Paplašinātā meklēšana
Meklējam ģint.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (9911):
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints
- asterias Adatādaiņu tipa ģints
- hydnum Adateņu dzimtas ģints
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon")
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon")
- vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon")
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
- gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon")
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia")
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra")
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
- sarcoptes Akarīdērču grupas ģints
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
- fratercula Alku dzimtas ģints
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
- Alces alces alnis, šīs ģints suga
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints
- Alosa alosa aloza, šīs ģints suga
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus")
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia")
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints
- jodamēba Amēbu ģints
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints
- sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints
- anacardium Anakardiju dzimtas ģints
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
- anfelcijas Ānfeltijas - jūras sārtaļģu ģints
- anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- mangifera Ankardiju dzimtas ģints
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
- coccomyxa Ankistrodesmu dzimtas ģints
- elakatothrix Ankistrodesmu dzimtas ģints
- hyaloraphidium Ankistrodesmu dzimtas ģints
- kirchneriella Ankistrodesmu dzimtas ģints
- nephrochlamys Ankistrodesmu dzimtas ģints
- raphidonema Ankistrodesmu dzimtas ģints
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
- dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva")
- zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana")
- apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa")
- smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum")
- raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola")
- kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda")
- divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata")
- līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus")
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
- aralia Arāliju dzimtas ģints
- kalopanax Arāliju dzimtas ģints
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca")
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
- kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
- oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
- panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera")
- tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus")
- lachnobolus Arcīriju dzimtas ģints
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
- aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga
- arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
- epipremna Ārumu dzimtas ģints ("Epipremnum")
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus")
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- gymnocephalus Asaru dzimtas ģints
- perca Asaru dzimtas ģints
- stizostedion Asaru dzimtas ģints
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga
- naucrates Asarveidīgo kārtas ģints
- perccottus Asarveidīgo kārtas ģints
- pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints
- thunnus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachinus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachurus Asarveidīgo kārtas ģints
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
- cimex Asinsblakšu dzimtas ģints
- oeciacus Asinsblakšu dzimtas ģints
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- garcinia Asinszāļu dzimtas ģints
- mesua Asinszāļu dzimtas ģints
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints
- hoya Asklēpiju dzimtas ģints
- periploca Asklēpiju dzimtas ģints
- hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya")
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
- chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
- lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints
- gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "Asterothyriaceae" ģints
- melaspilea Asku ķērpju ģints
- sagiolechia Asku ķērpju ģints
- sphaerophorus Asku ķērpju ģints
- acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
- arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- porina Asku ķērpju klases ģints
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
- placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
- arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints
- mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
- ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
- plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
- dermatina Asku ķērpju pleosporu dzimtas ģints
- acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- holwaya Asku sēņu ģints
- hypomyces Asku sēņu ģints
- sphaerulina Asku sēņu ģints
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas
- calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
- sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
- sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
- beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints
- lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
- anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
- zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
- zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
- purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne")
- inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
- sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
- dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
- hlorociborija asku sēņu nodalījuma ģints ("Chlorociboria")
- holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya")
- agrenīte asku sēņu nodalījuma ģints ("Microstoma")
- spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania")
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia")
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
- dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
- anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
- bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria")
- ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria")
- daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia")
- kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis")
- graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia")
- zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora")
- koksnene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Hypoxylon")
- hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
- amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
- hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
- schizostoma Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints
- herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
- diplocarpon Askusēņu ģints
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- nemosoma Asmaļu dzimtas ģints
- ostoma Asmaļu dzimtas ģints
- zimioma Asmaļu dzimtas ģints
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
- asparagus Asparāgi - liliju dzimtas ģints
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
- hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints
- thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
- asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- Acipenser sturio Atlantijas store, šīs ģints suga
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis")
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus")
- Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii")
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello
- pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis")
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester")
- sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus")
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis")
- sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
- vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus")
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus")
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
- indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus")
- liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
- balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
- riekstenīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Naucoria")
- skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
- atragene Atragēnes - gundegu dzimtas ģints
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī
- bubalornis Audējputnu dzimtas ģints
- dinemellia Audējputnu dzimtas ģints
- euplectes Audējputnu dzimtas ģints
- philetairus Audējputnu dzimtas ģints
- quelea Audējputnu dzimtas ģints
- vidua Audējputnu dzimtas ģints
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
- drosophila Augļmušu dzimtas ģints
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
- nātre augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
- dzeltenājs augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle
- orhis augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem
- genonīms augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums
- lampsana augu ģints, lapsana
- laktūka augu ģints, salāti
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
- fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- apakšģints augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos
- triba augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
- parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica")
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
- zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina")
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
- coereba Austrumķauķu dzimtas ģints
- geothlypis Austrumķauķu dzimtas ģints
- mniotilta Austrumķauķu dzimtas ģints
- parula Austrumķauķu dzimtas ģints
- protonotaria Austrumķauķu dzimtas ģints
- seiurus Austrumķauķu dzimtas ģints
- setophaga Austrumķauķu dzimtas ģints
- vermivora Austrumķauķu dzimtas ģints
- austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
- agelaius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- dolichonyx Austrumvālodžu dzimtas ģints
- euphangus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- icterus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- molothrus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- psarocolius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- quoscalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- scaphidura Austrumvālodžu dzimtas ģints
- sturnella Austrumvālodžu dzimtas ģints
- xanthocephalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints
- byturus Aveņvaboļu dzimtas ģints
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi
- bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints
- bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints
- campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints
- agrobacterium Baktēriju ģints
- erwinia Baktēriju ģints
- bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem
- asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem
- heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
- aquaspirillum Baktēriju nodalījuma ģints
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium")
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bolabosis Baldriānu ģints augs
- atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints
- ectopistes Baložu dzimtas ģints
- ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- columba Baložu ģints
- klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia")
- meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama
- lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus")
- Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga
- žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints
- trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints
- abies Baltegles - priežu dzimtas ģints
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm
- gonopteryx Balteņu dzimtas ģints
- pieris Balteņu dzimtas ģints
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
- cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
- kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens")
- melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
- melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger")
- tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus")
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna
- pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi
- sasaela Bambusu ģints ("Sasaella")
- helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia")
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns
- porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints
- kyliniella Bangiju klases ģints
- sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
- berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina")
- barbus Barbes - karpu dzimtas ģints
- barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
- barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints
- panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints
- blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints
- chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints
- parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
- kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum")
- brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
- sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum")
- sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans")
- nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
- bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints
- bassia Basijas - balandu dzimtas ģints
- batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena")
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
- klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon")
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum")
- castor Bebru dzimtas ģints
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints
- boletus Bekas - beku dzimtas ģints
- beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
- lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius")
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
- icmadophila Beomicēšu dzimtas ģints
- bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints
- berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints
- ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
- divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
- sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
- lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
- bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
- parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
- ostrya Bērzu dzimtas ģints
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
- ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
- cloeon Betīdu dzimtas ģints
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints
- Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga
- artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints
- ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints
- hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints
- petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints
- ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints
- tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints
- kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints
- pipa Bezmēļu dzimtas ģints
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
- anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints
- aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints
- inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus")
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
- pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia")
- rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera")
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas")
- rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa")
- apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
- braula Bišmušu dzimtas ģints
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
- apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
- pirrhocoris Blakšu kārtas ģints
- aradus Blakšu kārtas mizasblakšu dzimtas ģints
- holcocera Blastobazīdu dzimtas ģints
- catenaria Blastoklādiju rindas ģints
- amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
- blysmus Blizmes - grīšļu dzmtas ģints
- ctenocephalides Blusu kārtas ģints
- ctenophtalmus Blusu kārtas ģints
- paraceras Blusu kārtas ģints
- pulex Blusu kārtas ģints
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem
- ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās
- platypsyllus Blusvaboļu dzimtas ģints
- alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints
- brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- botrydium Botrīdiju dzimtas aļģu ģints
- bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
- elaphomyces Briežtrifeļu dzimtas ģints
- skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus")
- capreolus Briežu dzimtas ģints
- cervus Briežu dzimtas ģints
- rangifer Briežu dzimtas ģints
- rucervus Briežu dzimtas ģints
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā
- lucanus Briežvaboļu dzimtas ģints
- platycerus Briežvaboļu dzimtas ģints
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
- bromelia Bromēliju dzimtas ģints
- ehmeja Bromēliju dzimtas ģints ("Aechmea")
- bilbergija Bromēliju dzimtas ģints ("Billbergia")
- kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
- gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania")
- neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia")
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
- fukuss Brūnaļģu ģints
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
- lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
- neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
- pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
- pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
- zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea")
- oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
- zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
- kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
- rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
- Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii")
- grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
- smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens")
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
- chionaspis Bruņutu apakškārtas ģints
- coccus Bruņutu apakškārtas ģints
- lepidosaphes Bruņutu apakškārtas ģints
- parthenolecanium Bruņutu apakškārtas ģints
- pseudococcus Bruņutu apakškārtas ģints
- noctiluca Bruņvicaiņu ģints
- hypsipetes Bubulu dzimtas ģints
- pycnonotus Bubulu dzimtas ģints
- buxbaumia Buksbaumiju dzimtas ģints
- buxus Bukšu dzimtas ģints
- pachysandra Bukšu dzimtas ģints
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
- mola Bumbzivjveidīgo kārtas ģints
- oceanodroma Burātāju dzimtas ģints
- psila Burkānmušu dzimtas ģints
- altingia Burvjlazdu dzimtas ģints
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
- martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints
- ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
- plutella Cekulkožu dzimtas ģints
- prays Cekulkožu dzimtas ģints
- roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints
- ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
- leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei
- hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
- krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
- thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints
- callithamnnion Cerāmiju dzimtas ģints
- ceramium Cerāmiju dzimtas ģints
- polysiphonia Cerāmiju dzimtas ģints
- rhodomela Cerāmiju dzimtas ģints
- parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
- neoascaris Cērmju apakškārtas ģints
- porrocaecum Cērmju apakškārtas ģints
- toxascaris Cērmju apakškārtas ģints
- toxocara Cērmju apakškārtas ģints
- caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints
- ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
- spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea")
- īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga")
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
- dendronanthus Cielavu dzimtas ģints
- Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
- cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
- pterophyllum Cihlidzivju dzimtas ģints
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās
- athysanus Cikādīšu dzimtas ģints
- chlorita Cikādīšu dzimtas ģints
- cicadella Cikādīšu dzimtas ģints
- diplocolenus Cikādīšu dzimtas ģints
- elymana Cikādīšu dzimtas ģints
- limotettix Cikādīšu dzimtas ģints
- ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints
- columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- ehovīrusi cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
- Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- calocedrus Ciprešu dzimtas ģints
- microbiota Ciprešu dzimtas ģints
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
- gryllus Circeņu dzimtas ģints
- neomys Ciršļu dzimtas ģints
- sorex Ciršļu dzimtas ģints
- suncus Ciršļu dzimtas ģints
- lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm)
- alaemon Cīruļu dzimtas ģints
- cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints
- chersophilus Cīruļu dzimtas ģints
- eremophila Cīruļu dzimtas ģints
- galerida Cīruļu dzimtas ģints
- mirafra Cīruļu dzimtas ģints
- skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon")
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes")
- krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra")
- alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
- citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis
- kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus")
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
- bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
- torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia")
- deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis")
- phacochoerus Cūku dzimtas ģints
- potamochoerus Cūku dzimtas ģints
- sus Cūku dzimtas ģints
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- corvinella Čakstu dzimtas ģints
- pityriasis Čakstu dzimtas ģints
- telophorus Čakstu dzimtas ģints
- krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus")
- rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus")
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
- rudā čakste čakstu ģints suga ("Lanius cristatus")
- lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti
- rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti
- Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus")
- melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti
- maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus")
- garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach")
- sarkangalvas čakste čakstu ģints suga ("Lanius senator")
- ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus")
- svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus")
- Dienvidāzijas čakste čakstu ģints suga ("Lanius vittatus")
- trinema Čaulamēbu kārtas ģints
- nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela")
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints
- baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
- biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
- dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
- gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
- ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- bifora Čemurziežu dzimtas ģints
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
- latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
- bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
- ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās
- eriophyes Četrkājērču kohortas ģints
- oxypleurites Četrkājērču kohortas ģints
- phyllocoptes Četrkājērču kohortas ģints
- peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura")
- egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
- pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
- priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus")
- cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
- anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- natrix Čūsku dzimtas ģints
- čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
- Nerophis ophidion čūskzivs, šīs ģints suga
- dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
- usne dadžu ģints ("Cirsium") lakstaugu senāks nosaukums
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints
- scapholeberis Dafniju dzimtas ģints
- simocephalus Dafniju dzimtas ģints
- Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- zaraine dakrimicēšu dzimtas sēņu ģints ("Calocera")
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica")
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- hermathoe Daudzsartārpu klases ģints
- pygospio Daudzsartārpu klases ģints
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
- Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
- kola dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- nasalis Degunpērtiķu ģints
- ceratotherium Degunradžu dzimtas ģints
- diceros Degunradžu dzimtas ģints
- rhinoceros Degunradžu dzimtas ģints
- buceros Degunragputnu dzimtas ģints
- cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints
- oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus")
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
- delphinus Delfīnu dzimtas ģints
- orcinus Delfīnu dzimtas ģints
- phocoena Delfīnu dzimtas ģints
- dicoccum Demāciju dzimtas ģints
- hormiscium Demāciju dzimtas ģints
- monatospora Demāciju dzimtas ģints
- nigrospora Demāciju dzimtas ģints
- stachybotrys Demāciju dzimtas ģints
- stigmina Demāciju dzimtas ģints
- fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
- botryotrichum Demāciju dzimtas sēņu ģints
- dermatea Dermateju dzimtas ģints
- fabraea Dermateju dzimtas ģints
- mollisia Dermateju dzimtas ģints
- niptera Dermateju dzimtas ģints
- pezicula Dermateju dzimtas ģints
- ploetnera Dermateju dzimtas ģints
- pseudopeziza Dermateju dzimtas ģints
- pseudorhytisma Dermateju dzimtas ģints
- pyrenopeziza Dermateju dzimtas ģints
- tapesia Dermateju dzimtas ģints
- trichobelonium Dermateju dzimtas ģints
- dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- cosmoastrum Desmīdiju dzimtas ģints
- cosmocladium Desmīdiju dzimtas ģints
- desmidium Desmīdiju dzimtas ģints
- docidium Desmīdiju dzimtas ģints
- gymnozyga Desmīdiju dzimtas ģints
- hyalotheca Desmīdiju dzimtas ģints
- oocardium Desmīdiju dzimtas ģints
- raphidiastrum Desmīdiju dzimtas ģints
- sphaerozosma Desmīdiju dzimtas ģints
- spondylosium Desmīdiju dzimtas ģints
- staurodesmus Desmīdiju dzimtas ģints
- tetmemorus Desmīdiju dzimtas ģints
- diaporthe Diaportu dzimtas ģints
- glomerella Diaportu dzimtas ģints
- hercospora Diaportu dzimtas ģints
- melanconis Diaportu dzimtas ģints
- melanconium Diaportu dzimtas ģints
- pseudovalsa Diaportu dzimtas ģints
- sydowiella Diaportu dzimtas ģints
- cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
- cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
- cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas
- diatrype Diatripu dzimtas ģints
- diatrypella Diatripu dzimtas ģints
- eutypella Diatripu dzimtas ģints
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- dirofilārijas Diegveida nematodu ģints
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
- ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- galba Dīķgliemežu dzimtas ģints
- lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints
- radix Dīķgliemežu dzimtas ģints
- limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints
- potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints
- dinobryon Dinobriju dzimtas ģints
- hyalobryon Dinobriju dzimtas ģints
- dinophysis Dinofītaļģu ģints
- exuviella Dinofītaļģu nodalījuma ģints
- gonyaulax Dinofītaļģu nodalījuma ģints
- hemidinium Dinofītaļģu nodalījuma ģints
- woloszynskia Dinofītaļģu nodalījuma ģints
- cerācija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Ceratium")
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi
- chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
- dipsacus Dipsaku dzimtas ģints
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
- asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
- kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
- protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai
- sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs
- čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas)
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
- nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
- argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā
- melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā
- jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia"
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
- pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā
- myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
- tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
- dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem
- tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
- plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
- plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās
- nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints
- nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus")
- amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
- poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
- bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints
- trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
- ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
- ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
- didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
- eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā
- leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi")
- bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora")
- bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
- filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
- šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
- kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
- baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
- arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
- buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu
- ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
- raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
- balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
- klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
- ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
- daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
- prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
- rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
- naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
- ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints
- krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
- āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- arctostaphylos Divdīgļlapju klases ēriku dzimtas ģints
- balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
- sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
- abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
- paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
- siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
- mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
- petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
- diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus")
- evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- oriksa Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Orixa")
- poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus")
- skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
- čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
- brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
- kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
- limnadia Divvākčauļu apakškārtas ģints
- dentipellis Dižadateņu dzimtas ģints
- hericium Dižadateņu dzimtas ģints
- gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
- ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
- arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
- arctium Diždadži - kurvjziežu dzimtas ģints
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
- perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā
- svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
- phrygaena Dižmaksteņu dzimtas ģints
- sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
- sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata")
- paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
- lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera")
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus")
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- anax Dižspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimtas ģints
- aeschna Dižspāru dzimtas ģints
- liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
- reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria")
- iphiclides Dižtauriņu dzimtas ģints
- papilio Dižtauriņu dzimtas ģints
- parnassius Dižtauriņu dzimtas ģints
- izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
- dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
- mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
- dolomedes Dižzirnekļu dzimtas ģints
- pisaura Dižzirnekļu dzimtas ģints
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- aepyceros Dobradžu dzimtas ģints
- bison Dobradžu dzimtas ģints
- bos Dobradžu dzimtas ģints
- oreamnos Dobradžu dzimtas ģints
- ovibos Dobradžu dzimtas ģints
- rupicapra Dobradžu dzimtas ģints
- saiga Dobradžu dzimtas ģints
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas
- grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus")
- doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis)
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- didymella Dotīdeju dzimtas ģints
- dothidella Dotīdeju dzimtas ģints
- endodothella Dotīdeju dzimtas ģints
- rhopographus Dotīdeju dzimtas ģints
- scirrhia Dotīdeju dzimtas ģints
- homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- dothiora Dotioru dzimtas ģints
- dicrurus Drongu dzimtas ģints
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints
- nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints
- tinagma Duglasīdu dzimtas ģints
- hydrodamalis Dugongu dzimtas ģints
- crex Dumbriņvistu dzimtas ģints
- fulica Dumbrvistiņu dzimtas ģints
- gallinula Dumbrvistiņu dzimtas ģints
- rallus Dumbrvistiņu dzimtas ģints
- botaurus Dumpji - gārņu dzimtas ģints
- ixobrychus Dumpju apakšdzimtas ģints
- hybomitra Dunduru dzimtas ģints
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints īpatnis
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
- dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas
- limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints
- spercheus Dūņvaboļu dzimtas ģints
- haematopinus Dūrējutu apakškārtas ģints
- pediculus Dūrējutu apakškārtas ģints
- phthirus Dūrējutu apakškārtas ģints
- haemotipus Dūrējutu kārtas ģints
- xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā
- cuculus Dzegužu dzimtas ģints
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā
- centrotus Dzelkņcikāžu dzimtas ģints
- sargus Dzelkņmušu dzimtas ģints
- stratiomyia Dzelkņmušu dzimtas ģints
- campephaga Dzelkņspalveņu dzimtas ģints
- coracina Dzelkņspalveņu dzimtas ģints
- pericrocotus Dzelkņspalveņu dzimtas ģints
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
- aphrastura Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- certhiaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- synallaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
- chlorosaccus Dzeltenzaļo aļģu ģints
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- lieskeella Dzelzsbaktēriju grupas ģints
- blastocaulis Dzelzsbaktēriju ģints
- hyphomicrobium Dzelzsbaktēriju ģints
- seliberia Dzelzsbaktēriju ģints
- sulfolobus Dzelzsbaktēriju ģints
- toxothrix Dzelzsbaktēriju ģints
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints
- henneguya Dzeļsporaiņu tipa ģints
- baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- jynx Dzilnu dzimtas ģints
- ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām
- succinea Dzintargliemežu dzimtas ģints
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos
- mytilus Ēdamgliemeņu dzimtas ģints
- bulbochaete Edogoniju dzimtas ģints
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
- aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
- akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha")
- kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum")
- jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi
- pedilanta Eiforbiju dzimtas ģints ("Pedilanthus")
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
- eutreptia Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Eutreptiaceae" ģints
- peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints
- rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints
- astasia Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- colacium Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- distigma Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- entosiphon Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- urceolus Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- eunotia Einotiju dzimtas ģints
- eupenicillium Eirociju dzimtas ģints
- eurotium Eirociju dzimtas ģints
- monascus Eirociju dzimtas ģints
- sartorya Eirociju dzimtas ģints
- talaromyces Eirociju dzimtas ģints
- emericella Eirociju dzimtas ģints "Eurotium" nosaukuma sinonīms
- reboulia Eitoniju dzimtas ģints
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij
- discella Ekscipulu dzimtas ģints
- dothichiza Ekscipulu dzimtas ģints
- heteropatella Ekscipulu dzimtas ģints
- skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea")
- nošķeltā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia glandulosa", senāk "Exidia truncata")
- melnā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia nigricans", arī "Exidia glandulosa")
- saplacinātā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia recisa")
- saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina")
- bālganā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia thuretiana")
- exobasidium Eksobazīdiju dzimtas ģints
- šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi
- acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
- corozo Eļļaspalmu rindas ģints
- lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints
- meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
- blechnum Ēnpaparžu dzimtas ģints
- piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē
- acarus Ērču ģints
- hemisarcoptes Ērču kārtas ģints
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
- acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos
- gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu
- aquila Ērgļi - vanagu dzimtas ģints
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- madrone Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus")
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā
- dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi
- enkiante Ēriku dzimtas ģints ("Enkianthus"), dekoratīvi krūmi
- sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas
- piēra Ēriku dzimtas ģints ("Pieris"), ziemcietīgi, dekoratīvi krūmi
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu
- mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum")
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
- fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria")
- halēzija Ēriku rindas ģints ("Halesia"), kokiem līdzīgi dekoratīvi krūmi, ar zvanzveida ziediem un sīkiem, bumbierveida augļiem
- kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī
- jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
- acetobacter Etiķskābes baktēriju ģints
- gluconobacter Etiķskābes baktēriju ģints
- Equus asinus ēzelis, zirgu ģints suga
- ēzeļmāte ēzeļu ģints sievišķais īpatnis, kas radījis pēcnācējus
- Acroloxus lacustris ezera micīte, šīs ģints suga
- aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti
- phacidium Facīdiju dzimtas ģints
- pseudophacidium Facīdiju dzimtas ģints
- sphaeropeziza Facīdiju dzimtas ģints
- coccomonas Fakotu dzimtas ģints
- dysmorphococcus Fakotu dzimtas ģints
- phacotus Fakotu dzimtas ģints
- pteromonas Fakotu dzimtas ģints
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā
- bonasa Fazānputnu dzimtas ģints
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
- coturnix Fazānu dzimtas ģints
- lagopus Fazānu dzimtas ģints
- numida Fazānu dzimtas ģints
- phasianus Fazānu dzimtas ģints
- tetrao Fazānu dzimtas ģints
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts)
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja
- buellia Fisciju dzimtas ģints
- rinodina Fisciju dzimtas ģints
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- craterium Fizāru dzimtas ģints
- diderma Fizāru dzimtas ģints
- fuligo Fizāru dzimtas ģints
- leocarpus Fizāru dzimtas ģints
- physarum Fizāru dzimtas ģints
- physoderma Fizodermu dzimtas ģints
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
- phoenicopterus Flamingu dzimtas ģints
- phlyctidium Fliktīdiju dzimtas ģints
- phlyctochytridium Fliktīdiju dzimtas ģints
- entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
- phlyctis Fliktīdu dzimtas ģints
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
- ceratoneis Fragilāriju dzimtas ģints
- diatoma Fragilāriju dzimtas ģints
- fragilaria Fragilāriju dzimtas ģints
- licmophora Fragilāriju dzimtas ģints
- meridion Fragilāriju dzimtas ģints
- tabellaria Fragilāriju dzimtas ģints
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos
- craterellus Gaileņu dzimtas ģints
- pseudocraterellus Gaileņu dzimtas ģints
- taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus")
- cūkause gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Gomphus")
- pataurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Pseudocraterellus")
- parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
- tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis")
- primula veris gaiļbiksīte, prīmulu ģints suga
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
- bercaea Gaļasmušu dzimtas ģints
- blaesoxipha Gaļasmušu dzimtas ģints
- pseudosarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints
- sarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints
- serotainia Gaļasmušu dzimtas ģints
- wohlfahrtia Gaļasmušu dzimtas ģints
- vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
- plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- aegithalos Garastīšu dzimtas ģints
- Aegithalos caudatus garastīte, šīs ģints suga
- tipula Garkāju dzimtas ģints
- pholcus Garkājzirnekļu dzimtas ģints
- palaemon Garneļu ģints
- nycticorax Gārņu apakšdzimtas ģints
- aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints
- gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints
- recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints
- stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints
- džungļu vērsis gaurs, vēršu ģints savvaļas dzīvnieks
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
- eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma")
- eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum")
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
- svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
- hydnocystis Geneju dzimtas ģints
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- acinonyx Gepardi - kaķu dzimtas ģints
- Acinonyx jubatus gepards, šīs ģints vienīgā suga
- ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
- krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis")
- kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea")
- episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia")
- kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria")
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
- dimerella Gialektu dzimtas ģints
- gyalecta Gialektu dzimtas ģints
- pachyphiale Gialektu dzimtas ģints
- hylobates Gibonu dzimtas ģints
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- ginkgo Ginku dzimtas ģints
- coccomyxa Gleocistu dzimtas ģints
- coenococcus Gleocistu dzimtas ģints
- gloeocystis Gleocistu dzimtas ģints
- palmodictyon Gleocistu dzimtas ģints
- sphaerocystis Gleocistu dzimtas ģints
- thorakochloris Gleocistu dzimtas ģints
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
- exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
- hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
- ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
- pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
- sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
- cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints
- cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints
- colobaea Gliemežmušu dzimtas ģints
- cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints
- litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
- agrolimax Gliemežu klases ģints
- cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints
- vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
- acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints
- arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
- agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
- armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
- arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
- matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
- bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
- akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
- jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
- pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
- perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
- avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu
- kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints
- retinella Gludspolīšu dzimtas ģints
- vitrea Gludspolīšu dzimtas ģints
- zonitoides Gludspolīšu dzimtas ģints
- balaena Gludvaļu dzimtas ģints
- capera Gludvaļu dzimtas ģints
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma")
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata")
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita")
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens")
- arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints
- kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
- badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints
- arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
- mucilago Gļotsēņu nodalījuma ģints
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints
- sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus")
- gnomonia Gnomoniju dzimtas ģints
- gnomoniella Gnomoniju dzimtas ģints
- mamiania Gnomoniju dzimtas ģints
- celtis Gobu dzimtas ģints
- dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās
- goliathus Goliātvabole - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
- genicularia Gonatozigu dzimtas ģints
- gonatozygon Gonatozigu dzimtas ģints
- graphis Grafīdiju dzimtas ģints
- phaeographis Grafīdiju dzimtas ģints
- graphiola Grafiolu dzimtas ģints
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints
- paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā
- neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints
- alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu
- nocardia Grampozitīvo baktēriju aktinomicēšu rindas ģints
- sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints
- actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints
- bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
- lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea")
- dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
- smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
- cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
- rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
- puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
- calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
- velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
- kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
- airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
- brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas
- micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- myocastor Grauzēju kārtas ģints
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
- arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints
- pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
- anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints
- monocystis Gregarīnu klases ģints
- pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints
- tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints
- ips Gremzdgraužu dzimtas ģints
- pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
- idotea Grēvju dzimtas ģints
- saduria Grēvju dzimtas ģints
- chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints
- coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints
- megachile Griezējbišu dzimtas ģints
- osmia Griezējbišu dzimtas ģints
- phytotoma Griezējputnu dzimtas ģints
- entosthodon Griezeņu dzimtas ģints
- physcomitrium Griezeņu dzimtas ģints
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- aegypius Grifi - vanagu dzimtas ģints
- aukuba Grimoņu dzimtas augu ģints ("Aucuba")
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs
- paukši Grīšļaugu dzimtas meldru ģints augi
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
- vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa
- dasypoda Grumbuļbišu dzimtas ģints
- dufouera Grumbuļbišu dzimtas ģints
- macropis Grumbuļbišu dzimtas ģints
- melitta Grumbuļbišu dzimtas ģints
- choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti
- catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints
- ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
- rhizobium Gumiņbaktēriju ģints
- cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
- peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi
- akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa
- septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā
- zaļgandzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus citrinella")
- dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus")
- sarkanpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus pusillus")
- dzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus serinus")
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
- somniosus Haizaivju kārtas ģints
- carcharodon Haizivju kārtas ģints
- lamna Haizivju kārtas ģints
- prionace Haizivju kārtas ģints
- rhincodon Haizivju kārtas ģints
- cetorhinus Haizivju rindas ģints
- pleurocapsa Hamesifonu klases ģints
- xenococcus Hamesifonu klases ģints
- clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
- chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints
- characium Harāciju dzimtas ģints
- coleochlamys Harāciju dzimtas ģints
- hydrianum Harāciju dzimtas ģints
- korshikoviella Harāciju dzimtas ģints
- paradoxia Harāciju dzimtas ģints
- schroederia Harāciju dzimtas ģints
- characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
- ectinosoma Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- harpacticus Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- tachidius Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- harpochytrium Harpohitrīdiju rindas dzimtas "Harpochytridiaceae" ģints
- drepanis Havajputniņu dzimtas ģints
- psittirostra Havajputniņu dzimtas ģints
- nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
- drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes
- chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
- Zeligera hercogīte hercogīšu ģints suga ("Herzogiella seligera")
- dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints
- stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints
- chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
- eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
- gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
- botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
- bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints
- centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
- goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
- bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints
- tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints
- heterotrix Heterotrihu klases ģints
- chaetoceros Hetoceru dzimtas ģints
- chaetophora Hetoforu dzimtas ģints
- draparnaldia Hetoforu dzimtas ģints
- gongrosira Hetoforu dzimtas ģints
- stigeoclonium Hetoforu dzimtas ģints
- cistella Hialoscifu dzimtas ģints
- hyalopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
- hyaloscypha Hialoscifu dzimtas ģints
- lachnellula Hialoscifu dzimtas ģints
- lachnum Hialoscifu dzimtas ģints
- phialina Hialoscifu dzimtas ģints
- psilachnum Hialoscifu dzimtas ģints
- trichopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
- trichopezizella Hialoscifu dzimtas ģints
- clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms
- dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms
- ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm
- Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
- eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints
- camptocercus Hidoru dzimtas ģints
- chydorus Hidoru dzimtas ģints
- chlorohydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm)
- hydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm)
- hydrobia Hidrobiju dzimtas ģints
- lithoglyphus Hidrobiju dzimtas ģints
- cordylophora Hidrozoju klases ģints
- obelia Hidrozoju klases ģints
- lycaon Hiēnsuņu ģints
- crocuta Hiēnu dzimtas ģints
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
- sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum")
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
- posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus")
- sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia")
- sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus")
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
- kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
- brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
- pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
- skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
- samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
- gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas
- amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints
- asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma")
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium")
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium")
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia")
- gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
- melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus")
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
- piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
- kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
- lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria")
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints
- sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
- samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma")
- mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
- cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
- dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
- datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
- smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia")
- pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
- citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia")
- klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis")
- ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea")
- labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
- lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus")
- diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus")
- plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus")
- zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion")
- spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus")
- jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
- lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites")
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
- mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
- egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
- cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
- cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus")
- baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis")
- tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes")
- sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas
- violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum")
- apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis")
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus")
- krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
- rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus")
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
- svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
- korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
- pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- coltricia Himenohēšu dzimtas ģints
- hymenochaete Himenohēšu dzimtas ģints
- inonotus Himenohēšu dzimtas ģints
- onnia Himenohēšu dzimtas ģints
- phellinus Himenohēšu dzimtas ģints
- phylloporia Himenohēšu dzimtas ģints
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums
- coccomyces Hipodermu dzimtas ģints
- colpoma Hipodermu dzimtas ģints
- lophodermium Hipodermu dzimtas ģints
- placyntium Hipodermu dzimtas ģints
- rhytisma Hipodermu dzimtas ģints
- pseudevernia Hipogimniju dzimtas ģints
- hysterium Histēriju dzimtas ģints
- hysterographium Histēriju dzimtas ģints
- chytridium Hitrīdiju dzimtas ģints
- chlorogonium Hlamidomonāžu dzimtas ģints
- gloeomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
- lobomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
- platymonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
- polytoma Hlamidomonāžu dzimtas ģints
- zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens")
- botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints
- chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints
- chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints
- golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints
- micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints
- trebouxia Hlorokoku rindas ģints
- gonyostomum Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- merotrichia Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- vacuolaria Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
- spirulina Hormogonu klases ģints
- stigonema Hormogonu klases ģints
- tolypothrix Hormogonu klases ģints
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
- deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
- kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
- vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums
- funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia")
- funkia Hostu ģints "Hosta" nosaukuma sinonīms
- kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints
- chrysomyxa Hrizomiksu dzimtas ģints
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei
- dactylococopsis Hrookoku klases ģints
- pseudoncobyrsa Hrookoku klases ģints
- synechococcus Hrookoku klases ģints
- coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints
- gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints
- tetrarcus Hrookoku klases zilaļģu ģints
- rhizocarpon Huiliju dzimtas ģints
- geopyxis Humāriju dzimtas ģints
- humaria Humāriju dzimtas ģints
- inermisia Humāriju dzimtas ģints
- neottiella Humāriju dzimtas ģints
- pseudombrophila Humāriju dzimtas ģints
- pulvinula Humāriju dzimtas ģints
- scutellinia Humāriju dzimtas ģints
- puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
- platalea Ibisu dzimtas ģints
- plegadis Ibisu dzimtas ģints
- threskiornis Ibisu dzimtas ģints
- ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
- ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
- streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms
- recurvirostra Īlenknābju dzimtas ģints
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans
- anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- heloderma Indesķirzaku dzimtas ģints
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu
- antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam
- dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora")
- kampilobakterioze Infekcija, ko izraisījuši kampilobaktēriju ģints pārstāvji
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā
- alpīnija Ingveru dzimtas ģints ("Alpinia")
- tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
- zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
- ravenala Ingveru rindas ģints
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces
- hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
- ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
- ontholestes Īsspārņu dzimtas ģints
- staphylinus Īsspārņu dzimtas ģints
- mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium")
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- erysiphe Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- microsphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- ovulariopsis Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- podosphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- pseudoidium Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- sphaerotheca Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
- oidiopsis Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- oidium Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
- taxus Īves jeb platpaegļi - skuju koku klases īvju dzimtas ģints
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
- Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
- kampilobaktērija izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica; mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam
- stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos
- stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus")
- prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
- Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis")
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
- igvanodoni Izmirusi ķirzaku ģints dinozauru kārtā; iguanodoni
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
- saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
- brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
- placodus Izmirusi rāpuļu ģints, radniecīga ar pleziozauriem
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
- stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
- hipparion Izmirusi zirgu ģints ar trijpirkstu kājām
- orohippus Izmirusi zirgu priekšteču ģints Ziemeļamerikas eocēnā
- osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
- pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā
- palaeoniscus Izmirusi zivju ģints no ganoīdu rindas
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā
- ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos
- akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi
- heribaudiella Izogenerātu klases ģints
- ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints
- derepyxis Izohrizīdu dzimtas ģints
- stalopyxis Izohrizīdu dzimtas ģints
- stylochrysalis Izohrizīdu dzimtas ģints
- pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
- vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
- therion Jātnieciņu dzimtas ģints
- ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu
- nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints
- balaenoptera Joslvaļu dzimtas ģints
- megaptera Joslvaļu dzimtas ģints
- anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
- pluteus Jumteņu dzimtas ģints
- melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
- briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
- iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
- lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
- baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
- zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
- Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
- vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
- ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
- nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Amphimallon solsitialis jūnijvabole - šīs ģints suga
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
- gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
- haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints
- larus Kaiju apakšdzimtas ģints
- rissa Kaiju apakšdzimtas ģints
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea")
- pelomyxa Kailamēbu ģints
- amoeba Kailamēbu kārtas ģints
- entamoeba Kailamēbu kārtas ģints
- jodamoeba Kailamēbu kārtas ģints
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana")
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
- limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints
- lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
- priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
- paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm)
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
- resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti
- eolophus Kakadu ģints
- Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga
- kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas
- rhodocactus Kaktusu dzimtas ģints
- aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus")
- astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum")
- karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea")
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
- ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus")
- ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus")
- ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis")
- espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa")
- fraileja Kaktusu dzimtas ģints ("Frailea")
- gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium")
- hatiora Kaktusu dzimtas ģints ("Hatiora")
- lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
- meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru
- neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria")
- oreocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Oreocererus")
- parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia")
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami
- ripsalidopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalidopsis")
- ripsālis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalis")
- telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus")
- zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus")
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
- antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- felis Kaķu dzimtas ģints
- lynx Kaķu dzimtas ģints
- gepards Kaķu dzimtas ģints ("Acinonyx")
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints
- limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- calypso Kalipso - orhideju dzimtas ģints
- callibella Kalitriksu dzimtas ģints
- callimico Kalitriksu dzimtas ģints
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
- dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
- filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām
- singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
- ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints
- acorus Kalmes - ārumu dzimtas ģints
- acinos Kalnmētras - lūpziežu dzimtas ģints
- Equus zebra kalnu zebra, zirgu ģints suga
- nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
- caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints
- kalāns Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē
- mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
- raphidia Kamielīšu kārtas ģints
- clethrionomys Kāmju dzimtas ģints
- mesocricetus Kāmju dzimtas ģints
- ondatra Kāmju dzimtas ģints
- mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
- candelariella Kandelāriju dzimtas ģints
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā
- kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā
- ero Kanibālzirnekļu dzimtas ģints
- nāve Kaņepju augs, ģints "Orobanche" sugā
- apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga
- purvķauķis Kāpelētājķauķis, ķauķu apakšdzimtas ģints
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- capparis Kaperu dzimtas ģints
- kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
- adansonia Kapokaugu dzimtas ģints
- ceiba Kapokaugu dzimtas ģints
- ochroma Kapokaugu dzimtas ģints
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
- linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas
- stenopachys Kapucķirmju dzimtas ģints
- ammophila Kāpuniedres - graudzāļu dzimtas ģints
- dexiosoma Kāpurmušu dzimtas ģints
- ernestia Kāpurmušu dzimtas ģints
- phryxe Kāpurmušu dzimtas ģints
- cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
- pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
- mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
- Cyprinus carpio karpa, šīs ģints suga
- aspius Karpu dzimtas ģints
- blicca Karpu dzimtas ģints
- cyprinus Karpu dzimtas ģints
- gobio Karpu dzimtas ģints
- leucaspius Karpu dzimtas ģints
- pelecus Karpu dzimtas ģints
- phoxinus Karpu dzimtas ģints
- rhodeus Karpu dzimtas ģints
- rutilus Karpu dzimtas ģints
- scardinius Karpu dzimtas ģints
- tinca Karpu dzimtas ģints
- vimba Karpu dzimtas ģints
- barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
- abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- alcea Kāršrozes - malvu dzimtas ģints
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum")
- scraptia Karuļvaboļu dzimtas ģints
- scraptiidae Karuļvaboļu dzimtas ģints
- vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis)
- physter Kašalotu dzimtas ģints
- acanthocephalus Kāšgalvji - kāšgalvtārpu ģints
- echinorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints
- filicollis Kāšgalvtārpu tipa ģints
- macracanthorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints
- polymorphus Kāšgalvtārpu tipa ģints
- horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
- stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus")
- lipoptena Kaulmušu dzimtas ģints
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
- electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints
- asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu
- sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
- gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia")
- kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa")
- marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints
- otidea Kaussēņu dzimtas ģints
- peziza Kaussēņu dzimtas ģints
- plicaria Kaussēņu dzimtas ģints
- tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
- brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia")
- mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
- aruncus Kazbārži - rožu dzimtas ģints
- sparassus Kazbāržu dzimtas ģints
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa")
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama
- klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis")
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
- casuarina Kazuarīnu rindas ģints
- casuarius Kazuāru dzimtas ģints
- sphyarena Kefaļveidīgo kārtas ģints
- kelretērija Kelreitērija - sapindu dzimtas ģints
- kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
- benthamidia Kizilu dzimtas ģints
- pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
- crotalus Klaburčūsku dzimtas ģints
- rhizoclonium Kladoforu dzimtas ģints
- chaetomorpha Kladoforu dzimtas ģints, 63 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints
- klens Klans - radinieku ģints vai grupa (plašā nozīmē)
- milvus Klijas - vanagu dzimtas ģints
- catharacta Klijkaiju dzimtas ģints
- stercorarius Klijkaiju dzimtas ģints
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
- climacodon Klimakodonas - bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints
- ziemeļu klimakodone klimakodonu ģints sēņu suga ("Climacodon septentrionalis")
- saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
- rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
- clypeosphaeria Klipeosfēriju dzimtas ģints
- hypospila Klipeosfēriju dzimtas ģints
- linospora Klipeosfēriju dzimtas ģints
- acer Kļavas - kļavaugu dzimtas ģints
- cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- boreus Knābgalvju dzimtas ģints, spārni reducējušies, pārvietojas lēcieniem
- eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
- ziphius Knābjdelfīnu dzimtas ģints
- schonbaueria Knišļu dzimtas ģints
- simulium Knišļu dzimtas ģints
- naja Kobru dzimtas ģints
- ophiophagus Kobru dzimtas ģints
- najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas
- codium Kodijas - briopsīdu rindas zaļaļģu ģints
- codiaeum Kodijas - eiforbiju dzimtas ģints
- agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints
- sarkocistas Kokcīdiju ģints
- campylorhampus Kokložņu dzimtas ģints
- dendrocolaptes Kokložņu dzimtas ģints
- hylexetastes Kokložņu dzimtas ģints
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
- tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
- asemum Koksngraužu dzimtas ģints
- callidium Koksngraužu dzimtas ģints
- cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints
- cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints
- ergates Koksngraužu dzimtas ģints
- hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints
- lamia Koksngraužu dzimtas ģints
- necydalis Koksngraužu dzimtas ģints
- spondilis Koksngraužu dzimtas ģints
- xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- leuconostoc Koku baktēriju ģints
- micrococcus Koku baktēriju ģints
- tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru
- lymexylon Kokurbju dzimmtas ģints
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
- diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās
- paxistima Kokžņaudzēju dzimtas ģints
- onychiurus Kolembolu ģints
- tomocerus Kolembolu kārtas ģints
- collema Kolēmu dzimtas ģints
- leptogium Kolēmu dzimtas ģints
- phaetornis Kolibri dzimtas ģints
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
- setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas
- gymnogyps Kondori (viena no 5 ģintīm)
- vultur Kondoru dzimtas ģints
- leucogyrophana Konioforu dzimtas ģints
- serpula Konioforu dzimtas ģints
- penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints
- diaptomi Kopepodu (airkājvēzīšu) ģints, kurā ir platā lenteņa starpsaimnieki
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
- zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
- čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
- egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
- dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava")
- stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta")
- leptomicrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm)
- micruroides Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm)
- micrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm)
- corallium Koraļļu klases ģints
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido
- amelanchier Korintes - rožu dzimtas ģints
- phalacrocorax Kormorānu dzimtas ģints
- chondrostereum Kortīciju dzimtas ģints
- gloeocystidiellum Kortīciju dzimtas ģints
- hyphoderma Kortīciju dzimtas ģints
- hypochnicium Kortīciju dzimtas ģints
- phanerochaete Kortīciju dzimtas ģints
- phlebia Kortīciju dzimtas ģints
- sistotrema Kortīciju dzimtas ģints
- stecherinum Kortīciju dzimtas ģints
- thanetephorus Kortīciju dzimtas ģints
- vuilleminia Kortīciju dzimtas ģints
- Peniophora gigantea kortīciju dzimtas ģints "Phlebia gigantea" nosaukuma sinonīms
- corticium Kortīciju dzimtas ģints "Thanetephorus" nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
- coscinodiscus Koscinodisku dzimtas ģints
- sceletonema Koscinodisku dzimtas ģints
- stephanodiscus Koscinodisku dzimtas ģints
- thalassiosira Koscinodisku dzimtas ģints
- zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei")
- sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
- callorhinus Kotiku apakšdzimtas ģints
- cephalopterus Kotingu dzimtas ģints
- cotinga Kotingu dzimtas ģints
- procnias Kotingu dzimtas ģints
- rupicola Kotingu dzimtas ģints
- saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus")
- zvanputns Kotingu dzimtas ģints ("Procnias")
- klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
- choreutis Kožtinēju dzimtas ģints
- haplotinea Kožu dzimtas ģints
- monopis Kožu dzimtas ģints
- nemapogon Kožu dzimtas ģints
- tinea Kožu dzimtas ģints
- tineola Kožu dzimtas ģints
- trichophaga Kožu dzimtas ģints
- carcinus Krabju nodalījuma ģints
- eriocheir Krabju nodalījuma ģints
- coriarachne Krabjzirnekļu dzimtas ģints
- diaea Krabjzirnekļu dzimtas ģints
- misumena Krabjzirnekļu dzimtas ģints
- oxyptila Krabjzirnekļu dzimtas ģints
- xysticus Krabjzirnekļu dzimtas ģints
- cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
- ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā
- fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
- ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
- surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
- suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
- navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
- surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- hydrellia Krastmušu dzimtas ģints
- georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints
- mesocerus Krāšņblakšu dzimtas ģints
- rhopalus Krāšņblakšu dzimtas ģints
- chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
- plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- calopterix Krāšņspārņu dzimtas ģints
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
- ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
- buprestis Krāšņvaboļu dzimtas ģints
- phaenops Krāšņvaboļu dzimtas ģints
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
- coracias Krāšņvārnu dzimtas ģints
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- amadina Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- chloebia Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- estrilda Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- laganosticta Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- lonchura Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- neochmia Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- padda Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- poephila Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- uraeginthus Krāšņžubīšu dzimtas ģints
- physa Kreiļgliemežu dzimtas ģints
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa
- cribraria Kribrāriju dzimtas ģints
- dictidium Kribrāriju dzimtas ģints
- lindbladia Kribrāriju dzimtas ģints
- Acipenser gueldenstaedti krievu store, šīs ģints suga
- cyanomonas Kriptofītaļģu ģints
- cryptochrysis Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
- cryptomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
- rhodomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
- cryptomyces Kriptomicēšu dzimtas ģints
- hypodermella Kriptomicēšu dzimtas ģints
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
- cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
- montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii")
- brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii")
- sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes")
- ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus")
- aulacomnium Krokvācelīšu dzimtas ģints
- peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
- heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
- bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints
- thamnobryum Krūmīšu dzimtas ģints
- bradypterus Krūmķauķi (viena no divām ģintīm)
- atrichornis Krūmputnu dzimtas ģints
- cettia Krūmuķauķi (viena no divām ģintīm)
- bufo Krupju dzimtas ģints
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas
- alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
- zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
- šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
- trūkumzāle Krustziežu dzimtas ģints ("Cochleria"), dekoratīvi augi
- tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
- zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga
- pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija
- vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
- lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem
- miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
- vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
- dictyna Kruzuļzirnekļu dzimtas ģints
- daldinia Ksilāriju dzimtas ģints
- hypoxylon Ksilāriju dzimtas ģints
- poronia Ksilāriju dzimtas ģints
- ustulina Ksilāriju dzimtas ģints
- xylaria Ksilāriju dzimtas ģints
- briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon")
- daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
- pleurobrachia Ktenoforu klases ģints
- cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans")
- platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints
- merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
- dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
- empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- zemesutis kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu
- laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
- forficula kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
- labia kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
- labidura kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
- laccifer kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints
- adelphocoris kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints
- archaeopsylla kukaiņu klases blusu kārtas ģints
- aphrophora kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints
- campodea kukaiņu klases diplūru kārtas ģints
- agathomya kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints
- zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
- apocephalus kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints
- amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
- mežaods kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu
- anopheles kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints
- sialis kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints
- cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
- dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- anabolia kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints
- agrypnia kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints
- pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
- dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
- plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
- agraylea kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints
- arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
- anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
- apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
- ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
- ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
- klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
- dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- anthocharis kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints
- skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
- aeolothtrips kukaiņu klases tripšu kārtas ģints
- anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
- anthochomus kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints
- goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
- anthonomus kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints
- baetopus kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints
- Equus hemionus kulans, zirgu ģints suga
- eucinetus Kūleņotājvaboļu dzimtas ģints
- diastylis Kumacejvēžu kārtas ģints
- asarum Kumeļpēdas - aristolohiju dzimtas ģints
- cunninghamella Kunningamellu dzimtas ģints
- hypocera Kuprmušu dzimtas ģints
- lathys Kurkuļzirnekļu dzimtas ģints
- talpa Kurmju dzimtas ģints
- aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- artemīzija Kurvjziežu dzimtas divdīgļlapju ģints krūmaugs
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
- sudrabpodziņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ammobium"), dekoratīvi augi griezto ziedu ieguvei
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anaphalis"), krāšņumaugi
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- arktote Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctotis"), \~50 sugu
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm
- kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu
- astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
- krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
- galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. Hibrīdus audzē kā krāšņumaugus
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
- salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
- akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera
- pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
- rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
- biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
- telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija
- liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
- omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum"
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- aster Kurvjziežu dzimtas miķelīšu ģints
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints
- Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta
- bebrornis Ķauķu apakšdzimtas ģints
- lusciniola Ķauķu apakšdzimtas ģints
- scotocerca Ķauķu apakšdzimtas ģints
- phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
- purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
- kalnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia althaea")
- melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži
- dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži
- sarkanrīkles ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia cantillans")
- brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži
- briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata")
- gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži
- dienvidmežu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia hortensis")
- Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala")
- palieņu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia mystacea")
- tuksneša ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nana")
- svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti
- tumšgalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia rueppeli")
- salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda")
- rietumu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia undata")
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints
- dadzilis Ķeģis ("Acanthis"), žubīšu dzimtas putnu ģints
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- valabiji Ķenguru dzimtas ģints
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
- ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī)
- eilema Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints
- lithosia Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints
- nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- acrocordia Ķērpju nodalījuma asku ķērpju pirenulu rindas ģints
- amphoridium Ķērpju nodalījuma verukāriju rindas verukāriju dzimtas ģints
- caecilius Ķērpjutu kārtas ģints
- liposcelis Ķērpjutu kārtas ģints
- metylophorus Ķērpjutu kārtas ģints
- psocus Ķērpjutu kārtas ģints
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
- parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica")
- smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica")
- slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis")
- notiophilus Ķīļgalvji - vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints
- sphenodon Ķīļzobjveidīgo kārtas ģints
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
- alliaria Ķiplocenes - krustziežu dzimtas ģints
- kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum")
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
- dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
- ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints
- kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints
- stegobium Ķirmju dzimtas ģints
- mēbeļu ķirmis ķirmju ģints suga ("Anobium punctatum")
- lacerta Ķirzaku dzimtas ģints
- smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
- zāles ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina graminea")
- zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum")
- apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata")
- mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila")
- purva ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina paludosa")
- sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum")
- makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos
- crustulina Labirintzirnekļu dzimtas ģints
- robertus Labirintzirnekļu dzimtas ģints
- teutana Labirintzirnekļu dzimtas ģints
- theridium Labirintzirnekļu dzimtas ģints
- osphoronemus Labirintzivju dzimtas ģints
- leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints
- spilosoma Lācīšu dzimtas ģints
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
- atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
- disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints
- mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints
- morchella Lāčpurnu dzimtas ģints
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
- smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica")
- augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata")
- parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta")
- zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera")
- phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints
- helarctos Lāču dzimtas ģints
- melursus Lāču dzimtas ģints
- selenarctos Lāču dzimtas ģints
- thalarctos Lāču dzimtas ģints
- tremarctos Lāču dzimtas ģints
- lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints
- Astraeus hygrometricus laikzvaigzne, šīs ģints suga
- astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga
- leontice Lakstaugu ģints bārbalu dzimtā, \~12 sugas
- mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama")
- heterotrioza Lapblusiņu apakškārtas ģints
- psylla Lapblusiņu apakškārtas ģints
- ailuroedus Lapeņputnu dzimtas ģints
- amblyornis Lapeņputnu dzimtas ģints
- chlamydera Lapeņputnu dzimtas ģints
- prionodura Lapeņputnu dzimtas ģints
- ptilonorhynchus Lapeņputnu dzimtas ģints
- sericulus Lapeņputnu dzimtas ģints
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints
- chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints
- clytra Lapgraužu dzimtas ģints
- leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints
- phaedon Lapgraužu dzimtas ģints
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama
- sārtgalve lapiņu sēņu ģintis ("Clitopilus" un "Clitocella")
- iedobīte lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- sūneklene lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- čiekurene lapiņu sēņu ģints ("Baeospora")
- gailenīte lapiņu sēņu ģints ("Cantharellula")
- graudsardzene lapiņu sēņu ģints ("Cystolepiota")
- krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis")
- greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula")
- pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena")
- kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis")
- kokpūkaine lapiņu sēņu ģints ("Hypsizygus", syn. "Lyophyllum")
- bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria")
- sīkstenīte lapiņu sēņu ģints ("Lentinellus")
- makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia")
- dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
- vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
- dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia")
- košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum")
- miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia")
- rikenella lapiņu sēņu ģints ("Omphalina", syn. "Rickenella")
- tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius")
- karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
- kailgalve lapiņu sēņu ģints ("Psilocybe")
- apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus")
- sūnene lapiņu sēņu ģints ("Rimbachia")
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
- sausdobīte lapiņu sēņu ģints ("Xeromphalina")
- lynceus Lapkājvēžu kārtas divvākčauļu apakškārtas ģints
- leucoptera Lapkožu dzimtas ģints
- automolus Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
- philydor Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
- alopecurus Lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints
- paravespula Lapseņu dzimtas ģints
- vespa Lapseņu dzimtas ģints
- vespula Lapseņu dzimtas ģints
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
- kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints
- epifīļi Lapu kaktusa ģints ("Epiphyllum"), zied lieliem ziediem
- peireksijas Lapu kaktusu ģints
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli
- sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
- krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- buksbaumija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Buxbaumiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
- cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes
- hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
- spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga
- krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- anomodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas kažoceņu ģints
- apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
- sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
- šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
- straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium")
- garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints
- gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga
- biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas
- pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
- dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija
- lyonetia Lapukožu dzimtas ģints
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos
- aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aulacorthum Laputu apakškārtas ģints
- cryptomyzus Laputu apakškārtas ģints
- hyalopterus Laputu apakškārtas ģints
- macrosiphum Laputu apakškārtas ģints
- metopolophium Laputu apakškārtas ģints
- myzys Laputu apakškārtas ģints
- phorodon Laputu apakškārtas ģints
- sacchiphantes Laputu apakškārtas ģints
- sitobion Laputu apakškārtas ģints
- tridacne Lapžauņu kārtas ģints
- salmo Lašu dzimtas ģints
- oncorhynchus Lašu dzimtas ģints "Klusā okeāna laši"
- ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs
- kizučs Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus kisutsch")
- salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma
- alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- thymallus Lašveidīgo kārtas ģints
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām
- titiji Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu
- luceri Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un sabīņu (titiji) tribām, izveidoja Romas patriciešu kopienu
- ramni Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar sabīņu (titiji) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu
- zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
- reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas
- antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām
- allactaga Lēcējpeļu dzimtas ģints
- orchestes Lēcējsmecernieku ģints "Rhynchaenus" nosaukuma sinonīms
- throscus Lēcējvaboļu dzimtas ģints
- evarcha Lēcējzirnekļu dzimtas ģints
- heliophanus Lēcējzirnekļu dzimtas ģints
- salticus Lēcējzirnekļu dzimtas ģints
- catinaria Lecideju dzimtas ģints
- cliostomum Lecideju dzimtas ģints
- hypocenomyce Lecideju dzimtas ģints
- lecidella Lecideju dzimtas ģints
- psora Lecideju dzimtas ģints
- schaereria Lecideju dzimtas ģints
- toninia Lecideju dzimtas ģints
- lecania Lekanoru dzimtas ģints
- lecanora Lekanoru dzimtas ģints
- caprimulgus Lēļu dzimtas ģints
- lemmus Lemingi (viena no 4 ģintīm)
- synaptomus Lemingi (viena no 4 ģintīm)
- dicrostonyx Lemingi, viena no 4 lemingu ģintīm
- microcebus Lemūru dzimtas ģints
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas
- baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
- bertiellas Lenteņu ģints
- echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints
- diphyllobotthrium Lenteņu klases ģints
- railettiana Lenteņu klases ģints
- taenia Lenteņu klases ģints
- taeniarchynchus Lenteņu klases ģints
- ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lumpenus Lentzivju dzimtas ģints
- citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes
- bulgaria Leociju dzimtas ģints
- cenangium Leociju dzimtas ģints
- chlorosplenium Leociju dzimtas ģints
- encoelia Leociju dzimtas ģints
- godronia Leociju dzimtas ģints
- gremmeniella Leociju dzimtas ģints
- hymenoscyphus Leociju dzimtas ģints
- scleroderris Leociju dzimtas ģints
- stamnaria Leociju dzimtas ģints
- tympanis Leociju dzimtas ģints
- cudoniella Leociju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- recekļainā leocija leociju ģints sēņu suga ("Leotia lubrica")
- Mycobacterium leprae lepras mikobaktērijas, šīs ģints suga
- leptomitus Leptomītu dzimtas ģints
- brunchorstia Leptostromu dzimtas ģints
- cheilaria Leptostromu dzimtas ģints
- leptostroma Leptostromu dzimtas ģints
- leptostromella Leptostromu dzimtas ģints
- leptothyrium Leptostromu dzimtas ģints
- melasmia Leptostromu dzimtas ģints
- lernaea Lerneji - žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
- macrocystis Lesoniju dzimtas aļģu ģints
- lessonia Lesoniju dzimtas ģints
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi
- esox Līdaku dzimtas ģints
- pteromys Lidvāveru dzimtas ģints
- Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
- physocephala Lielgalvju dzimtas ģints
- schoenoplectus Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints)
- satīrs Lielu dienas taureņu ģints
- harpijas Lielu kalnērgļu ģints Dienvidamerikā
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
- viviparus Lielvāciņgliemežu dzimtas ģints
- sparmania Liepu dzimtas ģints
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu
- slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis")
- dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus")
- sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens")
- raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans")
- oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
- skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus")
- ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius")
- chrysozona Lieteņu 1 ģints "Haematopota" nosaukuma sinonīms
- kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata")
- Asplenium nidus ligzdu asplēnija, šīs ģints suga
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
- pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- calliphora Līķmušu dzimtas ģints
- lucilia Līķmušu dzimtas ģints
- necrobia Līķskudrulīšu dzimtas ģints
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem
- čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs; Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas)
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā
- zāļlilija Liliju dzimtas ģints ("Anthericum")
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi
- brodija Liliju dzimtas ģints ("Brodiaea"), dekoratīvi augi, piemēroti ziedu griešanai
- kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts
- sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos
- hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas
- eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas
- pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti
- hiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthus"), krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem, 1 suga
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
- ledebūrija Liliju dzimtas ģints ("Ledebouria")
- žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
- puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās
- zilsniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Scilla"), krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā
- tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- tricirta Liliju dzimtas ģints ("Tricyrtis")
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu
- veratre Liliju dzimtas ģints ("Veratrum"), dekorativas dārza puķes
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
- alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās
- kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs
- klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
- aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
- glorioza Liliju rindas ģints ("Gloriosa"), dekoratīvi, siltumnīcā audzējami augi, kas var izaugt līdz 3 m gari
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē
- smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos
- limonium Limoniju dzimtas ģints
- starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5)
- pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
- lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- sphaerobolus Lodmešu ģints
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- lampropedia Lodveida baktēriju (koku) ģints
- megasphaera Lodveida baktēriju (koku) ģints
- streptococcus Lodveida baktēriju koku ģints
- pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos
- thyris Logspārņu dzimtas ģints
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu
- nycticebus Loru dzimtas ģints
- slaidie lori loru ģints ("Loris")
- resnie lori loru ģints ("Nycticebus")
- nelumbo Lotosu dzimtas ģints
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem
- Adelphocoris lineolatus lucernas blakts, šīs ģints suga
- sūkļķirbis lufa ("Luffa"), ķirbju rindas ģints
- blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms
- haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
- smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem
- kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
- skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sētložņa Lūpziežu dzimtas ģints ("Glechoma"), 10-12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
- leonote Lūpziežu dzimtas ģints ("Leonotis")
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi
- kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 suga
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra
- perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem
- fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās
- flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
- kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
- embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
- miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi
- smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij
- Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
- makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
- khaya Mahagonu dzimtas ģints
- toona Mahagonu dzimtas ģints
- chiracanthium Maiszirnekļu dzimtas ģints
- clubiona Maiszirnekļu dzimtas ģints
- micaria Maiszirnekļu dzimtas ģints
- mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga
- Equus caballus mājas zirgs, zirgu ģints suga
- pithecus makaki, mērkaķu dzimtas ģints
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens
- scomber Makreļu dzimtas ģints
- macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints
- ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints
- lathonura Makrotriksu dzimtas ģints
- ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints
- crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media")
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla")
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa")
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta")
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea")
- coleophora Makstkožu dzimtas ģints
- lepidopsyche Makstnešu dzimtas ģints
- solenobia Makstnešu dzimtas ģints
- lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints
- anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas
- acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
- malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia")
- alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
- kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva")
- abutilon Malvu dzimtas ģints
- brachychiton Malvu dzimtas ģints
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga
- alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea")
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
- aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne")
- anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea")
- fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron")
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā
- hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām
- pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
- sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi
- triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus")
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
- amygdalus Mandeles - rožu dzimtas ģints
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
- trogosita Māņasmaļu dzimtas ģints
- xenicus Māņceplīšu dzimtas ģints
- jaera Māņēzelīšu dzimtas ģints
- micropeplus Māņīsspārņu dzimtas ģints
- oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints
- glyphipterix Māņkožu dzimtas ģints
- philodromus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints
- thanatus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints
- tibellus Māņkrabjzirnekļu dzimtas ģints
- oxyopes Māņlēcējzirnekļu dzimtas ģints
- malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints
- rhabdornis Māņmizložņu dzimtas ģints
- neodrepanis Māņnektārputnu dzimtas ģints
- philepitta Māņnektārputnu dzimtas ģints
- conopophaga Māņpitu dzimtas ģints
- corythopis Māņpitu dzimtas ģints
- xiphydria Māņragastu dzimtas ģints
- cheiridium Māņskorpionu kārtas ģints
- chelifer Māņskorpionu kārtas ģints
- neobissum Māņskorpionu kārtas ģints
- rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints
- euchnemis Māņsprakšķu dzimtas ģints
- elophila Māņsviļņu dzimtas ģints
- eudonia Māņsviļņu dzimtas ģints
- margarita Māņsviļņu dzimtas ģints
- ostrinia Māņsviļņu dzimtas ģints
- cochylis Māņtinēju dzimtas ģints
- eupoecilia Māņtinēju dzimtas ģints
- lacinius Māņzirnekļu dzimtas ģints
- nemastoma Māņzirnekļu dzimtas ģints
- opilio Māņzirnekļu kārtas ģints
- picathartes Māņžagatu dzimtas ģints
- callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints
- creadion Maoristrazdu dzimtas ģints
- heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints
- maranta Marantu dzimtas ģints
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
- ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu
- chilochorus Mārīšu dzimtas ģints
- coccinella Mārīšu dzimtas ģints
- armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints
- chorioptes Matērču dzimtas ģints
- otodectes Matērču dzimtas ģints
- psoroptes Matērču dzimtas ģints
- trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
- gordius Matoņu klases ģints
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā
- hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus")
- Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli
- elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga
- elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
- baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms
- branchiobdella Mazsartārpu klases ģints
- allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints
- atheris Medniekmušu dzimtas ģints
- mantis Medniekprusaku kārtas ģints
- micrommata Medniekzirnekļu dzimtas ģints
- varroa Medusbišu ērču dzimtas ģints
- Apis mellifera medusbite, šīs ģints suga
- moho Medusputnu dzimtas ģints
- myzomela Medusputnu dzimtas ģints
- melampsora Melampsoru dzimtas ģints
- kabatiella Melankoniju dzimtas ģints
- marssonina Melankoniju dzimtas ģints
- phragmotichum Melankoniju dzimtas ģints
- titaesporina Melankoniju dzimtas ģints
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij
- colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints
- medinilla Melastomu dzimtas ģints ("Medinilla")
- tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
- isatis Mēles - krustziežu dzimtas ģints
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros
- Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu
- cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
- syntomis Melnraibeņu dzimtas ģints
- opatrum Melnuļu dzimtas ģints
- tenebrio Melnuļu dzimtas ģints
- upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
- gadus Mencu dzimtas ģints
- lota Mencu dzimtas ģints
- melanogrammus Mencu dzimtas ģints
- merlangius Mencu dzimtas ģints
- pollachius Mencu dzimtas ģints
- encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints
- theropitecus Mērkaķu dzimtas ģints
- mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas
- kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
- bolbitius Mēsleņu dzimtas ģints
- pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus")
- zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans")
- dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus")
- scatophaga Mēslmušu dzimtas ģints
- dubultzobe Mēslsūnu dzimtas ģints ("Tetraplodon")
- teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria")
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
- cylindrocystis Mezotēniju dzimtas ģints
- mesotaenium Mezotēniju dzimtas ģints
- netrium Mezotēniju dzimtas ģints
- roya Mezotēniju dzimtas ģints
- spirotaenia Mezotēniju dzimtas ģints
- Dipsacus sylvestris meža dipsaks, šīs ģints suga
- Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- chaimarrornis Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- erythropygia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- grandala Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- hylocichla Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- irania Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- monticola Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- myadestes Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- myiophoneus Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- sialia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige")
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope")
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis")
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula")
- rhyacornis Mežastrazdu dzimtas ģints
- melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
- trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium")
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti
- estriāze Miāze, ko ierosina "Oestrus" ģints dundura kāpuri
- purva micīte micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa")
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
- lychnothamnus Mieturaļģu nodalījuma ģints
- nitellopsis Mieturaļģu nodalījuma ģints
- tolypella Mieturaļģu nodalījuma ģints
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- culocoides Miģeļu dzimtas ģints
- micarea Mikareju dzimtas ģints
- scoliciosporum Mikareju dzimtas ģints
- mycobacterium Mikobaktēriju dzimtas ģints
- asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius")
- chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints
- mycoplasma Mikoplazmu ģints
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes
- petriellidium Mikroasku dzimtas ģints
- gafkija Mikrokoku ģints
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas
- microthyriella Mikropeltu dzimtas ģints
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība
- malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju
- microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints
- stigmatiella Miksobaktēriju ģints
- archangium Miksobaktēriju rindas ģints
- myxococcus Miksobaktēriju rindas ģints
- polyangium Miksobaktēriju rindas ģints
- bryocoris Mīkstblakšu dzimtas ģints
- lygus Mīkstblakšu dzimtas ģints
- monalocoris Mīkstblakšu dzimtas ģints
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības
- cantharis Mīkstspārņu dzimtas ģints
- rhagonica Mīkstspārņu dzimtas ģints
- galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
- čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
- sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem
- mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas
- klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans")
- megacers Milzu briežu ģints
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos
- kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus
- feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā
- leptosperma Miršu dzimtas ģints ("Leptospermum")
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš
- lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā
- ligidum Mitreņu apakškārtas ģints
- oniscus Mitreņu apakškārtas ģints
- porcellio Mitreņu apakškārtas ģints
- trichoniscus Mitreņu apakškārtas ģints
- certhia Mizložņu dzimtas ģints
- salpornis Mizložņu dzimtas ģints
- cerylon Mizvaboļu dzimtas ģints
- pīpjuzāle Molīnija - graudzāļu dzimtas ģints
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti)
- hormonema Monīliju dzimtas ģints
- monosporium Monīliju dzimtas ģints
- ovularia Monīliju dzimtas ģints
- pullularia Monīliju dzimtas ģints
- spicaria Monīliju dzimtas ģints
- trichophyton Monīliju dzimtas ģints
- verticillium Monīliju dzimtas ģints
- cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas
- gonopodya Monoblefarīdu dzimtas ģints
- polystoma Monogeneju klases ģints
- daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas
- mortierella Mortierellu dzimtas ģints
- flebotomi Moskītu ģints, kuri izplatīti zemēs ar siltu klimatu
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
- bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints
- notoxus Mugurradži - vaboļu kārtas ložņvaboļu dzimtas ģints
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
- circinella Mukoru dzimtas ģints
- lichtheimia Mukoru dzimtas ģints
- myocladus Mukoru dzimtas ģints
- phycomyces Mukoru dzimtas ģints
- rhizopus Mukoru dzimtas ģints
- spinellus Mukoru dzimtas ģints
- sporodinia Mukoru dzimtas ģints
- tieghemella Mukoru dzimtas ģints
- zygorhynchus Mukoru dzimtas ģints
- lymantria Mūķeņu dzimtas ģints
- orgya Mūķeņu dzimtas ģints
- gynaephora Mūķeņu dzimtas tauriņu ģints
- trox Mūmijvaboļu dzimtas ģints
- furnarius Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints
- geositta Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti
- ficedula Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- muscicapa Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- niltava Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas
- dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
- divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae")
- oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea")
- alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis")
- dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva")
- olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea")
- pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata")
- bālā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita citrina")
- pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa")
- dzeltenā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita gemmata")
- sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria")
- panteru mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita pantherina")
- zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides")
- violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria")
- brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis")
- sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens")
- bārkstainā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita strobiliformis")
- baltā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita virosa")
- fannia Mušu dzimtas ģints
- hydrotaea Mušu dzimtas ģints
- musca Mušu dzimtas ģints
- stomoxys Mušu dzimtas ģints
- asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas
- ravenela mutīne mutīņu ģints pūpēžu suga ("Mutinus ravenelii")
- anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda")
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti
- sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
- pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- capsicum Nakteņu dzimtas ģints
- nicotiana Nakteņu dzimtas ģints
- schizanthus Nakteņu dzimtas ģints
- beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas
- brovālija Nakteņu dzimtas ģints ("Browallia"), dekoratīvi augi ar pulkstenītēm līdzīgiem ziediem
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva
- puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus
- nīrembergija Nakteņu dzimtas ģints ("Nierembergia")
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
- šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus")
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Kalifornijā)
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā
- bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule
- delphinapterus Narvaļu dzimtas ģints
- monodon Narvaļu dzimtas ģints
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes
- soleirolija Nātru dzimtas ģints ("Soleirolia")
- gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi
- diploneis Navikulu dzimtas ģints
- gomphonema Navikulu dzimtas ģints
- gyrosigma Navikulu dzimtas ģints
- stauroneis Navikulu dzimtas ģints
- caloneis Navikulu dzimtas kramaļģu ģints
- pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene
- lampetra Nēģu dzimtas ģints
- petromyzon Nēģu dzimtas ģints
- gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
- aethopyga Nektārputniņi - nektārputnu dzimtas ģints
- nektrārputniņš Nektārputnu dzimtas ģints ("Aethopyga")
- pleonectria Nektriju dzimtas ģints
- lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina")
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu
- guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
- holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum")
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga
- melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā
- trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
- spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga
- mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti
- aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās
- bazela Neļķu rindas ģints ("Basella")
- cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru
- lemanea Nemalionu rindas ģints
- thorea Nemalionu rindas ģints
- trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā
- fokanēmas Nematožu ģints; atrodamas jūras zivis un dzīvniekos dažādās attīstības stadijās; izraisa anisakiozi
- enterobius Nematožu klases ģints
- heterodera Nematožu klases ģints
- syngamus Nematožu klases ģints
- stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos
- metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas
- singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
- prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
- zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras
- bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu
- geosiphon Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints
- cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- leparia Nepilnīgi pazīstamo ķērpju ģints
- cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
- candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints
- Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām
- Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām
- Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
- leucocytospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- libertella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- naemospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- oosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- rhodotorula Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- spiloceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- torulopsis Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- trihosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas
- asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
- cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
- stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints
- kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
- trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju
- stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints
- ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
- ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
- septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
- cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
- sporobolomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
- kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas
- alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
- acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
- arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
- cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
- aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
- cytosporina Nepilnīgi pazīstzmo sēņu ģints, diatropu dzimtas vairāku sugu anamorfas (konīdijstadijas)
- cefalosporiji Nepilnīgo sēņu ģints
- kriptokoki Nepilnīgo sēņu ģints
- glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas
- hantzschia Ničiju dzimtas ģints
- nitzschia Ničiju dzimtas ģints
- choeropsis Nīlzirgu dzimtas ģints
- mikrosporīns no "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām
- taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
- biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam
- rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints
- schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints
- tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints
- mūkuzāle Noneja - skarblapju dzimtas ģints ("Nonea")
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas)
- nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
- vibrio Nūjiņveida baktēriju vibrionu ģints
- Myocastor coypus nutriju ģints
- polioptila Odķērāju apakšdzimtas ģints
- ramphocaenus Odķērāju apakšdzimtas ģints
- culex Odu dzimtas ģints
- vipera Odžu dzimtas ģints
- efa Odžu dzimtas ģints ("Echis")
- cyclonexis Ohromonāžu dzimtas ģints
- ochromonas Ohromonāžu dzimtas ģints
- sphaleromantis Ohromonāžu dzimtas ģints
- uroglena Ohromonāžu dzimtas ģints
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas
- akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
- karisa Oleandru dzimtas ģints ("Carissa")
- katarante Oleandru dzimtas ģints ("Catharanthus")
- ceropēgija Oleandru dzimtas ģints ("Ceropegia"), kas veido ļoti sarežģītus ziedus
- mandevila Oleandru dzimtas ģints ("Mandevilla")
- pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium")
- stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis")
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
- trahelosperma Oleandru dzimtas ģints ("Trachelospermum")
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
- ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis
- ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas
- alytes Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
- olpidium Olpīdiju dzimtas ģints
- olpidiopsis Olpidiopšu dzimtas ģints
- homarus Omāru dzimtas ģints
- nephrops Omāru dzimtas ģints
- onygena Onigenu dzimtas ģints
- franceia Oocistu dzimtas ģints
- glaucocystis Oocistu dzimtas ģints
- gloeotaenium Oocistu dzimtas ģints
- granulocystis Oocistu dzimtas ģints
- nephrocytium Oocistu dzimtas ģints
- oocystis Oocistu dzimtas ģints
- opostega Opostegīdu dzimtas ģints
- Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs
- tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi
- sūnsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, sīkiem iebaltiem ziediem, pie pamata iedobtu lūpu
- sīkkātņi Orhideju dzimtas augu ģints, zobotu lūpas apmali, vienu, reti kad divām lapām
- vanilla Orhideju dzimtas ģints
- bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- cimbīdija Orhideju dzimtas ģints ("Cymbidium")
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
- dendrobija Orhideju dzimtas ģints ("Dendrobium")
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- epipogija Orhideju dzimtas ģints ("Epipogium")
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
- sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga
- hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga
- divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos)
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus
- ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi
- pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum")
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
- vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda")
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains
- pleione Orhideju dzomtas ģints ("Pleione")
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā
- aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints
- dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
- mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis")
- campylorhynchus Paceplīšu dzimtas ģints
- cyphorhinus Paceplīšu dzimtas ģints
- ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus")
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
- Coturnix coturnix paipala, šīs ģints suga
- tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
- astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu
- prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem
- klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria")
- glicīnija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria")
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
- bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
- Alosa fallax palede jeb lapreņģe, šīs ģints suga
- corypha Palmu dzimtas ģints
- lodoicea Palmu dzimtas ģints
- phytelephas Palmu dzimtas ģints
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
- dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas)
- rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
- vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
- ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē
- oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo")
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
- chortophila Pamušu dzimtas ģints
- delia Pamušu dzimtas ģints
- leptohylemyia Pamušu dzimtas ģints
- pegomyia Pamušu dzimtas ģints
- pannaria Panāriju dzimtas ģints
- parmeliella Panāriju dzimtas ģints
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā
- majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
- brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
- lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas
- avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
- ailuropoda Pandu apakšdzimtas ģints
- ailurus Pandu apakšdzimtas ģints
- cynips Panglapseņu dzimtas ģints
- diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
- contarinia Pangodiņu dzimtas ģints
- harmandia Pangodiņu dzimtas ģints
- mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints
- nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
- melopsittacus Papagaiļu dzimtas ģints
- nestor Papagaiļu dzimtas ģints
- psittacus Papagaiļu dzimtas ģints
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
- ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā
- mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia")
- pelleja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pellaea")
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
- scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē
- nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
- ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
- strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
- ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu
- astrapia Paradīzesputnu dzimtas ģints
- cicinnurus Paradīzesputnu dzimtas ģints
- diphyllodes Paradīzesputnu dzimtas ģints
- lophorina Paradīzesputnu dzimtas ģints
- paradisaea Paradīzesputnu dzimtas ģints
- pteridophora Paradīzesputnu dzimtas ģints
- ptiloris Paradīzesputnu dzimtas ģints
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
- Rumex acetosa parastā skābene, kas pieder pie īsto skābeņu apakšģints
- ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
- miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium")
- miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus")
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia"
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
- metoecus Parazītvaboļu dzimtas ģints
- pelecotoma Parazītvaboļu dzimtas ģints
- parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints
- parmeliopsis Parmēliju dzimtas ģints
- platismatia Parmēliju dzimtas ģints
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas
- moschus Pārnadžu kārtas ģints
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
- lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila
- assara Pasviļņu dzimtas ģints
- cadra Pasviļņu dzimtas ģints
- dioryctria Pasviļņu dzimtas ģints
- ectomyelois Pasviļņu dzimtas ģints
- ephestia Pasviļņu dzimtas ģints
- homoeosoma Pasviļņu dzimtas ģints
- oncorera Pasviļņu dzimtas ģints
- plodia Pasviļņu dzimtas ģints
- zophodia Pasviļņu dzimtas ģints
- viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus")
- streptotriksi Patogēnu aktinomicēšu ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella"
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem
- bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā
- kokcidioīdi Patogēnu raugveida mikroskopisko sēņu ģints
- klebsiella Patogēnu slāpekļsaistītāju baktēriju ģints
- allopauropus Pauropodu apakšklases ģints
- pauropus Pauropodu apakšklases ģints
- eudia Pāvaču dzimtas ģints
- saturnia Pāvaču dzimtas ģints
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī
- afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā
- Alburnoides bipunctatus pavīķe, šīs ģints suga
- anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints
- bothrideres pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija
- achillea Pelašķi - kurvjziežu dzimtas ģints
- crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints
- pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu
- aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam
- zoss Pelēkā zoss - zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga
- anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
- sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja
- baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons")
- meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā
- mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus")
- sējas zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis")
- apatele Pelēkpūcītes - tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints
- eschrichtius Pelēkvaļu dzimtas ģints
- micromys Peļu dzimtas ģints
- mus Peļu dzimtas ģints
- klaidoņpele Peļu dzimtas ģints ("Apodemus"), nelieli grauzēji, visēdāji, 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- penicillium Penicīliji - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints
- peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints
- penstemon Penstemone - cūknātru dzimtas ģints
- peridinium Peridīnijas - zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints
- anthyllis Pērkonamoliņi - tauriņziežu dzimtas ģints
- pinctada Pērleņu dzimtas ģints
- bremia Peronosporu dzimtas ģints
- plasmopara Peronosporu dzimtas ģints
- pseudoperenospora Peronosporu dzimtas ģints
- sclerospora Peronosporu dzimtas ģints
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas
- petalomonas Petalomonas 1 - eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- surfīnija Petūnija - nakteņu dzimtas ģints
- falco Piekūnu dzimtas ģints
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
- ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus")
- lactobacillus Pienskābes baktēriju dzimtas ģints
- bifidobacterium Pienskābes baktēriju ģints
- sporolactobacillus Pienskābes baktēriju ģints
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama
- sphindus Piepjgraužu dzimtas ģints
- endomychus Piepjmīļu dzimtas ģints
- lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
- parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus")
- ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae")
- sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens")
- mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola")
- kļavu apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus populinus")
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola")
- rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea")
- pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea")
- melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
- daivainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola frondosa")
- milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti
- čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus")
- climacocystis Piepju sēņu dzimtas ģints
- daedalea Piepju sēņu dzimtas ģints
- fomitopsis Piepju sēņu dzimtas ģints
- gloeophyllum Piepju sēņu dzimtas ģints
- heterobasidion Piepju sēņu dzimtas ģints
- laetiporus Piepju sēņu dzimtas ģints
- oligoporus Piepju sēņu dzimtas ģints
- piptoporus Piepju sēņu dzimtas ģints
- polyporus Piepju sēņu dzimtas ģints
- skeletocutis Piepju sēņu dzimtas ģints
- trametes Piepju sēņu dzimtas ģints
- ēkupiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Antrodia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- zvīņpiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Polyporus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
- centrbēdzes flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia centrifuga")
- starainā flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia radiata")
- želejas flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia tremellosa")
- viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni
- Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni
- dzeltenā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia xantha")
- rindu antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Neoantrodia serialis", syn. "Antrodia serialis")
- sīkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis amorpha")
- pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea")
- sniegbaltā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis nivea")
- ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus")
- brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
- tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus")
- ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus")
- egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma")
- parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius")
- priežu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini")
- augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus")
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola")
- pelēkā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus")
- apšu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae")
- melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus")
- jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis")
- melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans")
- melnējošā cietpore piepju sēņu grupas cietporu ģints suga ("Rigidoporus crocatus")
- parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus")
- vītolu citīdija piepju sēņu grupas citīdiju ģints suga ("Cytidia salicina")
- parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis")
- iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens")
- pelēkā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera adusta")
- parastā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera fumosa")
- baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
- liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens")
- kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "Picipes")
- šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens")
- spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida")
- piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
- ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis")
- parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa")
- ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis")
- bērzu lapiņpiepe piepju sēņu grupas lapiņpiepju ģints suga ("Lenzites betulinus")
- parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris")
- maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis")
- zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia")
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
- pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster")
- rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica")
- sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus")
- korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina")
- Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
- purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola")
- divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous")
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā
- priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum")
- egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum")
- melnā samtpiepe piepju sēņu grupas samtpiepju ģints suga ("Ischnoderma benzoinum")
- egļu sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum abietinum")
- smaržīgā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum odoratum")
- parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium")
- izstieptā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Arantiporus fissilis")
- oranždzeltenā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Tyromyces kmetii")
- purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
- ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum")
- sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum")
- raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum")
- asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum")
- alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum")
- violetā smalkpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Ceriporia excelsa")
- asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus")
- ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus")
- zaķu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus leporinus")
- bērzu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus obliquus"); čaga^3^
- apšu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus rheades")
- alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus")
- krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii")
- garenporu tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes gibbosa")
- sarainā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes hirsuta")
- dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea")
- smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens")
- raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor")
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata")
- oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta")
- priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini")
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
- ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina")
- rūsganā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Phlebia rufa")
- egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum")
- lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme")
- tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum")
- košā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus croceus")
- parastā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus rutilans")
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
- samtainā onnija piepju sēņu onniju ģints suga ("Onnia tomentosa")
- divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis")
- dacne Piepjvaboļu dzimtas ģints
- triplax Piepjvaboļu dzimtas ģints
- javesella Piešcikāžu dzimtas ģints
- laodelphax Piešcikāžu dzimtas ģints
- muellerianella Piešcikāžu dzimtas ģints
- stiroma Piešcikāžu dzimtas ģints
- hepatovīrusi Pikornavīrusu ģints, ietver A hepatīta vīrusu
- hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā
- cryphoeca Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints
- hahnia Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints
- tegenaria Piltuvjzirnekļu dzimtas ģints
- ornithorhynchus Pīļknābju dzimtas ģints
- bucephala Pīļu apakšdzimtas ģints
- clangula Pīļu apakšdzimtas ģints
- melanitta Pīļu apakšdzimtas ģints
- netta Pīļu apakšdzimtas ģints
- polysticta Pīļu apakšdzimtas ģints
- garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi
- aix Pīļu dzimtas ģints
- tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra
- anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
- baltvaigu zoss pīļu dzimtas zosu ģints putnu suga
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē
- anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
- aptenodytes Pingvīnu kārtas ģints
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
- chloropipo Pipru dzimtas ģints
- pipra Pipru dzimtas ģints
- syncephalastrum Piptocefalu dzimtas ģints
- syncephalis Piptocefalu dzimtas ģints
- cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu
- roosveltiella Piraiju dzimtas ģints
- Rumex thyrsiflorus piramidālā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides")
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints
- phyllachora Piromicēšu klases ģints
- babesia Piroplazmas - kokcīdiju klases ģints "Piroplasma" nosaukuma sinonīms
- placynthium Placintiju dzimtas ģints
- glossiphonia Plakandēļu dzimtas ģints
- haementeiria Plakandēļu dzimtas ģints
- helobdella Plakandēļu dzimtas ģints
- hemiclepsis Plakandēļu dzimtas ģints
- protoclepsis Plakandēļu dzimtas ģints
- cheimophila Plakankožu dzimtas ģints
- depressaria Plakankožu dzimtas ģints
- diurnea Plakankožu dzimtas ģints
- endrosis Plakankožu dzimtas ģints
- hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints
- semioscopis Plakankožu dzimtas ģints
- ganoderma Plakanpiepju dzimtas ģints
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia")
- aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints
- girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi
- dendrophagus Plakņu dzimtas ģints
- crenobia Planāriju kārtas ģints
- dendrocoelum Planāriju kārtas ģints
- euplanaria Planāriju kārtas ģints
- planaria Planāriju kārtas ģints
- polycelis Planāriju kārtas ģints
- macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints
- cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji
- prototēkas Plaši izplatītu raugveida organismu ģints, pieskaitāma pie ahloriskajām aļģēm
- platanus Platānu dzimtas ģints
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints
- myoxocephalus Platgalvju dzimtas ģints
- myxocephalus Platgalvju dzimtas ģints
- taurulus Platgalvju dzimtas ģints
- triglopsis Platgalvju dzimtas ģints
- aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums
- platystomus Platystomos - vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
- platycnemis Platkājspāru dzimtas ģints
- biotas Platzari - ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota")
- biota platzari, ciprešu ģints latīniskais nosaukums
- petrorhagia Plaukšķeņu apakšdzimtas ģints
- vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
- rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
- acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints
- anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās
- plasmodiophora Plazmodioforu dzimtas ģints
- spongospora Plazmodioforu dzimtas ģints
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos
- hippoglossus Plekstu dzimtas ģints
- platichthys Plekstu dzimtas ģints
- pleuronectes Plekstu dzimtas ģints
- zeltplekste Plekstu dzimtas ģints ("Pleuronectes"), Baltijas jūrā konstatēta 1 suga
- reinhardtius Plekstveidīgo kārtas ģints
- scopthalmus Plekstveidīgo kārtas ģints
- solea Plekstveidīgo kārtas ģints
- limanda Plekstveidīgo zivju kārtas plekstu dzimtas ģints ("Limanda")
- ceratocystis Plektomicēšu klases asku sēņu ģints
- ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms
- pleospora Pleosporu (sēņu) dzimtas ģints
- ophiobolus Pleosporu dzimtas asku sēņu ģints
- cucurbitaria Pleosporu dzimtas ģints
- gaeumannomyces Pleosporu dzimtas ģints
- gibberidia Pleosporu dzimtas ģints
- leptorhaphis Pleosporu dzimtas ģints
- metasphaeria Pleosporu dzimtas ģints
- microglaena Pleosporu dzimtas ģints
- microthelia Pleosporu dzimtas ģints
- physalospora Pleosporu dzimtas ģints
- pyrenophora Pleosporu dzimtas ģints
- fenestella Pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- botryosphaeria Pleosporu dzimtas sēņu ģints
- paraseiulus Plēsējērču dzimtas ģints
- phytoseiulus Plēsējērču dzimtas ģints
- typhlodromus Plēsējērču dzimtas ģints
- rhyacophila Plēsējmaksteņu dzimtas ģints
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
- sarcophylus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints
- thylacinus Plēsējsomaiņu dzimtas ģints
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
- sermuļveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, sīki un vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 11-150 cm, masa - no 100 g līdz 40 kg), 25 ģintis, 64-70 sugu
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos
- jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes")
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
- tyto Plīvurpūču dzimtas ģints
- ceratostigma Plumbagu dzimtas ģints ("Ceratostigma"), dekoratīvi, daudzgadīgi lakstaugi
- plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
- clitopilus Plūmenes - sārtlapīšu dzimtas sēņu ģints
- zīdainā plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus prunulus")
- kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides")
- hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella")
- dasytes Pļavnagaiņu dzimtas ģints
- dolichosoma Pļavnagaiņu dzimtas ģints
- euphydryas Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- melitaea Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- mellicta Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- polyphemus Polifemu dzimtas ģints
- lielā pergamentsēne poliporu rindas pergamentsēņu ģints suga ("Phlebiopsis gigantea")
- polystigma Polistigmu dzimtas ģints
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
- amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
- rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- eucladium Potiju dzimtas ģints
- oxystegus Potiju dzimtas ģints
- pterygoneurum Potiju dzimtas ģints
- mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints
- osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints
- pytho Praulmīļu dzimtas ģints
- cteniopus Praulvaboļu dzimtas ģints
- isomira Praulvaboļu dzimtas ģints
- potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints
- baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos
- ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
- duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
- patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos
- ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas
- širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā)
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas
- sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga
- sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
- ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
- proteus Proteju 1 dzimtas ģints
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
- protomyces Protomicēšu dzimtas ģints
- eosentomon Protūru kārtas ģints
- blatella Prusaku kārtas ģints
- blatta Prusaku kārtas ģints
- ectobius Prusaku kārtas ģints
- phyllodromia Prusaku kārtas ģints
- Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Equus przewalskii Prževaļska zirgs, zirgu ģints suga
- melnganā pseidoplektānija pseidoplektāniju ģints suga ("Pseudoplectania nigrella")
- daudzzaru pterula pterulu ģints sēņu suga ("Pterula multifida")
- euclidia Pūcīšu dzimtas ģints
- heliophobus Pūcīšu dzimtas ģints
- scoliopterix Pūcīšu dzimtas ģints
- thysania Pūcīšu dzimtas ģints
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu
- catocala Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums
- asio Pūču dzimtas ģints
- athene Pūču dzimtas ģints
- bubo Pūču dzimtas ģints
- glaucidium Pūču dzimtas ģints
- nyctea Pūču dzimtas ģints
- otus Pūču dzimtas ģints
- strix Pūču dzimtas ģints
- surnia Pūču dzimtas ģints
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- omphalina Pūkaiņu dzimtas ģints
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
- sārtaine Pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Rhodotus"), 1 suga
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
- baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
- seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum")
- sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
- oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium")
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama
- baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta")
- gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale")
- dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum")
- sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum")
- netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum")
- lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum")
- apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum")
- pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum")
- ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum")
- iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum")
- baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
- sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum")
- zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum")
- govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum")
- svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne
- clisodon Pūkbišu dzimtas ģints
- eucera Pūkbišu dzimtas ģints
- hyalopsora Pukciniastru dzimtas ģints
- melampsorella Pukciniastru dzimtas ģints
- melampsoridium Pukciniastru dzimtas ģints
- thekospora Pukciniastru dzimtas ģints
- uredinopsis Pukciniastru dzimtas ģints
- gymnosporangium Pukcīniju dzimtas ģints
- triphragmium Pukcīniju dzimtas ģints
- cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- bombylius Pūkmušu dzimtas ģints
- kodonopsis Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Codonopsis"), dekoratīvi dārza augi ar zvanveida ziediem
- norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai
- plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum")
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
- atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints
- maigā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus mitis")
- sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus")
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus")
- stigmella Pundurkožu dzimtas ģints
- cloacotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints
- drepanidotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints
- fimbriaria Pundurlenteņu dzimtas ģints
- hymenolepis Pundurlenteņu dzimtas ģints
- sabolevicanthus Pundurlenteņu dzimtas ģints
- hydroptila Pundurmaksteņu dzimtas ģints
- ithytrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints
- orthotrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints
- oxyethira Pundurmaksteņu dzimtas ģints
- nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints
- cephennium Pundurvaboļu dzimtas ģints
- ceratinella Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- diplocentria Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- diplocephalus Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- erigone Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- erigonidium Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- maso Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- minyriolus Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- tapinocyba Pundurzirnekļu dzimtas ģints
- sphaerius Punktvaboļu dzimtas ģints
- bovista Pūpēdīši - pūpēžu dzimtas ģints
- disciseda Pūpēžu dzimtas ģints
- vascellum Pūpēžu dzimtas ģints
- pūpēdītis Pūpēžu dzimtas ģints ("Bovista"), \~8 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no kurām 3 sastopamas reti
- zaķpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Calvatia"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- apaļpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Langermannia syn. Globaria"), Latvijā 1 suga
- ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti
- smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta
- kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
- brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti
- gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
- kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga
- upupa Pupuķu ģints
- rhodomicrobium Purpurbaktēriju ģints
- rhodopseudomonas Purpurbaktēriju ģints
- rhodospirillum Purpurbaktēriju ģints
- kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
- krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā
- ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints
- lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints
- thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints
- thiocystis Purpursērbaktēriju ģints
- thiopedia Purpursērbaktēriju ģints
- thioploca Purpursērbaktēriju ģints
- thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām
- emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
- metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
- dorotheanthus Pusdienziežu dzimtas ģints
- mesembryanthemum Pusdienziežu dzimtas ģints
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā
- fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria")
- fritija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Frithia")
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi
- tiphia Puslapseņu dzimtas ģints
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule
- phalaropus Pūslītis - sloku dzimtas ģints
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki
- pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- philaenus Putcikāžu dzimtas ģints
- lepinatus Putekļutu dzimtas ģints
- trogium Putekļutu dzimtas ģints
- brachypterus Putekšņvaboļu dzimtas ģints
- kateretes Putekšņvaboļu dzimtas ģints
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī)
- dermanyssus Putnērču dzimtas ģints
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni
- jabiru Putns, stārķu ģints suga
- klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus")
- eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints
- kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas
- baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 sugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta
- lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
- balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
- tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
- dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
- dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
- dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
- dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
- gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints
- vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
- alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
- zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
- harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints
- jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
- plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints
- gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
- gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints
- alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
- actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
- pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
- pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
- anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
- piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
- stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
- kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
- smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
- griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs
- māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
- lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
- panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
- leptocera Puvummušu dzimtas ģints
- cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints
- gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints
- oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints
- philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints
- dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- paururus Ragastu dzimtas ģints
- sirex Ragastu dzimtas ģints
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- cynthia Raibeņu dzimtas ģints
- limentris Raibeņu dzimtas ģints
- polygonium Raibeņu dzimtas ģints
- vanessa Raibeņu dzimtas ģints
- theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints
- stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints
- callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- gracillaria Raibkožu dzimtas ģints
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu
- chaetostomatella Raibspārnmušu dzimtas ģints
- rhagoletis Raibspārnmušu dzimtas ģints
- trypeta Raibspārnmušu dzimtas ģints
- urophora Raibspārnmušu dzimtas ģints
- eurosta Raibspārnmušu kārtas ģints
- endromis Raibvērpēju dzimtas ģints
- elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās
- differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
- gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
- anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga
- alchemilla Rasaskrēsliņi - rožu dzimtas ģints
- aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda")
- oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu
- skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera")
- skorzonera Raudupe - kurvziežu dzimtas ģints
- pneimocista Raugveida sēņu ģints
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
- villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
- exidiopsis Recekleņu dzimtas ģints
- protodontia Recekleņu dzimtas ģints
- pseudohydnum Recekleņu dzimtas ģints
- tremella Recekleņu dzimtas ģints
- tremiscus Recekleņu dzimtas ģints
- bourdotia Recekleņu dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
- zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia")
- smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala")
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā
- skrimslene recekleņu sēņu ģints ("Guepinia")
- adatreceklene recekleņu sēņu ģints ("Pseudohydnum")
- latimērija Recenta bārkšspuru zivju ģints ("Latimeria"), kas mīt lielā dziļumā
- heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints
- ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints
- falcunculus Resngalvju apakšdzimtas ģints
- hylocitrea Resngalvju apakšdzimtas ģints
- pachycephala Resngalvju apakšdzimtas ģints
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi
- medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
- dzeltenšķiedru riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria luteolofibrillosa")
- tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina")
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas
- discus Rievspolīšu dzimtas ģints
- punctum Rievspolīšu dzimtas ģints
- sarainā rikenella rikenellu ģints sēņu suga ("Omphalina setipas", syn. "Rickenella swartzii")
- coxiella Riketsiju baktēriju ģints
- rickettsia Riketsiju dzimtas ģints
- herpobdella Rīkļdēļu dzimtas ģints
- rhipidium Ripīdiju dzimtas ģints
- sapromyces Ripīdiju dzimtas ģints
- meta Riteņzirnekļu dzimtas ģints
- singa Riteņzirnekļu dzimtas ģints
- clambus Rituļvaboļu dzimtas ģints
- rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- sporophlyctis Rizīdiju dzimtas ģints
- rhizophora Rizoforu dzimtas ģints
- myxochloris Rizohlorīdu klases ģints
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu
- halichoerus Roņu dzimtas ģints
- pagophilus Roņu dzimtas ģints
- phoca Roņu dzimtas ģints
- ziloņronis Roņu dzimtas ģints ("Mirounga"), pasaulē lielākie roņveidīgie; 2 sugas
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
- acēna Rožu dzimtas ģints ("Acaena"), dekoratīvi augi, kas piemēroti augsnes nosegšanai
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
- korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes
- henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija
- cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
- driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā
- dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene
- eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
- bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
- kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas
- mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā)
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu
- neilija Rožu dzimtas ģints ("Neillia"), dekoratīvi krūmi ar sīkām, citronzaļām lapām un smalkiem ziediem, kas parādās starp lapām
- ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām
- čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu
- retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas
- zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
- avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām
- kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
- stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku
- valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu
- kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
- mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- cetonia Rožvaboļu apakšdzimtas ģints
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
- cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu
- sherardia Rubiju dzimtas ģints
- miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
- krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes
- iksora Rubiju dzimtas ģints ("Ixora")
- mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia")
- nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē
- penta Rubiju dzimtas ģints ("Pentas")
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- rūgtņi Rūgtdilles - čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum")
- discina Rumpuču dzimtas ģints
- kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
- tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra")
- melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium")
- krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa")
- elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica")
- dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa")
- kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
- jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu
- hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
- pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
- ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
- fragmīdija Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Phragmidium"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
- pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas
- sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis")
- phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas)
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem
- laimi Rūtu dzimtas citrusu ģints suga, apelsīniem un greipfrūtiem līdzīgi augļi
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
- mureja Rūtu dzimtas ģints ("Murraya")
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei
- cedrela Rūtu rindas mahagonkoku dzimtas ģints ("Cedrela")
- Martes zibellina sabulis, caunu ģints suga
- debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints
- hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints
- lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- pichia Saharomicēšu dzimtas ģints
- saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints
- zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- dascillus Sakņmīļu dzimtas ģints
- pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi
- salamandra Salamandru dzimtas ģints
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums
- agriopis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm)
- erannis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm)
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
- maniola Samteņu dzimtas ģints
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas
- smalkā samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Conocybe tenera")
- Arena samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina arrhenii")
- prusaku samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina vexans")
- psilocephala Samtmušu dzimtas ģints
- thereva Samtmušu dzimtas ģints
- silurus Samu dzimtas ģints
- phyllotopsis Sānaušu dzimtas ģints
- aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus")
- rievainā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus cornucopiae")
- ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus")
- austeru sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus ostreatus"); austersēne
- dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius")
- chaetogamarus Sānpeldvēžu ģints
- gammarus Sānpeldvēžu kārtas ģints
- orchestia Sānpeldvēžu kārtas ģints
- pallasea Sānpeldvēžu kārtas ģints
- pontoporeia Sānpeldvēžu kārtas ģints
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis
- leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā
- dictyuchus Saprolegniju dzimtas ģints
- isoachlya Saprolegniju dzimtas ģints
- leptolegnia Saprolegniju dzimtas ģints
- protoachlya Saprolegniju dzimtas ģints
- pythiopsis Saprolegniju dzimtas ģints
- trausthotheca Saprolegniju dzimtas ģints
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- sūra Sāre ("Panicum"), graudzāļu dzimtas ģints
- pyrrhocorys Sarkanblakšu dzimtas ģints
- erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī
- lygistopterus Sarkanspārņu dzimtas ģints
- arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints
- eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
- raphidiophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- vampyrella Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- acanthocystis Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
- actinophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem
- opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina")
- ābeļu sarkodoncija sarkodonciju ģints sēņu suga (Sarcodontia crocea")
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
- batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- microtrombidium Sārtērču dzimtas ģints
- trombicula Sārtērču dzimtas ģints
- trombidium Sārtērču dzimtas ģints
- pelēkbrūnā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella mundula")
- pelēkā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella popinalis")
- nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata")
- aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile")
- vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum")
- krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum")
- violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum")
- zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum")
- pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum")
- Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii")
- tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum")
- spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium")
- smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum")
- brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides")
- zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum")
- milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum")
- viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum")
- pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum")
- riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
- lagria Sarvaboļu dzimtas ģints
- ložņu saulenīte saulenīšu ģints suga ("Goodyera repens"), aug mitros, ēnainos skujkoku mežos parasti lielās grupās, stublājs 10-25 cm augsts
- sphaerites Saulesvaboļu dzimtas ģints
- smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa")
- baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba")
- kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea")
- vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria")
- sekstainā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota cristata")
- sermuļu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota erminea")
- kaķu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota felina")
- Granges saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota grangei")
- dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora")
- pļavas saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota oreadiformis")
- sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata")
- Equus burchelli savannas zebra, zirgu ģints suga
- vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
- crucigenia Scenedesmu dzimtas ģints
- didymocistis Scenedesmu dzimtas ģints
- dimorphococcus Scenedesmu dzimtas ģints
- lauterborniella Scenedesmu dzimtas ģints
- schroederiella Scenedesmu dzimtas ģints
- tetradesmus Scenedesmu dzimtas ģints
- tetrastrum Scenedesmu dzimtas ģints
- aurelia Scifozoju klases ģints
- cyanea Scifozoju klases ģints
- dreissena Sēdgliemeņu dzimtas ģints
- sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
- helophora Segzirnekļu dzimtas ģints
- leptuphantes Segzirnekļu dzimtas ģints
- linyphia Segzirnekļu dzimtas ģints
- porrhomma Segzirnekļu dzimtas ģints
- bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints
- sagittarius Sekretārputnu dzimtas ģints
- velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem
- apium Selerijas - čemurziežu dzimtas ģints
- kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga
- pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas
- dyseriocrania Senkožu dzimtas ģints
- eriocrania Senkožu dzimtas ģints
- adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
- adonisa sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena adonis")
- niedru sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena belliarum")
- slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes")
- stiepīgā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena epipterygia")
- ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata")
- pienainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galopus")
- asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
- noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata")
- nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala")
- vīteņu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena meliigena")
- brūnsārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena metata")
- pavasara sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena niveipes")
- rievkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena polygramma")
- zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola")
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
- purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca")
- Renātes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena renati")
- sārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosea")
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
- sarkanmalu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rubromarginata")
- sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana
- sārmainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena stipata", syn. "Mycena alcalina")
- ziemas sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena tintinnabulum")
- pelēkbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena vitilis")
- zefīra sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena zephirus")
- mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints
- triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints
- mycetophila Sēņodiņu dzimtas ģints
- rhymosia Sēņodiņu dzimtas ģints
- sciophila Sēņodiņu dzimtas ģints
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis
- nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases
- macromonas Sērbaktēriju ģints
- thiobacterium Sērbaktēriju ģints
- thiothrix Sērbaktēriju ģints
- thiovulum Sērbaktēriju ģints
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas
- purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs
- gulo Sermuļu dzimtas ģints
- lutra Sermuļu dzimtas ģints
- meles Sermuļu dzimtas ģints
- dūmainā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma capnoides")
- kūdraspurva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma elongatipes")
- dzeltenīgā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma epixanthum")
- rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare")
- purva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma myosotis")
- ķieģeļsarkanā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma sublateritium")
- mitruma sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma udum")
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
- sesamum Sezamu dzimtas ģints
- cuspidata Sfagnu ģints sekcija
- palustria Sfagnu ģints sekcija
- polyclada Sfagnu ģints sekcija
- rigida Sfagnu ģints sekcija
- subsecunda Sfagnu ģints sekcija
- camarosporium Sferopsīdu dzimtas ģints
- darluca Sferopsīdu dzimtas ģints
- sphaeropsis Sferopsīdu dzimtas ģints
- cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas
- celerio Sfingu dzimtas ģints
- daphnis Sfingu dzimtas ģints
- hemaris Sfingu dzimtas ģints
- hyloicus Sfingu dzimtas ģints
- sphinx Sfingu dzimtas ģints
- Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu
- sida Sida - divdīgļlapju augu ģints
- sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints
- sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints
- latona Sidu dzimtas ģints
- decticus Sienāžu apakškārtas ģints
- degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis
- bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
- slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles
- athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints
- pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints
- chlamydotis Sīgu dzimtas ģints
- coregonus Sīgu dzimtas ģints
- otis Sīgu dzimtas ģints
- stenodus Sīgu dzimtas zivju ģints
- aphodius Sīkbambali - skarabeju dzimtas sīkbambalu apakšdzimtas ģints
- galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga")
- carychium Sīkgliemežu dzimtas ģints
- asplenium Sīkpapardes - sīkpaparžu dzimtas ģints
- ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde
- asplēnija Sīkpaparžu ģints ("Asplenium") atsevišķas sugas
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina")
- lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina")
- xylobolus Sīkpiepju dzimtas ģints
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
- arabidopsis Sīkplikstiņi - krustziežu dzimtas ģints
- hamearis Sīkraibeņu dzimtas ģints
- meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
- parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās
- enchytraeus Sīkslieku dzimtas ģints
- fridericia Sīkslieku dzimtas ģints
- eptesicus Sikspārņu dzimtas ģints
- nyctalus Sikspārņu dzimtas ģints
- plecotus Sikspārņu dzimtas ģints
- vespertilio Sikspārņu dzimtas ģints
- platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella")
- mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
- harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā
- lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
- lasiurus Sikspārņu kārtas ģints
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
- bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus")
- karotes sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus cochleatus")
- lāču sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus ursinus")
- lapsu sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus vulpinus")
- bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene
- tīģeru sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus lepideus", syn. "Panus tigrinus")
- smaržīgā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus suavissimus", syn. "Panus suavissimus"); smaržīgā kamolene
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem)
- heteroderas Sīku nematožu ģints
- catoscopium Sīkvācelīšu dzimtas ģints
- sildoņi Sila doņi - doņu dzimtas ģints, augi plakanām lapām ar spilvotu apmali
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- clupea Siļķu dzimtas ģints
- sprattus Siļķu dzimtas ģints
- frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs
- scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints
- scutigerella Simfilu apakšklases ģints
- symphylella Simfilu apakšklases ģints
- lithobius Simtkāju apakšklases ģints
- litobius Simtkāju apakšklases ģints
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija
- micromyces Sinhitriju dzimtas ģints
- chrysosphaerella Sinūru dzimtas ģints
- conradiella Sinūru dzimtas ģints
- mycroglena Sinūru dzimtas ģints
- allium Sīpoli - liliju dzimtas ģints
- šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām
- laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
- dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints
- berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints
- drepana Sirpjspārņu dzimtas ģints
- bryodema Siseņu apakškārtas ģints
- locusta Siseņu apakškārtas ģints
- oedipoda Siseņu apakškārtas ģints
- omocestus Siseņu apakškārtas ģints
- psophus Siseņu apakškārtas ģints
- sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints
- niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
- binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis")
- kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis")
- rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens")
- maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii")
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes
- frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
- gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
- hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
- īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
- iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
- tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata")
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- oryctes Skarabeju dzimtas ģints
- phyllopertha Skarabeju dzimtas ģints
- maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
- svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
- trijzobe Skaraino salmaugu ģints, skara šauri savilkusies kopā, ar 4-16 zaļām vārpiņām, 3-5 ziediem, ārējās ziedplēksnes galā 3 zobiņi
- guļošā skarbene skarbeņu ģints vienīgā suga ("Asperugo procumbens")
- daglītis Skarblapju dzimtas augu ģints ("Echium") ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem \~30 sugas, Latvijā 1 suga
- heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas
- omphalodes Skarblapju dzimtas ģints
- vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
- gurķene skarblapju dzimtas ģints ("Borago"), 3-7 sugas, Latvijā 1 suga
- brunera Skarblapju dzimtas ģints ("Brunnera"), dekoratīvi, ēncietīgi augi, kurus var audzēt apmalēs vai mežainos dārzos
- vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņumēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), dekoratīvi lakstaugi
- suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- lipene Skarblapju dzimtas ģints ("Lappula"), lakstaugs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- aitenes Skarblapju dzimtas ģints ("Lycopsis"), lakstaugi ar atstāvošiem, raupjiem sarveida matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- cietsēkle Skarblapju dzimtas ģints ("Lithospermum"), lakstaugs ar zarotu stublāju un pamīšām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mertensija Skarblapju dzimtas ģints ("Mertensia"), dekoratīvas puķes, līdzīgas neaizmirstulēm, ar intensīvi ziliem ziediem
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas
- noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
- ciboria Sklerocīniju dzimtas ģints
- monilinia Sklerocīniju dzimtas ģints
- rutsroemia Sklerocīniju dzimtas ģints
- stromatinia Sklerocīniju dzimtas ģints
- botryotinia Sklerocīniju dzimtas sēņu ģints
- bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa")
- jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti
- ranatra Skorpionblakšu dzimtas ģints
- nepa Skorponblakšu dzimtas ģints
- pterostichus Skraiduļi - skrejvaboļu dzimtas ģints
- melnais skraidulis skraiduļu ģints suga ("Pterostichus niger"), viens no lielākajiem (ķermeņa garums - 16-21 mm) un Latvijā biežāk sastopamajiem skraiduļiem
- racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
- alotājskrejvaboles Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Broscus"), Latvijā tikai viena suga
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Cicindela"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas parasti sastopamas smilšainās vietās
- mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas
- krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus
- parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas
- resnulis Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Omophron"), >60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- curtonotus Skrejvaboļu dzimtas ģints, ko dažkārt apvieno ar blāvuļu ģinti
- ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres
- aphanes Skrēteliņi - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- Kristīnes skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia christiane")
- lipīgā skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia lugubris")
- rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
- ichthyophthirius Skropstaiņu ģints
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata")
- chilodonella Skropstaiņu klases ģints
- mesodinium Skropstaiņu klases ģints
- ophrydium Skropstaiņu klases ģints
- spirostomum Skropstaiņu klases ģints
- strombidium Skropstaiņu klases ģints
- tintinnopsis Skropstaiņu klases ģints
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
- hilodonella Skropstaiņu klases vienšūņu ģints
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina")
- acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints
- dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- bdellocephala Skropstiņtārpu klases planāriju kārtas ģints
- formicarius Skudrķērāju dzimtas ģints
- formicivora Skudrķērāju dzimtas ģints
- grallaria Skudrķērāju dzimtas ģints
- myrmeciza Skudrķērāju dzimtas ģints
- myrmotherula Skudrķērāju dzimtas ģints
- skudrčakste Skudrķērāju dzimtas ģints
- skudrceplītis Skudrķērāju dzimtas ģints
- skudrputns Skudrķērāju dzimtas ģints
- thamnophilus Skudrķērāju dzimtas ģints
- sepsis Skudrmušu dzimtas ģints
- themira Skudrmušu dzimtas ģints
- lasius Skudru dzimtas ģints
- monomorium Skudru dzimtas ģints
- myrmica Skudru dzimtas ģints
- mežaskudra skudru dzimtas ģints ("Formica"), kas bieži sastopama Latvijas mežos, kur no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas
- mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra
- dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha
- thanassimus Skudrulīšu dzimtas ģints
- trichodes Skudrulīšu dzimtas ģints
- monotoma Skudrvaboļu dzimtas ģints
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- diprion Skujlapseņu dzimtas ģints
- neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints
- mikrobiota Skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Microbiota")
- purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
- sekvoja Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoia")
- mamutkoks Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoiadendron")
- halictus Slaidbišu dzimtas ģints
- sphecodes Slaidbišu dzimtas ģints
- leptocerus Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- mystacides Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- triaenodes Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- loris Slaido loru ģints
- pachygnatha Slaidzirnekļu dzimtas ģints
- tetragnatha Slaidzirnekļu dzimtas ģints
- azomonas Slāpekļsaistītāju baktēriju ģints
- azotobacter Slāpekļsaistītāju baktēriju ģints
- dendrobaena Slieku dzimtas ģints
- eisenia Slieku dzimtas ģints
- eiseniella Slieku dzimtas ģints
- lumbricus Slieku dzimtas ģints
- octolasium Slieku dzimtas ģints
- aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi
- gallinago Sloku dzimtas ģints
- limosa Sloku dzimtas ģints
- lymnocryptes Sloku dzimtas ģints
- scolopax Sloku dzimtas ģints
- pūslītis Sloku dzimtas ģints ("Phalaropus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- dūņšņibis Sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Limicola falcinellus"), gājputns, Latvijā samērā rets caurceļotājs
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
- cītizs Slotzars - tauriņziežu dzimtas slotzaru ģints ("Cytisus")
- krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
- dzeloņainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium spinosum"), Latvijā sastopams ļoti reti
- dziedzerainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium strumarium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
- Bādenes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia badensis")
- robainā smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia bicrenata")
- kaļķu smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia collaris")
- izgrieztā smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia excisa")
- Lēveru smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia incisa")
- Rutes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia rutheana), lielākā no Latvijas smaillapēm, sastopama reti, aug zemajos jeb zāļu purvos, aizsargājama
- uzpūstā smaillape smaillapju ģints suga("Lophozia ventricosa")
- scaphidium Smailvaboļu dzimtas ģints
- scaphisoma Smailvaboļu dzimtas ģints
- mordella Smailvēderu dzimtas ģints
- mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints
- tryptichus Smaragdmušu dzimtas ģints
- cordulia Smaragdspāru dzimtas ģints
- tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
- anthoxanthum Smaržzāles - graudzāļu dzimtas ģints
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
- dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- hylobius Smecernieku dzimtas ģints
- lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
- chlorophanus Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
- slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
- trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti
- agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints
- panurgus Smilšbišu dzimtas ģints
- mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints
- syrrhaptes Smilširbju dzimtas ģints
- pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
- sarcopsylla Smilšu blusu ģints
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
- arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
- arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
- arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- sniegpārsla Sniegpārslu koks - olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), hionants
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
- helleborus Sniegrozes - gundegu dzimtas ģints
- eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
- lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys")
- dasyurus Somaino caunu ģints
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
- anthoscopus Somzīlīšu dzimtas ģints
- auriparus Somzīlīšu dzimtas ģints
- remiz Somzīlīšu dzimtas ģints
- menopon Spalvgraužu grupas ģints
- buckleria Spalvspārņu dzimtas ģints
- platyptilia Spalvspārņu dzimtas ģints
- rotangs Spāniešu niedra, izplatīta palmu ģints
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga
- libellula Spāru dzimtas ģints
- purvspāre Spāru dzimtas ģints ("Leucorrhinia"), ķermeņa garums - 21-28 mm, uzturas purvos un pie tiem, kā arī pārpurvotu ezeru krastos, Latvijā konstatētas 5 sugas
- ezerspāre Spāru dzimtas ģints ("Orthetrum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm
- nitidula Spīduļu dzimtas ģints
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
- lampyris Spīdvaboļu dzimtas ģints
- phosphaenus Spīdvaboļu dzimtas ģints
- samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
- smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
- smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
- purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis")
- kandola spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella candolleana")
- rievainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella corrugis", syn. "Psathyrella gracilis")
- ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla")
- kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea")
- kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema")
- spirodela Spirodela 1 - ūdensziedu dzimtas ģints
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā
- leptospira Spirohetu dzimtas "Leptospiraceae" ģints
- spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī
- borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem
- cristispira Spirohetu klases komensālu vienšūnu baktēriju ģints
- piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
- muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas
- sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
- melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella")
- phyllotreta Spradžu apakšdzimtas ģints
- haltica Spradžu dzimtas ģints
- selatosomus Sprakšķu 2 dzimtas ģints
- corymbites Sprakšķu dzimtas ģints
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas
- biston Sprīžotāju dzimtas ģints
- bupalus Sprīžotāju dzimtas ģints
- epirhoe Sprīžotāju dzimtas ģints
- geometra Sprīžotāju dzimtas ģints
- operophtera Sprīžotāju dzimtas ģints
- ourapteryx Sprīžotāju dzimtas ģints
- semiothisa Sprīžotāju dzimtas ģints
- balanus Sprogkājvēžu ģints
- vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas
- cracticus Stabulētājputnu dzimtas ģints
- gymnorhina Stabulētājputnu dzimtas ģints
- ifrita Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- melampitta Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- orthonyx Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- gasterosteus Stagaru dzimtas ģints
- pungitius Stagaru dzimtas ģints
- spinachia Stagaru dzimtas ģints
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
- šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem
- ziemele Staraino kurvjziežu ģints, pļavu krizantēma
- antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
- ciconia Stārķu dzimtas ģints
- ephippiorhynchus Stārķu dzimtas ģints
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
- pteroptochos Stāvastu dzimtas ģints
- rhinocrypta Stāvastu dzimtas ģints
- scelorchilus Stāvastu dzimtas ģints
- scytalopus Stāvastu dzimtas ģints
- comatrichia Stemonītu dzimtas ģints
- stemonitis Stemonītu dzimtas ģints
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
- micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- ectostroma Sterilo micēliju dzimtas ģints
- rhizoctonia Sterilo micēliju dzimtas ģints
- rhizomorpha Sterilo micēliju dzimtas ģints
- sclerotium Sterilo micēliju dzimtas ģints
- Acipenser ruthenus sterlete, šīs ģints suga
- ammodramus Stērstu apakšdzimtas ģints
- certhidea Stērstu apakšdzimtas ģints
- pipilo Stērstu apakšdzimtas ģints
- plectrophenax Stērstu apakšdzimtas ģints
- sicalis Stērstu apakšdzimtas ģints
- spizella Stērstu apakšdzimtas ģints
- zonotrichia Stērstu apakšdzimtas ģints
- calcarius Stērstu dzimtas ģints
- piranga Stērstu dzimtas tangaru apakšdzimtas ģints
- sporocybe Stibellu dzimtas ģints
- ochsenheimeria Stiebrkožu dzimtas ģints
- cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
- chlorops Stiebrmušu dzimtas ģints
- lipara Stiebrmušu dzimtas ģints
- oscinella Stiebrmušu dzimtas ģints
- Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints
- vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints
- dendrostilbella Stilbellu dzimtas ģints
- echinobotrium Stilbellu dzimtas ģints
- graphium Stilbellu dzimtas ģints
- isaria Stilbellu dzimtas ģints
- isariopsis Stilbellu dzimtas ģints
- stysanus Stilbellu dzimtas ģints
- tilachlydium Stilbellu dzimtas ģints
- trichurus Stilbellu dzimtas ģints
- doņu stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula filiformis", syn. "Macrotyphula filiformis")
- dobā stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula fistulosa", syn. "Macrotyphula fistulosa")
- limnodrilus Stobriņtārpu dzimtas ģints
- piloscolex Stobriņtārpu dzimtas ģints
- psammoryctes Stobriņtārpu dzimtas ģints
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
- ancipenser Storu dzimtas ģints
- huso Storu dzimtas ģints
- store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas
- onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
- osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
- struthio Strausveidīgo kārtas ģints
- brachyptera Strauteņu kārtas ģints
- cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints
- hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
- acridotheres Strazdu dzimtas ģints
- aplonis Strazdu dzimtas ģints
- buphagus Strazdu dzimtas ģints
- creatophora Strazdu dzimtas ģints
- gracula Strazdu dzimtas ģints
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
- corcorax Strazduļu dzimtas ģints
- grallina Strazduļu dzimtas ģints
- struthidea Strazduļu dzimtas ģints
- strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms
- tumšā strupaste strupastu ģints suga ("Microtus agrestis")
- lauka strupaste strupastu ģints suga ("Microtus arvalis")
- Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
- amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
- calyptomena Strupknābju dzimtas ģints
- eurylaimus Strupknābju dzimtas ģints
- pseudocalyptomena Strupknābju dzimtas ģints
- hister Strupvaboļu dzimtas ģints
- hololepta Strupvaboļu dzimtas ģints
- margarinotus Strupvaboļu dzimtas ģints
- Agapanthia villosoviridescens stublājgrauzis, šīs ģints suga
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu
- ūdeņu subulārija subulāriju ģints suga ("Subularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- tokophrya Sūcējskropastaiņu klases vienšūņu ģints
- diplostomuls Sūcējtārpu ģints ("Diplostomulum"), kuru kāpuri parazitē zivju acīs
- dicrocoelium Sūcējtārpu klases ģints
- paramphistomum Sūcējtārpu klases ģints
- prostogonīms Sūcējtārpu klases ģints
- sanguinicola Sūcējtārpu klases ģints
- fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints
- fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints ("Fasciola")
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem
- ephydatia Sūkļu ģints
- spongilla Sūkļu ģints
- trochospongilla Sūkļu tipa ģints
- sula Sullu dzimtas ģints
- phyllocnistis Sulukožu dzimtas ģints
- zemes sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia acerosa")
- joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
- nekeru sūnene sūneņu ģints sēņu suga ("Rimbachia neckerae")
- electra Sūneņu klases ģints
- plumatella Sūneņu klases ģints
- victorella Sūneņu klases ģints
- bidens Sunīši - kurvjziežu dzimtas ģints
- āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
- bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
- aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
- aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
- tumšradze Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ģints ("Phaeoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
- athooceros Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ragvācelīšu dzimtas ģints
- baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola")
- Aethusa cynapium suņpētersīlis, šīs ģints vienīgā suga
- alopex Suņu dzimtas ģints
- canis Suņu dzimtas ģints
- vulpes Suņu dzimtas ģints
- suņlapsa Suņu dzimtas ģints, apmatojums garš, parasti ruds, dzīvo D Amerikā stepēs, mežos, kalnos (līdz 4000 m vjl.)
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi
- šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem
- koijots suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās
- anthriscus Suņuburkšķi - čemurziežu dzimtas ģints
- griķene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- griķenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- juduri Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- kaulenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- kazkriķi Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- rūgtene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- rūgtines Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sētzāle Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sinepes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrele Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūreles Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrgans Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriči Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriņa Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriņas Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrine Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- antigonone Sūreņu dzimtas ģints ("Antigonon")
- griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
- vējgriķis Sūreņu dzimtas ģints ("Fallopia"), augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu
- dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
- skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas
- acetosa Sūreņu dzimtas skābeņu ģints īsto skābeņu apakšģints
- acetosella Sūreņu dzimtas skābeņu ģints mazo skābeņu apakšģints
- sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
- campylodiscus Surirellu dzimtas ģints
- cymatopleura Surirellu dzimtas ģints
- dryomys Susuru dzimtas ģints
- eliomys Susuru dzimtas ģints
- glis Susuru dzimtas ģints
- muscardinus Susuru dzimtas ģints
- siena svārsteklene svārstekleņu ģints sēņu suga ("Panaeolina foenisecii", syn. "Panaeolus foenisecii")
- mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola")
- tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus")
- suaeda Sveda - balandu dzimtas ģints
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus
- jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.)
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm)
- ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms
- ethmia Sviļņkožu dzimtas ģints
- Apus apus svīre, šīs ģints suga
- apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
- agrilus Šaurspārnkrāšņvaboles - vaboļu kārtas krāšvaboļu dzimtas ģints
- oryzaephilus Šaurvaboļu dzimtas ģints
- silvanus Šaurvaboļu dzimtas ģints
- klēts šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Ahasverus advena")
- lapkoku šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Silvanus unidentatus")
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās
- staipeknis šī nodalījuma dzimta ("Lycopodiaceae"), kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru, \~450 sugu (visā pasaulē), Latvijā konstatētas 4 ģintis
- sīkbambals šīs apakšdzimtas ģints ("Aphodius"), >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, gan vaboles, gan to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem
- balanda šīs apakšdzimtas ģints ("Chenopodium"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- bambals šīs apakšdzimtas ģints ("Geotrupes")
- māņķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Malurus")
- monarhķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Monarcha")
- zilenītis šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus")
- sālszāle šīs apakšdzimtas ģints ("Salsola"), \~120 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- plaukšķene šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas
- ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mežastrazds šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- lauvronis šīs apakšdzimtas ģints ("Zalophus"), dzīvo baros Klusajā okeānā, veic garas migrācijas
- ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- zvirbuļputni šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- tirānputns šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās
- sīksikspārnis šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas
- jungermannija šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
- maršancija šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- purvmirte šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints
- andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
- vihuhols šīs cilts ģints ("Desmana")
- vihuhols šīs cilts ģints ("Galemys")
- pīle šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas
- gārnis šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- balanda šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas
- mūrniekputns šīs dzimtas apakšdzimta ("Furnariinae"), 5 ģintis, 37 sugas
- kaija šīs dzimtas apakšdzimta ("Larinae"), 7 ģintis, 46 sugas, Latvijā 2 ģintis, 12 sugu
- dzilna šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga
- dzeguze šīs dzimtas ģints "Cuculus"
- akants šīs dzimtas ģints ("Acanthus")
- vanags šīs dzimtas ģints ("Accipiter"), pārtiek no putniem un sīkiem zīdītājiem, 50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kļava šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga
- ahnante šīs dzimtas ģints ("Achanthes") ar \~100 sugu, no kurām Latvijā konstatēts 15 sugu
- aktinīdija šīs dzimtas ģints ("Actinidia"), kokveida liānas, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- bezslavīte šīs dzimtas ģints ("Adoxa"), kurā tikai 1 suga
- zirgkastaņa šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās
- agāma šīs dzimtas ģints ("Agama"), \~70 sugu
- atmatene šīs dzimtas ģints ("Agaricus"), 70 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- agave šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā
- cirvene šīs dzimtas ģints ("Alisma"), lakstaugs kas aug ūdenī vai mitrās vietās, Latvijā konstatētas 3 sugas
- aligators šīs dzimtas ģints ("Alligator"), 2 sugas
- mušmire šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis")
- amarants šīs dzimtas ģints ("Amaranthus"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas
- amarillis šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem
- strupknābe šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
- anakardija šīs dzimtas ģints ("Anacardium")
- ķirmis šīs dzimtas ģints ("Anobium")
- svīre šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- arālija šīs dzimtas ģints ("Aralia"), 35 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 5 sugas
- araukārija šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu
- aristolohija šīs dzimtas ģints ("Aristolochia"), 350 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 3 sugas
- bezdelīgstrazds šīs dzimtas ģints ("Artamus")
- artonija šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz
- ārums šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem
- asklēpija šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga
- asparāgs šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi
- sīkpaparde šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- upesvēzis šīs dzimtas ģints ("Astacus"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- laikzvaigzne šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- krokvācelīte šīs dzimtas ģints ("Aulacomnium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ausaine šīs dzimtas ģints ("Auricularia")
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- bartrāmija šīs dzimtas ģints ("Bartramia"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- bārbele šīs dzimtas ģints ("Berberis"), kuras viena suga konstatēta Latvijā brīvā dabā, bet vairākas audzē kā dekoratīvus krūmus
- bērzs šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu
- bitīnija šīs dzimtas ģints ("Bithynia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- mēslene šīs dzimtas ģints ("Bolbitius")
- zīdaste šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vērsis šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki
- bosmina šīs dzimtas ģints ("Bosmina"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
- īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- samtīte šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas
- budleja šīs dzimtas ģints ("Buddleia"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- krupis šīs dzimtas ģints ("Bufo"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- puķumeldrs šīs dzimtas ģints ("Butomus"), kurā ir 1 suga
- buksbaumija šīs dzimtas ģints ("Buxbaumia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- buksis šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos
- kaktuss šīs dzimtas ģints ("Cactus")
- kalikants šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede
- kalīcijas šīs dzimtas ģints ("Calicium"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas
- pundurpērtiķis šīs dzimtas ģints ("Callithrix"), kurā 10 sugu
- ūdenīte šīs dzimtas ģints ("Callitriche"), pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- virsis šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga
- pulkstenīte šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kandelārija šīs dzimtas ģints ("Candelaria"), 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kanna šīs dzimtas ģints ("Canna")
- kaņepe šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām
- gailene šīs dzimtas ģints ("Cantharellus"), kuras 5 sugas sastopamas Latvijā
- kapera šīs dzimtas ģints ("Capparis")
- lēlis šīs dzimtas ģints ("Caprimulgus"), 44 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- skrejvabole šīs dzimtas ģints ("Carabus"), Latvijā konstatēts 13 sugu
- grīslis šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās
- vairogvabole šīs dzimtas ģints ("Cassida"), pie kuras pieder visas Latvijā konstatētas sugas
- bebrs šīs dzimtas ģints ("Castor")
- sīkvācelīte šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
- kokžņaudzējs šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas
- pumpurzarene šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- cerāmija šīs dzimtas ģints ("Ceramium"), 60 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- raglape šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas
- katsura šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū
- mizložņa šīs dzimtas ģints ("Certhia")
- briedis šīs dzimtas ģints ("Cervus"), Latvijā konstatēta 1 suga. - staltbriedis
- hrizomiksa šīs dzimtas ģints ("Chrysomyxa"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga
- stārķis šīs dzimtas ģints ("Ciconia")
- ūdensstrazds šīs dzimtas ģints ("Cinclus")
- kladonija šīs dzimtas ģints ("Cladonia"), Latvijā konstatētas 46 sugas
- kladofora šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- tīklene šīs dzimtas ģints ("Clathrus"), no kuras Latvijā konstatētas 1 suga
- vālene šīs dzimtas ģints ("Clavaria"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- kociņsūna šīs dzimtas ģints ("Climacium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- klostērija šīs dzimtas ģints ("Closterium"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas
- koleosporija šīs dzimtas ģints ("Coleosporium"), Latvijā konstatēts 11 sugu
- kolēma šīs dzimtas ģints ("Collema"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- balodis šīs dzimtas ģints ("Columba"), 51 suga, Latvijā ligzdo 3 sugas
- komelīna šīs dzimtas ģints ("Commelina"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- koniofora šīs dzimtas ģints ("Coniophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, pazīstamākā ir brūnā pagrabu klājpiepe
- tītenis šīs dzimtas ģints ("Convolvulus"), \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tintene šīs dzimtas ģints ("Coprinus", arī "Coprinellus", "Coprinopsis" un "Parasola")
- kizils šīs dzimtas ģints ("Cornus"), vasarzaļi koki vai krūmi, 4 sugas, Latvijā introducēta 1 suga
- tīmeklene šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas
- vārna šīs dzimtas ģints ("Corvus")
- platgalve šīs dzimtas ģints ("Cottus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- sēdene šīs dzimtas ģints ("Crepidotus"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas
- pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu
- krokodils šīs dzimtas ģints ("Crocodilus"), kurā ir 11 sugas
- kronarcija šīs dzimtas ģints ("Cronartium"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- ciprese šīs dzimtas ģints ("Cupressus"), Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas tiek audzētas kā krāšņumaugi
- vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- zalktene šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos
- dafnija šīs dzimtas ģints ("Daphnia"), Latvijā konstatētas 6 sugas; ūdensblusa
- aijaijs šīs dzimtas ģints ("Daubentonia"), 1 suga
- neļķe šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis
- ziedputniņš šīs dzimtas ģints ("Dicaeum")
- divzobe šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu
- albatross šīs dzimtas ģints ("Diomedea")
- dioskoreja šīs dzimtas ģints ("Dioscorea")
- airvabole šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- emu šīs dzimtas ģints ("Dromaius")
- rasene šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- dugongs šīs dzimtas ģints ("Dugong")
- palmčivulis šīs dzimtas ģints ("Dulus")
- eimērijas šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi
- eleagns šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus")
- sīkeglīte šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- stērste šīs dzimtas ģints ("Emberiza"), 38 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas (4 sugas ligzdo)
- vistene šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem
- cepurene šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- endogonas šīs dzimtas ģints ("Endogone"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- stabiņpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Endoptychum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- anšovs šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa
- sārtlapīte šīs dzimtas ģints ("Entoloma"), Latvijā konstatētas 20 sugas, lielākā daļa uzturā nav lietojamas un ir indīgas
- kukaiņpelējums šīs dzimtas ģints ("Entomophthora"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā
- īslaicīte šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- kosa šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas
- zirgs šīs dzimtas ģints ("Equus"), 7-8 sugas
- ērika šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes
- eiglēna šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes
- eiforbija šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus
- dievkrēsliņš šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas
- dižskābardis šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas
- spārnene šīs dzimtas ģints ("Fissidens"), \~800 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- aknene šīs dzimtas ģints ("Fistulina")
- avotsūna šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- žubīte šīs dzimtas ģints ("Fringilla")
- matuzāle šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- griezene šīs dzimtas ģints ("Funaria"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- gaviāls šīs dzimtas ģints ("Gavialis"), kurā konstatēta 1 suga
- zemeszvaigzne šīs dzimtas ģints ("Geastrum syn. Geaster"), Latvijā konstatētas 9 sugas
- zemesmēlīte šīs dzimtas ģints ("Geoglossum"), Latvijā atrastas 3 sugas
- gandrene šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
- virpuļotājs šīs dzimtas ģints ("Gyrinus")
- zeltkāte šīs dzimtas ģints ("Gomphidius")
- grimmija šīs dzimtas ģints ("Grimmia"), kurai Latvijā konstatētas 4 sugas
- ērkšķogas šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas
- žokļdēle šīs dzimtas ģints ("Haemopis")
- burvjlazda šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- hedvīgija šīs dzimtas ģints ("Hedwigia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rumpucis šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas
- dižadatene šīs dzimtas ģints ("Hericium")
- zemesriekstene šīs dzimtas ģints ("Hydnotrya")
- hortenzija šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas
- hidrobija šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- mazlēpe šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- gliemezene šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas
- kokuvarde šīs dzimtas ģints ("Hyla"), 300-350 sugu, vislielākā abinieku ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
- plēvpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga
- asinszāle šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem
- hipns šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), \~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- hipogimnija šīs dzimtas ģints ("Hypogymnia"), 40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- skujene šīs dzimtas ģints ("Hippuris")
- bezdelīga šīs dzimtas ģints ("Hirundo")
- astpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hysterangium")
- huilija šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
- humārija šīs dzimtas ģints ("Humaria")
- ezerene šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas
- riekstkoks šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus
- donis šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- jungermannija šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas
- labulbēnija šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti
- ķirzaka šīs dzimtas ģints ("Lacerta")
- lagedīnija šīs dzimtas ģints ("Lagenidium")
- čakste šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu
- sēņmīlis šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu
- laurs šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā
- lekanoras šīs dzimtas ģints ("Lecanora"), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- lecideja šīs dzimtas ģints ("Lecidea"), Latvijā konstatēts 14 sugu
- ūdenszieds šīs dzimtas ģints ("Lemna"), 12-15 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- zvīņlape šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži
- leskeja šīs dzimtas ģints ("Leskea"), Latvijā konstatēta 1 suga
- vāverastīte šīs dzimtas ģints ("Leucodon"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pūpēdis šīs dzimtas ģints ("Lycoperdon") ar 50 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 6 sugas
- staipeknis šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- lilija šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija
- limonija šīs dzimtas ģints ("Limonium"), kas aug sāļainās augsnēs un lieko minerālsāļu izvadīšanai ir attīstīti sāls dziedzeri
- lini šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš
- vējmietiņš šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- lobēlija šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- sekstīte šīs dzimtas ģints ("Lophocolea"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- magnolija šīs dzimtas ģints ("Magnolia"), 80 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- malva šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli
- maranta šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās
- maršancija šīs dzimtas ģints ("Marchantia"), Latvijā konstaēta 1 suga
- strauspaparde šīs dzimtas ģints ("Matteuccia"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mēzija šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas
- melampsora šīs dzimtas ģints ("Melampsora")
- puplaksis šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga
- mikobaktērija šīs dzimtas ģints ("Mycobacterium")
- mimoza šīs dzimtas ģints ("Mimosa"), kurā ir \~350 sugu
- purvmirte šīs dzimtas ģints ("Myrica"), kurā ir 1 suga
- mirīnija šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- mirte šīs dzimtas ģints ("Myrtus")
- miksine šīs dzimtas ģints ("Myxine")
- skrajlapīte šīs dzimtas ģints ("Mnium"), 12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- monīlija šīs dzimtas ģints ("Monilia"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- lāčpurns šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas
- zīdkoks šīs dzimtas ģints ("Morus"), \~20 sugu
- cielava šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- mukors šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas
- banāns šīs dzimtas ģints ("Musa"), \~60 sugu
- najādas šīs dzimtas ģints ("Najas"), viengadīgi, divmāju ūdensaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- navikula šīs dzimtas ģints ("Navicula"), aļģes, kas dzīvo pa vienai, reti veidojot lentveida vai krūmveida kolonijas; >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga
- nekera šīs dzimtas ģints ("Neckera"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- nektārputns šīs dzimtas ģints ("Nectarinia")
- nektrija šīs dzimtas ģints ("Nectria"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- lotoss šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens
- nepente šīs dzimtas ģints ("Nepenthes")
- oleandrs šīs dzimtas ģints ("Nerium"), ko Latvijā audzē telpās
- ligzdenīte šīs dzimtas ģints ("Nidularia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ūdensroze šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm
- raibenis šīs dzimtas ģints ("Nymphalis")
- edogonija šīs dzimtas ģints ("Oedogonium"), no kuras 445 sugām Latvijā konstatēts 116 sugu
- naktssvece Šis dzimtas ģints ("Oenothera"), lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros, 100-140 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, no tām 7 adventīvas
- oocista šīs dzimtas ģints ("Oocystis"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
- opegrafa šīs dzimtas ģints ("Opegrapha"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- čūskmēlīte šīs dzimtas ģints ("Ophioglossum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pīļknābis šīs dzimtas ģints ("Ornithorhynchus")
- brūnkāte šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pūkcepurene šīs dzimtas ģints ("Orthotrichum"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- salaka šīs dzimtas ģints ("Osmerus")
- zaķskābene šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi
- pandāns šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm
- magone šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- parmēlija šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
- atālene šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās
- zīlīte šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- zvirbulis šīs dzimtas ģints ("Passer"), 18 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mietene šīs dzimtas ģints ("Paxillus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- varžukrupis šīs dzimtas ģints ("Pelobates")
- peltigera šīs dzimtas ģints ("Peltigera"), Latvijā konstatēts 15 sugu
- peronospora šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas
- pertuzārija šīs dzimtas ģints ("Pertusaria"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- kaussēne šīs dzimtas ģints ("Peziza"), Latvijā konstatēts 11 sugu
- kormorāns šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis
- zemestauki šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- fiscija šīs dzimtas ģints ("Physcia"), \~135 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- kašalots šīs dzimtas ģints ("Physter") ar 1 sugu
- fitolaka šīs dzimtas ģints ("Phytolacca")
- flamings šīs dzimtas ģints ("Phoenicopterus")
- pilobola šīs dzimtas ģints ("Pilobolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- priede šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga
- pipars šīs dzimtas ģints ("Piper")
- pirenula šīs dzimtas ģints ("Pyrenula"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas, bet 3 no tām tikai 19. gs. beigās
- ziemciete šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- pitija šīs dzimtas ģints ("Pythium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- greizkausīte šīs dzimtas ģints ("Plagiochila"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- šķībvācelīte šīs dzimtas ģints ("Plagiothecium"), \~110 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- ceļteka šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
- platāna šīs dzimtas ģints ("Platanus")
- sānause šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas
- jumtene šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas
- ziepenīte šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās
- sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
- saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzegužlini šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas
- pontedērijas šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos
- portulaka šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600)
- glīvenes šīs dzimtas ģints ("Potamogeton") ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām
- potija šīs dzimtas ģints ("Pottia"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- prīmula šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes
- peļkājīte šīs dzimtas ģints ("Prunella"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- ērgļpaparde šīs dzimtas ģints ("Pteridium"), 4-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pukcīnija šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas
- pukciniastra šīs dzimtas ģints ("Pucciniastrum"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- granātkoks šīs dzimtas ģints ("Punica")
- ramalīna šīs dzimtas ģints ("Ramalina"), kurā ir 215 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
- īlenknābis šīs dzimtas ģints ("Recurvirostra")
- rezēda šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- pabērzs šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas
- ričijas šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- rupija šīs dzimtas ģints ("Ruppia"), 6-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bērzlape šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu
- rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
- salamandra šīs dzimtas ģints ("Salamandra")
- vītols šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas
- saprolegnija šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- saracēnija šīs dzimtas ģints ("Sarracenia")
- akmeņlauzīte šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus
- scenedesma šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos
- šeihcērija šīs dzimtas ģints ("Scheuchzeria"), kurā 1 suga
- citronliāna šīs dzimtas ģints ("Schisandra"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē vienu sugu
- spulgsūna šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- cietpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Scleroderma"), Latvijā 3 sugas, visas indīgas
- sklerocīnija šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas
- zeligērija šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- sams šīs dzimtas ģints ("Silurus")
- sinhitrija šīs dzimtas ģints ("Synchytrium"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- sinūra šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī
- naktene šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- pundurgliemene šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- lodmete šīs dzimtas ģints ("Sphaerobolus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- āmurzivs šīs dzimtas ģints ("Sphyma")
- mēslsūna šīs dzimtas ģints ("Splachnum"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- sporobolomicētes šīs dzimtas ģints ("Sporobolomyces")
- stemonīta šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- stereokaulons šīs dzimtas ģints ("Stereocaulon"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- sīkpiepe šīs dzimtas ģints ("Stereum")
- zvīņbeka šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces")
- virpainīte šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- strazds šīs dzimtas ģints ("Sturnus")
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
- purvciprese šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt
- īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
- četrzobe šīs dzimtas ģints ("Tetraphis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- tetraspora šīs dzimtas ģints ("Tetraspora")
- krūmīte šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- purvpaparde šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ežlape šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
- vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ezerrieksts šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga
- receklene šīs dzimtas ģints ("Tremella"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- trentepolija šīs dzimtas ģints ("Trentepohlia"), \~60 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- trihija šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- pūkaine šīs dzimtas ģints ("Tricholoma"), 28 sugas
- āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- paceplītis šīs dzimtas ģints ("Troglodytes")
- krese šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām
- trifele šīs dzimtas ģints ("Tuber")
- kātpūpēdis Šis dzimtas ģints ("Tulostoma"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- goba šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām)
- umbilikārija šīs dzimtas ģints ("Umbilicaria")
- pupuķis šīs dzimtas ģints ("Upupa"), kurā ir 1 suga
- nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- usneja šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas
- ustilāga šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
- pūslene šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- baldriāns šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- valsa šīs dzimtas ģints ("Valsa"), no kuras Latvijā konstatēts 13 sugu
- valvāta šīs dzimtas ģints ("Valvata")
- varāni šīs dzimtas ģints ("Varanus")
- verbēna šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- verukārija šīs dzimtas ģints ("Verrucaria"), Latvijā konstatētas 16 sugas
- irbene šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu
- vijolīte šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes
- āmulis šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- vīnkoks šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas
- volvokss šīs dzimtas ģints ("Volvox"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ksilārija šīs dzimtas ģints ("Xylaria"), no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- diedzene šīs dzimtas ģints ("Zannichellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lucītis šīs dzimtas ģints ("Zoarces"), no kuras Baltijas jūrā konstatēta 1 suga
- jūraszāles šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- briļļputniņš šīs dzimtas ģints ("Zosterops")
- zobiņbeka šīs dzimtas ģints (Gyrodon"), kurā 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpnīte šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga
- begonija šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus
- beka šīs dzimtas lielākā ģints ("Boletus"), no kuras Latvijā konstatēts 10 sugu
- skalbe šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- roze šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
- eikomija šīs dzimtas vienīgā ģints ("Eucommia"), 1 suga
- gārgale šīs dzimtas vienīgā ģints ("Gavia"), nirējputns; 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- valzirgs šīs dzimtas vienīgā ģints ("Odobenus")
- velvičija šīs dzimtas vienīgā ģints ("Welwitschia")
- kauri šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši
- Hypocera incrassata šis ģints suga
- Recurvaria nanella šis ģints suga
- Spongilla fragilis šis ģints suga
- Spongilla lacustris šis ģints suga
- Aleimma loeflingiana šīs ģints suga
- Gyalekta jenensis šīs ģints suga
- Gyalidea lecideopsis šīs ģints suga
- Gymnosporangium clavariiforme šīs ģints suga
- Gymnosporangium juniperi šīs ģints suga
- Gymnosporangium tremmeloides šīs ģints suga
- Gymnozyga moniliformis šīs ģints suga
- Gyrosigma acuminatum šīs ģints suga
- Gyrosigma attenuatum šīs ģints suga
- Gyrosigma balticum šīs ģints suga
- Gyrosigma kuetzingii šīs ģints suga
- Hahnia pusilla šīs ģints suga
- Halictus albipes šīs ģints suga
- Halictus rubicundus šīs ģints suga
- Halictus tumulorum šīs ģints suga
- Hantzschia amphioxys šīs ģints suga
- Hantzschia elongata šīs ģints suga
- Haplodrassus signifer šīs ģints suga
- Haplotinea insectella šīs ģints suga
- Halothrips aculeatus šīs ģints suga
- Harmandia loevi šīs ģints suga
- Harpacticus uniremis šīs ģints suga
- Harpochytrium hyalothece šīs ģints suga
- Hedya nubiferana šīs ģints suga
- Hedya pruniana šīs ģints suga
- Heliophobus texturata šīs ģints suga
- Helobdella stagnalis šīs ģints suga
- Helophora insignis šīs ģints suga
- Hemiclepsis marginata šīs ģints suga
- Hemidinium nsutum šīs ģints suga
- Hemitrichia clavata šīs ģints suga
- Hemitrichia leiotricha šīs ģints suga
- Hemitrichia serpula šīs ģints suga
- Hemitrichia vesparium šīs ģints suga
- Heribaudiella fluviatis šīs ģints suga
- Hermathoe sari šīs ģints suga
- Herpobdella lineata šīs ģints suga
- Herpobdella testacea šīs ģints suga
- Heteropterus morpheus šīs ģints suga
- Heterotrix bristoliana šīs ģints suga
- Heterotrix exilis šīs ģints suga
- Heterotrix fribonemoides šīs ģints suga
- Hoffmannophila pseudospretella šīs ģints suga
- Holcocera binotella šīs ģints suga
- Hormonema dematoides šīs ģints suga
- Alona quadrangularis šīs ģints suga
- Huilia crustulata šīs ģints suga
- Huilia macrocarpa šīs ģints suga
- Humaria hemisphaerica šīs ģints suga
- Hyalobryon borgei šīs ģints suga
- Hyalobryon ramosum šīs ģints suga
- Hyalopsora aspidatus šīs ģints suga
- Hyalopsora polypodii šīs ģints suga
- Hyaloraaphidium arcuatum šīs ģints suga
- Hyaloraaphidium contortum šīs ģints suga
- Hyalotheca neglecta šīs ģints suga
- Hydnellum compactum šīs ģints suga
- Hydnellum concrescens šīs ģints suga
- Hydnellum ferrugineum šīs ģints suga
- Hydnellum suaveolens šīs ģints suga
- Hydnocystis piligera šīs ģints suga
- Hydnotrya tulasnea šīs ģints suga
- Hydrianum horizontale šīs ģints suga
- Hydrianum lageniforme šīs ģints suga
- Hydrophilus caraboides šīs ģints suga
- Hydroptila pulchricornis šīs ģints suga
- Hydrurus foetidus šīs ģints suga
- Hymenelia prevosti šīs ģints suga
- Hymenochaete tabacina šīs ģints suga
- Hymenoscyphus calyculus šīs ģints suga
- Hypocenomyce scalaris šīs ģints suga
- Hypoxylon coccineum šīs ģints suga
- Hypoxylon fuscum šīs ģints suga
- Icmadophila ericetorum šīs ģints suga
- Alternaria dianthi šīs ģints suga
- Alternaria solani šīs ģints suga
- Alternaria tenuis šīs ģints suga
- Alucita hexadactyla šīs ģints suga
- Amaurosoma armillatum šīs ģints suga
- Iliocryptus sordidus šīs ģints suga
- Inermisia aggregata šīs ģints suga
- Inonotus obliquus šīs ģints suga
- Iphiclides podalirius šīs ģints suga
- Irenomyia obscura šīs ģints suga
- Isaria brachiata šīs ģints suga
- Ithytrichia lamellaris šīs ģints suga
- Amphoridium calcisedum šīs ģints suga
- Amphoridium dolomiticum šīs ģints suga
- Amphoridium marmoreum šīs ģints suga
- Anabaena affinis šīs ģints suga
- Anabaena augstumnalis šīs ģints suga
- Anabaena circinalis šīs ģints suga
- Anabaena constricta šīs ģints suga
- Anabaena cylindrica šīs ģints suga
- Anabaena flos-aquae šīs ģints suga
- Anabaena hallensis šīs ģints suga
- Anabaena lapponica šīs ģints suga
- Anabaena lemmermannii šīs ģints suga
- Anabaena oscillarioides šīs ģints suga
- Anabaena solitaria šīs ģints suga
- Anabaena spiroides šīs ģints suga
- Anabaena subcylindrica šīs ģints suga
- Anabaena torulosa šīs ģints suga
- Anabaena variablis šīs ģints suga
- Anabolia soror šīs ģints suga
- Anaptychia ciliaris šīs ģints suga
- Anarsia lineatella šīs ģints suga
- Ancistrocerus parietinum šīs ģints suga
- Andrena bicolor šīs ģints suga
- Andrena haemorrhoa šīs ģints suga
- Andrena lapponica šīs ģints suga
- Andrena praecox šīs ģints suga
- Andrena ventralis šīs ģints suga
- Javesella pellucida šīs ģints suga
- Julus terrestris šīs ģints suga
- Kabatiella caulivora šīs ģints suga
- Kabatiella lini šīs ģints suga
- Kakothrips robustus šīs ģints suga
- Anisonema acinus šīs ģints suga
- Anisonema ovale šīs ģints suga
- Anisonema striatum šīs ģints suga
- Anisonema variabile šīs ģints suga
- acilius sulcatus šīs ģints suga
- Acineta grandis šīs ģints suga
- Ankistrodesmus acicularis šīs ģints suga
- Ankistrodesmus bibraianus šīs ģints suga
- Ankistrodesmus braunii šīs ģints suga
- Ankistrodesmus closterioides šīs ģints suga
- Ankistrodesmus densus šīs ģints suga
- Ankistrodesmus falcatus šīs ģints suga
- Ankistrodesmus fusiformis šīs ģints suga
- Ankistrodesmus longissima šīs ģints suga
- Ankistrodesmus minutissima šīs ģints suga
- Ankistrodesmus rhaphidioides šīs ģints suga
- Ankistrodesmus spiralis šīs ģints suga
- Ankyra judayi šīs ģints suga
- Anoplodera reyi šīs ģints suga
- Anoplodera ruba šīs ģints suga
- Anoplodera virens šīs ģints suga
- Anthophila fabriciana šīs ģints suga
- Anthracoidea echinospora šīs ģints suga
- Anthracoidea fischeri šīs ģints suga
- Anthracoidea subinclusa šīs ģints suga
- Kellicottia longispina šīs ģints suga
- Anthribus albinus šīs ģints suga
- Anthribus nebulosus šīs ģints suga
- Keratella cochlearis šīs ģints suga
- Keratella quadrata šīs ģints suga
- Kirchneriella contorta šīs ģints suga
- Kirchneriella lunaris šīs ģints suga
- Kirchneriella obesa šīs ģints suga
- Klebsiella pneumoniae šīs ģints suga
- Acroperus harpae šīs ģints suga
- Antispila metallella šīs ģints suga
- Antitrichia curtipendula šīs ģints suga
- Antrodia serialis šīs ģints suga
- Antrodia xantha šīs ģints suga
- Korshikoviella gracillipes šīs ģints suga
- Korshikoviella limnetica šīs ģints suga
- Apanteles glomeratus šīs ģints suga
- actinastrum hantzchii šīs ģints suga
- Actinosphaerium eichhorni šīs ģints suga
- Kyliniella latvica šīs ģints suga
- Aphanizomenon gracile šīs ģints suga
- Aphanochaete repens šīs ģints suga
- Aphanomyces cochlioides šīs ģints suga
- Aphanomyces laevis šīs ģints suga
- Aphanomyces stellatus šīs ģints suga
- Aphanothece castagnei šīs ģints suga
- Aphanothece clathrata šīs ģints suga
- Aphanothece elabens šīs ģints suga
- Aphanothece microscopica šīs ģints suga
- Aphanothece nostocopsis šīs ģints suga
- Aphanothece saxicola šīs ģints suga
- Aphanothece s. f. endophytica šīs ģints suga
- Aphanothece stagnina šīs ģints suga
- Lachnobolus incarnatus šīs ģints suga
- Lachnum bicolor šīs ģints suga
- Lacinius ephippiatus šīs ģints suga
- Aphodius prodromus šīs ģints suga
- Aphodius rufipes šīs ģints suga
- Aphomia sociella šīs ģints suga
- Lactobacillus acidophilus šīs ģints suga
- Lactobacillus bulgaricus šīs ģints suga
- Lactobacillus casei šīs ģints suga
- Lactobacillus delbruckii šīs ģints suga
- Lactobacillus fermentum šīs ģints suga
- Lactobacillus lactis šīs ģints suga
- Lactobacillus plantarum šīs ģints suga
- Aphrophora alni šīs ģints suga
- Lagynion scherffelii šīs ģints suga
- Apiosoma pisciola šīs ģints suga
- Lamprocystis roseopersicina šīs ģints suga
- Laodelphax striatella šīs ģints suga
- Laspeyresia splendana šīs ģints suga
- Lathonura rectirostris šīs ģints suga
- Lathys humilis šīs ģints suga
- Latona setifera šīs ģints suga
- Lauria cylindracea šīs ģints suga
- Lauterborniella appendiculata šīs ģints suga
- Lecanactis abietina šīs ģints suga
- Lecania cyrtella šīs ģints suga
- Lecania dubitans šīs ģints suga
- Lecania erysibe šīs ģints suga
- Lecania koerberiana šīs ģints suga
- Lecania nylanderiana šīs ģints suga
- Lecidella carpathica šīs ģints suga
- Lecidella elaeochroma šīs ģints suga
- Lecidella euphorea šīs ģints suga
- Lemanea rigida šīs ģints suga
- Lemanea torulosa šīs ģints suga
- Leocarpus fragilis šīs ģints suga
- Leparia incana šīs ģints suga
- Leparia membranacea šīs ģints suga
- Lepidopsyche unicolor šīs ģints suga
- Lepidurus apus šīs ģints suga
- Lepinatus inquilinus šīs ģints suga
- Lepismachilis notata šīs ģints suga
- Leptocera ferruginata šīs ģints suga
- Leptocera hirtula šīs ģints suga
- Leptocera vagans šīs ģints suga
- Leptocerus aterrimus šīs ģints suga
- Leptocerus cinereus šīs ģints suga
- Leptogium cyanescens šīs ģints suga
- Leptogium lichenoides šīs ģints suga
- Leptogium saturninum šīs ģints suga
- Leptogium subtile šīs ģints suga
- Leptogium sinuatum šīs ģints suga
- Leptogium tenuissimum šīs ģints suga
- Leptomitus lacteus šīs ģints suga
- Leptorhaphis epidermidis šīs ģints suga
- Leptorhaphis parameca šīs ģints suga
- Leptosphaeria doliolum šīs ģints suga
- Leptosphaeria smarodsii šīs ģints suga
- Leptosphaeria vagabunda šīs ģints suga
- Leptospira icterohaemorrhagiae šīs ģints suga
- Leptospira interrogans šīs ģints suga
- Leptothyrium alneum šīs ģints suga
- Leptothyrium perclymeni šīs ģints suga
- Leptothyrium vulgare šīs ģints suga
- Leptuphantes tenebricola šīs ģints suga
- Leptura quadrifasciata šīs ģints suga
- Lestes dryas šīs ģints suga
- Lestes sponsa šīs ģints suga
- Leucogyrophana molluska šīs ģints suga
- Leucogyrophana pulverulenta šīs ģints suga
- Leuconostoc mesenteroides šīs ģints suga
- Leucoptera scitella šīs ģints suga
- Leucostoma persoonii šīs ģints suga
- Licmophora ehrenbergii šīs ģints suga
- Aplanes androgynus šīs ģints suga
- Limnadia reticularis šīs ģints suga
- Limnephilus marmoratus šīs ģints suga
- Limnephilus nigriceps šīs ģints suga
- Limnephilus politus šīs ģints suga
- Limnocalanus grimaldii šīs ģints suga
- Limnocalanus macrurus šīs ģints suga
- Limnodrilus hoffmeisteri šīs ģints suga
- Limnomysis benedeni šīs ģints suga
- Limnosida frontosa šīs ģints suga
- Limotettix striola šīs ģints suga
- Lindbladia effusa šīs ģints suga
- Aploparaksis furcigera šīs ģints suga
- Linospora populina šīs ģints suga
- Linyphia emphana šīs ģints suga
- Linyphia montana šīs ģints suga
- Linyphia pusilla šīs ģints suga
- Linyphia triangularis šīs ģints suga
- Lissonota catenator šīs ģints suga
- Lithoderma fatiscens šīs ģints suga
- Lobomonas francei šīs ģints suga
- Lobomonas stellata šīs ģints suga
- Lophodermium pinastri šīs ģints suga
- Lucilia bufonivora šīs ģints suga
- Lucilia caesar šīs ģints suga
- Apocephalus pergandei šīs ģints suga
- Apodachlya brachynema šīs ģints suga
- Lychnothamnus barbatus šīs ģints suga
- Lygistopterus sanguineus šīs ģints suga
- Lymnaea stagnalis šīs ģints suga
- Lynceus brachyurus šīs ģints suga
- Lyonetia clercella šīs ģints suga
- Macrocheles glaber šīs ģints suga
- Macrocyclops albidus šīs ģints suga
- Macrocyclops fuscus šīs ģints suga
- Macromonas mobilis šīs ģints suga
- Macropis labiata šīs ģints suga
- Macrothrix laticornis šīs ģints suga
- Mallomonas acaroides šīs ģints suga
- Mallomonas caudata šīs ģints suga
- Mallomonas coronata šīs ģints suga
- Mallomonas elegans šīs ģints suga
- Mallomonas mesolepis šīs ģints suga
- Mallomonas producta šīs ģints suga
- Mallomonas tonsurata šīs ģints suga
- Mallomonas umbrina šīs ģints suga
- Mamiania coryli šīs ģints suga
- Mamiania fimbriata šīs ģints suga
- Margarita sticticalis šīs ģints suga
- Maronea constans šīs ģints suga
- Marssonina castagnei šīs ģints suga
- Marssonina juglandis šīs ģints suga
- Marssonina potentillae šīs ģints suga
- Marssonina rosae šīs ģints suga
- Maso sundevalli šīs ģints suga
- Megachile centuncularis šīs ģints suga
- Megachile ligniseca šīs ģints suga
- Megapus ovalis šīs ģints suga
- Melampsorella caryophyllacearum šīs ģints suga
- Melampsorella sumphyti šīs ģints suga
- Melampsoridium betulinum šīs ģints suga
- Melanconis stilbostoma šīs ģints suga
- Melasmia acerina šīs ģints suga
- Melasmia salicina šīs ģints suga
- Melaspilea gibberulosa šīs ģints suga
- Melitta haemorrhoidalis šīs ģints suga
- Melitta leporina šīs ģints suga
- Meloe brevicollis šīs ģints suga
- Meloe proscarabaeus šīs ģints suga
- Meloe violacea šīs ģints suga
- Melosira ambiqua šīs ģints suga
- Melosira arctica šīs ģints suga
- Melosira arenaria šīs ģints suga
- Melosira granulata šīs ģints suga
- Melosira italica šīs ģints suga
- Melosira moniliformis šīs ģints suga
- Melosira nummuloides šīs ģints suga
- Melosira varians šīs ģints suga
- Menoidium incurvatum šīs ģints suga
- Menoidium mediocanellatum šīs ģints suga
- Menoidium pellucidum šīs ģints suga
- Meridion circulare šīs ģints suga
- Micarea denigrata šīs ģints suga
- Micarea lignaria šīs ģints suga
- Micarea melaena šīs ģints suga
- Micarea prasina šīs ģints suga
- Micarea sylvicola šīs ģints suga
- Micaria pulicaria šīs ģints suga
- Micractinium pusillum šīs ģints suga
- Micrasterias apiculata šīs ģints suga
- Micrasterias crux-melitensis šīs ģints suga
- Micrasterias decemdentata šīs ģints suga
- Micrasterias denticulata šīs ģints suga
- Micrasterias papillifera šīs ģints suga
- Micrasterias pinnatifida šīs ģints suga
- Micrasterias radiata šīs ģints suga
- Micrasterias rotata šīs ģints suga
- Micrasterias sol šīs ģints suga
- Micrasterias truncata šīs ģints suga
- Microglaena pertusariella šīs ģints suga
- Micrommata roseum šīs ģints suga
- Micromyces spigyrae šīs ģints suga
- Micropeplus staphylinoides šīs ģints suga
- Micropterix calthella šīs ģints suga
- Microsphaera palczewski šīs ģints suga
- Microsphaera vanbruntiana šīs ģints suga
- Microspora amoena šīs ģints suga
- Microspora crassior šīs ģints suga
- Microspora floccosa šīs ģints suga
- Microspora stagnorum šīs ģints suga
- Microspora willeana šīs ģints suga
- Microthelia atomaria šīs ģints suga
- Microthelia micula šīs ģints suga
- Adela degeerella šīs ģints suga
- Minyriolus pusillus šīs ģints suga
- Misumena vatia šīs ģints suga
- Mitrophora semilibera šīs ģints suga
- Monalocoris filicis šīs ģints suga
- Monascus ruber šīs ģints suga
- Monilia cinerea šīs ģints suga
- Monilia fructigena šīs ģints suga
- Monilinia cinerea šīs ģints suga
- Monilinia fructigena šīs ģints suga
- Monocystis agilis šīs ģints suga
- Monocystis caudata šīs ģints suga
- Monopis rusticela šīs ģints suga
- Mordella aculeata šīs ģints suga
- Mordella briantea šīs ģints suga
- Mordellistena rufifrons šīs ģints suga
- Mortierella candelabrum šīs ģints suga
- Mortierella isabellina šīs ģints suga
- Mortierella longicollis šīs ģints suga
- Mortierella pusilla šīs ģints suga
- Mougeotiopsis colospora šīs ģints suga
- Mucilago crustaceae šīs ģints suga
- Muellerianella brevipennis šīs ģints suga
- Multiclavula mucida šīs ģints suga
- Mutilla marginata šīs ģints suga
- Mycobacterium avium šīs ģints suga
- Mycobacterium paratuberculosis šīs ģints suga
- Mycroglena punctifera šīs ģints suga
- Mysis oculata relicta šīs ģints suga
- Mystacides azurea šīs ģints suga
- Mystacides longicornis šīs ģints suga
- Mystacides nigra šīs ģints suga
- Mycochloris sphagnicola šīs ģints suga
- Myxococcus fulvus šīs ģints suga
- Nemapogon cloacellus šīs ģints suga
- Nemapogon personellus šīs ģints suga
- Nemastoma lugurbe šīs ģints suga
- Neobissum carcinoides šīs ģints suga
- Neomysis vulgaris šīs ģints suga
- Nephrochlamys rotunda šīs ģints suga
- Nephrochlamys subsolitaria šīs ģints suga
- Nephrocytium agardhianum šīs ģints suga
- Neribaudiella fluviatilis šīs ģints suga
- Netrium digitus šīs ģints suga
- Netrium interruptum šīs ģints suga
- Netrium oblongum šīs ģints suga
- Araneus angulatus šīs ģints suga
- Araneus conutus šīs ģints suga
- Araneus cucurbitinus šīs ģints suga
- Araneus marmoreus šīs ģints suga
- Araneus umbraticus šīs ģints suga
- Nitzschia acicularis šīs ģints suga
- Nitzschia amphibia šīs ģints suga
- Nitzschia angustata šīs ģints suga
- Nitzschia denticulata šīs ģints suga
- Nitzschia dubia šīs ģints suga
- Nitzschia hungarica šīs ģints suga
- Nitzschia palea šīs ģints suga
- Nitzschia punctata šīs ģints suga
- Nitzschia recta šīs ģints suga
- Nitzschia sigmoidea šīs ģints suga
- Arcella vulgaris šīs ģints suga
- Arctosa cinerea šīs ģints suga
- Arctosa leopardus šīs ģints suga
- Arcyria denudata šīs ģints suga
- Arcyria incarnata šīs ģints suga
- Arcyria nutans šīs ģints suga
- Nomada antipes šīs ģints suga
- Nomada flavopicta šīs ģints suga
- Nomada roberjoetiana šīs ģints suga
- Arge beberidis šīs ģints suga
- Arge dimidata šīs ģints suga
- Arge pullata šīs ģints suga
- Arge rosae šīs ģints suga
- Nopoilus armatus šīs ģints suga
- Nostoc commune šīs ģints suga
- Nostoc entophytum šīs ģints suga
- Nostoc folicaeum šīs ģints suga
- Nostoc humifusum šīs ģints suga
- Nostoc kihlmanii šīs ģints suga
- Nostoc linckia šīs ģints suga
- Nostoc muscorum šīs ģints suga
- Nostoc pruniforme šīs ģints suga
- Nostoc punctiforme šīs ģints suga
- Nostoc sphaericum šīs ģints suga
- Nostoc verrucosum šīs ģints suga
- nostoc zetterstedttii šīs ģints suga
- Notiophilus aesthuaens šīs ģints suga
- Notocelia cynosbatella šīs ģints suga
- Notocelia rosaecolana šīs ģints suga
- Notoxus monocerus šīs ģints suga
- Ochromonas crenata šīs ģints suga
- Ochromonas ludibunda šīs ģints suga
- Ochromonas mutabilis šīs ģints suga
- Ochromonas nannos šīs ģints suga
- Ochromonas verrucosa šīs ģints suga
- Armiger crista šīs ģints suga
- Oithona similis šīs ģints suga
- Olpidiopsis parasitica šīs ģints suga
- Olpidium brassicae šīs ģints suga
- Olpidium endogenum šīs ģints suga
- Olpidium entophytum šīs ģints suga
- Omphalina umbellifera šīs ģints suga
- Oncorera semirubella šīs ģints suga
- Oniscus asellus šīs ģints suga
- Onygena corvina šīs ģints suga
- Oocardium stratum šīs ģints suga
- Oocystis borgei šīs ģints suga
- Oocystis crasa šīs ģints suga
- Oocystis elliptica šīs ģints suga
- Oocystis lacustris šīs ģints suga
- Oocystis parva šīs ģints suga
- Oocystis solitaria šīs ģints suga
- Oocystis submarina šīs ģints suga
- Opatrums sabulosum šīs ģints suga
- Ophiobolus compressus šīs ģints suga
- Ophiomya orbiculata šīs ģints suga
- Ophrydium versatile šīs ģints suga
- Ophryoxus gracilis šīs ģints suga
- Opilio parietinus šīs ģints suga
- Orchestia gammarellus šīs ģints suga
- Orgya antiqua šīs ģints suga
- Orthotrichia tetensii šīs ģints suga
- Osmia leucomelaena šīs ģints suga
- Ostrinia nubilaris šīs ģints suga
- Otidea leporina šīs ģints suga
- Otodectes cynotis šīs ģints suga
- Ourapteryx sambucaria šīs ģints suga
- Ovularia monosporia šīs ģints suga
- Ovularia primulans šīs ģints suga
- Oxybelus uniglumis šīs ģints suga
- Oxyethira costalis šīs ģints suga
- Oxyopes ramosus šīs ģints suga
- Oxypleurites aesculifoliae šīs ģints suga
- Arthonia cinereopruinosa šīs ģints suga
- Arthonia fuliginosa šīs ģints suga
- Arthonia lapidicola šīs ģints suga
- Arthonia lurida šīs ģints suga
- Arthonia patellulata šīs ģints suga
- Arthonia punctiformis šīs ģints suga
- Arthonia radiata šīs ģints suga
- Arthopyrenia personii šīs ģints suga
- Arthopyrenia punctiformis šīs ģints suga
- Arthopyrenia rhyponta šīs ģints suga
- Arthopyrenia stenospora šīs ģints suga
- Arthothelium ruanum šīs ģints suga
- Arthothelium spectabile šīs ģints suga
- Pachyphiale fagicola šīs ģints suga
- Ascophaera apis šīs ģints suga
- Asemum striatum šīs ģints suga
- Palmodictyon lobatum šīs ģints suga
- Palmodictyom viride šīs ģints suga
- Pammene rhediella šīs ģints suga
- Pamphilius vafer šīs ģints suga
- Pandemis cerasar šīs ģints suga
- Pandemis corylana šīs ģints suga
- Pandemis heparana šīs ģints suga
- Pandorina morum šīs ģints suga
- Panaria pezizoides šīs ģints suga
- Paracordus apterogynus šīs ģints suga
- Paradoxia multiseta šīs ģints suga
- Paravespula germanica šīs ģints suga
- Pardosa amentata šīs ģints suga
- Pardosa lugurbis šīs ģints suga
- Pardosa prativaga šīs ģints suga
- Pardosa pullata šīs ģints suga
- Parmelia centrifuga šīs ģints suga
- Parmelia conspersa šīs ģints suga
- Parmelia exasperata šīs ģints suga
- Parmelia exasperatula šīs ģints suga
- Parmelia glabratula šīs ģints suga
- Parmelia loxodes šīs ģints suga
- Parmelia olivacea šīs ģints suga
- Parmelia pulla šīs ģints suga
- Parmelia saxatilis šīs ģints suga
- Parmelia septentrionalis šīs ģints suga
- Parmelia sorediosa šīs ģints suga
- Parmelia subargentifera šīs ģints suga
- Parmelia subaurifera šīs ģints suga
- Parmelia substygia šīs ģints suga
- Parmelia sulcata šīs ģints suga
- Parmelia taractica šīs ģints suga
- Parmelia verruculifera šīs ģints suga
- Parmaliella plumbea šīs ģints suga
- Parmaliella triptohylla šīs ģints suga
- Parmeliopsis ambigua šīs ģints suga
- Parmeliopsis aleurites šīs ģints suga
- Parmeliopsis hyperopta šīs ģints suga
- Paronix anglicella šīs ģints suga
- Aspicilia cinerea šīs ģints suga
- Aspicilia mutabilis šīs ģints suga
- Asplancha priodonta šīs ģints suga
- Assara terebrella šīs ģints suga
- Astasia curvata šīs ģints suga
- Astasia dangeardii šīs ģints suga
- Astasia inflata šīs ģints suga
- Astasia inflata f. fusiformis šīs ģints suga
- Astasia klebsii šīs ģints suga
- Astasia ocellata šīs ģints suga
- Astasia parvula šīs ģints suga
- Astasia pygmaea šīs ģints suga
- Astasia quartana šīs ģints suga
- Astasia sagittifera šīs ģints suga
- Asterionella formosa šīs ģints suga
- Asterionella gracillima šīs ģints suga
- Asterococcus superbus šīs ģints suga
- Penium cylindricus šīs ģints suga
- Penium exiguum šīs ģints suga
- Penium margaritaceum šīs ģints suga
- Penium polymorphum šīs ģints suga
- Penium silvae-nigrae šīs ģints suga
- Penium spirostriolatum šīs ģints suga
- Peranema globiferum šīs ģints suga
- Percusaria percursa šīs ģints suga
- Petrova resinella šīs ģints suga
- Pezicula aesculi šīs ģints suga
- Peziza repanda šīs ģints suga
- Peziza vesiculosa šīs ģints suga
- Peziza violacea šīs ģints suga
- Phaeographis dentritica šīs ģints suga
- Phaeothamnion confervicola šīs ģints suga
- Phellinus forulosus šīs ģints suga
- Phellinus pomaceus šīs ģints suga
- Phellinus punctatus šīs ģints suga
- Phellinus robustus šīs ģints suga
- Phellinus tremulae šīs ģints suga
- Phillonorycter blancardella šīs ģints suga
- Phillonorycter cerasicolella šīs ģints suga
- Phillonorycter comparella šīs ģints suga
- Phillonorycter emberizaepennella šīs ģints suga
- Phillonorycter harrisella šīs ģints suga
- Phillonorycter maestingella šīs ģints suga
- Phillonorycter pomonella šīs ģints suga
- Phillonorycter populifoliella šīs ģints suga
- Phillonorycter quercifoliella šīs ģints suga
- Phillonorycter sylvella šīs ģints suga
- Philodromus aureolus šīs ģints suga
- Philodromus fuscomarginatus šīs ģints suga
- Philodromus margaritatus šīs ģints suga
- Phlebia gigantea šīs ģints suga
- Phlyctis agelaea šīs ģints suga
- Phlyctis argena šīs ģints suga
- Pholcus opilones šīs ģints suga
- Phragmotichum chailletii šīs ģints suga
- Phrygaena bipunctata šīs ģints suga
- Phrygaena grandis šīs ģints suga
- Phryxe vulgaris šīs ģints suga
- Phyllachora graminis šīs ģints suga
- Phyllocnistis unipunctella šīs ģints suga
- Phylloporia ribis šīs ģints suga
- Physalospora cydoniae šīs ģints suga
- Physarum cinereum šīs ģints suga
- Physarum leucopus šīs ģints suga
- Physarum nutans šīs ģints suga
- Physocephala vitata šīs ģints suga
- Physoderma menyanthis šīs ģints suga
- Phytomyza atricornis šīs ģints suga
- Picromerus bidens šīs ģints suga
- Piloscolex ferox šīs ģints suga
- Pisaura mirabilis šīs ģints suga
- Pisciola geometra šīs ģints suga
- Plasmopara aegopodi šīs ģints suga
- Plasmopara anethii šīs ģints suga
- Plasmopara densa šīs ģints suga
- Plasmopara obducens šīs ģints suga
- Atheris ibis šīs ģints suga
- Athysanus argentatus šīs ģints suga
- Platismatia glauca šīs ģints suga
- Platychora ulmi šīs ģints suga
- Platycnemis pennipes šīs ģints suga
- Platymonas cordiformis šīs ģints suga
- Platypsyllus castoris šīs ģints suga
- Platyptilia ochrodactyla šīs ģints suga
- Platystomos albinus šīs ģints suga
- Plebicula amanda šīs ģints suga
- Pleospora herbarum šīs ģints suga
- Pleospora vulgaris šīs ģints suga
- Pleurocapsa fluviatilis šīs ģints suga
- Pleurocapsa minor šīs ģints suga
- Pleurocladia lacustris šīs ģints suga
- Pleurococcus vulgaris šīs ģints suga
- Plumatella fungosa šīs ģints suga
- Plumatella repens šīs ģints suga
- Podosphaera leucotricha šīs ģints suga
- Polublastia albida šīs ģints suga
- Polublastia singularis šīs ģints suga
- Polyblastiopsis fallaciosa šīs ģints suga
- Polydesmus complanatus šīs ģints suga
- Polydesmus denticulatus šīs ģints suga
- Poliphemus pediculus šīs ģints suga
- Polysiphonia nigrescens šīs ģints suga
- Polysiphonia violacea šīs ģints suga
- Polystigma ochraceum šīs ģints suga
- Polytoma uvella šīs ģints suga
- Pompilius plumbeus šīs ģints suga
- Pompilius viaticus šīs ģints suga
- Pontoporeia affinis šīs ģints suga
- Porina aenea šīs ģints suga
- Poronia punctata šīs ģints suga
- Porphyridium aerugineum šīs ģints suga
- Porphyridium purpureum šīs ģints suga
- Potamophylax rotundipennis šīs ģints suga
- Prasinocladus lubricus šīs ģints suga
- Prasiola crispa šīs ģints suga
- Prays fraxinellus šīs ģints suga
- Pristicephalus josephinae šīs ģints suga
- Aegagrophila sauteri šīs ģints suga
- Procris statices šīs ģints suga
- Prosopis communis šīs ģints suga
- Prosopis confusa šīs ģints suga
- Protoblastenia rupestris šīs ģints suga
- Protoclepsis maculosa šīs ģints suga
- Protoclepsis tesselata šīs ģints suga
- Protomyces macrosporus šīs ģints suga
- Psammoryctes barbatus šīs ģints suga
- Pseudevernia furfuracea šīs ģints suga
- Pseudocalanus elongatus šīs ģints suga
- Pseudocraterellus sinuosus šīs ģints suga
- Pseudohydnum gelatinosum šīs ģints suga
- Pseudoncobyesa lacustris šīs ģints suga
- Pseudoperenospora cannabina šīs ģints suga
- Pseudoperenospora humuli šīs ģints suga
- Pseudopeziza trifolii šīs ģints suga
- Psila gracilis šīs ģints suga
- Psila nigricornis šīs ģints suga
- Psila rosae šīs ģints suga
- Psora decipiens šīs ģints suga
- Psoroptes equi šīs ģints suga
- Pterolichus obtusus šīs ģints suga
- Pteromonas aculeata šīs ģints suga
- Pteromonas angulosa šīs ģints suga
- Pteromonas sinuosa šīs ģints suga
- Pteromonas subglobosa šīs ģints suga
- Pteromonas torta šīs ģints suga
- Ptycholoma lecheana šīs ģints suga
- pullularia pullulans šīs ģints suga
- Pygospio elegans šīs ģints suga
- Pylaiella litoralis šīs ģints suga
- Pytho depresus šīs ģints suga
- Raphidiastrum brasiliensis šīs ģints suga
- Raphidiophrys pallida šīs ģints suga
- Raphidonema pyrenoidifera šīs ģints suga
- Raphidonema tetrae šīs ģints suga
- Rhabdomonas costata šīs ģints suga
- Rhabdomonas incurva šīs ģints suga
- Rhagades pruni šīs ģints suga
- Rhagoleti meigeni šīs ģints suga
- Rhagonica fulva šīs ģints suga
- Rhipidium americanum šīs ģints suga
- Rhizocarpon badioatrum šīs ģints suga
- Rhizocarpon concentricum šīs ģints suga
- Rhizocarpon distinctum šīs ģints suga
- Rhizocarpon geographicum šīs ģints suga
- Rhizocarpon grande šīs ģints suga
- Rhizocarpon lecanorinum šīs ģints suga
- Rhizocarpon oederi šīs ģints suga
- Rhizocarpon plicatile šīs ģints suga
- Rhizocarpon polycarpum šīs ģints suga
- Rhizoclonium hieroglyphicum šīs ģints suga
- Rhizoclonium riparum šīs ģints suga
- Rhizoctonia solani šīs ģints suga
- Rhizoctonia violacea šīs ģints suga
- Rhizomorpha subcorticalis šīs ģints suga
- Rhizopus nigricans šīs ģints suga
- Rhodomela subfusca šīs ģints suga
- Rhodopseudomonas palustris šīs ģints suga
- Rhoicosphaenia curvata šīs ģints suga
- Rhopalus maculatus šīs ģints suga
- Rhyacophila fasciata šīs ģints suga
- Rhyacophila obliterata šīs ģints suga
- Rhyacophila nubila šīs ģints suga
- Rhyacophila pascoei šīs ģints suga
- Rhytisma acerinum šīs ģints suga
- Rhyzogliphus echinopus šīs ģints suga
- Rinodina bischoffii šīs ģints suga
- Rinodina colobina šīs ģints suga
- Rinodina conradii šīs ģints suga
- Rinodina exigua šīs ģints suga
- Robertus lividus šīs ģints suga
- Roeslestammia erxlebella šīs ģints suga
- Rotaria neptunia šīs ģints suga
- Roya obtusa šīs ģints suga
- Rutsroemia hercynica šīs ģints suga
- Sabolevicanthus gracilis šīs ģints suga
- Sagiolechia protuberans šīs ģints suga
- Salticus scenius šīs ģints suga
- Salticus zebraneus šīs ģints suga
- Sanguinicola inermis šīs ģints suga
- Sapromyces elongatus šīs ģints suga
- Sarcogyne regularis šīs ģints suga
- Sarcophaga carnaria šīs ģints suga
- Sargus cuprarius šīs ģints suga
- Scapholeberis mucronata šīs ģints suga
- Scatophaga stercoraria šīs ģints suga
- Sceletonema costatum šīs ģints suga
- Schereria tenebrosa šīs ģints suga
- Schizochlamus gelatinosa šīs ģints suga
- Schizonella melanogramma šīs ģints suga
- Schizophyllum sabulosum šīs ģints suga
- Schizothus pectinicornis šīs ģints suga
- Schonbaueria pusilla šīs ģints suga
- Schreckensteinia festaliella šīs ģints suga
- Schroederia nitzschioides šīs ģints suga
- Schroederia setigera šīs ģints suga
- Schroederia spiralis šīs ģints suga
- Schroederiella papillata šīs ģints suga
- Schwiebea pachyderma šīs ģints suga
- Sciophila varia šīs ģints suga
- Sclerospora graminicola šīs ģints suga
- Sclerotium cepivorum šīs ģints suga
- Sclerotium rhizodes šīs ģints suga
- Scoliciosporum chlorococcum šīs ģints suga
- Scolopendrellopsis subnuda šīs ģints suga
- Scutellinia scutellata šīs ģints suga
- Scutigerella immaculata šīs ģints suga
- Scythris emichi šīs ģints suga
- Scythris inspersella šīs ģints suga
- Scythris limbella šīs ģints suga
- Semioscopis avellanella šīs ģints suga
- Semioscopis oculella šīs ģints suga
- Semiothisa clarata šīs ģints suga
- Sepsis fulgens šīs ģints suga
- Sepultaria arenicola šīs ģints suga
- Sida crystallina šīs ģints suga
- Sideromonas treubii šīs ģints suga
- Simocephalus vetulus šīs ģints suga
- Simulium verecundum šīs ģints suga
- Singa hamata šīs ģints suga
- Singa nitidula šīs ģints suga
- Sirogonium sticticum šīs ģints suga
- Sorastrum spinulosum šīs ģints suga
- Sorosporium saponariae šīs ģints suga
- Spercheus emarginatus šīs ģints suga
- Sphacelotecha hydropiperis šīs ģints suga
- Sphaerocystis polycocca šīs ģints suga
- Sphaerocystis schroeteri šīs ģints suga
- Sphaeroplea annulina šīs ģints suga
- Sphaeropsis malorum šīs ģints suga
- Sphaeropsis visci šīs ģints suga
- Sphaerotheca mors-uvae šīs ģints suga
- Sphaerotheca pannosa šīs ģints suga
- Sphaerotilus natans šīs ģints suga
- Sphaerozosma filiforme šīs ģints suga
- Sphaerozosma granulatum šīs ģints suga
- Sphaleromantis tetragona šīs ģints suga
- Sphecodes divisus šīs ģints suga
- Sphecodes gibbus šīs ģints suga
- Sphindus dubius šīs ģints suga
- Sphingonotus coerulans šīs ģints suga
- Spilonota ocellana šīs ģints suga
- Spilosoma menthastri šīs ģints suga
- Spilostethus equestris šīs ģints suga
- Spirostomum ambiquum šīs ģints suga
- Spirotaenia condensata šīs ģints suga
- Spirotaenia endospira šīs ģints suga
- Spirotaenia minuta šīs ģints suga
- Spirotaenia obscura šīs ģints suga
- Spirotaenia truncata šīs ģints suga
- Spirulina abbreviata šīs ģints suga
- Spirulina jenneri šīs ģints suga
- Spirulina major šīs ģints suga
- Spirulina subtilissima šīs ģints suga
- Spondilis buprestoides šīs ģints suga
- Spondylosium pygmaeum šīs ģints suga
- Spongospora subterranea šīs ģints suga
- Sporisorium destruens šīs ģints suga
- Sporophlyctis rostrata šīs ģints suga
- Stalopyxis mucicola šīs ģints suga
- Stamnaria personii šīs ģints suga
- Staphylinus erythropterus šīs ģints suga
- Stathmopoda pedella šīs ģints suga
- Staurodesmus convergens šīs ģints suga
- Stauroneis acuta šīs ģints suga
- Stauroneis anceps šīs ģints suga
- Stauroneis parvula šīs ģints suga
- Stauroneis phoenicenteron šīs ģints suga
- Stauropus fagi šīs ģints suga
- Staurothele caesia šīs ģints suga
- Stemonitis ferruginea šīs ģints suga
- Stemonitis fusca šīs ģints suga
- Stemonitis smithii šīs ģints suga
- Stenolechia gemmella šīs ģints suga
- Stephanodiscus astraea šīs ģints suga
- Stephanodiscus hantzschii šīs ģints suga
- Stichococcus bacillaris šīs ģints suga
- Stichosiphon tortilis šīs ģints suga
- Stigeoclonium fractum šīs ģints suga
- Stigeoclonium longipilum šīs ģints suga
- Stigeoclonium lubricum šīs ģints suga
- Stigeoclonium setigerum šīs ģints suga
- Stigeoclonium subsecundum šīs ģints suga
- Stigeoclonium tenue šīs ģints suga
- Stigmatiella erecta šīs ģints suga
- Stigmella malella šīs ģints suga
- Stigmina juniperina šīs ģints suga
- Stigonema informe šīs ģints suga
- Stigonema mammilosum šīs ģints suga
- Stigonema minutum šīs ģints suga
- Stigonema ocellatum šīs ģints suga
- Autographa excelsa šīs ģints suga
- Stiroma bicarinatus šīs ģints suga
- Strangalia attenuata šīs ģints suga
- Strangospora moriformis šīs ģints suga
- Stratiomyia chamaeleon šīs ģints suga
- Streptococcus cremoris šīs ģints suga
- Streptococcus diacetilactis šīs ģints suga
- Streptococcus faecalis šīs ģints suga
- Streptococcus lactis šīs ģints suga
- Streptococcus thermophilus šīs ģints suga
- Strigula stigmatella šīs ģints suga
- Stylochrysalis parasitica šīs ģints suga
- Surirella biseriata šīs ģints suga
- Surirella gracilis šīs ģints suga
- Surirella ovata šīs ģints suga
- Surirella tenera šīs ģints suga
- Surirella turgida šīs ģints suga
- Symmorphus murarius šīs ģints suga
- Symphynella vulgaris šīs ģints suga
- Syncephalastrum cinereum šīs ģints suga
- Syncephalastrum racemosum šīs ģints suga
- Syncephalis cordata šīs ģints suga
- Synchaeta baltica šīs ģints suga
- Synchaeta monopus šīs ģints suga
- Synechococcus aeruginosus šīs ģints suga
- Synechococcus cedrorum šīs ģints suga
- Synechococcus elongatus šīs ģints suga
- Synechococcus major šīs ģints suga
- Agelena labyrinthica šīs ģints suga
- Bacidia arceutina šīs ģints suga
- Bacidia beckhausii šīs ģints suga
- Bacidia friesina šīs ģints suga
- Bacidia fusca šīs ģints suga
- Bacidia hegetschweileri šīs ģints suga
- Bacidia inundata šīs ģints suga
- Bacidia muscorum šīs ģints suga
- Bacidia rosella šīs ģints suga
- Bacidia rubella šīs ģints suga
- Bacidia sabuletorum šīs ģints suga
- Bacidia subincompta šīs ģints suga
- Tabellaria fenestrata šīs ģints suga
- Bacillaria paradoxa šīs ģints suga
- Tabellaria flocculosa šīs ģints suga
- Tachidius dicipes šīs ģints suga
- Taphrina betulina šīs ģints suga
- Taphrina bullata šīs ģints suga
- Taphrina deformans šīs ģints suga
- Taphrina epiphylla šīs ģints suga
- Taphrina lutescens šīs ģints suga
- Taphrina polyspora šīs ģints suga
- Taphrina pruni šīs ģints suga
- Taphrina wiesneri šīs ģints suga
- Tapinocyba insecta šīs ģints suga
- Tapinocyba pallens šīs ģints suga
- Badhamia capsulifera šīs ģints suga
- Baeomyces carneus šīs ģints suga
- Baeomyces roseus šīs ģints suga
- Baeomyces rufus šīs ģints suga
- Aglossa pinguinalis šīs ģints suga
- Tetmemorus brebissonii šīs ģints suga
- Tetmemorus laevis šīs ģints suga
- Tetradesmus lunatus šīs ģints suga
- Tetradesmus scenedesmoides šīs ģints suga
- Tetragnatha extensa šīs ģints suga
- Tetragnatha pinicola šīs ģints suga
- Tetranychus urticae šīs ģints suga
- Tetrarcus ilsteri šīs ģints suga
- Tetraspora gelatinosa šīs ģints suga
- Tetraspora lubrica šīs ģints suga
- Tetrastrum glabrum šīs ģints suga
- Tetrastrum multisetum šīs ģints suga
- Tetrastrum punctatum šīs ģints suga
- Tetrastrum staurogeniaeforme šīs ģints suga
- Tetrastrum triacanthum šīs ģints suga
- Teutana castanea šīs ģints suga
- Teutana grossa šīs ģints suga
- Thalassiosira baltica šīs ģints suga
- Thalassiosira levanderi šīs ģints suga
- Thalassiosira nana šīs ģints suga
- Thamnidium elegans šīs ģints suga
- Thanetephorus cucumeris šīs ģints suga
- Thekospora aerolata šīs ģints suga
- Thekospora myrtilli šīs ģints suga
- Themira putris šīs ģints suga
- Theridium bimaculatum šīs ģints suga
- Theridium ovatum var. lineatum šīs ģints suga
- Theridium riparium šīs ģints suga
- Theridium tepidatorium šīs ģints suga
- Therion circumflexum šīs ģints suga
- Thiobacterium volaceum šīs ģints suga
- Thiocystis violacea šīs ģints suga
- Thiopedia rosea šīs ģints suga
- Thioploca ingrica šīs ģints suga
- Thioploca minima šīs ģints suga
- Thioploca schmiedlei šīs ģints suga
- Thiospirillum sanguineum šīs ģints suga
- Thiothrix nivea šīs ģints suga
- Thiothrix tenuis šīs ģints suga
- Thorakochloris planctonica šīs ģints suga
- Thorea ramosissima šīs ģints suga
- Throscus dermestoides šīs ģints suga
- Thyrostroma compactum šīs ģints suga
- Tilletia caries šīs ģints suga
- Tinagma perdicellum šīs ģints suga
- Tinea columbariella šīs ģints suga
- Tintinnopsis baltica šīs ģints suga
- Tintinnopsis pistillum šīs ģints suga
- Tiphia femorata šīs ģints suga
- Tipula oleracea šīs ģints suga
- Tipula paludosa šīs ģints suga
- Titaesporina tremulae šīs ģints suga
- Tokophyra quadripartia šīs ģints suga
- Tolypella intricata šīs ģints suga
- Tolypella nidifica šīs ģints suga
- Tolypella prolifera šīs ģints suga
- Tolypothrix byssoidea šīs ģints suga
- Tolypothrix distorta šīs ģints suga
- Tolypothrix limbata šīs ģints suga
- Tolypothrix tenuis šīs ģints suga
- Tolysporium junci šīs ģints suga
- Tomentella botryoides šīs ģints suga
- Tomentella bresadolae šīs ģints suga
- Tomentella bryophila šīs ģints suga
- Tomocerus flavescens šīs ģints suga
- Toninia lobulata šīs ģints suga
- Trametes hirsuta šīs ģints suga
- Trametes pubescens šīs ģints suga
- Trapelia granulosa šīs ģints suga
- Trausthotheca clavata šīs ģints suga
- Trebouxia arboricola šīs ģints suga
- Trebouxia humicola šīs ģints suga
- Tremella foliacea šīs ģints suga
- Tremella mesenterica šīs ģints suga
- Triaenodes bicolor šīs ģints suga
- Tribonema aequale šīs ģints suga
- Tribonema angustissima šīs ģints suga
- Tribonema minus šīs ģints suga
- Tribonema monochloron šīs ģints suga
- Tribonema subtilissima šīs ģints suga
- Tribonema viride šīs ģints suga
- Tribonema vulgare šīs ģints suga
- Trichiosoma sorbi šīs ģints suga
- Trichogramma embryophagum šīs ģints suga
- Trichogramma evanescens šīs ģints suga
- Trichoniscus pusillus šīs ģints suga
- Trichophaga tapetzella šīs ģints suga
- Trichophyton flaviforme šīs ģints suga
- Trichophyton violaceum šīs ģints suga
- Trinema enchelys šīs ģints suga
- Triops cancriformis šīs ģints suga
- Trochospolgilia horrida šīs ģints suga
- Truncatellina cylindracea šīs ģints suga
- Tubercularia vulgaris šīs ģints suga
- Tuberculina persicina šīs ģints suga
- Tuberculina maxima šīs ģints suga
- Tympanis alnea šīs ģints suga
- Typhula borelis šīs ģints suga
- Typhula idahoensis šīs ģints suga
- Typhula incarnata šīs ģints suga
- Typhula itoana šīs ģints suga
- Typhula trifolii šīs ģints suga
- Tyrogliphus farinae šīs ģints suga
- Ballota borealis šīs ģints suga
- Ulothrix moniliformis šīs ģints suga
- Ulothrix tenuissima šīs ģints suga
- Ulothrix variabilis šīs ģints suga
- Ulothrix zonata šīs ģints suga
- Agraylea multipunctata šīs ģints suga
- Urceolus costatus šīs ģints suga
- Uredinopsis struthiopteridis šīs ģints suga
- Urocystis hepaticae-trilobae šīs ģints suga
- Urocystis occulta šīs ģints suga
- Urocystis primulicola šīs ģints suga
- Urocystis trientalis šīs ģints suga
- Uroglena articulata šīs ģints suga
- Uroglena volvox šīs ģints suga
- Uronema corferviflorum šīs ģints suga
- Urophora cardui šīs ģints suga
- Vacuolaria virescens šīs ģints suga
- Valsa sordida šīs ģints suga
- Valsella smarodsiana šīs ģints suga
- Vampyrella spirogyrae šīs ģints suga
- Agrobacterium tumefaciens šīs ģints suga
- Bambusina brebissonii šīs ģints suga
- Varroa jacobsonii šīs ģints suga
- Vascellum pratense šīs ģints suga
- Verticillium albo-atrum šīs ģints suga
- Verticillium dahliae šīs ģints suga
- Vertigo angustior šīs ģints suga
- Vespula austriaca šīs ģints suga
- Victorella pavida šīs ģints suga
- Agrypnia obsoleta šīs ģints suga
- Agrypnia pagetana šīs ģints suga
- Viona nodala šīs ģints suga
- Vitrea contracta šīs ģints suga
- Vitrea crystallina šīs ģints suga
- Vuilleminia comedens šīs ģints suga
- Woloszynskia neglecta šīs ģints suga
- Xenococcus gracilis šīs ģints suga
- Xenococcus kerneri šīs ģints suga
- Xenococcus rivularis šīs ģints suga
- Xiphydria camelus šīs ģints suga
- Xiphydria prolongata šīs ģints suga
- Xyella julli šīs ģints suga
- Xyella longula šīs ģints suga
- Xylaria hypoxylon šīs ģints suga
- Xylotrechus rusticus šīs ģints suga
- Xysticus audax šīs ģints suga
- Xysticus cristatus šīs ģints suga
- Xysticus ulmi šīs ģints suga
- Ypsolophus asperellus šīs ģints suga
- Ypsolophus dentellus šīs ģints suga
- Ypsolophus scabrellus šīs ģints suga
- Ypsolophus sequellus šīs ģints suga
- Ypsolophus sylvellus šīs ģints suga
- Ypsolophus vitellus šīs ģints suga
- Bathyphantes dorsalis šīs ģints suga
- Zelotes subterraneus šīs ģints suga
- Batrachospermum atrum šīs ģints suga
- Batrachospermum boryanum šīs ģints suga
- Batrachospermum ectocarpum šīs ģints suga
- Batrachospermum moniliforme šīs ģints suga
- Batrachospermum vagum šīs ģints suga
- Batrachospermum virgato-decaineanum šīs ģints suga
- Batrachospermum virgatum šīs ģints suga
- Zonitoides nitidus šīs ģints suga
- Zygnemopsis desmidioides šīs ģints suga
- Zygnemopsis spiralis šīs ģints suga
- Zygogonium ericetorum šīs ģints suga
- Zygogonium laetevirens šīs ģints suga
- Zygorhynchus heterogamus šīs ģints suga
- Zygosaccharomyces nadsonii šīs ģints suga
- Zygosaccharomyces thermotolerans šīs ģints suga
- Beggiatoa alba šīs ģints suga
- Beggiatoa arachnoidea šīs ģints suga
- Beggiatoa leptomitiformis šīs ģints suga
- Beggiatoa minima šīs ģints suga
- Bercaea haemorrhoidalis šīs ģints suga
- Biatorella monasteriensis šīs ģints suga
- Biston betularius šīs ģints suga
- Blastesthia turionella šīs ģints suga
- Bosmina coregoni šīs ģints suga
- Bosmina longirostris šīs ģints suga
- Bosmina longispina šīs ģints suga
- Botrydiopsis arhiza šīs ģints suga
- Botrydiopsis eriensis šīs ģints suga
- Botrydium granulatum šīs ģints suga
- Botrydium wallrothii šīs ģints suga
- Botrycoccus braunii šīs ģints suga
- Brachinus crepitans šīs ģints suga
- Brachinus explodens šīs ģints suga
- Brachyptera braueri šīs ģints suga
- Bromelia longifolia šīs ģints suga
- Bryocoris pteridis šīs ģints suga
- Buceros bicornis šīs ģints suga
- Buckleria paludum šīs ģints suga
- Buellia alboatra šīs ģints suga
- Buellia dusciformis šīs ģints suga
- Buellia geophila šīs ģints suga
- Buellia griseovirens šīs ģints suga
- Buellia insignis šīs ģints suga
- Buellia punctata šīs ģints suga
- Buellia schaereri šīs ģints suga
- Bulbochaete crasa šīs ģints suga
- Bulbochaete crenulata šīs ģints suga
- Bulbochaete elatior šīs ģints suga
- Bulbochaete mirabilis šīs ģints suga
- Bulbochaete nordstedtii šīs ģints suga
- Bulbochaete pygmaea šīs ģints suga
- Bulbochaete setigera šīs ģints suga
- Bulgaria inguinans šīs ģints suga
- Bumilleria klebsiana šīs ģints suga
- Bumilleria sicula šīs ģints suga
- Bumilleriopsis brevis šīs ģints suga
- Bumilleriopsis peterseniana šīs ģints suga
- Cadra cautella šīs ģints suga
- Caecilius flavidus šīs ģints suga
- Calliphora uralensis šīs ģints suga
- Callithamnnion byssoideum šīs ģints suga
- Caloneis amphisbaena šīs ģints suga
- Caloneis bacillum šīs ģints suga
- Caloneis silicula šīs ģints suga
- Caloplaca aurantiaca šīs ģints suga
- Caloplaca cerina šīs ģints suga
- Caloplaca chrysodeta šīs ģints suga
- Caloplaca cirtrina šīs ģints suga
- Caloplaca decipiens šīs ģints suga
- Caloplaca flavorubescens šīs ģints suga
- Caloplaca holocarpa šīs ģints suga
- Caloplaca lactea šīs ģints suga
- Caloplaca lucifuga šīs ģints suga
- Caloplaca saxicola šīs ģints suga
- Caloplaca scopularis šīs ģints suga
- Caloplaca vitellinula šīs ģints suga
- Camarosporium caraganae šīs ģints suga
- Camarosporium thujae šīs ģints suga
- Campodea fragilis šīs ģints suga
- Campodea staphylinus šīs ģints suga
- Campylodiscus cypleus šīs ģints suga
- Campylodiscus noricus šīs ģints suga
- Candelariella aurella šīs ģints suga
- Candelariella vitellina šīs ģints suga
- Candelariella xanthostigma šīs ģints suga
- Catenaria pygmea šīs ģints suga
- Catinaria grossa šīs ģints suga
- Celerio galli šīs ģints suga
- Cephenemyia stimulator šīs ģints suga
- Cephenemyia ulrichii šīs ģints suga
- Cephennium majus šīs ģints suga
- Ceramium diaphanum šīs ģints suga
- Ceramium rubrum šīs ģints suga
- Ceramium strictum šīs ģints suga
- Ceramium tenuissimum šīs ģints suga
- Ceratium palmatum šīs ģints suga
- Ceratium reticulatum šīs ģints suga
- Ceratocystis minor šīs ģints suga
- Ceratocystis pilifera šīs ģints suga
- Ceratocystis ulmi šīs ģints suga
- Ceratoneis arcus šīs ģints suga
- Ceratonia siliqua šīs ģints suga
- Ceratophyllus fasciatus šīs ģints suga
- Ceriodaphnia pulchella šīs ģints suga
- Ceriodaphnia quadrangularis šīs ģints suga
- Chaenotheca brunneola šīs ģints suga
- Chaenotheca chrysocephala šīs ģints suga
- Chaenotheca cinerea šīs ģints suga
- Chaenotheca ferruginea šīs ģints suga
- Chaenotheca phaeocephala šīs ģints suga
- Chaenotheca stemona šīs ģints suga
- Chaenotheca trichialis šīs ģints suga
- Chaneothecopsis consociata šīs ģints suga
- Chaneothecopsis rubescens šīs ģints suga
- Chaetoceros crinitus šīs ģints suga
- Chaetoceros danicus šīs ģints suga
- Chaetoceros gracilis šīs ģints suga
- Chaetoceros holsaticus šīs ģints suga
- Chaetoceros wighamii šīs ģints suga
- Chaetocladium jonesii šīs ģints suga
- Chaetomorpha henningensis šīs ģints suga
- Chaetomorpha herbipolensis šīs ģints suga
- Chaetomorpha linum šīs ģints suga
- Chaetophora elegans šīs ģints suga
- Chaetophora flagellifera šīs ģints suga
- Chaetophora incrassata šīs ģints suga
- Chaetophora pisiformis šīs ģints suga
- Chaetophora tuberculosa šīs ģints suga
- Chamesiphon confervicola šīs ģints suga
- Chamesiphon curvatus šīs ģints suga
- Chamesiphon incrustans šīs ģints suga
- Chamesiphon macer šīs ģints suga
- Chamesiphon minutus šīs ģints suga
- Characiochloris sessilis šīs ģints suga
- Characiopsis acuta šīs ģints suga
- Characiopsis borziana šīs ģints suga
- Characiopsis crassiapex šīs ģints suga
- Characiopsis gibba šīs ģints suga
- Characiopsis longipes šīs ģints suga
- Characiopsis minuta šīs ģints suga
- Characiopsis polychloris šīs ģints suga
- Characiopsis pyriformis šīs ģints suga
- Characiopsis subulata šīs ģints suga
- Characiopsis tuba šīs ģints suga
- Characium acuminatum šīs ģints suga
- Characium ambiguum šīs ģints suga
- Characium obtusum šīs ģints suga
- Characium ornithocephalum šīs ģints suga
- Characium simplicissimum šīs ģints suga
- Characium strictum šīs ģints suga
- Cheilymenia stercorea šīs ģints suga
- Cheimophila salicella šīs ģints suga
- Cheiridium museorum šīs ģints suga
- Celifer cancroides šīs ģints suga
- Chelostoma nigricorne šīs ģints suga
- Chilo pragmitellus šīs ģints suga
- Chilochorus renipustulatus šīs ģints suga
- Chiracanthium erraticum šīs ģints suga
- Chironomus pulmosus šīs ģints suga
- Chirotrips hamatus šīs ģints suga
- Chlorangium stentorium šīs ģints suga
- Chlorhormidium flaccidum šīs ģints suga
- Chlorhormidium pseudostichococcus šīs ģints suga
- Chlorita viridula šīs ģints suga
- Chlorochytrium lemnae šīs ģints suga
- Chloroccoccum humicola šīs ģints suga
- Chlorogonium aculeatum šīs ģints suga
- Chlorogonium elongatum šīs ģints suga
- Chlorogonium euchlorum šīs ģints suga
- Chlorogonium spirale šīs ģints suga
- Chlorosplenium aeruginascens šīs ģints suga
- Chondrostereum purpureum šīs ģints suga
- Chorda filum šīs ģints suga
- Chorioptes bovis šīs ģints suga
- Chorioptes equi šīs ģints suga
- Choristoneura diversana šīs ģints suga
- Chromatium minus šīs ģints suga
- Chromatium minutissimum šīs ģints suga
- Chromatium okenii šīs ģints suga
- Chromatium warmingii šīs ģints suga
- Chromatium weissei šīs ģints suga
- Chrysamoeba radians šīs ģints suga
- Crysis fulgida šīs ģints suga
- Crysis ignita šīs ģints suga
- Crystoclista linneella šīs ģints suga
- Chrysolina graminis šīs ģints suga
- Crysomela vigintipunctata šīs ģints suga
- Chrysomyxa abietis šīs ģints suga
- Chrysomyxa casandrae šīs ģints suga
- Chrysomyxa cempetri šīs ģints suga
- Chrysomyxa ledi šīs ģints suga
- Chrysomyxa pirolae šīs ģints suga
- Chrysomyxa woronini šīs ģints suga
- Chrysosphaerella longispina šīs ģints suga
- Chydorus sphaericus šīs ģints suga
- Chytridium olla šīs ģints suga
- Ciboria amentacea šīs ģints suga
- Cicadella viridis šīs ģints suga
- Cimbex connata šīs ģints suga
- Clastidium setigerum šīs ģints suga
- Cliostomum graniforme šīs ģints suga
- Cliostomum griffithii šīs ģints suga
- Clisodon furcatus šīs ģints suga
- Clubiona lutescens šīs ģints suga
- Clubiona phragmitis šīs ģints suga
- Clubiona reclusa šīs ģints suga
- Clypeosphaeria mamillana šīs ģints suga
- Clypeosphaeria notarisii šīs ģints suga
- Clytra quadripunctala šīs ģints suga
- Coccomonas orbicularis šīs ģints suga
- Coccomyxa dispar Chod. šīs ģints suga
- Coccomyxa lacustris šīs ģints suga
- Coccomyxa solorinae šīs ģints suga
- Coccomyxa dispar Schmidle šīs ģints suga
- Cocconeis placentula šīs ģints suga
- Cocconeis pediculus šīs ģints suga
- Cocconeis scutellum šīs ģints suga
- Coelastrum cambricum šīs ģints suga
- Coelastrum cubicum šīs ģints suga
- Coelastrum microporumum šīs ģints suga
- Coelastrum proboscideum šīs ģints suga
- Coelastrum reticulatum šīs ģints suga
- Coelastrum sphaericum šīs ģints suga
- Coelocaulon aculeatum šīs ģints suga
- Coelocaulon muricatum šīs ģints suga
- Coelosphaerium anomalum šīs ģints suga
- Coelosphaerium dubium šīs ģints suga
- Coelosphaerium kuetzingianum šīs ģints suga
- Coelosphaerium minutissimum šīs ģints suga
- Coelosphaerium natans šīs ģints suga
- Coenococcus planctonica šīs ģints suga
- Colacium calvum šīs ģints suga
- Colacium cyclopicola šīs ģints suga
- Colacium sideropus šīs ģints suga
- Colacium vesiculosum šīs ģints suga
- Coleochaete pulvinata šīs ģints suga
- Coleochaete scutata šīs ģints suga
- Coleochlamys apoda šīs ģints suga
- Coleroa robertiani šīs ģints suga
- Coleroa vaccinii šīs ģints suga
- Collema auriculatum šīs ģints suga
- Collema callopismum šīs ģints suga
- Collema crispum šīs ģints suga
- Collema flaccidum šīs ģints suga
- Collema nigrescens šīs ģints suga
- Collema tenax šīs ģints suga
- Collema tunnaeforme šīs ģints suga
- Colletes daviesanus šīs ģints suga
- Colletes fodiens šīs ģints suga
- Colletes succinctus šīs ģints suga
- Colletotrichum gloeosporioides šīs ģints suga
- Colletotrichum lindemuthianum šīs ģints suga
- Colletotrichum lini šīs ģints suga
- Colpoma quercina šīs ģints suga
- Comatrichia typhoides šīs ģints suga
- Coniocybe furfuracea šīs ģints suga
- Coniocybe gracilenta šīs ģints suga
- Conradiella calva šīs ģints suga
- Cordulegaster annulatus šīs ģints suga
- Coriarachne depressa šīs ģints suga
- Corymbites pectinicornis šīs ģints suga
- Coscinodiscus granii šīs ģints suga
- Coscinodiscus lacustris šīs ģints suga
- Cosmoastrum polytrichum šīs ģints suga
- Cosmocladium pusillum šīs ģints suga
- Coxiella burnetii šīs ģints suga
- Crambus nemorellus šīs ģints suga
- Craterium leucocephalum šīs ģints suga
- Cratichneumon viator šīs ģints suga
- Crenothrix polyspora šīs ģints suga
- Cribraria argillacea šīs ģints suga
- Cribraria macrocarpa šīs ģints suga
- Cribraria purpurea šīs ģints suga
- Crucigenia fenestrata šīs ģints suga
- Crucigenia irregularis šīs ģints suga
- Crucigenia quadrata šīs ģints suga
- Crucigenia rectangularis šīs ģints suga
- Crucigenia tetrapedia šīs ģints suga
- Crustulina guttata šīs ģints suga
- Cryocephalus rusticus šīs ģints suga
- Cryptochrysis commutata šīs ģints suga
- Cryptomonas erosa šīs ģints suga
- Cryptomonas lucens šīs ģints suga
- Cryptomonas marsonii šīs ģints suga
- Cryptomonas obovata šīs ģints suga
- Cryptomonas ovata šīs ģints suga
- Cryptomonas ozolinii šīs ģints suga
- Cryptomonas parapyrenoidosa šīs ģints suga
- Cryptomonas platyuris šīs ģints suga
- Cryptomonas reflexa šīs ģints suga
- Cryptomonas rufescens šīs ģints suga
- Cryptomonas tetrapyrenoidosa šīs ģints suga
- Cryptomices pteridis šīs ģints suga
- Cryptosporiopsis curvispora šīs ģints suga
- Cryptosporiopsis malicorticis šīs ģints suga
- Ctenophtalmus agyrtes šīs ģints suga
- Cucurbitaria berberidis šīs ģints suga
- Cudoniella clavus šīs ģints suga
- Culocoides pulicaris šīs ģints suga
- Cunninghamella japonica šīs ģints suga
- Cunninghamella verticillata šīs ģints suga
- Cyanomonas americana šīs ģints suga
- Cyclotella comta šīs ģints suga
- Cyclotella kuetzingiana šīs ģints suga
- Cyclotella meneghiniana šīs ģints suga
- Cyclotella ocellata šīs ģints suga
- Cyclotella planctonica šīs ģints suga
- Cyclotella stelligera šīs ģints suga
- Cylindrocarpon mali šīs ģints suga
- Cylindrocolla urticae šīs ģints suga
- Cylindrocystis brebissonii šīs ģints suga
- Cylindrocystis crassa šīs ģints suga
- Cylindrocystis jenneri šīs ģints suga
- Cymatopleura elliptica šīs ģints suga
- Cymatopleura solea šīs ģints suga
- Cyprinoctus incongruens šīs ģints suga
- Cypris pubea šīs ģints suga
- Dactylococopsis arcicularis šīs ģints suga
- Dactylococopsis rhaphidioides šīs ģints suga
- Daldinia concentrica šīs ģints suga
- Dasypoda hirtipes šīs ģints suga
- Debarya glyptosperma šīs ģints suga
- Debarya laevis šīs ģints suga
- Dendrophagus crenatus šīs ģints suga
- Dendrostilbella ulmicola šīs ģints suga
- Dentipellis fragilis šīs ģints suga
- Depressaria daucella šīs ģints suga
- Depressaria depressana šīs ģints suga
- Derepyxis amphora šīs ģints suga
- Derepyxis anomala šīs ģints suga
- Derepyxis ollula šīs ģints suga
- Dermatea carpinea šīs ģints suga
- Dermatea coryli šīs ģints suga
- Desmidium schwartzii šīs ģints suga
- Desulfovibrio desulfuricans šīs ģints suga
- Diaea dorsata šīs ģints suga
- Diaphanosoma brachyurum šīs ģints suga
- Diaporthe caraganae šīs ģints suga
- Diaporthe lirella šīs ģints suga
- Diastylis rathkei šīs ģints suga
- Diatoma anceps šīs ģints suga
- Diatoma elongatum šīs ģints suga
- Diatoma vulgare šīs ģints suga
- Diarype bullata šīs ģints suga
- Diarype spilomena šīs ģints suga
- Diarypella verruciformis šīs ģints suga
- Dicrocoelium lanceatum šīs ģints suga
- Dictidium cancellatum šīs ģints suga
- Dictyna arundinacea šīs ģints suga
- Dictyna uncinata šīs ģints suga
- Dictysiphon foeniculaceus šīs ģints suga
- Dictysiphon hippuroides šīs ģints suga
- Dictyuchus monosporus šīs ģints suga
- Diderma cinereum šīs ģints suga
- Diderma radiatum šīs ģints suga
- Diderma spumaroides šīs ģints suga
- Didymella applamata šīs ģints suga
- Didymella latvica šīs ģints suga
- Didymocistis plactonica šīs ģints suga
- Dimerella lutea šīs ģints suga
- Dimerella pineti šīs ģints suga
- Dimorphococcus lunatus šīs ģints suga
- Dinobryon bavaricum šīs ģints suga
- Dinobryon cilindricum šīs ģints suga
- Dinobryon divergens šīs ģints suga
- Dinobryon sertularia šīs ģints suga
- Dinobryon sociale šīs ģints suga
- Dinobryon urticulus šīs ģints suga
- Dinophysis baltica šīs ģints suga
- Dioryctria abietella šīs ģints suga
- Dioryctria mutatella šīs ģints suga
- Dioryctria sylvestrella šīs ģints suga
- Diplocentria bidentata šīs ģints suga
- Diplocephalus latifrons šīs ģints suga
- Diplocephalus picinus šīs ģints suga
- Diplocolenus abdominalis šīs ģints suga
- Diploneis didyma šīs ģints suga
- Diploneis ovalis šīs ģints suga
- Diploneis smithii šīs ģints suga
- Diploschistes bryophillus šīs ģints suga
- Diploschistes scruposus šīs ģints suga
- Discella carbonaces šīs ģints suga
- Discella coronata šīs ģints suga
- Discella microsperma šīs ģints suga
- Discella strobiligena šīs ģints suga
- Disciseda bovista šīs ģints suga
- Discina perlata šīs ģints suga
- Distigma proteus šīs ģints suga
- Diurnea flagella šīs ģints suga
- Docidium baculum šīs ģints suga
- Dolomedes fimbriatus šīs ģints suga
- Dolomedes plantarius šīs ģints suga
- Dothichiza faveolaris šīs ģints suga
- Dothichiza pithyophila šīs ģints suga
- Dothichiza viburni šīs ģints suga
- Dothidella thoracella šīs ģints suga
- Dothidella trifolii šīs ģints suga
- Draparnaldia acuta šīs ģints suga
- Draparnaldia glomerata šīs ģints suga
- Draparnaldia plumosa šīs ģints suga
- Drassodes lapidosus šīs ģints suga
- Drassodes pubescens šīs ģints suga
- Dufouera vulgaris šīs ģints suga
- Dysmorphococcus variabilis šīs ģints suga
- Ectinosoma abrau šīs ģints suga
- Ectocarpus confervoides šīs ģints suga
- Ectocarpus siliculosus šīs ģints suga
- Ectomyelois ceratoniae šīs ģints suga
- Ectostroma iridis šīs ģints suga
- Elachista albifrontella šīs ģints suga
- Elachista argentella šīs ģints suga
- Elachista pollinariella šīs ģints suga
- Elakatothrix acuta šīs ģints suga
- Elakatothrix gelatinosa šīs ģints suga
- Elakatothrix lacustris šīs ģints suga
- Elophila nymphaeata šīs ģints suga
- Elymana sulphurella šīs ģints suga
- Enarmonia formosana šīs ģints suga
- Endrosis sarcitrella šīs ģints suga
- Enteromorpha crinita šīs ģints suga
- Enteromorpha flexuosa šīs ģints suga
- Enteromorpha intestinalis šīs ģints suga
- Enteromorpha linza šīs ģints suga
- Enteromorpha plumosa šīs ģints suga
- Enteromorpha prolifera šīs ģints suga
- Enteromorpha torta šīs ģints suga
- Entorrhiza aschersoniana šīs ģints suga
- Entosiphon obliquum šīs ģints suga
- Epermenia illigerella šīs ģints suga
- Ephydatia fluviatilis šīs ģints suga
- Ephydatia mulleri šīs ģints suga
- Epichloe typhina šīs ģints suga
- Epichrysis paludosa šīs ģints suga
- Epinotia tedella šīs ģints suga
- Epirhoe alternata šīs ģints suga
- Ergasilus gibbus šīs ģints suga
- Ergasilus sieboldi šīs ģints suga
- Erigonidium graminicola šīs ģints suga
- Eriocrania semipurpurella šīs ģints suga
- Eristalis tenax šīs ģints suga
- Ernestia rudis šīs ģints suga
- Ero furcata šīs ģints suga
- Erysiphe cichoraceum šīs ģints suga
- Erysiphe graminis šīs ģints suga
- Erysiphe heraclei šīs ģints suga
- Erysiphe magnicellulata šīs ģints suga
- Ethmia pusiella šīs ģints suga
- Ethmia pyrausta šīs ģints suga
- Eucera longicornis šīs ģints suga
- Euchlanis dilatata šīs ģints suga
- Euclidia glyphica šīs ģints suga
- Eucocconeis lapponica šīs ģints suga
- Encyclops macrurus šīs ģints suga
- Eudesme virescens šīs ģints suga
- Eudiaptomus graciloides šīs ģints suga
- Eudonia truncicolella šīs ģints suga
- Eudorina elegans šīs ģints suga
- Eumenes pedunculatus šīs ģints suga
- Eunotia exigua šīs ģints suga
- Eunotia interrupta šīs ģints suga
- Eunotia lunaris šīs ģints suga
- Euodynerus notatus šīs ģints suga
- Eupoecilia ambiguella šīs ģints suga
- Eurycerus lamellatus šīs ģints suga
- Eurytemora hirundinoides šīs ģints suga
- Eurytemora lacustris šīs ģints suga
- Eutreptia viridis šīs ģints suga
- Exobasidium azalea šīs ģints suga
- Exobasidium oxycocci šīs ģints suga
- Exobasidium vaccinii šīs ģints suga
- Exobasidium vaccinii-uliginosi šīs ģints suga
- Exogyra reniformis šīs ģints suga
- Exogyra popilanica šīs ģints suga
- Exoteleia dodecella šīs ģints suga
- Filicollis anatis šīs ģints suga
- Filinia longiseta šīs ģints suga
- Fimbriaria fasciolaris šīs ģints suga
- Fragilaria capucina šīs ģints suga
- Fragilaria construens šīs ģints suga
- Fragilaria crotonensis šīs ģints suga
- Fragilaria intermedia šīs ģints suga
- Fragilaria leptostauron šīs ģints suga
- Fragilaria virescens šīs ģints suga
- Franceia echidna šīs ģints suga
- Franceia ovalis šīs ģints suga
- Franceia polychaeta šīs ģints suga
- Frankliniella intonsa šīs ģints suga
- Frankliniella tenuicornis šīs ģints suga
- Fuligo septica šīs ģints suga
- Fuscuropoda marginata šīs ģints suga
- Fusicladium cerasi šīs ģints suga
- Fusicladium dentriticum šīs ģints suga
- Fusicladium pirinum šīs ģints suga
- Gaeumannomyces graminis šīs ģints suga
- Gallionella ferruginea šīs ģints suga
- Gammarus lacustris šīs ģints suga
- Gammarus pulex šīs ģints suga
- Garcinia mangostana šīs ģints suga
- Gelechia pinguinella šīs ģints suga
- Gelechia rhombella šīs ģints suga
- Gemellicystis neglecta šīs ģints suga
- Geminella interrupta šīs ģints suga
- Geminella irregulare šīs ģints suga
- Geminella minor šīs ģints suga
- Genicularia spirotaenia šīs ģints suga
- Geometra papilionaria šīs ģints suga
- Geosiphon pyriforme šīs ģints suga
- Gerris lacustris šīs ģints suga
- Gerris rufoscutellatus šīs ģints suga
- Glaucocystis nostochinearum šīs ģints suga
- Geotilla protogenita šīs ģints suga
- Gloeocystis ampla šīs ģints suga
- Gloeocystis planctonica šīs ģints suga
- Gloeocystis vesiculosa šīs ģints suga
- Gloeomonas ovalis šīs ģints suga
- Gloeophyllum sepiarium šīs ģints suga
- Gloeosporium alneum šīs ģints suga
- Gloeosporium coryli šīs ģints suga
- Gloeosporium ribis šīs ģints suga
- Gloeosporium tiliae šīs ģints suga
- Gloeosporium venetum šīs ģints suga
- Gloeotaenium loitlesbergianum šīs ģints suga
- Gloeotrichia echinulata šīs ģints suga
- Gloeotrichia intermedia šīs ģints suga
- Gloeotrichia natans šīs ģints suga
- Gloeotrichia pisum šīs ģints suga
- Gloeotrichia rabenhorstii šīs ģints suga
- Glomosporium leptideum šīs ģints suga
- Glossiphonia complanata šīs ģints suga
- Glossiphonia heteroclita šīs ģints suga
- Glyphipterix thrasonella šīs ģints suga
- Gnaphosa lucifuga šīs ģints suga
- Gnomonia euphorbiae šīs ģints suga
- Gnomoniella zemgalensis šīs ģints suga
- Gobia baltica šīs ģints suga
- Golenkinia radiata šīs ģints suga
- Gomontia codiolifera šīs ģints suga
- Gomphonema acuminatum šīs ģints suga
- Gomphonema angustatum šīs ģints suga
- Gomphonema constrictum šīs ģints suga
- Gomphonema lanceolatum šīs ģints suga
- Gomphonema parvulum šīs ģints suga
- Gomphosphaeria aponina šīs ģints suga
- Gomphosphaeria lacustris šīs ģints suga
- Gonatozygon brebissonnii šīs ģints suga
- Gonatozygon kjelmanii šīs ģints suga
- Gonatozygon monotaenium šīs ģints suga
- Gongrosira debaryana šīs ģints suga
- Gongrosira incrustans šīs ģints suga
- Gongrosira schmidlei šīs ģints suga
- Goniochloris mutica šīs ģints suga
- Goniochloris parvula šīs ģints suga
- Gonium pectorale šīs ģints suga
- Gonium sociale šīs ģints suga
- Gonopodya polymorpha šīs ģints suga
- Gonopodya siliquaeformis šīs ģints suga
- Gonyaulax catenata šīs ģints suga
- Gonystomum semen šīs ģints suga
- Gordius aquaticus šīs ģints suga
- Gorytes quadrifasciatus šīs ģints suga
- Granulocystis verrucosa šīs ģints suga
- Graphiola phoenicis šīs ģints suga
- Graphium ulmi šīs ģints suga
- Grapholitha tenebrosana šīs ģints suga
- sarkoscifa šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene
- Tasmānijas dzelkņknābenis šīs ģints suga ("Acanthiza ewingii")
- Jaungvinejas dzelkņknābenis šīs ģints suga ("Acanthiza murina")
- suņpētersīlis šīs ģints suga ("Aethusa cynapium")
- stublājgrauzis šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens")
- pušķu ananass šīs ģints suga ("Ananas comosus"), izplatīts telpaugs
- kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem
- pērļu kaķpēdiņa šīs ģints suga ("Anaphalis margaritacea"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- trīsdzīslu kaķpēdiņa šīs ģints suga ("Anaphalis triplinervis")
- medusbite šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai
- svīre šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem
- lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- laikzvaigzne šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus")
- Rhyacornis fuliginosus šīs ģints suga ("Āzijas ūdenserickiņš")
- barbe šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas)
- ciedru zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla cedrorum")
- parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
- Sibīrijas zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla japonica")
- kāposti šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
- apsarmotā kalīcija šīs ģints suga ("Calicium adspersum"), kas Latvijā ir aizsargājama
- lēlis šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis
- smaržīgā cedrela šīs ģints suga ("Cedrela ogorata"), kuras koksni izmanto cigāru kārbu izgatavošanai
- bezdelīgveida cerācija šīs ģints suga ("Ceratium hirundinella")
- zaļganā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca chlorella"), Latvijā aizsargājama
- brūngalvainā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca phaeocephala"), Latvijā aizsargājama
- karpu hilonodella šīs ģints suga ("Chilodonella cyprini")
- čozēnija šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā
- kauri šīs ģints suga ("Cypraea moneta"), kas mīt Indijas un Klusā okeāna tropu daļā; tās gliemežvākus lietoja jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē.; arī ļauno garu atbaidīšanai
- kokospalma šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā
- taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
- Amerikas eļļaspalma šīs ģints suga ("Corozo oleifera")
- vārna šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna
- skaļā sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha dichroa")
- baltuzacu sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha heuglini")
- baltgalvas sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha niveicapilla")
- rudmuguras sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha semirufa")
- gļotainā kristatella šīs ģints suga ("Cristatella mucedo")
- melnodzene šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama
- hibrīdā ciprese šīs ģints suga ("Cupressocyparis leylandii")
- lapkoku otiņmūķene šīs ģints suga ("Dasychira pudibunda")
- melnā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis polylepis"), garums - līdz 4 m, sastopama Āfrikā, dzīvo uz zemes
- zaļā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis viridis"), līdz 2 m gara indīga čūska, kas gk. dzīvo kokos, izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- sarkanais ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum cruentatum")
- ugunsgalvas ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum trochileum")
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
- dioneja šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- dugongs šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti
- palmčivulis šīs ģints suga ("Dulus dominicus")
- šāvējgurķis šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas
- efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
- ūdenshiacinte šīs ģints suga ("Eichhornia crassipes")
- stabiņpūpēdis šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm
- košsarkanā māņčakstīte šīs ģints suga ("Epthianura tricolor")
- zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane")
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
- rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos")
- rudastes lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus sibilans")
- krūmāju puslakstīgala šīs ģints suga ("Erythropygia galactotes")
- gambūzija šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd
- baltcekula krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax leucolophus")
- svītrainais krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax lineatus")
- milzu krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax maximus")
- gaviāls šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs
- mazā zemesžube šīs ģints suga ("Geophiza fuliginosa")
- asknābja zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza difficilis")
- resnknābja zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza fortis")
- dižknābja zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza magnirostris")
- kaktusu zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza scandens")
- gorilla šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe
- Persijas zīdčakste šīs ģints suga ("Hypocolius ampelinus")
- skaļais smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais caligata")
- tuksneša smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais languida")
- olīvbiržu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais olivetorum")
- blāvais smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais pallida")
- daudzbalsu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais polyglotta")
- ziemeļu junkostērste šīs ģints suga ("Junco hyemalis")
- Ķīnas kavija šīs ģints suga ("Khawia sinensis")
- Etiopijas svilpējčakste šīs ģints suga ("Laniarius aethiopicus")
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria menadoensis"), kuras daži eksemplāri identificēti starp Indonēzijas salām
- sarkanknābja saulesputns šīs ģints suga ("Leothrix lutea"); "ķīniešu lakstīgala"
- gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
- Lazūra māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus cyaneus")
- mainīgais māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus lamberti")
- parastā maršancija šīs ģints suga ("Marchantia polymorpha")
- pelēkais stabuļstrazds šīs ģints suga ("Myadestes unicolor")
- krustpāru mikrobiota šīs ģints suga ("Microbiota decussata")
- zilais svilpējstrazds šīs ģints suga ("Myiophoneus caeruleus")
- ūdensvirza šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži
- baltkrūšu skudrputns šīs ģints suga ("Myrmeciza loricata")
- svītrainais skudrceplītis šīs ģints suga ("Myrmotherula surinamensis")
- šķeltkājvēzis šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta")
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās
- brūngalvas govjustrazds šīs ģints suga ("Molothrus ater")
- brūnspārnu govjustrazds šīs ģints suga ("Molothrus badius")
- lāsumainais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha guttula")
- rudais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha rubiensis")
- baltrīkles akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola gularis")
- raibais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola saxatilis")
- zilais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola solitarius")
- Apkakles nebela šīs ģints suga ("Nebela collaris")
- purpura nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina asiatica")
- zilsvītrainais nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina chalybea")
- malahīta nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina famosa")
- sarkanrīkles nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina senegalensis")
- lielais nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina thomensis")
- meža puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana sylvestris")
- smaržīgā puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana suaveolens")
- Sandera puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana x sanderae")
- krūmveida nipa šīs ģints suga ("Nipa fruticans"), sastopama Indonēzijā, aug sāļainās, pārplūstošās augsnes okeāna piekrastē un veido mangrovju audzes
- tuksneša akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe deserti")
- raibā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe finschii")
- baltmuguras akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe hispanica")
- rūsganā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe isabellina")
- zilmelnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe Leucopyga")
- melnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe leucura")
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
- mainīgā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe picata")
- melnbaltā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe pleschanka")
- kalnu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe xanthoprymna")
- varžu opalīna šīs ģints suga ("Opalina ranarum"), kas parazitē parastās vardes un parastā krupja resnajā zarnā
- opuncija šīs ģints suga ("Opuntia gosseliana")
- Japānas oriksa šīs ģints suga ("Orixa japonica"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- pīļknābis šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta
- ezerspāre šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā
- sarkanpieres drēbniekķauķis šīs ģints suga ("Orthotomus sutorius")
- niedrāju papagaiļknābulis šīs ģints suga ("Paradoxornis heudei")
- palieņu papagaiļknābulis šīs ģints suga ("Paradoxornis webbianus")
- plankumainais panterputniņš šīs ģints suga ("Pardalotus punctatus")
- dzeltenplankuma panterputniņš šīs ģints suga ("Pardalotus xanthopygnus")
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks
- rudkrūšu žubīšstērste šīs ģints suga ("Passerina amoena")
- zilā žubīšstērste šīs ģints suga ("Passerina cyanea")
- paksistima šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni
- persiks šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis
- ziemeļu zīdgaraste šīs ģints suga ("Phainopepla nitens")
- ozolu filoksēra šīs ģints suga ("Phylloxera coccinea")
- kašalots šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas
- plēsīgā fitosejula šīs ģints suga ("Phytoseiulus persimilis"), ko izmanto augu mājās tīklērču apkarošanai
- melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla
- rudā zemesstērste šīs ģints suga ("Pipilo erythrophthalmus")
- ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
- pistācija šīs ģints suga ("Pistacia vera"), īstā pistācija
- trīslapu poncira šīs ģints suga ("Poncirus trifoliantus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu; trejlapcitrons
- orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
- Vidusamerikas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius montezuma")
- rudgalvas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius wagleri")
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
- pērkone šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum")
- Āzijas ūdenserickiņš šīs ģints suga ("Rhyacornis fuliginosus")
- Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola")
- Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi
- toverīša sarkosoma šīs ģints suga ("Sarcosoma globosum")
- vāvere šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos
- mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
- austrumu zilstrazds šīs ģints suga ("Sialia sialis")
- zālāju dzeltenstērste šīs ģints suga ("Sicalis luteola")
- sams šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi
- vistu singama šīs ģints suga ("Syngamus trachea")
- druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos
- gludā āmurzivs šīs ģints suga ("Sphyma zygaena")
- sarkanpieres saraste šīs ģints suga ("Stipiturus malachurus")
- austrumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella magna")
- sarkankrūšu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella militaris")
- rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta")
- tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām
- melnastes paradīzesķauķis šīs ģints suga ("Terpsiphone atrocaudata")
- krāšņais paradīzesķauķis šīs ģints suga ("Terpsiphone paradisi")
- sašaurinātā dubultzobe šīs ģints suga ("Tetraplodon angustatus")
- svītrainā skudrčakste šīs ģints suga ("Thamnophilus doliatus")
- ziemeļu ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus ludovicianus")
- svītrainais ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus pleurostictus")
- bālkrūšu kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga drbignyi")
- melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola")
- rudgalvas krūmājstrazds šīs ģints suga ("Timalia pileata")
- parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
- Japānas mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus cardis")
- pelēkmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus hortulorum")
- rudais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus naumanni")
- olīvmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus obscurus")
- blāvais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pallidus")
- pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds
- melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds
- sarkanrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis ruficollies")
- apkakles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus torquatus"), Latvijā rets caurceļotājs; apkakles strazds
- vienmuļais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus unicolor")
- sila mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus viscivorus"); sila strazds
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
- pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
- krātera urnula šīs ģints suga ("Urnula craterium")
- mellene šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene
- glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
- dzelkva šīs ģints suga ("Zelkova serrata")
- lucītis šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm
- Aspicilia esculenta šīs ģints suga, "mannas ķērpji" jeb "debesu manna"
- tītņi šīs ģints suga, epifīti (aug uz citiem augiem)
- Agromyza alnibetulae šīs ģints suga, kas alo bērzu un alkšņu lapas
- Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa
- Ceratophyllus garei šīs ģints suga, kas arī parazitē vismaz uz 8 dažādām putnu sugām
- Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā
- Dermanyssus hirundinis šīs ģints suga, kas atrasta savvaļas putnu ligzdās
- Pilaira cesatii šīs ģints suga, kas atrasta uz zaķa ekstrementiem
- Sida rhombifolia šīs ģints suga, kas aug Indijā un Austrālijā
- Bangia atropurpurea šīs ģints suga, kas aug upēs straujās vietās uz siekstām un akmeņiem
- Hemisarcoptes malus šīs ģints suga, kas barojas ar bruņutīm
- Exuviella baltica šīs ģints suga, kas bieži sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča planktonā
- Centritractus belonophorus šīs ģints suga, kas bieži sastopama ezeru planktonā
- Cryphoeca silvicola šīs ģints suga, kas bieži sastopama meža zemsedzē
- Acarospora fuscata šīs ģints suga, kas bieži uz granīta veido brūnganus lapoņus
- Mycoplasma pneumoniae šīs ģints suga, kas ierosina elpošanas orgānu slimības
- Neisseria gonorhoeae šīs ģints suga, kas ierosina gonoreju
- Vibrio chloerae šīs ģints suga, kas ierosina holeru
- Rickettsia prowzekii šīs ģints suga, kas ierosina izsitumu tīfu, izplatās ar dūrējutu ekskrementiem
- Neisseria menigitidis šīs ģints suga, kas ierosina meningītu
- Candida albicans šīs ģints suga, kas ierosina slimību kandidozi
- Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām
- Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
- Saturnia pyri šīs ģints suga, kas ir lielākais Eiropas tauriņš, ar spārnu plētumu 12-15 cm
- Thysania agripina šīs ģints suga, kas ir pasaulē lielākais tauriņš
- Botrytis tulipae šīs ģints suga, kas ir postīga tulpēm
- Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem
- Coccomyces hiemalis šīs ģints suga, kas ir sēnes "Cylindrosporium hiemale" teleomorfa
- Camptocercus fennicus šīs ģints suga, kas izplatīta Kolimas un Pečoras baseinā, bet konstatēta arī Ķīšezerā
- Aphanizomenon flos-aque šīs ģints suga, kas izraisa ūdens "ziedēšanu"
- Acrocordia gemmata šīs ģints suga, kas konstatēta Gaujas ielejā uz ošu un ozolu mizas
- Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām
- Dermatina fuscicinerea šīs ģints suga, kas konstatēta uz lapu kokiem ēnainās vietās Siguldā
- Aecidium euphorbiae šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz ciprešu dievkrēsliņa lapām
- Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes
- Allopauropus danicus šīs ģints suga, kas Latvijā bieži sastopama augsnē
- Actinotaenium cucurbitinum šīs ģints suga, kas Latvijā izplatīta purvos
- Dermatina elabens šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta 19. gs beigās uz skuju kokiem Dundagā un Ķemeros
- Anthostomella starcii šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta siltumnīcā uz palmu lapām
- Arthrorhapis citrinella šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz 19. gs.
- Nitellopsis obtusa šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta Usmas ezerā
- Binuclearia tatrana šīs ģints suga, kas Latvijā plaši izplatīta augstajos jeb sūnu purvos
- Exosporium glomerulosum šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama biežāk, mīt uz kadiķu skujām
- Euastropsis richteri šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama ļoti reti
- Cenangium ferrugineum šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama uz priežu zariem
- Sialis morio šīs ģints suga, kas mīt ezeros
- Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem
- Sialis sordia šīs ģints suga, kas mītr upēs
- Ancylistes closterii šīs ģints suga, kas parazitē aļģes "Closterium delpontii" šūnās
- Ceratophyllus farreni šīs ģints suga, kas parazitē uz čurkstēm
- Ceratophyllus hirundinis šīs ģints suga, kas parazitē uz čurkstēm
- Fabraea ranunculi šīs ģints suga, kas parazitē uz Kašūbijas gundegas lapām
- Ceratophyllus styx šīs ģints suga, kas parazitē uz krasta čurkstes
- Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
- Albugo bliti šīs ģints suga, kas parazitē uz liektā amaranta
- Ceratophyllus columbae šīs ģints suga, kas parazitē uz mājas baloža
- Gremmeniella abietis šīs ģints suga, kas parazitē uz priežu dzinumiem
- Darluca filum šīs ģints suga, kas parazitē uz rūsas sēņu sporu spilventiņiem
- Bremia lactucae šīs ģints suga, kas parazitē uz salātiem
- Ceratophyllus gallinae šīs ģints suga, kas parazitē vismaz uz 8 dažādām putnu sugām
- Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža
- Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem
- Chromatium perty šīs ģints suga, kas pēc jaunākas klasifikācijas vairs netiek nodalīta kā suga
- Aconitum ferox šīs ģints suga, kas sastopama Indijas austrumu daļā, satur pseidakonitīnu, visstiprāko no augu indēm
- Acartia bifilosa šīs ģints suga, kas sastopama Rīgas līcī
- Acrolepiopsis betulella šīs ģints suga, kas sastopama Slīteres rezervātā
- Eriophyes laevis šīs ģints suga, kas sastopama uz alkšņiem
- Eriophyes tristratus šīs ģints suga, kas sastopama uz alkšņiem
- Eriophyes piri šīs ģints suga, kas sastopama uz bumbierēm
- Eriophyes tiliae šīs ģints suga, kas sastopama uz liepām
- Eriophyes rudis šīs ģints suga, kas sastopama uz plūmēm
- Bangia pumila šīs ģints suga, kas satopama viļņu šļakatu joslā Baltijas jūras piekrastē
- Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos
- Agromyza salicina šīs ģints suga, kas veido pangas uz kārklu lapām
- Cyclonexis annularis šīs ģints suga, kas veido piltuvveida kolonijas, mīt Lielupes attekā pie Slokas
- Amblyseius mckenziei šīs ģints suga, ko izmanto siltumnīcās tīklērču iznīcināšanai
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
- Botryotinia fuckeliana šīs ģints suga, kuras anamorfa ir "Botrytis cinerea"
- Agathomya wankowiozi šīs ģints suga, kuras kāpuri attīstās plakanpiepju stobriņos un ierosina to strauju augšanu un palielināšanos
- Croesia bergmanniana šīs ģints suga, kuras kāpuri barojas ar rožu pumpuriem un lapām
- Chaetostomatella cylindrica šīs ģints suga, kuras kāpuri dzīvo dzelzeņu ziedkopās
- Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās
- Rhymosia simulatrix šīs ģints suga, kuras kāpuri mīt bērzlapēs
- Serotainia tricuspis šīs ģints suga, kuras kāpuri parazitē bitēs un kamenēs
- Dexiosoma caninum šīs ģints suga, kuras kāpuri parazitē maijvabolēs
- Electra crustulenta var. baltica šīs ģints suga, kuras plānās, mizveidīgās kolonijas atrastas Baltijas jūrā pie Liepājas un Rīgas līcī
- Leuconostoc cremoris šīs ģints suga, kuras tīrkultūru izmanto piena produktu raudzēšanā
- Erodium laciniatum šīs ģints suga, Latvijā adventīva
- Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- Blaps mortisaga šīs ģints suga, Latvijas lielākais melnulis, dažviet atrodams pagrabos
- Brucella ovis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām
- Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm
- Brucella suis šīs ģints suga, patogēna gk. cūkām
- Brucella abortus šīs ģints suga, patogēna gk. govīm
- Boreus hiemalis šīs ģints suga, sastopama ziemā atkušņu laikā uz sniega
- Acrolepiopsis assectella šīs ģints suga, sīpolu lakstu puskode
- Agapeta zoegana šīs ģints suga, viens no krāšņākajiem Latvijas tauriņiem
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms
- Alnus x hybrida šīs ģints sugas "Alnus x pubescens" nosaukuma sinonīms
- Alosa finta šīs ģints sugas "Alosa fallax" nosaukuma sinonīms
- Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms
- Bosmina maritima šīs ģints sugas "Bosmina longispina" nosaukuma variants
- Cenangium abietis šīs ģints sugas "Cenangium ferrugineum" nosaukuma sinonīms
- Ceratocystis coerulea šīs ģints sugas "Ceratocystis pilifera" nosaukuma sinonīms
- Boa constrictor šīs ģints sugas "Constrictor constrictor" nosaukuma sinonīms
- Dsyscyphus bicolor šīs ģints sugas "Lachnum bicolor" nosaukuma sinonīms
- Melampsorella cerastii šīs ģints sugas "Melampsorella caryophyllacearum" nosaukuma sinonīms
- Scophthalmus maximus šīs ģints sugas "Psetta maxima" nosaukuma sinonīms
- Rhizocarpon petraeum šīs ģints sugas "Rhizocarpon concentricum" nosaukuma sinonīms
- Sapromyces reinschii šīs ģints sugas "Sapromyces elongatus" nosaukuma sinonīms
- Sorosporium purpureum šīs ģints sugas "Sorosporium saponariae" nosaukuma sinonīms
- Stamnaria equiseti šīs ģints sugas "Stamnaria personii" nosaukuma sinonīms
- Taphrina cerasi šīs ģints sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
- Thekospora pada šīs ģints sugas "Thekospora aerolata" nosaukuma sinonīms
- svītrainais krūmčivulis šīs ģints sugas ("Chamaea fasciata")
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās
- valzirgs šīs ģints vienīgā suga ("Odobenus rosmarus")
- jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
- krokodils šīs kārtas dzimta ("Crocodilidae"), kurā ir 3 ģintis, 13 sugas
- nēģis šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- šķeltkājvēzis šīs kārtas ģints ("Mysis")
- sikspārnis šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta
- pūpēdis šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu
- čūskmēlīte šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
- ragvācelīte šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
- atmatene šīs rindas dzimta ("Agaricaceae") ar 13 ģintīm un 232 sugām, Latvijā konstatētas 7 ģintis un 39 sugas
- cirvene šīs rindas dzimta ("Alismataceae"), ūdensaugs un mitru vietu augs, \~20 ģinšu, 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
- ausaine šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- beka šīs rindas dzimta ("Boletaceae"), 17 ģintis, 250 sugas, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- kalīcijas šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
- kapera šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu
- cerāmija šīs rindas dzimta ("Ceramiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- vāleņstromsēne šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- koronofora šīs rindas dzimta ("Coronophoraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- dakrimicēte šīs rindas dzimta ("Dacrymycetaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- diaporta šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas
- dotīdeja šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību
- ebeni šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu
- endogonas šīs rindas dzimta ("Endogonaceae"), saprofīti, kas ar dažādiem augiem, gk. graudzālēm veido endotrofisko mikorizu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- kukaiņpelējums šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
- efedra šīs rindas dzimta ("Ephedraceae"), mūžzaļš krūms vai puskrūms, 1 ģints
- kosa šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints
- ērika šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta
- eiforbija šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas
- eirocija šīs rindas dzimta ("Eurtiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis
- dižskābardis šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- genciāna šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas
- burvjlazda šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu
- plēvpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- skujene šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga
- astpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas
- histērija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mikrotīrija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ilīcija šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu
- skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- lekanoras šīs rindas dzimta ("Lecanoraceae"), 6 ģintis, \~1100 sugu
- monoblefarīdas šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- najādas šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- lotoss šīs rindas dzimta ("Nelumbonaceae") ar 1 ģinti
- olīva šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum")
- kaussēne šīs rindas dzimta ("Pezizaceae"), augsnes un meža trūdu saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 20 sugu
- zemestauki šīs rindas dzimta ("Phallaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
- plumbagi šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs
- podokarps šīs rindas dzimta ("Podocarpaceae"), mūžzaļi koki un krūmi, gk. dienvidu puslodē, 9 ģintis, \~140 sugu
- podostēmi šīs rindas dzimta ("Podostemaceae"), 43 ģintis, \~200 sugas
- protomicēte šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga
- bērzlape šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā
- akmeņlauzīte šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- sfērija šīs rindas dzimta ("Sphaeriaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- lodmete šīs rindas dzimta ("Sphaerobolaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- stilbella šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu
- vējslotsēne šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu
- receklene šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem
- ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
- verukārija šīs rindas dzimta ("Verrucariaceae"), 8 ģintis, \~690 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 30 sugu
- vijolīte šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi
- ingvers šīs rindas dzimta ("Zingiberaceae") ar 45 ģintīm un >1300 sugām
- ligzdenīte šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- pasiflora šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās)
- selaginella šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus
- segliņš šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas)
- panātre šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- bērzs šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis
- mysis Šķeltkājvēžu ģints
- limnomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
- mesomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
- neomysis Šķeltkājvēžu kārtas ģints
- jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas
- doblapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium cavifolium")
- līklapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium curvifolium")
- sīkzobu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium denticulatum")
- gaišā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium laetum")
- nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola")
- meža šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium nemorale")
- Rutes šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium ruthei")
- sukulentu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium succulentum")
- Bongāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe bongardii")
- briežu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cervicolor")
- Kuka šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cookei")
- olīvdzeltenā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe dulcamara")
- smailā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe fastigiata")
- zemes šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe geophylla")
- šķeltā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lacera")
- tumšzvīņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lanuginosa", syn. "Inocybe ovatocystis")
- violetā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lilacina")
- plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata")
- Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii")
- zābakotā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe terrigena")
- horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia")
- calidris Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
- limicola Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
- parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
- hepialus Šūpotņu dzimtas ģints
- dumbraiņi Tāda paša nosaukuma vaboļu dzimtas ģints ("Helodes"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
- mīksts tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem)
- abstrakts tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.)
- raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā
- sniegbalts tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.)
- starpģinšu tāds, kas pastāv, noris starp organismu ģintīm
- smaržīgs tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem)
- mecostethus Taisnspārņu apakškārtas ģints
- barbitistes Taisnspārņu kārtas sienāžu apakškārtas ģints
- acridium Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints
- pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā
- āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
- tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem
- chaetocladium Tamnīdiju dzimtas ģints
- thamnidium Tamnīdiju dzimtas ģints
- catamblyrhynchus Tangarstērstu apakšdzimtas ģints
- tangara Tangaru apakšdzimtas ģints
- thraupis Tangaru apakšdzimtas ģints
- Equus gmelini tarpans, zirgu ģints suga
- porocefāļi Tārpveida posmkāju ģints; dažas sugas parazitē cilvēka iekšējos orgānos
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
- charadrius Tārtiņu dzimtas ģints
- eudromias Tārtiņu dzimtas ģints
- glareola Tārtiņu dzimtas ģints
- philomachus Tārtiņu dzimtas ģints
- pluvialis Tārtiņu dzimtas ģints
- vanellus Tārtiņu dzimtas ģints
- sloka Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Scolopacidae"), nelieli vai vidēji lieli putni ar garu vai pagaru knābi, 23 ģintis, 85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
- klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji
- numenius Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- trulītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Calidris minuta"), neliels putns, Latvijā caurceļotājs
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas
- arenaria Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas ģints
- apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans")
- pholis Taukzivju dzimtas ģints
- rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides")
- argyresthia tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas ģints
- aporia tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints
- artogeia tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints
- alucita tauriņu kārtas bārkstspārņu dzimtas ģints
- zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
- urbējs tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- anarsia tauriņu kārtas gartaustkožu dzimtas ģints
- bombyx tauriņu kārtas ģints
- anthophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints
- antophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums
- arctia tauriņu kārtas lācīšu dzimtas ģints
- pericallia tauriņu kārtas lācīšu dzimtas ģints
- agapeta tauriņu kārtas māņtinēju dzimtas ģints
- leucoma tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas ģints
- otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas ģints ("Dasychira")
- aglia tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints
- antheraea tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints
- zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
- kapucpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu
- laukpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas
- autographa tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- acrolepiopsis tauriņu kārtas puskožu dzimtas ģints
- pļavraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- aglais tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- araschnia tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- argynnis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- inachis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- purvraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- adopaea tauriņu kārtas resngalvīšu dzimtas ģints
- aphantopus tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints
- brūnulis tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Erebia"), spārni tumši kafijbrūni, ar acsveida plankumiem uz rūsganbrūna fona, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vēršlācītis tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Maniola")
- acherontia tauriņu kārtas sfingu dzimtas ģints
- smerinthus tauriņu kārtas sfingu dzimtas ģints
- antispila tauriņu kārtas sīkkožu dzimtas ģints
- agdistis tauriņu kārtas spalvspārņu dzimtas ģints
- ziedsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu
- vērpējsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Lycia")
- abraxas tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints, no kuras Latvijā sastopama viena suga
- pennisetia tauriņu kārtas stiklspārņu dzimtas ģints
- sesia tauriņu kārtas stiklspārņu dzimtas ģints
- synanthedon tauriņu kārtas stiklspārņu dzimtas ģints
- aglossa tauriņu kārtas sviļņu dzimtas ģints
- aleimma tauriņu kārtas tinēju dzimtas ģints
- archips tauriņu kārtas tinēju dzimtas ģints
- notocelia tauriņu kārtas tinēju dzimtas ģints
- achroia tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints
- aphomia tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints
- adela tauriņu kārtas zaigkožu dzimtas ģints
- agrodiaetus tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas zilenīšu apakšdzimtas ģints
- notodonta tauriņu kārtas zobspārņu dzimtas ģints
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sālskrūms Tauriņziežu dzimtas augu ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
- lespedēza tauriņziežu dzimtas ģints (_Lespedeza_), vasarzaļi krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, >50 sugu, Latvijā retumis audzē vienu sugu
- pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
- apiosa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Apios")
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu
- galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
- ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga
- lēcas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lens"), viengadīgi sausumizturīgi, siltumprasīgi lakstaugi; 5 sugas
- vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
- esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- spartija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Spartium"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem, kuri veido "slotu"
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem
- vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem
- faba Tauriņziežu dzimtas ģints, kas nodalīta no vīķu ģints
- kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- bobis Tauriņziežu dzimtas lucernu ģints 1-2 gadīgs augs, dzeltenais āboliņš
- zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus
- vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
- ovimbundi tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi
- lobi tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie
- niasi tauta Indonēzijā, dzīvo Niasā u. c. nelielās salās Sumatras rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras ģints iekārtas paliekas, seni animistiskie ticējumi un kulti
- papiruss Tautā lietots papirusa ģints istabas auga (iedzeltenā dižmeldra) nosaukums
- sombi tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- garo tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults
- savari tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana
- mikiri tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi
- lušeji tauta, dzīvo Indijas austrumos, Mizorāmas štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - kristiānisms, arī animistiskie ticējumi
- korki tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums
- vaņiki tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus
- ngbandi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti
- ovambi tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi
- irakvi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- samoāņi tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms)
- berbi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bilapili tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- natembi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- sorubi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bērzlapa Tautas nosaukums vairākām "Russula" ģints sēnēm
- ifugaji tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu
- klusija Tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Clussia")
- asinszāļaugi Tējasaugu rindas dzimta, koki, krūmi, lakstaugi ar vienkāršām, pretēji vai mieturī sakārtotām lapām; \~50 ģintis, 900 sugas
- hydnellum Teleforu dzimtas ģints
- phellodon Teleforu dzimtas ģints
- sarcodon Teleforu dzimtas ģints
- tomentella Teleforu dzimtas ģints
- asteru kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora anthocephala")
- neļķu kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora caryophyllea")
- smirdīgā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora palmata")
- smalkā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora penicillata")
- zemes kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints suga ("Telephora terestris")
- myurella Tēliju dzimtas ģints
- protoblastenia Telošistu dzimtas ģints
- diploschistes Telotrēmu dzimtas ģints
- thelotrema Telotrēmu dzimtas ģints
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
- omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā
- tetraspora Tetrasporu dzimtas ģints
- gemellicystis Tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints
- characiochloris Tetrasporu rindas dzimtas "Chlorangiellaceae" ģints
- chlorangium Tetrasporu rindas dzimtas "Chlorangiellaceae" ģints
- schizochlamus Tetrasporu rindas ģints
- prasinocladus Tetrasporu rindas zaļaļģu ģints
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
- cixius Tīklcikāžu dzimtas ģints
- metatetranychus Tīklērču dzimtas ģints
- tetranychus Tīklērču dzimtas ģints
- yponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints
- hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas
- cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints
- lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints
- neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints
- pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints
- myrmeleon Tīklspārņu kārtas ģints
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
- purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns
- pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns
- tringa Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
- xenus Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
- doassansia Tillēciju dzimtas ģints
- entorrhiza Tillēciju dzimtas ģints
- glomosporium Tillēciju dzimtas ģints
- tilletia Tillēciju dzimtas ģints
- tracya Tillēciju dzimtas ģints
- urocystis Tillēciju dzimtas ģints
- hebelomina Tīmekleņu dzimtas ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
- sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
- sarkanzvīņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bolaris")
- vēršu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bovinus")
- brūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius brunneus")
- zilganā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caerulescens")
- kampara tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius camphoratus")
- kanēļa tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cinnamomeus")
- pavalku tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius collinitus", syn. "Cortinarius muscigenus")
- vilnainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cotoneus")
- bālā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius flexipes")
- pārslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius hemitrichus")
- ielauztā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius infractus")
- birztalas tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius largus", syn. "Cortinarius nemorensis")
- sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene
- dzeltensarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius orellanus")
- joslainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius paragaudis")
- purpursarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius phoeniceus")
- zvīņainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius pholideus")
- plīvurpūču tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius praestans")
- sarkanbrūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius rubellus", syn. "Cortinarius speciosissimus")
- asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve
- sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve
- zīmoga tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sodagnitus")
- āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte
- gleznā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus")
- parastā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius trivialis")
- daudzkrāsainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius variecolor")
- violetā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius violaceus")
- Amaurosoma flavipes timotiņa muša, šīs ģints suga
- smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
- brachyteles Tinējastpērtiķu dzimtas ģints
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē
- scythris Tinējkožu dzimtas ģints
- byctiscus Tinējsmecernieku dzimtas ģints
- augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
- blastesthia Tinēju dzimtas ģints
- choristoneura Tinēju dzimtas ģints
- croesia Tinēju dzimtas ģints
- enarmomia Tinēju dzimtas ģints
- epinotia Tinēju dzimtas ģints
- exapate Tinēju dzimtas ģints
- grapholitha Tinēju dzimtas ģints
- hedya Tinēju dzimtas ģints
- laspeyresia Tinēju dzimtas ģints
- pammene Tinēju dzimtas ģints
- pandemis Tinēju dzimtas ģints
- petrova Tinēju dzimtas ģints
- ptycholoma Tinēju dzimtas ģints
- rhopobota Tinēju dzimtas ģints
- rhyacionia Tinēju dzimtas ģints
- spilonota Tinēju dzimtas ģints
- tortrix Tinēju dzimtas ģints
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- dižbara tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus disseminatus', syn. "Coprinus disseminatus")
- mājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus domesticus")
- viendienas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus ephemerus", syn. "Coprinus ephemerus")
- vizuļojošā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus micaceus", syn. "Coprinus micaceus")
- pelēkā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis atramentaria", syn. "Coprinus atramentarius")
- zaķkājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis lagopus", syn. "Coprinus lagopus")
- zaķu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis phlyctidiospora")
- porcelāna tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinus comatus")
- kāpu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinus dunarum), Latvijā aizsargājama
- īslaicīgā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Parasola hemerobia")
- krokainā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Parasola plicatilis", syn. "Coprinus plicatilis")
- machetornis Tirānputnu dzimtas ģints
- megarhynchus Tirānputnu dzimtas ģints
- onychorhynchus Tirānputnu dzimtas ģints
- pyrocephalus Tirānputnu dzimtas ģints
- todirostrum Tirānputnu dzimtas ģints
- toditirāns Tirānputnu dzimtas ģints
- tyrannus Tirānputnu dzimtas ģints
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
- agrocybe Tīrumenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints
- koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma")
- cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta")
- agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox")
- tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia")
- conringia Tīrumkāpostiņi - krustziežu dzimtas ģints
- konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora")
- dižtītenis Tīteņu dzimtas ģints ("Calystegia"), indīgi augi, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tītņi Tītņaugu dzimtas ģints, nezāles
- zvaniņtītņi Tītņaugu dzimtas tītņu ģints suga
- aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks
- tofieldia Tofīldija, liliju dzimtas ģints
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus
- poma Tomātu ģints senāks nosaukums
- astragalus Tragantzirņi - tauriņziežu dzimtas ģints
- trapelia Trapēliju dzimtas ģints
- chionea Trauslkāju dzimtas ģints
- dicranota Trauslkāju dzimtas ģints
- hixatoma Trauslkāju dzimtas ģints
- pedicia Trauslkāju dzimtas ģints
- nanofiētes Trematožu ģints
- opistorhi Trematožu ģints
- shistosoma Trematožu ģints, kas parazitē asinīs
- fasciolopse Trematožu ģints, kuras parazitē cilvēka un cūku zarnās
- gomontia Trentepoliju dzimtas ģints
- Trentepohlia abietina trentepoliju ģints suga
- Trentepohlia annulata trentepoliju ģints suga
- Trentepohlia aurea trentepoliju ģints suga
- Trentepohlia jolithus trentepoliju ģints suga
- Trentepohlia umbrina trentepoliju ģints suga
- Trentepohlia uncinata trentepoliju ģints suga
- hemitrichia Trihiju dzimtas ģints
- chloroflexus Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints
- chloronema Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints
- leucothrix Trihobaktēriju ģints
- simonsiella Trihobaktēriju ģints
- sphaerotilus Trihobaktēriju ģints
- vitreoscilla Trihobaktēriju ģints
- cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms
- trichogramma Trihogrammu dzimtas ģints
- mežlilija Trilliju dzimtas ģints ("Trillium"), dekoratīvi augi ar trim nelielām lapām kailā stublāja augšdaļā
- chirotrips Tripšu kārtas ģints
- frankliniella Tripšu kārtas ģints
- haplothrips Tripšu kārtas ģints
- heliothrips Tripšu kārtas ģints
- kakothrips Tripšu kārtas ģints
- limothrips Tripšu kārtas ģints
- parthenothrips Tripšu kārtas ģints
- taeniothrips Tripšu kārtas ģints
- thrips Tripšu kārtas ģints
- chironomus Trīsuļodu dzimtas ģints
- triturus Tritoni - salamandru dzimtas ģints
- šķirzutne Tritons - salamandru dzimtas ģints, ķermeņa garums - 8-18 cm, dzīvo uz sauszemes un ūdenī; 9 sugas, Latvijā - 2 sugas
- kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints
- alsofila Tropiska kokveidīgo paparžu ģints slaidiem stumbriem; dažas sugas audzē siltumnīcās
- sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos
- nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ
- alveja Tropu un subtropu liliju dzimtas ģints ("Aloe"), augs ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto ārstniecībā (Latvijā istabas augs)
- orthoperus Trūdgraužu dzimtas ģints
- tsuga Tsuga - priežu dzimtas ģints
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu
- cylindrocarpon Tuberkulāriju dzimtas ģints
- cylindrocolla Tuberkulāriju dzimtas ģints
- thyrostroma Tuberkulāriju dzimtas ģints
- tubercularia Tuberkulāriju dzimtas ģints
- tuberculina Tuberkulāriju dzimtas ģints
- exosporium Tuberkulāriju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- Mycobacterium tuberculosis tuberkulozes mikobaktērijas, šīs ģints suga
- Ammodytes tobianus tūbīšu dzimtas ģints
- hyperoplus Tūbīšu dzimtas ģints
- rhamphastos Tukānu dzimtas ģints
- Equus grevyi tuksneša zebra, zirgu ģints suga
- julus Tūkstoškāju apakšklases ģints
- polydesmus Tūkstoškāju apakšklases ģints
- schizophyllum Tūkstoškāju apakšklases ģints
- simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris")
- raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
- paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints
- ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus")
- paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami
- gredzenotā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria confragosa")
- pārslainā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria conspersa")
- klijainā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria furfuracea")
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
- ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem
- limnesia Ūdensērču grupas ģints
- megapus Ūdensērču grupas ģints
- piona Ūdensērču grupas ģints
- viona Ūdensērču grupas ģints
- Piona conglobata ūdensērču grupas ģints suga
- brachypoda Ūdensērču ģints
- hydrobates Ūdensērču ģints
- Limnesia connata ūdensērču ģints suga
- Limnesia maculata ūdensērču ģints suga
- asellus Ūdensēzelīšu dzimtas ģints
- batrachium Ūdensgundegas - gundegu dzimtas ģints
- nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus
- gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints
- hydrophilus Ūdensmīļu dzimtas ģints
- hydrous Ūdensmīļu dzimtas ģints
- dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis"
- nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- choanomphalus Ūdensspolīšu dzimtas ģints
- planorbis Ūdensspolīšu dzimtas ģints
- segmentina Ūdensspolīšu dzimtas ģints
- cinclus Ūdensstrazdu dzimtas ģints
- euastropsis Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
- hydrodictyon Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
- sorastrum Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
- malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms
- spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- schizothus Ugunsvaboļu dzimtas ģints
- binuclearia Ulotrihu dzimtas ģints
- chlorhormidium Ulotrihu dzimtas ģints
- geminella Ulotrihu dzimtas ģints
- gleotilla Ulotrihu dzimtas ģints
- stichococcus Ulotrihu dzimtas ģints
- uronema Ulotrihu dzimtas ģints
- pleurococcus Ulotrihu rindas "Pleurococcaceae" dzimtas ģints
- coleochaete Ulotrihu rindas dzimtas "Coleochaetaceae" ģints
- microspora Ulotrihu rindas dzimtas "Microsporaceae" ģints
- prasiola Ulotrihu rindas zaļaļģu ģints
- percusaria Ulvu dzimtas ģints
- enteromorpha Ulvu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints
- astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints
- gomphus Upjspāru dzimtas ģints
- teredo Urbējgliemeņu ģints
- cossus Urbēju dzimtas ģints
- zeuzera Urbēju dzimtas ģints
- achyrophorus Urlajas - kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia") nosaukuma sinonīms
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
- fuscuropoda Uropodīnērču ģints
- cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints
- coelocaulon Usneju dzimtas ģints
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- schizonella Ustilāgu dzimtas ģints
- sorosporium Ustilāgu dzimtas ģints
- sphacelotecha Ustilāgu dzimtas ģints
- sporisorium Ustilāgu dzimtas ģints
- tolysporium Ustilāgu dzimtas ģints
- Ustilago avenae ustilāgu ģints suga
- Ustilago filiformis ustilāgu ģints suga
- Ustilago hordei ustilāgu ģints suga
- Ustilago kolleri ustilāgu ģints suga
- Ustilago nuda ustilāgu ģints suga
- Ustilago scorzonerae ustilāgu ģints suga
- Ustilago tritici ustilāgu ģints suga
- Ustilago violaceae ustilāgu ģints suga
- Ustilago longissima ustilāgu ģints sugas "Ustilago filiformis" sinonīms nosaukums
- Ustilago levis ustilāgu ģints sugas "Ustilago kolleri" sinonīms nosaukums
- ģenerisks uz ģinti vai dzimumu attiecīgs
- flēbija uz kokiem augošu piepju sēņu ģints ("Phlebia")
- krokaine uz kokiem augošu piepju sēņu ģints ("Pseudomerulius")
- kroklapīte uz lapu kokiem augoša sēņu ģints ("Plicaturopsis")
- pirkstaine uz sausiem lapu koku zariem augoša sēņu ģints ("Hypocreopsis")
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi
- geholapsis Vaboļbērnu dzimtas ģints
- holostaspella Vaboļbērnu dzimtas ģints
- macrocheles Vaboļbērnu dzimtas ģints
- orchessidae Vaboļu dzimta, kurā dažkārt nodala piepjkaruļnieku ģinti
- niedrskrējējs Vaboļu dzimtas ģints ("Odacantha"), Latvijā konstatēta 1 suga
- degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags
- attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
- dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
- acilius Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints
- hygrotus Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints
- dīķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Colymbetes")
- peļķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Laccophilus")
- mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
- pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae")
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem
- apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas
- spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš
- ezervabole Vaboļu kārtas dzimta ("Noteridae"), kas senāk bija iekļauta airvaboļu dzimtā kā ģints "Noterus", Latvijā konstatētas 2 sugas
- karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga
- limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas
- lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
- aleochara Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints
- bledius Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints
- dižīsspārnis Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints ("Emus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia")
- aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm
- anobium Vaboļu kārtas ķirmju dzimtas ģints
- agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints
- kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora")
- kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas
- adalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
- anatis Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
- harmonya Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
- semiadalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
- subcoccinella Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
- blaps Vaboļu kārtas melnuļu dzimtas ģints
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
- anthribus Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
- platystomos Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
- acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints
- sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm
- sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas
- krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām)
- amphimallon Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
- anomala Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
- dynastes Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
- mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas
- potosia Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints
- zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia")
- natiophilus Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints
- skrejvabolīte Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Bembidion"), gandrīz 1000 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu, plēsīgas, pārtiek no citiem kukaiņiem, to olām, kāpuriem
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
- ķīļgalvis Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Notiophilus"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu
- cryptorrhynchus Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas ģints
- kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga
- agriotes Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints
- ampedus Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints
- bitoma Vaboļu kārtas spraugložņu dzimtas ģints
- ahasverus Vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas ģints
- apoderus Vaboļu kārtas tinējsmecernieku dzimtas ģints
- aderus Vaboļu kārtas trūdvaboļu dzimtas ģints
- aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints
- mainīgā vainadzīte vainadzīšu ģints suga ("Coronilla varia")
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
- vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
- bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu
- prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai
- cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā
- zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu
- androsace Vairodzene - prīmulu dzimtas ģints
- dolycoris Vairogblakšu dzimtas ģints
- eurydema Vairogblakšu dzimtas ģints
- picromerus Vairogblakšu dzimtas ģints
- triops vairogčauļu apakškārtas ģints
- lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints
- cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
- kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"
- strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
- strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints
- claviceps Vāleņstromsēņu dzimtas ģints
- epichloe Vāleņstromsēņu ģints
- clavicorona Vāleņu dzimtas ģints
- clavulina Vāleņu dzimtas ģints
- lentaria Vāleņu dzimtas ģints
- multiclavula Vāleņu dzimtas ģints
- pistillaria Vāleņu dzimtas ģints
- ramaria Vāleņu dzimtas ģints
- typhula Vāleņu dzimtas ģints
- mālkrāsas vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria argillacea")
- trauslā vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria fragilis")
- mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula")
- sūnvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Eocronartium")
- daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula")
- stobrene vāleņu sēņu grupas ģints ("Typhula")
- cimbex Vālīšlapsenesņu dzimtas ģints
- trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints
- oriolus Vālodžu dzimtas ģints
- sphecotheres Vālodžu dzimtas ģints
- cytophoma Valsu dzimtas ģints
- leucostoma Valsu dzimtas ģints
- valsella Valsu dzimtas ģints
- tursiops Vaļveidīgo kārtas delfinu dzimtas ģints
- delfīnveidīgie Vaļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums 1,2-10 m, masa - no 20 kg līdz 8 t), dzīvo baros, 24 ģintis, >50 sugu
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas
- desmodus Vampīru dzimtas ģints
- accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints
- circaetus Vanagu dzimtas ģints
- haliaeetus Vanagu dzimtas ģints
- pernis Vanagu dzimtas ģints
- klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
- klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas
- peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti
- vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās
- euryceros Vangačakstu dzimtas ģints
- falcuela Vangačakstu dzimtas ģints
- hypositta Vangačakstu dzimtas ģints
- vanga Vangačakstu dzimtas ģints
- xenopirostris Vangačakstu dzimtas ģints
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei
- varanus Varānu dzimtas ģints
- ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem
- sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi
- vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām
- varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem
- grumbainīte Vārnaspēda - krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus")
- coronopus Vārnaspēdas - krustziežu dzimtas ģints
- corvus Vārnu dzimtas ģints
- cyanocitta Vārnu dzimtas ģints
- cyanocorax Vārnu dzimtas ģints
- cyanopica Vārnu dzimtas ģints
- gymnorhinus Vārnu dzimtas ģints
- pica Vārnu dzimtas ģints
- podoces Vārnu dzimtas ģints
- pyrrhocorax Vārnu dzimtas ģints
- zaļžagata Vārnu dzimtas ģints ("Cissa")
- riekstrozis Vārnu dzimtas ģints ("Nucifraga")
- bēdrozis Vārnu dzimtas ģints ("Perisoreus")
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
- pelēkā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina cinerea")
- sekstainā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina coralloides", syn. "Clavulina cristata")
- krokainā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina rugosa")
- clausilia Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
- lacinaria Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
- macrogastra Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
- rana Varžu dzimtas ģints
- pelobates Varžukrupju dzimtas ģints
- galleria Vaskasviļņu dzimtas ģints
- galleriidae Vaskasviļņu dzimtas ģints
- sciurus Vāveru dzimtas ģints
- burunduks Vāveru dzimtas ģints ("Tamias"), nelieli grauzēji (ķermeņa gar. 8-18 cm) Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropas ziemeļaustrumu daļā, 17 sugu
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
- lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints
- kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu
- pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga
- taphrina Vējslotsēņu dzimtas ģints
- belone Vējzivju dzimtas ģints
- ascaridia Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
- ascaris Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
- aphelenchoides Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints
- globodera Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints "Globodera", Latvijā konstatēta 1 suga
- diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
- asplanchna Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints
- synchaeta Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- jatropa Vemjamais jeb caurejas rieksts, eiforbiju dzimtas tropu augu ģints auglis; jatrofa
- coleroa Ventūriju dzimtas ģints
- platychora Ventūriju dzimtas ģints
- venturia Ventūriju dzimtas ģints
- klerodendrs Verbēnu dzimtas ģints ("Clerodendrum"), dekoratīvi dārza augi ar smaržīgiem ziediem
- lantāna Verbēnu dzimtas ģints ("Lantana"), dekoratīvi dārza augi
- lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu
- tectona Verbēnu dzimtas ģints, 3 sugas Indonēzijā un Malajas arhipelāgā
- bebrenājs Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints
- bebrene Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints
- dendrolimus Vērpēju dzimtas ģints
- lasiocampa Vērpēju dzimtas ģints
- malacosoma Vērpēju dzimtas ģints
- anchusa Vēršmēles - skarblapju dzimtas ģints
- ārstniecības vēršmēle vēršmēļu ģints lakstaugu suga ("Anchusa officinalis")
- zilganā vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon glaucopus")
- egļu vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon imbricatus")
- rūgtā vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon scabrosus")
- parastā vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon squamosus"); medene
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
- kuprejs Vēršu ģints izmirusi suga
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta
- bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks
- polyblastia Verukāriju dzimtas ģints
- staurothele Verukāriju dzimtas ģints
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm
- puffinus Vētrasputnu dzimtas ģints
- burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
- olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
- dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga
- acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints
- diaphanosoma Vēžu klases sidu dzimtas ģints
- limnosida Vēžu klases sidu dzimtas ģints
- argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos
- artemisia Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- artemīsija Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu
- desulfovibrio Vibrionu baktēriju ģints
- lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints
- bodo Vicaiņu ģints
- leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas
- cerkomonādes Vicaiņu ģints, kas mitinās zarnās
- kreigijas Vicaiņu ģints, kuras divas sugas parazitē zarnās un rada dizentērijai līdzīgus simptomus
- cerkomonas Vicaiņu ģints; mitinās zarnās
- ceratium Vicaiņu klases ģints
- opalina Vicaiņu klases ģints
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā
- trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas
- provacekijas Vicaiņu protozoju ģints, kas atrasti urīnā un izkārnījumos
- taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
- alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā
- mencveidīgie viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Gadiformes"), 4 dzimtas, 42 ģintis, 140 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas; tipiskākie pārstāvji ir mencas un vēdzeles
- melanosuchus viena no kaimanu ģintīm
- akiti viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- batini viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- benuji viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- lubi viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- mamaki viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- ukiti viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- utani viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- adeli viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- ahlo viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- akebi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- akfi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- akposi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- avatimi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- bovili viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- lefani viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- likpi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- logbi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- ņangbo viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- santrokofi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- tafi viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- ūdensspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma")
- sīkā vienādspārne vienādspārņu ģints suga ("Isopterygium pulchellum")
- grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem
- bioloģiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm
- poliploīdu rinda vienas sugas vai ģints dažādas poliditātes pakāpes organismu rinda
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis
- heptagenia Viendienīšu kārtas ģints
- prosopistoma Viendienīšu kārtas ģints
- glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
- ophiopogon Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi augi ar īsu zemes stumbru un šaurām vai lancentiskām lapām apakšā, virs kurām paceļas hiacintveidīga ziedkopa
- melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām
- smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos
- medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā
- stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā
- strelitzia Viendīgļlapju augu ģints strelīciju dzimtā, kokveidīgi augi ar 2 rindās sakārtotiem, līdz 2 m garām olas veida lapām ar gariem kātiem, 4 sugas Dienvidāfrikā
- tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās
- puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
- doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
- donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
- orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
- rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
- šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints
- diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta
- crypsis Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- aira Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Aira"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints
- ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas
- mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu
- kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
- galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas
- gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
- katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
- krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
- lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
- sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
- āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
- taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
- kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
- kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga
- korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
- nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
- ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
- pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
- ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
- vējauza Viengadīga graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena fatua"), augs ar palielām vārpiņām skarā
- fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika
- ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- Achantocystis turfacea vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, atrasta Daugavas planktonā
- Acantholeberis curviostris vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, kas sastopama skābos ūdeņos (piem., Lielajā Jūgezerā)
- ziemas svertija vienīgā Latvijā sastopamā svertiju ģints suga ("Swertia perennis"), aizsargājama
- microstylis Vienlapju ģints "Malaxis" nosaukuma sinonīms
- gallionella Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
- metallogenium Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
- sideromonas Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
- apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints
- actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga
- grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas
- dedri Vijeņziežu ģints ar sīkiem rožsārtiem ziediem pa vienam lapu žākļos
- vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā
- atraitnītes Vijolīšu ģints ("Viola") kultūras taksonu grupa
- kalnrozīšaugi Vijolīšu rindas dzimta, nelieli krūmi, lakstaugi ar vienkāršām veselām pamīšus sakārtotām lapām, 8 ģintis, \~180 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama saulrozīšu ģints
- vikunja Vikuņa - lamu ģints atgremotājs aitas lielumā; dzīvo Dienvidamerikā
- Alburnus alburnus vīķe, šīs ģints suga
- Alburnus lucidus vīķe, šīs ģints suga pēc senākas klasifikācijas
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
- vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām
- pardosa Vilkzirnekļu dzimtas ģints
- pirata Vilkzirnekļu dzimtas ģints
- trochosa Vilkzirnekļu dzimtas ģints
- polyploca Vilnkāju dzimtas ģints
- thyatira Vilnkāju dzimtas ģints
- cepaea Vīngliemežu dzimtas ģints
- euomphalia Vīngliemežu dzimtas ģints
- helicigona Vīngliemežu dzimtas ģints
- helix Vīngliemežu dzimtas ģints
- perforatella Vīngliemežu dzimtas ģints
- trichis Vīngliemežu dzimtas ģints
- līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea")
- efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
- viperus Vipera - odžu dzimtas ģints nosaukums pēc senākas klasifikācijas
- kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā
- mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cyclarhis Vireonu dzimtas ģints
- vireo Vireonu dzimtas ģints
- vireolanius Vireonu dzimtas ģints
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā
- puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
- zilzazļā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia aeruginosa")
- spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
- vainaga virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia coronilla")
- Hornemana virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia hornemannii")
- krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata")
- filinia Virpotāju 2 klases ģints
- euchlanis Virpotāju klases ģints
- habrotrocha Virpotāju klases ģints
- kellicottia Virpotāju klases ģints
- keratella Virpotāju klases ģints
- macrotrachela Virpotāju klases ģints
- rotaria Virpotāju klases ģints
- vaivariņš Viršu dzimtas ģints ("Ledum"), puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces
- kalicivīrusi Vīrusu ģints, kas ietver arī cilvēka kalicivīrusu grupas vīrusus un E hepatīta vīrusu
- mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska
- papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos
- parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju
- parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus")
- satīrs Vistu ģints putns, kura dzimtene ir Ziemeļindija
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- vista Vistveidīgo kārtas fazānputnu dzimtas ģints ("Gallus"), 4 sugas
- pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem)
- kokvistputni Vistveidīgo putnu dzimta ("Cracidae"), 8 ģintis, \~45 sugas, sastopami Centrālajā un Dienvidu Amerikā
- antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas
- bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku
- čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga
- papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas
- civettictis Viveru dzimtas ģints
- cibetkaķis Viveru dzimtas ģints ("Civettictis"), kaķiem līdzīgi plēsīgi zīdītāji, ap 70 cm gari dzīvnieki
- geneta Viveru dzimtas ģints ("Genetta"), nelieli plēsēji, 6-9 sugas, gk. Āfrikas tropiskajos mežos un savannās, Eiropas dienvidrietumos 1 suga
- eudorina Volvoksu dzimtas ģints
- gonium Volvoksu dzimtas ģints
- pandorina Volvoksu dzimtas ģints
- hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem
- vallonia Zāģgliemežu dzimtas ģints
- lampronia Zāģkožu dzimtas ģints
- incurvaria Zāģkožu dzimtas ģints "Lampronia" nosaukuma sinonīms
- caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints
- hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints
- apatura Zaigraibeņi - tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- lestes Zaigspārnīšu dzimtas ģints
- procris Zaigspārņi (viena no 2 ģintīm)
- rhagades Zaigspārņi (viena no 2 ģintīm)
- sympycna Zaigspērīšu dzimtas ģints
- bromus Zaķauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
- lepus Zaķu dzimtas ģints
- cyclopterus Zaķzivju dzimtas ģints
- Cyclopterus lumpus zaķzivs, šīs ģints suga
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- coronella Zalkšu dzimtas ģints
- psammophis Zalkšu dzimtas ģints
- ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu
- asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints
- ulothrix Zaļaļgu klases ulotrihu rindas ulotrihu dzimtas ģints, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
- kartērija Zaļaļģu klases hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Carteria"), vienšūnas aļģes ar acs laukumiņu stigmu un 4 vicām, 67 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt gk. stāvošos ūdeņos
- ankistrodesmus Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodemu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā atrastas 24 sugas
- harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
- ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu
- ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints
- actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints
- ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā
- tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā
- celastras Zaļaļģu klases scenedesmu dzimtas ģints ("Coelastrum"), cenobiju zaļaļģes ar lodveidīgiem cenobijiem, kas parasti sastāv no 8, 12 vai 16 šūnām, 18 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu, kas mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu planktonā, retāk bentosā
- kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis
- aegagrophila Zaļaļģu klases sifonokladu rindas kladoforu dzimtas ģints
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- edogonija zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Oedogoniaceae"), 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis; no šīs dzimtas ģints "Bulbochaete" 97 sugām Latvijā konstatētas 25 sugas
- trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
- aphanochaete Zaļaļģu klases ulotrihu rindas hetoforu dzimta ģints
- fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos
- pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos
- ksantīdija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Xanthidium"), pagarinātas vienšūnas aļģes, ko dziļa iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs (pusšūnās), Latvijā konstatētas 12 sugas, kas aug gk purvos
- starastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints, dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, kas šūnu dala 2 simetriskās daļās (pusšūnās), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos
- actinotaenium Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints
- bambusina Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints
- klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints
- desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu
- zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni
- briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
- mužocija Zaļaļģu nodalījuma zignēmu dzimtas ģints ("Mougeotia"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, 120 sugas, Latvijā konstatētas 29 sugas
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- elachista Zāļkožu dzimtas ģints
- perritia Zāļkožu dzimtas ģints
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- seligeria Zaļsūnu apakšklases ģints
- bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus")
- kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum")
- gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia")
- mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium")
- daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum")
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia")
- dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
- hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- chilo Zāļsviļņu dzimtas ģints
- crambus Zāļsviļņu dzimtas ģints
- dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu
- ragveidīgā zaraine zaraiņu ģints sēņu suga ("Calocera cornea")
- skuju koku zaraine zaraiņu ģints sēņu suga ("Calocera furcata")
- lipīgā zaraine zaraiņu ģints sēņu suga ("Calocera viscosa")
- dryococelus Zarkukaiņu kārtas ģints
- obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia")
- šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos
- parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas
- toksaskaroze Zarnu slimība, ko ierosina "Toxascaris" ģints nematodes
- notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu
- zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago)
- Equus prt zebras, vairākas zirgu ģints sugas
- ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum")
- chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints
- Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- heodes Zeltainīšu dzimtas ģints
- lagynion Zeltaino aļģu ģints
- hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints
- epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints
- phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
- phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
- chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints
- izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints
- hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- lizimahija Zeltene 2(1) - prīmulu dzimtas ģints
- lipīgā dzeltenpēdene zeltkāšu dzimtas dzeltenpēdeņu ģints sēņu suga ("Chroogomphus rutilus")
- eglaines zeltkāte zeltkāšu ģints sēņu suga ("Gomphidius glutinosum")
- plankumainā zeltkāte zeltkāšu ģints sēņu suga ("Gomphidius maculatus")
- rožsārtā zeltkāte zeltkāšu ģints sēņu suga ("Gomphidius roseus")
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- bacillaria Zemāko aļģu kramaļģu nodalījuma ničiju dzimtas ģints
- heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas
- mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- bangia Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
- trichoglossum Zememēlīšu dzimtas ģints
- smiltāja zemesactiņa zemesactiņu ģints sēņu suga ("Geopora arenicola")
- spilostethus Zemesblakšu dzimtas ģints
- ogļu zemeskausiņš zemeskausiņu ģints sēņu suga ("Geopyxis carbonaria")
- zvīņainā zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum fallax")
- čūsku zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum ophiglossoides"), čūskmēlene
- melanogaster Zemespūpēžu dzimtas ģints
- hydnotrya Zemesrieksteņu dzimtas ģints
- Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei")
- brūnā zemesstērste zemesstērstu ģints suga ("Pipilo fuscus")
- gryllotalpa Zemesvēžu dzimtas ģints
- drassodes Zemeszirnekļu dzimtas ģints
- gnaphosa Zemeszirnekļu dzimtas ģints
- haplodrassus Zemeszirnekļu dzimtas ģints
- zelotes Zemeszirnekļu dzimtas ģints
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
- luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā
- albicija Zīdakācija - mimozu dzimtas koku un krūmu ģints, kuras sugu vidū ir pazīstami krāšņumaugi
- colletes Zīdbišu dzimtas ģints
- prosopis Zīdbišu dzimtas ģints
- pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas
- zaķveidīgie Zīdītāju kārta ("Lagomorpha"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi, 2 dzimtas, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- mogera Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas Eirāzijas kurmju cilts ģints ("Mogera")
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu
- bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas
- susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas
- lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
- plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu
- kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta
- cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
- alces Zīdītāju klases pārnadžu kārtas briežu dzimtas ģints
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas
- dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs
- cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks
- hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
- sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon")
- jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā)
- leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera
- tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu
- pundurkašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas kašalotu dzimtas ģints ("Kogia"), 2 sugas, garums - līdz 3,4 m, masa - līdz 400 kg
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
- knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā
- morus Zīdkoku dzimtas ģints
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru
- pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā
- maizeskoks Zīdkoku dzimtas ģints, lieli tropisko mežu koki, Āzijas dienvidaustrumos, Okeānijā, \~50 sugu
- ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu
- akuba Ziedaugu ģints, kas aug Āzijas dienvidaustrumos, Latvijā kā istabas puķe ar raibām lapām pazīstama to suga "Acuba marmorala"
- grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā
- eristalis Ziedmušu dzimtas ģints
- eumerus Ziedmušu dzimtas ģints
- melanostoma Ziedmušu dzimtas ģints
- microdon Ziedmušu dzimtas ģints
- paragus Ziedmušu dzimtas ģints
- temnostoma Ziedmušu dzimtas ģints
- volucella Ziedmušu dzimtas ģints
- oreocharis Ziedputniņu dzimtas ģints
- paramythia Ziedputniņu dzimtas ģints
- palēks Ziemciešu dzimtas ģints ("Chimaphila"), zemi puskrūmi ar ādainām lapām, ziemeļu puslodē, gk. boreālajā joslā, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sūnactiņa Ziemciešu dzimtas ģints ("Moneses") ar vienu sugu, mūžzaļs lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas ģints ("Monotropa"), daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru, 2-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- palēcīte Ziemciešu dzimtas ģints ("Orthilia"), augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem
- teramaras Ziemeļitālijā atrastas nelielu pāļu būvju paliekas no ģints kopienas laikiem
- līčija Ziepjkoku dzimtas ģints ("Litchi") un tās vienīgā suga ("Litchi chinensis", senāk "Nephelium litchi"), Ķīnas izcelsmes augļukoks, izplatīts Dienvidaustrumāzijā, tiek kultivēts arī citviet
- debarya Zignēmu dzimtas ģints
- mougeotiopsis Zignēmu dzimtas ģints
- sirogonium Zignēmu dzimtas ģints
- zygnema Zignēmu dzimtas ģints
- zygnemopsis Zignēmu dzimtas ģints
- zygogonium Zignēmu dzimtas ģints
- Zygnema crassa zignēmu ģints suga
- Zygnema cruciatum zignēmu ģints suga
- Zygnema decussatum zignēmu ģints suga
- Zygnema laetevirens zignēmu ģints suga
- Zygnema leiospermum zignēmu ģints suga
- Zygnema pectinatum zignēmu ģints suga
- Zygnema rafsii zignēmu ģints suga
- Zygnema stellinum zignēmu ģints suga
- Zygnema synadelphum zignēmu ģints suga
- magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās
- ballota Zīlaines - lūpziežu dzimtas ģints
- melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs
- nostoc Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu"
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm
- lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā
- nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes
- oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
- formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
- scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu
- merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu
- polyommatus Zilenīšu apakšdzimtas ģints
- callophrys Zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas ģints
- maculinea Zilenīšu dzimtas ģints
- plebicula Zilenīšu dzimtas ģints
- goltjēra Zileņu dzimtas ģints ("Gaultheria")
- pernētija Zileņu dzimtas ģints ("Pernettya"), vasarzaļi krūmi, ziedi balti neievērojami, dažām šķirnēm arī rozā vai sarkani
- purva zīlīte zīlīšu ģints suga ("Parus palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži
- elephas Ziloņu dzimtas ģints
- loxodonta Ziloņu dzimtas ģints
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti
- irena Zilvālodžu dzimtas ģints
- zaļvālodze Zilvālodžu dzimtas ģints ("Chloropsis")
- equus Zirgi - zirgu dzimtas ģints
- parastais zirgkastanis zirgkastaņu ģints ("Aesculus hippocastanum")
- rumex Zirgskābeņu apakšģints
- ērzelis Zirgu ģints dzīvnieku tēviņš
- zirgs zirgu ģints izkastrēts vīrišķais dzīvnieks
- onagra Zirgu ģints kulana sugas pasuga ("Equus hemionus onager")
- kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs
- ēzelis Zirgu ģints suga ("Equus asinus"), neliels dzīvnieks ar garām ausīm
- tarpans Zirgu ģints suga ("Equus gmelini"), Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs, no kura cēlies mājas zirgs
- kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas
- kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā
- trihonematoze Zirgu helmintozes veids, ko ierosina "Trichonema" ģints tārpu kāpuri, kas lokalizējas loka un aklās zarnas sienā un ierosina zarnu iekaisumu
- chlidonias Zīriņu apakšdzimtas ģints
- sterna Zīriņu apakšdzimtas ģints
- kanibālzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Mimetidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā
- slaidzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Tetragnathidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 5-10 mm) zirnekļi, 2 morfoloģiski un ekoloģiski atšķirīgas ģintis, kas Latvijā pārstāvētas ar 9 sugām
- latrodectus Zirnekļu kārtas ģints
- tagenaria Zirnekļu kārtas ģints
- agelena Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas ģints
- argyroneta Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas ģints
- araneus Zirnekļu kārtas riteņzirnekļu dzimtas ģints
- agyneta Zirnekļu kārtas segzirnekļu dzimtas ģints
- bathyphantes Zirnekļu kārtas segzirnekļu dzimtas ģints
- alopecosa Zirnekļu kārtas vilkzirnekļu dzimtas ģints
- arctosa Zirnekļu kārtas vilkzirnekļu dzimtas ģints
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos
- fitosejula Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas ģints ("Phytoseiulus")
- anthoseus Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā
- pisciola Zivjdēļu dzimtas ģints
- Alcedo atthis zivjdzenītis, šīs ģints suga
- pandion Zivjērgļu dzimtas ģints
- lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai
- daktilogiroze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Dactylogyrus" ģints sūcējtārpu vairākas sugas, kas parazitē gk. karpu žaunās
- jūraskarūsa Zivju kārtas asaru virsdzimtas jūras karūsu dzimtas ģints ("Sparus")
- nerophis Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas ģints
- acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
- tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- lentzivs Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Lumpenidae"), 6 ģintis, 10 sugu, Baltijas jūrā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
- gobiusculus Zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- ammodytes Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas ģints
- cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints
- karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģinšu, \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18 ģintis, 22 sugas
- alburnoides Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
- alburnus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
- leuciscus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma
- līdaka Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Esocidae"), ko daži autori nodala atsevišķā līdakveidīgo kārtā, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- scophthalmus Zivju klases plekstveidīgo kārtas akmeņplekstu dzimtas ģints "Psetta" nosaukuma sinonīms
- akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- alosa Zivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas ģints
- zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- platgalve Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), \~70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga
- acipenser Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas ģints
- zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- anguilla Zivju klases zušveidīgo kārtas zušu dzimtas ģints
- dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria")
- zāģenes Zobenāju dzimtas augu ģints, ar nekārtniem, gandrīz divlūpainiem, sarkaniem ziediem viensānu ķekaros
- xiphias Zobenzivju dzimtas ģints
- donacobius Zobgaļstrazdu dzimtas ģints
- dumetella Zobgaļstrazdu dzimtas ģints
- melanotis Zobgaļstrazdu dzimtas ģints
- mimus Zobgaļstrazdu dzimtas ģints
- nesomimus Zobgaļstrazdu dzimtas ģints
- gyrodon Zobiņbeku dzimtas ģints
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
- kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
- poecilia Zobkarpveidīgo zivju kārtas ģints
- phalera Zobspārņu dzimtas ģints
- stauropus Zobspārņu dzimtas ģints
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
- gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu
- gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
- astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints
- zvārgulenes Zvaniņziežu ģints ar smaržīgiem ziliem ziedķekariem garās nokarenās piramidālās skarās
- barbarea Zvērenes - krustziežu dzimtas ģints
- lepisma Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
- lepismachilis Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
- dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
- smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
- gļotainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota adiposa")
- zeltainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota cerifera", syn. "Pholiota aurivella", arī "Pholiota aurivellus")
- vītolu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota conissans")
- papeļu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota destruens")
- liesmainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota flammans")
- zaļganā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota gummosa")
- ogļu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota highlandiensis", syn. "Pholiota carbonaria")
- mālubālā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota lenta")
- putainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota spumosa")
- spurainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota squarrosa")
- skabargainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota subsquarrosa")
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- passer Zvirbuļu dzimtas ģints
- saksaulu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer ammodendri")
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži
- melnkrūšu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer hispaniolensis")
- Indijas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer indicus")
- lauka zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer montanus"), Latvijā sastopama bieži
- rudais zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer rutilans")
- tuksneša zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer simplex")
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Laniidae"), 13 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
- krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem)
- lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas
- nucifraga Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas ģints
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus")
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus")
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus")
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- ķeģis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Acanthis"), nelieli dziedātājputni, 6 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu
- meliphaga Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- philemon Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- prosthemadera Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
- ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs
- okapia Žirafu dzimtas ģints
- constrictor Žņaudzējčūsku dzimtas ģints
- eunectes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints
- žņaudzenes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints, 70-90 cm garumā, pārtiek no grauzējiem un ķirzakām, dzīvo tuksnešos, pustuksnešos, stepēs
- haemopis Žokļdēļu dzimtas ģints
- hirudo Žokļdēļu dzimtas ģints
- lernejs Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
- zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs
- carduelis Žubīšu dzimtas ģints
- carpodacus Žubīšu dzimtas ģints
- leucosticte Žubīšu dzimtas ģints
- pinicola Žubīšu dzimtas ģints
- pyrrhula Žubīšu dzimtas ģints
- rhodopechys Žubīšu dzimtas ģints
- uragus Žubīšu dzimtas ģints
- svilpis Žubīšu dzimtas ģints ("Carpodacus"), kā arī atsevišķas citas sugas
- krāšņžubīte Žubīšu dzimtas ģints ("Pytilia") atsevišķu sugu nosaukums
- melnā žurka žurku ģints suga ("Rattus rattus")
ģint citās vārdnīcās:
MEV