Paplašinātā meklēšana
Meklējam pos.
Atrasts vārdos (476):
- pos:1
- posa:2
- posa:1
- pose:1
- pose:2
- poso:1
- poss:1
- post:2
- post:1
- posāt:1
- posāt:2
- posis:1
- posīt:1
- posma:1
- posma:2
- posme:1
- posms:1
- posns:1
- posot:1
- posse:1
- post-:1
- poste:1
- posti:1
- posts:2
- posts:1
- repos:1
- apost:1
- eposs:1
- posāda:1
- posaka:1
- posiņa:1
- posnys:1
- postēt:1
- postīt:1
- postot:1
- posums:1
- posums:2
- akposi:1
- aposļa:1
- appost:1
- atpost:1
- exposē:1
- iepost:1
- izpost:1
- nopost:1
- papost:1
- sapost:1
- sposme:1
- sposta:1
- sposts:1
- šposts:1
- uzpost:1
- posaune:1
- posedeķ:1
- posiens:1
- posmots:1
- posoļiķ:1
- postala:1
- postaša:1
- postava:1
- postaža:1
- posters:1
- posteža:1
- posties:1
- postīgs:1
- postiņi:1
- postīts:1
- postoņa:1
- postošs:1
- postuks:1
- postumi:1
- postumi:2
- posuogs:1
- atropos:1
- Olympos:1
- aizpost:1
- Amposta:1
- aposēre:1
- aposoma:1
- apostīt:1
- apposāt:1
- imposts:1
- kamposi:1
- kamposs:1
- kāposti:1
- kāposts:1
- noposāt:1
- oposums:1
- piepost:1
- pomposo:1
- riposta:1
- Riposto:1
- riposts:1
- saposāt:1
- saposīt:1
- saposot:1
- spostas:1
- spostīt:1
- uzposīt:1
- posadero:1
- posejāds:1
- posesija:1
- posesīvs:1
- posesors:1
- posīties:1
- position:1
- poslovas:1
- posmains:1
- posmkāji:1
- postaris:1
- postenis:1
- posteris:1
- posthume:1
- postilla:1
- postrēms:1
- postulēt:1
- aizposāt:1
- aposeris:1
- apostats:1
- apostāze:1
- apostija:1
- apostols:1
- appostīt:1
- espostoa:1
- iepostīt:1
- izpostīt:1
- komposti:1
- komposts:1
- Kreposte:1
- lamposts:1
- liposoma:1
- malposts:1
- nopostīt:1
- opostega:1
- papostīt:1
- pieposāt:1
- proposta:1
- rasposka:1
- risposta:1
- saposmot:1
- sapostīt:1
- Šiaposta:1
- šķiposts:1
- posadņiks:1
- posinieši:1
- positrons:1
- posmtārpi:1
- posmvedis:1
- posmveida:1
- possessio:1
- possibile:1
- postdatēt:1
- posteklis:1
- postfikss:1
- postgalis:1
- postīgums:1
- postījums:1
- postimees:1
- postītājs:1
- postnesis:1
- postnieks:1
- postolīts:1
- postorāls:1
- postulāts:1
- anthropos:1
- aizpostīt:1
- apostakse:1
- apostilbs:1
- apostille:1
- apostrofa:1
- apostrofe:1
- apostrofs:1
- apostulis:1
- apposties:1
- atspostīt:1
- avanposts:1
- aviaposms:1
- Beiteposa:1
- divposmis:1
- espostoja:1
- hypositta:1
- hiposmija:1
- hiposmoze:1
- hypospila:1
- hipostāze:1
- hipostils:1
- hipostoze:1
- ieposties:1
- iespostīt:1
- izposties:1
- kāpostājs:1
- kāpostiņi:1
- kāpostīši:1
- kompostēt:1
- kompostrs:1
- laikposms:1
- Liposoļci:1
- noposties:1
- nospostīt:1
- nospostot:1
- saposties:1
- saspostīt:1
- saspostot:1
- symposion:1
- starposta:1
- Telposizs:1
- tiposkops:1
- toposkops:1
- uzposties:1
- posaspiepe:1
- posmainums:1
- posminieks:1
- posmsecīgs:1
- postalģija:1
- postamente:1
- postaments:1
- postiljons:1
- postlūdija:1
- postnatāls:1
- postpapīrs:1
- postrenāls:1
- postulants:1
- postuļjons:1
- aizposties:1
- aizspostīt:1
- aizspostot:1
- aposporija:1
- apostāzija:1
- apostīties:1
- apostolāts:1
- Apostolesa:1
- Apostolove:1
- apostrofēt:1
- astoņposmu:1
- ātrumposms:1
- Bangriposi:1
- beiguposms:1
- compositae:1
- compositio:1
- cūkkāposti:1
- garkāposti:1
- hiposomija:1
- hipostazēt:1
- kāpostaugs:1
- kāpostdobe:1
- kāpostmuca:1
- kāpostnīca:1
- kolposkops:1
- kompostrēt:1
- laikaposms:1
- Leposaviča:1
- liposcelis:1
- opostegīdi:1
- pamatposms:1
- piokolposs:1
- puķkāposts:1
- robežposms:1
- rožkāposti:1
- sākumposms:1
- senposmeņi:1
- sposalizio:1
- spostnieks:1
- spostnieks:2
- starpposms:1
- suppositio:1
- škīpostiņš:1
- šķipostiņš:1
- troposfēra:1
- ugunsposts:1
- varoņeposs:1
- vecumposms:1
- vidusposms:1
- zaķkāposti:1
- zaķkāposts:1
- posatamente:1
- posibilisms:1
- posibilisti:1
- posmvārpsta:1
- posmveidīgs:1
- postaunieks:1
- postavnieks:1
- postažnieks:1
- postelnieks:1
- posteņkuģis:1
- postfebrile:1
- postfebrils:1
- postgripozs:1
- postmoderns:1
- postpadomju:1
- postscēnijs:1
- postskripts:1
- postulācija:2
- postulācija:1
- dendrocopos:1
- Aftenposten:1
- aposelēnijs:1
- aposteriors:1
- apostolisks:1
- Beitenposta:1
- enhipostāze:1
- hiposkēnijs:1
- hiposomnija:1
- hipospādija:1
- hipostēnija:1
- hipostomija:1
- hiposulfīti:1
- izpostīties:1
- kāpostbaļļa:1
- kāpostbļoda:1
- kāpostdārzs:1
- kāpostgalva:1
- kāpostkūlis:1
- kāpostlauks:1
- kāpostnieks:1
- kāposttārps:1
- karposporas:1
- kontraposts:1
- kuiļkāposts:1
- Laposesjona:1
- liposarkoma:1
- neizpostāms:1
- nopostīties:1
- opostegidae:1
- puķukāposts:1
- saposmojums:1
- saposmotība:1
- sapostījums:1
- tiposignēts:1
- troposfaira:1
- vairākposmu:1
- zaķakāposti:1
- zaķukāposti:1
- zaķukāposts:1
- ziedkāposts:1
- posibilitāte:1
- posmsnuķaiņi:1
- postalbumīns:1
- postcentrāls:1
- postermināls:1
- postfiksoīds:1
- postfolklora:1
- postglaciāls:1
- postkardiāls:1
- postliminium:1
- postlingvāls:1
- postmeisters:1
- postorbitāls:1
- postpozīcija:1
- postpozitīvs:1
- postpuberāls:1
- postscriptum:1
- aposaturnijs:1
- apostemidium:1
- blokpostenis:1
- cukuroposums:1
- četrposmains:1
- čīkstkāposts:1
- hiposalēmija:1
- hiposandales:1
- hiposfiksija:1
- hipostatisks:1
- jūraskāposti:1
- kacenkāposti:1
- kolposkopija:1
- kolpostenoze:1
- kompostēties:1
- kompostieris:1
- krustkāposts:1
- lapiņkāposti:1
- lapiņkāposts:1
- leipostomija:1
- liposteatoze:1
- nokompostrēt:1
- oposumžurkas:1
- pomposamente:1
- purposīvisms:1
- sargpostenis:1
- suppositoria:1
- teterkāposti:1
- zaķkāpostiņi:1
- Žečpospolita:1
- posmsnuķainie:1
- posmšifrēšana:1
- postavangards:1
- postglosators:1
- postkantvaris:1
- postkomunisma:1
- postmenopauze:1
- postmitotisks:1
- postnumerando:1
- postoperatīvs:1
- postvakcināls:1
- antroposofija:1
- balanopostīts:1
- galviņkāposti:1
- hematapostēma:1
- hiposekrēcija:1
- hiposinerģija:1
- hiposistolija:1
- hipostazēšana:1
- hipostenūrija:1
- Kamposampjēro:1
- kāpostgalviņa:1
- kāposttauriņš:1
- kompostrētājs:1
- kompostrieris:1
- krepostnodaļa:1
- krepostnodeva:1
- kriepostnieki:1
- leiposfiksija:1
- liposkulptūra:1
- metoposkopija:1
- neizpostāmība:1
- palīgpostenis:1
- Petrokreposta:1
- prozopospazma:1
- Sjemposuelosa:1
- virziņkāposts:1
- postapokalipse:1
- postdifterisks:1
- postembrionāls:1
- posterioritāte:1
- postioplastika:1
- postmodernisms:1
- postmodernists:1
- postsociālisms:1
- postsovjetisks:1
- postvulkānisks:1
- postvulkānisms:1
- apsargpostenis:1
- baltaiskāposts:1
- Gavrilovposada:1
- hiposalivacija:1
- hiposiderēmija:1
- hiposkaņkārtas:1
- hiposteatolīze:1
- karposporofīts:1
- kodolpostījumi:1
- krepostgrāmata:1
- priekšpostenis:1
- protapostolārs:1
- prozoposkopija:1
- Rzeczpospolita:1
- Sergijevposada:1
- sparģeļkāposts:1
- tīrumkāpostiņš:1
- posmsavienojums:1
- postindustriāls:1
- postsinusoidāls:1
- posttraumatisks:1
- hiposialadenīts:1
- savienotājposms:1
- posteroanteriors:1
- posteroinferiors:1
- posterosuperiors:1
- postkomunistisks:1
- postpredikamenti:1
- anteroposteriors:1
- Mariinskijposada:1
- Pavlovskijposada:1
- postencefalītisks:1
- postimpresionisms:1
- postimpresionists:1
- postklimaktērisks:1
- postmilleniārisms:1
- postmodernistisks:1
- hiposensitivitāte:1
- histerokolposkops:1
- postsinhronizācija:1
- poststrukturālisms:1
- antroposocioloģija:1
- aviosignālpostenis:1
- antroposocioloģisks:1
- antroposomatoloģija:1
- hiposimpatikotonuss:1
- postimpresionistisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (4363):
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- ciesminieks 30 dziju posms.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā
- Delia brassicae agrā kāpostu muša
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu)
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu)
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā)
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
- cimtābols Anona koku auglis, tropos
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
- blokaparāts aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
- Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
- apgraut Apgāzt (sagraujot, izpostot)
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
- mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
- mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
- mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- noostīt Apostīt
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem)
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- sasukstīties Apostīties
- apostrofe Apostrofs
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī)
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- joms Apvidus, apgabals; posms
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
- Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
- četrpakāpju ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- divpakāpju ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- nomocīt ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu)
- patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
- vecums ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā
- aizputeņot ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem)
- retai ar samērā lieliem starpposmiem
- iezvanīt ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem)
- grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
- kabaleta ar stretas paņēmienu veidots ārijas vai dueta noslēguma posms 19. gs. itāļu operās vai oratorijās
- trīspakāpju ar trim pakāpēm, ar trim posmiem
- daudzpakāpju ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem
- vairākpakāpju ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem
- vairākposmu ar vairākiem posmiem
- vienpakāpes ar vienu pakāpi; ar vienu posmu
- cikstiens ar zariem klāts ceļa posms
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
- vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- cabaletta Ārijas un dueta noslēguma posms itāļu 19. gs. operās un oratorijās
- viesuļvētra ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
- Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- stropeņš Astes kaula posms
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms
- Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem)
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā)
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu)
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
- retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas
- lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu)
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā)
- lidot ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu)
- noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
- aizaulekšot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizsteigties ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
- aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
- paskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu)
- traukt ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- traukties ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- saskurināties ātri saposties
- notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
- Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums
- dops Ātrumposms (autorallijā)
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
- gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms
- piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība
- ķierms Atsevišķs virves posms
- ķierums Atsevišķs virves posms
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
- slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā)
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1)
- saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
- ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē
- ķierms Audekla metu posmiņš
- ķierums Audekla metu posmiņš
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
- skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
- Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums -- 1952 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
- Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
- Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- bums Augstas konjunktūras posms saimnieciskajā dzīvē
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- aspekts augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā)
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- trops augu stublāja posms
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- aviaposms Aviācijas posms
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
- protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2)
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām
- resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms
- nogale Beigu daļa (laikposmam)
- beiguposms Beigu posms
- vakara (arī rieta) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei)
- rieta (arī vakara) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei)
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā)
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- bērna dzimšanas atlikšana bērna dzimšanas pārcelšana (plānošana) uz vēlāku mūža posmu
- pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam
- repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu)
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos
- bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis
- aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- ķarzaklis Bojātājs, postītājs
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
- noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
- papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
- vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā)
- rožu kāposts Briseles kāposts
- Brassica oleracea var. gemmifera Briseles kāposts
- aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā
- medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi)
- brokeris pie telefona brokeris, kas ir vienojošais posms starp investoru un fondu biržu
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ
- bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms)
- šķirt būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu
- nogulēt būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā)
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos)
- padoties būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem)
- plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
- izvilkt būt darba kārtībā (kādu laika posmu) – par ierīcēm
- gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
- ieņemt vietu būt kādā amatā, postenī
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
- turēties būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu)
- ietilpt būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu
- paildzināt būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks
- satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
- nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
- iezīmēt būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam)
- ievadīt būt par sākumu (laika posmam, laikmetam)
- aizmaitāt būt posta, bojāejas sākumam
- liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
- nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- blāzmot būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu)
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- smaržot būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
- sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
- turpināt būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā
- turpināties būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
- sadalīties būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- nobeigties būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
- pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu)
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos)
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu)
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.)
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu)
- pusbūve Būvdarbu posms pēc pamatu pabeigšanas, kurā uzbūvē sienas un jumtu
- via caur, pār; _burtiski_ "ceļā" (_uz vēstulēm un citiem sūtījumiem, maršrutu apzīmējumos utt. norādot starpposmu_)
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
- hidrotropā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto hitrotropos sāļus
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- galenis Ceļa gabals, posms
- sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem
- ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem
- noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai)
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
- ekocīds cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana
- liktenis cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei
- pusaudzība cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- jaunība cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- vecumposms cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam
- pārejas vecums (arī laiks) cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu
- bērnība cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi
- dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība
- vecumdienas cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; [vecums]{s:1821}
- vecums cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā
- nepilngadība cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm
- pirmcilvēks cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- klātesošs cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā)
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
- cukurvāvere Cukuroposums
- cukurvāverīte Cukuroposums
- četrgade Četrus gadus ilgs laika posms
- nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- dabas nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums
- stihiska (arī dabas) nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
- starpoperācija darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā
- inženierija darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem
- starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis
- šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- sākšana darbošanās, rīkošanās (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
- kompostieris darītājs --> kompostrēt
- kompostrētājs darītājs --> kompostrēt
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
- kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- integrētā datu apstrāde datu apstrāde, kurā datu vākšanu un citi datu apstrādes posmi ir apvienoti saskaņotā sistēmā
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai
- ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija
- protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
- procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure")
- protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems")
- DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
- identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
- bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda
- datu posma sinhronā vadība datu posma vadības procedūru kopums, ko izmanto atbilstoši arhitektūrai _SNA_ izveidotajos datoru tīklos
- nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
- primārā stacija datu stacija, kas realizē datu posma vadību, formē pārraidāmās komandas un nodod tās sekundārai stacijai, kā arī interpretē saņemtās atbildes
- sekundārā stacija datu stacija, kura saskaņā ar primārās stacijas instrukcijām veic datu posma vadības funkcijas, interpretē un izpilda saņemtās komandas, kā arī formulē pārraidāmās atbildes
- posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
- ilgs Daudzi (par laika posmiem)
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- caurgājiens dažādu tehnoloģisku procesu izpildes posms konkrētā iekārtā
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus
- ootēka dažu posmkāju olu dējums kopējā apvalkā
- trohofora dažu posmtārpu un gliemju kāpurs
- ķemple Deglis, posa
- kārbeles deglis, posa^2^
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
- nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
- kāpostiņi dem. --> kāposti
- kāpostīši dem. --> kāposti
- posiņa dem. --> posa
- stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
- dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms
- dekāde desmit gadu ilgs laika posms
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms
- knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- novakare Dienas beigu posms ap saules rietu
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam
- lielausainais oposums dienvidu oposums
- Didelphis marsupialis dienvidu oposums
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
- dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā
- nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
- postošs divd. --> postīt
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
- sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos
- amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
- ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
- malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
- aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
- fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
- loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
- savietošana Divu filmas posmu sastiprināšana montāžas vietā
- divgade Divus gadus ilgs laika posms
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu)
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam)
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Lejasdonava Donavas posms no Dzelzs vārtiem līdz grīvai, garums - \~960 km
- Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- nīkoņas Drupas, postaža
- Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
- ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- blokiecirknis Dzelzceļa līnijas posma daļa starp diviem blakus esošiem garāmejas signāliem vai starp stacijas ieejas vai izejas un garāmejas signāliem
- garāmejas luksofors dzelzceļa līnijas sadales punkts ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā
- vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
- nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
- vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu)
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- celi Dziju posmi (šķeterē)
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu)
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu
- posesiju zemnieki dzimtļaudis, kas strādāja posesiju rūpnīcā
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā
- nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pabeigt dzīrot
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs
- iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha")
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā
- vadīt dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos)
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums
- vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
- cūkkāposti Ēdiens (kāposti ar cūkgaļu)
- kaņuppiens Ēdiens no kaņepēm, piena un kāpostiem
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām
- lapiņkāposti ēdiens, kas gatavots no svaigām kāpostu lapām
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
- abēds ēdiens, kas sastāv no tikko kautas cūkas gaļas un kāpostiem
- balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti")
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
- Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
- CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem)
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu
- elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā
- ierosmes pols elektromašīnas magnētvada posms, uz kura novietots ierosmes tinums magnētiskās plūsmas radīšanai
- kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā)
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes
- eps Eposs
- epopeja Eposs (antīkajā literatūrā)
- literārais (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
- mākslas (arī literatūras) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
- literārs (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
- tautas eposs eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas
- akarīdas Ērces, posmkāju grupa
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
- gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu
- espostoa Espostojas
- vilnainā espostoja espostoju suga ("Espostoa lanata")
- uzšķērēt Ēvelēt (kāpostus)
- Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
- Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
- Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- samontēta kopija filmas kopija pēc montāžas pabeigšanas, bet pirms dublāžas vai postsinhronizācijas
- atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
- destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
- ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
- intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu
- tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli
- kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma
- nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem
- parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
- vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā
- mezgla (arī mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms
- kornīks galvenais gans lielā ciemā; postuks
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā
- pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai
- Brassica oleracea var. capitata galviņkāposts
- baltaiskāposts Galviņkāposts
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa
- kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu
- borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm)
- noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
- krastājs Garš piekrastes posms
- Lielais Balhans garums - \~70 km, augstums - līdz 1881 m, saposmots, stāvām kāplēm, centrālajā daļā līdzens
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
- vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam)
- vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs
- ievīkšties Gatavoties, posties (apmeklējumam)
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu)
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku)
- Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
- epistatiskie gēni gēni, kas nomāccitu nealēlisku, t. s. hipostatisko gēnu darbību
- pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post
- sasapucēties Glīti saģērbties, saposties
- sasarošties Glīti saģērbties, saposties
- GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt")
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos
- čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš
- jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām)
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
- Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
- Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu
- Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā
- grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos
- nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem
- ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās)
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
- protoheraldika Heraldika, tās attīstības agrīnajā posmā, aptuveni līdz 12. gs.
- pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium")
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
- hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus
- Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis
- juga hindu mitoloģijā - laika posma (vairāku simtu tūkstošu gadi) apzīmējums, kas mītos minētas četras: kritajuga, tretājuga, dvāparajuga un kalijuga
- vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī
- Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks
- Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki
- Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
- Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts
- hipostatisks Hipostāzei raksturīgs
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- LPHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējā zara blokāde (angļu "left posterior hemiblock")
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
- enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
- lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties
- palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2)
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā
- pagūt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- paspēt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
- viņulaik Iepriekšējā laikposmā
- nezkad Iepriekšējā laikposmā; arī senāk
- vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne
- pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības
- ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums
- slēdzis ierīce elektriskās ķēdes vai tās posma komutācijai (savienošanai un pārtraukšanai)
- kompostrētājs ierīce kompostrēšanai
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
- klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās
- dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- iepostīt iesākt postīt
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu)
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā)
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
- atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu)
- daiet Iestāties (par laikposmu)
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā)
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos)
- noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.)
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā)
- aizdeldēt Ievainot, izpostīt
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā)
- ilgtermiņš Ilgākā laika posmā
- gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms
- diena Ilgāks laika posms
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
- iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
- atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
- nosirdīties ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties
- saairēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to)
- nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
- saart ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
- saaudzēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim)
- saauklēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim)
- sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
- sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
- nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
- sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
- nociemoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties
- sacirst ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim)
- sačūlot ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
- nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
- sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
- noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
- noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
- noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
- noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
- nobadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties
- noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
- nobārties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties
- nobauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2)
- nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
- noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties
- noblēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
- nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
- noceļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot
- nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
- nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
- nodzerties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
- noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
- noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
- nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
- nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
- nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
- nogremsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogremzties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
- noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
- nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
- nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
- noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
- noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
- nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
- nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
- nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
- nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
- nokviekties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt
- noķepuroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties
- nolaiskoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
- nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu)
- nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
- nomauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot
- nomauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut
- nomīņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties
- nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- noniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties
- noņirgāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties
- nopikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties
- noplunčāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties
- norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
- norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
- noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
- noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
- noripināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt
- norosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties
- norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
- norušināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
- noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
- noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
- noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
- noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
- noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
- nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
- nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
- nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
- nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
- nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
- nostenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
- nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
- nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
- nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
- nošūpoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties
- notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
- notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
- novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
- novaimanāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt
- novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
- novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
- novandīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties
- novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
- notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
- nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
- saducināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim)
- sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīrot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīvot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1)
- saecēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim)
- saganīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim)
- sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
- noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim)
- sagulšņāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim)
- saiet ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim)
- sairt ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2)
- norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
- sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
- sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
- nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
- sakarāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim)
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
- sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
- saklepot ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim)
- sakliegt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim)
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
- nolidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties
- nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
- salīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim)
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties
- nobažīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
- nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
- nociesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties
- nodusmoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties
- noerroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties
- nogaidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt
- nogarlaikot ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot
- nogarlaikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
- nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt
- nopūlēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties
- noraizēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties
- nosēroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties
- nosūkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties
- nosūroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties
- notīksmināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties
- notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
- notūļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- notūļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- nozūdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties
- nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
- samist ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1)
- samitināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim)
- samitināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim)
- samocīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim)
- samocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim)
- samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt
- nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā)
- sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
- saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
- saravēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim)
- sarunāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim)
- sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
- nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- sastaigāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim)
- sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
- savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
- savaimanāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim)
- savalkāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim)
- savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
- savārgt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
- sazāģēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim)
- nopukoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties
- iznīkuļot ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu)
- izačegelēties ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties
- izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
- ilgotne Ilgs (laika) posms
- gars Ilgs (par laikposmu)
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei)
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
- cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs
- Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
- Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības
- Zagūze Indras augšteces paralēls nosaukums, posmā līdz Indra ezeram
- evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija
- standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions")
- arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi
- kinofilmas cements īpaša saistviela kinolentes posmu savienošanai
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
- Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
- Džamšids Irāņu mitoloģijā - un eposā valdnieks no Pišdadīdu dinastijas
- Vidarafšs Irāņu mitoloģijā un eposā - karotājs un burvis, zoroastrisma pretinieks
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno
- Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls
- Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
- Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
- Pišdadīdi Irāņu mitoloģijā un varoņeposā - Irānas valdnieku pirmā dinastija, kurā bija desmit valdnieki
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- mollase Irdens smilšakmens Alpos
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties)
- STEL Īslaika ekspozīcijas robeža (angļu "short-term exposure limit")
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- strups Īss (par laikposmu)
- mazs Īss (par laiku, laikposmu)
- žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa
- īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem
- mazs īss, neilgs (par laika posmu, kurā notiek noteikta norise, pastāv noteikts stāvoklis)
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms)
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu)
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu)
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu)
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu)
- dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- periodisks izdevums izdevums, kas iznāk pēc noteikta laika posma; katru gadu iznāk noteikts numuru skaits, kuros saturs neatkārtojas, tie ir vienveidīgi noformēti, tiek numurēti un datēti, tiem ir viens nosaukums, apjoms un formāts
- ierošt Izgreznot, sapost
- sarotāties Izgreznoties, uzposties
- izpujāt Izjaukt, izpostīt
- izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt
- izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
- saķēmot Izķēmot, saķēzīt, sapostīt
- lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
- tvert mirkli (arī mirkļus) izmantot kādu nelielu laikposmu (kādus nelielus laikposmus)
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā
- trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
- sapuijāt Iznīcināt, izpostīt
- putēšana Iznīkšana, posts
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- izpuģot Izpost, iztīrīt
- devastācija Izpostīšana
- saart izpostīt
- izārdīt Izpostīt
- izčamdīt Izpostīt
- appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā)
- izpuģot Izpostīt, izdzīt
- iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt
- izgandēt Izpostīt, sabojāt
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem)
- iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem)
- izpeisēt Izpostīt; pārmācīt
- postaša Izpostīta vieta; postaža
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta
- izdragāt dobes izpostot, izmētājot izrakņāt dobes
- sabangot izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā)
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
- sarotāt Izrotāt, uzpost
- uzrotāties Izrotāties, uzposties
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu
- sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās
- tērmanis Izšķērdētājs, tērētājs; postītājs
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei)
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
- nogavēt Iztikt bez ēšanas noteiktu, arī visu laikposmu
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem
- lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- sazarot izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā
- nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē
- kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam
- Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls
- nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt
- draicīt Jaukt, postīt
- bēta tests jaunizstrādātās programmatūras vai aparatūras otrais pārbaudes posms, kas tiek veikts pasūtītājorganizācijā normālā darba režīmā
- alfa tests jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
- rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana"
- Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā
- nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
- kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas
- Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_)
- sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros
- lietu piekritība jurisdikcijas institūciju izskatīšanai pakļauto lietu sadalījums starp atsevišķiem šo institūciju posmiem (struktūrvienībām)
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu
- sākšana kā veidošana, izstrādāšana pirmajā (tā) posmā
- stumburs Kacēns, kāpostu kacens
- kūde Kacens, kāpostu kāts
- kūla Kacens, stumbrs (kāpostiem)
- kūlis Kacens, stumbrs (kāpostiem)
- agri kāda dzīves posma sākumā
- senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
- agri kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa
- vēlai kāda laikposma beigās, beigu daļā, tā pēdējā posmā
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem
- tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem
- savulaik kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savlaik
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik
- mūsulaikā kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā
- sākotnēji kādas darbības, norises sākumā, pirmajā posmā
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva)
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms
- stagi kāds garšaugs, ko ēd kā kāpostus
- spostnieks kāds, kas uz postu vien dzīvo
- glābējs kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- vienu laiku kādu laika posmu
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt
- iztielēties kādu laiku lepoties, uzposties
- resocializēšanās kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
- espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa")
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
- Jungfrava kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.)
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
- Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns)
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
- Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
- Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
- Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
- Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
- Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
- serpulīti Kaļķakmens veidojumi, kas radušies serpulīdu koloniju posmtārpiem atmirstot
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- balotēšanās kandidatūras izvirzīšana vienlaikus ar tās piekrišanu iespējamai ievēlēšanai kādā amatā vai postenī
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana
- kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
- kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
- kāpiens Kāpņu posms
- starpstāvs Kāpņu telpas posms starp stāviem
- gnēze Kāposta stublājs
- gnēze Kāposta, burkāna serde
- galvene Kāpostgalva
- galvine Kāpostgalva
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai
- kūle Kāpostgalvas serde, kodols
- kāpostu galviņa kāpostgalviņa
- kāpostgalva Kāpostgalviņa
- kāposti Kāpostgalviņas
- brassica Kāposti
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- lapu kāposti kāposti ar lielām, sulīgām lapām
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā)
- Brassica oleracea kāposts
- kāpustēns Kāposts
- kapusts Kāposts
- cimenis Kāposts, kālis
- krustkāposts Kāposts, kam neveidojas galviņa
- čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu
- čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- Pieris brassicae kāpostu baltenis
- kāposttauriņš Kāpostu baltenis
- kāpustdirkša Kāpostu baltenis
- kāpustnieks Kāpostu baltenis
- lepetnieks Kāpostu baltenis
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae")
- kāposttārps Kāpostu balteņa kāpurs
- Plutella xylostella kāpostu cekulkode
- Plutella maculipennis kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" nosaukuma sinonīms
- kāpustājs Kāpostu dārzs
- kāpostdobe Kāpostu dobe
- mēmele Kāpostu dzimtas augu suga, kas zied ziliem ziediem
- dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu
- šķēre kāpostu ēvele
- šķērlāde Kāpostu ēvele
- galvenes Kāpostu galviņas
- kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals)
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- kāpostkūlis Kāpostu kacens
- kacēns Kāpostu kāts (īss)
- vīsteklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
- vīstīkls Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
- vīstoklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
- vīstoknis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
- vīsts Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
- čapas Kāpostu lapas liellopiem
- smecele Kāpostu lapu uts
- smēcele Kāpostu lapu uts
- kāpostājs Kāpostu lauks, zemes gabals, kas paredzēts kāpostiem
- kāpostnieks Kāpostu pārdevējs
- strunguls Kāpostu stumbrs, strungs
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
- ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
- galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
- kāpustu rulmopsis kāpostu tītenis
- balodis Kāpostu tīteņi
- šaks Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem
- šoka Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem
- konči Kāpostu, biešu u. c. lapu kāti
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
- nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- kāpe Kāpurs (parasti uz kāpostu lapām)
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
- karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
- aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā)
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot
- pozīciju karš karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem)
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā)
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt
- noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot
- klass Klase (mācību posma daļa); attiecīgā skolēnu grupa
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
- noklejāt Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- noklejot Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- nokliegt Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt
- dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos
- noklimst Klimst (visu laikposmu) un pabeigt klimst
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
- noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt
- liegs Kluss, mierīgs (par laikposmu)
- raukties kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu)
- rauties kļūt īsākam (par laikposmu)
- klust kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)
- nomākties kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- novilkties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu); apmākties (2)
- mākties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- piemākties kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu)
- samākties kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem)
- sarkt kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu)
- satrakoties kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem)
- tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu)
- novecot kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem
- novecoties kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3)
- novecot kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto
- sajukt kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu)
- izvērsties kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts
- tuvoties kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
- sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
- apmākties kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu)
- sadilt kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu)
- sarauties kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu)
- biķis Koka stampa kāpostu stampāšanai
- dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem)
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
- diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās
- kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- nospiest Kompostrēt
- nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt
- kompostrs Kompostrētājs - ierīce biļešu, čeku u. c. dokumentu kontrolei vai reģistrācijai
- kompostieris Kompostrētājs - ierīce kompostrēšanai
- kompostrieris Kompostrētājs - ierīce kompostrēšanai
- kompasts Komposts
- koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā)
- glaciāls konkrētam apledojumam atbilstošs laikposms
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
- enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12
- kontakttīkla sekcija kontakttīkla gaisvada atsevišķs elektriski izolēts posms
- starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
- pašķīdi Kopā novāktas biešu un kāpostu lapas
- līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
- adpozīcija Kopīgs prepozīciju un postpozīciju nosaukums
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti
- skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
- skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
- kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās
- aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- kosmoplāns Kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa
- nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt
- jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
- riska darījumi kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
- Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
- kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas
- thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums
- priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem)
- Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli
- nokuģot Kuģot (visu laikposmu) un pabeigt kuģot
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
- zemesutis kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu
- mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
- vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
- dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
- moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
- krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
- blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
- lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
- cerkas kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi
- nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi)
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
- nokūleņot Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas)
- nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
- nokurināt Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem)
- nokvankšēt Kvankšēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšēt
- nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem
- holocēns Kvartārā perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām), kas aptver pēdējos 10000 gadu
- nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt
- nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību
- galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem
- krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem)
- metamērija ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem)
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu)
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
- noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos
- Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
- dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds
- laika apstākļi laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā; laikapstākļi
- diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek
- vēlu laika perioda beigu posmā
- badalaiki laika periods, posms, kad ir pilnīgs vai daļējs bads, trūkums
- pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa
- ceturksnis laika posma ceturtdaļa
- ilgums laika posma garums no (kā) sākuma līdz beigām
- aizņemšana laika posma piepildīšana ar kādu darbību, norisi
- muižlaiki Laika posma, kad vara piederēja feodāļiem
- cēliens Laika posms
- gabals Laika posms
- strāva Laika posms
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums
- taksācijas periods laika posms (gads, mēnesis u. c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma)
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- pusdienaslaiks Laika posms dienas vidū no pulksten 12 līdz 14; laika posms, kad ēd pusdienas
- padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.)
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās
- atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam
- inkubācijas periods laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs
- putnu dienas laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
- pēcjāņi Laika posms pēc Jāņiem
- priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts
- pirmstaksācijas periods laika posms pirms taksācijas perioda
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet
- rudensgabals Laika posms rudenī
- dampalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
- dampjalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
- interģenētiskais intervāls laika posms sievietes dzīvē vai paaudzē starp secīgām dzemdībām
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi
- atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem
- bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
- bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
- skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus
- auzplūkstamlaiks Laika posms, kad auzām veidojas skaras
- oksts Laika posms, kad bites mēdz spietot
- bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums
- gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku
- precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos
- rudenspuse Laika posms, kad tuvojas vai ir sācies rudens
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
- ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas)
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties
- pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- autortiesību aizsardzības termiņš laika posms, kurā likums nosaka autora mantisko tiesību aizsardzību; ES autortiesību aizsardzības termiņš ir 70 gadi pēc autora nāves
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku
- darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu
- noilgums Laika posms, pēc kura beigām zūd iespēja atprasīt parādu vai celt apsūdzību par noziegumu
- strēķe Laika posms; brīdis
- aiztures laiks laika relejiem - regulējams laika posms starp signāla saņemšanas momentu un kontaktu sistēmas pārslēgšanas momentu; laika aizture
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
- rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu; laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma
- nakts Laikposmā no saules rieta līdz lēktam
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis
- mēra laiki laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā)
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
- laikaposms Laikposms
- laikmets Laikposms
- strēķis Laikposms
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
- starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem)
- kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies
- rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums
- Juliāna dienas laikposms diennaktīs, kas pagājis kopš 4713. gada p. m. ē. 1. janvāra pusdienas pēc pasaules laika
- atmaksāšanas periods laikposms gados līdz tam brīdim, kad kapitāla ieguldījuma izmaksas ir pilnīgi segtas ar peļņu (neto naudas ieņēmumiem), kas gūta ar šiem ieguldījumiem
- Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem
- pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma
- laktācija laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai
- pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram
- priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai
- nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
- pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram
- menstruālais cikls laikposms no vienas menstruācijas pirmās dienas līdz nākamās menstruācijas pirmajai dienai
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- pēckarš Laikposms pēc kara
- pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem
- atsveķošanas periods laikposms pirms ciršanas, kad meža nogabalā atļauta atsveķošana
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma
- pirmskarš Laikposms pirms kara
- pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra
- pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta
- priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
- pirmsrudens Laikposms pirms rudens
- presistole Laikposms pirms sistoles
- miera laiki laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
- starpsezona Laikposms starp divām sezonām
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā
- saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- jonis Laikposms, brīdis
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai
- taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
- tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi
- kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība
- leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums
- ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums; leduslaikmets (2)
- jūras navigācijas periods laikposms, kad klimatiskie apstākļi ļauj kuģot jūrā vai ostas akvatorijā
- lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
- sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes)
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē jaunu seriāla daļu
- launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē)
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā)
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs)
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās
- cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem
- leģislatūras periods laikposms, kurā darbojas likumdevēja institūcija (parasti kapitālistiskajās valstis)
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
- tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību
- periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu
- reaktora periods laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas
- mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence
- mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā)
- navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā)
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
- pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas)
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- apostoliskais laikmets laiks līdz 70. gadam (pēcapostoliskais līdz 140 g.)
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- baltas dienas laimīgas dienas; laimīgs mūža posms
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem)
- nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot
- tilgaldi Laivas grīdas (dibena seguma) atsevišķie posmi
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
- nolalināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt
- nolallināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt
- kalē kāposti lapu kāposti
- alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- nolasīt Lasīt (visu laikposmu) un pabeigt lasīt
- Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
- mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis
- Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim
- paziema latviešu mitoloģijā - laika posms no Mārtiņiem līdz decembra sākumam
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace
- Brassica campestris lauka rācenis jeb lauka kāposts
- kāpostlauks Lauks, kurā aug kāposti
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku)
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
- alerods leduslaikmeta beigu posma siltākā fāze starp vidējo un vēlo driasu
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki
- agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
- vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
- vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
- Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nolēkt Lēkt (visu laikposmu) un pabeigt lēkt
- appudžināties lēnām apģērbties (saposties)
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu)
- proglotīda Lenteņa posms
- proglotīds Lenteņu ķermeņa nodalījums ("posms")
- griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls)
- konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- nosēšanās Lidmašīnas nosēšanās - lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējiena
- pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- augstuma uzņemšana lidojuma posms, kurā ievērojami palielinās augstums; var notikt ar maksimālo vertikālo vai ekonomisko ātrumu
- lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- līdz šim līdz pašreizējam laikam, laikposmam
- GP Līdz pieprasījumam (franču "gisant poste")
- ilgtermiņa finansu ieguldījumi līdzekļi, ko uzņēmums izmanto ilgā laika posmā (ilgākā par vienu gadu)
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā
- fonētiskā epifora līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās
- fonētiskā anafora līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā
- galvenais pols līdzstrāvas mašīnas magnētvada posms, uz kura parasti novietots tinums galvenās magnētiskās plūsmas iegūšanai
- mērkaķgadi liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
- lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā
- jakobīņu diktatūra Lielās franču revolūcijas attīstības posms (1793.-1794. g.), kad pie varas nāca jakobīņi, izmantoja teroru, diktatūru
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
- ilgs liels (par laiku, laika posmu)
- kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai
- Slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņkopa
- slāņkopa liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta
- magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- lietaine Lietains laika posms
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi)
- ik lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
- nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot
- apostrofēt likt apostrofu; rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu
- tiesas rajons likumā noteikta kādas zemāka posma tiesas darbības teritorija
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem
- lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
- piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu
- nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst
- pēdmērs Līste ar iedaļām, kas uzstādīta ūdensmērīšanas postenī ūdens līmeņa novērošanai okeānā, jūrā, upē, ezerā
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai)
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
- LLC protokols loģiskā posma vadības protokols (angļu "Logical Link Control protocol")
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā)
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā
- lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- pieblīvēt ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām)
- aizjoņot ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet
- joņot ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu)
- skarbs ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3)
- mūžs ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi
- mūžība ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences
- nikns ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā)
- nikns ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi)
- svelmains ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
- svelmīgs ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
- svelošs ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu)
- holokausts ļoti liela mēroga postījumi, iznīcināšana, piem., varbūtēja atomkara gadījumā
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja
- nejauks ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu)
- melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs
- laikmets ļoti nozīmīgs, svarīgs (kādā laikposmā)
- gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
- tīmeklis ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls
- trakulis ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā
- stihija ļoti spēcīga, postoša dabas parādība
- skarbs ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu
- spīvs ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā)
- trakulīgs ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā)
- traks ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu)
- nežēlīgs ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā)
- spalgs ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu)
- bargs ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu)
- vētra ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.)
- auka ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra
- negants ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā)
- tahitelija ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija
- mels ļoti tumšs (par diennakts posmu)
- kuozu lukturs ļoti uzposies cilvēks
- koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma
- nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
- Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
- TGA Maģistrālo artēriju transpozīcija (angļu "transposition of great arteries")
- maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai
- nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem); tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu)
- aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur
- satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām)
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
- karavadžisms Māksliniecisko līdzekļu sistēma reālisma agrīnajā posmā 17. gs. Eiropas glezniecībā
- kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu
- malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni
- abads maltīte (kas sastāv no cūkgaļas un kāpostiem) pēc cūku kaušanas, uz kuru aicināti arī kaimiņi
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga
- bilancēšana Mantu, mantu avotu, norobežojuma posteņu vai korektīvu posteņu ievietošana bilancē
- Kāpostu Māra Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca
- remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā
- sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna)
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti
- nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot
- nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut
- čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva
- čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- savlaicīgs mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš
- papucēties mazliet uzposties
- papost mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost
- mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- aviācijas medicīna medicīnas nozare, kurā pēta cilvēka drošību lidojumā no medicīnas viedokļa un slodžu iedarbību uz cilvēka fizioloģisko un psiholoģisko stāvokli dažādos lidojuma posmos un režīmos
- nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
- Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
- Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
- aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā
- meteoroloģiskais tīkls meteoroloģiskās stacijas un posteņi noteiktā teritorijā, kuri veic novērojumus ar vienāda tipa aparātiem pēc vienotas programmas, vāc un apkopo datus
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte
- augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus
- čaga Mīksta kāpostgalva
- čaugzne Mīksta kāpostgalva
- čaukste Mīksta kāpostgalva
- čaukstine Mīksta kāpostgalva
- čubulis Mīksta kāpostgalva
- čauksturis Mīksta kāpostgalviņa
- čabis Mīksta kāpostu galviņa
- čākste Mīksta kāpostu galviņa
- čaučerīte Mīksta kāpostu galviņa
- čauga Mīksta kāpostu galviņa
- čaugana Mīksta kāpostu galviņa
- čauksta Mīksta kāpostu galviņa
- čaukstere Mīksta kāpostu galviņa
- čauksteris Mīksta kāpostu galviņa
- čaugiņš Mīksta kāpostu galviņa; čaugana
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm
- čauka Mīksts kāposts ar brīvām lapām
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
- beigt mirt; pavadīt pēdējo mūža posmu
- Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī)
- Golgātas ceļš moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē
- montētājs Montāžas iekārta divu kinolentes posmu savienošanai un sastiprināšanai
- morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma
- kāpostmuca Muca kāpostu skābēšanai
- pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
- nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot
- asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas
- mūža otrā galā mūža beigu posmā
- mūža riets (arī vakars) mūža beigu posms
- mūža (arī dzīves) vakars (arī riets) mūža beigu posms
- mūža vakarpuse mūža beigu posms, arī mūža otra puse
- vecumgals Mūža pēdējais posms
- cēliens Mūža posms, daļa
- sievasdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies
- sievdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies; sievasdienas
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks)
- cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu)
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu
- kreditēšana Naudas līdzekļu novirzīšana no viena saimniecības posma citam posmam uz atmaksājamības pamata
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu)
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
- pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā)
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu)
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos)
- puerpērijs Nedēļas, laikposms 4-6 nedēļas pēc dzemdībām
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā)
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos
- brīdis Neilgs, īss laika posms
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
- patrakot neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
- Phellinus igniarius neīstā posaspiepe
- Fomes igniarius neīstā posaspiepe
- neds Neitronstarojuma dozas mērvienība (angļu "neutron exposure dose")
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu)
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē)
- nektarīnijas Nektara putni, zvirbuļputnu dzimta, sīki putni gk. tropos, \~250 sugas
- bitka Nelaime, posts
- kalamitāte Nelaime, posts, grūtības
- nebaltas dienas nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms
- nestunda Nelaimīgs, ļauns brīdis, laikposms
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem)
- ķirpa neliela (piemēram, komposta) kaudze
- mesa neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato
- rozīte neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem)
- kāpņu platforma neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem
- lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- posminieks neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā)
- čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- minidators neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem
- intermeco neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarba daļām
- starpspēle neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1)
- pastarpa neliels laikposms (starp ko)
- pastarpe neliels laikposms (starp ko)
- parazītlapsene neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu
- frāze neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu)
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu)
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu)
- nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu)
- nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu)
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā)
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā)
- pagaist Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu)
- beznāves Nemirstīgs, neizpostāms, izturīgs
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.)
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu
- neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki
- disģenēzija Nepareiza orgānu vai audu attīstība embrioģenēzes gaitā un postnatālajā periodā
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
- caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu
- caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu)
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu)
- nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu)
- nonēsāt Nēsāt (visu laikposmu) un pabeigt nēsāt
- garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti
- vesals Neskarts, neizpostīts (par celtnēm)
- nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest
- nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu)
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu)
- nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt
- Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
- Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram
- laids noaustā auduma posms, ko var noaust vienā paņēmienā, bez pārtīšanas
- nopostīties Nobeigties, aiziet postā
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi
- beigu spēle nobeiguma posms šaha, dambretes partijā
- gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam)
- vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms
- dziedājums nodaļa eposā
- iecirknis Nodaļa, nodalījums, posms
- nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu)
- applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt
- Demlo parāds nodoklis, ko angļi 991.-1163. g. maksāja vikingiem, lai pasargātu savu zemi no izpostīšanas
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā
- nopļēgurot Nodzert (visu laikposmu)
- pārlaist Nodzīvot (mūža posmu)
- nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties
- nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu)
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt
- ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu)
- nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu)
- noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu)
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu)
- nokātot Noiet, nosoļot (visu laikposmu)
- nokarnīt nojaukt, izpostīt
- postumi nojaukta, izpostīta vieta
- lacāni nokārušās kāpostu apakšējās lapas
- aizkakts Nolaista vieta; posta vieta
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti
- noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu)
- noskārdēt Nopostīt
- noskrambāt Nopostīt, nomaitāt labības laukus
- uz norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu
- uz norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process
- uz norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv
- starp norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti
- pret norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība
- zem norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11)
- cauri norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību un to, ka tā veikta visā minētajā laika posmā
- kopš norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms
- iz norāda uz kāda laikposma vai laika momenta tuvošanos
- viņš norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu)
- pret norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms
- ar norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis
- pa norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas
- pa norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību
- pie norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1)
- no norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
- pēc norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
- līdz norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām
- no norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām
- priekš norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots
- vēl norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur)
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme
- pa norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim
- te norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi
- no norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās
- viņpus norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments
- pēc norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis
- viņpus norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis; arī [pēc]{s:2648}
- tad norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk
- pirms norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- priekš norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2
- pāri norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis
- pār norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē
- no norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1)
- viņš norāda uz nākamo laikposmu
- viss norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām
- kopš norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis
- tad norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu
- vidus- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- projām norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis
- prom norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms)
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms)
- starp norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās
- pretī norāda uz tuvošanos kādam laikposmam
- pie norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu
- tālāk norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts
- nekad norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā
- pāri norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis
- priekšā norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- tālāk norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk
- priekša norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni
- tūliņ norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- tūlīt norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- priekša norāda, ka (laikposms) turpinās
- sa- norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim)
- reize norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā
- tikko norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā
- ārpus norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma
- vairs norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk
- salon- norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze
- robež- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
- neo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu
- nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
- nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
- nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1)
- nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2)
- vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts
- vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme
- vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots
- vairs norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties
- ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu)
- arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
- dzelzceļa diennakts nosacīti pieņemts 24 stundu ilgs laika posms, kas Latvijā sākas plkst. 8.00
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- izskaņa Noslēguma daļa, posms (mākslas darbā)
- fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam)
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
- nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu
- noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri
- novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām
- nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu)
- nodzīt Nostumt (visu laikposmu)
- norobežot Noteikt sākumu un beigas (posmam)
- daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms
- veikšana Noteikta ceļa posma pārvarēšana
- skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos)
- regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā)
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes
- cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā
- pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē)
- dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā
- nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu)
- nopost Notīrīt, nokopt, uzpost
- noposties Notīrīties, uzposties
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
- kacanājs Novākts kāpostu lauks
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli)
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli)
- epocha Nozīmīgs laika posms; epoha
- laikmets Nozīmīgs posms (kādā darbībā, norisē u. tml.)
- dzīves cikls nozīmīgu dzīves posmu sērija, kuru piedzīvo persona vai iedzīvotāju grupa savas dzīves laikā
- misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime
- noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt
- Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
- kārta Objekts (celtniecības kompleksā), ko uzceļ atsevišķā, noteiktā celtniecības posmā
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
- sublitorāle Okeāna (jūras) dibena zona šelfa posmā starp litorāli un batiāli, parasti līdz 200 m dziļumam, visproduktīvākā jūras zona
- poliādiskā operācija operācija, ko dažādos skaitļošanas procesa posmos var pielietot dažādam operandu skaitam
- Opostega crepusculella opostegīdu dzimta
- opostegidae Opostegīdu dzimta
- opostega Opostegīdu dzimtas ģints
- didelphis Oposumi
- didelphidae Oposumu dzimta
- dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis")
- ziemeļu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis virginiana")
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus
- aktīvā optika optiskā sistēma, kurā tiek kompensēta gravitācijas un temperatūras izmaiņu radītā optisko virsmu deformācija; izmanto optiskajos teleskopos, infrasarkanajos teleskopos, ultravioletajos teleskopos
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
- vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam
- kampaņa organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus
- Helloha Otrā garākā alu sistēma pasaulē, Alpos, Muotas ielejas ziemeļu nogāzē, Šveicē, kopgarums - 123,5 km, dziļums - 808 m
- iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā)
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
- paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
- pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
- balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai
- garām Pagājis (par laika posmu, notikumu)
- apkārt Pagājis (par laika posmu)
- riņķī Pagājis (par laika posmu)
- retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna
- retro mode pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna; retromode
- retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- laterotorsija Pagrieziens uz vienu pusi ap asi, piem., acābola - ap anteroposterioro asi
- pārsavilcināties Paiet (kādam laikam, laikposmam)
- krist Paiet (par laikposmu)
- pāriet Paiet (par laikposmu)
- aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu)
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu)
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu)
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem)
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu)
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu)
- aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- gaist Paiet, beigties (par laika posmu)
- pazust paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu)
- pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu)
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
- ritēt pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem)
- stiepties pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu)
- griezties pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem
- virsū pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu)
- viesties pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1)
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu)
- balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos
- prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
- oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
- PR Paliekošais pasts (franču "poste restante") - uzraksts uz pasta sūtījuma, kas norāda, ka tas jāglabā pastā, līdz to paņem adresāts
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos)
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
- izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
- paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
- sarūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts
- vilcināt panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem)
- nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
- nokavēt panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms)
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā)
- zvaigžņu stunda panākumu, triumfa brīdis, laikposms
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā)
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu
- blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts
- blakusceļš Papildus ceļš, kāda ceļa posma apbraukšanai
- papīra dzeltēšana papīra optisko īpašību izmaiņas ilgstošas spilgtas gaismas ietekmē, kļūstot dzeltenīgam; ilgākā laika posmā, papīram novecojot, šis process notiek arī bez spilgtas gaismas iedarbības
- atnest par (cilvēka) mūža posmu
- aiziet par (cilvēka) mūžu, tā posmiem
- nākt par cilvēka mūža posmu
- tuvoties par cilvēka mūža posmu
- pienākt par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise
- atnest par laika posmu
- lielisks par laikposmu
- līksms par laikposmu
- maigs par laikposmu
- nobeigties par laikposmu
- pāriet par laikposmu
- priecīgs par laikposmu, arī mūžu, tā posmu
- skumjš par laikposmu, arī mūžu, tā posmu
- padzestrs par laikposmu, laikapstākļiem
- ļauns par laikposmu, laiku
- aiztraukties par laiku, laika posmu
- iesilt par laiku, laika posmu
- grūts par laiku, laika posmu; par (cilvēka) mūžu, tā posmu
- pilns par laiku, laikposmu
- viegls par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu
- smags par laiku, laikposmu; par cilvēka mūžu, tā posmu
- beigties par mūža posmu
- krietns par mūža posmu
- pienākt par mūža posmu
- iet par mūžu, tā posmiem
- paiet par mūžu, tā posmiem
- sliekties par mūžu, tā posmu
- viegls par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms
- pārsātināt pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām
- puijāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
- pujāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
- brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
- sprīdis parasti savienojumā "laika sprīdis"; posms starp diviem laika momentiem
- ar parasti savienojumā ar "sākt" formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā
- pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
- raugs parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
- mazumtirdzniecība Pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms)
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā)
- pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem
- ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem)
- nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā
- dzīres mēra laikā pārmērīga dzīrošana; dzīrošana, kad visapkārt ir posts, draud bojāeja
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- starpziņojums pārskats par izpildes gaitu, kāda darba posma rezultātiem
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- saārdīt pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šādā laikposmā
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3)
- Dienvidpasātu straume pasaules okeānu virsas straume dienvidu puslodes tropu joslā, kas veidojas valdošo vēju (pasātu) ietekmē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h (atsevišķos posmos >3 km/h)
- UPU Pasaules pasta savienība (franču "Union postale universelle")
- pasīvējums Pasīva postenis bilancē
- pasīvēšana Pasīva posteņa ievietošana bilancē
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam); turpināt pastāvēt (kādā laika posmā)
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- ietiekties Pastāvot noteiktā laika posmā, attiekties arī uz citu laika posmu
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis
- līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem
- čods Pašiesvētīšanās rituāls dažās Tibetas budisma skolās, kas norisinās kapos vai citā vientuļā vietā
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs
- tāt Pašreizējā laikposmā, mūsdienās
- tagad Pašreizējā laikposmā; arī mūsdienās
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās
- šolaik Pašreizējā laikposmā; mūsdienās
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien (2)
- mūslaiki Pašreizējais laikposms
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas
- šielaiki Pašreizējais, esošais laikposms; mūsdienas
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu); patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju)
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu
- Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu)
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu)
- izmantot pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu)
- notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties
- nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu)
- izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to)
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu)
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu)
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu)
- novārgt Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu)
- pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3)
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(1)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(2)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(3)
- sapostījums paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
- pāri pēc (kāda laikposma), ilgāk par (kādu laikposmu)
- Vecbārta pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele
- vēlāk pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums
- pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis; postimpresionists
- boreālais laiks pēcleduslaikmeta klimata intervāls pirms 9000-8300 g., ieskaitot pārejas posmu uz atlantisko laiku - 7500 g.
- pēcmodernists Pēcmodernisma pārstāvis; postmodernists
- PSGN Pēcstreptokoku glomerulonefrīts (angļu "post-streptococcal glomerulonephritis")
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
- Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
- Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā)
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās
- finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks
- beigas Pēdējais (laika) posms
- gals Pēdējais (laika) posms; pēdējais mirklis vai posms (kādā norisē, darbībā)
- pakaļkrūtis Pēdējais krūšu posms (posmkājiem), kas robežojas ar vēderu
- beigas Pēdējais mirklis vai posms (kādā procesā); arī nobeigums
- galīgā apstrāde pēdējais no vairākiem secīgi izpildāmiem apstrādes posmiem
- nobeigums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. t ml.)
- noslēgums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. tml.)
- fināls Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās)
- Brassica oleracea var. pekinensis Pekinas kāposts
- katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts
- uzbrukt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzklupt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzkrist pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt
- bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām
- Perdija Pērdeja, Bolupes lejteces posms
- teterkāposti Pēriens; tetera kāposti
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
- pehlevi Persiešu valodas vidējais attīstības posms aptuveni no 2. gs. p. m. ē. līdz 7. gs.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
- starpspeditors persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā; vasa
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi)
- pusgadsimts Piecdesmit gadu ilgs laikposms (skaitot no jebkura gada)
- quinquennium Piecu gadu laika posms
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms
- piecgade Piecus gadus ilgs laikposms
- attiekties piederēt (pie noteikta laika posma)
- iet cauri piedzīvot, pārdzīvot kādu dzīves posmu, notikumus
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.)
- viņa (viņas, viņu) laikā pieminētās personas dzīves laikā, darbības posmā
- aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos
- piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu
- pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu)
- pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm
- Isnauda Pildas upes paralēls nosaukums posmā starp Pildas un Lielo Ludzas ezeru
- sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
- noslogot pilnīgi aizņemt (laikposmu) ar norisi, darbību
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt
- nolīdzināt ar zemi pilnīgi nopostīt, iznīcināt
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt
- neatstāt ne akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, sagraut (karā, cīņā)
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt
- izārdīt pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem)
- izmaksāt pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā)
- vecupe pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums
- ripieno Pilns; norādījums, ka attiecīgais skaņdarba posms jāizpilda visam orķestra sastāvam
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
- Kanbera pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Kapfenberga pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamposampjēro pilsēta Itālijā ("Camposampiero"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riposto pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
- Beitenposta pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rabaula pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.)
- Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- posmvedis Pionieru organizācijas posma vadītājs
- piperi Pipari - asa garšviela, ko iegūst no tropos augoša krūma augļiem
- piramidotomija Piramidālā trakta pārgriešana postencefalītiskā parkinsonisma atvieglošanai
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi
- pirmstadija Pirmais (kā) stadijas periods, sākuma posms
- sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms
- sākuma posms pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms; pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms; sākumposms
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- sākumposms Pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana
- medmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē
- medus mēnesis pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām
- rupjā (iepriekšējā) apstrāde pirmais no vairākiem secīgi izpildāmiem apstrādes posmiem
- primārā veselības aprūpe pirmais nozīmīgākais posms veselības aprūpē, ko pamatā veic primārās veselības aprūpes ārsts
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā)
- sākums Pirmais posms, mirklis (kādā procesā)
- leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas
- Mindeles apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Alpos, laikā kad Latvijā bija Lētīžas apledojums
- sākšana pirmās (pasākuma, darbības, norises) daļas, posma veikšana
- sinopse Pirmo triju vai visu četru evaņģēliju salīdzinājums paralēlās slejās, kur vienādi vai līdzīgi posmi ir izvietoti blakus
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji
- fotoelastība Pjezooptiskais efekts - optiskas anizotropijas veidošanās optiski izotropos ķermeņos, ja tos mehāniski deformē
- posteris Plakāts, reklāmattēls; posters
- superelipse plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri; izgudrojis Piets Hains
- plākšņtaustekļainie Plākšņtaustekleņi - vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 -7 plākšņveida posmi; šīs dzimtas vaboles
- noplanēt Planēt (visu laikposmu) un pabeigt planēt
- sadalīt Plānojot, prognozējot, aprēķināt, noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai
- izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā
- salmaugi Plaša viendīglapju augu dzimta, ar posmainu, mmezglainu, dobumainu stublāju (salms), linearām divrindu lapām, lielāko tiesu ar graudu par augli
- sirts Plaša, erozijas saposmota ūdensšķirtne Aizvolgā
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām)
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā
- plakankalne plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu; vidējais augstums ir vismaz 500 m virs jūras līmeņa
- kāpņu laukums platforma starp kāpņu posmiem
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
- Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
- kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
- atārs Plats un dziļš vecupes posms
- noplenderēt Plenderēt (visu laikposmu) un pabeigt plenderēt
- viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- noplītēt Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt
- nopļāpāt Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt
- nopļāpāties Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt
- nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta
- Polijas Republika Polija, valsts pilnais nosaukums ("Rzeczpospolita Polska")
- depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
- sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju
- polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi
- bigošs Poļu nacionālais ēdiens - sautējums no cūkgaļas, speķa, sīpoliem, baltajiem galviņkāpostiem un sēnēm
- bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu
- Fomes fomentarius posaspiepe (peses piepe)
- īstā posaspiepe posaspiepju suga ("Fomes fomentarius")
- neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius")
- Calamagrostis phragmitoides posmainā ciesa
- purpura ciesa posmainā ciesa
- Juncus lampocarpus posmainā doņa "Juncus articulatus" nosaukuma sinonīms
- Juncus atrticulatus posmainais donis
- spožaugļu donis posmainais donis
- Calamagrostis purpurea ssp. phragmitoides posmainās ciesas nosaukuma sinonīms
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
- traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
- jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
- fāze posms (sabiedrības attīstībā)
- laika sprīdis posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls
- protoģenētiskais intervāls posms starp faktisko stāšanos laulībā un pirmā bērna piedzimšanu
- laika intervāls posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām
- tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm
- posmainie tārpi posmtārpi
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
- mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
- daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
- lēkumu skaits posmu skaits, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei vai e-pasta ziņojumam
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni)
- grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis
- palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela
- aut kājas posties, gatavoties, lai kaut kur dotos
- gatavēties posties; gatavoties
- posta darbs postīšana; posts
- postot postīt
- skārdēt postīt
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds
- sēklis Posts, postība, skāde, zaudējums
- tutāns Pozitīvā reljefa osveida forma, dažu desmitu kilometru garumā, 100-500 m platumā, 5-25 m augstumā, sastāv no atsevišķiem augstākiem un zemākiem posmiem
- PEEP Pozitīvais izelpas beigu spiediens (angļu "positive end-expiratory pressure")
- laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā
- proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
- neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu
- mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu
- vēlais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
- paleoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1600 miljoniem gadu
- agrais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1650 miljoniem gadu
- kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk)
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei)
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
- hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu
- kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā
- intervāls procesa temperatūras diapazons; laikposms starp diviem stāvokļiem (piemēram, saistvielas javas saistīšanās sākumu un beigām)
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu)
- starpprocess process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu
- terraformēšana process, kurā kāda teritorija noteiktā laika posmā tiek modificēta tā, ka kļūst piemērota cilvēka eksistencei
- kreolizācija process, kurā pēc ilgāka dabiska attīstības posma no pidžina izveidojas kreoliskā valoda, kas kļūst par etnosa dzimto valodu
- raža produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem
- raža produkcija, ko kādā laikposmā var iegūt no augiem, kas atrodami brīvā
- starpprodukts Produkts, kas rodas kādas norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts
- produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi
- tīkla draiveris programmatūra, kas izpilda datu posma protokolu un aktivizē tīkla adapteri
- tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls)
- identitātes krīze psiholoģijā izmantots jēdziens, kas raksturo cilvēka identitātes attīstības grūtības kādā no dzīves posmiem
- refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu
- puijāt Pujāt - tīrīties, posties
- Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana")
- skuķgadi Pusaudzes, jaunietes vecuma posms; pusaudzes, jaunietes gadi
- puscēlienis Puse no laikposma
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu)
- dailēties Pušķoties, greznoties, uzposties
- parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium")
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 sugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta
- lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves
- jama Rādžajogā pirmais no astoņiem posmiem
- atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem
- pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
- norāpot Rāpot (visu laikposmu) un pabeigt rāpot
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi
- noravēt Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt
- bagāts Ražens (par laika posmu)
- starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides
- garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni
- galvenie signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas norobežo stacijas un blokiecirkņus ceļa posmā un dod signālus, kuri atļauj vai aizliedz vilcienu kustību
- pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi
- kompostēties refl. --> kompostēt; tikt kompostētam
- socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms
- iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai
- Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi)
- saposmojums rezultāts --> saposmot
- starprezultāts rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā
- preventīvie pasākumi rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus
- peldošā ričijvācelīte ričijvācelīšu suga ("Ricciocarpos natans")
- Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas)
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu
- glābt Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.)
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
- ēvele Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) sasmalcināšanai
- sečkarņa Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) smalcināšanai
- sečkauņa Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) smalcināšanai; sečkarņa
- kaptuve Rīks kāpostu kapāšanai
- noripināt Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt
- noripot Ripot (visu laikposmu) un pabeigt ripot
- aizrisināt Risinot (sarunu, domu u. tml.), nonākt līdz kādam posmam
- bonifikācija Riteņbraukšanas sportā - laika prēmijas daudzposmu sacensībās
- kustēties Ritēt (par laiku, laikposmu)
- ripot Ritēt (par laiku, laikposmu)
- slīdēt Ritēt (par laiku, laikposmu)
- virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu)
- iet Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu)
- krāties Ritēt, veidojot kādu kopumu (par laikposmu)
- gaita Ritums (mūžam, tā posmam)
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
- cezūra Robeža starp skaņdarba posmiem vai elementiem
- kordons Robežapsardzes postenis; arī apsardze; šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs
- Kāks romiešu mitoloģijā - Vulkāna dēls, briesmonis, kas spļāva uguni un tā nopostīja laukus
- klīvēties Rotāties, posties
- griezulis Rotējošs (ķēdes) posms virvē
- cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu
- rudensgals Rudens beigu posms
- pierudens Rudens sākuma posms
- parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
- starta kadri ruļļa sākumā pieķepēts (reizēm pielīmēts) lentes posms ar informāciju filmu demonstrējošajam kinomehāniķim
- sarmale Rumāņu ēdiens no maltas gaļas bumbiņām un kāpostu sautējuma
- norunāt runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt
- manā laikā runātāja dzīves laikā, darbības posmā
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- sabiedriskā iekārta sabiedrisko attiecību sistēma, kas raksturo sabiedrību tās attīstības posmā
- ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus)
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur
- sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu)
- saķengāt Sabojāt, sapostīt
- priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko)
- izvikstīties Sagatavoties, saposties
- nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam)
- sagrauzīt Sagrauzt, izpostīt, iznīcināt
- padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas
- nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot
- pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām
- sabiedrisks saistīts ar [sabiedrību]{s:2106} kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem, tai raksturīgs
- antroposocioloģisks saistīts ar antroposocioloģiju, tai raksturīgs
- nebalts saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem (par laikposmu)
- vakarējs saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē
- laikmetīgs saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs
- veclaiku saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs
- vecmodīgs saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs
- tolaiku saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs
- balts saistīts ar ko labu (par laikposmu)
- nebalts saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu)
- tālaika saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē
- laikmetīgs saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs
- šodienīgs saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām
- šolaiku saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs
- šodienējs saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs
- šāsdienas saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu
- šīsdienas saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu
- pēcimpresionistisks saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs; postimpresionistisks
- pēcmodernistisks saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs; postmodernistisks
- vēlākais saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu
- agrākais saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu
- postimpresionistisks saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs; pēcimpresionistisks
- postmoderns saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs
- postmodernistisks saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs; pēcmodernistisks
- postpozitīvs saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs
- traģisks saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs
- mūsdienas saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv šajā laikposmā
- pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti
- siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
- kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
- zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki
- daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu
- stunda ir situsi saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms
- likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta
- līdz spalam saka, ja kāds nokļuvis galīgā postā, pilnīgā trūkumā, bezizejas stāvoklī
- laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
- tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts
- braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
- uzkravāt Sakārtot, uzkopt, uzpost
- uzvīkšt Sakārtot, uzpost
- sasagatavēties Sakārtoties, saposties
- saprāvīties Sakārtoties, uzposties
- uzridāties Sakārtoties, uzposties
- pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai
- virtuālā ķēde sakaru posms, kas šķietami ir tiešs savienojums starp sūtītāju un saņēmēju, bet var arī izmantot dažādus maršrutus datu pārsūtīšanai
- precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās
- iesākt sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu
- uzņemt sākt izmantot (brīvo laikposmu); sākt svinēt (svētkus)
- šķirt (arī vērt) jaunu lappusi sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- vērt (arī šķirt) jaunu lappusi sākt ļaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- aizpostīt sākt postīt (graut, iznīcināt)
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu)
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs
- atklātne sākuma posms šaha vai dambretes partijā
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam)
- pirmaisgals Sākums; sākumposms
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
- Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- sapravīt Salabot, uzpost
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem)
- fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni
- Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
- Nudzjana Salvina - upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē
- Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- izpleikāties Samaitāties, sevi izpostīt
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- labs samērā garš, tāls (piemēram, par attālumu, ceļa posmu)
- pailgs samērā ilgs (par laiku, laikposmu)
- labs samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- laikmets samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pabrīvs samērā neaizņemts (par laiku, laikposmu)
- starpbrīdis samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem
- stunda samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- starpbrīdis samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām
- pastarpām samērā nelielos laikposmos (starp ko)
- sars samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem)
- viņdiena samērā senas dienas, arī samērā sens laikposms
- mīksts samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam)
- austrumu plūdums samērā stabila gaisa pārnese no austrumiem uz rietumiem vispārējā atmosfēras cirkulācijas sistēmā; pasāti tropos
- pelēcīgs samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu)
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
- nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
- artikulācija Saposmojums, zemes virsas nelīdzenumu mija
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
- sapūšot saposot, sākt strutot
- saposīt Sapost
- sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs)
- uzpudžāt Sapost, apģērbt (iziešanai)
- apgodēt Sapost, uzpost
- uzcirst Sapost, uzpost (kādu)
- uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs
- saprigāties Saposties
- sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs)
- sakņotēties saposties apģērba ziņā
- sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties
- uzcirsties Saposties, uzposties
- sajaukt Sapostīt (kādu vietu, teritoriju)
- noņergāt Sapostīt, novākt
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu
- lelle Saposusies, sapucējusies, sakrāsojusies meitene
- piņķele sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- peņķe Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- piņķe Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- piņķis Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā
- kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu)
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu)
- nobeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā līdz galam
- aizdzīvot Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu; nodzīvot
- glumināties Sasukāties, uzposties
- sasečkavāt Sašķērēt (kāpostus)
- sapausties Sataisīties, saposties
- sapeizēt Satiesāt, sapostīt
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei
- dagla Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
- daglis Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
- Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
- čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
- harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta
- jaungrieķu savienojumā "jaungrieķu valoda": grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām
- mazsaru savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
- mušveida savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi
- odveida savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi
- šobaltdien savienojumā "vēl šobaltdien"; līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām
- zobkarpveidīgs savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos
- gaišs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu
- patumšs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu
- nobeigt savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu
- pārdzīvot savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem
- piens savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija
- no- savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds
- no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu laikposmu
- no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi
- no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu
- bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām)
- posmsavienojums Savienojums, kas sastāv no posmiem (2)
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu
- bālēne Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
- bālēns Savītusi, nobālējusi lapa, sevišķi kāpostu
- Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m)
- Brassica oleracea var. sabauda Savojas kāposts
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne; arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā)
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
- sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
- nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt
- šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem
- nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem)
- indikts sena baznīcas laika skaitīšanas vienība pa 15 gadu posmiem, ko 312. g. ieviesa Bizantijas imperators Konstantīns Lielais
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
- Knosa sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.)
- Troja sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu
- Dēla sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- Akada sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- Latgales apledojums senākais no Latvijas teritorijā konstatētajiem kvartāra apledojumiem, kas norisinājies agrā pleistocēna beiguposmā
- arhaika Senākais posms mākslas vai kultūras attīstībā; visbiežāk - sengrieķu mākslā 7.-6. gadsimtā p. m. ē.
- prekembrijs Senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms - pirms kembrija perioda - un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss; kriptozojs
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
- Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
- reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- epīlijs Sengrieķu dzejā neliela apjoma eposs
- Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
- Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam
- Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
- Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
- Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
- Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
- Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
- Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
- senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms
- Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
- nosēņot Sēņot (visu laikposmu) un pabeigt sēņot
- septiņgade Septiņu gadu ilgs laikposms; tautas saimniecības attīstības plāns septiņiem gadiem
- Sergijeva Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1930. g.
- Zagorska Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1930.-1991. g.
- nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot
- starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām
- pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas)
- kartupeļu sfings sfingu dzimtas suga ("Acherontia atropos")
- tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos
- skotisms Sholastikas virziens pretstatā tomismam un augustīnismam, raksturīgas subtilas distinkcijas, jēdzienu hipostazēšana, formālisms
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis
- reproduktīvais periods sievietes dzīves laika posms, kurā viņai var dzimt bērni, parasti no 15 līdz 49 gadiem
- menakme Sievietes mūža posms, kurā notiek menstruācijas; menstruālās aktivitātes augstākais punkts
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
- bēlings silta leduslaikmeta beigu posma fāze
- starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem
- simtgade Simt gadu ilgs laikposms
- gadsimts Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada)
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
- kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam
- decelerācija sirdsritma pazemināšanās kādā īslaicīgā laika posmā (dzemdībās)
- nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā)
- verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām
- validācija sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beigu posmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validēšana
- validēšana sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beiguposmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validācija
- izmantojamība Sistēmas vai tās komponenta spēja konkrētos apstākļos izpildīt uzdotās funkcijas noteiktā laika sprīdī vai laika posmā, pieņemot, ka pieprasītie ārējie resursi ir nodrošināti
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
- lāks Skābējamo kāpostu slogs
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu)
- skābi kāposti skābēti kāposti
- kisļaks Skābēti kāposti
- rošols Skābētu kāpostu un biešu sula
- abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- ģiedrs Skaidrs (par laikapstākļiem); laikposms, kad debesis nav apmākušās
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks
- caurlaidspēja Skaitlis, kas raksturo transportlīdzekļu plūsmas intensitāti ceļa posmā laika vienībā
- multiprocesorsistēma Skaitļotājsistēma, kas satur vismaz 2 centrālos procesorus programmu, uzdevuma risināšanas posmu vai operāciju paralēlizpildei
- nokliegt skaļi noraudāt (visu laikposmu)
- voluspa Skandināviešu dzeja par pasaules radīšanu un izpostīšanu, Edas vecākā daļa
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi
- pirmsikts Skaņdarba attīstības posms, kas sagatavo dinamisko kulmināciju (arī reprīzi vai jaunas tēmas iestāšanos)
- solopartija Skaņdarba daļa, posms, fragments, ko izpilda solists
- pēcspēle skaņdarba instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; postlūdija
- coda Skaņdarba noslēgums, beigu posms
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis)
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī
- noskraidīt Skraidīt (visu laikposmu) un pabeigt skraidīt
- racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
- noskriet Skriet (visu laikposmu) un pabeigt skriet
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem
- slēpnis Slepens (parasti detektīvu, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai
- štranka Slēpnis, postenis gaides medībās
- stranka Slēpnis, postenis gaides medībās
- strenka Slēpnis, postenis gaides medībās; stranka
- noslēpot Slēpot (visu laikposmu) un pabeigt slēpot
- noslidināt Slidināt (visu laikposmu) un pabeigt slidināt
- noslidot Slidot (visu laikposmu) un pabeigt slidot
- mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs
- pārejas līkne sliežu ceļa posms ar mainīgu rādiusu, kas plūdeni savieno līku ceļa posmu ar taisnu posmu kā celaplānā, tā celaprofilā
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus
- putāksnis slikta ceļa posma nosaukums
- paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa
- ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu
- nočīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt
- diferenciāldiagnostika Slimību diferencēšana diagnosticēšanas posmā
- noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot
- nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
- nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
- noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- slēga Slogs, nasta, nelaime, posts
- slēgs Slogs, nasta, nelaime, posts
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- sečkavāt Smalcināt kāpostus ar ēveli
- nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt
- nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot
- nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust
- strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
- baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
- Šeno sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos chenaultii")
- Dorenbosa sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos doorenbosii")
- apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus")
- uzdevumcentrētais modelis sociālā darba prakses modelis, kurā klients izvirza specifiskus, noteiktā laika posmā sasniedzamus mērķus; sociālā darbinieka un klienta sadarbības rezultātā tiek izveidotas stratēģijas, kā sasniegt mērķi, veicot konkrētus uzdevumus
- stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā)
- nosoļot Soļot (visu laikposmu) un pabeigt soļot
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
- cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā
- Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam
- Lemminkeinens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - varonis, kas dzīrēs ierodas neaicināts
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.)
- nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt
- kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam
- videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos
- videokontroles iekārta speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos; videomonitors
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns
- sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus)
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai
- virpuļviesulis spēcīgs, postošs piltuvveidīgs vai stabveida atmosfēras virpulis, kas veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo, smerčs
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis
- kritums Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma)
- atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu
- transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi
- tūre Spēles, sacensību posms
- nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī)
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (skaņdarbu)
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos)
- izvilkt Spēt izdzīvot trūcīgos apstākļos (laika posmu)
- sasulināt Spiest un grūst (kāpostus), kamēr parādās sula
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
- starpfinišs sporta sacensības starpposma finišs
- superfināls sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju
- kārta sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli
- pusfināls sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā
- sposta Sposts
- spostas Sposts
- sproksts Sposts, lamatas
- brizantums Sprāgstvielas spēja eksplodējot radīt ārdošus postījumus vidē, kas saskaras ar lādiņu
- noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu)
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
- nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt
- biķāt Stampāt (kāpostus skābējot)
- biķēt Stampāt (kāpostus skābējot)
- štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus)
- štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus)
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam
- neto pozīcija starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu; ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem)
- interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
- internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām
- lēkums Starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām
- starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā
- pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti)
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
- datu posma augsta līmeņa vadība starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteikts datu posma slāņa protokols, kas savienojumu nodibināšanas, datu pārraides un savienojumu pārtraukšanas laikā nosaka protokola datu bloku (kadru) formātus un vadības procedūras; protokols _HDLC_
- nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt
- nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt
- statika stāvoklis (parādībai) Ierobežotā laikposmā
- ugunsdrošība stāvoklis, apstākli, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība
- ugunsnedrošība stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība
- pārtraukums stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise
- platimorfija stāvoklis, kad saīsināts acābola anteroposteriorais diametrs; sekas - tālredzība
- nemiers stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas, arī postošas parādības dabā
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus
- incikloforija stāvoklis, kurā acs aizveroties pagriežas ap anteroposteioro asi uz iekšpusi
- sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos
- nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt
- epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā
- simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums)
- derečo stipri viesuļi ASV ar pārvietošanās fronti taisnā līnijā; postošā darbība lokāla
- starpiņš Stirpas pēdējā starpa (posms)
- nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt
- skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
- ātri strauji (paiet - par laika posmu subjektīvā uztverē)
- žigli strauji (paiet) - par laika posmu subjektīvā uztverē
- novirpuļot strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot
- steigt strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma); skriet (7)
- steigties strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu); skriet (7)
- skriet strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem)
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- skrējiens straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem)
- skrējums straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem); [skrējiens]{s:681}
- nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu)
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas
- nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt
- nostūrēt Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums
- antocerotas Sūnaugu klase, ieapaļi rozetveida lapoņi ar īpatnēju uzbūvi, aug tropos un mērenajās joslās
- štovēt Sutināt (parasti kāpostus)
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens
- abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
- štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām
- priežu čiekuru sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes validirostris"), kas ir postīgs sēklu kaitēklis
- vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
- SVID SVID analīze - organizācijas iekšējās vides - stipro (S) un vājo (V) vietu - un ārējo apstākļu - iespēju (I) un draudu (D) - izpēte un vērtējums, kas ir viens no stratēģiskās plānošanas posmiem, kurā var noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti un konkurētspēju; šī analīze tiek lietota arī komercdarbības plānu izstrādāšanai
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu
- nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
- nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību
- periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē); arī laikmets (2)
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu
- ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma
- pašreiz šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā
- pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe
- strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā)
- renesanse šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils
- kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
- kosa šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas
- scenedesma šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos
- smaržīgais muskats šīs dzimtas suga ("Myristica fragrans"), kas aug Moluku salās, tiek kultivēta tropos
- kokospalma šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā
- taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
- Botrytis tulipae šīs ģints suga, kas ir postīga tulpēm
- kosa šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints
- ilīcija šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu
- protejs šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi
- mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu)
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem
- lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai
- Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus
- leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu
- nošļūkt Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt
- nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs
- martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
- mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze
- gnēze Tā kāposta vai kāļa virsējā daļa, no kurienes aug lapas
- tālu tā, ka (ko) šķir samērā ilgs laikposms
- tuvu tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas
- riņķis tā, ka (laikposms) ir pagājis
- vēlu tā, ka cilvēka dzīves posmā notiek pēc parastā, pieņemtā laika
- tumu tā, ka ir samērā neliels laika sprīdis (piemēram, līdz kādam laika posmam, notikumam)
- tālu tā, ka jāpaiet samērā ilgam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas
- vidū tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- tuvu tā, ka līdz (kā, piemēram, kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms
- vēlu tā, ka notiek, noris, iestājas pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma
- rīcība tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laikposmu)
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
- aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- pērkonains tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons
- pērkonaiņš tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons
- auksts tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra
- blāzmains tāds (laika posms), kad ir blāzma
- salnaiņš tāds (laika posms), kad ir salna
- bezdarbīgs tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības
- bezmēneša tāds (laika posms), kad nespīd mēness
- bezmēness tāds (laika posms), kad nespīd mēness; tāds, kur nespīd mēness (par debesīm)
- bezzvaigžņains tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies
- garlaicīgs tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās
- pakluss tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas
- kluss tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas
- darbīgs tāds (laiks, cilvēka mūža posms), kam raksturīgs spraigs, intensīvs darbs
- badīgs tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- putenains tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- puteņaiņš tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- sarmaiņš tāds (laiks, laika posms), kad ir sarma
- atkušņains tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi
- karsts tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra
- silts tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
- vēss tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra
- karsts tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi
- ātrs tāds (maršruts), kas paveicams īsākā laika posmā nekā citi
- gaišs tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums
- patumšs tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums
- kluss tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu
- posmots tāds augs, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1656}
- posmots tāds dzīvnieka ķermenis, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1655}
- ražens tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu)
- spārnots tāds, kad cilvēki ir garīgi aktīvi, darbīgi, kad tiem ir iedvesma, iejūsma (par laikposmu)
- tumšs tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu)
- slapņis tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu)
- mākoņains tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu)
- rosīgs tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu)
- miglains tāds, kad ir [migla]{s:1862} (par laikapstākļiem, laikposmu)
- zvaigžņains tāds, kad ir [zvaigznes]{s:1867} - par laikposmu
- zvaigžņots tāds, kad ir [zvaigznes]{s:2303} - par laikposmu
- pelēks tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu)
- versmīgs tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu)
- versmains tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu)
- pērkoņains tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu)
- stindzinošs tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu)
- nemierīgs tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas; tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām
- pretīgs tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu)
- riebīgs tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu)
- mazražīgs tāds, kad ir maza raža (par laiku, laikposmu)
- svaigs tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu)
- lielūdeņu tāds, kad ir pali, kad līst daudz lietus (parasti par laiku, laika posmu)
- puteņains tāds, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem, laikposmu)
- rasains tāds, kad ir rasa (par laikposmu)
- rasots tāds, kad ir rasa (par laikposmu)
- salnains tāds, kad ir salna (par laikapstākļiem, laikposmu)
- pelēcīgs tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu); arī iepelēks
- pasauss tāds, kad ir samērā maz nokrišņu (par laikposmu)
- sarmains tāds, kad ir sarma (par laikposmu)
- sarmots tāds, kad ir sarma (par laikposmu)
- sērsnains tāds, kad ir sērsna (par laikapstākļiem, laikposmu)
- mīlīgs tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu)
- skaļš tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu)
- neražīgs tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu)
- tukšs tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu)
- vējputņainis tāds, kad ir vējputenis (par laikapstākļiem, laikposmu)
- vētrains tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu)
- viesuļains tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim
- salts tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem)
- laimīgs tāds, kad izjūt [laimi]{s:2030} (par laikposmu)
- svētlaimīgs tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu)
- skanīgs tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu)
- skaņš tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu)
- smeldzīgs tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi)
- smeldzošs tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi)
- pliks tāds, kad kā trūkst (par laikposmu)
- parasts tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu)
- šalkains tāds, kad kas šalc (par laiku, laikposmu)
- spirgts tāds, kad laikapstākļi spēj izraisīt, nodrošināt šādu stāvokli (par laikposmu)
- ražens tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu); auglīgs (2)
- bezsala tāds, kad nav (stipra) sala (par laika posmu, laika apstākļiem)
- tumšs tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti)
- remdens tāds, kad nav izcilu notikumu, darbu, ideju (par laikposmu)
- nelaimīgs tāds, kad nav laimes, prieka (par laikposmu)
- bezlietus tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem)
- pavaļīgs tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu)
- bezmākoņu tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm)
- skaidrs tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu)
- beznokrišņu tāds, kad nav nokrišņu (par laika posmu, laika apstākļiem)
- bezrasas tāds, kad nav rasas (par laika posmu, laika apstākļiem)
- tukšs tāds, kad nav ražas, lomu, guvuma (par laikposmu)
- bezsalnu tāds, kad nav salnas (salnu) - par laika posmu, laika apstākļiem
- bezsniega tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem)
- bezvējains tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav vēja (par vietu)
- mierīgs tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu)
- rāms tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu)
- nomods tāds, kad neguļ (par laikposmu)
- parasts tāds, kad nenotiek nekas neikdienišķs, sevišķs (par laikposmu)
- trūcīgs tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu)
- bezsaules tāds, kad nespīd saule (par laika posmu, laika apstākļiem); apmācies
- nopietns tāds, kad noris kas nozīmīgs, izšķirošs (par laikposmu)
- tramīgs tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu); tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi)
- nozīmīgs tāds, kad norisinās kas būtisks, izšķirošs (par laikposmu)
- viegls tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu)
- trauksmains tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.)
- līgo tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu)
- vējains tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu)
- smaržīgs tāds, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
- sniegains tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega
- sniegots tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega
- saulains tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem)
- tvaikains tāds, kad telpā, vietā, vidē ir tvaiks (par laikposmu)
- spulgs tāds, kad vidē izplatās skaidra, dzidra gaisma (par laikposmu)
- centrolecitāls tāds, kam barības dzeltenums atrodas centrā, piem., posmkāju ola
- sauss tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu)
- smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju)
- matains tāds, kam ir matiņi (2) - par posmkājiem, to ķermeņa daļām
- īss tāds, kam ir neliels ilgums (par laika posmu); tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā; neilgs
- salonisks tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu)
- saulains tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
- tveicīgs tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem)
- posmsecīgs tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru
- svārstīgs tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu)
- straujš tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu)
- slapjš tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2)
- slapjdraņķīgs tāds, kam ir raksturīgs slapjdraņķis (par laikapstākļiem, laikposmu)
- mitrs tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu)
- garš tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs
- neauglīgs tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību); tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem)
- ugunsbīstams tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu)
- stūrgalvīgs tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.)
- starpkaru tāds, kas (kur) noris, pastāv laikposmā starp kariem
- smacīgs tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē); tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu)
- sinhronisks tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām)
- pavēls tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā
- paagrs tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- moderns tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- lāga tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams
- raits tāds, kas ātri paiet (par laikposmu subjektīva uztvere)
- klātesošs tāds, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- tāls tāds, kas atspoguļo ko tādu, kuru no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (piemēram, par atmiņām, domām)
- vēlīns tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu; vēls (1)
- agrīns tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) sākuma posmu; agrs (1)
- vēls tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā
- agrs tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu: tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- agrs tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā
- veclaicīgs tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes
- postpuberāls tāds, kas attiecas uz laikposmu pēc pubertātes
- prepuberāls tāds, kas attiecas uz laikposmu pirms pubertātes
- interdialītisks tāds, kas attiecas uz laikposmu starp hemodialīzes periodiem
- nezkadējais tāds, kas bijis iepriekšējā, senākā laikposmā
- aizpagājis tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma)
- aizpagājušais tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma)
- iepriekšējs tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu)
- retro tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
- priekšāstāvošs tāds, kas būs turpmākajā laikposmā, nākotnē; nākamais
- nakts tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā
- vakars tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā
- stenotops tāds, kas dzīvo tikai stingri noteiktos biotopos un citur nav sastopams (par organismiem)
- smags tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem); tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu)
- ilgs tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem)
- gauss tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē)
- lēns tāds, kas ilgi turpinās, pamazām iestājas vai paiet (par laikposmu subjektīvā uztverē)
- īslaicīgs tāds, kas ilgst samērā nelielu laika posmu
- nakts tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā (par dzīvniekiem, augiem)
- pagājušais tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku); iepriekšējais
- pirmītējs tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā
- pirmītējs tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā
- tāls tāds, kas ir eksistējis pirms samērā ilga laikposma vai kas eksistēs pēc samērā ilga laikposma
- tuvs tāds, kas ir eksistējis pirms samērā īsa laikposma vai kas eksistēs pēc samērā īsa laikposma
- slaids tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem)
- pailgs tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem)
- neilgs tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem)
- stādāms tāds, kas ir izdevīgs (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem)
- vecs tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu)
- sutīgs tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1)
- spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- toreizējs tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks
- viņējs tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu)
- neauglīgs tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu)
- trešējs tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties trešajā posmā, fāzē u. tml.
- tagadējais tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam brīdim, laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo brīdi, laika posmu; pašreizējais
- tagadējais tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo laika posmu; mūsdienu
- dzīvs tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts
- mantots tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem
- varonīgs tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu)
- nemierīgs tāds, kas ir saistīts ar briesmām, bīstamiem apstākļiem, nemieriem (par laikposmu)
- nelāgs tāds, kas ir saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu)
- nevaļīgs tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu)
- svinīgs tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu)
- nemīlīgs tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu)
- raižpilns tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu); tāds, kas izraisa raizes
- turīgs tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu)
- steidzīgs tāds, kas ir saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu)
- mierlaika tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes
- sūrs tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem)
- skarbs tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju)
- vecs tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs
- smags tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi); grūts (3)
- mierlaika tāds, kas ir saistīts ar senāku (parasti pirmskara) laikposmu
- sākums tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli; tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli
- kaulaiņš tāds, kas ir saistīts ar trūkumu, neražu (par laiku, laika posmu)
- krietns tāds, kas ir samērā garš, tāls (piemēram, par ceļa posmu)
- krietns tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- patukšs tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu
- pirmītējs tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā
- pēdējais tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)
- pēdējais tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu); tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim
- spodrs tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies
- tāls tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (parasti par ceļu)
- tuvs tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu)
- retrospektīvs tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam
- plosīgs tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- postošs tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā); postīgs (1)
- labs tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu)
- pilns tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu)
- padots tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; pakļauts (2)
- gāzējs tāds, kas kaut ko gāž, sagrāvējs, izpostītājs
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- postošs tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2)
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- nevēlams tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu; tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam
- klātneesošs tāds, kas neatrodas, neuzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), nepiedalās (kādā norisē, pasākumā)
- nelietīgs tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā)
- garš tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu
- momentāns tāds, kas noris neilgā laikposmā
- posmveida tāds, kas noris pa posmiem
- vēls tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma
- tāls tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu)
- ilgs tāds, kas noris, pastāv lielu laika posmu
- ilgs tāds, kas noris, pastāv noteiktu laika posmu
- pailgs tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laikposmu
- neilgs tāds, kas noris, pastāv samērā īsu laikposmu; tāds, kam ir neliels ilgums (par laika posmu)
- liktenīgs tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību
- vairākposmu tāds, kas notiek vairākos posmos, tāds, kam ir vairāki posmi
- diena tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā
- pašreizējs tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā
- pagauss tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- īstermiņš tāds, kas paredzēta laika posmam, kurš nav ilgāks par 12 mēnešiem
- liels tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- starpsezonu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām
- starpepidēmiju tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām
- starpsesiju tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām
- starpolimpiāžu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp olimpiādēm
- starppasātu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp pasātiem
- starpreisu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp reisiem
- starpremontu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp remontiem
- starprevolūciju tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp revolūcijām
- starpsacensību tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacensībām
- starpsacīkšu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacīkstēm
- starptermiņu tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp termiņiem
- regulārs tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā
- saistīts tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā)
- kārtējs tāds, kas regulāri atkārtojas (kādos laikposmos); arī parasts
- kārtējs tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma
- subfosils tāds, kas saglabājies no agrākajiem, parasti vēstures, laikposmiem
- telo- tāds, kas saistīts ar mērķi, attīstības procesa pēdējo posmu
- grūts tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem); smags
- grūts tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu)
- vēlākais tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma
- postkomunistisks tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma
- pēcpusdiena tāds, kas sākas, pastāv, noris šādā laikposmā
- posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1649} - par dzīvnieku ķermeni, tā daļām
- posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1650} - par augiem, to daļām
- posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1651}
- četrposmains tāds, kas sastāv no četriem posmiem
- pakāpjveida tāds, kas sastāv no pakāpieniem līdzīgiem posmiem, detaļām
- posmots tāds, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1657}
- posmveida tāds, kas sastāv no posmiem; tāds, ko veido posmi
- garš tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu)
- dieks tāds, kas tiek pavadīts bezdarbībā (par laikposmu)
- pirmītējs tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu); iepriekšējais
- vecmodīgs tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- ražīgs tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu); auglīgs (2)
- priekšpēdējais tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises)
- postgalis tāds, kas visu izposta
- produktīvs tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai
- stihisks tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām)
- tāls tāds, ko no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu)
- tuvs tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu)
- lauzīt tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju)
- dundurains tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu)
- trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
- spožs tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu)
- liktenīgs tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu)
- pakļauts tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu
- skaļš tāds, kurā ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi u. tml. (piemēram, par laikposmu)
- pārbagāts tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu)
- pārpilns tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu)
- paraibs tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu)
- rokrocīgs tāds, kurā katrs no kādas cilvēku grupas veic atsevišķu (darba, darbības) daļu, posmu
- resns tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem)
- tukšs tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu)
- neaptumšots tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu)
- mierīgs tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu)
- saspriegts tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju)
- sasprindzināts tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju)
- vērienīgs tāds, kurā noris šādas darbības, pasākumi (par laikposmu)
- liktenīgs tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu)
- saulains tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.)
- radošs tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu
- patāls tāds, līdz kam ir samērā ilgs laikposms
- polimerizācijas pakāpe tādu elementārvienību (monomēra posmu) skaits polimēra makromolekulā, kuras atkārtojas
- maršrutēšanas vadība tādu vadības nosacījumu ievērošana maršrutēšanas procesā, kas ļauj iekļaut maršrutos vai izslēgt no tiem atsevišķus datoru tīklus, datu posmus vai retranslatorus
- ramstīties taisīties, posties
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni
- porocefāļi Tārpveida posmkāju ģints; dažas sugas parazitē cilvēka iekšējos orgānos
- Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
- nākotne tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma
- robežpunkts tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds
- robežstabs tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds
- robežzīme tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā
- nelietis tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu
- izglābiņš tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas izglābj (no bojāejas, nelaimes, posta)
- glābiņš tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties
- senkatolisks tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam
- aizaizizgājušais tas, kas bija pirms aizpagājušā (laika posma)
- aizaizpagājušais tas, kas bija pirms aizpagājušā (laika posma)
- retro tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm
- ienaidnieks tas, kas negatīvi, bieži postoši, iedarbojas (uz ko)
- lāsts tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu
- šoreizējs tas, kas notiek, pastāv šajā reizē, laika momentā, laikposmā
- iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
- nelietis Tas(piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
- helikonīds tauriņu dzimta ar spilgtu zīmējumu uz melniem spārniem; izplatīti galvenokārt Dienvidamerikas tropos
- kāpes tauriņu kāpuri, sevišķi kāpostu tauriņu
- sīkraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Nemeobiidae syn. Riodinidae"), gk. tropos, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga
- opostegīdi tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- baltenis tauriņu kārtas dzimta ("Pieridae"), spārni parasti balti vai dzelteni, ar melnu ornamentu, gk. tropos, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- pāvacis tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas
- melnraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Syntomidae"), \~2000 sugu, vairākums mīt tropos, Latvijā konstatēta 1 suga - pētereņu melnraibspārnis
- raibkājkode tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos
- sīkraibeņi tauriņu kārtas dzimta, bagātīgi pārstāvēta tropos, neliela dzimta, Eiropā un arī Latvijā konstatēta 1 suga
- krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai
- notekāt Tekāt (visu laikposmu) un pabeigt tekāt
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti
- lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi
- dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām)
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa
- Darjala aiza Terekas upes aiza Lielā Kaukāza Sānu grēdā, garums - 16 km, dziļums 3 km garā posmā - 1000 m, Gruzijas Kara ceļa posms no Kazbegi līdz Verhņijlarsai, senatnē pazīstama ar nosaukumu "Kaukāza Vārti" (Alanu Vārti)
- notērgāt Tērgāt (visu laikposmu) un pabeigt tērgāt
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas
- novecojis termins termins, kas lietots agrākā valodas attīstības posmā, bet vēlāk aizstāts ar citu terminu
- maksimāltermometrs Termometrs visaugstākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā
- minimāltermometrs Termometrs viszemākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā
- notērzēt Tērzēt (visu laikposmu) un pabeigt tērzēt
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu
- tiesību normu piemērošanas pamatstadijas tiesību normas piemērošanas procesa loģiski pēctecīgs posms, kuru veido normas piemērotajā savstarpēji cieši saistītu specifisku darbību komplekss (juridiski nozīmīgu faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana, tiesību normas iztulkošana, tiesību normas piemērošanas akta izdošana)
- datora-plates tehnoloģija tieša iespiedplašu veidošana ar datoru, neizmantojot par starpposmu filmu
- līkumainā zarna tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums)
- tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms); tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš
- (aiz)iet postā tikt (iz)postītam, iznīcinātam
- pagult zem (zaļām) velēnām tikt apglabātam (kapos)
- pacelties no drupām (arī gruvešiem) tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu)
- iesākties tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.)
- aiziet tikt izpostītam
- izplīkt tikt izpostītam, iet bojā
- iet bojā tikt izpostītam, iznīcinātam
- (aiz)iet bojā tikt izpostītam, iznīcinātam
- aiziet bojā tikt izpostītam, iznīcinātam
- nokalpot tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu)
- iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
- aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
- iesasākties tikt radītam, izgatavotam, izveidotam sākuma posmā
- iesākties tikt veiktam pašā pirmajā posmā; norisēt paša pirmajā posma
- sākties tikt veiktam pirmajā posmā; norisēt pirmajā posmā
- šila Tikumiska dzīvošana budismā, kas aptver astoņposmu ceļa ētiskās sastāvdaļas
- izgriežamais tilts tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi
- notipināt Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piemēram, kāda virziena, laikposma) mākslas darbs
- dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem
- baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm
- posīt tīrīt, post, spodrināt
- pujāt Tīrīties, posties
- conringia Tīrumkāpostiņi - krustziežu dzimtas ģints
- konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora")
- Ziemeļtjanšans Tjanšana ziemeļu daļa, augstums - līdz 4973 m, kalnu grēdas stipri saposmotas
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
- Virdžīnijas tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia virginiana"), ko Latvijā audzē brīvā dabā, stublājs 60-70 cm, lapas lineāras, sēdošas, posmā pa 2
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
- notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot
- notramdīt Tramdīt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt tramdīt
- subtransportieris Transportieris, kurš nodrošina preču transportu tikai kādā ceļa posmā
- satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā)
- fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos
- negaiss Trauksmains notikums; trauksmainiem notikumiem bagāts laikposms
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt
- trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- trīsgade Trīs gadus ilgs laikposms
- driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods"
- vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode
- notrokšņot Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam
- troposfaira Troposfēra
- hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās
- vārgs Trūkums, posts, ciešanas,- arī slimība
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
- tūkstošgade Tūkstoš gadu ilgs laikposms
- nakts Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā
- Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju
- salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
- notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1)
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- pēclaiks Turpmākais laikposms
- prieškā Turpmākajā laikposmā
- pēclaikā Turpmākajā laikposmā, nākotnē; beigās; beidzot
- priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms, arī nākotne
- pēcdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne
- sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu)
- beigties Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā
- beigties Tuvoties nobeigumam (par laika posmu)
- klauvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- klauvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- stāvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- stāvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt durvju priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt vārtu priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1)
- notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
- Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
- bjefs Ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs
- sarkanais gailis ugunsgrēks; uguns, kas posta, iznīcina
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime
- BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code")
- Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
- Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Zalcaha upe Austrijā un Vācijā (_Salzach_), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
- Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos
- Izēra upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus
- Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
- Ada upe Itālijā (_Adda_), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos, caurtek Komo ezeru
- Toče upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lago Madžores ezerā
- Tanāro upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos
- Adidže upe Itālijas ziemeļu daļā (_Adige_), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po
- Po upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā
- Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
- Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
- Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
- Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
- Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
- Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
- Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
- Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
- Dī upe Lielbritānijā, Velsā un Anglijā, lejtecē atsevišķos posmos arī to robežupe, ietek Īrijas jūrā
- Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Šangane upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
- Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
- Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
- Tera upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā
- Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Etreka upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
- Kafue upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza
- Luapula upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu
- Sentklēra upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka)
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
- fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju
- apvedceļš uz laiku iekārtots remontējama ceļa posma apbraukšanas maršruts
- uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām
- uzkārtot Uzkopt, nokopt, uzpost
- noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu
- ražošanas pamatlīdzekļi uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā
- priekšapmaksa Uzņēmuma veiktie izdevumi, kas attiecas uz nākamo pārskata periodu un ir atspoguļoti grāmatvedības bilances aktīva postenī
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
- uzpucēt Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes); izgreznot
- pošīt Uzpost, greznot
- saprāvīt Uzpost, salabot, pielabot
- sarošties uzposties
- pausties Uzposties
- sastaltoties Uzposties
- uzkņotēties Uzposties
- uzpudžīties Uzposties
- uzpurināties Uzposties
- uzspridzināties Uzposties
- uzštagāties Uzposties
- uzvīkšties Uzposties
- uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes); izgreznoties
- klīrēt Uzposties, greznoties
- uzklīrēties Uzposties, izrotāties
- uzprausties Uzposties, sakārtoties
- sapuģīties uzposties, sakopties
- sapudžināties Uzposties, uzkopties
- sapudzīties Uzposties, uzkopties
- sapudžīties Uzposties, uzkopties
- sapuģēties Uzposties, uzkopties
- iesarošties Uzposties; apģērbties glīti
- paštātēties Uzposties; izrādīt sevi
- tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu
- izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu)
- uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam)
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda)
- jūras karšu katalogs uzziņu materiāls par visām noteiktā laikposmā lietojamām jūras kartēm un izmaiņām to saturā; izdod hidrogrāfijas dienesti
- sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
- virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
- gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai
- Gudruna Vācu tautas eposs, cēlies 13. gadsimtenī
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt
- Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
- vaida Vaidēšana, nelaime, posts
- novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt
- nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts
- novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt
- bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu
- kampaņa vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi
- rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni
- apvēršana Vairākpakāpju apstrādes process, kura beigu posmā materiāla emulsijā rodas pozitīvais attēls
- protokols MPPP vairākposmu divpunktu protokols (angļu "Multilink Point-to-Point Protocol")
- terminālais vaislinieks vaislinieks, ko izmanto krustošanas noslēdzošā posmā nobarojamo dzīvnieku ieguvei
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
- pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms
- vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā
- novāķēt Vāķēt (visu laikposmu) un pabeigt vāķēt
- rietumu plūdums valdošā gaisa plūsma no rietumiem uz austrumiem vidējos platuma grādos troposfērā un stratosfērā, kā arī tropu un polārajos platumos augšējā troposfērā un stratosfērā
- gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā)
- noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
- nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
- novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
- funkcionālā gramatika valodas izpētes virziens, kurā valodas sistēma tiek analizēta, balstoties uz tās funkcionēšanu saziņas procesā, postulējot semantiskas kategorijas resp. semantiskus laukus, piemēram, aspektualitāti, temporalitāti, modalitāti, dzīvumu, priekšmetiskumu, un pētot, kādas valodas vienības spēj izteikt attiecīgo semantiku
- sinhronija Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī
- tipoloģiskā valodu klasifikācija valodu iedalījums tipos pēc to uzbūves līdzības neatkarīgi no radniecības
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
- kriminālpolitika valsts varas un pārvaldes iestāžu noteiktā laikposmā un noteiktā teritorijā realizēts pasākumu un darbību kopums noteiktu mērķu sasniegšanai noziedzības ierobežošanā un profilaksē, konkrētu noziegumu veidu ierobežošanā un profilaksē, kā arī personu rīcības atzīšanā par noziedzīgu (krimināli sodāmu)
- čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa
- kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
- koraļknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Hypositta corallirostris")
- samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2)
- samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīt (2)
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt
- vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
- novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot
- lakači vārīti, neskābēti kāposti
- posmvārpsta Vārpsta, kas sastāv no posmiem
- garvasa Vasa ar gariem posmiem
- īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem
- parudinis Vasaras beigu posms
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums
- gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu
- īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši
- laupītājbites Vecākās darbabites, kas bezienesuma periodā mēģina iekļūt vājāko saimju stropos un zagt medu
- kriepostnieki Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Krieposte" iedzīvotāji
- Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe
- vēderkāja Vēdera ekstremitāte (posmkājiem)
- abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem
- vēderiņš Vēders (posmkājiem)
- jaunība veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
- pavasaris Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
- ziedonis Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai)
- turpināt veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu
- sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā
- nolīkņāt veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt
- nolīkāt veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt
- strādāt veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu)
- uzsākt veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1)
- sākt veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu
- 11 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 28,5-32,6 m/s, auka, vējš nodara lielus postījumus, nolauž telegrāfa stabus
- terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
- Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
- rifejs Vēlais proteozojs, prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
- postscriptum Vēlāk pierakstītais; postskripts
- pēc tam vēlāk; tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms; tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
- priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms
- laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms
- loms Velku garums starp diviem griežamo velku koku posmiem
- novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt
- ziedot veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam
- Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis
- ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā
- Packules lunka Ventas vecgultnes posms Ventspilī gar Bridas salu, pa kuru plūst Kamārces ūdeņi
- lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu
- Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas
- novergot Vergot (visu laikposmu) un pabeigt vergot
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
- priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju
- paraboliskā antena vērstā antena ar parabolisku reflektora spoguli, kura fokusā atrodas aktīvā antena; izmanto radaros, radioteleskopos un satelīttelevīzijas raidījumu uztveršanai
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību)
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu)
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu)
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos)
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra
- Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis
- entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu
- viduskrūtis Vidējais krūšu posms (posmkājiem)
- apjomekonomija Vidējo ražošanas izmaksu samazinājums produkcijas izlaidei pieaugot ilgākā laika posmā
- videokontrole Videosignāla kontrole dažādos tā apstrādes posmos (piemēram, televīzijas centrā)
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
- olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
- Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
- Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
- vidējs Vidusposms (par laikposmu)
- vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā)
- vidustece Vidusposms (upei)
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu)
- gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti
- kredītlīnija Vienā kredītā noformēts aizdevums, ko dalīti piešķir zināmā laika posmā
- stadija viena no (kā) attīstības, arī veidošanas, parasti krasi atšķirīgām, pakāpēm, posmiem u. tml.
- skalena viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā
- darbības samontēšana viena no montāžas procesa sastāvdaļām – divu filmas posmu izvēle, kuros uzņemta viena un tā pati darbība, un norises saskaņotības prasībām atbilstošākās montāžas vietas noteikšana
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu
- Merva viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu
- rotācija Vienas augu sekas cikls noteiktā laikposmā
- seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā)
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
- kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs
- smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos
- volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
- bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
- dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos)
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
- rievotās morēnas vienkāršu frontālu un saliktu radiāli frontālu vaļņveida grēdu sistēmas, kas piešķir virsai rievotu vai ribotu saposmojumu
- nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- pārsēdbiļete Vienots ceļojuma dokuments, kas paredzēts vairākiem ceļojuma posmiem ar transportlīdzekļa nomaiņu
- daiviņa viens ķiploku galviņas posmiņš
- trops viens no cilvēka ķermeņa posmiem
- pustrepes viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums; šāds kāpņu laukums stāva vidū
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
- izrakstīšanas izvērtēšana viens no plānošanas posmiem pacienta izrakstīšanā no ārstniecības iestādes, un to veic sociālais darbinieks pēc informācijas saņemšanas no ārstēšanā un aprūpē iesaistītajiem speciālistiem
- sākotnējā izvērtēšana viens no posmiem sociālajā darbā ar gadījumu, kura mērķis ir noskaidrot klienta sociālās situācijas faktus un apzināt informāciju par aktuālajām grūtībām, problēmām, kā arī resursiem, izmantojot holistisku pieeju
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus
- pļaušana viens no svarīgākiem darba posmiem ražas novākšanā
- starppakāpe viens no vairākiem līmeņiem, kas raksturo (kā, piemēram, darbības, procesa, parādības) attīstības, kvalitātes, kvantitātes pārmaiņu starpposmu
- pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi
- trops viens no vienveidīgiem ķermeņa daļas posmiem
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu)
- spaile vieta jūrā, kur ieliktas 15-20 posmu ūdas
- postaža vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas
- kāpustaite vieta, kur ir auguši kāposti
- zeme vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli)
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
- vīkst Vīkšt - gatavot, taisīt, post
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
- lokomotīvju signalizācija vilcienu kustības intervālu regulēšanas automātiskā sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos, kas nodrošina garāmejas vai stacijas luksoforu signālrādījumu pārraidi lokomotīves luksoforam mašīnista kabīnē un vilciena automātisku apstāšanos, ja mašīnists vajadzīgajā brīdī nebremzē vai neaptur vilcienu
- dispečercentralizācija Vilcienu kustības vadības sistēma ar tālvadības un telesignalizācijas kanāliem no viena dispečerpunkta; veic automātisko bloķēšanu posmos, pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju stacijās, kontrolē uz vadības pults pārmiju stāvokli un aizņemtību, posmu, stacijas ceļu un tiem piegulošo blokiecirkņu aizņemtību un uz vadības pults atkārto stacijas signālu rādījumus
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts
- novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt
- Espostoa lanata vilnainā espostoja
- nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā
- jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
- zēnība vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudža gadi
- novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot
- novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei
- Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
- Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
- Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
- Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Asta virsotne Itālijā (_Asta, Cima d’_), Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, Dolomītalpos, augstums - 2847 m
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums
- arbovīrusi Vīrusi, ko pārnēsā asinssūcēji posmkāji
- nacionālais ienākums visa darba un kapitāla ienākumu summa plus ienākumi no investīcijām ārzemēs, mīnus parādu procenti ārzemēm kādā noteiktā laika posmā, parasti gada laikā
- pirmsdruka visi poligrāfijas tehnoloģiskie posmi, kas saistīti ar iespieddarbu sagatavošanu drukai (teksta salikums, krāsu dalījums, tekstuālā un ilustratīvā materiāla apstrāde (maketēšana), impozīcija (elektroniskā montāža))
- rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā ko paveic, izdara
- vandali Vispār mežonīgi ļaudis, kas bez jēgas posta visu
- zona Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība (stāva (5) sastāvdaļa), kas atspoguļo noteiktu faunas attīstības posmu
- senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.)
- indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs")
- posmainums vispārināta īpašība --> posmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- postīgums vispārināta īpašība --> postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- postīgums vispārināta īpašība --> postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā)
- saposmotība vispārināta īpašība --> saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tālums vispārināta īpašība --> tāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā ilgs laikposms
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums
- pārskats Vispusīgs ziņojums par paveikto, (kā) stāvokli, norisi (noteiktā laikā, laikposmā)
- augs Viss (par kādu laika posmu)
- apals Viss (par laikposmu)
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība
- cēls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikposmu)
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā
- arheozojs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arhajs
- arhajs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arheozojs
- izķīckāt Visu atņemt, izpostīt
- bruto nacionālais produkts visu valstī ražoto preču un pakalpojumu kopvērtība noteiktā laika posmā, parasti gadā
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle
- riturnels Vokālajā mūzikā sastopamās instrumentālās starpspēles, kas atkārtojas starp dziedājuma posmiem, apvij tos
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- razierēt Zagt; postīt
- palazdi Zaķkāposti
- zaķakāposti Zaķkāposti
- meža zaķskābene zaķskābeņu suga ("Oxalis acetosella"), kas izplatīta visvairāk, sauc arī par zaķkāpostu
- lagzdene Zaķu kāposti
- mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem)
- nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
- nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
- cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem
- tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums
- azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu
- neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons
- fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās
- megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru
- pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā
- Brassica oleracea var. botrytis ziedkāposts
- puķukāpusts Ziedkāposts
- puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
- puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")
- puķu kāposti ziedu kāposti
- dziļa ziema Ziemas vidusposms
- Didelphis virginiana ziemeļu jeb parastais oposums
- parastais oposums ziemeļu oposums
- Virdžīnijas oposums ziemeļu oposums
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
- segno Zīme, kas norāda kāda skaņdarba posma atkārtojumu
- Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos
- Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība
- raķešdinamika zinātne par raķešu kustību to lidojuma aktīvajā posmā
- ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
- izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu
- pundurzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Micryphantidae"), sīki zirnekļi, garums - 2-4 mm, pārtiek no sīkiem posmkājiem, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 88 sugas
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai
- biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī
- grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu)
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā)
- nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti
- nozvilnēt Zvilnēt (visu laikposmu) un pabeigt zvilnēt
- gļotainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota adiposa")
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
- cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem
- Rzeczpospolita Žežpospolita, tās nosaukums poļu valodā
- nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot
pos citās vārdnīcās:
MEV