Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīt.

Atrasts vārdos (579):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (1915):

nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko)
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
drīzala (Svītrainas) govs vārds
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra
stīcka Ādiņa, plēvīte
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu)
aizalavīties Aizlavīties
palavīties Aizlavīties
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
aizčūskoties Aizvīties
aizstigt Aizvīties
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
ēnapakausis Āksts, švīts
ēnūklis Āksts, Švīts
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
usmaša Apsējs, prievīte
uzmaša Apsējs, prievīte
uzmašs Apsējs, prievīte
uzmata Apsējs, prievīte
uzmats Apsējs, prievīte
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
apsukt Apvīt
apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem
appīnēt Apvīt, greznot ar vītnēm
apķibināties Apvīties
apsatīties Apvīties
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt)
apveitēt Apvītināt, apžāvēt
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
streme ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope
apcirklāt ar galdnieka cirkuli novilkt svītru
cirklāt ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā
graidāts ar krāsainām svītrām rotāts (audums)
izšvīkāt ar lentu, svītru papildināt
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
nokaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
nokaķot ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
kaķēt ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
nošņorēt ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā)
kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
raģēt ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
čukslis ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs
krancains ar svītru ap kaklu
strīpe ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā
stāvstrīpām ar vertikālām svītrām, joslām
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
vītolains ar vītoliem apaudzis
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
atčalīties Atčalavīties
atčaloties Atčalavīties
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu)
glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm
rante audeklā ieausta svītra
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot
šļaga Auduma, parasti segas, svītra
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku)
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
Clematis orientalis austrumu mežvītenis
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
džaikstīties Āvīties vaibstoties
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
Marasmius saccarinus baltā vītene
Clematis vitalba baltais mežvītenis
Salix alba baltais vītols
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks)
blīvite Blīvīts - svina baltums
paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos
sasnāt brīvi savīt (vērpjot)
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup
bantaiņi Brunči ar platām svītrām
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs
bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums
miringīts Bungplēvītes iekaisums
timpanektomija Bungplēvītes izgriešana
miringomikoze Bungplēvītes mikoze
miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
švītēties būt švītīgam
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā
pārvīt caurvīt
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
rolbiskvīts cepts kulinārijas izstrādājums - [biskvīta]{s:2271} plāksne, ko noziež ar ievārījumu vai citu pildījumu un sarullē
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
aptvert cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām)
saķerties cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
uzbante Daiļa prievīte
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
pusnovītis daļēji novītis
pussavītis daļēji savītis
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā)
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
ķīvestīte dem. --> ķīvīte
ķīvitiņa dem. --> ķīvīte
ķīvitiņš dem. --> ķīvīte
vītnīte dem. --> vītne
vītoliņš dem. --> vītols
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes
devītdaļa Devītā daļa
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
devele Devītā sējas nedēļa
nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām
devants Devītais
devīts Devītais
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
devītklasnieks Devītās klases skolēns
devītiņš devītinis
deviņacis Devītnieks (spēļu kārts)
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai
verpele Diegspolīte, saivīte
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
svītrots divd. --> svītrot
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
QR kods divdimensiju svītrkods, balts kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā aizpildīts ar mazākiem melniem kvadrātiem
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
dubultspirāle Divu savītu spirāļu apvienojums
Clematis x durandii Djuranda mežvītenis
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes
Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte
rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte
Regulus satrapa dzeltengalvītis
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā
šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
Japas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums — 8527 m zjl., devītā dziļākā dziļvaga pasaulē
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
ežgalvainis Ežgalvīte
ežvārpainis Ežgalvīte
sparganium Ežgalvītes
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
kukāns Formā cepts biskvīts, torte; kūka
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
septembris Gada devītais mēnesis
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
cīparains Gareniski svītrains
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām)
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι)
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
vītnes grieznis grieznis vītnes ievirpošanai
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm)
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni)
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes)
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu)
ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu)
greizgalvis Grozgalvītis
grieza Grozgalvītis
griezgalvis Grozgalvītis
grozgalvis Grozgalvītis
griezgalva Grozgalvītis; grieza 3
kociņš Groziņš, kurvītis
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas)
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras
štranka Iedoba svītra, rēta
rise Iegriezta svītra (priekšmetā)
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
ieblodīties Ielavīties
iesaberīties Ielavīties
iesalavīties Ielavīties
ievilstīties Ielavīties
iesprukt Ielavīties (kur iekšā)
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
aizvīt iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai)
ievīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust
aizvīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
ieskrīpstot Iesvītrot
iesvītrāt Iesvītrot
iešvītrot Iesvītrot
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
ievērsties Ieviesties, ielavīties
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru)
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras
iesnāt Ievīt
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus
brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
miringoskops instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis
miringotoms instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai
svītrvilcis instruments svītru veidošanai
šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai)
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā)
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai)
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.)
