vīts
vīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīts | vīti |
| Ģen. | vīta | vītu |
| Dat. | vītam | vītiem |
| Akuz. | vītu | vītus |
| Lok. | vītā | vītos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš gāja kaut kur, tepat, gāja ik rītu cerībām vītu
- Pēdējā minūtē brīdinājumu par rupju spēli saņēma vēl arī Vīts Rimkus.
- Vīta no zāles, sūnām, lapām un citām augu daļām.
- Vīta no koka mizu stērbelītēm un no ārpuses nosegta ar ķērpjiem.
- — Kā tu domā, vai manas liecības varētu palīdzēt Vītam?