Paplašinātā meklēšana
Meklējam cens.
Atrasts vārdos (103):
- cens:1
- censs:1
- censt:1
- ucens:2
- ucens:1
- censle:1
- censme:1
- bucens:1
- ercens:1
- gūcens:1
- kacens:1
- kacens:2
- kucens:1
- kūcens:1
- lecens:1
- līcens:1
- locens:1
- ļacens:1
- ļecens:1
- picens:1
- pucens:1
- rūcens:1
- sūcens:1
- ticens:1
- vucens:1
- censība:1
- censīgs:1
- censlis:1
- censors:1
- censūra:1
- apocens:1
- duncens:1
- izacens:1
- kalcens:1
- kaucens:1
- koncens:1
- kulcens:1
- kurcens:2
- kurcens:1
- plācens:1
- pulcens:1
- smicens:2
- smicens:1
- spicens:1
- trūcens:1
- vilcens:2
- vilcens:1
- incenss:1
- izcenst:1
- Mcenska:1
- censeles:1
- censonis:1
- censties:1
- censulis:1
- atlicens:1
- izticens:1
- kluicens:1
- pluncens:1
- slaucens:1
- sacensis:1
- censeklis:1
- censonība:1
- atvilcens:1
- varmācens:1
- circenses:1
- recensija:1
- sacensība:1
- sacensīgs:1
- sāncensis:1
- sāņcensis:1
- uzcensīgs:1
- Ancenskaja:1
- incensatio:1
- izcensties:1
- līdzcensis:1
- pacensties:1
- sacensonis:1
- sacensties:1
- sāncensība:1
- Jercenskaja:1
- lecensvārki:1
- Marcenskaja:1
- pārcensties:1
- Rencenskaja:1
- Setcenskaja:1
- Viļcenskaja:1
- līdzcensonis:1
- pasacensties:1
- sasacensties:1
- pārsacensties:1
- Plaņecenskaja:1
- rektascensija:1
- pirmssacensību:1
- priekšcensonis:1
- starpsacensību:1
- ātrumsacensības:1
- finālsacensības:1
- rodeļsacensības:1
- Novo-Laicenskaja:1
- priekšsacensības:1
- treniņsacensības:1
- meistarsacensības:1
- Staro-Laicenskaja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (906):
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens").
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- Alfa Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens").
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus").
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
- ātrumsacīkstes Ātrumsacensības.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens").
- bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
- purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
- žokejklubs Biedrība, kas sekmē jāšanas sporta attīstību un kontrolē sacensību norisi.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
- kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens").
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens".
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
- censulis Censlis, censonis.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- iekrist kājās censties iekost (par suni).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju.
- izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
- urķēties pakaļ censties noskaidrot.
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- ķert aubē censties piemānīt.
- ķert bebrus censties piemānīt.
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- kantēties klāt censties savaldzināt.
- kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- uzdzinība Centība, censonība.
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
- buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
- batls Cīņa; sacensība.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- kaceniņš Dem. --> kacens.
- ķeceniņš Dem. --> kacens.
- līcaniņš Dem. --> līcens.
- uceniņš Dem. --> ucens 2.
- fektēt Diedelēt; censties iegūt.
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
- mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2).
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens").
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- otrā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir rektascensija un deklinācija.
- ESL elektroniskā programmatūras izplatīšana (angļu "electronic software licensing").
- vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
- zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens").
- krāsainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens var. verrucosus ").
- pūkainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens").
- sarkanīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron erubescens").
- zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
- agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā.
- iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
- Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis").
- juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.).
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
- Deivisa kauss galvenā balva gadskārtējās starptautiskās nacionālo izlašu sacensībās tenisā.
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
- gems Geims, sacensību daļa tenisā.
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens").
- spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius").
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens").
- bālganais grīslis grīšļu suga ("Carex pallescens").
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- bālganais hipns hipnu suga ("Hypnum pallescens").
- zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens").
- kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens").
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- pleķis Iegūta vieta (sacensībās).
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
- fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- paņemt Izcīnīt (sacensībās).
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- koļīties klāt izrādīt uzmanību, censties iedraudzēties.
- finišs Izšķirošā beigu daļa (sporta sacensībās).
- elpēties Izturēt, pūlēties, censties.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- nolasīt no acīm (kādam) kaut ko izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas.
- hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze.
- vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
- stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem.
- derbi Jāšanas sacensību godalga.
- turfs Jāšanas sacensību skrejceļš.
- zirgu spēles jāšanas sporta sacensībām līdzīgs ļoti sens zirgu izmantošanas veids.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- derbijs Jebkuras būtiskas sporta sacensības.
- divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens").
- stumburs Kacēns, kāpostu kacens.
- kūde Kacens, kāpostu kāts.
- strunks Kacens, kāts.
- kūla Kacens, stumbrs (kāpostiem).
- kūlis Kacens, stumbrs (kāpostiem).
- cacans Kacens.
- kecēns Kacens.
- patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens").
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
- kāpostkūlis Kāpostu kacens.
- iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens").
- kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens").
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
- incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
- cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens").
- sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana.
- iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par cīņu, sacensībām).
- paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
- alvijs Kokveida aloje ("Aloe arborescens").
- kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens").
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums.
- komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums.
- ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos, kas notiek reizi četros gados.
- salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
- dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
- rodeo Kovboju veiklības sacensības jāšanā, laso mešanā u. tml.; veiklības sacensības ar motocikliem vai automobiļiem; arī šāda veida izrāde.
- minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas).
- krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens").
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- rudvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis rufescens").
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
- stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
- spēle Lēmumu pieņemšanas modelis dažādās sacensībās un konfliktsituācijās.
- košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens").
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā.
- dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos.
- trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis").
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
- (no)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
- paurēt Mācīties, censties iegaumēt.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
- promēt Mēģināt, censties (ko) darīt.
- izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
- spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
- krastmalu zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus noveboracensis").
- iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
- triāls Motociklistu sacensības šķēršļotā trasē.
- enduro Motosacensību veids - izturības brauciens.
- mototreks Motosporta sacensību treks.
- motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu.
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens").
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- lēkt vai no ādas ārā neatlaidīgi censties ko iegūt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- atkūkāt Neatlaidīgi censties pierunāt, ietekmēt.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nedot mieru ne koka šķirbā neatlaidīgi, izmantojot katru iespēju, prasīt ko, censties ko panākt.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās.
- finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā.
- etaps Noteikta distances daļa (sporta sacensībās).
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- paraolimpiskās spēles olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem.
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- pamerkavāt Pacensties (ko paveikt).
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- pacīsties Pacensties.
- pasacensties Pacensties.
- pastarāties Pacensties.
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- pasadoties Padoties (cīņā, sacensībās).
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja.
- Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- handikaps Pārākums (sporta sacensībās).
- paraolimpiāde Paraolimpiskās spēles - olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem; paralimpiāde.
- rauties Parasti savienojumā ar "sevī": censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- lēkties Parasti savienojumā ar verba "iet" formām: sacensties lēkšanā.
- meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
- dirsu plēst pārcensties.
- pārsacensties Pārcensties.
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
- laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost.
- apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
- veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās.
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
- lauzt sev ceļu pārvarot lielas grūtības, censties panākt sev ko vēlamu, gūt panākumus.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
- izstiepties Paveikt neiespējamo; pārcensties.
- zīlēt pēc rokas (arī delnas) pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- nagot Pēc kaut kā censties.
- finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
- finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
- finālspēle Pēdējā, izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
- fināls Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās).
- finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
- finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sacensības (sporta sarīkojumā).
- iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
- iedegties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja.
- blāvā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella fulvescens").
- krūmveida perilla perillu suga ("Perilla frutescens").
- skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- kroņa numurs piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus.
- starts Piedalīšanās, parasti sporta, sacensībās.
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- submitēt Piedalīties sacensībā vai izsolē; piegādāt.
- sacensties Piedalīties sacensībās (3).
- aizstāvēt (kā) krāsas Piedalīties sacensībās (kādas komandas sastāvā).
- spījot Piedalīties sacīkstēs, sacensties.
- startēt Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
- ķezāties Piekasīties, ķildoties, censties visur izraisīt ķildas.
- sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens").
- iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens").
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- lacans Pika, piciņa; lecens.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- pole position pirmā pozīcija auto- vai motosacensību (it īpaši 1. formulas sacensību) startā.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās).
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- sporta pils plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate.
- regate Plašas (parasti tradicionālas) burāšanas, airēšanas sacensības.
- alpiniāde Plašas alpīnistu sacensības.
- forums Plašas sporta sacensības.
- auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
- pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot.
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- plūties Pūlēties, censties.
- uzcīsties Pūlēties, censties.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
- rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
- balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
- pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
- zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens").
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- rektascencija Rektascensija.
- sirmais retējs retēju suga ("Potentilla canescens").
- 1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- bonifikācija Riteņbraukšanas sportā - laika prēmijas daudzposmu sacensībās.
- Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu.
- kurt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu); kurināt (2).
- kurināt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu).
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- stāravēties Rūpēties, censties.
- konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem).
- konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ.
- aizgūtne Sacensība darbā vai cīņā.
- izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.).
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- handikaps Sacensība, kurā piedalās dažādas kvalifikācijas sportisti; jāšanas (rikšošanas) sacensība, kurā piedalās dažāda vecuma un spēju zirgi.
- virves vilkšana sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- konkurss sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
- aizgūtnība Sacensība, sacensības gars.
- kompetīcija Sacensība.
- sacentība Sacensība.
- veiksma Sacensība.
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- cīņa Sacensības (parasti sportā).
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju.
- sporta tūrisms sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā.
- motosacīkstes Sacensības braukšanā ar motocikliem, motorolleriem.
- rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām.
- hipiskie agoni sacensības braukšanā, jāšanā.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- čempionāts Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai.
- maratons Sacensības ļoti garā distancē.
- ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.).
- ģimniskie agoni sacensības miesas vingrinājumiem.
- mūziskie agoni sacensības mūzikā, dzejā, dejā.
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē.
- (antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas.
- kartings Sacensības šajā sporta veidā.
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās.
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
- sporta spēle sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
- pajūgu sacensības sacensības zirgu sportā - pajūgā jūdz vienu vai divus pārus zirgu, pajūgu vada braucējs, un brauc vēl divi pasažieri.
- frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē.
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- draudzības sacensības sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko).
- pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
- neklātienes sacensības sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos).
- zirgu braukšanas sports sacensības, kurās sportists vada iejūgtu zirgu vai zirgu kopu; šai sporta veidā ietilpst rikšošanas ātruma sacensības un pajūgu sacensības.
- adžiliti Sacensības, kurās suņi rāda savu prasmi un izveicību dažādu šķēršļu pārvarēšanā.
- klātienes sacensības sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacis sacensības.
- sacenes Sacensības.
- geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu.
- džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs.
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
- kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju; spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
- priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
- tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti; pēdējās vietas (sacensībās).
- sacensis Sacensonis, konkurents.
- izskriet līdzi Sacensties (ar kādu).
- kosties Sacensties (ātrumā).
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- adīties Sacensties adīšanā.
- pakosties Sacensties ātrumā.
- braukties Sacensties braukšanā.
- bristies Sacensties brišanā; slēgt derības, kurš dziļāk iebridīs.
- mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties fiziskajā spēkā.
- gulēties Sacensties gulēšanā.
- kliegties Sacensties kliegšanā.
- mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
- skrieties Sacensties skriešanā.
- rambāt Sacensties sporta spēlēs.
- izastiepties Sacensties stiepšanā.
- svilpties sacensties svilpšanā.
- švilpties Sacensties svilpšanā.
- sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
- kapāties Sacensties.
- mācoties Sacensties.
- sacīkstīties Sacensties.
- sacīnīties Sacensties.
- sacīsties Sacensties.
- samačoties Sacensties.
- sasacensties Sacensties.
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- rivalitāte Sāncensība (parasti sabiedriskajā dzīvē); arī konkurence.
- rivalizēt Sāncensim būt, sacensties.
- sacensonis Sāncensis, konkurents.
- līdzcensonis Sāncensis.
- līdzgribis Sāncensis.
- rivalis Sāncensis.
- sāņcensis Sāncensis.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (2).
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- kīna Saspīlētība, sasprindzinājums, sacensība.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē; arī cīkstēties.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties.
- vilkšana Savienojumā "virves vilkšana": sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk savstarpēju vienošanos.
- olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- žagnīties Sirdīties, sirdīgi censties.
- baltvēderiņi Sirmais retējs ("Potentilla canescens").
- nāves hīts situācija jāšanas vai rikšošnas sacensībās, kad zirgi finiša taisnē nonāk reizē (galva pie galvas).
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci).
- noskriet Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā).
- lintines Skriešanās sacensības.
- līntines Skriešanās sacensības.
- noskriet Skriet un pabeigt skriet (parasti sacensībās).
- rikšoties skrieties, sacensties rikšošanā.
- tecēties Skrieties, sacensties skriešanā.
- dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens").
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta.
- slepināt Slēpt, censties paslēpt.
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās.
- smicis Smicens.
- rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos.
- kaparoties Spārdīties, censties izkulties.
- kapuroties Spārdīties, censties izkulties.
- sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos.
- sparāties sparoties, censties.
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kārtu sacensībām.
- mototrase Speciāli ierīkota trase sacensībām motokrosā.
- treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
- preses birojs speciāls dienests, kas sniedz informāciju par kongresiem, plašām sporta sacensībām u. tml.
- ceturtdaļfināls Spēle sporta sacensībās, kurā noskaidro četrus labākos dalībniekus vai četras komandas.
- tūre Spēles, sacensību posms.
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli, galda spēli (parasti sacensībās).
- červs Spēļu kārts ar sirds attēlu; ercens.
- kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
- izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
- hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.).
- starteris Sportā - tiesnesis, kas dod starta signālu sacensībās.
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- treks Sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu.
- autokross Sporta disciplīna - braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- jahtklubs Sporta organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanu, vindsērfingu u. tml. ūdenssporta veidiem; klubs organizē sacensības, apmāca burātājus utt.
- komandspēle Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā (spēlē).
- komandcīņa Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā.
- komandčempionāts Sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- totalizators Sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātājs zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu.
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- rallijs Sporta sacensības pēc noteikta kustības grafika ar automobiļiem, motocikliem, motorolleriem.
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- nonstops Sporta sacensības vai kāda cita darbība, kas notiek bez pārtraukuma.
- daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- kauss Sporta sacensības.
- mītiņš Sporta sacensību cikls.
- riņķis sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām; [aplis]{s:459}
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- arēna Sporta sacensību vieta.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām; vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
- dublieris Sporta spēlēs - komandas otrais sastāvs, kas sacensībās piedalās paralēli pamatsastāvam.
- automodelisms Sporta veids - automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- aviomodelisms Sporta veids - aviomodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- jāšana Sporta veids - jājamzirgu iejāde un sacensības, jājot ar tiem.
- kuģu modelisms sporta veids - kuģu modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- lidmodelisms Sporta veids - lidmodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem; aviomodelisms.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- modelisms Sporta veidu kopums - dažādu (piemēram, transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
- rallijkross Sporta, standarta un kravas automobiļu sacensības noslēgtā trasē ar grants vai asfalta segumu.
- hat trick sportā: viena spēlētāja trīs vārtu guvumi vienā spēlē; trīs uzvaras vienā sacensību ciklā.
- favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
- parasportists sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs; paraolimpiskais sports.
- autsaiders Sportists vai zirgs, kas nepieder pie sacensību favorītiem; sportists vai komanda, kas ieņem kādu no pēdējām vietām sacensībās.
- favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku.
- Potamogeton longifolius spožā glīvene "Potamogeton lucens".
- komisārs Starptautiskās sporta veida federācijas pārstāvis starptautiskās sacensībās.
- universiāde Starptautiskas studentu sporta sacensības.
- olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- strungs Stiebrs, kāts, stublājs, kacens.
- strungulis Stiebrs, kāts, stublājs, kacens.
- tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- negot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties.
- neģot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties.
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
- mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- Jaungvinejas stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris placens").
- cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- ūjināt Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
- šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- muzikālais medusputns šīs dzimtas suga ("Meliphaga virescens").
- stublājgrauzis Šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens").
- Alnus x hybrida šīs ģints sugas "Alnus x pubescens" nosaukuma sinonīms.
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
- ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
- gandarījuma brauciens tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- liels Tāds, kas ir nozīmīgs, noris augstā līmenī (par sporta sacensībām, arī mākslu, zinātni).
- gargabala Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- gargabalu Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- pirmssacensību Tāds, kas pastāv noris (neilgi) pirms sacensībām.
- starpsacensību Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacensībām.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
- sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
- neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
- uzvarētājs tas, kas ir pārspējis pretinieku (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- līdzcensis Tas, kas tiecas līdz; sāncensis.
- ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši.
- cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
- mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
- krujāties Tiekties, censties, pūlēties.
- cīties Tiekties, cīnīties, censties.
- arbitrs Tiesnesis sporta sacensībās.
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- zilganā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caerulescens").
- spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
- spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piemēram, kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā).
- treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
- karodziņš Trīsstūrveida vimpelis (parasti ar kātu un pamatni), ko piešķir par nopelniem darbā vai uzvaru sacensībās.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu; ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
- rallijs Ūdenstūrisma sacensību veids.
- UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos).
- samasēt Uzvarēt (kādu, parasti sporta sacensībās).
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1).
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- munstierēt Vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt.
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
- koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās).
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- valodu konkurence valodas kolektīvu sacensība par savas nācijas valodas pārākumu, priekšrocībām vai lietojuma sfērām, piemēram, viena valstiskā veidojuma robežās.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
- atraibīt Vārdojot censties novērst (ko nevēlamu).
- Ribes pubescens vārpainās jāņogas "Ribes spicatum var. pubescens" nosaukuma sinonīms.
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1).
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.).
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- rezultāts veikums, sasniegums (sporta sacensībās).
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- velotriāls Velosacensības, kuru laikā sportistiem jāizbrauc šķēršļota trase, nepieliekot kājas pie zemes.
- individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu.
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
- ciklodroms Velotreks - ovāla sporta būve ar slīpu ceļu riteņbraukšanas sacensībām, arī velodroms.
- nomodināt Veltīgi censties pamodināt.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- punkts vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
- ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
- sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu.
- līdervienība Vienība, komanda, kas (parasti sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- godalgota vieta vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
- placis Vieta (sacensībās).
- motodroms Vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām.
- iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. g. notiek ik pēc četriem gadiem.
- olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- tobogans vizināšanās nolūkam, kā arī ātrumsacensībām nobraucienos no kalna paredzētas koka kamanas.
- paspēle Zaudējums (parasti sacensībās).
- pļavas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum flavescens", arī "Avena flavescens").
- iedzeltenā gailene zeltkāta gailene ("Cantharellus lutescens").
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
- Alchelmilla minor zilganā rasaskrēliņa "Alchemilla glaucescens" nosaukuma sinonīms.
- stīplers Zirgs, kas speciāli trenēts jāšanas sacensībām ar šķēršļiem.
- derbijs Zirgu skriešanas sacensības 1600 m vai 2400 m distancē.
- zilais zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Melanotis caerulescens").
- žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cens.