Paplašinātā meklēšana
Meklējam attālināties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (224):
- aizairēties Airējoties attālināties.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aizgunīt Ātri attālināties.
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
- aizauļot Auļojot attālināties.
- aizbaurot Baurojot attālināties.
- aizbēgt Bēgot attālināties.
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
- aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
- aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- aizčabēt Čabot attālināties.
- aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
- aizčīgāt Čīgājot attālināties.
- aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
- aizdārdēt Dārdot attālināties.
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- aizdimdēt Dimdot attālināties.
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot attālināties.
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizblākšķināt Grabot attālināties.
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties.
- aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- aizirties Iroties attālināties.
- aizjāt Jājot attālināties.
- aizjoņot Joņojot attālināties.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- aizkaukt Kaucot attālināties.
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- aizklabēt Klabot attālināties.
- aizskrauktēt Klabot attālināties.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakstēt Klakstot attālināties.
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet.
- aizklīst Klīstot attālināties.
- aizknakšķēt Knakšķot attālināties.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties.
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- aizlēkt Lecot attālināties.
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet.
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizorēt Lēnām attālināties.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
- aizlidināties Lidinoties attālināties.
- aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- aizlīgot Līgojoties attālināties.
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
- aizmeimurot Meimurojot attālināties.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot.
- aizmirgot Mirgojot attālināties.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- aizpeldēt Peldot attālināties.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizplanēt Planējot attālināties.
- aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties; aizplivināties.
- aizplivināties Plivinoties attālināties.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizputeņot Puteņojot attālināties.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- aizrāpot Rāpojot attālināties.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties.
- aizčūlāt Raudot attālināties.
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties.
- aizrausties Raušoties attālināties.
- aizrībināt Rībinot attālināties.
- aizrībēt Rībot attālināties.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties.
- aizripāt Ripojot attālināties.
- aizripēt Ripojot attālināties.
- aizripot Ripojot attālināties.
- aizritēt Ritot attālināties.
- aizrakties Rokoties attālināties.
- aizrūcināt Rūcinot attālināties.
- aizrūkt Rūcot attālināties.
- aizsanēt Sanot attālināties.
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem.
- aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- aizbazūnēt Skaļi raudot attālināties.
- aizskanēt Skanot attālināties.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizskriet Skrienot attālināties.
- aizslēpot Slēpojot attālināties.
- aizglūnēt Slepus (klusām) attālināties.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizslidot Slidojot attālināties.
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
- aizsoļot Soļojot attālināties.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta.
- aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
- aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
- aizsprakšēt Sprakšķot attālināties.
- aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
- aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizstreipuļot Streipuļojot attālināties.
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- aizšķindēt Šķindot attālināties.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
- aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties; aiztarkšēt.
- aizteršķēt Tarkšķot attālināties.
- aiztaurēt Taurējot attālināties.
- aiztecēt Teciņus attālināties.
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- aiztenterēt Tenterējot attālināties.
- aiztinkšēt Tinkšķot attālināties.
- aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties.
- aiztipināt Tipinot attālināties.
- aiztrīsēt Trīsot attālināties.
- aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā).
- aizvirmot Virmojot attālināties; aizvirpuļot.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties.
- aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
- aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu); aizvizēt.
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
- aizzagties Zagšus attālināties.
- aizzeltīties Zeltā mirdzot attālināties.
- aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
- aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
attālināties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV