Paplašinātā meklēšana
Meklējam riezt.
Atrasts vārdos (113):
- riezt:1
- riezt:2
- riezt:3
- griezt:2
- griezt:1
- atriezt:1
- ieriezt:1
- izriezt:3
- izriezt:2
- izriezt:1
- noriezt:1
- pariezt:1
- sariezt:1
- griezte:1
- griezts:1
- riezties:1
- aizriezt:1
- apgriezt:2
- apgriezt:1
- atgriezt:1
- atgriezt:2
- dagriezt:1
- dagriezt:2
- iegriezt:1
- iegriezt:2
- izgriezt:1
- izgriezt:2
- nobriezt:1
- nogriezt:1
- nogriezt:2
- pagriezt:2
- pagriezt:1
- sagriezt:1
- sagriezt:2
- uzgriezt:2
- uzgriezt:1
- grieztin:2
- grieztin:1
- aizgriezt:2
- aizgriezt:1
- aizgriezt:3
- pārgriezt:1
- pārgriezt:2
- piegriezt:1
- piegriezt:2
- apgriezts:1
- grieztaga:1
- grieztava:2
- grieztava:1
- grieztega:1
- griezties:2
- griezties:1
- grieztine:1
- grieztiņa:1
- grieztīte:1
- grieztoga:1
- grieztuva:1
- grieztuve:1
- grieztuve:2
- atriezties:1
- grieztalas:1
- grieztauka:1
- grieztuvis:1
- ieriezties:1
- izriezties:1
- sariezties:1
- apgriezties:1
- atgriezties:1
- atgriezties:2
- iegriezties:2
- iegriezties:1
- izariezties:1
- izgriezties:1
- izgriezties:2
- nogriezties:2
- nogriezties:1
- pagriezties:1
- pagriezties:2
- piegrieztne:1
- sagriezties:2
- sagriezties:1
- uzgriezties:1
- aizgriezties:2
- aizgriezties:1
- atsariezties:1
- grieztaunīca:1
- izagriezties:2
- izagriezties:1
- pārgriezties:1
- pārgriezties:2
- piegriezties:1
- piegriezties:2
- piegriezties:3
- aizagriezties:2
- aizagriezties:1
- apsagriezties:1
- atsagriezties:2
- atsagriezties:1
- dasagriezties:1
- grieztavnieks:1
- iesagriezties:1
- iesagriezties:2
- neatgriezties:1
- nosagriezties:1
- pārsariezties:1
- pasagriezties:1
- sasagriezties:1
- sasagriezties:2
- jaunpiegriezts:1
- pārsagriezties:1
- pārsagriezties:2
- piesagriezties:1
- pamatpiegrieztne:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1201):
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- aizsukt Aizgriezt, pagriezt.
- aizgraizīt Aizgriezt.
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
- apšķērēt Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm).
- apdzanāt Apgriezt (kokus, krūmus).
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- aplisīties Apgriezt (sev) matus.
- apstrižīties Apgriezt (sev) matus.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- raušķēt apgriezt ar raušķi (1).
- cirpties Apgriezt matus.
- vertatur Apgriezt otrādi, korektūras zīme.
- pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt).
- kapēt Apgriezt, apvērst.
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
- dzanīt Apgriezt, nogriezt.
- apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus).
- apšķirt Apgriezt.
- apvērzt Apgriezt.
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
- vērtīties Apgriezties, vērsties.
- apsukties Apgriezties.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- ačgārnisks Apgriezts, otrāds.
- apmalot apstrādājot kokmateriālu, apzāģēt, nogriezt sānu malas.
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- dzīt ar asu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
- ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
- noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- burtains Ar iegrieztām burtām izraibots koks.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- gričalāt Ar kārti griezt uz ledus ragavas.
- rantēt ar nazi griezt (koku) no katras puses.
- izņungāt Ar neasu nazi izgriezt, izkastrēt.
- nožilīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- nožirīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
- žvikāt Ar neasu nazi vai zāģi ko griezt, zāģēt.
- nočuikāt Ar neasu rīku nogriezt vai nozāģēt.
- raģēt Ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
- kležiski Ar sagrieztām, greizām kājām.
- lokpiens Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens.
- loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
- izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi); apvērst.
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko).
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri.
- divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū.
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- pašņaukt Atdalīt, nogriezt.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- atžurknīt Atgriezt 2(5) nazi.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot.
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas.
- atgrīzēt Atgriezt, atbrīvot.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsukt Atgriezties.
- atsukties Atgriezties.
- iesarasties Atgriezties.
- piedurties Atgriezties.
- atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
- apcelēt Atkārtoti (ceļot) apgriezt.
- atgrozīt Atkārtoti apgriezt.
- apšvitināt Atkārtoti ātri sagriezt.
- grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
- pāržņaudzīt Atkārtoti izgriezt, izspaidīt.
- malināt atkārtoti pagriezt.
- šķērdēt atkārtoti uzšķērst; sagriezt, sasmalcināt.
- rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt.
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
- apsitināties Ātri apgriezties apkārt (atkārtoti).
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- šviterēt Ātri griezt 2.
- švitināt Ātri griezt riņķī vai šūpot.
- šņaukt Ātri griezt^2^.
- iešņaukt Ātri iegriezt.
- nošņaukt Ātri nogriezt.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm).
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus.
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- nostofobija Bailes atgriezties mājās.
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles.
- burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- blīzināt Blīzināt acis - pārgriezt acis (aiz dusmām).
- grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
- valkšķēt Bolīt, pārgriezt acis.
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
- iesaliekties Braucot, ejot iegriezties.
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums.
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
- sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei.
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
- nosprungulot Cieši sagriezt (ar sprūdu).
- sasprungāt Cieši sagriezt (ar sprūdu).
- sasprungulēt Cieši sagriezt (ar sprūdu).
- vīkšķis Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- zibīte Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- grīzns Cieši savērpts, stipri sagriezts.
- puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- klekarkājis Cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu.
- riest Cirst, griezt.
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- kņadzināt Čirkstēt, zobus griezt.
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- pagrieze Darbība, process --> pagriezt (1).
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
- griezējs Darītājs --> griezt 2.
- piegriezējs Darītājs --> piegriezt 2.
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti.
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
- dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- grieztiņa Dem. --> griezte.
- grieztīte Dem. --> griezte.
- aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
- izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
- apgriezts Divd. --> apgriezt 1.
- griežams Divd. --> griezt 1.
- griežams Divd. --> griezt 2.
- uzgriežams Divd. --> uzgriezt 2.
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi.
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
- dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā.
- drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt.
- dreizinēt Drāzt, izgriezt.
- iedrāzties Drāžot nejauši iegriezt (neparedzētā vietā vai sev).
- atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
- dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku.
- šņirkāt Dzirdami griezt.
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
- nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
- circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī.
- azū Ēdiens no smalki sagrieztas gaļas asā mērcē.
- spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem.
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- rekuperatīvās bremzes elektriskās bremzes, kuras darbina ar elektriskā ritošā sastāva elektromotoru izstrādāto enerģiju, kas tiek atgriezta kontakttīklā.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- fahita Fajita - meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- negatīvs fotoplate vai filma ar apgrieztu fotoattēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- jožiks Frizūra - īsi apgriezti mati.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu.
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- šķēpēt Gareniski sagriezt.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
- ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili).
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
- dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem.
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta.
- nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- smelt Griezt (ar asu nazi).
- ļuļīt Griezt (ar neasu nazi).
- vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
- dagriezt Griezt (ko) papildus.
- rempt griezt (maizi).
- raicīt Griezt (maizi).
- škubīt griezt (matus vai bārdu).
- cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas).
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
- jemt Griezt (par asmeni).
- zniebt Griezt (par griezi).
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- šņirkāt Griezt (zobus).
- šņāpt Griezt 2 (1).
- sukt Griezt apkārt, ritināt.
- apgriezt Griezt apkārt.
- venst Griezt apkārt.
- žuknīt Griezt ar (neasu) nazi, lietojot to kā zāģi.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
- bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals.
- nažot Griezt ar nazi.
- žulīt Griezt ar neasu griežamo.
- jilināt Griezt ar neasu instrumentu.
- žņurīt Griezt ar neasu nazi, zāģēt.
- buinīt Griezt ar neasu nazi; urbt ar neasu urbi.
- žulēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
- žurnēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
- džēlēt griezt ar neasu nazi.
- ruņķēt griezt ar neasu nazi.
- bolēt Griezt ar neasu nazi.
- builēt Griezt ar neasu nazi.
- builīt Griezt ar neasu nazi.
- čuinīt Griezt ar neasu nazi.
- ģirnīt Griezt ar neasu nazi.
- mulmēt Griezt ar neasu nazi.
- murīt Griezt ar neasu nazi.
- ņerīt Griezt ar neasu nazi.
- ņorkāt Griezt ar neasu nazi.
- ņurināt Griezt ar neasu nazi.
- ņurkāt Griezt ar neasu nazi.
- nurlīt Griezt ar neasu nazi.
- šņikāt Griezt ar neasu nazi.
- šņīkāt Griezt ar neasu nazi.
- šulināt Griezt ar neasu nazi.
- žerīt Griezt ar neasu nazi.
- žīkāt Griezt ar neasu nazi.
- žilīt Griezt ar neasu nazi.
- žilkāt Griezt ar neasu nazi.
- žirīt Griezt ar neasu nazi.
- žņarīt Griezt ar neasu nazi.
- žuinīt Griezt ar neasu nazi.
- žulināt Griezt ar neasu nazi.
- žuļīt Griezt ar neasu nazi.
- žulnīt Griezt ar neasu nazi.
- žurīt Griezt ar neasu nazi.
- žurknīt Griezt ar neasu nazi.
- šnārēt Griezt ar šķērēm vai nazi.
- šķērēt Griezt ar šķērēm.
- ģilināt Griezt ar trulu nazi.
- žurnīt Griezt ar trulu nazi.
- dillināt Griezt dejā, dancināt.
- ģerpstelēt Griezt kopā.
- lūvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
- pieluvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
- atgriezt Griezt nost; nogriezt.
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- aizgriezt Griezt prom.
- sasukt griezt riņķī; maisīt.
- ritinēt griezt ritenī.
- žagarot Griezt slotām zarus.
- aiziet pie vēja griezt vairāk vējam pretim; iet ciešāk; lūvēt.
- atgriezt Griezt vaļā; atskrūvēt.
- atgriezt Griezt vaļā.
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus.
- pisaķ Griezt, durt.
- sprantīt griezt, graizīt (cietu koku ar nazi).
- sniķerēt Griezt, graizīt.
- šņikerēt Griezt, graizīt.
- apsukt Griezt, grozīt pa apli.
- kruķīt Griezt, grozīt; darbināt.
- grillēt Griezt, grozīt.
- vērzēt Griezt, grozīt.
- šniderēt Griezt, izgriezt.
- šķolēt Griezt, mizot, lobīt.
- kupēt Griezt, nogriezt; pārcelt kārtis pirms izdalīšanas, arī kārti sist.
- dzaldīt Griezt, pļaut.
- sniķēt Griezt, sagriezt.
- ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
- šņakāt Griezt, šķelt, kapāt.
- grīzt Griezt, tīt.
- kruķēt Griezt; grozīt.
- riezt griezt.
- milīt Griezt.
- riņķināt Griezt.
- skust Griezt.
- šnibīt Griezt.
- šņicerēt Griezt.
- snāpt griezt^2^.
- snāt griezt^2^.
- šņiekt Griezt~2~.
- griežtaga Grieztaga.
- grieztauka Grieztaga.
- grieztava Grieztaga.
- grieztega Grieztaga.
- kulteve Grieztaga.
- Sphagnum contortum grieztais sfagns.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- čirkstēt Griezties 1.
- sukties Griezties apkārt, ritināties.
- klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
- aizgriezties Griezties prom.
- švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli.
- sasukt griezties riņķī.
- grillēties Griezties riņķī.
- gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
- šķērēt Griezties šķērsu.
- iet pie tiesas griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
- buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā).
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- rozīties Griezties, riezties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- gretelēties Griezties.
- kruķīties Griezties.
- venst Griezties.
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- grīztains Griezts 1, sagriezts 1.
- daktiliotēka Grieztu dārgakmeņu, gemmu krātuve, ko ierīkoja jau Romas laikā.
- ķepsele Grieztuve, piesienamo virvju uztinamā ierīce uz kuģa.
- varratas Grieztuves.
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt (zarus) vai aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
- sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- sačerkstēt Grodi sagriezt.
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1).
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
- monomorfisms Homomorfisms, kura apgrieztā atbilstība arī ir viennozīmiga.
- iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur).
- pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt.
- greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst.
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
- iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
- ieriezt Iegriezt 1(1).
- iešņāpt Iegriezt 2 (1).
- ieņurīt Iegriezt ar neasu nazi.
- manturiķ Iegriezt ar žileti.
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
- iegrīvēt Iegriezt, ierobīt (zīmi kokā).
- iedrāzt Iegriezt, ieskrambāt.
- zambāt Iegriezt, ievainot.
- skrostīt Iegriezt, robīt, rantīt.
- iešķērēt Iegriezt.
- iesnāt Iegriezt.
- iezabīt Iegriezt.
- Stephanandra incisa iegrieztā stefanandra.
- rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
- iestaigāt Iegriezties (2).
- piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
- uzstaigāt Iegriezties, apciemot.
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
- sasukt iegriezties.
- draivs Iegriezts sitiens tenisā.
- ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2).
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties.
- grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- iebest Ierakt; iegriezt.
- iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- iegriezt Iesākt griezt; daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
- iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- ielimināt Igriezt (izmežģītu locekli).
- izņurīties Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruinīt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruņķēt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt (2).
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- izsukt Izdancināt, ilgāku laiku griezt dejā.
- izdillināt izdancināt, pamatīgi pagriezt, iet dejodamam, rosināt kādu dejot.
- izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju).
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- izcirpt Izgriezt (matus, bārdu, ūsas).
- šmaugt Izgriezt (piemēram, veļu).
- žņurīt Izgriezt (veļu).
- vennēt Izgriezt 1(3) iekšpusi uz āru (piemēram, kažokam).
- izcirpt Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
- izņurīt Izgriezt ar neasu nazi.
- izriezt Izgriezt iekšpusi uz āru.
- izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
- izšķibīt Izgriezt, izcirst (zarus).
- izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
- izriezt Izgriezt.
- Lophozia excisa izgrieztā smaillape.
- izgriezt Izgriezties (1).
- izgriezums Izgriezts robs (kur).
- izgraizījums Izgriezts rotājums.
- psaligrāfija Izgrieztu ēnu attēlu pagatavošanas māksla.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu; pagriezt.
- izblīzināt Izmirkšķināt; dusmās (acis) pārgriezt.
- ekstirpēt Izņemt, izgriezt (orgānu, tā daļu).
- optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- izariezties Izriezties.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- ģeņģeriski Izslietu un sagrieztu galvu (par jaunu zirgu).
- izžļurdzīt Izspaidīt, izgriezt.
- izgnauzt Izspiest, izgriezt (kā mitru veļu).
- ņārba Izspūrusi, nogrieztas drēbes mala.
- pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
- gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pačuināt Kādu brīdi griezt ar neasu nazi.
- ņurīties Kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi.
- gurkste Kas sagriezts, savīts.
- gurksts Kas sagriezts, savīts.
- gurste Kas sagriezts, savīts.
- gursts Kas sagriezts, savīts.
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- grecele Kaut kas sagriezts riņķī.
- grecelis Kaut kas sagriezts riņķī.
- grecere Kaut kas sagriezts riņķī.
- greceris Kaut kas sagriezts riņķī.
- grīzte Kaut kas sagriezts, arī savandīts.
- grindzins Kaut kas sagriezts.
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- vienlaidu kleita kleita, kuras stāvs ir piegriezts no slejām visā ģērba garumā bez horizontāliem dalījumiem.
- pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta.
- burte Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
- burts Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- sfēriska locīkla konstrukcija, kas ļauj vienam ķermenim pagriezties attiecībā pret otru tikai ap vienu punktu.
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
- epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu.
- apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
- sudrabpodziņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ammobium"), dekoratīvi augi griezto ziedu ieguvei.
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- lācis Ķekatnieku maska ar kažoku, kas izgriezts ar iekšpusi uz āru.
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- griezgali Labības kūļu grieztie gali.
- graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt.
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- ļirļināt Leijerkasti griezt.
- pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- kolāties Liekties, griezties (par dēļiem, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- paskutenis Liels daudzums nogrieztu matu.
- griezin Lieto darbības vārda "griezt" pastiprināšanai.
- griezin Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
- griezinies Lieto darbības vārda "griezties" pastiprināšanai.
- pārlīgot Līgojot atgriezties mājās.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā.
- dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- apgriezināt Ļaut apgriezt, apcirpt.
- griežas kā vilciņš ļoti ātri, veikli griezties (_biežāk_ dejā).
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
- spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš.
- apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- sarežģīta pilotāža manevrēšana grupā vai apgrieztajā stāvoklī.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
- aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
- padroztalāt Mazliet drāzt, griezt.
- iešņīkstēt Mazliet iegriezt.
- pacirst Mazliet pagriezt, pavērst uz otru pusi (žāvējamo sienu).
- iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- daskriet Mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā.
- poļaciņš Mazs puika ar apgrieztiem matiem.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā.
- liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam.
- niellēt Metālā izgriezt zīmējumus un tos piepildīt ar melnu krāsu.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- vazāties Nākt, iegriezties (kur) bez īpašas vajadzības.
- ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- apspicēt Nedaudz apgriezt.
- apšpicēt Nedaudz apgriezt.
- pažulināt Nedaudz griezt ar neasu nazi.
- iešķēlēt Nedaudz iegriezt.
- izgnuzdināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
- izgnuzināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
- pažulināties Nedaudz nogriezt ar neasu nazi.
- gnuzdināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
- gnuzināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
- pārgriezties Nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu).
- pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi.
- pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
- nonurrīt Neglīti nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- aizbuinīt Nekārtīgi nogriezt (ar trulu nazi).
- apsnāpt Nekārtīgi nogriezt.
- žurbīt Nekārtīgi nogriezt.
- pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
- garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti.
- apsnāt Nevajadzīgi apgriezt.
- ruikāt Neveikli griezt ar trulu nazi.
- ruinīt Neveikli griezt ar trulu nazi.
- pārlumzāt Neveikli vai slinki atgriezties mājās.
- apcirpaļāt Nevērīgi apgriezt, apcirpt.
- pacērpinis Nevienādi, nelīdzeni nogriezti, nocirpti mati.
- iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
- iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- lonta No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- lonte No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- stiebrs No salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai.
- aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
- nošļapstēt Noburt, nogriezt.
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
- norenst Nocirst, nogriezt.
- noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
- nošņāpt Nogriezt (2) (1).
- atsmalīt Nogriezt (ar asu nazi, spēcīgu atvēzienu).
- nosmalīt Nogriezt (ar asu nazi).
- nosmelt Nogriezt (ar asu nazi).
- nočuinīt Nogriezt (ar neasu nazi).
- apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
- apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
- norempt Nogriezt (maizi).
- nocirpt Nogriezt (matus, bārdu, ūsas).
- nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nošķērēt Nogriezt (parasti ar šķērēm).
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- nošnāpt Nogriezt 2(1).
- nošnibīt Nogriezt 2(1).
- atžuknīt Nogriezt ar neasu nazi.
- atžurknīt Nogriezt ar neasu nazi.
- atžurnīt Nogriezt ar neasu nazi.
- nobuilīt Nogriezt ar neasu nazi.
- noģilināt Nogriezt ar neasu nazi.
- nomuļīt Nogriezt ar neasu nazi.
- noņurlīt Nogriezt ar neasu nazi.
- norūnīt Nogriezt ar neasu nazi.
- nožulināt Nogriezt ar neasu nazi.
- nožulīt Nogriezt ar neasu nazi.
- nožurnīt Nogriezt ar neasu nazi.
- izcirpt Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā).
- nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus.
- nogriezt lampu zemāk (arī zemu) nogriezt zemāk (arī zemu) lampas dakti.
- nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
- izdzenāt Nogriezt, nokapāt zarus.
- izdzenēt Nogriezt, nokapāt zarus.
- izdzenīt Nogriezt, nokapāt zarus.
- noskulbīt Nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
- noštērēt Nogriezt; nocirpt; nošķērēt.
- aizšļaupt Nogriezt.
- atšmelt Nogriezt.
- nonažot Nogriezt.
- noriezt Nogriezt.
- noškubīt Nogriezt.
- nošļaupt Nogriezt.
- nosnāt Nogriezt.
- nošņiekt Nogriezt.
- nošņikāt Nogriezt.
- nosniķerēt Nogriezt.
- nošņorēt Nogriezt.
- nosukt Nogriezt.
- knicis Nogriezta maizes doniņa.
- knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa.
- raupi Nogriezti linu stiebri.
- nogriezt Nogriezties 1(1).
- pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju.
- pamīties Nogriezties, griezt ceļu.
- izlumstīties Nogriezties, izvairīties.
- nosagriezties Nogriezties.
- malene Nogriezts gabals no govs ādas.
- griezenis Nogriezts gabals, šķēle.
- kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
- knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
- stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
- neatgriežams Nolieguma divdabis --> atgriezt.
- apaloties Nomaldījušos atgriezt.
- noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- noķolēt Nopļaut, nogriezt, nocirpt.
- skolio- Norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu.
- tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt.
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
- aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu).
- sprungāt nostiprināt, griezt^1^ (1) (ar sprūdu).
- sagreiļat nošķiebt, sagriezt.
- rešelēt Nošūt ar diegiem izšuvuma raksta apmali un auduma daļu izgriezt.
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi.
- tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem).
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- trihotilomānija Obsesija, uzmācīga tieksme izgriezt, izraut sev vai dzimumpartnerim matus.
- netiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, ar lēcu; acs dibens redzams apgrieztā veidā.
- tiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, bez lēcas; acs dibens redzams neapgrieztā veidā.
- holecistendīze Operācija akmens izņemšanai no žultspūšļa; holecistotomija, kurai seko žultspūšļa pārgrieztās sienas sašūšana.
- atņemšana Operācija, kas apgriezta saskaitīšanai: ja a+b=c, tad b=c-a (skaitļu c un a starpība).
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību); apgriezts.
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
- pašķērēt Pagriezt (parasti ar šķērēm).
- uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru).
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
- pagriezties Pagriezt 2 (1).
- paņurkāt Pagriezt ar neasu nazi.
- šlakot Pagriezt buras.
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
- nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam.
- novērst Pagriezt prom, uz citu pusi (seju).
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu).
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu).
- aizgriezt Pagriezt, pavērst (prom, sānis).
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
- pasukt Pagriezt.
- piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
- aizgriezties Pagriezties (prom, sānis), novērsties.
- zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
- atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
- nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
- atvērzties Pagriezties prom, novērsties.
- aizagriezties Pagriezties prom, sānis, uz citu pusi; novērsties.
- atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ.
- pasagriezties Pagriezties.
- pasukties Pagriezties.
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
- invertēt Pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot.
- repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
- pagriezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi", "uz otru pusi": apgriezt (uz pretējo pusi).
- pagriezt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 1.
- pagriezt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 2.
- uzvalbīt Pārgriezt (acis) uz augšu.
- novalbīt Pārgriezt (acis).
- pāršņaukt Pārgriezt (ar asu nazi).
- pārvenst pārgriezt (dziļi).
- pārvērtīt pārgriezt 1(1).
- pāršņāpt Pārgriezt 2(1).
- ģelaķ pioņera pārgriezt rīkli.
- pagriezt Pārgriezt uz pusēm.
- āderi cirst pārgriezt vēnu, lai nolaistu asinis.
- izolīt Pārgriezt, izbolīt.
- atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
- pārkruķīt Pārgriezt; pārslēgt.
- pārsmalīt pārgriezt.
- pāršmalīt pārgriezt.
- pāršķērēt Pārgriezt.
- pārsmelt Pārgriezt.
- razkaķiķ Pārgriezt.
- razmiķ Pārgriezt.
- rzamandoriķ Pārgriezt.
- terminālā ligatūra pārgriezta asinsvada aizsiešana.
- amputācijas neiroma pārgriezta nerva audu proliferācija locekļa amputācijas stumbrā.
- miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
- kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
- reciklēt Pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā.
- apvērst Pāršujot apgriezt uz otru pusi (apģērbu).
- jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes.
- jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna.
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- grīzts Pavediens, kas nav sagriezts virvē.
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (1); griezta brūce.
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
- apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt 2.
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt 2(1).
- griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt 2(1).
- nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals.
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(1).
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- apgriezties Pavērsties pretējā virzienā; refl. --> apgriezt 1(2).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- apgraizīt Pavirši apgriezt 2 (visapkārt vai vietumis).
- apsnāt Pavirši apgriezt, appļaut.
- izžmaudzīt Pavirši izspaidīt, izgriezt.
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
- sašķērēt Pēkšņi sagriezt (laivu) sāņus.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- grevelēties Peņķēties, griezties.
- piegriezt slīpā diegā piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
- piegriezt taisnā diegā piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
- iet vairāk pie vēja piegriezt jahtu vairāk uz vēja pusi.
- pievilkt Piegriezt, pieskrūvēt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
- apgriezināt Piegriezt.
- griezeklis Piegrieztne.
- krojs Piegrieztne.
- līsts Piegrieztne.
- piegriezne Piegrieztne.
- smēliens Piegrieztne.
- šnite Piegrieztne.
- šņits Piegrieztne.
- apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- piešķērst Pietiekami sagriezt.
- atžulnīties Pietiekoši, līdz apnikumam griezt ar neasu nazi.
- velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu.
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1).
- mikronogriezums Plāna augu vai dzīvnieku audu kārta (ap 10-15 mm), kas nogriezta no parauga virsmas ar mikrotomu audu anatomijas pētīšanai.
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa.
- paskuti Plāni mati uz skausta, kas netiek nogriezti.
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums.
- ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
- stiebrot Plūkt, griezt, vākt (niedres, meldrus, stiebrus).
- plandžers Plunžeris - virzulis, kura garums ievērojami pārsniedz diametru un kurš var pagriezties ap savu asi.
- okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; acot.
- acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; okulēt.
- triangulēt Potēt ar trijstūrveidīgi nogrieztu potzaru.
- apgriezenisks Pretējs, otrāds; apgriezts.
- ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
- maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli.
- pusavens puskastrēts auns (kuram izgriezts tikai viens sēklinieks).
- žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu.
- raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- pārrāpties Rāpojot atgriezties.
- iegriezties Refl. --> iegriezt 1 (2); tikt iegrieztam.
- ieriezties Refl. --> ieriezt (1).
- pagriezties Refl. --> pagriezt (1); tikt pagrieztam.
- uzgriezties Refl. --> uzgriezt 1 (3); tikt uzgrieztam.
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- rikot Riekt, griezt rikās.
- rikāt Rikās griezt, šķēlēt.
- riekt Rikās, šķēlēs griezt.
- dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- vitka rīkste ar gredzenā sagrieztu virsotni, aizlieguma zīme.
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- skudināties Riņķī griezties, virpuļot.
- rice Rise (2), iegriezta svītra.
- atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
- robt robu veidot (cirst, kapāt, grebt, griezt, kasīt).
- milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni.
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
- izņūņīt Rūpīgi izgriezt.
- skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties.
- sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
- sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos.
- posoļiķ Sadurt, sagriezt.
- uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles).
- uzrikot Sagriezt (maizes šķēles).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt.
- saņurīt Sagriezt ar neasu griežamo.
- sačuināt sagriezt ar neasu nazi.
- sažurknīt sagriezt ar neasu nazi.
- sašķērēt Sagriezt ar šķērēm.
- popiskaķ Sagriezt ar žileti.
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot).
- skrotēt sagriezt divās daļās (metāla plāksni).
- saskust Sagriezt plānās sloksnēs.
- sloksnēt Sagriezt sloksnēs.
- sašķēlēt Sagriezt šķēlēs.
- sašķērēt Sagriezt, parasti garenās strēmelēs.
- sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt.
- sašķēpēt Sagriezt, sagraizīt.
- ģerkstelēt sagriezt^1^ (1).
- sagrīzt sagriezt^1^ (1).
- sprūdzins Sagriezta aukliņa pie koka lociņa.
- vindals Sagriezta grīste, gurste.
- vedziekste Sagriezta klūga.
- vedzieksts Sagriezta klūga.
- vērpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- virpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- virpats Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas.
- grīvonkys sagrieztas klūgas vai striķi ilkss piestiprināšanai pie ragavām.
- pārsagriezties Sagriezties (uz vienu vai otru pusi).
- sagrezelēties Sagriezties kā veca grezele.
- ģerpstelēties Sagriezties mezglā.
- pārkļauties Sagriezties, saliekties greizs.
- sasukties Sagriezties, savērpties.
- atdrāzt Sagriezties.
- sasagriezties Sagriezties.
- sastubt Sagriezties.
- savirināties Sagriezties.
- ģerkstelēties sagriezties^1^.
- kupēt saīsināt, apgriezt dzīvniekiem ausis, asti
- ņemt kā sviestu saka, ja ir viegli ko griezt, asināt.
- kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- aizšķērēt Sākt griezt (diegus) (pēc kā radies pārtraukums).
- sagriezt Sākt griezt pa apli, ap kādu asi.
- sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi.
- iesukt Sākt griezties, sasniegt vajadzīgos apgriezienus.
- grezelēties Sākt sagriezties, čokuroties.
- sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt.
- sasarozīties Sariezties, sašķobīties.
- sarinkt Saritināt, sagriezt gredzenā; saliekt, salocīt; sagumt.
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- izļemināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izlimēt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izļimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izļumināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izlimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju).
- grieztin Savienojumā ar "griezt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- grieztin Savienojumā ar "griezt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- nopembelēties Savīties, sagriezties pikā.
- lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes.
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- atsveķošanas brūces spoguļa platums sezonas laikā uz stumbra virsmas secīgi iegrieztās atsvešošanas brūces laukuma platums.
- žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- ancīši Sīkos gabaliņos sagriezta un sacepta cūkas gaļa.
- kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
- cenči Sīkos gabaliņos sagriezti un uz pannas sacepti (izčurkstināti) speķa un gaļas gabaliņi.
- lakšķis Sīkos gabalos sagriezti kartupeļi.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu).
- kāpusts Skābu rāceņu un biešu zupa, kurā pievieno arī sagrieztus kartupeļus.
- birka Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus.
- harmoniska virkne (arī rinda) skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3, utt.).
- rantīt Skaldīt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
- ramtīt skaldīt, zvetēt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
- pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
- pārslapstīties slapstoties atgriezties mājās.
- nošņākt Slepeni nogriezt.
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ.
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga.
- apskubīt Slikti (nekārtīgi) apgriezt (matus), nekārtīgi nopļaut.
- šreijāt Slīpi griezt.
- pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai.
- noskļaubt Slīpi nogriezt, izveidot mieta aso galu.
- sklaust slīpi nogriezt, nocirst.
- gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā.
- frikasē Smalki sagriezta (sautēta) gaļa vai zivs ar piedevām.
- spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā.
- manevrējamība Spēkratu spēja viegli pagriezties uz iespējami mazāka laukuma.
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu.
- lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
- pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām.
- stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams).
- pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši).
- trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd.
- gerbstele stipri sagrieztas auklas, dzijas, virves cilpa.
- greids Stipri sagriezts, stingrs.
- šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- apsviest Strauji apgriezt, apvērst (uz otru pusi, otrādi).
- apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
- apmesties Strauji apgriezties (guļot).
- apsasviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
- apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
- apmesties Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apcirsties Strauji apgriezties.
- novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- pacirst Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
- pasviest galvu strauji pagriezt galvu.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
- pasacirsties Strauji pagriezties (parasti par zirgu).
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
- atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ; apcirsties.
- atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
- atsasviesties Strauji pagriezties atpakaļ.
- pasasviesties Strauji pagriezties.
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
- apsperties Strauji speroties, apgriezties.
- sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
- apšņāpt Strauji, pavirši apgriezt.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strūpenis Suns ar apgrieztu asti.
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
- īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru.
- šķēlains šķēlēs sagriezts.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- šķērlāt Šķēlēt, smalcināt, sagriezt.
- klopši Šķērsām sagriezti liellopu gaļas gabaliņi, parasti no t. s. filē gabala.
- šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
- adosēt Šķībi nogriezt.
- greiļat Šķībi sagriezt.
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
- padrīskāt Šur un tur iegriezt, ieskrāpēt.
- sakrētot Šurp un turp sagriezties, tā ka nevar nopļaut (par labību).
- stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
- heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas.
- ass Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt.
- stuburklis Tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals.
- plecains Tāds (krekls), kam plecu daļa ir piegriezta kopā ar kreklu.
- plecaiņš Tāds (krekls), kam plecu daļa ir piegriezta kopā ar kreklu.
- pievirzīgs Tāds (par kuģi), kas tiecas pagriezties pret vēju.
- griezīgs Tāds, ar ko var griezt 2(1); ass.
- piecgabalu Tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem).
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- apgriezti proporcionāls tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionalitātē.
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
- grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- Keplera tālskatis tālskatis, kura okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai Keplera tālskatī izmanto apgriezējsistēmu.
- murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1).
- mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
- atgriezums Tas, kas atgriezts no kā.
- nogrieznis Tas, kas ir nogriezts, nozāģēts (no kā).
- izgriezums Tas, kas izgriezts (no kurienes), izgriezts gabals, fragments (no kā).
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi.
- iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki.
- jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži.
- āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži.
- pārtecēt Teciņus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārtenterēt Tenterēļot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- iesagriezties Tiekot grieztam, ievirzīties.
- faksimila kokgriezums tieši pēc oriģināla kokā griezts attēls.
- jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas.
- izšvitināt Tik ātri griezties, ka paceļas svārki.
- aizagriezties Tikt aizgrieztam.
- izagriezties Tikt izgrieztam, griežot izgatavotam.
- nogriezties Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
- nogriezties Tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
- pagriezties Tikt pagrieztam (pret ko, uz ko u. tml.) - parasti par acīm, seju, galvu; tikt pagrieztam (kādā virzienā).
- pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
- piegriezties Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
- piegriezties Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
- dasagriezties Tikt piegrieztam, pieskrūvētam.
- piesagriezties Tikt piegrieztam, pieskrūvētam.
- sasagriezties Tikt sagrieztam.
- sasagriezties Tikt sagrieztam.
- griežams tilts tilts ar trīs punktos (galos un vidū) atbalstītu kopni (fermu) un vidējā balstā ierīkotu zobratu pārvadu, kas kopni (fermu) var pagriezt horizontāli par 90 grādiem no sākuma stāvokļa.
- pārtipināt Tipinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
- vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.).
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- ieskriet Uz īsu brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- rugāji Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- rugājs Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- cibulīne Uz oglēm cepta siļķe, kurai uzliets ieskābs kvass un uzgriezti sīpoli.
- riņķī Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apgriezties).
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- hotdogs Uz pusēm pārgriezta bagete ar karstu desiņu un sinepēm (kečupu, mērci) (angļu "karsts suns").
- cālis tabakā uz pusēm pārgriezts cālis, ko cep pannā zem sloga.
- uzsitināt Uzgriezt, atgriezt.
- uzvirpināt Uzgriezt.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
- rakstatgrieze Vadības rakstzīme, kas kursoram vai printerim dod rīkojumu atgriezties aplūkojamās rindiņas sākumā.
- graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
- apgraizelēt Vairākkārt mazliet apgriezt.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
- izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
- savalbīt Valbot sagriezt (acis).
- netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju.
- čūslenis Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini.
- olīt Velt, ritināt, griezt.
- oļīt Velt, ritināt, griezt.
- apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi; velšus pārvietot (uz sāniem).
- cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
- cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
- cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
- spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
- dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
- šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- vēzt Vērst, griezt (uz otru pusi).
- vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā.
- obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte.
- griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga.
- saistības pakāpe vienā hromosomā lokalizēto gēnu saistītās iedzimšanas biežums, ko raksturo saistības pakāpei apgriezti proporcionālais rekombināciju biežums.
- akasha Viena no tatvām - tumši zila olveida elipse, mazs aplītis, vai otrādi apgriezts komats - mūžīgās gudrības, smalkā elementa "ēters" un ādžņa čakras simbols.
- špalieri Vienādi apgrieztu krūmu vai koku rindas gar celiņu malām, piem., dārzos.
- pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1).
- šķiebe Viens no ķermeņu veida deformācijas gadījumiem, kas rodas, ja ķermeņa pretējām virsmām pieliek spēka pāri, neļaujot tam tomēr griezties.
- muskulis Viesuļvēja sagriezts virpulis.
- mastirka Viltojums, griezta brūce.
- kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
- garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
- ezītis Vīriešu frizūra - īsi apgriezti mati.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- skvirbināt Virpināt, griezt.
- skrituļot Virpuļot, mutuļot, griezties kā atvarā.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- plunžeris Virzulis, kura garums ir ievērojami lielāks par diametru un kurš var pagriezties ap savu asi.
- virpināt Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.
- pembelēties vīties, griezties pikā.
- antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas.
- pommes frites zaļi, šķēlītēs sagriezti taukos cepti kartupeļi.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, krist.
- saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
- halzēt Zēģelējot griezt buru kuģi apkārt ar vēju.
- timpa Zeķe, kurai nogriezta pēdas daļa.
- tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
- triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
riezt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV