Paplašinātā meklēšana
Meklējam austies.
Atrasts vārdos (117):
- austies:1
- čausties:1
- gausties:1
- jausties:1
- kausties:1
- pausties:3
- pausties:2
- pausties:1
- rausties:1
- šausties:1
- apausties:1
- glausties:1
- ieausties:1
- izausties:1
- klausties:1
- kļausties:1
- noausties:1
- paausties:1
- prausties:1
- saausties:1
- spausties:1
- trausties:1
- apjausties:1
- apšausties:1
- atjausties:1
- atrausties:1
- darausties:1
- iekausties:1
- ierausties:1
- izaausties:1
- izgausties:1
- izpausties:1
- izrausties:1
- nogausties:1
- norausties:1
- pagausties:1
- parausties:1
- pārausties:1
- pieausties:1
- sapausties:2
- sapausties:1
- sarausties:1
- sprausties:1
- uzrausties:1
- aizgausties:1
- aizpausties:1
- aizrausties:1
- aizšausties:1
- apglausties:1
- applausties:1
- apsaausties:1
- apsnausties:1
- aptrausties:1
- atklausties:1
- atsnausties:1
- attrausties:1
- ieglausties:1
- iegrausties:1
- iesaausties:1
- iesnausties:1
- ietrausties:1
- izapausties:1
- izarausties:1
- izglausties:1
- izsnausties:1
- iztrausties:1
- nosaausties:1
- nosnausties:1
- notrausties:1
- paglausties:1
- pārrausties:1
- pasnausties:1
- patrausties:1
- piekausties:1
- piepausties:1
- pierausties:1
- saglausties:1
- saklausties:1
- satrausties:1
- uzglausties:1
- uzprausties:1
- uztrausties:1
- aizarausties:1
- aizglausties:1
- aizgrausties:1
- aizsnausties:1
- apsarausties:1
- atsapausties:1
- iesarausties:1
- iesprausties:1
- izatrausties:1
- izsprausties:1
- nosapausties:1
- nosarausties:1
- nosprausties:1
- pārtrausties:1
- pasapausties:1
- pasarausties:1
- pieglausties:1
- pieklausties:1
- piekļausties:1
- piesaausties:1
- piesnausties:1
- pietrausties:1
- sasarausties:1
- sasprausties:1
- uzsprausties:1
- aizsprausties:1
- atsaglausties:1
- dasaklausties:1
- iesatrausties:1
- nosatrausties:1
- pārsprausties:1
- piesprausties:1
- sasatrausties:1
- pasasprausties:1
- piesatrausties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (430):
- aizsnaust Aizsnausties.
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- atsaglausties Atglausties.
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- pūst Būt neapmierinātam, gausties.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
- sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
- blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- gaugoties Gausties, žēloties.
- lierēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- zūdīt Gausties, žēloties.
- zūdot Gausties, žēloties.
- zūdoties Gausties, žēloties.
- špļaudīties Gausties; šķendēties.
- ģaubt Gausties.
- gaudot Gausties.
- gaust Gausties.
- žalkāt Gausties.
- žalkāties Gausties.
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- ģaugties Glausties.
- šļaukties Glausties.
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
- ietrausties Ierausties.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
- iedrimt Iesnausties, aizmigt.
- nomiegot Iesnausties, aizmigt.
- aizdrimt Iesnausties.
- iesnaust Iesnausties.
- sasnaust Iesnausties.
- iesprauties Iesprausties.
- iesatrausties Ietrausties.
- nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt).
- attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties.
- pagaust Īsu brīdi gausties.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- atdzimt Izpausties (jaunā kvalitātē).
- runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
- atklāties Izpausties (mākslas darbā).
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- izskanēt Izpausties (parasti runā).
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
- atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu.
- atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām.
- atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
- uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
- dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
- nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā.
- attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
- atbalsoties Izpausties.
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- iztrausties Izrausties.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- izatrausties Iztrausties.
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
- pakunkurot Kādu brīdi žēloties, gausties.
- fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
- milstīties Luncināties, klāst glausties.
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
- dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
- atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
- pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
- pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- nociest Neizpausties (par parādībām dabā).
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
- iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apspiest Neļaut izpausties.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- apsnausties Netīši, neviļus iesnausties.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- nogaust Nogausties (1).
- novāvuļot Nogausties.
- nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
- nokrākties Nogulēties (1), nosnausties.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- notrausties Norausties.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- noraut sīmani nosnausties.
- atsnausties Nosnausties.
- nodusēties Nosnausties.
- nosnaust Nosnausties.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nosatrausties Notrausties.
- kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- paģaugties Pamīlināties, pieglausties.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pasarausties Parausties (apakšā).
- čīkst kā nesmērēti rati pārmērīgi gausties, žēloties.
- plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- pārtrausties Pārrausties.
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pazust pārstāt izpausties.
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paskundēt Pažēloties, pagausties.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- ieskriet Pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- liķināties Pieglaimoties; pieglausties, labināties.
- aizglausties Pieglausties aiz kaut kā.
- līpīties Pieglausties, pieglaimoties.
- sliegties Pieglausties, piekļauties.
- līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības.
- piegļaubties Pieglausties.
- pieglaudīties Pieglausties.
- piegliebties Pieglausties.
- piegļiebties Pieglausties.
- kļausties Piekļausties.
- dakļauties Piekļauties, pieglausties.
- lipšķināties Pielabināties, pieglausties.
- pieslīgt Pieslieties, pieglausties.
- piesnaust Piesnausties.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- nobugoties Pietiekami gausties, žēloties.
- piesatrausties Pietrausties.
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) – parasti par smaidu.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- remsties Rāpties (uz augšu), rausties.
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- čūroties Raudāt, gausties.
- ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- piesaraudāties Raudot gausties, žēloties.
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- traušāt Rausties, rāpties.
- trausties Rausties.
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- saģaugties Saglausties, apkampties.
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei parādībām dabā).
- tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti.
- satrausties Sarausties.
- gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- nogausties Savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- laist Savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
- vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
- nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4).
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm).
- iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- sprengties Sprausties, spraukties, līst.
- sašauties Strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties.
- kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
- sūpstīt Sūkstīties, gausties.
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts.
- pieglaudīgs Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
- pieglaudīgs Tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem).
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
- ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
- rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
- atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
- lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
- vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana.
- sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus.
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
- kakarēties Uzmākties, pieglausties.
- uztrausties Uzrausties (1).
- uztrausties Uzrausties (2).
- uzčakarēties Uzrausties.
- gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu.
- glaudīties Vairākkārt glausties.
- snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
- līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- ģaubties Žēloties, gausties.
- ķenkstēt Žēloties, gausties.
- pinkšēt Žēloties, gausties.
- pinkšķēt Žēloties, gausties.
- sūkāties Žēloties, gausties.
- sūkoties Žēloties, gausties.
- raudāties Žēloties; gausties.
- skundēties Žēloties; gausties.
austies citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV