums
pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem
lejsvāci Lejas vācieši
plītīgi Līdzeni, cieši kopā, bez tukšumiem
piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko)
iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties
transporta kanna liela (apmēram 25 litru tilpuma) cieši aizvākojama kanna
gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
gūzma liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības
galiona liels kara kuģis, kādus lietoja 16.-18. gs. spānieši un venēcieši; galjona
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants
piķelēt likt cieši citu pie cita
štopēt Likt, bāzt (ko kur iekšā, parasti cieši pieblīvējot); likot, bāžot (ko) kur iekšā, gatavot (ko)
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties
apžņaugt ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt)
apkniebt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par apģērbu)
apspīlēt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem)
ka ne ūdens cauri netek ļoti cieši blakus (_parasti_ gulēt)
iecirsties ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem)
kā ērce ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi
sakļauties ļoti cieši piespiesties vienam pie otra
sastuķēt ļoti cieši sabāzt, saspiest kopā
ģimene ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties
kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
kā dēle ļoti cieši, neatraujami; neatvairāmi
kā (vēža) spīlēs ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.)
kā vēža spīlēs ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.)
kā dzelzīs ļoti cieši, stigri
kā spīlēs ļoti cieši, stingri, spēcīgi; ļoti neērti, mokoši
kā knaiblēs ļoti cieši, stipri (piemēram, spiest)
mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt
pašuklāt ļoti tuvu; cieši klāt
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības
problēmiskās mācības mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmmācības
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju
gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas
Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
pa pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
piedēklis neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu
nenovirzīts Nenovēršams, cieši nodarbināts
mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām)
rāmis nesošā sistēma, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti un pie kuras ir piestiprināti transportlīdzekļa agregāti un mezgli
kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu)
vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
švābi no vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds
noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu)
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu)
pie norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu
zīķēt Norādīt, cieši skatīties
danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka
vienots vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa
viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa
veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa
vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1)
salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.)
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt; aplenkt (1)
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.)
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz)
ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
saspiest panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā
saaust panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko)
sadzīt lopus kurmī panākt, ka ganāmpulks saspiežas cieši kopā
sakausēt panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes)
pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga
pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību
pāržņaugt pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt
galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
pārvilkt pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to)
mīt (kāda) pēdās pārvietoties (cieši) aiz kāda
cisheterozigota pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles
transheterozigota pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs
cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi
baltvācu Piederīgs pie Baltijas vāciešiem
vācbaltu Piederīgs pie Baltijas vāciešiem
apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot
transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama
smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē
nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt
iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai)
uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piegrīst Pilnībā pārklāt (liekot cieši vienu pie otra)
piegulēt pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu
pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to; pavadoņpilsēta
pleura Plāna saišķaudaina plēve, kas sedz plaušu virsu, cieši saaug ar plaušu audiem un pāriet uz krūšu kurvja sienu un diafragmu
Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes
kipčaki Polovcieši - tjurku cilts, 11.-13. gs. dzīvoja Dienvidkrievijas stepēs
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants
īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves
maģiskie skaitļi protonu vai neitronu skaits atomu kodolos, vienāds ar 2, 8, 20, 28, 50, 82, 126 (neitroniem); kodolos ar maģisko nuklonu skaitu (maģiskajos kodolos) nukloni saistīti sevišķi cieši, to īpatnējā saites enerģija ir par 0,5–1 megaelektronvoltu (MeV) lielāka nekā blakus esošajiem kodoliem
ķekatas Pūlis, cieši kopā saspiedušos cilvēku bars
švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana
prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2)
baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem
vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu
nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi)
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.)
Frensisa turbīna reaktīvā hidroturbīna ar cieši nostiprinātām darbrata lāpstiņām, kas paredzēta vidējam vai zemam kritumam un vidējam ūdens patēriņam
V1 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis
V2 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis
stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes
frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
butlēris resns, cieši ģērbies, mazkustīgs neliela auguma cilvēks
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji
ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
sadūcīt Sabāzt, cieši aizbāzt, sastampāt
juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā)
sagāzties (arī sakrist) kaudzē (arī čupā) sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
vāci saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs
guļ kā bluķis saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis
acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi
guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā
rets kā redeles saka, ja kas ir ar lielām atstarpēm, nav cieši kopā (biežāk zobi)
skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam)
saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu
sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
pacili samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
pacilu samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
pacilus samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs)
blīveniski Saspiesti, cieši kopā, blīvi
blīviski Saspiesti, cieši kopā, blīvi
kā zardīnes saspiesti; cieši kopā
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita
kumbuļot Satīstīt cieši drēbēs
vančīt Satīt, cieši ietīt
pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu)
pie- savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā)
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu)
būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sasiet lakatu polaniski siet lakatu cieši, gludi ap galvu, divus lakata stūrus sasienot mugurpusē
biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli
māsa sieviete, kas ir cieši saistīta (ar kādu)
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā
noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem
Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
ņurcīt Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku)
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa dalu)
kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa)
kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt)
kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām
kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt)
iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā)
piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt)
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
negators Spirālē cieši satīta, iepriekš plastiski deformēta, plāna atspere, ko lieto precīzu aparātu atsperes dzinējos
presingot sporta spēlēs - cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā
nosprādzēt Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko)
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
sasažņaugties Stingri, cieši aptīt, apsiet sev (ko) visapkārt, parasti ap vidukli
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā)
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā)
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām)
strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs
zlaņķēt stipri saspiest, cieši sapakot
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses
iecirsties strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem)
tvert strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem
tvert strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to)
sacirst strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus)
sacirsties strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem)
karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu
sulpiciāņi Sulpicieši
dikarions Šūna ar diviem cieši satuvinātiem haploidāliem kodoliem
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
izklaidu tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam
izklaidus tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam
supergēns tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei
pielaizīts tāds, kam ir ļoti cieši, gludi pieķemmēti mati
pavoļņš tāds, kam pavedieni nav pārāk cieši saistīti (par adījumu)
piegulošs tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus
pieguļošs tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus
piespiest tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
sakļaut tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu)
slēgts tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām)
šaurs tāds, kas cieši aptver ķermeni, ķermeņa daļu (par apģērbu, tā daļu)
savs tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību)
piederīgs tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums; tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko)
slēgts tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku)
neatņemams tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam)
tendenciozs tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes
organisks tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību
organisks tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai
pielaizīts tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem)
piekniebts tāds, kas ir par šauru un cieši apkļauj augumu (par apģērba gabaliem)
cesns tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni
vācisks tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to; raksturīgs vāciešiem
nešķirams tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā); tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu)
rets tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita
vaļīns tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests
hermētisks tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu; cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci
uzspīlēts tāds, kas pārāk cieši apkļaut, apņem (ķermeni, tā daļu) - par apģērbu, apaviem
piegulošs tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu
pieguļošs tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu
šaurs tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas
pašaurs tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām)
rets tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs
skrajš tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām)
izklaids tāds, kur kas neatrodas cieši blakus cits citam; tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam
kompakts tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā; arī blīvs, biezs
blīvs tāds, kura daļiņas atrodas cieši kopā
irdens tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu
čaugans tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts
blīvs tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas
rets tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.)
blīvs tāds, kurā nav spraugu; tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies
lejasvācu tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml)
saturīgs tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās; noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam)
tīkls tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, ietekmē, arī cieši saista pie kā
piederums tas, kas ir cieši saistīts (ar ko), noder (tam), papildina (to)
žņaugs tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu; arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam)
korejieši tauta, Korejas pamatiedzīvotāji; runā korejiešu valodā; ticīgie - budisti, konfūcieši, nedaudz kristiešu
ķīnieši tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji, runā ķīniešu valodā, ticīgie - gk. budisti, daoieši, konfūcieši
ģermāņi tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši)
tiesību normu piemērošanas pamatstadijas tiesību normas piemērošanas procesa loģiski pēctecīgs posms, kuru veido normas piemērotajā savstarpēji cieši saistītu specifisku darbību komplekss (juridiski nozīmīgu faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana, tiesību normas iztulkošana, tiesību normas piemērošanas akta izdošana)
tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu
sakosties tikt cieši iekostiem (kur) - par zobiem
piedzīties tikt cieši piepildītam (ar ko)
tvert tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem
notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
požnāt tīstīt, cieši saģērbt
notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem
pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām
atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
sakubināt Uzmanīgi un cieši ietīt vai apsegt
uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert
prūši Vācieši
sakši Vācieši
teitoņi Vācieši
vāci Vācieši
vocīši Vācieši
vāca Vācieši, vācu, vācisks
mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu
vācgājums Vācu izcelsme. tautība; vācieši
uzcilus Vaļīgs, tāds, kas nav cieši piegulošs
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts)
slēgvārsts Vārsts, ar kuru cieši, blīvi slēdz (ko)
īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem
Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata
saaugums Veidojums, kas ir radies (kam) cieši saaugot
saģerpstelēt veidot cilpas un lokas (pārāk cieši vērpjot)
lama viens no vērtīgākajiem inku upurdzīvniekiem, cieši saistīts ar debesīm un lietu, tika upurētas arī jaunam mēnesim
skrajums vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam
aizžodze vieta cieši aiz žoga
pasienis vieta cieši pie sienas apakšmalas
biezoknis vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki); blīvs (parasti krūmu, koku) kopums
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums
spriesties Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.)
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā)
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko)
limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām
te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2)
ziedu galviņa ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedgalviņa
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa
galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi
šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
stilolīti Zobaini vai dzeloņveida izciļņi iežu slāņu robežvirsmās, ar kuriem šie slāņi cieši saķeras savā starpā

cieši citās vārdnīcās:

MEV

ciêši