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā)
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm
izaberīties Izlavīties
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
recepisse Izpildījuma saņemšanas rakstisks apliecinājums; kvīts
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
izsvēdrot izrotāt ar svītrām
izsvītrāt Izrotāt ar svītrām
izsvītrot Izrotāt ar svītrām
dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
griezinis Izsukātu un savītu linu sauja
gurste Izsukātu un savītu linu sauja
izskrīpāt Izsvītrot
izstriept Izsvītrot
izstrīpāt Izsvītrot
izstrīpot Izsvītrot
izšvīkāt Izsvītrot
izšvīkot Izsvītrot
izsvītrāt Izsvītrot
iztriept Izsvītrot
nosvītrāt Izsvītrot
pārdzēst Izsvītrot
izslēgt Izsvītrot (no saraksta)
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu)
izšņāpāt Izsvītrot, nosvītrot
izšņāpt Izsvītrot, nosvītrot
izšņēpt Izsvītrot, nosvītrot
izšvītrāt Izsvītrot, pārsvītrot
izšvītrot Izsvītrot, pārsvītrot
izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu)
izvītņot izveidot (iekšēju vītni)
savītņot izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes
saskrullēt izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas)
pārrenēt izveidot gropi, svītru
apstrīpāt izveidot svītras kam apkārt, visās vai vairākās vietās
apstrīpāt izveidot visapkārt kādai vietai svītru
sagriezt Izveidot, savīt lokā, aplī, spirālē
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju)
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs
kosa Jauna apiņu vītne
ķīvens Jauna ķīvīte
jaunieva Jaunuvīte
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
banga Josla, svītra
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes
stungurzis kāds augs (~1,5 m augsts, ar dobu kātu, aug mitrās pļavās, blakus vītoliem)
pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
jūts kāds zināms cimdu raksts ar svītrām
patrikot kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu)
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
Clematis montana kalnu mežvītenis
Jasione montana kalnu norgalvīte
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana")
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
svītrenis Kalts svītru veidošanai
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
gurkste Kas sagriezts, savīts
gurksts Kas sagriezts, savīts
gurste Kas sagriezts, savīts
gursts Kas sagriezts, savīts
Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija
blenoftalmija Katarāls konjuktivīts
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
vītene kaut kas savītis
vārpačot kaut ko neglīti savīt, sašūt
risa kaut kur novilkta apaļa svītra
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte)
uzvīst kļūt nedaudz savītušam
izvīst kļūt savītušam, izkaltušam
rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda
gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains)
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko
konjunctivitis Konjunktivīts
sindesmīts Konjunktivīts
folikulārs konjunktivīts konjunktivīts ar adenoīdu audu mezgliņiem, kas atšķirībā no trahomas izzūd, neatstājot rētas
aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
conocephalum Konusgalvītes
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam)
receklis korķviļķa vītne
krecila Korķviļķa vītne
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-
ātri žūstošā iespiedkrāsa krāsa, kas uz novilkuma ļoti īsā laikā veido sausu, izturīgu plēvīti
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā)
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu)
ranklains krāsaini svītrains
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā)
pleisēt Krāsot svītras
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā)
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms
nokristīt Krusteniski pārsvītrot
mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties
kvita Kvīts
kvīte Kvīts
kvitoks Kvīts
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā
Marasmius scorodonius ķiploku vītene
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
Vanellus vanellus ķīvīte
čīviste Ķīvīte
ķēvala Ķīvīte
ķieviete Ķīvīte
ķieviste Ķīvīte
ķīkuts Ķīvīte
ķīve Ķīvīte
ķīvita Ķīvīte
ķīvite Ķīvīte
ķīvītis Ķīvīte
līviņa Ķīvīte
pīguta Ķīvīte
sēmala Ķīvīte
somalis Ķīvīte
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus")
sāmala Ķīvīte ("Vanellus")
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis
sēnala Ķīvīte, sēmala
sēmaliņš Ķīvīte; sēmala
sēmalis Ķīvīte; sēmala
ķīvitēns Ķīvītes mazulis
ķīvitīte Ķīvītes mazulis
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
f latviešu alfabēta devītais burts
u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti)
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
berīties Lavīties
lumstīties Lavīties
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atlavīties Lavīties šurp
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants
sliept Lēnītēm, paslepus iet, lavīties
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti)
Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte
Sparganium erectum lielā ežgalvīte
zarainā ežgalvīte lielā ežgalvīte
F lielais latviešu alfabēta devītais burts
U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt
Salix acutifolia x Salix daphnoides lieldienu vītols
Salix magnifica lieliskais vītols
slāņkopa liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta
Clematis macropetala lielziedu mežvītenis
Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte
izvietēt likt izvītināt
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū
līniņš Līnija, šaura svītra
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda
viņģot Locīties, grozīties, vīties
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā)
aplocīties Lokoties apņemt; apvīties
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam)
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte
Salix matsudamna Matsudamnas vītols
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Sparganium minimum mazā ežgalvīte
švīkata Maza sīka svītra
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra
iestrīpains mazliet svītrains
ambīlītis mazs rokas cirvītis, ķirvelis
stria Medicīnā, svītra
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem
rūkains Melns ar dzeltenām svītrām (par krāsu)
rūkans Melns ar dzeltenu svītrots
ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru
Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi
bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
klematis Mežvītenis
clematis Mežvīteņi
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte
Aristolochia clematitis mežvīteņu aristolohija
Codonopsis clematidea mežvīteņu kodonopsis
Clematis jouiana mežvīteņu suga
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia")
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala")
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana")
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis")
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica")
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella")
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii")
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii")
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
Solidago gigantea milzu zeltgalvīte
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem
pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
tērpons Modes āksts, švīts
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
amplīgs muļķīgs, aušīgs, ākstīgs, švītīgs
moskovīts Muskovīts
miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti
Adoxa moschatellina muskusa bezslavīte
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
uzvīterot neilgu laiku, arī reizēm vīterot
pavīt neilgu laiku, mazliet vīt
pavīterot neilgu laiku, mazliet vīterot
pavītināt neilgu laiku, mazliet vītināt
sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt
sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties
luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta
poņķināt nekvalītatīvi pīt, vīt
pempiņš neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
piestrīpa neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai
ķirvelis neliels cirvītis
ķirelis neliels cirvītis, ķirvelis
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam
ķieriņš Nevīžīgs švīts
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji
duklas no ašķiem vītas cilpas putnu ķeršanai ziemas laikā
grīzte no koku zariem savīta saite
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
ievedes no krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem
virģele no salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas
trīsgrīstu līne no trim grīstēm savīta līne
vītine no trim kārtām savīta pātaga
vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
koris no vītolu zariem izgatavots grozs
vijainis no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
vijains no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
miring- norāda uz bungplēvīti
miringo- norāda uz bungplēvīti
rabdo- norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu
skolio- norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme
jasione Norgalvītes
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras)
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu)
noskrīpāt Nosvītrot
nošnāpt Nosvītrot
nošņāpt Nosvītrot
nošņīpēt Nosvītrot
nošvītrot Nosvītrot
nostrīpot Nosvītrot (1)
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas
šautināt Nosvītrot, dzēst
nostrīpāt Nosvītrot, pārsvītrot
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru
nošvītrot Novilkt svītru
novīties Novīt
davīt Novīt (ko) papildus
nomežģīt Novīt, nopīt
vītuksnis Novītis koks
pupalājs novītis pupiņu kāts, kura pupiņas jau ir izaugušas
bālotne Novītusi, bāla auga lapa
balotnīte Novītusi, bāla auga lapa
bālotnīte Novītusi, bāla auga lapa
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas
knitas Novītuši kaņepāji
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
oksidēšana Oksīda plēvītes veidošana uz metāla izstrādājuma virskārtas
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas
saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām)
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
trēzele pakulas vai lupatas, kas savītas kopā virves formā
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
papuviete Papuve, papuvīte
aizvīterot par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām
pārgrodot pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.)
mazā brūngalvīte parastā brūngalvīte
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Conocephalum conicum parastā konusgalvīte
Rhodobryum roseum parastā rožgalvīte
Prunella vulgaris parastā zilgalvīte
pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium")
šķīvītis parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
čeks pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos
aizvirzties pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni)
pārsalavīties Pārlavīties
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
retvītot Pārpublicēt tvītu; pārtvītot
pārtvītot Pārpublicēt tvītu; retvītot
retvīts Pārpublicēts tvīts; pārtvītojums
pārtvītojums Pārpublicēts tvīts; retvīts
vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā
pārskrīpāt Pārsvītrot
pāršņāpt Pārsvītrot
pārstrīpāt Pārsvītrot
pārstrīpot Pārsvītrot
pārsvītrāt Pārsvītrot
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko)
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko)
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko)
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem)
bagāžas saņēmējs pasažieris, kas nodevis bagāžu pārvadāšanai, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu
Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
uzmanīties paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties
manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra
aizdriksnāt Pasvītrot
padrīksnāt Pasvītrot
pašņāpt Pasvītrot
pastrīpāt Pasvītrot
pašvīkāt Pasvītrot
pasvītrāt Pasvītrot
pastrīpot Pasvītrot (1)
pastrīpot Pasvītrot (2)
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi
apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt
marcato Pasvītroti, uzsvērti
piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām
Inocybe patouillardii Patujāra šķiedrgalvīte
vienteka dzija pavediens, kas nav savīts kopā ar citu
