Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīt.

Atrasts vārdos (569):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (1894):

nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
drīzala (Svītrainas) govs vārds.
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
stīcka Ādiņa, plēvīte.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
aizalavīties Aizlavīties.
palavīties Aizlavīties.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
aizčūskoties Aizvīties.
aizstigt Aizvīties.
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
ēnapakausis Āksts, švīts.
ēnūklis Āksts, Švīts.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
f Alfabēta devītais burts.
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā.
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
usmaša Apsējs, prievīte.
uzmaša Apsējs, prievīte.
uzmašs Apsējs, prievīte.
uzmata Apsējs, prievīte.
uzmats Apsējs, prievīte.
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem.
appīnēt Apvīt, greznot ar vītnēm.
apsukt Apvīt.
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apķibināties Apvīties.
apsatīties Apvīties.
apveitēt Apvītināt, apžāvēt.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
raģēt Ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
čukslis Ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs.
krancains Ar svītru ap kaklu.
strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
stāvstrīpām Ar vertikālām svītrām, joslām.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
vītolains Ar vītoliem apaudzis.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
atčalīties Atčalavīties.
atčaloties Atčalavīties.
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
rante audeklā ieausta svītra.
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
šļaga Auduma, parasti segas, svītra.
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku).
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
Clematis orientalis austrumu mežvītenis.
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
džaikstīties Āvīties vaibstoties.
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
Marasmius saccarinus baltā vītene.
Clematis vitalba baltais mežvītenis.
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
Salix alba baltais vītols.
baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu.
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu.
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks).
blīvite Blīvīts - svina baltums.
paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
sasnāt brīvi savīt (vērpjot).
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
bantaiņi Brunči ar platām svītrām.
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas).
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums.
miringīts Bungplēvītes iekaisums.
timpanektomija Bungplēvītes izgriešana.
miringomikoze Bungplēvītes mikoze.
miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana.
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma.
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
švītēties Būt švītīgam.
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
pārvīt caurvīt.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
uzbante Daiļa prievīte.
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
pusnovītis Daļēji novītis.
pussavītis Daļēji savītis.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas.
haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
ķīvestīte Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņa Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņš Dem. --> ķīvīte.
vītnīte Dem. --> vītne.
vītoliņš Dem. --> vītols.
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes.
devītdaļa Devītā daļa.
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
devele Devītā sējas nedēļa.
nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas.
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
devants Devītais.
devīts Devītais.
devītklasnieks Devītās klases skolēns.
deviņacis Devītnieks (spēļu kārts).
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
verpele Diegspolīte, saivīte.
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
svītrots Divd. --> svītrot.
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos.
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
dubultspirāle Divu savītu spirāļu apvienojums.
Clematis x durandii Djuranda mežvītenis.
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte.
rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte.
Regulus satrapa dzeltengalvītis.
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām.
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā.
šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem.
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
Japas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums — 8527 m zjl., devītā dziļākā dziļvaga pasaulē.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
ežgalvainis Ežgalvīte.
ežvārpainis Ežgalvīte.
sparganium Ežgalvītes.
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
kukāns Formā cepts biskvīts, torte; kūka.
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika.
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
septembris Gada devītais mēnesis.
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
cīparains Gareniski svītrains.
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
vītnes grieznis grieznis vītnes ievirpošanai.
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu).
griezgalva Grozgalvītis; grieza 3.
greizgalvis Grozgalvītis.
grieza Grozgalvītis.
griezgalvis Grozgalvītis.
grozgalvis Grozgalvītis.
kociņš Groziņš, kurvītis.
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis.
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis.
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas).
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
štranka Iedoba svītra, rēta.
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
ieblodīties Ielavīties.
iesaberīties Ielavīties.
iesalavīties Ielavīties.
ievilstīties Ielavīties.
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā, Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
ieskrīpstot Iesvītrot.
iesvītrāt Iesvītrot.
iešvītrot Iesvītrot.
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
ievērsties Ieviesties, ielavīties.
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
iesnāt Ievīt.
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām.
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru.
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.).
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.).
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri.
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
miringotoms Instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai.
svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai).
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
dredi Īpašā veidā savītas pinkas, kādas nēsā Jamaikas rastafarieši.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā.
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt.
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
izaberīties Izlavīties.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
recepisse Izpildījuma saņemšanas rakstisks apliecinājums; kvīts.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
izsvītrāt Izrotāt ar svītrām.
izsvītrot Izrotāt ar svītrām.
dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts.
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
griezinis Izsukātu un savītu linu sauja.
gurste Izsukātu un savītu linu sauja.
izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
izšņāpāt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņāpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņēpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšvītrāt Izsvītrot, pārsvītrot.
izšvītrot Izsvītrot, pārsvītrot.
izskrīpāt Izsvītrot.
izstriept Izsvītrot.
izstrīpāt Izsvītrot.
izstrīpot Izsvītrot.
izšvīkāt Izsvītrot.
izšvīkot Izsvītrot.
izsvītrāt Izsvītrot.
iztriept Izsvītrot.
nosvītrāt Izsvītrot.
pārdzēst Izsvītrot.
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
pārrenēt Izveidot gropi, svītru.
apstrīpāt Izveidot svītras kam apkārt, visās vai vairākās vietās.
apstrīpāt Izveidot visapkārt kādai vietai svītru.
sagriezt Izveidot, savīt lokā, aplī, spirālē.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam.
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis.
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs.
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs.
kosa Jauna apiņu vītne.
ķīvens Jauna ķīvīte.
jaunieva Jaunuvīte.
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo".
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam.
banga Josla, svītra.
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls.
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
stungurzis Kāds augs (~1,5 m augsts, ar dobu kātu, aug mitrās pļavās, blakus vītoliem).
pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
jūts Kāds zināms cimdu raksts ar svītrām.
patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15 gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
Clematis montana kalnu mežvītenis.
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana").
Jasione montana kalnu norgalvīte.
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte.
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte.
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
gurkste Kas sagriezts, savīts.
gurksts Kas sagriezts, savīts.
gurste Kas sagriezts, savīts.
gursts Kas sagriezts, savīts.
Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija.
blenoftalmija Katarāls konjuktivīts.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
vītene Kaut kas savītis.
vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte).
uzvīst Kļūt nedaudz savītušam.
izvīst Kļūt savītušam, izkaltušam.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā.
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
ģingams Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
folikulārs konjunktivīts konjunktivīts ar adenoīdu audu mezgliņiem, kas atšķirībā no trahomas izzūd, neatstājot rētas.
aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums.
konjunctivitis Konjunktivīts.
sindesmīts Konjunktivīts.
conocephalum Konusgalvītes.
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam).
receklis korķviļķa vītne.
krecila Korķviļķa vītne.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-.
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā).
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu).
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā).
pleisēt Krāsot svītras.
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā).
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms.
nokristīt Krusteniski pārsvītrot.
mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu.
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos.
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
kvita Kvīts.
kvīte Kvīts.
kvitoks Kvīts.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
Marasmius scorodonius ķiploku vītene.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus").
sāmala Ķīvīte ("Vanellus").
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis.
sēnala Ķīvīte, sēmala.
sēmaliņš Ķīvīte; sēmala.
sēmalis Ķīvīte; sēmala.
Vanellus vanellus ķīvīte.
čīviste Ķīvīte.
ķēvala Ķīvīte.
ķieviete Ķīvīte.
ķieviste Ķīvīte.
ķīkuts Ķīvīte.
ķīve Ķīvīte.
ķīvita Ķīvīte.
ķīvite Ķīvīte.
ķīvītis Ķīvīte.
līviņa Ķīvīte.
pīguta Ķīvīte.
sēmala Ķīvīte.
somalis Ķīvīte.
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
ķīvitēns Ķīvītes mazulis.
ķīvitīte Ķīvītes mazulis.
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm).
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti.
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt.
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti).
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atlavīties Lavīties šurp.
berīties Lavīties.
lumstīties Lavīties.
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants.
sliept Lēnītēm, paslepus iet, lavīties.
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte.
Sparganium erectum lielā ežgalvīte.
zarainā ežgalvīte lielā ežgalvīte.
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis.
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt.
Salix acutifolia x Salix daphnoides lieldienu vītols.
Salix magnifica lieliskais vītols.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta.
Clematis macropetala lielziedu mežvītenis.
Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte.
izvietēt Likt izvītināt.
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
līniņš Līnija, šaura svītra.
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda.
viņģot Locīties, grozīties, vīties.
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
aplocīties Lokoties apņemt; apvīties.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte.
Salix matsudamna Matsudamnas vītols.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
Sparganium minimum mazā ežgalvīte.
švīkata Maza sīka svītra.
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra.
iestrīpains Mazliet svītrains.
ambīlītis Mazs rokas cirvītis, ķirvelis.
stria Medicīnā, svītra.
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem.
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem.
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
rūkains Melns ar dzeltenām svītrām (par krāsu).
rūkans Melns ar dzeltenu svītrots.
ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru.
Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis.
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi.
bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai.
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
klematis Mežvītenis.
clematis Mežvīteņi.
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte.
Aristolochia clematitis mežvīteņu aristolohija.
Codonopsis clematidea mežvīteņu kodonopsis.
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia").
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala").
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana").
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis").
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā.
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica").
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba").
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella").
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii").
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii").
Clematis jouiana mežvīteņu suga.
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
Solidago gigantea milzu zeltgalvīte.
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām.
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
tērpons Modes āksts, švīts.
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas.
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas.
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
amplīgs Muļķīgi, aušīgi, ākstīgi, švītīgi.
moskovīts Muskovīts.
miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
Adoxa moschatellina muskusa bezslavīte.
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu.
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot.
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties.
luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta.
poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
piestrīpa Neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai.
ķirelis Neliels cirvītis, ķirvelis.
ķirvelis Neliels cirvītis.
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
ķieriņš Nevīžīgs švīts.
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji.
duklas No ašķiem vītas cilpas putnu ķeršanai ziemas laikā.
grīzte No koku zariem savīta saite.
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
ievedes No krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem.
virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
trīsgrīstu līne no trim grīstēm savīta līne.
vītine No trim kārtām savīta pātaga.
vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla.
koris No vītolu zariem izgatavots grozs.
vijainis No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
vijains No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
miring- Norāda uz bungplēvīti.
miringo- Norāda uz bungplēvīti.
rabdo- Norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu.
skolio- Norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu.
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme.
jasione Norgalvītes.
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras).
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu).
nostrīpot Nosvītrot (1).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
šautināt Nosvītrot, dzēst.
nostrīpāt Nosvītrot, pārsvītrot.
noskrīpāt Nosvītrot.
nošnāpt Nosvītrot.
nošņāpt Nosvītrot.
nošņīpēt Nosvītrot.
nošvītrot Nosvītrot.
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci.
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras.
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs.
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
nošvītrot Novilkt svītru.
davīt Novīt (ko) papildus.
nomežģīt Novīt, nopīt.
novīties Novīt.
vītuksnis Novītis koks.
bālotne Novītusi, bāla auga lapa.
balotnīte Novītusi, bāla auga lapa.
bālotnīte Novītusi, bāla auga lapa.
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums.
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas.
knitas Novītuši kaņepāji.
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
oksidēšana Oksīda plēvītes veidošana uz metāla izstrādājuma virskārtas.
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas.
saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām).
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
papuviete Papuve, papuvīte.
aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mazā brūngalvīte parastā brūngalvīte.
Conocephalum conicum parastā konusgalvīte.
Rhodobryum roseum parastā rožgalvīte.
Prunella vulgaris parastā zilgalvīte.
pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme.
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
šķīvītis Parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
aizvirzties Pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni).
pārsalavīties Pārlavīties.
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
retvītot Pārpublicēt tvītu; pārtvītot.
pārtvītot Pārpublicēt tvītu; retvītot.
retvīts Pārpublicēts tvīts; pārtvītojums.
pārtvītojums Pārpublicēts tvīts; retvīts.
vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko).
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko).
pārskrīpāt Pārsvītrot.
pāršņāpt Pārsvītrot.
pārstrīpāt Pārsvītrot.
pārstrīpot Pārsvītrot.
pārsvītrāt Pārsvītrot.
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
bagāžas saņēmējs pasažieris, kas nodevis bagāžu pārvadāšanai, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu.
Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties.
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra.
pastrīpot Pasvītrot (1).
pastrīpot Pasvītrot (2).
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi.
apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt.
aizdriksnāt Pasvītrot.
padrīksnāt Pasvītrot.
pašņāpt Pasvītrot.
pastrīpāt Pasvītrot.
pašvīkāt Pasvītrot.
pasvītrāt Pasvītrot.
marcato Pasvītroti, uzsvērti.
piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties.
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
Inocybe patouillardii Patujāra šķiedrgalvīte.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
iesvītrojums Paveikta darbība --> iesvītrot.
iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
ievijums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1).
izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2).
izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3).
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pavītarot Pavīterot.
pavīterēt Pavīterot.
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā.
pavietēt Pavītināt.
pelēksvītrots Pelēksvītrains.
skeners perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru.
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
dasaberīties Pielavīties.
dasalavīties Pielavīties.
dazagties Pielavīties.
pielāvīties Pielavīties.
piesalavīties Pielavīties.
pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte.
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
piestrīpot Piesvītrot.
piesvītrāt Piesvītrot.
nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā.
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1).
mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem.
penterāt Pīt, vīt.
šķedera plais vai svītra.
iezis Plaisa, svītra.
plānādiņa Plāna ādiņa, plāna plēvīte.
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa.
sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei.
bante Plata svītra audumā.
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
kuza Plēvīte virs piena.
kuzla Plēvīte virs piena.
kuzma Plēvīte virs piena.
kuzna Plēvīte virs piena.
ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
drīksne Plīsums, atplīsums, skramba, svītra.
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari.
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
Marasmius oreades pļavas vītene.
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā.
Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā.
Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
Salix daphnoides ssp. pomerancia Pomerānijas vītols.
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā.
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa.
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai).
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai.
uzsainis Prievīte, apsējs.
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem.
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa.
prievots Prievīte, zeķu saite.
pārsaišķis Prievīte.
prievats Prievīte.
prieve Prievīte.
prievenis Prievīte.
prievete Prievīte.
prieviete Prievīte.
prieviēte Prievīte.
prievietis Prievīte.
prieviets Prievīte.
prievite Prievīte.
prievitiņa Prievīte.
prievits Prievīte.
prievīts Prievīte.
ūzants Prievīte.
ūzbante Prievīte.
ūzbants Prievīte.
uzmauts Prievīte.
vārnacītis Prievītes raksts.
īpiņi Prievītes, matu lentas.
īpini Prievītes; matu lentas.
kadra nobīde projektora kadrētāja nenoregulētības izraisīta starpkadru dalījumsvītras parādīšanās ekrānā.
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama.
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu.
apvija Puķu vītne, vija, vītne.
blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea").
pūpolu vītols pūpolvītols; blīgzna.
blizma Pūpolvītols.
pūpola Pūpolvītols.
pūpuļvītols Pūpolvītols.
kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas.
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars.
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
rankains raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots.
rains Raibs, ar svītrām.
rainis Raibs, raibi svītrots.
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris).
mārkains Raibs, svītrains.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
tvītot Rakstīt tvītus.
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni.
appīties Refl. --> appīt; apvīties.
atvīties Refl. --> atvīt.
pievīties Refl. --> pievīt (1); tikt pievītam.
savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
savīties Refl. --> savīt(2); tikt savītam.
uzvērpties Refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
uzvīties Refl. --> uzvīt; tikt uzvīlām.
vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida.
rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa.
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes.
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis.
ģeņģīzeris Rīks (dzelzs), ar ko griež skrūvju vītes.
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
šnidress Rīks vītņu griešanai.
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
rice Rise (2), iegriezta svītra.
Marasmius rotula riteņu vītene.
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
rhodobryum Rožgalvītes.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu.
izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
gurste Saite no savīta siena.
sēve saivīte.
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
pašvītīgi Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti.
pašvītīgs Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts.
vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
sačuņčurēt Samudžināt, savīt, samezglot.
sapiņķerēties Samudžināties, samezgloties, savīties.
sačuņčurēties Samudžināties, savīties, samezgloties.
satīties Sapīties, arī savīties.
Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis.
rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras.
sarkansvītrots Sarkonsvītrains.
Regulus ignicapillus sārtgalvītis.
sārtšvītrains Sārtsvītrains.
sārtsvītrots Sārtsvītrains.
sažīkāt sastrīpāt, sasvītrot.
sačirkāt sasvītrāt.
sabriežāt sasvītrot, izsvītrot.
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt.
piešņīpāt Sasvītrot, piesvītrot.
apsvītrāt Sasvītrot; iezīmēt ar svītrām.
sažiekāt sasvītrot.
apšvīkāt Sasvītrot.
nošņīpāt Sasvītrot.
nošņīpēt Sasvītrot.
nostrīpāt Sasvītrot.
nosvītrāt Sasvītrot.
piedrīksnāt Sasvītrot.
piestrīpāt Sasvītrot.
sašņāpāt Sasvītrot.
sašņāpt Sasvītrot.
sašņēpāt Sasvītrot.
sašņīpāt Sasvītrot.
sašņīpot Sasvītrot.
sašņīpt Sasvītrot.
sastrīķēt Sasvītrot.
sastrīpāt Sasvītrot.
sastrīpot Sasvītrot.
sasvītrāt Sasvītrot.
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas.
ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
austies Savienojumā "austies cauri": būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
kolorado Savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
vīšus Savienojumā ar "vīt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
vītin Savienojumā ar "vīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu.
saskvirbināt Savīt, savērpt (ar diviem pirkstiem).
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt.
atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga.
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka.
Savide Savīte, Vesetas pieteka.
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km.
sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem.
sagriezties Savīties kopā; arī samudžināties.
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
nopembelēties Savīties, sagriezties pikā.
sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
savērpties Savīties; arī samudžināties.
sasavīties Savīties.
vīties Savīties.
savīdināt Savītināt.
savītēt Savītināt.
bālotne Savītis bāls augs.
lecēns savītis vai sala bojāts augs.
vītens Savītis.
guziks Savīts dvielis (sišanai).
guska Savīts dvielis.
griezte Savīts kūlis, gurste.
bākšķis Savīts salmu kušķis.
barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus.
vīkne Savītusi zāle.
bālēne Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu.
bālēns Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu.
vītekļi Savītuši dārzeņi.
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks.
passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū.
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos.
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā.
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem.
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām.
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām).
Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte.
galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga").
galinsoga Sīkgalvītes.
Aloe striatula sīksvītrainā aloje.
Galinsoga parviflora sīkziedu sīkgalvīte.
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos.
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru.
vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis.
skrīpsta skramba, svītra.
driksnains Skrandains, svītrains.
drīksnains Skrandains, svītrains.
drīksnots Skrandains, svītrains.
drīznains Skrandains, svītrains.
izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
ģeņģes Skrūves vītes.
drikte Skrūves vītne.
drikts Skrūves vītne.
ģennes Skrūves vītnes.
Inocybe lacera sķeltā šķiedrgalvīte.
strūglains Slāņains, svītrains.
nokrīčolēt Slidojot sasvītrot ledu.
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
šļuncka Slikti novīta virve.
fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
slokains Sloksnains, svītrots.
šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
Inocybe fastigiata smailā šķiedrgalvīte.
Salix acutifolia smaillapu vītols.
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
Salix daphnoides smiltāja vītols.
dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols.
enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju.
sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos.
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa.
dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru.
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
frisbijs Sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti.
drīzena Stars, svītra.
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs.
tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu).
madara Stīga (auga), vīte.
vīksne Stīga (auga), vīte.
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija.
grods Stingri savīts, savērpts.
grožs Stingri savīts.
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
strāva Strīpa, svītra.
lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts.
lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts.
sidrabvītols Sudrabvītols.
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
svīte Svīta 1.
švite Svīta 2.
švīte Svīta 2.
svīte Svīta 2.
svīts Svīta 2.
svīts Svīta 3.
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
ordre Svīta.
suite Svīta.
sarabanda svītas lēnā daļa.
kurante Svītas otrā daļa (gk. 18. gs.).
hūdijs Svīteris ar kapuci.
sveaters Svīteris.
sveters Svīteris.
svīters Svīteris.
sweater Svīteris.
grīzte Svītra audumā.
šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
apvade Svītra viscauri apkārt adījumam.
vārsms Svītra, gabals.
borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas).
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
komandu atdalītājs svītra, kas nodala saistītās komandas izvēlnes logā.
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija.
štara Svītra, līnija, stiga.
šņīpe Svītra, līnija; arī rieva.
rīksna Svītra, līnija.
štautra Svītra, līnija.
strīpe Svītra, līnija.
švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta.
ranka Svītra, piegriezums, robs.
ranta Svītra, piegriezums, robs.
šņīka Svītra, plaisa.
švicka Svītra, skramba, brūce.
šnīpste Svītra, sleja, plaisa.
zvīgzna Svītra, svēdra.
zeibele Svītra, švīka; zibsnis.
zeibelis Svītra, švīka; zibsnis.
švīcka Svītra, švīka.
atdalītājs svītra, vai cita zīme, kas atdala atšķirīgas teksta daļas.
šņīpa Svītra; arī rieva.
rīdze Svītra; arī rinda.
skrīpa Svītra; skramba.
brieža Svītra.
drīgzna Svītra.
dūzna Svītra.
ricīte Svītra.
riksna Svītra.
šilka Svītra.
šņēpa Svītra.
šnīpa Svītra.
strīpa Svītra.
šūta Svītra.
šūtra Svītra.
svīka Svītra.
švīksna Svītra.
švīta Svītra.
žvīka Svītra.
abutilon striatum svītrainā abutilone.
strīpaiņi Svītraina auduma brunči.
Bletilla striata svītrainā bletila.
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša.
Lanius tigrinus svītrainā čakste.
Aechmea fasciata svītrainā ehmeja.
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata").
strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm).
Calathea zebrina svītrainā kalateja.
Cyathus striatus svītrainā kausenīte.
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
Dendrocolaptes certhia svītrainā kokložņa.
Surnia ulula svītrainā pūce.
Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste.
Thamnophilus doliatus svītrainā skudrčakste.
Glyceria striata svītrainā ūdenszāle.
Geastrum striatum svītrainā zemeszvaigzne.
striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos.
Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis.
Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis.
Cissus striata svītrainais efejvīns.
Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis.
Grannulax lineatus svītrainais krūmājsīlis.
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja.
sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis.
Sylvia nisoria svītrainais ķauķis.
Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis.
Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis.
Mephitis mephitis svītrainais skunkss.
svītrēties svītrainam kļūt.
Geastrum briantii svītrainās zemeszvaigznes "Geastrum striatum" nosaukuma sinonīms.
rhabdoweisia Svītraines.
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot.
šūtanraibs Svītraini raibs.
šūtranraibs Svītraini raibs.
raibe Svītraini svārki.
raibene Svītraini svārki.
strīpainieks Svītraini svārki.
mislains svītrains (audums).
strīpainis Svītrains (parasti par audumu, adījumu).
strīpāts Svītrains (parasti par audumu, adījumu).
aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu).
svīpuris Svītrains kaķis.
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam.
svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem.
drebelains Svītrains, dzīslains.
vīļains Svītrains, rētains, tulznains.
sloksnains svītrains, ricains.
joslēts Svītrains, ricains.
lankains Svītrains, ricains.
prievains Svītrains, ricains.
zvīgznains Svītrains, ricains.
svīksnains svītrains, šķiedrains.
josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra.
šņīpains Svītrains; arī rievains.
jostains Svītrains.
kosēts Svītrains.
ķūtains Svītrains.
riksnains Svītrains.
šilkains Svītrains.
skrīpstains Svītrains.
strāvains Svītrains.
strēlains Svītrains.
strīpains Svītrains.
strīpaiņš Svītrains.
strīpots Svītrains.
strūgains Svītrains.
šūtains Svītrains.
šūtojs Svītrains.
šūtrains Svītrains.
švēdrains Svītrains.
švīdrains Svītrains.
švīksnains Svītrains.
švīkumains Svītrains.
svītains Svītrains.
švītains Svītrains.
švītans Svītrains.
svītrots Svītrains.
švītrots Svītrains.
truntulains Svītrains.
truntulots Svītrains.
ūslains Svītrains.
vērsmains Svītrains.
zebrains Svītrains.
ailēm Svītrām.
iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā).
jūklēm Svītrās, slāņos, rindās.
šņore Svītraukla.
svītru kods svītrkods.
strīpojums Svītrojums.
šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
šnīpāt Svītrot, izsvītrot.
skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt.
skrīpsnāt Svītrot, skrambāt.
skrīpstināt Svītrot, skrambāt.
skrīpāt Svītrot; skrambāt.
svēdrot svītrot.
brūksnēt Svītrot.
šnāpāt Svītrot.
šnāpt Svītrot.
šņēpt Svītrot.
šnīpstēt Svītrot.
strīpot Svītrot.
svītrāt Svītrot.
švītrāt Svītrot.
švītrot Svītrot.
žvīkāt Svītrot.
joslis Svītrota cūka.
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
greids Svītrots.
ricains Svītrots.
ricakains Svītrots.
strīpēts Svītrots.
zvēdrains Svītrots.
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas.
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā.
vīle Svītrveida audu bojājums (augiem).
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
svītrveidīgs Svītrveida.
reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skūtu vītne.
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
drīksna Šaura svītra, strēmele.
driksne Šaura svītra, strēmele.
drīksne Šaura svītra.
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
Sparganium angustifolium šaurlapu ežgalvīte.
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms.
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis.
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis.
pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija.
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
rantaiņi šķērsām svītroti brunči.
šķērsstrīpa Šķērssvītra.
baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm.
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
anizotropiskie diski šķērssvītroto muskuļaudu mibrofillu tumšie diski.
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
šķērsstrīpots Šķērssvītrots.
šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra.
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
šķērssvītrotie muskuļaudi šķērssvītru muskuļaudi.
šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi.
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei.
inocybe Šķiedrgalvītes.
šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis.
glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt.
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
švītīgums Švītība.
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
ēnīgs Švītīgs, ākstīgs.
švīts Švītīgs.
šķagalis švīts, modes āksts, augstprātis.
lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks.
bracmanis Švīts, modes āksts.
bracminis Švīts, modes āksts.
gent Švīts, modes āksts.
brakmanis Švīts.
brākmanis Švīts.
uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras.
tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu.
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
rāmains Tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas.
bantains Tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains.
jostains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
jostaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
ķutains Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ķutaiņš Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ķūtis Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
pieļipains Tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums.
zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
diagonālsaīsinājums Tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu.
labisks Tāds vītnes virziens skrūvei vai uzgrieznim, kad skrūvējot ciet jāgriež uz labo pusi.
caurvīts Tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri.
raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras.
mārkains Tāds, kam ir balta svītra.
baltsvītrains Tāds, kam ir baltas svītras.
baltsvītru Tāds, kam ir baltas svītras.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
greidainis Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
greidāts Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
mazsvītrains Tāds, kam ir maz svītru.
pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām.
platsvītrains Tāds, kam ir platas svītras.
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām.
sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām.
sīksvītrains Tāds, kam ir sīkas svītras.
strīpaiņš Tāds, kam ir svītraini augļi.
svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
skrīpains Tāds, kam ir svītras, skrambas.
šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots.
šķērssvītru Tāds, kam ir šķērssvītras.
cīberains Tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā).
cīperains Tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā).
oslains Tāds, kam ir tumšas svītras.
tumšsvītrains Tāds, kam ir tumšas svītras.
melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
vītņveida Tāds, kam ir vītnes forma, veids.
vītņots Tāds, kam ir vītnes.
vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
vītņragu Tāds, kam ragi izskatās savīti.
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains.
infratimpānisks Tāds, kas atrodas zem bungplēvītes.
timpānisks Tāds, kas attiecas uz bungdobumu vai bungplēvīti.
stihohromisks Tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura hromofilā substance redzama svītru veidā.
intrafuzāls Tāds, kas attiecas uz šķērssvītrotām šķiedrām muskuļa vārpstā.
sudrabvīts Tāds, kas ir apvīts ar sudrabu.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
dratalainis Tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu).
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem).
trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
staraiņš Tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs.
mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
Clematis recta taisnais mežvītenis.
taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne.
rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās.
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
apsējs Tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte.
vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas.
opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm.
trose tauva, kas savīta no stieplēm vai izturīgām šķiedrām.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde.
iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā.
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis.
kompaundtrose Tērauda trose, kas savīta no dažāda diametra stieplēm.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā ar iesvītrojumu vai iekrāsojumu attēlota kādas parādības intensitāte katrā teritorijas vienībā.
iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
novīties Tikt novītam.
sašņīpāties Tikt sasvītrotam.
sašņīpoties Tikt sasvītrotam.
bifilārais tinums tinums ar diviem savā starpā savītiem vadiem.
virkšķis Tīteņauga stublāja vītne.
rankot tīties, vīties.
žaugties Tīties, vīties.
neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām.
ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
vezelis Trauks, kas izgatavots no smalkiem vītolu zariem un salmiem.
Salix fragilis trauslai vītols.
šķetrs Trauslais vītols ("Salix fragilis").
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
troses vijums troses izveidošanas paņēmiens, kas raksturo, kādā veidā savītas tās šķiedras.
kardele Troses sastāvdaļa, kas savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem, bet trīs vai vairāk šādas sastāvdaļas savītas veido trosi; lieto buru pacelšanai.
apakškodinājums Trūkums svītru kodinājumā, kad skābe metālu zem noseguma izēd un svītru izalo.
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
tumšstrīpains Tumšsvītrains.
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus").
tviterošana Tvītošana.
tvīterošana Tvītošana.
tvīterot Tvītot.
tvītošana Tvītu rakstīšana, sazināšanās ar tvitera palīdzību.
tvītotājs Tvītu rakstītājs.
anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms.
spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
saka Uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija.
graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā.
uzprāvīt Uzpravīt.
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam).
uzstrīķēt Uzvilkt svītras.
uzstrīpot Uzvilkt svītras.
uzsvītrāt Uzvilkt svītras.
uzvīterēt Uzvīterot.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis.
zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam.
skrīpāties Vairākkārt vilkt svītras.
Marasmius androsaceus vairoga vītene.
išogīrija Vāji attīstītas smadzeņu vītnes.
apķibināt Vaļīgi aptīt, apsiet, apvīt.
mīkšai Vaļīgi, tā, ka nav tik blīvi (tīt dziju, adīt, arī vīt).
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
Prunella x webbiana Veba zilgalvīte.
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
švīkāt Veidot (kam) švīku vai švīkas; svītrot (1).
strīpāt Veidot (parasti audumā) svītras, joslas.
šņīpāties Veidot svītras (rievas).
šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
vītņot Veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi).
marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram.
griezt Veidot, vīt lokā, aplī, spirālē.
vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
uzvītēt Vēl, no jauna vītināt.
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
stāvstrīpa Vertikāla svītra.
Clematis integrifolia vesellapu mežvītenis.
Hydrangea integrifolia vesellapu vīteņhortenzija.
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide.
apvicināt Vicinot apvīt.
vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
Salix triandra vicu vītols.
Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta.
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta.
Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m.
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m.
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
Sparganium emersum vienkāršā ežgalvīte.
Sparganium simplex vienkāršās ežgalvītes "Sparganium emersum" nosaukuma sinonīms.
katarāla oftalmija vienkāršs konjunktivīts; konjunktīvas hiperēmija ar gļotaini strutainiem izdalījumiem.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
sērija vietējā stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas aptver vairākas svītas.
pasvīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienības - svītas - sīkāks iedalījums.
vītinis Vija, vītene.
atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu).
sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties.
strīme Vīle 2, svītra.
streipelēt Vilkt svītras, svītroties (ar zīmuli).
strīpāt Vilkt svītras; svītrot.
strīpt Vilkt svītru.
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
perikimas Viļņveida transversālas svītriņas uz zoba emaljas ārējās virsmas.
gigerls Vīnes žargonā modes āksts, švīts.
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
Clematis viticella violetais mežvītenis.
ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa.
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
koņs Virvīte mantu pārmešanai no kameras uz kameru pa logu.
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
caurvīt Viscaur izvīt (ar ko).
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
svītrainums Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība.
svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums.
švītība Vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
atkāņu striķi vīt vīt auklu no labās uz kreiso pusi.
uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
ekranēts vītais pāris vītais pāris ekranētā kabelī, ko parasti izmanto gredzentīklos ātrai datu pārraidei lielos attālumos.
neekranēts vītais pāris vītais pāris neekranētā kabelī.
zaru vītenīte vītenīšu suga ("Marasmiellus ramealis").
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām.
kāpelējošie krūmi vīteņaugi.
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu.
vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus").
lapu vītene vīteņu suga ("Marasmius epiphyllus").
pļavas vītene vīteņu suga ("Marasmius oreades").
riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula").
baltā vītene vīteņu suga ("Marasmius saccharinus").
ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne.
vinneja vītene vīteņu suga ("Marasmius wynneae").
garkāta vītene vīteņu suga ("Mycetinis alliaceus").
Bujāra vītene vīteņu suga ("Mycetinis bulliardii").
smirdošā vītene vīteņu suga ("Mycetinis querceus").
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
pīties Vīties, augot apvīt (ko) - piemēram, par augiem, to daļām.
pembelēties vīties, griezties pikā.
Phylloscopus trochilus vītītis.
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
klubiks vītņgriezis, kalēja darbarīks.
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
Capra falconeri vītņragu kaza.
medību karabīne vītņstobra bise.
skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
Lathyrus aphaca vītņu dedestiņa.
vītolājs Vītoliem apaugusi vieta; vītolu audze.
Pyrus salicifolia vītollapainā bumbiere.
Buphtalmum salicifolium vītollapu buftalma.
Hebe salicifolia vītollapu hēbe.
Helianthus salicifolius vītollapu saulgrieze.
Rumex triangulivalvis vītollapu skābene.
Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms.
Spiraea salicifolia vītollapu spireja.
kārklu bruņuts vītolu bruņuts.
Chionaspis salicis vītolu bruņuts.
čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga.
Lamia textor vītolu koksngrauzis.
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
Leucoma salicis vītolu mūķene.
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms.
Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms.
Achillea salicifolia vītolu pelašķis.
Inula salicina vītolu staģe.
Lieldienu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia x Salix daphnoides").
smaillapu kārkls vītolu suga ("Salix acutifolia").
smaillapu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia").
baltais vītols vītolu suga ("Salix alba").
ausainais kārkls vītolu suga ("Salix aurita").
Babilonas vītols vītolu suga ("Salix babylonica").
Boka kārkls vītolu suga ("Salix bockii").
pelēkais kārkls vītolu suga ("Salix cinerea").
Pomertānijas vītols vītolu suga ("Salix daphnoides subsp. pomerancia").
smiltāju kārkls vītolu suga ("Salix daphnoides").
smiltāja vītols vītolu suga ("Salix daphnoides").
villainzaru kārkls vītolu suga ("Salix dasyclados").
Eleganu kārkls vītolu suga ("Salix elaeagnos").
trauslais vītols vītolu suga ("Salix fragilis").
šķērslapu kārkls vītolu suga ("Salix hastata").
Helvēcijas kārkls vītolu suga ("Salix helvetica").
Lapzemes kārkls vītolu suga ("Salix lapponum").
lieliskais vītols vītolu suga ("Salix magnifica").
Matsudamnas vītols vītolu suga ("Salix matsudamna").
mellenāju kārkls vītolu suga ("Salix myrilloides"), Latvijā aizsargājama.
mirsīnlapu kārkls vītolu suga ("Salix myrsinifolia").
divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama.
polārais kārkls vītolu suga ("Salix polaris"), kas Latvijas teritorijā auga pirms \~10000 g.
purpura kārkls vītolu suga ("Salix purpurea").
ložņīgais kārkls vītolu suga ("Salix repens").
vilku kārkls vītolu suga ("Salix rosmarinifolia").
Štarkes kārkls vītolu suga ("Salix starkeana syn. Salix livida").
vicu kārkls vītolu suga ("Salix triandra", arī "Salix amygdalina").
vicu vītols vītolu suga ("Salix triandra").
klūdziņu kārkls vītolu suga ("Salix viminalis").
zeltzaru vītols vītolu suga ("Salix x sepulcaris").
Cossus cossus vītolu urbējs.
Lythrum salicaria vītolu vējmietiņš.
Aromia moschata vītolu zaļais koksngrauzis.
Sparganium gramineum zālainā ežgalvīte.
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms.
Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km.
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints.
zeltgalvis Zaļgandzeltens putns, uz spārniem tumšākas un gaišākas svītras, dzīvo skujkoku mežos, iznīcina kukaiņus, to oliņas un kāpurus.
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
pacelne Zeķes apsējs ap ceļgalu; prievīte.
galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves.
galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi.
zeltgalvis Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltmeija Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltrasa Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltslotiņa Zeltgalvīte ("Solidago").
solidago Zeltgalvītes.
Regulus regulus zeltgalvītis jeb Eirāzijas zeltgalvītis.
svilgalviņa Zeltgalvītis.
svilgalvītis Zeltgalvītis.
zeltgalvīši Zeltgalvītis.
zeltgalvīte Zeltgalvītis.
Salix x sepulcaris zeltzaru vītols.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Inocybe geophylla zemes šķiedrgalvīte.
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā.
pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals; ziedu kurvītis.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene.
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
zilgalviņš Zilgalvīte.
zilgalvis Zilgalvīte.
prunella Zilgalvītes.
bužaruncis Zils, svītrains darba krekls.
bužuruncis Zils, svītrains darba krekls.
Nectarinia chalybea zilsvītrainais nektārputns.
zilstrīpains Zilsvītrains.
rante Zīme, iegriezums, robs, svītra.
frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis.
plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai.
šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma.
loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti, tumšu svītru pār muguru.
ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu.
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt.
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs.
riedēt Žūt, kalst, vītēt, nīkt.

vīt citās vārdnīcās:

MLVV

vīt

LLVV

vīt