Paplašinātā meklēšana

Meklējam austies.

Atrasts vārdos (117):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (428):

aizsnaust Aizsnausties
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
atsaglausties Atglausties
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atgriezties atkal iestāties, izpausties
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
pūst būt neapmierinātam, gausties
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
sagnauzt daudz gausties, žēloties
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt
ģaubt Gausties
gaudot Gausties
gaust Gausties
žalkāt Gausties
žalkāties Gausties
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
gaugoties Gausties, žēloties
lierēt Gausties, žēloties
ņuņņāties Gausties, žēloties
vaidēt Gausties, žēloties
zūdīt Gausties, žēloties
zūdot Gausties, žēloties
zūdoties Gausties, žēloties
bēdāties Gausties, žēloties (par ko)
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties
špļaudīties Gausties; šķendēties
ģaugties Glausties
šļaukties Glausties
luncināties Glausties klāt (parasti par suni)
sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt
ietrausties Ierausties
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
ierunāties iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām)
ierunāties iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem)
aizsākties iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties
uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties
aizdrimt Iesnausties
iesnaust Iesnausties
sasnaust Iesnausties
iedrimt Iesnausties, aizmigt
nomiegot Iesnausties, aizmigt
iesprauties Iesprausties
iesatrausties Ietrausties
nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1)
izglausties ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli)
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties
pagaust īsu brīdi gausties
nobrāzmot īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties
pārskriet īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pārslīdēt īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā)
pazibēt īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām
uzliesmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīties īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzzibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzblāzmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstēt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzstarot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
nozibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli
uzmirdzēt īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
pavīdēt īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
ietrīsēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu
ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību)
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā)
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2)
atbalsoties Izpausties
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm)
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
atklāties Izpausties (mākslas darbā)
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā)
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
izskanēt Izpausties (parasti runā)
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis)
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
atblāzmoties Izpausties (sejā, acis) - par pārdzīvojumu
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu)
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju)
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku)
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā)
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām)
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu)
iztrausties Izrausties
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties
izatrausties Iztrausties
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību)
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās)
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
pakunkurot kādu brīdi žēloties, gausties
fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
nocietināties kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam
noklust kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
milstīties Luncināties, klāst glausties
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām)
pārplūst ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām)
pamatīgi ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā
sasaistīt ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli)
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
pagausties neilgu laiku, mazliet gausties
paglausties neilgu laiku, mazliet glausties
nociest Neizpausties (par parādībām dabā)
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
apspiest Neļaut izpausties
atturēt Neļaut izpausties, parādīties
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt
grābt kungam acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
apsnausties Netīši, neviļus iesnausties
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
novāvuļot Nogausties
nogaust Nogausties (1)
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
notrausties Norausties
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
noraut sīmani nosnausties
atsnausties Nosnausties
nodusēties Nosnausties
nosnaust Nosnausties
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt
nosatrausties Notrausties
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona
pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties
plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
paģaugties Pamīlināties, pieglausties
pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
pasarausties Parausties (apakšā)
čīkst kā nesmērēti rati pārmērīgi gausties, žēloties
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli)
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā)
pārtrausties Pārrausties
pazust pārstāt izpausties
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3)
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām)
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2)
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli)
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
paskundēt Pažēloties, pagausties
izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
iedegties pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm)
iedegties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
iekvēloties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
ieskriet pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm)
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem
liķināties Pieglaimoties; pieglausties, labināties
piegļaubties Pieglausties
pieglaudīties Pieglausties
piegliebties Pieglausties
piegļiebties Pieglausties
aizglausties Pieglausties aiz kaut kā
līpīties Pieglausties, pieglaimoties
sliegties Pieglausties, piekļauties
līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības
kļausties Piekļausties
dakļauties Piekļauties, pieglausties
lipšķināties Pielabināties, pieglausties
pieslīgt Pieslieties, pieglausties
piesnaust Piesnausties
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm)
nobugoties Pietiekami gausties, žēloties
piesatrausties Pietrausties
atplaukt pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties
raisīties pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
pārņemt pilnīgi izpausties (sejā) – parasti par smaidu
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.)
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1)
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3)
izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2)
abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta
psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās
remsties Rāpties (uz augšu), rausties
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli)
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā)
čūroties Raudāt, gausties
ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
piesaraudāties Raudot gausties, žēloties
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
trausties Rausties
aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
traušāt Rausties, rāpties
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt
saģaugties Saglausties, apkampties
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
rasties sākt izpausties, izraisīties (par slimību)
iesākt sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā)
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
labi samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei)
labi samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei parādībām dabā)
tālu samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti
satrausties Sarausties
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām
nogausties savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties
palaist savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim)
laist savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām)
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.)
kaukt skaļi gausties, izmisīgi žēloties
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli)
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām)
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.)
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli)
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4)
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm)
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm)
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām)
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi)
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām)
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību)
izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.)
sprengties Sprausties, spraukties, līst
sašauties strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties
plūst pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli)
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
sūpstīt Sūkstīties, gausties
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
slepens tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi)
aizturēts tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts
pieglaudīgs tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties
pieglaudīgs tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem)
neatkārtojams tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties
ņurdeklis tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties
rezerve tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām
vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā)
atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu
lauzties tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust)
vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija
kakarēties Uzmākties, pieglausties
uzčakarēties Uzrausties
uztrausties Uzrausties (1)
uztrausties Uzrausties (2)
gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu
glaudīties vairākkārt glausties
snauduļot vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust
netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi
līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām)
sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu)
ģaubties Žēloties, gausties
ķenkstēt Žēloties, gausties
pinkšēt Žēloties, gausties
pinkšķēt Žēloties, gausties
sūkāties Žēloties, gausties
sūkoties Žēloties, gausties
raudāties Žēloties; gausties
skundēties Žēloties; gausties

austies citās vārdnīcās:

MLVV

austies

LLVV

austies