iespiedums paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot
iesvītrojums paveikta darbība --> iesvītrot
iešņāpums paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls
ievijums paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1)
izsvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1)
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2)
izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3)
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2)
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1)
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2)
savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3)
svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1)
svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2)
vijums paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1)
pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
pavītarot Pavīterot
pavīterēt Pavīterot
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā
pavietēt Pavītināt
pelēksvītrots Pelēksvītrains
skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
dasaberīties Pielavīties
dasalavīties Pielavīties
dazagties Pielavīties
pielāvīties Pielavīties
piesalavīties Pielavīties
pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
piestrīpot Piesvītrot
piesvītrāt Piesvītrot
nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1)
mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem
penterāt pīt, vīt
šķedera plais vai svītra
iezis Plaisa, svītra
plānādiņa Plāna ādiņa, plāna plēvīte
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa
sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras
enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
bante Plata svītra audumā
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
kuza Plēvīte virs piena
kuzla Plēvīte virs piena
kuzma Plēvīte virs piena
kuzna Plēvīte virs piena
ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
drīksne Plīsums, atplīsums, skramba, svītra
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai
Marasmius oreades pļavas vītene
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Salix daphnoides ssp. pomerancia Pomerānijas vītols
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
prievīta prievīte
pārsaišķis Prievīte
prievats Prievīte
prieve Prievīte
prievenis Prievīte
prievete Prievīte
prieviete Prievīte
prieviēte Prievīte
prievietis Prievīte
prieviets Prievīte
prievite Prievīte
prievitiņa Prievīte
prievits Prievīte
prievīts Prievīte
ūzants Prievīte
ūzbante Prievīte
ūzbants Prievīte
uzmauts Prievīte
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai)
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai
uzsainis Prievīte, apsējs
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa
prievots Prievīte, zeķu saite
vārnacītis Prievītes raksts
īpiņi Prievītes, matu lentas
īpini Prievītes; matu lentas
kadra nobīde projektora kadrētāja nenoregulētības izraisīta starpkadru dalījumsvītras parādīšanās ekrānā
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu
apvija Puķu vītne, vija, vītne
blizma Pūpolvītols
pūpola Pūpolvītols
pūpuļvītols Pūpolvītols
kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea")
blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām
kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
pūpolu vītols pūpolvītols; blīgzna
kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas
sarkanrīkstes purpura vītola zari
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
rankains raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots
rains Raibs, ar svītrām
rainis Raibs, raibi svītrots
mārkains Raibs, svītrains
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris)
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu)
tvītot Rakstīt tvītus
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
appīties refl. --> appīt; apvīties
atvīties refl. --> atvīt
pievīties refl. --> pievīt (1); tikt pievītam
savīties refl. --> savīt (1); tikt savītam
savīties refl. --> savīt(2); tikt savītam
uzvērpties refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1)
uzvīties refl. --> uzvīt; tikt uzvīlām
vīties refl. --> vīt; tikt vītam
rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa
slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi
tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
ģeņģīzeris Rīks (dzelzs), ar ko griež skrūvju vītes
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
šnidress Rīks vītņu griešanai
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē)
rice Rise (2), iegriezta svītra
Marasmius rotula riteņu vītene
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
rhodobryum Rožgalvītes
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu
izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
gurste Saite no savīta siena
sēve saivīte
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
pašvītīgi samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti
pašvītīgs samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts
vīle samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē
sačuņčurēt Samudžināt, savīt, samezglot
sapiņķerēties Samudžināties, samezgloties, savīties
sačuņčurēties Samudžināties, savīties, samezgloties
satīties Sapīties, arī savīties
sarkanrīkstes sarkana svītra, kas redzama, kad kvēlojoša ogle tiek ātri rotēta
Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis
rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras
sarkansvītrots Sarkonsvītrains
Regulus ignicapillus sārtgalvītis
sārtšvītrains Sārtsvītrains
sārtsvītrots Sārtsvītrains
sažīkāt sastrīpāt, sasvītrot
sačirkāt sasvītrāt
sažiekāt sasvītrot
apšvīkāt Sasvītrot
nošņīpāt Sasvītrot
nošņīpēt Sasvītrot
nostrīpāt Sasvītrot
nosvītrāt Sasvītrot
piedrīksnāt Sasvītrot
piestrīpāt Sasvītrot
sašņāpāt Sasvītrot
sašņāpt Sasvītrot
sašņēpāt Sasvītrot
sašņīpāt Sasvītrot
sašņīpot Sasvītrot
sašņīpt Sasvītrot
sastrīķēt Sasvītrot
sastrīpāt Sasvītrot
sastrīpot Sasvītrot
sasvītrāt Sasvītrot
sabriežāt sasvītrot, izsvītrot
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt
piešņīpāt Sasvītrot, piesvītrot
apsvītrāt Sasvītrot; iezīmēt ar svītrām
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.)
kolorado savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem
vīšus savienojumā ar "vīt" izsaka šis darbības pastiprinājumu
vītin savienojumā ar "vīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā
skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu
saskvirbināt Savīt, savērpt (ar diviem pirkstiem)
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt
grīztaiņa josta savīta josta jeb celu^1^ josta
atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka
Savide Savīte, Vesetas pieteka
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
sasavīties Savīties
vīties Savīties
sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem
sagriezties Savīties kopā; arī samudžināties
samesties (arī saiet) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
saiet (arī samesties) grīstē savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu)
nopembelēties Savīties, sagriezties pikā
sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
savērpties Savīties; arī samudžināties
savīdināt Savītināt
savītēt Savītināt
vītens Savītis
bālotne Savītis bāls augs
lecēns savītis vai sala bojāts augs
guska Savīts dvielis
guziks Savīts dvielis (sišanai)
griezte Savīts kūlis, gurste
bākšķis Savīts salmu kušķis
barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus
vīkne Savītusi zāle
bālēne Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
bālēns Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
vītekļi Savītuši dārzeņi
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes
deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks
passamezzo sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem"
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām)
Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte
galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga")
galinsoga Sīkgalvītes
Aloe striatula sīksvītrainā aloje
Galinsoga parviflora sīkziedu sīkgalvīte
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru
vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis
skrīpsta skramba, svītra
driksnains Skrandains, svītrains
drīksnains Skrandains, svītrains
drīksnots Skrandains, svītrains
drīznains Skrandains, svītrains
izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras)
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu)
ģeņģes Skrūves vītes
drikte Skrūves vītne
drikts Skrūves vītne
ģennes Skrūves vītnes
Inocybe lacera sķeltā šķiedrgalvīte
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
strūglains Slāņains, svītrains
nokrīčolēt Slidojot sasvītrot ledu
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu
šļuncka Slikti novīta virve
fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas
slokains Sloksnains, svītrots
šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs
Inocybe fastigiata smailā šķiedrgalvīte
pūpolīca smaillapu kārkls (vītols) (_salix acutifolia_)
Salix acutifolia smaillapu vītols
gijoša smalki, sarežģīti attēli, ko veido ģeometriskos rakstos savītas, nepārtrauktas, dažādas konfigurācijas līnijas, kas apgrūtina vērtspapīru viltošanu; bieži vien tās lieto apvienojumā ar īrisspiedi (varavīksnes iespiedumu)
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
Salix daphnoides smiltāja vītols
dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols
enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju
sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa
dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam
frisbijs sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti
drīzena Stars, svītra
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
madara Stīga (auga), vīte
vīksne Stīga (auga), vīte
tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu)
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
grožs Stingri savīts
grods Stingri savīts, savērpts
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni
savečot stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras)
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
iebrāzt strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu)
strāva Strīpa, svītra
lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
sidrabvītols Sudrabvītols
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
devītinis svētki devītajā nedēļā pēc Lieldienām
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras
ordre Svīta
suite Svīta
svīte Svīta 1
švite Svīta 2
švīte Svīta 2
svīte Svīta 2
svīts Svīta 2
svīts Svīta 3
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
sarabanda svītas lēnā daļa
kurante Svītas otrā daļa (gk. 18. gs.)
sveaters Svīteris
sveters Svīteris
svīters Svīteris
sweater Svīteris
hūdijs Svīteris ar kapuci
brieža Svītra
drīgzna Svītra
dūzna Svītra
ricīte Svītra
riksna Svītra
šilka Svītra
šņēpa Svītra
šnīpa Svītra
šūta Svītra
šūtra Svītra
svīka Svītra
švīksna Svītra
švīta Svītra
žvīka Svītra
grīzte Svītra audumā
šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena
apvade Svītra viscauri apkārt adījumam
vārsms Svītra, gabals
borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas)
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē)
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam)
komandu atdalītājs svītra, kas nodala saistītās komandas izvēlnes logā
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija
rīksna Svītra, līnija
štautra Svītra, līnija
strīpe Svītra, līnija
štara Svītra, līnija, stiga
šņīpe Svītra, līnija; arī rieva
švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta
ranka Svītra, piegriezums, robs
ranta Svītra, piegriezums, robs
šņīka Svītra, plaisa
švicka Svītra, skramba, brūce
šnīpste Svītra, sleja, plaisa
zvīgzna Svītra, svēdra
švīcka Svītra, švīka
zeibele Svītra, švīka; zibsnis
zeibelis Svītra, švīka; zibsnis
atdalītājs svītra, vai cita zīme, kas atdala atšķirīgas teksta daļas
šņīpa Svītra; arī rieva
rīdze Svītra; arī rinda
skrīpa Svītra; skramba
abutilon striatum svītrainā abutilone
strīpaiņi Svītraina auduma brunči
Bletilla striata svītrainā bletila
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša
Lanius tigrinus svītrainā čakste
Aechmea fasciata svītrainā ehmeja
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm)
Calathea zebrina svītrainā kalateja
Cyathus striatus svītrainā kausenīte
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius")
Dendrocolaptes certhia svītrainā kokložņa
Surnia ulula svītrainā pūce
Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste
Thamnophilus doliatus svītrainā skudrčakste
Glyceria striata svītrainā ūdenszāle
Geastrum striatum svītrainā zemeszvaigzne
striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis
Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis
Cissus striata svītrainais efejvīns
Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis
Grannulax lineatus svītrainais krūmājsīlis
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja
sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis
Sylvia nisoria svītrainais ķauķis
Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis
Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis
Mephitis mephitis svītrainais skunkss
svītrēties svītrainam kļūt
Geastrum briantii svītrainās zemeszvaigznes "Geastrum striatum" nosaukuma sinonīms
rhabdoweisia Svītraines
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot
šūtanraibs Svītraini raibs
šūtranraibs Svītraini raibs
raibe Svītraini svārki
raibene Svītraini svārki
strīpainieks Svītraini svārki
jostains Svītrains
kosēts Svītrains
ķūtains Svītrains
riksnains Svītrains
šilkains Svītrains
skrīpstains Svītrains
strāvains Svītrains
strēlains Svītrains
strīpains Svītrains
strīpaiņš Svītrains
strīpots Svītrains
strūgains Svītrains
šūtains Svītrains
šūtojs Svītrains
šūtrains Svītrains
švēdrains Svītrains
švīdrains Svītrains
švīksnains Svītrains
švīkumains Svītrains
svītains Svītrains
švītains Svītrains
švītans Svītrains
svītrots Svītrains
švītrots Svītrains
truntulains Svītrains
truntulots Svītrains
ūslains Svītrains
vērsmains Svītrains
zebrains Svītrains
mislains svītrains (audums)
strīpainis Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
strīpāts Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu)
svīpuris Svītrains kaķis
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam
svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
drebelains Svītrains, dzīslains
vīļains Svītrains, rētains, tulznains
sloksnains svītrains, ricains
joslēts Svītrains, ricains
lankains Svītrains, ricains
prievains Svītrains, ricains
zvīgznains Svītrains, ricains
svīksnains svītrains, šķiedrains
josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra
šņīpains Svītrains; arī rievains
ailēm Svītrām
iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā)
jūklēm Svītrās, slāņos, rindās
šņore Svītraukla
svītru kods svītrkods
strīpojums Svītrojums
svēdrot svītrot
brūksnēt Svītrot
šnāpāt Svītrot
šnāpt Svītrot
šņēpt Svītrot
šnīpstēt Svītrot
strīpot Svītrot
svītrāt Svītrot
švītrāt Svītrot
žvīkāt Svītrot
šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu)
šnīpāt Svītrot, izsvītrot
skrīpsnāt Svītrot, skrambāt
skrīpstināt Svītrot, skrambāt
skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt
skrīpāt Svītrot; skrambāt
joslis Svītrota cūka
greids Svītrots
ricains Svītrots
ricakains Svītrots
strīpēts Svītrots
zvēdrains Svītrots
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem
rāmītis svītru attēls, kas sastāv no līnijām vai ornamentiem un aptver tekstu vai ilustrācijas, izceļot tās lappuses salikumā
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
svītrveidīgs Svītrveida
strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā
vīle Svītrveida audu bojājums (augiem)
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā)
reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai
vainags šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skūtu vītne
drīksne Šaura svītra
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.)
drīksna Šaura svītra, strēmele
driksne Šaura svītra, strēmele
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā
Sparganium angustifolium šaurlapu ežgalvīte
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu
kokžņaudzējs šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas
glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
logspārnis šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem
odze šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
rantaiņi šķērsām svītroti brunči
šķērsstrīpains šķērsām svītrots
šķērsstrīpa Šķērssvītra
baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas
acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai
anizotropiskie diski šķērssvītroto muskuļaudu mibrofillu tumšie diski
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā
šķērsstrīpots Šķērssvītrots
šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība
šķērssvītrotie muskuļaudi šķērssvītru muskuļaudi
šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
inocybe Šķiedrgalvītes
šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis
glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam)
švītīgums Švītība
švīts Švītīgs
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks
ēnīgs Švītīgs, ākstīgs
brakmanis Švīts
brākmanis Švīts
bracmanis Švīts, modes āksts
bracminis Švīts, modes āksts
gent Švīts, modes āksts
šķagalis švīts, modes āksts, augstprātis
lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks
uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras
tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas
rāmains tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas
bantains tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains
jostains tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
jostaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
ķutains tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķutaiņš tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķūtis tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
pieļipains tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums
zemsvītras tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde
gludstobra tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu
diagonālsaīsinājums tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu
labisks tāds vītnes virziens skrūvei vai uzgrieznim, kad skrūvējot ciet jāgriež uz labo pusi
caurvīts tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri
raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras
mārkains tāds, kam ir balta svītra
baltsvītrains tāds, kam ir baltas svītras
baltsvītru tāds, kam ir baltas svītras
raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras
raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā
greidainis tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
greidāts tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
mazsvītrains tāds, kam ir maz svītru
pelēksvītrains tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām
platsvītrains tāds, kam ir platas svītras
svītrains tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem)
zebrveida tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi
sarkansvītrains tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām
sārtsvītrains tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām
sīksvītrains tāds, kam ir sīkas svītras
strīpaiņš tāds, kam ir svītraini augļi
svītrveida tāds, kam ir svītras forma, veids
skrīpains tāds, kam ir svītras, skrambas
šķērssvītru tāds, kam ir šķērssvītras
šķērssvītrots tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains
šķērssvītrains tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots
oslains tāds, kam ir tumšas svītras
tumšsvītrains tāds, kam ir tumšas svītras
cīberains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
cīperains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
melnsvītrots tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras
svītrains tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras
vītņots tāds, kam ir vītnes
vītņveida tāds, kam ir vītnes forma, veids
vītollapu tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem)
vītņragu tāds, kam ragi izskatās savīti
strūklains tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains
infratimpānisks tāds, kas atrodas zem bungplēvītes
timpānisks tāds, kas attiecas uz bungdobumu vai bungplēvīti
stihohromisks tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura hromofilā substance redzama svītru veidā
intrafuzāls tāds, kas attiecas uz šķērssvītrotām šķiedrām muskuļa vārpstā
sudrabvīts tāds, kas ir apvīts ar sudrabu
vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
villains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains
dratalainis tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu)
svaigs tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem)
trekns tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.)
staraiņš tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs
mežģains tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu)
Clematis recta taisnais mežvītenis
taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne
rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
apsējs tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte
vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas
opostegīdi tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
trose tauva, kas savīta no stieplēm vai izturīgām šķiedrām
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde
iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis
līdakaste telpaugs ar šaurām, garām lapām; svītrainā sansevjēra
kompaundtrose Tērauda trose, kas savīta no dažāda diametra stieplēm
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā ar iesvītrojumu vai iekrāsojumu attēlota kādas parādības intensitāte katrā teritorijas vienībā
iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā)
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
ievīties tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti
novīties tikt novītam
sašņīpāties tikt sasvītrotam
sašņīpoties tikt sasvītrotam
bifilārais tinums tinums ar diviem savā starpā savītiem vadiem
virkšķis Tīteņauga stublāja vītne
rankot tīties, vīties
žaugties Tīties, vīties
neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām
ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju
dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā
vezelis Trauks, kas izgatavots no smalkiem vītolu zariem un salmiem
Salix fragilis trauslai vītols
šķetrs Trauslais vītols ("Salix fragilis")
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
troses vijums troses izveidošanas paņēmiens, kas raksturo, kādā veidā savītas tās šķiedras
kardele Troses sastāvdaļa, kas savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem, bet trīs vai vairāk šādas sastāvdaļas savītas veido trosi; lieto buru pacelšanai
apakškodinājums Trūkums svītru kodinājumā, kad skābe metālu zem noseguma izēd un svītru izalo
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru
tumšstrīpains Tumšsvītrains
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus")
tviterošana Tvītošana
tvīterošana Tvītošana
tvīterot Tvītot
tvītošana Tvītu rakstīšana, sazināšanās ar tvitera palīdzību
tvītotājs Tvītu rakstītājs
anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms
spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums
saka uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija
graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā
uzprāvīt Uzpravīt
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.)
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam)
uzstrīķēt Uzvilkt svītras
uzstrīpot Uzvilkt svītras
uzsvītrāt Uzvilkt svītras
uzvīterēt Uzvīterot
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis
zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta
pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam
skrīpāties vairākkārt vilkt svītras
Marasmius androsaceus vairoga vītene
išogīrija Vāji attīstītas smadzeņu vītnes
apķibināt Vaļīgi aptīt, apsiet, apvīt
mīkšai Vaļīgi, tā, ka nav tik blīvi (tīt dziju, adīt, arī vīt)
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
Prunella x webbiana Veba zilgalvīte
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko)
svītrot veidot (kam) svītru vai svītras
švīkāt veidot (kam) švīku vai švīkas; svītrot (1)
strīpāt veidot (parasti audumā) svītras, joslas
šņīpāties veidot svītras (rievas)
šņīpāt veidot svītras, līnijas, arī rievas
vītņot veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi)
marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram
griezt Veidot, vīt lokā, aplī, spirālē
vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
uzvītēt Vēl, no jauna vītināt
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.)
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru)
izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.)
svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs
veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu
vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu
gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte
stāvstrīpa Vertikāla svītra
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas
taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts
Clematis integrifolia vesellapu mežvītenis
Hydrangea integrifolia vesellapu vīteņhortenzija
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts
Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide
apvicināt Vicinot apvīt
Salix triandra vicu vītols
vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra")
vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra")
Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta
Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
Sparganium emersum vienkāršā ežgalvīte
Sparganium simplex vienkāršās ežgalvītes "Sparganium emersum" nosaukuma sinonīms
katarāla oftalmija vienkāršs konjunktivīts; konjunktīvas hiperēmija ar gļotaini strutainiem izdalījumiem
vilciens vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements
amarone viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
sērija vietējā stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas aptver vairākas svītas
pasvīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienības - svītas - sīkāks iedalījums
vītinis Vija, vītene
atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu)
sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties
strīme Vīle 2, svītra
streipelēt Vilkt svītras, svītroties (ar zīmuli)
strīpāt Vilkt svītras; svītrot
strīpt Vilkt svītru
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
perikimas Viļņveida transversālas svītriņas uz zoba emaljas ārējās virsmas
gigerls Vīnes žargonā modes āksts, švīts
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
Clematis viticella violetais mežvītenis
ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm
universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni)
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums
koņs Virvīte mantu pārmešanai no kameras uz kameru pa logu
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
caurvīt Viscaur izvīt (ar ko)
raibums vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām
svītrainums vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība
svītrainība vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums
švītība vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
atkāņu striķi vīt vīt auklu no labās uz kreiso pusi
uzvīt vīt un pabeigt vīt
ekranēts vītais pāris vītais pāris ekranētā kabelī, ko parasti izmanto gredzentīklos ātrai datu pārraidei lielos attālumos
neekranēts vītais pāris vītais pāris neekranētā kabelī
zaru vītenīte vītenīšu suga ("Marasmiellus ramealis")
kāpelējošie krūmi vīteņaugi
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu
vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus")
lapu vītene vīteņu suga ("Marasmius epiphyllus")
pļavas vītene vīteņu suga ("Marasmius oreades")
riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula")
baltā vītene vīteņu suga ("Marasmius saccharinus")
ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne
vinneja vītene vīteņu suga ("Marasmius wynneae")
garkāta vītene vīteņu suga ("Mycetinis alliaceus")
Bujāra vītene vīteņu suga ("Mycetinis bulliardii")
smirdošā vītene vīteņu suga ("Mycetinis querceus")
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām)
pīties Vīties, augot apvīt (ko) - piemēram, par augiem, to daļām
pembelēties vīties, griezties pikā
Phylloscopus trochilus vītītis
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis
klubiks vītņgriezis, kalēja darbarīks
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
Capra falconeri vītņragu kaza
medību karabīne vītņstobra bise
skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu
skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu
Lathyrus aphaca vītņu dedestiņa
vītolājs Vītoliem apaugusi vieta; vītolu audze
Pyrus salicifolia vītollapainā bumbiere
Buphtalmum salicifolium vītollapu buftalma
Hebe salicifolia vītollapu hēbe
Helianthus salicifolius vītollapu saulgrieze
Rumex triangulivalvis vītollapu skābene
Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms
Spiraea salicifolia vītollapu spireja
kārklu bruņuts vītolu bruņuts
Chionaspis salicis vītolu bruņuts
čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga
Lamia textor vītolu koksngrauzis
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti
Leucoma salicis vītolu mūķene
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms
Achillea salicifolia vītolu pelašķis
Inula salicina vītolu staģe
Lieldienu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia x Salix daphnoides")
smaillapu kārkls vītolu suga ("Salix acutifolia")
smaillapu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia")
baltais vītols vītolu suga ("Salix alba")
ausainais kārkls vītolu suga ("Salix aurita")
Babilonas vītols vītolu suga ("Salix babylonica")
Boka kārkls vītolu suga ("Salix bockii")
pelēkais kārkls vītolu suga ("Salix cinerea")
Pomertānijas vītols vītolu suga ("Salix daphnoides subsp. pomerancia")
smiltāju kārkls vītolu suga ("Salix daphnoides")
smiltāja vītols vītolu suga ("Salix daphnoides")
villainzaru kārkls vītolu suga ("Salix dasyclados")
Eleganu kārkls vītolu suga ("Salix elaeagnos")
trauslais vītols vītolu suga ("Salix fragilis")
šķērslapu kārkls vītolu suga ("Salix hastata")
Helvēcijas kārkls vītolu suga ("Salix helvetica")
Lapzemes kārkls vītolu suga ("Salix lapponum")
lieliskais vītols vītolu suga ("Salix magnifica")
Matsudamnas vītols vītolu suga ("Salix matsudamna")
mellenāju kārkls vītolu suga ("Salix myrilloides"), Latvijā aizsargājama
mirsīnlapu kārkls vītolu suga ("Salix myrsinifolia")
divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama
polārais kārkls vītolu suga ("Salix polaris"), kas Latvijas teritorijā auga pirms \~10000 g.
purpura kārkls vītolu suga ("Salix purpurea")
ložņīgais kārkls vītolu suga ("Salix repens")
vilku kārkls vītolu suga ("Salix rosmarinifolia")
Štarkes kārkls vītolu suga ("Salix starkeana syn. Salix livida")
vicu kārkls vītolu suga ("Salix triandra", arī "Salix amygdalina")
vicu vītols vītolu suga ("Salix triandra")
klūdziņu kārkls vītolu suga ("Salix viminalis")
zeltzaru vītols vītolu suga ("Salix x sepulcaris")
Cossus cossus vītolu urbējs
Lythrum salicaria vītolu vējmietiņš
Aromia moschata vītolu zaļais koksngrauzis
Sparganium gramineum zālainā ežgalvīte
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms
Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka
Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km
Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve
Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km
Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe
klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints
zeltgalvis Zaļgandzeltens putns, uz spārniem tumšākas un gaišākas svītras, dzīvo skujkoku mežos, iznīcina kukaiņus, to oliņas un kāpurus
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
pacelne Zeķes apsējs ap ceļgalu; prievīte
galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves
galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi
zeltgalvis Zeltgalvīte ("Solidago")
zeltmeija Zeltgalvīte ("Solidago")
zeltrasa Zeltgalvīte ("Solidago")
zeltslotiņa Zeltgalvīte ("Solidago")
solidago Zeltgalvītes
svilgalviņa Zeltgalvītis
svilgalvītis Zeltgalvītis
zeltgalvīši Zeltgalvītis
zeltgalvīte Zeltgalvītis
Regulus regulus zeltgalvītis jeb Eirāzijas zeltgalvītis
Salix x sepulcaris zeltzaru vītols
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Inocybe geophylla zemes šķiedrgalvīte
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu
grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals; ziedu kurvītis
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
zilgalviņš Zilgalvīte
zilgalvis Zilgalvīte
prunella Zilgalvītes
bužaruncis Zils, svītrains darba krekls
bužuruncis Zils, svītrains darba krekls
Nectarinia chalybea zilsvītrainais nektārputns
zilstrīpains Zilsvītrains
rante Zīme, iegriezums, robs, svītra
frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis
plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai
šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma
loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti, tumšu svītru pār muguru
ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem)
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs
riedēt Žūt, kalst, vītēt, nīkt

vīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV