Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2026

412 254 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam lb.

Atrasts vārdos (483):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4188):

marļiks _Marlboro_ cigaretes.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
skalbs [skalbis]{s:1719}.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
Bērča kalnu provinces parks aizsargājama dabas teritotija Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
ableptisks Akls, apstulbis
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
Škipetare Albānija (pašnosaukums)
AL Albānija, valsts divburtu kods
ALB Albānija, valsts trīsburtu kods
ADP Albānijas Darba partija
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
AlbTR Albānijas Tautas Republika
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa
alb. Albāņu
diomedea Albatrosi
diomedeidae Albatrosu dzimta
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta
Calathea albertii Alberta kalateja
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
fibrinoze Albumoze fibrīnā
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu
albumozēmija Albumozes asinīs
albumozūrija Albumozu izdale urīnā
albis albums
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
angļi Anglija; Lielbritānija
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga)
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
apukšstilbs Apakšstilbs
apaļkolba Apaļdibena kolba
apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
Biļišti apdzīvota vieta Albānijā, Korčas ķarkas austrumos
Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Gašurna apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Sanktgallenkirhe apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Šrunsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Bangsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Frastanca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gecisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gēfisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gurtisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Harda apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lūdeša apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lustenava apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Rankveila apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Herbranca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Benfa apdzīvota vieta Kanādā, Albertas provinces dienvidu daļā
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos
Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā
Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos
Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā
Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Vajas upes labajā krastā
Lendrindodvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas austrumu daļā
Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā
Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos
Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā
Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Molda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas
Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērsnijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
apstomot Apmulsināt, apstulbināt
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
aizgrūsts Aprobežots, stulbs
ulbt Apstulbt, apjukt
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
pusstilbs Aptuvens stilba vidus
Bizonija apvienotās ASV un Lielbritānijas okupācijas zonās Vācijā (1946.-1949. g.)
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
aizžilbināt Apžilbināt
apstulbināt Apžilbināt
apstulbot Apžilbināt
apzibināt Apžilbināt
apžibināt Apžilbināt
sažilbināt Apžilbināt
aizspīdināt Apžilbināt uz mirkli
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu
stulbs Apžilbis
apstulbt Apžilbt
apzibēt Apžilbt
apzilbēt Apžilbt
apžirbt Apžilbt
nožilbt Apžilbt
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti
aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā
sadalbāt ar dalbu 2 (zivju dunkuri) sadzīt zivis tīklā
uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze
unciāļi ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma
vairākzilbju ar vairākām zilbēm
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
skalbiņš Arkla daļa; skalbis
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1)
Ardvoka Ārmā - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos
vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas
disproteinēmija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas
hematoplazmopātija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas
eritrocītu grimšanas ātrums asins olbaltumvielu frakciju attiecības rādītājs
antiviela asins seruma olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis")
astilboides Astilboīdes
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis")
astilbjveide Astilbveide ("Astilboides")
astilboīde Astilbveide ("Astilboides")
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Amerikas balss ASV radiostacija, dibināta 1942. g., raida ārvalstīm 41 valodā (1984. g.), arī latviešu (kopš 1951. g.), radiostacija atrodas Vašingtonā, retranslācijas centri Lielbritānijā, Vācijā, Grieķijā, kā arī Āfrikas un Āzijas valstīs
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem
tramvajā dzimis atpalicis, stulbs
trolejbusā dzimis atpalicis, stulbs
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Valbonas ielejas nacionālais parks atrodas Albānijas ziemeļos, izveidots 1996. g., platība - 80 km^2^
mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti
lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^
Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Klusā okeāna Centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršala salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis
hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām
vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē
sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis
atģilbināt Atžilbināt
atģilbt Atžilbt
atģirbt Atžilbt
atžilbties Atžilbt
atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband")
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos
Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.)
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
meroparestēzija Augšstilba parestēzija
lytka Augšstilbs
cenklis Augšstilbs, ciska
cyska Augštilbs
fitoalbumīns augu albumīns
mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula")
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis
atombumba Aviobumba, kurā sprādzienu izraisa urāna vai plutonija atomu kodolu dalīšanās reakcijā atbrīvotā enerģija; kodolbumba
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album")
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe
Pica pica ab. alba baltā (albīna) žagata
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba")
Cornus alba baltā grimoņa "Swida alba" nosaukuma sinonīms
akles Baltā panātre ("Lamium album")
baltakles Baltā panātre ("Lamium album")
čupstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album")
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātra Baltā panātre ("Lamium album")
ņātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātrene Baltā panātre ("Lamium album")
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album")
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba")
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
āmals Baltais āmulis ("Viscum album")
amolis Baltais āmulis ("Viscum album")
amols Baltais āmulis ("Viscum album")
amulis Baltais āmulis ("Viscum album")
amuls Baltais āmulis ("Viscum album")
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album")
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album")
ramols Baltais āmulis ("Viscum album")
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba")
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms
Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger")
Balta Baltupe Gulbenes novadā
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas
krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899–1956), tagad – Sudāna un Dienvidsudāna
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
Basutolenda bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā, kopš 1966. g. - Lesoto
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
stabulenes Bikses ar šauriem stilbiem
bilbergia Bilbergijas
greznā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia decora")
nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans")
Vinda bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia x windii")
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_)
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība
bilbergija Bromēliju dzimtas ģints ("Billbergia")
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
vulstķīlis Bulbķīlis
bulbofillum Bulbofilas
brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis")
Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus")
sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus")
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous")
bokšķerēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm
boksterēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm
krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru
o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā)
niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī
veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
gūža cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
stilbiķis cilvēks ar plikiem stilbiem
tilkainis cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem
skvoters cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā)
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
ūkšķis Cūkas stilba kauls
stulpīte cūkas stilbiņš
stelte Cūkas stilbiņš
stelts Cūkas stilbiņš
stulpe Cūkas stilbiņš
stulte Cūkas stilbiņš
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
Austrijas atjaunošanas līgums četru lielvalstu (PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas) līgums ar Austriju, parakstīts 1955. g. 15. maijā Vīnē, izbeidza četru lielvalstu okupāciju Austrijā un atjaunoja neatkarīgu, demokrātisku Austriju 1938. g. robežās
peons Četrzilbīga pēda
četrzilbju Četrzilbīgs
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums
joniskais pantmērs četrzilbju pēda, kurā abas pirmās vai abas beidzamās zilbes garas un abas pārējās īsas
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
dukuris Dalba, zivju baidāmais
nukleoalbumoze daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Anglijas un Vācijas deklarācija deklarācija, ko 1938. g. 30. septembrī Minhenē parakstīja Lielbritānijas premjerministrs N. Čemberlens un Vācijas fašistiskais diktators Ā. Hitlers pēc Minhenes vienošanās, būtībā bija neuzbrukšanas līgums starp abām valstīm; tas veicināja 2. pasaules kara izraisīšanu
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
skulduris Delms, stilbs
albumiņš dem. --> albums
gulbēns dem. --> gulbis
gulbītis dem. --> gulbis
gulbulītis dem. --> gulbis
vistilbīte dem. --> vistilbe
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā
pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta
akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu
cirkumflekss Diakritiska zīme (\~ vai \^), ar ko parasti apzīmē zilbes intonāciju
banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
Tringa stagnatilis dīķa tilbīte
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē
ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā)
žilbinošs divd. --> žilbināt
bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā
ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa
īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi
īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi
divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis
sinicēze Divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piem., nēsmu - neesmu
sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu"
hiāts Divu patskaņu vai divskaņu atrašanās blakuszilbju sadurā
florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā)
kompresija Divu vārda zilbju reducēšana par vienu zilbi
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
divzilbju Divzilbīgs
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu
sīpoliņu donis doņu suga ("Juncus bulbosus")
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
Drina Drini - upe Albānijā
Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
dubultbemols Dublbemols
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
dulberēt Dulburēt
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu
tups Dumjš, stulbs
Durresa Duresi - pilsēta Albānijā
Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda
dzelbeži Dzelbežu lapas - ceļtekas ("Plantago")
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
ilksnīca Dzelzs kulba, kurā iekaļ ilksi ratiem
lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
sillabizācija Dziedāšana, kur katrai notij atbilst viena zilbe
meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze
dodāt Dziedāt (par gulbi)
dodēt Dziedāt kā gulbim
trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts
kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
Džilberta Džilberta salas - Kiribati salas Klusajā okeānā
sniega pikas ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis
ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma
Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai
kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas
autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas
Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
Gulbis ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā
O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes
Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Stulbis ezers Plāņu pagastā, platība - 3,7 ha; Stulbu ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Stulbezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis
Stulbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
proteāze Fermentu (peptidāžu) grupa, kas katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
apspļāvas Fliegenmilbe
florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
kontrakcija fonētisks process, kurā divi dažādām zilbēm piederīgi blakus esoši patskaņi izrunā saplūst vienā garā patskanī vai divskanī
feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta
zilbes ritms fonoloģijā - zilbes daļa, ko veido zilbes kodols un zilbes beigas
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija
CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija
X teorija fonoloģijas teorija, kurā zilbes struktūrā par pamatu tiek izmantots relatīvā laika vienības jēdziens, apzīmējoot šo vienību ar x (vārda galotni šajā teorijā mēdz neanalizēt, saucot to par pielikumu)
mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to
Amjēnas miera līgums Francijas, Spānijas un Batāvijas republikas (Holandes) līgums ar Lielbritāniju, noslēgts 1802. g., taču līgumslēdzējas puses saistības neizpildīja un 1803. g. atsākās karš starp Lielbritāniju un Franciju
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga)
Franku Jura Franku Alba
fulani Fulbi - tauta Rietumāfrikā
fuli Fulbi - tauta Rietumāfrikā
peli Fulbi - tauta Rietumāfrikā
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli
šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija
tīsti Gari, šauri lentveidīgi auti, ko tin ap kāju stilbiem
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga)
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus")
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība
glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos)
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā
Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū
Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
Darema grāfiste Lielbritānijā (_Durham_), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.)
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.)
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.)
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.)
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.)
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.)
Bedfordšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.)
Bakingemšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsberi, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.)
Bāta un Nortīstsamerseta grāfiste Lielbritānijā, Anglijas rietumos, dienvidos no Bristoles pilsētas
Pembrukšīra grāfiste Lielbritānijā, Velsas rietumos, Sentdžordža šauruma krastā
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā
Bilbergia decora greznā bilbergija
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm
baltais grimonis grimoņu suga ("Swida alba")
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
olgrauzis Grundulis; olberzis
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
Gulcis Gulbene
Schwanenburg Gulbene
Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā
Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka
Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji
adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji
Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji
Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gulbana Gulbenes pils nosaukums 1224. g. dokumentos
Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa
gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji
Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā
Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā
Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Gulbja ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā
Gulbju ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā
gulbīši Gulbītis
gudāt Gulbja dziedāšana
Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
cygnus Gulbji
Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
Gulbņa ezers Gulbju ezers Kalniešu pagastā
ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
gulbene Gulbju mātīte
melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus")
mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus")
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus")
staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi)
staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas)
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls
japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
Parodia haselbergii Haselberga parodija
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans")
Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks
Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā
hemialbumozūrija Hemialbumoze urīnā
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
heteroalbumozūrija Heteroalbumoze urīnā
triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās
katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
hillbillijs Hilbilijs
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem
angļu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Lielbritānijā, ASV, Īrijā (blakus īru valodai), Kanādā (blakus franču valodai), Austrālijā, Jaunzēlandē; lieto (arī kā oficiālo valodu) arī vairākās Āzijas Āfrikas valstīs u. c.; starptautiska zinātnes, diplomātijas, tirdzniecības valoda, viena no 6 ANO oficiālajām un darba valodām; rakstības pamatā latīņu alfabēts
aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī)
zilbes robeža iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā)
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm
Alberts Ikšķiles un Rīgas bīskaps ("Albert of Riga", ap 1165.-1229. g.), 1199.-1201. g. Ikšķiles bīskaps, Rīgas dibinātājs, 1201.-1229. g. Rīgas bīskaps
sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns
konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā)
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi
trištubhs Indiešu vēdiskajā dzejā sillabometrisks trīsrindu pants, kurā katra rinda sastāv no 11 zilbēm
rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta
īris Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes
puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes
sabines Īrisi ("Iris"); skalbes
šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobines Īrisi ("Iris"); skalbes
zobini Īrisi ("Iris"); skalbes
skalbi Īrisi 1, skalbes
diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē
mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
distribūtisms īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
pavalbīt īsu brīdi valbīt
pavalbīties īsu brīdi valbīties
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
izdalbāt Izjaukt ar dalbu
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs
durt izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu)
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1); akcentēt (1)
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt
intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju
dzelde izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelba; dzelda
dzelda izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelde; dzelba
pārgriezties Izvalbīt
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
iekārtot izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu)
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
heterosillabiska pozīcija izvietojums dažādās (blaku) zilbēs
tautosillabiska pozīcija izvietojums vienā un tai pašā zilbē
grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai
hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai
dalbēt Jaukt, maisīt ar dalbi
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la"
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
jodglidīns Joda savienojums ar augu olbaltumu
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
Albermārla līcis jūras līcis ASV (_Albemarle Sound_), Ziemeļkarolīnas štata austrumos
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m
Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu
Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Pentlendfērts jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Orkneju salām
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā
Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
jaunpilsēta kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara)
uzsvērums kādas zilbes, vārda izcelšana runā
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
apmālis kāds, kas ir apmulsis, apstulbis, apjucis
kulbenieks kāds, kurš pārvietojas kulbā
kulbinieks kāds, kurš pārvietojas kulbā
kulbnieks kāds, kurš pārvietojas kulbā
kulbotājs kāds, kurš pārvietojas kulbā
nomada Kailbites
apužstilbs Kājas apakšstilbs
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs
ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs
platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm
stulbs Kājas liels, stilbs
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali
censle Kājas stilbs
liemenis Kājas stilbs
stelte Kājas stilbs
stelpe Kājas stilbs, liels
cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi
uzmauči Kāju stilbu sildītāji, zeķes bez pēdas
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās
airas Kalmes, skalbes
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā
Bērča kalni kalnājs Kanādā, Albertas provinces ziemeļaustrumu daļā
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
Kilbaki kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns)
Penini kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā
Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m (Jezerca, Albānijā)
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Ušba kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji
Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
ragaža kamanu kulba
Begonia x tuberhybrida kamolbegonija
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena
Diomedea epomophora karaliskais albatross
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.)
bulbis Kartupelis; bulbe
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā
Kerkira Kerkiras šaurums - atdala Kerkiras salu no kontinentālās Grieķijas un Albānijas
Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos
Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe
glūdzēties Kliegt (par gulbi)
glūzdēt Kliegt (par gulbi)
glūzdēties Kliegt (par gulbi)
glūznēties Kliegt (par gulbi)
gudzināt Kliegt, dziedāt (par gulbi)
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
jūgties kļūt stulbam; zaudēt saprātu
atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs
kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne
eukaīns Kokaīna atvietotājs, sālsskābais trimetīlbenzoksipiperidīns, iegūst sintētiski no triacētonamina
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās)
Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere
apulbt Kontuzēt, apstulbt
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.)
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba")
dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski
dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju
kipseks Krāšņi izdota grāmata vai albums ar tekstu un attēliem
anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas)
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
skulba Kulba
skulbis Kulba
kulbpakaļa Kulbas pakaļējā daļa
kulbpriekša Kulbas priekšējā daļa
kulboties Kulbāties
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā
Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni
Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni
Berati ķarks Albānijā, robežojas ar Eļbasani, Korčas, Ģirokastras un Fieri ķarku
Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos
gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža
savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
Astilbe chinensis Ķīnas astilbe
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai
elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka)
laboulbenia Labulbēnijas
laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta
laboulbeniales Labulbēniju rinda
Laboulbenia vulgaris labulbēniju suga
laboulbeniomycetes Labulbeniomicētes
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Austrālijas Latvietis laikraksts, iznāk kopš 1949. g. Melburnā reizi nedēļā, mūsdienās elektroniski
baltais laimiņš laimiņu suga ("Sedum album")
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
boksteris Lasīšana pa zilbēm; burtošana
boksts Lasīšana pa zilbēm; burtošana
paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana
burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu
bukšķierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
bukstierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
bukštierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
buksturēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
kapitālraksts Latīņu raksta senākais grafiskais veids, tikai lielie burti, burtu formas gandrīz nemainītas tiek lietotas mūsdienu poligrāfijā (romiešu kapitālburti)
Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm
LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā
LEBA Latvijas Energobūvnieclbas asociācija
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām
Olbijas lavatera lavateru suga ("Lavatera olbia")
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu)
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars
Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
Alberti Leons Batista Alberti (_Leon Battista Alberti_, 1404.-1472. g.) - itāļu arhitekts, viens no renesanses aizsācējiem arhitektūrā
Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
Karnārvonas līcis līcis Īrijas jūras austrumos, Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos starp Engsli salu un Leina pussalu
Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai
digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu
Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
Tringa nebularia lielā tilbīte
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba")
cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā
maksimālais zilbes sākums lielākais fonoloģiski iespējamais zilbes sākums
Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā
HD diskete lielblīvuma diskete
Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs
džentlmenis Lielbritānijā - mantīgo un izglītoto aprindu pārstāvis
UK Lielbritānija (angļu "United Kingdom")
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales")
Britu impērija Lielbritānija kopā ar tās koloniālajiem īpašumiem, oficiāli šo nosaukumu sāka lietot 19. gs. 70. gados, bet pirmsākums saistīts ar angļu iebrukumu Īrijā (12. gs.), saira pēc 2. pasaules kara
lenčs Lielbritānijā un dažās citās valstīs - otrās (vēlās) brokastis, ko ietur ap 11:00-12:00; vieglas uzkodas
summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā
GB Lielbritānija, valsts divburtu kods
GBR Lielbritānija, valsts trīsburtu kods
Anglijas-Ķīnas karš Lielbritānijas agresija pret Ķīnu 1840.-1842. g., lai pārvērstu to par atkarīgu zemi; angļu karaspēks Ķīnas austrumos sagrāba teritoriju līdz Nankinai
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji (2010. g.), lielākais augstums - 347 m vjl.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
MI6 Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
Britu tredjūniju kongress Lielbritānijas arodbiedrību apvienība, dibināta 1868. g., apvieno 115 nozaru arodbiedrības, 11,5 miljoni biedru (1977. g.)
Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
angļi Lielbritānijas iedzīvotāji
P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association")
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
angļu-būru karš Lielbritānijas karš pret Dienvidāfrikas būru republikām Transvālu un Oranjes brīvvalsti 1899.- 1902. g., kura rezultātā abas republikas kļuva par Lielbritānijas kolonijām, 1910. g. tās tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā Dienvidāfrikas Savienībā (tagadējā Dienvidāfrikas Republikā)
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
angļu-birmiešu kari Lielbritānijas koloniālie kari pret Birmu 19. gs.: pirmajā karā (1824.-1826. g.) Birma zaudēja Arakanu, Tenaserimu, Manipūru un Asamu, otrajā (1852. g.) - Pegu apgabalu, trešajā (1885. g.) tika pakļauta visa Birma
MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence")
Britu bibliotēka Lielbritānijas nacionālā bibliotēka, viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē, dibināta 1972. g. (atvērta 1973. g.) Londonā uz Britu muzeja bibliotēkas (dibināta 1753. g.) u. c. lielāko bibliotēku bāzes
sterliņu mārciņa Lielbritānijas naudas pamatvienība, vienāda ar 100 pensiem (līdz 1971. gadam - 20 šiliņiem jeb 240 pensiem); attiecīgā naudas zīme, monēta
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
MI5 Lielbritānijas pretizlūkošanas dienests
Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika
Britu radioraidījumu korporācija Lielbritānijas radio un TV raidījumu korporācija, dibināta 1922. g., kopš 1927. g. valsts korporācija
Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
BASW Lielbritānijas Sociālo darbinieku asociācija
paunds Lielbritānijas sterliņu mārciņa
paunts Lielbritānijas sterliņu mārciņa
Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā, atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē
Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks; Lielbritānijas troņmantnieka tituls
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
Anglijas-Francijas-Ķīnas karš Lielbritānijas un Francijas agresija Ķīnā 1856.-1860. g., kas veicināja Ķīnās pārvēršanos par puskoloniju
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
Dauningstrīta Lielbritānijas valdība
Vaithols Lielbritānijas valdība
Bermuda Lielbritānijas valdījums Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.)
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m)
Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS
lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi
Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
lielkauls liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls
laineris liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu
pumpursīpolu lilija liliju suga ("Lilium bulbiferum")
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu
sedoka Liriska sešrinde japāņu dzejā, kas veidota sillabiski ar 5-7-7-5-7-7 zilbju miju rindās
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
Lohlomonds Lomonds jeb Lomonda ezers Lielbritānijā, Skotijā
Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes
Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi
lizozīms ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās, ko augi izmanto, sēklām dīgstot
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
baltā madara madaru suga ("Galium album")
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām
olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens
Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland")
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
Mārgita Mārgeita, pilsēta Lielbritānijā
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg
Cygnus columbianus mazais gulbis
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams vasarā
skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
metilprednizolons Medikaments, prednizona atvasinājums, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg
Melburna Melberna - pilsēta ASV
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
Cygnus atratus melnais gulbis
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi")
Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums
albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai
Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā
pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus")
zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans")
dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus")
kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās
pirrihijs Metrikā pants ar divi īsām zilbēm
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem
daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām
Tringa ochropus meža tilbīte
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
Diomedea exulans milzu albatross
klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans")
zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt
mirguļi mirgojoši, žilbinoši gaismas atspulgi
aizzibinēt mirgojot apžilbināt
Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
dura Muļķe, stulbene
krēzīgs Muļķīgs, stulbs
paģebs Muļķis, stulbenis
daunis muļķis; stulbenis
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli
aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās
aktomiozīns Muskuļaudu olbaltumvielu komplekss
iegurņa joslas muskuļi muskuļi, kas agšstilbu gūžas locītavā saliec, griež uz iekšu un āru
miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis")
baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas)
konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals
jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
Benfas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā, Albertas provincē, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki
nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs
paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā
mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem
penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi)
pensi naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (vienskaitlī - penijs)
lits naudas vienība Lietuvā līdz 2014. g. 31. decembrim; Lietuvas nacionālās valūtas nosaukums veidots, izmantojot valsts nosaukuma pirmo zilbi
pusgineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 10,5 šiliņiem (Lielbritānijā, līdz 1971. g.)
ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās
izoleicīns Neaizstājama aminoskābe; ir gandrīz visās olbaltumvielās
losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
pažilbināt neilgu laiku, mazliet žilbināt
norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā
Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.)
Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija
Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
Bjūta neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šauruma ziemeļaustrumos
Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
Eilsakreiga neliela sala Ziemeļu šauruma rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
važus Nelielas ragavas ar kulbu
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija
Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
Fārna salas nelielu salu grupa Ziemeļjūrā, Lielbritānijas teritorija, Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē
butadions Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis; fenilbutazons
mikroknēmija Nenormāli īsi apakšstilbi
makroknēmija Nenormāli lieli apakšstilbi
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs
kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves
mielīns Nervu šķiedru apvalks, kas sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem
nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam
kreiss Nesaprātīgs; pastulbs
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks
Benneviss Neviss – augstākā virsotne Lielbritānijā
hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
kaceklis Niekkalbis
niekdarbis Niekkalbis
niekklabis Niekkalbis
piziķis Niekkalbis
niekotājs Niekkalbis, izniekotājs
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram
Nīna Nīne, upe Lielbritānijā
Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
solventnafta no akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju
haimatogens no asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi
fosforīns no dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju
augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai
glidīns no stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna
stulps no vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam
ihtulīni no zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Bilbergia nutans nokarenā bilbergija
skablīt Nokasīt; skalbīt
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
Anglijas un Īrijas līgums noslēgts 1921. g., Dienvidīrija un Centrālā Īrija ieguva Īrijas brīvvalsts nosaukumu un domīnijas tiesības, bet Īrijas ziemeļu daļa - Olstera palika Lielbritānijai
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
olbaltumvielu distrofija novājējums olbaltumvielu noārdīšanās dēļ
prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
nukleoalbumīns Nukleīnskābes un albumīna komplekss
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
Dreneuiza Ņūtauna - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā
mukopolisaharīdi Ogļhidrātu un olbaltumvielu kompleksi (piem., heparīns); atrodas saistaudos, skrimšļos, plaušās
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
treonīns oksimetilalanīns, aizstājama aminoskābe, ir gandrīz visu olbaltumvielu sastāvā
OA Okulārais albīnisms (angļu "ocular albinism")
jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli
arginīns Olbaltumu sadalīšanās produkts, aminoskābe
olbaltums Olbaltumviela
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju
keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos
globīns Olbaltumviela, asiņu sarkanās krāsvielas, hemoglobīna, sastāvdaļa
leptīns Olbaltumviela, hormons, kas ietekmē ķermeņa svaru, regulē vielmaiņu un reproduktīvās funkcijas
emulsīns Olbaltumviela, kas atrodas mandelēs
elastīns Olbaltumviela, kas ietilpst cīpslu un saišu sastāvā
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela
taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes
translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
stroma Olbaltumvielu bāze eritrocītos
olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā
proteīnoterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos
proteīnterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos
proteinūrija Olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu
albuminūrija Olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu; liecina par nieru darbības traucējumiem
komplements Olbaltumvielu komplekss, kas darbojas par dabiskās imunitātes faktoru
urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela
albumoze Olbaltumvielu noārdes starpprodukts, kas rodas gremošanas procesā
citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē
proteolīze Olbaltumvielu peptīdsaišu hidrolīze
metaferrīns Olbaltumvielu preparāts, kas satur koloidālu dzelzi; lieto pret anaimiju un hlorozi
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā
Boristena Olbija - senpilsēta Ukrainā
Lavatera olbia Olbijas lavatera
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2)
aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās
imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem
anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse
albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm
producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.)
Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns
Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.)
ozoliņš Ozolbeka
ozolpeka Ozolbeka
stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām
Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
ceturtais paions paions, kura ceturtā zilbe ir gara
otrais paions paions, kura otrā zilbe ir gara
pirmais paions paions, kura pirmā zilbe ir gara
trešais paions paions, kura trešā zilbe ir gara
čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem
hiperalbuminoze palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt
skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat")
atžilbināt panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli
izosillabisms Panta vienāda uzbūve, vienāds zilbju skaits rindās
tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm
jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis
Ahilleja cīpsla papēža cīpsla, kas iet uz apakšstilba muskuļiem
Rivjēra par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā
hipermetrs par vienu zilbi garāks pants, ko novērš izmetot vokāli (elīzija), piem., "apkārt dega Jāņu 'guns"
mezglainā diseminētā ādas amiloidoze parādās kā stipri niezošas, cietas papūlas un mezgliņi uz apakšstilbu ārpuses
dalīt vārdu zilbēs parādīt zilbes robežas (runā vai rakstos)
greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti")
aitu piepe parastā aitpiepe ("Albatrellus ovinius")
-zaurs parasti beidzamā zilbe fosilo rāpuļu nosaukumos (dinozaurs u. tml.)
stilbs parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms)
galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās
Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem
polivinilpolipirolidons pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers")
indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
hialinoze Patoloģiskas pārmaiņas organisma audos, kad tie pārveidojas stiklveida olbaltuma masā
dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu
Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km
Cygnus olor paugurknābja gulbis
mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi
Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
žilbums paveikta darbība, rezultāts --> žilbt
albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi
Xenus cinereus pelēkā tilbīte
baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons")
antipeptons Peptons, kas rodas no antialbumozes gremošanas procesā
klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs
pieczilbju Pieczilbīgs
3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam
īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās)
piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T)
piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
laktalbumīns Piena sūkalu olbaltumviela
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus")
ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae")
sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens")
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
methemalbumīns Pigments, hēma un seruma albumīna komplekss, methemoglobīna struktūranalogs
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās
atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV)
Balmoralas pils pils Aberdīnšīrā, Skotijā, Lielbritānijas karaliskās ģimenes rezidence
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
Fieri pilsēta Albānijā ("Fieri"), ķarka administratīvais centrs, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavaja pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Škodra pilsēta Albānijā ("Shkodra"), ķarka administratīvais centrs, 82400 iedzīvotāju (2001. g.)
Balši pilsēta Albānijā, Fieri ķarka dienvidu daļā
Ļušņa pilsēta Albānijā, Fieri ķarkā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vļora pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 77700 iedzīvotāju (2001. g.)
Eļbasani pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 87800 iedzīvotāju (2001. g.)
Duresi pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2001. g.); dibināta 7. gs. p. m. ē. (romiešu apmetne)
Korča pilsēta Albānijas dienvidaustrumos, ķarkas administratīvais centrs, atrodas ieplakā \~900 m vjl., 51200 iedživotāju (2011. g.)
Ģirokastra pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.)
Berati pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju
Bairamcuri pilsēta Albānijas ziemeļu daļā, Kukesi ķarkā
Albertlī pilsēta ASV (_Albert Lea_), Minesotas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Albukerke pilsēta ASV (_Albuquerque_), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentolbansa pilsēta ASV (_Saint Albans_), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Džordžijas štatā, 75800 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
Albemārla pilsēta ASV ("Albemarle"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Albertvila pilsēta ASV ("Albertville"), Alabamas štatā, 21450 iedzīvotāju (2014. g.)
Dekalba pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Folbruka pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
Gilberta pilsēta ASV ("Gilbert"), Arizonas štatā, 239200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holbruka pilsēta ASV ("Holbrook"), Ņujorkas štatā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mārlboro pilsēta ASV ("Marlborough"), Masačūsetsas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Melberna pilsēta ASV ("Melbourne"), Floridas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
Milbruka pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūolbani pilsēta ASV ("New Albany"), Indiānas štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbi pilsēta ASV ("Shelby"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Indiānas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Kentuki štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Tenesī štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.)
Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
Džīlonga pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.)
Balarata pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.)
Benalla pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, pie Melburnas-Sidnejas autoceļa
Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Blūdenca pilsēta Austrijā (_Bludenz_), Forarlbergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
Dornbirne pilsēta Austrijā (_Dornbirn_), Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos, 48000 iedzīvotāju (2016. g.)
Hoenemsa pilsēta Austrijā (_Hohenems_), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mistelbaha pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Spīlberga pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīzelburga pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldkirha pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Harelbeke pilsēta Beļģijā (_Harelbeke_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamiltona pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā
Sentheljēra pilsēta Džērsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 29000 iedzīvotāju (2005. g.)
Riotuba pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumos, Koralbeja līča piekrastē
Stenli pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.)
Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentpīterporta pilsēta Gērnsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2001. g.)
Gulbarga pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.)
Selbridža pilsēta Īrijā (_Celbridge_), Kildēras grāfistē, 19500 iedzīvotāju (2011. g.); Kildriheda
Alba pilsēta Itālijā (_Alba_), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Albīno pilsēta Itālijā (_Albino_), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Albanella pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Albenga pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alvērobello pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Albinjāzego pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Buonalberdžo pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalbordīno pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelbuono pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbija pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Portoferrajo pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džordžtauna pilsēta Kaimanu salās ("Georgetown"), šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 31800 iedzīvotāju (2007. g.)
Akme pilsēta Kanādā (_Acme_), Albertas provincē
Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē
Anzaka pilsēta Kanādā (_Anzac_), Albertas provincē
Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā
Letbridža pilsēta Kanādā ("Lethbridge"), Albertas provincē, Klinšu kalnu piekājē. 92700 iedzīvotāju (2016. g.)
Medisinheta pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Barheda pilsēta Kanādā, Albertas provincē
Basāno pilsēta Kanādā, Albertas provincē
Beisekera pilsēta Kanādā, Albertas provincē
Pīsrivera pilsēta Kanādā, Albertas provincē, 6729 iedzīvotāji (2011. g.)
Edmontona pilsēta Kanādā, Albertas provinces administratīvais centrs, 730400 iedzīvotāju (2006. g.)
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Īstborna pilsēta Lielbrinājā (_Eastbourne_), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.)
Eilsberi pilsēta Lielbritānijā (_Aylesbury_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.)
Olderšota pilsēta Lielbritānijā (_Aldershot_), Anglijā, Hempšīras grāfistē
Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs
Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā
Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.); Ardvoka
Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
Birmingema pilsēta Lielbritānijā (_Birmingham_), Anglijas vidienē, 1092000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā
Blekpūla pilsēta Lielbritānijā (_Blackpool_), Anglijā, Īrijas jūras piekrastē
Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā
Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.)
Breintrī pilsēta Lielbritānijā (_Braintree_), Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļdaļā
Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.)
Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence
Kārlaila pilsēta Lielbritānijā (_Carlisle_), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čeltnema pilsēta Lielbritānijā (_Cheltenham_), Anglijas rietumu daļā, Glosteršīras grāfistē, 116500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos
Kolčistera pilsēta Lielbritānijā (_Colchester_), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.)
Koventri pilsēta Lielbritānijā (_Coventry_), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta
Krū pilsēta Lielbritānijā (_Crewe_), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.)
Dārlingtona pilsēta Lielbritānijā (_Darlington_), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.)
Dīla pilsēta Lielbritānijā (_Deal_), Anglijā, Kentas grāfistes Duvras distriktā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Dārbi pilsēta Lielbritānijā (_Derby_), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.)
Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera
Dadli pilsēta Lielbritānijā (_Dudley_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 79400 iedzīvotāju (2011. g.)
Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
Darema pilsēta Lielbritānijā (_Durham_), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.)
Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā
Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.)
Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
Gūla pilsēta Lielbritānijā (_Goole_), Anglijā, Ūzas labajā krastā
Greitjārmuta pilsēta Lielbritānijā (_Great Yarmouth_), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.)
Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta
Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtlpūla pilsēta Lielbritānijā (_Hartlepool_), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.)
Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila
Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.)
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Haivikoma pilsēta Lielbritānijā (_High Wycombe_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs
Hadersfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Huddersfield_), Anglijā, 163000 iedzīvotāju (2011. g.)
Jovila pilsēta Lielbritānijā (_Yeovil_), Anglijas dienvidu daļā, Somersetas grāfistes dienvidaustrumos
Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.)
Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.)
Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā
Kilmārnoka pilsēta Lielbritānijā (_Kilmarnock_), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.)
Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.)
Līdsa pilsēta Lielbritānijā (_Leeds_), Anglijā, 751500 iedzīvotāju (2011. g.)
Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lūisa pilsēta Lielbritānijā (_Lewes_), Anglijā, Austrumsaseksas grāfistes administratīvais centrs
Linkolna pilsēta Lielbritānijā (_Lincoln_), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.)
Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.)
Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
Lauta pilsēta Lielbritānijā (_Louth_), Anglijā
Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.)
Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi
Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Velsas dienvidrietumu daļā; Kāsnevīza
Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
Nanītona pilsēta Lielbritānijā (_Nuneaton_), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.)
Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
Peizli pilsēta Lielbritānijā (_Paisley_), Skotijā, Ērvinas krastos, 76800 iedzīvotāju (2012. g.)
Penzensa pilsēta Lielbritānijā (_Penzance_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pērta pilsēta Lielbritānijā (_Perth_), Skotijā, 45800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pīterboro pilsēta Lielbritānijā (_Peterborough_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļrietumos, 183600 iedzīvotāju (2011. g.)
Pūla pilsēta Lielbritānijā (_Poole_), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.)
Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos
Rediča pilsēta Lielbritānijā (_Redditch_), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.)
Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē
Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts
Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.)
Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs
Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.)
Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.)
Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
Šefīlda pilsēta Lielbritānijā (_Sheffield_), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.)
Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sitingborna pilsēta Lielbritānijā (_Sittingbourne_), Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļu daļā, 62500 iedzīvotāju (2021. g.)
Slau pilsēta Lielbritānijā (_Slough_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē, 161000 iedzīvotāju (2016. g.)
Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.)
Sautporta pilsēta Lielbritānijā (_Southport_), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē
Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.)
Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.)
Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.)
Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
Sanderlenda pilsēta Lielbritānijā (_Sunderland_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.)
Svindona pilsēta Lielbritānijā (_Swindon_), Anglijas dienvidrietumos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos
Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē
Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
Alverstona pilsēta Lielbritānijā (_Ulverston_), Anglijā, Kambrijas grāfistes dienvidu daļā
Volsola pilsēta Lielbritānijā (_Walsall_), Anglijas vidienē, Birmingemas piepilsēta, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.)
Votforda pilsēta Lielbritānijā (_Watford_), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.)
Veimuta pilsēta Lielbritānijā (_Weymouth_), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaitheivena pilsēta Lielbritānijā (_Whitehaven_), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.)
Vigana pilsēta Lielbritānijā (_Wigan_), Anglijas rietumu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
Visbīča pilsēta Lielbritānijā (_Wisbech_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumos, Nenas upes krastos
Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vulverhemptona pilsēta Lielbritānijā (_Wolverhampton_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 249500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vustera pilsēta Lielbritānijā (_Worcester_), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vērtinga pilsēta Lielbritānijā (_Worthing_), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.)
Reksema pilsēta Lielbritānijā (_Wrexham_), Velsas ziemeļaustrumos
Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bangora pilsēta Lielbritānijā ("Bangor"), Velsā, 17600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bebingtona pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
Bognorīdžisa pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Būtla pilsēta Lielbritānijā ("Bootle"), Anglijā, Mērsisaidas konurbācijā, osta, 77600 iedzīvotāju (2001. g.)
Braitona pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kārdifa pilsēta Lielbritānijā ("Cardif"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
Četema pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.)
Čičestera pilsēta Lielbritānijā ("Chichester"), Anglijā, Vestaseksas grāfistes administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kotbridža pilsēta Lielbritānijā ("Coatbridge"), Skotijā, 44200 iedzīvotāju (2001. g.)
Derri pilsēta Lielbritānijā ("Derry"), Ziemeļīrijā, 107900 iedzīvotāju (2011. g.)
Donkastera pilsēta Lielbritānijā ("Doncaster"), Anglijā, 68000 iedzīvotāju (2001. g.)
Dandī pilsēta Lielbritānijā ("Dundee"), Skotijā, osta Ziemeļjūras krastā, 148200 iedzīvotāju (2015. g.)
Edinburga pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.)
Eli pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Epsoma-Jūela pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērema pilsēta Lielbritānijā ("Fareham"), Anglijā, osta pie Lamanša, 42200 iedzīvotāju (2011. g.)
Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Gosporta pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.)
Helifeksa pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.)
Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
Kītli pilsēta Lielbritānijā ("Keighley"), Anglijas ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2008. g.)
Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lenkastera pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.)
Metloka pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Midlsbro pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.)
Matervela pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūkāsla pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.)
Ņūrī pilsēta Lielbritānijā ("Newry"), Ziemeļīrijā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Plimuta pilsēta Lielbritānijā ("Plymouth"), Anglijā, Kornvolas pussalā, Lamanša piekrastē, 256400 iedzīvotāju (2011. g.)
Porttolbota pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.)
Portsmuta pilsēta Lielbritānijā ("Portsmouth"), Anglijā, Lamanša piekrastē, 205000 iedzīvotāju (2011. g.)
Redinga pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ronda pilsēta Lielbritānijā ("Rhondda"), Velsas dienvidos, 59600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ripona pilsēta Lielbritānijā ("Ripon"), Anglijā, 17200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ročdeila pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.)
Skantorpa pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
Sentalbana pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentasafa pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentdeividsa pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Stērlinga pilsēta Lielbritānijā ("Stirling"), Anglijā, 34800 iedzīvotāju (2011. g.)
Suonsī pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Anglijā, 239000 iedzīvotāju (2011. g.)
Svonzi pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau
Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
Torbeja pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.)
Veikfīlda pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā
Volesi pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestbromviča pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
Vimbldona pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.)
Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
Bāta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā (_Bath_), dienvidaustrumos no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.)
Vorika pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Warwick"), Vorikšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārnsli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
Lūtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~50 km uz ziemeļiem no Londonas, 186100 iedzīvotāju (2005. g.)
Ličfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bezildona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, 51 km uz austrumiem no Londonas centra
Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas
Kiderminstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Birmingemas
Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs
Stīvenidža pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Boltona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, 285000 iedzīvotāju (2018. g.)
Hantingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē
Sentneotsa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē
Mārča pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumu daļā
Ročestera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, 27000 iedzīvotāju (2001. g.)
Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos
Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē
Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs
Bideforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
Sauthemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.)
Geinsboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistē, Trentas labajā krastā
Vindema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
Keteringa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
Velingboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
Korbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistes ziemeļu daļā
Ebingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistē, Temzas labajā krastā
Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.)
Stemforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ratlendas apvienotajā pārvaldē
Ņūtoneiklifa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Midlsbro
Kromera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Voša līča, Ziemeļjūras krastā
Litlhemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Erunas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta; nozīmīgs Anglijas dienvidu piekrastes kūrorts
Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Stoumārkita pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē
Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Sadberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos
Temverta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Stefordšīras grāfistē
Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā
Grāntema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz austrumiem no Notingemas
Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
Selbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas krastos
Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Rojallemingtonspā pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Vorikšīras grāfistē
Vitbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
Skegnesa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē, ziemeļos no Voša līča
Kenoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļos no Birmingemas
Bērnli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
Telforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Birmingemas
Skiptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Līdsas
Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda
Drifīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, rietumos no Jorkas
Slīforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, starp Notingemu un Voša līci
Bostona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Voša līča
Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas
Beizingstoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bornmuta pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Lamanša piekrastē, 167700 iedzīvotāju (2005. g.)
Lemstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumos
Bērkenheda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli
Molverna pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumu daļā
Northemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.)
Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru
Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu
Ešingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Sautšīldsa pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 75300 iedzīvotāju (2012. g.)
Pīterlī pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kendala pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
Morkama pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras Morkama līča piekrastē
Vērkingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Setla pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
Penrita pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, 15200 iedzīvotāju (2012. g.)
Beverli pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ziemeļos no Hallas
Hosa pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
Glāzgova pilsēta Lielbritānijā, Skotijā (_Glasgow_), osta Klaidas krastos, 589900 iedzīvotāju (2011. g.)
Elgina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Losimutas
Helensboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida austrumu atzara ziemeļu piekrastē
Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Bakheivena pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoforta ziemeļu piekrastē
Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā
Inverūri pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa, Donas krastā
Gelašīlsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas kreisajā krastā
Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos
Bonibridža pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Eloa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Folkērka pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Kambernolda pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Stērlinga pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Freizerboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, pie Kinērheda
Karnausti pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, uz ziemeļiem no Fērtofteja
Montroza pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē
Sentendrūsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē
Forfara pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Dandī
Glenrotisa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta
Kaudenbīta pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta
Pīterheda pilsēta Lielbritānijā, Skotijas austrumos, Ziemeļjūras krastā
Beri pilsēta Lielbritānijā, Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs
Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs
Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs
Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs
Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs
Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs
Belfāsta pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.)
Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs
Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs
Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs
Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.)
Bristole pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vitstabla pilsēta Lielbrtānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, Ziemeļjūras krastā
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Veli pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.)
Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
Daglasa pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.)
Albergena pilsēta Nīderlandē ("Albergen"), Overeiselas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.)
Alblaserdāma pilsēta Nīderlandē ("Alblasserdam"), Dienvidholandes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Elburga pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Malborka pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.)
Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
Valboma pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Abruda pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajuda pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknamureša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Blaža pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kudžira pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tejuša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpeni pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatna pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sebeša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Zreņanina pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Žitište pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Eljina pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljarrovledo pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
Albina pilsēta Surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs
Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kokbērntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos
Elbejli pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Albertirša pilsēta Ungārijā ("Albertirsa"), Peštas meģē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkolberga-Heldburga pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādherenalba pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvalbaha pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvilbele pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.)
Barmene pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
Boicenburga pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.)
Delbrīka pilsēta Vācijā ("Delbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Desava pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
Detelbaha pilsēta Vācijā ("Dettelbach"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Fellbaha pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
Hammelburga pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāfelberga pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.)
Heilbāde-Heiligenštate pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Izelburga pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.)
Kacenelbogene pilsēta Vācijā ("Katzenelbogen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2160 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelbra pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.)
Killburga pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kindelbrika pilsēta Vācijā ("Kindelbrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kolbermūra pilsēta Vācijā ("Kolbermoor"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenzelbolda pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauenburga pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mālberga pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Maulbronna pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Meisene pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlberga pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Olbernhava pilsēta Vācijā ("Olbernhau"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādebeile pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodalbēne pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zālburga-Eberdorfa pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnebeka pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelbe pilsēta Vācijā ("Selb"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelbica pilsēta Vācijā ("Selbitz"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štollberga pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Trendelburga pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Felburga pilsēta Vācijā ("Velburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Velberga pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilburga pilsēta Vācijā ("Weilburg"), Hesenes federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzelbūrene pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
Drēzdene pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidelberga pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas
lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās)
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata")
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu
Nareau Pirmatnējā dievība Gilberta salu (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā, kura aizsāka pasaules radīšanu, pierunājot zuti, lai tas nošķir debesis no zemes
kurza Pīta kulba, ko liek uz ragavām
Pīterbora Pīterboro, pilsēta Lielbritānijā
Plāču Plāču ezers - Stulbezers Ēdoles pagastā
oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums
Astilboides tabularis plāksnīšu astilboīde
olbaltumplasti Plastmasas, ko iegūst no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piem., kazeīna)
izplūdušais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria linita"), ievākts tikai 1870. g. Vecgulbenē, bet sugas identitāte nav pārliecinoša
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus
albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās
pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas
ķilkāns Plikstilbis
blauska pļāpa, bļāvējs, niekkalbis
gramšļa pļāpa, melša, niekkalbis
pleikšķis pļāpa, melša; niekkalbis
ļaršķenieks pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļaršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļurkstis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļuršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
murgs pļāpa, niekkalbis
pļarza pļāpa, niekkalbis
tankšis pļāpa, niekkalbis, tarkšķis
ļargata pļāpa, niekkalbis, tūļa
ļergata pļāpa, niekkalbis, tūļa
gvelška pļāpa, niekkalbis; melis
lankšis pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks
Tringa totanus pļavas tilbīte
pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris")
tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus")
Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā)
polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā
fejāni Politiska kluba biedri (1791.-92. g.) Lielās franču revolūcijas laikā, kas pārstāvēja konstitucionāli monarhistisko lielburžuāziju un liberālo muižniecību
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri
vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece; šīs partijas biedri
leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs)
agloporīts Poraina vieglbetona pildviela, ko iegūst, apdedzinot mālu un akmeņogļu maisījumu
antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā
pēnultima Priekšpēdējā zilbe
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis
Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
jaungulbinieši Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbine" iedzīvotāji
zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus
pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas
jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum")
Iris pseudacorus purva skalbe
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
Tringa glareola purva tilbīte
knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis
Gauera pussala Lielbritānijā (_Gower_), Velsas dienvidos, iesniedzas Bristoles līcī
Kintairas pussala pussala Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, ierobežo ziemeļu šauruma platumu tā vidusdaļā
Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
Leina pussala pussala Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, norobežo Karnārvonas un Kārdiganas līci (kopā ar Bārdsi salu)
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
tūterēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem)
tūtināt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem)
kost radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.)
ošūnes Ragavas ar atzveltni, kulbu
kurzulis Ragavas ar kulbu
plēšas Ragavas ar kulbu
važas Ragavas ar kulbu
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
miete Ragavu detaļa, kas savieno slieci ar uzkalu un kulbu
drēģis Ragavu kulba
ķibas Ragavu kulba
ķibica Ragavu kulba
plēšas Ragavu kulba
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai
skaibura rājtakelēta bura virs reilburas (virsbramburas)
sillabiskais raksts raksta veids, kurā rakstu zīme apzīmē skaņu kopu, kas ietver patskani; zilbju raksts
paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus
zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm
zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās
atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm
čočis Ratu kulba, ratu kurvis
ķiba Ratu kulba, ratu kurvis
ķocele Ratu kulba, ratu kurvis
kocis Ratu kulba, ratu kurvis
ķocis Ratu kulba, ratu kurvis
lesnica Ratu kulba, ratu kurvis
buda Ratu pārsegs; kulba; rati ar pārsegu
Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa
izvalbīties refl. --> izvalbīt
izvelbties refl. --> izvelbt
fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā
railzēģele Reilbura
reilis Reilbura
reilzēģele Reilbura
rojalzēģele Reilbura
baltais retējs retēju suga ("Potentilla alba")
ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā
baltā rezēda rezēdu suga ("Reseda alba")
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
sastulbums rezultāts --> sastulbt; apjukums
apstulbums rezultāts, stāvoklis --> apstulbt; pastiprināts apmulsums
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši
polabi Rietumslāvu cilšu grupa, kas no 7. gs. līdz 18. gs. dzīvoja Elbas upes apkārtnē
Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam
ribonukleoproteīdi RNS un olbaltumvielu kompleksi
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
kvintilja Romāņu tautu piecrindu strofiskā forma, kur katra rinda sastāv no astoņām zilbēm
cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni
Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs
Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis")
Horāciji romiešu mitoloģijā - trīs brāļi - trīņi, kas karā ar Albalongu cīnījās ar trijiem saviem brālēniem
Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes
raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ
heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija
skandēt runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt
sadulpt Sadulbt, apmulst
sillabisks saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā
sillabotonisks saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām
griezties saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem
artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%
bīdžamantra Sākotnēja skaņa vai zilbe ar daudzām mistiskām un simboliskām nozīmēm, garāku mantru sastāvdaļa
Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija
Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
Grandtērka sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas"
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Šetlendas salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība 938 kvadrātkilometri
Sandeja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļaustrumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Vestreja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Nortronaldseja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Rokola sala Atlantijas okeānā, Rokolas plato austrumu malā, Lielbritāmijas teritorija
Jella sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salās, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Fetlera sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Veilseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Breseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumu pusē, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Fūla sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu dienvidrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Papastaura sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Īdeja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Rouzi sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Šeipinseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stronseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to austrumu malā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Sautronaldseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidaustrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Hoja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidrietumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
Rapurapu sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Batanas salu atdala Lagonaja un Albaja līci
Batana sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Rapurapu salu atdala Lagonaja un Albaja līci
Batana sala Filipīnās, Filipīnu jūras rietumu piekrastē, Lusonas salas un Albajas provinces austrumos
Eiga sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidaustrumos no Ramas salas
Rama sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Tairi sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidrietumos no Kollas salas
Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos
Kolla sala Hebridu jūras dienvidos, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija
Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
Kolonsi sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, ziemeļos no Ailejas salas
Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
Bārdsi sala Kārdiganas līča ziemeļos, netālu no Leina pussalas rietumu gala, Lielbritānijas (Velsas) teritorija
Arorae sala Kiribati Republikā (_Arorae_), Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumos
Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija
Beru sala Klusajā okeānā, Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumu daļā
Landi sala Ķeltu jūrā, iepretim Bārnstaplas līcim, Lielbritānijas (Anglijas) teritorija
Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos
Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
Varraja sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidu daļā
Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu vidusdaļā
Erana sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šaurums to šķir no Kintairas pussalas un pārējās Skotijas
Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas
Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.)
Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Elba sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu
Grosborna Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" bijušais nosaukums
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi
fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus
glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos
proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā (_Isles of Scilly_), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru
Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. _Channel Islands_), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
Dienvidsendviču salas salu grupa Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija
Autskerijas salu grupa Norvēģu jūrā (_Out Skerries_), Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
emulģējošie sāļi sāļi, kas reaģē ar sieru olbaltumvielām un veicina siera masas sastāvdaļu vienmērīgu sajaukšanos un viendabīgas masas izveidošanos kausēto sieru ražošanā
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
pastulbs samērā, arī mazliet stulbs
apmaut Samulsināt, apstulbināt
uzmaut Samulsināt, apstulbināt
merokoksalģija Sāpes augšstilbā un gūžas locītavā
tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā
sapfiskā Sapfiskā strofa - sengrieķu dzejnieces Sapfo (Sapfojas) izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem
sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
sarkanūsainais bulbuls sarkanvaigu bulbuls
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum")
sastubt Sastulbt
Albiorikss Saturna pavadonis ("Albiorix"), vidējais attālums no planētas - 1618200 km, izmēri - 32 km
Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem
baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba")
soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
krustvārdu savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
žilbtin savienojumā ar "žilbt" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu
fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai
Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_)
kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu
Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī
Britānija Senās Romas province (1. - 5. gs.) Lielbritānijas salā
Sapfo strofa sengrieķu dzejnieces Sapfo izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas
anakrūza Sengrieķu metrikā - zilbes pirms pirmā ritmiskā pacēluma
pankti Senindiešu metrikā piecrindu pantā sillabiski organizēts astoņzilbju pantmērs
gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m)
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes
cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
acteku raksts sens piktogrāfisks raksts, kurā ir zīmes arī fonētiskai vārdu vai zilbju apzīmēšanai
Svētā Džordža šaurums Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju
Dienvidu kanāls Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven")
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanās augstākajā līmenī
septiņzilbju Septiņzilbīgs
seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā
serumalbumīns Seruma albumīnu frakcija
postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6
sešzilbju Sešzilbīgs
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
Gulbis SIA "E. Gulbja Laboratorija"
Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu
Iris sibirica Sibīrijas skalbe
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
ziedīni Sīkas, sarecējuša olbaltuma daļas pienā
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso)
kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s
perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā
baltā sinepe sinepju suga ("Sinapis alba"), Latvijā adventīva
Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
baltmatainais sīpols sīpolu suga ("Allium albopilosum")
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
miecskābe Skābe, kas sarecina olbaltumvielas
neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu
emalja skābju izturīgs gaismjutīgs hroma albumīna slānis, līme, sveķi utt., ko izmanto klišeju izgatavošanā
skaitāmpantiņš Skaitāmais pantiņš - vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums
šķelpe Skalbe
zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
šķelpone Skalbe; zilais īriss
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa
kalavēji Skalbes
kāreļi Skalbes
skalbji Skalbes
skaldes Skalbes
skalpji Skalbes
iris Skalbes, arī īrisi
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skalbīte skalbis^2^ (1)
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
iridaceae Skalbju dzimta
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata")
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
iridales Skalbju rinda
purva skalbe skalbju suga ("Iris pseudacorus")
Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama
skandēt skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm
Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks
nezilbiska skaņa skaņa, kas nespēj veidot zilbes kodolu
zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu; latviešu valodā šādas skaņas ir patskaņi, divskaņi, skaneņi
sonants skaņa, kas veido zilbi; skanenis (1)
skanenis skaņa, kas veido zilbi; sonants
ceses skaņas "do dublbenol" apzīmējums burtu notācijā
eses skaņas "mi dublbemol" apzīmējums burtu notācijā
uzskaņa skaņas pacēlums (uzsvērtā zilbe pantpēdā)
ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass
singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam
burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā
dilbāt Skriet; dilbt
Skulberģe Skulberģi - 19. gs. lietots nosaukums
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Slava Slau - pilsēta Lielbritānijā
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; aplams; stulbs
pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu)
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
Solsberi Solsberija - pilsēta Lielbritānijā
patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
silva Spāņu liriskās dzejas četrrindu strofiskā forma, kurā parasti secīgi mijas vienpadsmitzilbju un septiņzilbju rindas, retākos gadījumos astoņzilbju un četrzilbju rindas
komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs)
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi
kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
zilbiskums Spēja veidot zilbes kodolu
bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai
kodīgs Spilgts, žilbinošs
skadrs Spilgts, žilbinošs
baltā spireja spireju suga ("Spiraea alba")
baltziedu spireja spireju suga ("Spiraea albiflora")
tālburātājs Sportists, kas specializējies tālburāšana
baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album")
bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus
Stolben Stalbe
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa
skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
baltrīkles tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scelorchilus albicollis")
sterliņš sterliņu mārciņa - Lielbritānijas naudas pamatvienība
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss
baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis")
Stīgu ezers Stigu ezers Jaungulbenes pagastā
šina Stilba kauls
stalte Stilba kauls
stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta
dendrostilbella Stilbellu dzimtas ģints
echinobotrium Stilbellu dzimtas ģints
graphium Stilbellu dzimtas ģints
isaria Stilbellu dzimtas ģints
isariopsis Stilbellu dzimtas ģints
stysanus Stilbellu dzimtas ģints
tilachlydium Stilbellu dzimtas ģints
trichurus Stilbellu dzimtas ģints
stilbellales Stilbellu rinda
cilkas Stilbi
demzas Stilbi
dimzeles Stilbi
heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
tilbot Stilbot, ātri iet
stilkāt Stilbot, iet
ceica Stilbs
dilbs Stilbs
ilmiķis Stilbs
stilba Stilbs
stubulne Stilbs
tilbs Stilbs
stulms Stilbs (rokai vai kājai)
stilms Stilbs, liels
stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku
koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas
činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs
kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji
disilabija Stostīšanās veids, kurā grūti izrunāt kādu noteiktu zilbi
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti
plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti
bubais Stulbais
Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā
Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā
stulbuma ģēnijs stulbenis
atsaldenis Stulbenis
atsaldētais Stulbenis
globis Stulbenis
stulbene Stulbenis
stulbiķis Stulbenis
stulbulis Stulbenis
priduraks Stulbenis, idiots, muļķis
stulboņa Stulbenis; stulbene
Stulbais ezers Stulbezers, ezers Ances pagastā
Stulbais ezers Stulbezers, ezers Sēmes pagastā
plumpi Stulbi
stulbums Stulbība (2)
stulbīši Stulbiņi
Stulbu ezers Stulbis, ezers Plāņu pagastā
atsaldēts Stulbs
dirsts Stulbs
štulbs Stulbs
ulbs Stulbs
stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks
mylyns stulbs cilvēks
afoņa Stulbs cilvēks
putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka
stulbenis stulbs dzīvnieks, parasti zirgs
sturbs Stulbs, dulns
biezs Stulbs, dumjš
dulbs Stulbs, dumjš
stumbrs Stulbs, dumjš
debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai)
dulbausis Stulbs, muļķis
dulbis Stulbs, muļķis
tupisms Stulbums
tupums Stulbums
ablepsija Stulbums, prāta vājums
gulbinieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Gulbine" iedzīvotāji
gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
luri Sudānas nēģeru cilts Ugandā starp Alberta ezeru un Vadelaju
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods
bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver
svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā
štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām
Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes
Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā
Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā
Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_)
Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. _North Channel_), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m
mēslene šīs dzimtas ģints ("Bolbitius")
labulbēnija šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti
baltpieres māņēzelītis šīs dzimtas suga ("Jaera albifrons")
plīvurpūce šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm
lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa
labulbēnija šīs rindas dzimta ("Laboulbeniaceae")
stilbella šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu
Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums
Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero")
šķelbrēks Šķelbete
šķelbrete Šķelbete
pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām)
šķidrumu drahma šķidrumu tilpuma mērvienība ASV un Lielbritānijā; 1/8 šķidrumu unces; 1 fl dr (US) = 3,6966 ml; 1 fl dr (UK) = 3,552 ml
kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l)
mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
Schkilbany Šķilbēni
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā
dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji
dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji
Jāņuciems Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" nosaukuma variants
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski
Šķilbēni Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbani" nosaukuma variants
šķilbēnieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbēni" iedzīvotāji
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski
sinekfonēze Šķirtu vārdu, silbju vai vokāļu savilkums lasot un runājot
Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
gaišais šņibītis šņibīšu suga ("Calidris alba")
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
Abderhaldens Emīls šveiciešu bioķīmiķis, fiziologs; atklājis organisma spēju reaģēt uz visniecīgāko injicēto svešas olbaltumvielas daudzumu
trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā)
supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija)
bezatomu tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs
ketogēns tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti
grafisks tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.) - par rakstu zīmēm
albīns tāds, kam ir albīnisma pazīmes
četrzilbīgs tāds, kam ir četras zilbes
divzilbīgs tāds, kam ir divas zilbes
garstilbains tāds, kam ir garas kājas, gari stilbi
pieczilbīgs tāds, kam ir piecas zilbes
septiņzilbīgs tāds, kam ir septiņas zilbes
sešzilbīgs tāds, kam ir sešas zilbes
monosillabisks tāds, kam ir tikai viena zilbe; vienzilbes
trīszilbīgs tāds, kam ir trīs zilbes
vairākzilbīgs tāds, kam ir vairākas zilbes
intertrohantērisks tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem)
koksofemorāls tāds, kas attiecas uz augšstilbiem un gurniem
ingvinokrurāls tāds, kas attiecas uz cirksni un augšstilbu
prealbuminūrisks tāds, kas bijis pirms albuminurias iestāšanās
tautosilabisks tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē
tautosillabisks tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē
albīnisks tāds, kas ir albīns
žiblis tāds, kas ir apžilbināts; zirgs ar vienu aci
heterosillabisks tāds, kas ir citā zilbē (parasti par skaņu)
neartikulēts tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos)
nezilbisks tāds, kas neveido zilbes centru (par skaņu)
vienzilbīgs tāds, kas sastāv no vienas zilbes
anabolisks tāds, kas veicina olbaltumvielu sintēzi
zilbisks tāds, kas veido zilbes centru (par valodas skaņām)
žilbinošs tāds, kas žilbina
žilbīgs tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts
sievisks tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta
vīrisks tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe (par atskaņām)
katalektisks tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu)
atombrīvs tāds, kurā nav kodolieroču, kodolreaktoru; kodolbrīvs
afigel tāds, kurš zaudējis spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbis
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
tāljūras kapteinis tālbraucējs kapteinis
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
garstilbis tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi
vāravs tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis
sereri tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms
albāņi tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie
aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
vaji tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms)
nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
baņori tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti
maltieši tauta, Maltas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, runā maltiešu valodā, ticīgie - katoļi
velsieši tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji
zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu
Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai
polivinilacetāli Termoplastiski polimēri, ko iegūst, polivinilspirtu kondensējot ar aldehīdiem (piem., polivinilformāls, polivinilbutirāls)
atvērto durvju doktrīna tika izvirzīta ASV notās Lielbritānijai, Vācijai, Krievijai, Japānai u. c. valstīm 1899. g.; ASV prasīja amerikāņu kapitālam vienādas tiesības citu lielvalstu ietekmes sfērās Ķīnā
apzibt tikt apžilbinātam
apzilbēt tikt apžilbinātam
aizžilbt tikt apžilbinātam (no spožuma)
apzilbt tikt apžilbinātam ar spilgtu gaismu uz īsu mirkli
apspulgāt tikt nejauši apžilbinātam (ar spilgtu gaismu)
purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns
pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns
stidilbe Tilbīšu suga
upes tilbīte tilbīšu suga ("Actitis hypoleucos syn. Tringa hypoleucos")
tumšā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa erythropus"), Latvijā caurceļotāja
lielā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa nebularia"), Latvijā caurceļotāja
meža tilbīte tilbīšu suga ("Tringa ochropus")
dīķa tilbīte tilbīšu suga ("Tringa stagnatilis"), Latvijā sastopama nelielā skaitā
pelēkā tilbīte tilbīšu suga ("Xenus cinereus"), Latvijā sastopama nelielā skaitā
titilbis Tilbīte
vistadille Tilbīte
vitilbis Tilbīte
tildars Tilbīte ("Tringa cinclus")
tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus")
tringa Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
xenus Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā
baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza
Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
viperīns Toksalbumīns odžu indē
kurcīns Toksalbumīns, rīcina analogs kurkasa sēklās
toksalbumīns Toksisks albumīns mikroorganismos, augos vai dzīvniekos
taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm
kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas
aklināšana Traucējumi, kurus izraisa, lai pretiniekam traucētu novērošanu, aizdūmojot, aizmiglojot vai apžilbinot ar artilērijas uguni
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju
Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija)
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē
pseudokumols Trimetilbenzola izomērs, kas atrodams akmeņogļu darvas frakcijā
trikolors Trīskrāsu karogs, sevišķi zilbaltsarkanais franču karogs un zaļbaltsarkanais itāļu karogs, ar stateniskiem krāsu laukiem
antibakhs Trīszilbīga antīka pantpēda, pirmās 2 zilbes garas, trešā īsa
amfimakrs Trīszilbīga pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes vidū
trīszilbju Trīszilbīgs
trijzilbju Trīszilbju
choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā
pundurtrusis Trušu šķirņu grupa ar mazu dzīvmasu (līdz 1,6 kg), ķermeņa garumu līdz 26 cm, platu pieri un purnu, izvalbītām acīm; apmatojuma krāsa dažāda
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
tulbaghia Tulbāgijas
violetā tulbāgija tulbāgiju suga ("Tulbaghia violacea")
Tringa erythropus tumšā tilbīte
tilviķis Tumšā tilbīte ("Trynga erythropus")
melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
arnauti Turku nosaukums albāņiem
transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu
horismoskops U veida mēģene, ko lieto olbaltumu noteikšanai urīnā; vienam no diviem mēģenes zariem ir melna aizmugure, pret kuru viegli saskatāmas olbaltumu duļķes skābes un urīna saskares vietā
ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha
Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve
Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha
Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha
Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm)
Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha
Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha
Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis
Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
Stubbensee Ulbroka
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
Devoli upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
Semani upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā
Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
Brēgencerahe upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā
Jizera upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
Laba upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece
Orlice upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka
Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī
Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī
Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā
Bafalo upe Kanādā (_Buffalo River_), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, ietek Bafalo ezerā
Olbani upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī
Kenogami upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
Ogoki upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
Petito upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera
Sleiva upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces
Betlkrīka upe Kanādā un ASV Milkas kreisā krasta pieteka Montānas štatā, izteka Albertas provinces dienvidaustrumos, šķērso Saskačevanas provinci
Berikrīka upe Kanādā, Albertas provincē, Redīras labā krasta pieteka
Betla upe Kanādā, Albertas un Sakaševanas provincē, Saskačevanas kreisā krasta pieteka
Vele upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele
Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
Trenta upe Lielbritānijā (_Trent_), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā
Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
Vitema upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
Tīsa upe Lielbritānijā, Anglijā, ietek Ziemeļjūrā pie Midlsbro
Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
To upe Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalā, ietek Bārnstalpas līcī
Aidla upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
Dava upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
Sora upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka
Dērventa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas kreisā krasta pieteka
Vorfa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas labā krasta pieteka
Veiveni upe Lielbritānijā, Anglijas austrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Loustoftas
Eksa upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī
Vīra upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Sanderlenas
Ribla upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ietek Īrijas jūrā starp Blekpūlu un Sautportu
Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
Tvīda upe Lielbritānijā, Skotijā un Anglijā, lejtecē \~25 km ir Skotijas un Anglijas robežupe, bet pēdējie \~5 km Anglijā, ietek Ziemeļjūrā
Findhorna upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Marifērtā
Dī upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas dienvidu nomales
Dona upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas ziemeļu nomales
Speja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā, nedaudz uz austrumiem no Marifērta
Forta upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras Fērtoforta līcī
Teja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras līcī Fērtoftejā
Ērna upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī
Nita upe Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, ietek Solvejfērtā
Kesli upe Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, izteka Saterlendas rietumos, ietek Dornofērtā salas austrumos
Dī upe Lielbritānijā, Velsā un Anglijā, lejtecē atsevišķos posmos arī to robežupe, ietek Īrijas jūrā
Taui upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Bristoles līcī
Taivi upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Kārdiganas līcī pie Kārdiganas
Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī
Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
Tērso upe Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, ietek Pentlendfērtā, šī jūras šauruma dienvidrietumos
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
Elde upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km
Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
Ilmenava upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka
Mulde upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei
Oste upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km
Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
Zāle upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos
Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km
Nekāra upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu
Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Actilis hypolleucos upes tilbīte
Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms
Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Lizuma pilskalns Uriekstes pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ušura ezers Ušurs, ezers Jaungulbenes pagastā
Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
nodurnēt uz brītiņu apstulbt
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
saistītais uzsvars uzsvara sistēma, kurā vārdauzsvars ir saistīts ar noteiktu zilbi
akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē
likt uzsvaru uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi)
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos)
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread"
gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji
Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums
antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem
daudzzilbīgs Vairākzilbīgs
daudzzilbju Vairākzilbju
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
valacis Valbacis
valbīties Valbīt acis; bolīties (2)
zvalbīt Valbīt, bolīt
žvalbstīt Valbīt, bolīt
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm)
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis)
savalbīt Valbot sagriezt (acis)
zilbes intonācija (arī akcents) valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi
tonēma Valodas prosodiskais funkcionālais elements, kas spēj mainīt zilbes vai vārda intonējumu
intonēšana Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu)
skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; fonogrāfiskā rakstība
fonogrāfiskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus – zilbes un skaņas; skaniskā rakstība
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda)
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
Centrālāfrikas Republika valsts Āfrikā, platība 622984 km^2^, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), 14 prefektūru, 2 ekonomikas prefektūras, 1 komūna, valodas: sango, franču, ubangi, fulbu; galvaspilsēta - Bangi
Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
Nāciju Sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību
SDR grozs valūtu grupa, kurām bija (1993.-2004. g.) piesaistīts Latvijas lats; to veido: ASV dolārs (45%), eiro (29%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Japānas jena (15%)
atvērta zilbe vaļēja zilbe
pele-mele Vaniļas krēms ar zemeņu vai jāņogu želejas un olbaltuma putām
jubilācija Vārda pēdējās zilbes ilgstoša, gavilējoša izdziedāšana kristiānisma kulta mūzikā
haploloģija Vārda saīsināšana, kur no divām līdzās esošām vienādām zilbēm saglabā tikai vienu (piemēram, mineraloģija < mineraloloģija)
brīvais uzsvars vārda uzsvara sistēma, kurā uzsvars nav saistīts ar kādu pēc secīguma noteiktu zilbi
galvenais uzsvars vārda uzsvars, kas izceļ vienu zilbi vairāk par citām
oksotons Vārds ar akcentu uz beidzamās zilbes
perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta)
paroksitons Vārds, kam ir uzsvērta otrā zilbe no beigām
proparoksitons Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām
baritons Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe
properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
griežas Vārds, kas izsaka stulbumu, piem.: tev jau griežas
vairākzilbju vārds vārds, kuru veido vairāk nekā viena zilbe
vienzilbes vārds vārds, kuru veido viena zilbe
fonētiskais vārds vārdu savienojums, kurā uzsvērta ir tikai viena zilbe
zilbjpārdale Vārdu zilbjdales pārveidojums, kas nepieciešams pēc teksta lappušu formāta vai rindiņas platuma maiņas
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai
baltvēdera krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus albus")
sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums
toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
kustode Vecās grāmatās katras lappuses apakšējā malā zem teksta iespiests nākošās lappuses pirmais vārds vai zilbe
Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā
Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums
džagati Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 12 zilbēm katrā rindā
anuštubhs Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 8 zilbēm katrā rindā
metrizēt veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem
veļboms Velbomis
vilbomis Velbomis
brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis
Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
pilberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
pilsberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
baltā veratre veratru suga ("Veratrum alba")
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā
sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā
asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā
Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi
Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
Keitnesa vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļaustrumu stūrī, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
Saterlenda vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
Rosa vēsturisks novads Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā, dienvidos no Saterlendas aptuveni līdz Inera šaurumam un Marifērtam
Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
putubetons Vieglbetons - betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru
indikāns viela, kas dzīvos organismos izveidojas no olbaltumvielu sairšanas produktiem
koloīds viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete
abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
miecviela viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā
antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību
koloīdi vielas, kas nekristalizējas, piemēram, olbaltumvielas, ciete
anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi
anaboliskās vielas vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi, anabolikas
Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
antialbumoze viena no albumozēm, kuras veidojas no albumīna kuņģa gremošanas procesā; tālāk pārvēršas antipeptonā
Drošības padome viena no ANO vadošajām institūcijām, kuras uzdevums ir veicināt starptautisko mieru un drošību; pastāvīgie pārstāvji: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna
Skotija viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra
primīns viena no olbaltumvielām, ko satur daži augi
gavoļani viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru
mikrosomas viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē
platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
proteīns vienkārša olbaltumviela, dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu
metrs vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa
hercogs viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls
lielakauls viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem
Akrotiri viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali)
Dekelija viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali)
heterotons viens no diviem vai vairākiem vienādi rakstāmiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem ar dažādu zilbes intonāciju
prezbiteriānisms viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
urīnskābe viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem
leucīns viens no sen pazīstamiem olbaltumu dziļākiem sairšanas produktiem, kas vēlāk atzīts par alfa-amino-izo-kapronskābi
do viens no septiņiem skaņu, nosaukumiem zilbju notācijā; atbilstošā skaņa
vienzilbes Vienzilbīgs (1)
monosillabisms Vienzilbīgums
kājgals vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls
Balkanu kalnu parks Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts, dabas parks, izveidots 2002.gadā, atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā
Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
viktoriānisms Viktoriānisma laikmets - 1837.-1901. g. - Lielbritānijas un Īrijas karalienes Viktorijas valdīšanas laiks
viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus")
Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Bilbergia x windii Vinda bilbergija
Tulbaghia violacea violetā tulbāgija
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
gulbins vīriešu kārtas gulbis
spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā)
hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m
Bērka kalns virsotne Kanādā, Albertas provinces dienvidrietumos, augstums - 2540 m
Bihors virsotne Rumānijā, Bihori kalnos, uz Bihori un Albas žudeca robežas, augstums - 1849 m
Bercēliusa kalns virsotne Svalbārā, Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Bellsunna līča dienvidu krasta, augstums - 1205 m
nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes
kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām
dulburība vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
stulbums vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1)
stulbība vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1)
vienzilbīgums vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
vienzilbīgums vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
žilbīgums vispārināta īpašība --> žilbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ķimbulis Vistas kājas stilbiņš
Lymnocryptes minimus vistilbe
vistilbis Vistilbe
vistilbs Vistilbe
vititilbis Vistilbe
lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā
baltais vītols vītolu suga ("Salix alba")
puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids
X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru
stilbenieks Zābaks ar gariem stilbiem
zelba Zalba
hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas
edogonija zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Oedogoniaceae"), 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis; no šīs dzimtas ģints "Bulbochaete" 97 sugām Latvijā konstatētas 25 sugas
haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām
aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā
ūza Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu
ūze Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs
kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
Albinas rags zemesrags Angolā (_Albina, Ponta_), Namibes provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
Hermaness zemesrags Anstas salas ziemeļos, Šetlendas salu, un līdz ar to arī Skotijas un Lielbritānijas, galējais ziemeļu punkts
Gelovejas rags zemesrags Īrijas jūras ziemeļos, Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, pussalas, starp Ziemeļu šaurumu un Lūsa līci, dienvidu galā
Bēringa rags zemesrags Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijās, Viktorijas salas dienvidrietumos, Prinča Alberta līča dienvidrietumu piekrastē
Stārta rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča rietumos, iesniedzas Lamanšā (Angļu kanālā)
Hārtlenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Ķeltu jūrā, Bārnstaplas līča dienvidrietumos
Flemboroheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas austrumu piekrastes izvirzījums Ziemeļjūrā, ziemeļaustrumos no Bridlingtonas
Portlendas rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Laima līča austrumos, iesniedzas Lamanšā (Angļu kanālā)
Lizarda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, izvirzījums Kornvolas pussalas dienvidos, kas norobežo Mauntas līci
Lendsenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas galējais rietumu punkts, Ķeltu jūras dienvidaustrumos un Lamanša (Angļu kanāla) ziemeļrietumos
Bīčiheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvirietumos, Austrumsaseksas grāfistē, Lamanša (Angļu kanāla) krastā
Sentbīsheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu krastā
Rovanesa rags zemesrags Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos
Oa rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Ailejas salas dienvidos
Kintairas rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu gala izvirzījums Ziemeļu šaurumā
Kinērdheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Sentebsheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Bareuheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, iesniedzas Īrijas jūrā starp Lūsa un Vīgtaunas līci
Faifness zemesrags Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iesniedzas Ziemeļjūrā starp Fērtofteju un Fērtofortu
Sentdeividsheds zemesrags Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentdžordža šauruma austrumos
Sentdžonsa rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Gerona rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļas izvirzījums Ziemeļu šaurumā, Lārnas apgabala ziemeļos
Benbeinheds zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļos, Moilas apgabala ziemeļrietumos
Rata rags zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļrietumos, Skotijā
Dankansbiheds zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļrietumos, ziemeļos to apskalo Pentlendfērts, bet rietumos Ziemeļjūra
Tārbatness zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu daļā, Skotijas ziemeļu daļas rietumos, starp Dornohfērta un Marifērta jūras līci
Stretipoints zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu gala vidusdaļā
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls
aizzibināt Zibot, zibsnījot apžilbināt
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos
baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums
melnkāji Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pieder pie algonkinu valodu grupas; dzīvoja Kanādas rietumu un ASV ziemeļu daļā; rezervāti Montānā un Albertā
unionisti Ziemeļīrijas Unionistu partija (aizstāv ūniju ar Lielbritāniju); šās partijas biedri
Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē (_The Wash_), garums - 26 km, platums pie ieejas - 23 km, garums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h
Grempjanu kalni Ziemeļskotijas kalnienes dienvidu daļa (angļu val. "Grampians"), augstākie kalni Lielbritānijā, garums - \~250 km, platums - 100 km, augstākā virsotne - 1343 m
Cygnus cygnus ziemeļu gulbis
balsiens Zilbe
zilbju Zilbe
smagā zilbe zilbe, kas beidzas ar garu patskani, divskani, vienu vai vairākiem līdzskaņiem
vieglā zilbe zilbe, kas beidzas ar īsu patskani; arī zilbe, kuras ritma daļā ir tikai viena relatīvā laika vienība
slēgta zilbe zilbe, kas beidzas ar līdzskani
vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani
īsā zilbe zilbe, kuras kodolā nav gara patskaņa, divskaņa vai diftongiska savienojuma
garā zilbe zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums
zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola
zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola
zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums
cirkumflekss Zilbes intonācija (zilbes akcents), ko apzīmē ar šo zīmi
lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta
metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā
uzsvars Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1)
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā
indiešu raksts zilbju raksts; senākie uzraksti no 3.-2. gt. p. m. ē., šķir 3 atzarus ziemeļu (devanāgari u. c.), dienvidu (granta un tā varianti), dienvidaustrumu (birmiešu, singalu, khmeru u. c.)
sillabifikācija Zilbju robežu noteikšana; dalīšana zilbēs
dalīšana zilbēs zilbju robežu noteikšana; sillabifikācija
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dziļāka satura
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā
mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
dupenis Zivju baidāmais, dalba, dukurs
sīpoliņu zobainīte zobainīšu suga ("Dentaria bulbifera")
zobins Zobainīte ("Dentaria bulbifera")
melbārdēni Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
melbārdēnieši Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
Sadors zvaigzne Gulbja zvaigznājā (γ), tās tuvumā atrodas spēcīgs radiostarojuma avots
skulbināt Zvanīt; skulbēt
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba
žilbs Žilbīgs, arī žilbinošs
žilba Žilbīgums
zilbēt Žilbināt
zilbt Žilbināt
žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums
žeibt Žilbt
žibt Žilbt
žirbt Žilbt
žulbt Žilbt
raibā krāšņžubīte žubīšu dzimtas suga ("Pytilia melba")
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu
Bihora žudecs Rumānijas rietumu daļā, robežojas ar Satu Mares, Selažas, Klužas, Albas un Aradas žudecu, kā arī ar Ungāriju

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lb.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2026

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: