Paplašinātā meklēšana

Meklējam ars.

Atrasts vārdos (733):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (3651):

cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
Līgovakars 23. jūnija vakars.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
obors Abars.
ābeļzars Ābeles zars.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
agara Agars.
agaragars Agars.
samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
aitbars Aitu bars.
aitpūlis Aitu bars.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
azbaras Aizbars.
asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma.
sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma.
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
aizdara Aizdars.
aizdare Aizdars.
klātēdamais Aizdars.
klātēdams Aizdars.
piedars Aizdars.
povalga Aizdars.
skarums Aizdars.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
klape Aizkars; durtiņas; vāks.
logkars Aizkars.
logsega Aizkars.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā.
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
adepts Alķīmijas meistars.
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii").
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vorso Apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja.
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā.
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā.
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā.
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
Aginska Apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju.
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā.
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā.
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē.
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē.
Tayassus tajacu apkakles pekars.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu).
rīmulis Apļveida bars.
rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars.
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
duha Apņēmība, drosme; spars.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
apdars Apšuvums; ietvars, ierāmējums.
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības.
daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars.
storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
hidroinkubators Ar karstu ūdeni apsildāms inkubators.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars.
megaparseks Ārpussistēmas garuma mērvienības - parseka atvasinājums, vienāds ar 1000 000 parsekiem.
arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā.
arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3.
arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
antifebrīns Ārstniecības līdzeklis pret karstumu un sāpēm.
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
pīcaks Ass zars, rīkste.
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Asaru ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā.
Ašera ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā.
Ašaru ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā.
sobari Atbars, labības nodeva.
atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
atremināt Atremdināt (karstu ūdeni).
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
svilis Ātrs, karsts cilvēks.
iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
virulis Atsvars, kas aizver durvis.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
atvors Atvars 1.
lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
vieksta Atvars, kur griežas ūdens.
viraga Atvars, ūdens mutulis.
virags Atvars, ūdens mutulis.
Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai.
murdi atvars.
antvars Atvars.
atārs Atvars.
ators Atvars.
atvarums Atvars.
griezenis Atvars.
nograba Atvars.
osts Atvars.
verpelis Atvars.
saspars Atvēziens, spars.
augsta gaisa spiediena grēda atzars jeb cilnis starp diviem cikloniem.
atzaris Atzars.
pieroce Atzars.
plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
audzītis Audzēkņu vakars.
kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
blanšēšana Augļu un ogu apstrādāšana ar karstu ūdeni un tvaiku.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos.
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
auckelis Auskars.
auskara Auskars.
auskure Auskars.
auškuris Auskars.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji.
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
bagarmašīna Bagars.
bogders Bagars.
bugurmašīna Bagars.
balletmeistars Baletmeistars.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
vilte Bars (suņu).
čuma Bars mudžošu objektu (mūdžu, čūsku).
pudra Bars, bariņš, puduris.
drūze Bars, drūzma.
gruzme Bars, drūzma.
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
Panūrga bars bars, kas bez apdomas seko jebkuram, kas iedomājas to vadīt.
krauna Bars, kaudze.
virksts Bars, pūlis (civlēku).
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
spītenis Bars, pūlis, spiets.
kurmis Bars, pūlis; kamols.
kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
ķurms Bars, pūlis.
ložma Bars, pūlis.
korams Bars, pulks, daudzums.
dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma.
pirmsaime Bars, pulks; orda.
gosts Bars, pulks; spiets.
banda Bars, pulks.
kaļada Bars, pulks.
kopa Bars, pulks.
mirdze Bars, pulks.
mukte Bars, pulks.
švadrons Bars, pulks.
trops Bars, pulks.
trups Bars, pulks.
vilksne Bars, pulks.
virdze Bars, rinda.
kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
hebra Bars; kompānija.
hevera Bars; kompānija.
hevere Bars; kompānija.
bande Bars; pulks.
skurma bars.
čapte Bars.
čurmulis Bars.
grims Bars.
ņūklis Bars.
švadra Bars.
švadroņa Bars.
švadrūna Bars.
vairata Bars.
valksna Bars.
valksnis Bars.
vataka Bars.
vilkšņa Bars.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
smalksne Bērnu bars, pulks.
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas.
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
Tersina viridis bezdelīgtangars.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
štora Biezs loga aizkars.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
pazare Blakus zars lielākajam, galvenajam.
pazariņš Blakus zars lielākajam, galvenajam.
pazarītis Blakus zars lielākajam, galvenajam.
piezaris Blakus zars; dzinums.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
buturis Blīvs bars (kukaiņu).
kustiņa Blīvs kukaiņu bars, mudžeklis.
boguris Bogars.
Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
borīdi Bora un metālu savienojumi, grūti kūst, ir izturīgi pret karstumu un mehānisku iedarbību.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
apdarene Briļļu ietvars.
pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti.
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis.
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
rakstzīme Burts, cipars vai jebkurš cits simbols, kuru izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
naujš Būt iekarsis.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sutināties Būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
būmeistars Būvdarbu meistars.
būmeisters Būvdarbu meistars.
būvmeistars Būvdarbu meistars.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
cariste Cara valsts; monarhija, kurā valda cars.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
prarabs Ceļa meistars.
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
plēderis Ceriņu koks vai zars.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
plēderiņš Ceriņu krūms vai zars.
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars.
piecvakara Ceturtdienas vakars.
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums.
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars.
digestors Cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
vieninieks cipars 1
divnieks Cipars 2.
trijnieks Cipars 3.
četrinieks Cipars 4.
piecnieks Cipars 5.
sešnieks Cipars 6.
septiņnieks Cipars 7.
astoņnieks Cipars 8.
deviņnieks Cipars 9.
nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
zīmīgais cipars cipars skaitļa pierakstā pozicionālajā skaitīšanas sistēmā, kas nepieciešams uzdotās precizitātes nodrošināšanai.
trīsnieks Cipars trīs; atzīme trīs.
saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
ciķis Cipars.
cīpars Cipars.
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā.
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī.
auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai.
citversēklas Citvarsēklas.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
krencele Čemurs, ķekars.
krencelis Čemurs, ķekars.
čenga Čemurs; ķekars.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
boga Čupa, bars.
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā.
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces.
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
dammarsveķi Damarsveķi.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
darsonvalizators Darsonvalizācijas ierīce.
Capsicum annuum dārzeņpipars jeb viengadīgā paprika.
cipardati Dati, ko attēlo, izmantojot ciparsignālus.
hibrīddators Dators, kas var apstrādāt gan analogsignālus, gan ciparsignālus.
pilnsaistes tīkls datoru tīkls, kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir zars.
sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
gauja Daudzums, vairums; bars, pulks.
Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
bezgalīgs decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kurā neviens decimālcipars nav pēdējais.
afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās.
dedzinošs Dedzīgs, karsts.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
večerinka Deju vakars; viesības; saiets.
balle Deju vakars.
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
aizkariņš Dem. --> aizkars.
aizvariņš Dem. --> aizvars.
āmariņš Dem. --> āmars; āmuriņš.
atsvariņš Dem. --> atsvars.
atvariņš Dem. --> atvars.
auskariņš Dem. --> auskars.
dzijpārīši Dem. --> dzīpars.
dzīpariņš Dem. --> dzīpars.
dzīpartiņš Dem. --> dzīpars.
junkarītis Dem. --> junkars.
junkarīts Dem. --> junkars.
junkurītis Dem. --> junkars.
junkurīts Dem. --> junkars.
kankariņš Dem. --> kankars.
karstmaizīte Dem. --> karstmaize.
ķeizariņš Dem. --> ķeizars.
ķekariņš Dem. --> ķekars.
ķipariņš Dem. --> ķipars.
laidariņš Dem. --> laidars.
pipariņš Dem. --> pipars.
sadariņš Dem. --> sadars.
saderiņa Dem. --> sadars.
stariņš Dem. --> stars.
svariņš Dem. --> svars.
vagariņš Dem. --> vagars.
vagarītis Dem. --> vagars.
vaģarītis Dem. --> vaģars.
vaģerītis Dem. --> vaģars.
vakariņš Dem. --> vakars.
zariņš Dem. --> zars.
zabarelis Dem. --> žabars.
žagariņa Dem. --> žagars.
žagarītis Dem. --> žagars.
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C.
Pungitius pungitius deviņadatu stagars.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna.
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
dīgšanas enerģija dīgšanas spars.
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km.
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā.
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
drebelnieks Drebelis, karstgalvis.
karstine Drudzis, karsonis.
karstone Drudzis, karsonis.
karsums Drudzis, karsonis.
muldeklis Drudža, karsoņa izraisītas fantāzijas.
cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens.
fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā).
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
kandžars Dunčveida ierocis Austrumos; handžars.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā).
ārāsviedējs Durvju sargs, šveicars.
lambrekens Durvju un logu ailu augšējais dekoratīvais aizkars.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
anima Dvēsele, gars, dzīvība.
dvase Dvēsele, gars; dvaša.
dvaša Dvēsele, gars.
pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks.
nogares Dvinga, sīvs gars pirtī vai rijā.
atpals Dzelme, atvars.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu.
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
domis Dziļa vieta upē, atvars.
dzīters Dzintars; zītars.
zintars Dzintars; zītars.
zintārs Dzintars; zītars.
zīters Dzintars; zītars.
dzeltenā ambra dzintars.
dzinters Dzintars.
dzītars Dzintars.
elektrums Dzintars.
glēsa Dzintars.
glīsis Dzintars.
saules akmens Dzintars.
zītars Dzintars.
sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
sukcināts Dzintarskābes sāls vai esteris.
dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
cimpurītis Dzīpars.
cīpārs Dzīpars.
dzīpores Dzīpars.
dzīpors Dzīpars.
dzīpurs Dzīpars.
dzīvpariņš Dzīpars.
dzīvpars Dzīpars.
ģīpars Dzīpars.
Samaēls Ebreju mitoloģijā un dēmonoloģijā - ļaunais gars, dēmons.
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
kvantēšana Elektriskā analogsignāla pārvēršana kvantētā elektriskā signālā vai diskrēta elektriska signāla pārvēršana elektriskā ciparsignālā.
indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu.
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
ciparshēma Elektroniska shēma, kas paredzēta ciparsignālu apstrādei.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
fulgurācija Elektroterapija ar dzirkstelēm, piem., darsonvalizācija, franklinizācija.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
pārslēdzējelements Elements, kas pārveido diskrētus (parsti - binārus) signālus, realizējot kādu loģisku operāciju.
planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
onobrychis Esparsetes.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs.
Grapholitha caecana esparsetu tinējs.
Agrodiaetus damon esparsetu zilenītis.
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
Liliju ezers ezers Baldones pagastā, izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem, platība - 0,4 ha.
Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
traģifarss Farss, kurā izmantoti arī traģēdijas (1) elementi.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
dūša Fiziskais spēks, darba spars.
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
kaukainis Folklorā mirušo gars.
kauķens Folklorā mirušo gars.
ķauķis Folklorā mirušo gars.
kauķis Folklorā mirušo gars.
kauks Folklorā mirušo gars.
metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas.
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā.
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
oglekļa-slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem.
verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
brica Gars 2.
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
ķemēks Gars baidētājs.
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
džins Gars, dēmons (arābu un persiešu folklorā).
saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
mājas gars gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
mens Gars, prāts.
spiritus gars.
gors Gars.
iņģe Gars.
Sphagnum cuspidatum garsmailes sfagns.
phanerognatha Garsmeceri.
garšņucis Garsnuķis.
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai.
garstilbu Garstulmu.
garstulmains Garstulmu.
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti.
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
gribstināt Grābstīties, karstīties.
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka.
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
birkšķi Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
birkstes Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
ķarstīt Gūstīt, tvarstīt.
valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
piroborskābe H2B4O7, tetraborskābe, ortoborskābes karsēšanas produkts.
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars.
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu.
dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu.
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts.
tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
iekarsties Iekarst (1).
ietvīkt Iekarst (2).
iesilties Iekarst (par ko).
sakūsāt Iekarst (pēkšņi).
sakūsēt Iekarst (pēkšņi).
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
sakaisties iekarst, sadusmoties.
saskaist iekarst, sadusmoties.
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
aizsilt Iekarst.
iekaisties Iekarst.
iekaitēties Iekarst.
iešmilt Iekarst.
radiolokācijas stacija iekārta objektu atklāšanai un novērošanai ar radiolokācijas metodēm; radiolokators, radars.
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju.
elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta).
proficīts ienākumu pārsvars pār izdevumiem valsts budžetā.
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
ciparanalogu pārveidotājs ierīce (parasti mikroshēma), kura ciparsignālu, kā n-bitu paralēlu vārdu, pārveido analogsignālā.
ekrāns Ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.).
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
pārkarsētājs Ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai.
ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
analogciparu pārveidotājs ierīce, kas uztver analogsignālu un pārveido to ekvivalentā ciparsignālā, t. i. n-pozīciju paralēlā binārā vārdā, kurš attēlo šo analogsignālu.
katodstaru lampa (arī caurule) ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
armamentārijs Ieroču noliktava, arsenāls.
aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
ierāmējums Ietvars (1).
iejoms Ietvars (2); joma.
rāmis Ietvars (brillēm).
ielogs Ietvars (gleznai, attēlam).
logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam).
aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
putrālis Ietvars; apmale.
aprāmējums Ietvars.
apskave Ietvars.
aptvars Ietvars.
iesitums Ietvars.
rama Ietvars.
tvirums Ietvars.
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji.
Tenns igauņu mitoloģijā - auglības un mājas gars.
Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis).
haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
Ikaros Ikars.
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
atkarst Ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam.
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
atsacepināties Ilgāku laiku, daudz karsēties.
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu.
brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma.
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
ciparierīce Informācijas apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo ar ciparsignāliem.
bits Informācijas pamatvienība binārajā skaitīšanas sistēmā (0 vai 1); binārcipars.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis.
Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars.
Abars Irāņu mitoloģijā - ūdens gars.
Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
šaitāns islāma mitoloģijā - ļaunais gars, sātans.
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
struņķis Īss zars.
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks.
Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
ass Izcils lietpratējs, izcils meistars kādā jomā.
atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem).
ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas.
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izsveilēt Izkarsēt.
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
izasutināties Izkarsēties (par cilvēku).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī).
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī).
iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt.
izakarsēties Izkarsēties.
izsvilināties Izkarsēties.
iztveicēties Izkarsēties.
iztvīcēties Izkarsēties.
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsvilēt Izkarst (stiprā siltumā).
braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm.
noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu); izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
nošmucināt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā), parasti ar karstu šķidrumu, tvaiku.
kveldēt Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
izšvirkstēt Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas.
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas.
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts.
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta.
Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
gosts Jaunu putnu bars.
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā.
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām.
oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais.
Belfāstas līcis jūras līcis Īrijas austrumu piekrastē, Ziemeļu šauruma atzars.
Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos.
Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
Spinachia spinachia jūrasstagars.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
šmilt Jūsmot, karst.
slimot Just līdzi (sportā), karst.
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
termestēzija Jutība pret karstumu.
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību.
vederes Kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā.
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars.
demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
kadiķzars Kadiķa zars.
tvarstīgs Kāds, kas tvarsta, tvarstās.
sutmuguris kāds, kurš karstā laikā ir ļoti silti saģērbies.
steigša Kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis.
nošķorēt Kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību).
megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae").
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina").
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
kalējmeistars Kalēja amata meistars.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis.
sānkalnis Kalna sānu atzars.
Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns).
Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā.
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars.
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags).
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns).
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru.
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā.
konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu.
kontakta kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstu virsmu.
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā.
konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē.
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds.
olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
kamforāti Kamparskābes sālis.
kamparšpirts Kamparspirts.
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
kankurs Kankars 1.
kakars Kankars 1(1).
kapara sarkans kaparsarkans.
kapellmeistars Kapelmeistars.
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
izkarsis Kārs (uz ko), iekarsis.
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim.
precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela.
savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
baļeļščiks Karsējs.
sautēšanās Karsēšanās pirtī.
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
nogrūdīt Karsēt (dzelzi), rūdīt.
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
virt Karsēt (metālu).
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
autoklavēt Karsēt autoklāvā.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās.
pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu).
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
šķorēt Karsēt, dedzināt.
svelot Karsēt, kvēlot.
kaisēt Karsēt, sakarsēt.
sveilēt Karsēt, tveicēt, kurināt.
karsināt Karsēt.
kvietēt Karsēt.
svēlot Karsēt.
tveicināt Karsēt.
varsmot Karsēt.
versmēt Karsēt.
žarīt Karsēt.
sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
šustīt Karsēties šķidrumā, tvaikā.
nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties.
tvaicēties Karsēties.
tveicēties Karsēties.
cindunga Karsonis.
cindungs Karsonis.
karsons Karsonis.
karstonis Karsonis.
pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku.
fanot Karst (par kādu), atbalstīt (ko).
sust Karst (parasti par cilvēkiem).
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
garēt Karst, karsēt, silt.
garēties Karst, karsēt, silt.
gart Karst, karsēt, silt.
kvelmot Karst.
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
termaeroterapija Karsta gaisa izmantošana ārstniecībā.
verpsne Karsta gaisa plūsma (no apkures).
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns.
vērpsne Karsta gaisa plūsma no krāsns.
fēns karstā gaisa plūsmas ģenerators, elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
karstputriņš Karstagalvis.
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts.
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā.
ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
strebulīgs Karstgalvīgs.
karstputra Karstgalvis, karstgalve.
karstulis Karstgalvis, sangviniķis.
bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs.
bisins Karstgalvis.
dirsiens Karstgalvis.
driksnis Karstgalvis.
drīzenis Karstgalvis.
karstmanis Karstgalvis.
karstputriķis Karstgalvis.
karstputris Karstgalvis.
putrasdancis Karstgalvis.
straujenieks Karstgalvis.
straujgalvis Karstgalvis.
strebelis Karstgalvis.
svilata Karstgalvis.
svilonis Karstgalvis.
ugunspagale Karstgalvis.
žviksts Karstgalvis.
sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm.
sprikšļi Karsti pelni, dzirksteles.
dzirksts karsti pelni, kas kvēlo
birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
spruksti Karsti pelni.
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants).
karstai Karsti.
karstzinātne karstoloģija - zinātnes nozare par karsta procesiem.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
karstums Karsts gaiss; augsta gaisa temperatūra.
sutins karsts laiks.
sveilis Karsts laiks.
solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
solano Karsts vējš Spānijā.
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
kvelds Karsts, novārīts.
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
kveldens Karsts, sakarsis.
švelmains Karsts, spēcīgs (par liesmu).
bula laiks karsts, spiedīgs laiks pirms pērkona.
svils Karsts, steidzīgs.
dvanums Karsts, sutīgs gaiss.
kvēlains Karsts, svelmains.
sveils karsts, tveicējošs.
cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
tvīkains Karsts, tveicīgs.
gunains Karsts, ugunīgs.
hotīgs karsts.
svēls karsts.
aizdedzīgs Karsts.
kaiss Karsts.
svilinošs Karsts.
vērsms Karsts.
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām.
lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī.
piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
piecept Karstumā pielipt, piekalst.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
kalentūra Karstuma trieka.
termoplēģija Karstuma trieka.
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
svelmējiens karstuma uzplūdums.
svēroties Karstumā virmot.
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu.
termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
saute Karstums, arī karsēšanās; tveice.
šķore Karstums, kvēle.
vērsmenis Karstums, kvēle.
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga.
dvaša Karstums, svelme (no uguns).
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
svilonis Karstums, svelme.
tvīce Karstums, tveice.
tvīksme Karstums, tveice.
tversme Karstums, versme.
gāle Karstums; kvēle.
žarons karstums.
cepoņa Karstums.
karsa Karstums.
karsone Karstums.
korstums Karstums.
vērsme Karstums.
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju.
neguss Karstvīna paveids.
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
Litogēns katars katars, kas ierosina akmeņu rašanos, piem., hronisks žultspūšļa iekaisums.
katarrs Katars.
tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
tvaika starpkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, kurā augstspiediena attvaiku atkārtoti pārkarsē.
katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu.
katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars.
katers Katrs; katars.
kuls Kaudze, čupa; bars.
riešķi Kaudze, guba; bars, pulks.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
būra Kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa.
vapokauterizācija Kauterizēšana ar karstu tvaiku.
Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā.
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu.
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā.
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m.
klasenieks Klases vakars.
klasiķis Klases vakars.
tussiņš Klases vakars.
voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs.
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
apsmakt Kļūt karstākam; noslāpēt.
kaist Kļūt karstam (par priekšmetiem).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
koagulinoīds Koagulīns, kas inaktivēts karsējot.
žāklis kociņš ar diviem atzariem; žuburs; žākļveida zars.
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā.
šifrators Kodēšanas shēma, kas tai pievadītos ciparsignālus pārvērš noteiktās izejas signālu kombinācijās.
termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma.
goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks.
ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars.
magaziņa Koka ietvars kopā ar kārēm, ko uzliek stropam ienesuma laikā.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars.
šķibene koka zars vai galotne pēršanai.
ķeburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars.
ķēburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars.
ķinis Koks, zars, sakne ūdenī, kas zivis aizkavē.
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā.
koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās).
koloncipars Kolumncipars.
sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi.
funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
cukurbeķeris Konditorejas izstrādājumu gatavošanas meistars.
konidiofors Konīdijnesējs, sēnes micēlija zars, uz kura ir konīdijas.
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai.
katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo.
punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, ja to karsē.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
tvīkme Krāsns karstums; siltums ar tvanu.
ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus.
liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem.
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
Tangara chilensis krāšņais tangars.
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju.
kravsvars Kravas svars.
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli.
Kremata Krēmars.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
cara tētiņš Krievijas cars.
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā.
brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars.
dēmons kristīgajā reliģijā - sātans, ļaunais gars.
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana.
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m.
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi.
asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1).
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
ciksta Kūja, garens zars; dēlis.
ciksts Kūja, garens zars; dēlis.
anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums.
maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
caurājs Kuņģa vai zarnu katars.
caurējs Kuņģa vai zarnu katars.
koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves.
dakurēties Kurināt, līdz kļūst pietiekami karsts.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
tirpt Kust, kļūt karstumā šķidram.
čams Kušķis, pušķis; ķekars.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni; pirkstis.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
svēļains Kvēlojoši karsts.
vērsmīgs Kvēlojošs, karsts.
ēzēties Kvēlot; nokarsēt.
ķeizeris Ķeizars.
virkla Ķekars sīpolu.
ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis.
čača Ķekars, čemurs.
ķega Ķekars, čemurs.
ķemurs Ķekars, čemurs.
vairogs ķekars, kam zemāko ziedu kāts ir garāks nekā augstāko, un visi ziedi ziedkopā ir vienādā līmenī.
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
čeka Ķekars, kušķis, pušķis.
čemuls Ķekars, kušķis, pušķis.
čankurs Ķekars, pušķis, čemurs.
kogulītis Ķekars, pušķis, skara.
kogurs Ķekars, pušķis, skara.
čače Ķekars.
čākars Ķekars.
ķeka Ķekars.
ķeķe Ķekars.
ķeķere Ķekars.
ķeķis Ķekars.
ķenkara Ķekars.
ķenkars Ķekars.
ķenkuris Ķekars.
ķenkurs Ķekars.
veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens.
uzķerstīt Ķerstot, tvarstot saķert.
dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties); dzenāt citam citu.
dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns.
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns).
indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
ķipurs Ķipars, mazs bērns.
bajacis Ķipars.
eksteriorācija Ķirurģijā - marsupializācijas operācija.
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
karsnējs Labi karsts, tveicīgs.
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
agatodemons Labs gars, labs ģēnijs.
manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars.
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
laidaris Laidars (1).
laidāris Laidars (1).
zēderkls Laidars ar un bez jumta.
diendārzis Laidars kūts priekšā.
diendārzs Laidars lopiem uz lauka.
lauka laidars laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
dīnduorzs laidars.
sēta laidars.
zadruoklis laidars.
laideris Laidars.
laidēris Laidars.
laiders Laidars.
leidars Laidars.
leidārzs Laidars.
leidēris Laidars.
zādarkls Laidars.
Zeitgeist laika gars; laikmeta gars.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā.
tilodas Laivas grīdas dēļi visas laivas garumā, ko parsti lieto mazākās laivās; tilaudas.
smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
Asins māte latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
Krēmars Latviešu mitoloģijā - cūku aizbildnis gars, kas gādājis arī par apslēptu naudu un mantu; arī Kremata.
Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
dzemtes māte latviešu mitoloģijā - gars, kas iemiesots dzemdē.
Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
ceļa māte latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
Dieviņš Latviešu mitoloģijā - gars, visbiežāk - mājas gars.
Bangu māte latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars.
Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā.
cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu.
Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
Drudzis Latviešu mitoloģijā - slimību, kas saistās ar drebuli, iemiesojošs gars.
Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
Bubulis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars.
Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
Krampju māte latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs.
mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
Raganu māte latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija.
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
BBQ Lēna gaļas, zivju vai dārzeņu gatavošana uz karstām oglēm; ierīce cepšanai uz oglēm; barbekjū.
čurināties Lēnām uzkarsēt; īsu brīdi vārīt.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars.
šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars.
antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi.
ponderācija Līdzsvars, pareizība situācijā un pozē.
balankss Līdzsvars.
balanss Līdzsvars.
viensvarība Līdzsvars.
Ilhurialina grēda Lielā Hingāna atzars Ķīnas ziemeļu daļā, garums - \~200 km, augstums - 400-1290 m.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi).
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase.
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums; bars.
ojaga Liels bars (dzīvu radību).
gaima Liels bars.
jāms Liels bars.
ganībs Liels daudzums; pulks; bars.
panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
žara Liels karstums, svelme; suta.
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
kaisma Liels karstums.
sutinis Liels karstums.
zveile Liels karstums.
zvīlis Liels karstums.
imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
ēzeļpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg.
bogars Liels velkams zivju tīkls; bagars, bogors.
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
Liepare Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāre Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka.
liepzars Liepas zars.
bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara.
ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā).
rāmas loga ietvars.
svini Loga ietvars.
mīkstaunīca Lokans zars; kārkla klūdziņa.
mīkstanīca Lokans zars.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars.
Pomatomus saltatrix lufars.
podcelis lupata (arī speciāls cimds), ar ko cilā tējkannu vai citus karstus traukus.
Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
kārdinātājs Ļaunais gars, kas cenšas izraisīt dziņu grēkot.
velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
asmodijs Ļauns gars Zaratustras reliģijā.
kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus.
sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
māķis Ļauns gars, spoks.
daimons Ļauns gars.
nedievs Ļauns gars.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
svelots Ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums).
aizstrīdēt Ļoti iekarst strīdā.
izdegt Ļoti izslāpt, parasti karstumā.
spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
svelmains Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelmīgs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelošs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
kvelmains Ļoti karsts, svelmains; kvēlains.
kveldīgs Ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains.
versmīgs Ļoti karsts; versmains (1).
versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
baigi karsts ļoti karsts.
dedzīgs Ļoti karsts.
kvēls Ļoti karsts.
ugunīgs Ļoti karsts.
nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cepināt Ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli).
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
versme Ļoti stiprs karstums.
karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
gunīgi Ļoti strauji; karsti, ugunīgi.
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti.
sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts).
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā.
ciparu audiolente magnētiskā lente, kas nodrošina ciparsignālu formā pārveidotas skaņas ierakstu, kura atskaņošanas kvalitāte ir salīdzināma ar reproducēšanas kvalitāti, ko nodrošina kompaktdiski.
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize.
maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog").
trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
mājas dievs mājas gars.
mājas kungs mājas gars.
masterka Mājas viesību vakars.
mastriks Mājas viesību vakars.
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
mārks Maldinātājs gars.
maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
areogrāfija Marsa virsmas apraksts.
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
marseļēze Marseljēza.
marseļjeza Marseljēza.
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
marsileaceae Marsileju dzimta.
Rebutia marsoneri Marsonera rebūcija.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
Tangara larvata maskainais tangars.
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
sautēšana Materiāla apstrāde - karsēšana mitrumā.
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības.
maukaris Maukars.
Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā.
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis.
Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
Mazezers Mazazars Nautrēnu pagastā.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
karstins Mazliet karsts.
aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
apkarst Mazliet sakarst.
pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars.
kuliks Mazs tītars.
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars.
duncis Mazu putniņu bars.
pluksts Medaļa, piekars.
valksts Medībās - bars ko ielenc vienā dzinumā.
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
Mpc Megaparseks.
mastaks Meistars cietuma ražotnē.
šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs.
sliecenieks Meistars, kas izgatavo slieces.
sliecnieks Meistars, kas izgatavo slieces.
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
maître meistars, skolotājs.
maestro Meistars, skolotājs.
ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
masķers Meistars.
meistarsacensības Meistarsacīkstes.
meistarība Meistarsacīkstēs.
Peucedanum ostruthianum meistarsakne.
melanēzieši Melanēziešu rase - austrāliešu rases atzars, izplatīts Melanēzijas salās un Jaungvinejā, kur pie tā pieder melanēzieši un papuasi.
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
Piper nigrum melnais pipars.
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
mēnesstars Mēness gaismas stars.
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
pieeja sociālajā darbā mērķtiecīgi atlasītu teoriju vai teorētiskā skatījuma ietvars sociālā darba praksei jebkurā prakses līmenī (makrolīmenī, mezolīmenī, mikrolīmenī).
neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā.
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā.
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā.
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā).
mētāt kā skaidu mētāt ļoti stipri, tā, ka zūd līdzsvars, stabilitāte.
aizgavēņi Meteņa vakars.
aizgavēņu vakars meteņu vakars.
Budēļvakars Meteņu vakars.
juvenīns Metīlarsēnskābais johimbīns un strihnīns.
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu.
aukstā metināšana metināšana, kurā savienojums izveidojas parastā temperatūrā, saskarsmes virsmu atomiem tuvinoties un saistoties ar atomu saitēm, ja plastiskus materiālus kopēji plastiski deformē.
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot.
mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars.
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā.
dūkaņa Meža gars sievietes izskatā.
nagaža Meža gars, mežainis; ķēms.
Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu.
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
aizsargkoki Mežu atjaunošanā - lielie koki vai speciāla citas sugas audze, kas aizsrgā jaunos kociņus no salnas, karstuma, vēja un nezālēm.
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem.
skorodits Minerāls, arsēna, dzelzs un skābekļa savienojums; rūda arsēna iegūšanai.
niķelīns Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna; rūda, no kuras iegūst niķeli.
kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
smaltīns Minerāls, kobalta un arsēna savienojums, dažkārt ar niķeļa piemaisījumu; lieto smaltas izgatavošanai; rūda, no kuras iegūst kobaltu.
stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
pneimatolīze Minerālu veidošanās procesi, kurus ierosinājušas no magmas izdalījušās karstās gāzes.
hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai.
velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
vita Mirušā gars, dvēsele.
gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs.
maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
sutme Mitrs karstums.
sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis.
ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
ciparmonitors Monitors, kas, lai izgaismotu ekrānu, no datora saņemtos ciparsignālus pārveido analogsignālos.
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
monahisms Mūku kārta, mūku gars.
mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
termosistaltisms Muskuļu kontrakcija karstuma ietekmē.
apmālis Mutulis (atvars).
quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface").
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
ņarstīt Narstīt.
boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
kā nokaitēts neciešami karsts.
karstans Nedaudz karsts.
karstens Nedaudz karsts.
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
nīgess Neguss - karstvīna paveids.
negus Neguss^2^ - karstvīna paveids.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu).
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
šaika Neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars.
interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars.
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
jaunsalvarsāns Neosalvarsāns.
melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
stimulants Nervus un asinsriņķošanu stimulējošs (uzmundrinošs) ārstniecības līdzeklis (kā kofeīns, kampars, kola).
frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums.
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos.
filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums.
piesust No karstuma un mitruma pielīmēties.
meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
saflammēties Noformēties, iekarst.
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt.
nosveilēt Nokarsēt.
lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša.
da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
term- Norāda uz siltumu, karstumu.
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā).
pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1).
izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
notare Notars.
noters Notars.
notriņš Notars.
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars).
stuciņa Nūja, rīkste, žagars.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu.
kārtiņa Ogu ķekars.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
genijs Okultisma reliģijās gars aizbildnis un sargātājs.
pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis").
spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi.
psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
ozolnieks Ozolā mītošais gars.
ozolzars Ozola zars.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
piekaitēt Padarīt kvēlojoši karstu.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
čubis Paēdiens karstam vasaras laikam.
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja.
Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja.
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
paskars Pakars.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pasakarsēties Pakarsēties.
pakaist Pakarst.
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars.
Thraupis palmarum palmu tangars.
lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
iekaisināt Panākt, ka iekarst, iekaist.
izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^.
adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
termofāģija Paradums ēst pārāk karstu ēdienu.
pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma.
paralēlstars Paralēls stars.
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
pussmags Parasti savienojumā "pussmagais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
pusvidējs Parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
pusviegls Parasti savienojumā "pusvieglais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
smaule pārdrošs patvaļīgs gars.
plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem.
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
vembele Paresna rīkste, žagars.
vembelis Paresna rīkste, žagars.
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
pārkari Pārkars.
pārsakarsēties Pārkarsēties.
pārtvaicēties Pārkarsēties.
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties.
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties.
dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā.
lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu).
patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs.
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars.
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
parss Parsa.
pc Parseks (garuma mērvienība astronomijā).
pārsers Parsētājs.
Parcivals Parsifals.
fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele.
parss Parsisma piekritējs.
pārspēcība Pārspēks, pārsvars.
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme.
heģemonija Pārsvars, virsvadība.
prevalence Pārsvars.
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
kravsvars Pārvadāšanai pieļaujamais svars.
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
pacepināties Pasauļoties (karstā saulē).
sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
izostenūrija Pastāvīgi pazemināts un gandrīz nemainīgs urīna īpatnējais svars, novērojams nieru funkcijas insuficiences gadījumos.
termalgēzija Pastiprināta jutība pret karstumu; sāpes jau no mērena karstuma.
pašsvars pašam transportlīdzeklim (arī konstrukcijai u. tml.) piemītošais svars (bez derīgās kravas, slodzes).
cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
šovakars Pašreizējās dienas vakars.
pīcka Pātaga; arī žagars.
siltuma (ari karstuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
karstuma (arī siltuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, pārkarstot.
pietvars Patvars - patvērums, aizsardzība.
Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi.
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
nobarvilla Pavasarī cirptā vilnā; nobars.
ielogojums Paveikta darbība --> ielogot (1); ietvars (gleznai, attēlam).
sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
pavēla (vakara) stunda pavēls vakars.
sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
karsta aka pazemes karsta radītā reljefa forma.
termohipestēzija Pazemināta jutība pret karstumu vai pret pieskaršanos karstiem priekšmetiem.
zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju.
bizamcūka Pekars.
mošuscūka Pekars.
muskuscūka Pekars.
pekaris Pekars.
rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
žāvēšanas kamera periodiskas darbības aparāts, kurā žāvējamais materiāls tieši saskaras ar kustībā esošām karstajām gāzēm.
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
plīturs Pērle; plītars.
pārpērties Peroties (pirtī) pārkarsēties.
aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars.
gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi).
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
singularsukcesors Persona kura pārņem kādas atsevišķas tiesības vai pienākumus singularsukcesijā.
portatīvs dators personālais dators, kura konstrukcija un svars ļauj to viegli pārvietot.
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
aizmats Piedeva, aizdars.
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs.
pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
piekara Piekars.
fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja.
fanāts Piekritējs, atbalstītājs, karsējs.
piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars.
svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars.
pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
stasanizācija Piena pasterizācijas veids ar ātru un īslaicīgu (~15 s) karsēšanu līdz 75 Celsija grādiem un ļoti strauju atdzesēšanu.
burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
ziedainītis Piens, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām.
dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
piezars Piezaris, stunbram paralēls zars.
sērmaukškoks Pīlādzis; pīlādža zars, stumbrs.
ramštaks Pildiņu durvju ietvars; rāmis.
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
Bārstova Pilsēta ASV ("Barstow"), Kalifornijas štatā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārsonsitija Pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārsona Pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hotspringsa Pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršaltauna Pilsēta ASV ("Marshalltown"), Aiovas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršfīlda Pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pārsonsa Pilsēta ASV ("Parsons"), Kanzasas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vorso Pilsēta ASV ("Warsaw"), Indiānas štatā, 14280 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mondemarsāna Pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.).
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Jastrebarsko Pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Šīrāza Pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Karsoli Pilsēta Itālijā ("Carsoli"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Maršāno Pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsabita Pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
Šaripova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
Divnogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Užura Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
Noriļska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ujara Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kodinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Borodina Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sosnovoborska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļesosibirska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeļenogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.).
Minusinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaozjornija Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Innopolisa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Bavli Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
Nurlata Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zainska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čistopole Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Ļeņinogorska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bolgara Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Menzeļinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņekamska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeļenodoļska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazaņa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.).
Buguļma Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Buinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jelabuga Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsalbrēga Pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
Serira Pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā.
Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārsena Pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
Otmarsuma Pilsēta Nīderlandē ("Ootmarsum"), Overeiselas provincē, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
Varsevelda Pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aura pilsēta Somijā (_Aura_), Varsinaissuomi reģionā.
Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Laitila pilsēta Somijā (_Laitila_), Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
Loimā pilsēta Somijā (_Loimaa_), Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Salo pilsēta Somijā (_Paimio_), Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pargasa pilsēta Somijā (_Pargas_, _Parainen_), Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Somero pilsēta Somijā (_Somero_), Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Nāntali Pilsēta Somijā, Varsinaisssuomi reģionā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Turku Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu.
Paimio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Raisio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karina Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā (_Esplugas de Llobregat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
Olesa de Monserata pilsēta Spānijā (_Olesa de Montserrat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteldefelsa Pilsēta Spānijā ("Casteldefels"), Katalonijā, Barselonas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kornelja de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Cornella de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
Esparagvera Pilsēta Spānijā ("Esparraguera"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
Gava Pilsēta Spānijā ("Gava"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
Granoļersa Pilsēta Spānijā ("Granollers"), Katalonijā, Barselonas provincē, 59900 iedzīvotāju (2014. g.).
Igvalada Pilsēta Spānijā ("Igualada"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.).
Manļeva Pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Manreza Pilsēta Spānijā ("Manresa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
Martoreļa Pilsēta Spānijā ("Martorell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mataro Pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.).
Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ripoleta Pilsēta Spānijā ("Ripollet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rubi Pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sabadeļa Pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
Terasa Pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.).
Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Akjaka pilsēta Turcijā (_Akyaka_), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arpačaja pilsēta Turcijā (_Arpaçay_), Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Digora Pilsēta Turcijā ("Digor"), Karsas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Selima Pilsēta Turcijā ("Selim"), Karsas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Susuza Pilsēta Turcijā ("Susuz"), Karsas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Varsaka Pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kagizmana Pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarikamiša Pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tarsusa Pilsēta Turcijas dienvidos ("Tarsus"), Mersinas ilā, 245700 iedzīvotāju (2013. g.).
Karsa Pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.).
Alčevska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska.
Bārzinghauzene Pilsēta Vācijā ("Barsinghausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
Harzevinkele Pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kārsta Pilsēta Vācijā ("Kaarst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
Marsberga Pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekāršteinaha Pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārzulma Pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Parsberga Pilsēta Vācijā ("Parsberg"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Samktgoarshauzene Pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarštete Pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Folkmārzene Pilsēta Vācijā ("Volkmarsen"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Varšteina Pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Puertolakrusa Pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.).
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.).
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.).
urbanizācijas līmenis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, izplatības pakāpe kādā teritorijā (valstī, reģionā u. tml.).
katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
mazais pingvīns pingvīnu suga, garums - 40 cm, svars - 1 kg.
Fjordlandes pingvīns pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg.
Snērsu pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts.
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts.
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts.
lielcekula pingvīns pingvīnu suga, garums - 65 cm, svars - 7 kg.
Adeles pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
baltvaigu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
zeltmatu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts.
Antarktikas pingvīns pingvīnu suga, garums - 75 cm, svars - 6 kg.
Galapagu pingvīns pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
piparkoks Pipars (1).
piparkrūms Pipars (1).
piprs pipars.
pipīrs Pipars.
pipris Pipars.
satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
loplaidars Pirmatnējais mājkustoņu miteklis cieša iežogojuma veidā; laidars.
mandagvakars Pirmdienas vakars.
pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
ciparošanas planšete plastmasas planšete ar jutīgu virsmu, kas pārveido speciālas rādītājierīces (irbuļa vai kursor) pozīciju ciparsignālā, lai ievadītu to datorā un attēlotu uz displeja ekrāna.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m.
Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
karstienis Plaušu karsonis; karstinis.
karstinis Plaušu karsonis.
zapalenija Plaušu karsonis.
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks.
larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
karaliskais pingvīns pngvīnu suga, garums - 90 cm, svars - 18 kg.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību).
haimatoporfirīns Porfirīns, kas iegūts no asinspigmenta, iedarbojoties uz to ar karstu koncentrētu sērskābi ar bromūdeņraža ledusetiķskābi.
potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
pote Potzars, potpumpurs.
rīzeris potzars.
potiņš Potzars.
piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
Campanula poscharksyana Požarska pulkstenīte.
neto Preces svars bez iesaiņojuma, svara.
bruto Preces svars kopā ar iesaiņojumu.
atspars Pretspars.
atsvēreklis Pretsvars, atsvars.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām.
priekškars krīt priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
priekšsega Priekškars, aizkars.
marga Priekškars; smalki adītas malas.
aizkari Priekškars.
aizlaižamais Priekškars.
gardīne Priekškars.
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars.
magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
ievakars Priekšvakars.
Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
netosvars Produkcijas (materiālu) svars bez taras un iesaiņojuma materiāliem.
sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto.
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
GOST PSRS valsts standarts (krievu "gosudarstvennij standart"); parasti kopā ar vairākciparu skaitli, kas apzīmēja attiecīgā standarta reģistrācijas numuru.
pudre Puduris, bars, bariņš.
pudrs Puduris, bars.
klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums.
čurma Pūlis, bars, kaudze.
gūrums Pūlis, bars, liels daudzums.
ķēkats Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki; ķēkata.
ķēkata Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki.
bauģuve Pūlis, bars.
drauzs Pūlis, bars.
jezga Pūlis, bars.
kurmiņa Pūlis, bars.
ķekatas Pūlis, cieši kopā saspiedušos cilvēku bars.
kurmulis Pūlis, masa, bars.
cīmis Pulks, bars, dzīmis.
brāža Pulks, bars.
trapa Pulks, purnu bars.
reģimente Pulks; bars.
reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai.
ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars.
pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars.
pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars.
ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers.
ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars.
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
pūpolzars Pūpola zars.
pūpoļzars Pūpola zars.
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars.
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m.
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
pušvakars Pusvakars.
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
skurbs putnu bars.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
rakstāmzīme Rakstzīme - burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
speciālā rakstzīme rakstzīme, kura nav ne burts, ne cipars, ne atstarpes zīme, piemēram, #, $, %, &, +.
kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips.
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
Marsonera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia marsoneri").
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m.
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī.
rimts remdens, no karstuma atdzisis.
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
pagrabs Restorāns, kafejnīca, bars u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
enargīts Reta vara un arsēna rūda, kristalizējas rombiskā singonijā.
kakodilskābe Reti lietots arsēna preparāts, mazdarbīgs; lielākā daļa nepārveidota izdalās ar urīnu.
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
akcentējums Rezultāts --> akcentēt(2); uzsvērums; uzsvars; akcents (2).
iekarsums Rezultāts --> iekarst (1).
rībeļu Rībeļu zupa - ēdiens no smalkiem miltiem un karsta ūdens.
Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
apkūlību dievs Rijas dievs - rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja.
rovvecis Rijas gars jeb rijas vecis.
Rijas dievs rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja; Apkūlību dievs.
repstiķis Rīkste, žagars, sprungulis.
strubiķis Rīkste, žagars, sprungulis.
žeicka Rīkste, žagars; žecka.
žekste Rīkste, žagars; žecka.
knoiza Rīkste, žagars.
knotka Rīkste, žagars.
knoza Rīkste, žagars.
noska Rīkste, žagars.
žecka Rīkste, žagars.
žeiska Rīkste, žagars.
laids Rinda, bars, pūlis.
vatāga Rinda; bars.
Nanga Khasopa rīsa gars laosiešu mitoloģijā.
ritmeisters Ritmeistars.
ikts Ritmisks uzsvars jeb akcents pantā.
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
X Romiešu cipars 10.
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas.
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze.
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība.
zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība.
augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība.
nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars.
barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
karuseļkrāsns Rūpnieciska krāsns, kurā izstrādājumus (gk metāla sagataves) karsē uz rotējoša diskveida klona.
Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis.
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
aizgūtnība Sacensība, sacensības gars.
uzčokurēt Sačokuroties (no karstuma).
plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
sudara sadars.
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam.
Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās.
galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes.
kā pirts saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums.
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums.
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
karstums nokrīt (arī nokrītas) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
karstums nokritās (arī nokrīt) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu.
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē.
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
kņeta Sakaltis zars.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi.
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
sakara sakars.
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot).
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai.
nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
saverdēt sakarsēt.
iekaitēt Sakarsēt.
izrūdīt Sakarsēt.
karstināt Sakarsēt.
notvīcēt Sakarsēt.
savarsmot Sakarsēt.
saversmēt Sakarsēt.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
pietvīcis Sakarsis, sasarcis.
notvīcējis Sakarsis.
sakaisis Sakarsis.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē.
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
duzēt Sakarst, saiet kunkuļos.
iesust Sakarst; piedzerties.
aizkarst Sakarst.
aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam.
gunīt Sakarstot sabojāties.
gunīt Sakarstot sadalīties.
ciparlīnija Sakaru līnija ciparsignālu pārraidei.
presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā.
karsin Sākt karst.
Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā.
Korpo sala Baltijas jūrā (_Korpo_), Somijas teritorija, Varsinaissuomi reģionā.
Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums.
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi.
Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
Ruskija Sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri.
apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt.
čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
saldkarsts Salds un karsts.
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem.
Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā.
Nordenšelda arhipelāgs salu grupa Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, sastāv no 90 salām, ko iedala vairākās grupās.
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
adamīts Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns.
adamīns Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts.
rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
vica Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
paauksts Samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts.
pakarsts Samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts.
atzars Sānu zars; zars, kas atzarojas no kāda cita zara.
nozare Sānu zars.
nozaris Sānu zars.
nozars Sānu zars.
termanalgēzija Sāpju jutības trūkums pret karstumu.
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
sarggars Sargājošs gars.
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības).
Piranga rubra sarkanais tangars.
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
seris Sars.
sers Sars.
Sarseļa Sarsele, pilsēta Francijā ("Sarcelles").
apkaitēt Sasildīt, sakarsēt (apkārt).
atkarsēt Sasildīt, sakarsēt.
atkarsināt Sasildīt, sakarsēt.
žarnīties Saskaisties, iekarst.
MIDI saskarne _MIDI_ jeb mūzikas instrumentu ciparsaskarne.
saziņa Saskarsme (1); arī saikne.
satiksme saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
afiliācija Saskarsmes nepieciešamība, tieksme uz sadarbību, draudzību ar citiem cilvēkiem; šī tendence pieaug stresa, trauksmes stāvoklī.
pēle saulainss, sauss, karsts laiks.
sasauļot saulē uzsildīt (sakarsēt).
asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
saulstars Saules stars.
saulesstars Saulstars.
apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta.
apsārtoties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., pieļaut, ka āda kļūst sārta.
cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis.
batoports Sausā doka aizvars, kas paredzēts doka izolēšanai no upes vai jūras ūdens.
sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
čakalis Sauss zars, skals.
strēga Sauss zars, žagars.
sauszaris Sauss zars.
sauszars Sauss zars.
sauzaris Sauss zars.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus.
ievietēt Sautēt, sutināt (karstos pelnos).
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
karsin Savienojumā "karsin karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
vads Savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars.
savest Savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
karstin Savienojumos ar "karsts" un "karst" lieto lai raksturotu darbības pastiprinātu intensitāti.
hatings Saviesīgs pasākums vai vakars.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
viesīgs vakars saviesīgs vakars.
saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars.
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars.
attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
staklis Sazarojuma vietas starpa (kokiem, to zariem); divžuburains stumbrs, zars.
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars.
rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
sektāriānisms Sektas gars.
Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls.
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars.
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
Tīvass Senģermāņu kara un likumu dievs, kas identificēts ar romiešu Marsu.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
tapass senindiešu mitoloģijā - kosmiskais karstums kā universāls kosmogonisks princips, kas atrodas pasaules un reliģiskās izurēšanās pamatā.
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
kaldārijs Seno romiešu karstā pirts.
Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi.
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
inaktivētais serums serums, karsēts 30 min 56-60 Celsija grādu temperatūrā, lai inaktivētu komplementu.
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
pussvētvakars Sestdienas vakars.
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā.
aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
ietambumba Sienas pulksteņa atsvars, kas darbina pulksteņa mehānismu.
dūkņa Sieviešu dzimtes meža gars.
Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
pelēkā sieva sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā
Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
nira Sieviešu kārtas ūdens gars.
sukube Sievišķs gars, kas līdzīgs inkubam.
nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā.
niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām.
neaizmirsteles Sīkziedu neaizmirstule ("Myosotis sparsiflora").
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
suteklis sildīšanas (karsēšanas) kompresēm izmantotā masa.
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu.
Cusimas straume siltā straume Japāņu jūras austrumos (plūst no dienvidiem uz ziemeļiem), Kurosio straumes atzars, ātrums 0,5-1 km/h.
Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h.
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē.
Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu.
goza Silta, karsta vieta, siltums, karstums.
termas silti vai karsti avoti vai pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par 20 °C; arī tie pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par attiecīgās teritorijas vidējo gaisa temperatūru.
azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem.
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
kontaktžāvēšana Siltuma pievade žāvējamajam materiālam no karstas starpsienas, kas atdala to no siltumaģenta.
ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē.
kaliditāte Siltums, karstums.
garme Siltums; karstums; tvaiks.
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju.
kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses.
Šahars sk. Šahars un Šalims.
Šalims sk. Šahars un Šalims.
atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars; atommasa.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
viens Skaitlis, cipars 1.
divi Skaitlis, cipars 2.
trīs Skaitlis, cipars 3.
četri Skaitlis, cipars 4.
pieci Skaitlis, cipars 5.
seši Skaitlis, cipars 6.
septiņi Skaitlis, cipars 7.
astoņi Skaitlis, cipars 8.
deviņi Skaitlis, cipars 9.
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
kagals Skaļš pūlis, bars.
Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
runas ciparošana skaņas analogsignāla pārveidošana ciparsignālā, lai to uzglabātu atmiņā, pārraidītu vai apstrādātu ar cipariekārtām.
portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst.
skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa.
skara Skranda, kankars.
skranči Skrandži - ēdiena piedeva, aizdars no sačurkstinātiem taukiem un sīkiem gaļas gabaliņiem.
juškeņa skursteņa aizvars (aizgriežams vai aizliekams).
kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi.
vijoļvirtuozs Slavens vijolspēles meistars.
Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
sētas gars slāvu mitoloģijā - gars, kas darbojas sētā, savās funkcijā līdzīgs mājas garam.
klēts gars slāvu mitoloģijā - gars, kas dzīvo rijās un klētīs un varēja izraisīt ugunsgrēku.
Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
Karačuns Slāvu mitoloģijā - slimības un nāves gars.
Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstuma guļa.
karstuma guļa slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstumguļa.
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
monorecidīvs Slimības pazīmju atjaunošanas iepriekšējā vietā pēc nepilnīgas izārstēšanas, piem., šankra atjaunošanās pēc nepietiekamas ārstēšanas ar salvarsānu.
mēra jumprava slimību, ko dēvēja par melno nāvi, iemiesojošs gars.
termofobija Slimīgas bailes no karstuma.
slodzeris Slotas žagars; (bērza) zars, ko griež slotai.
slotzaris Slotas žagars.
cītizs Slotzars - tauriņziežu dzimtas slotzaru ģints ("Cytisus").
lemēks Slūžu aizvars, meniķis.
šickas Slūžu aizvars; šice.
pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem.
merdziņš Smalku miltu un tauku aizdars.
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā.
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni.
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli.
Onobrychis arenaria smiltāju esparsete.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus.
Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
Hīsi Somugru mitoloģijā - meža gars, milzis, velns.
Ajata Somugru mitoloģijā - sieviešu kārtas ļauns gars.
piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi.
ekte Spars, enerģija, uzstājība, uzņēmība.
spara Spars, enerģija.
aume Spars, straujums; nevaldāmība.
štīme Spars, uzņēmība.
štīmis Spars, uzņēmība.
švunka Spars, uzņēmība.
jonis Spars.
skuba Spars.
špara Spars.
spors Spars.
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
videotvērējplate Specializēta ātrdarbīga karte, kas videoattēlu pārveido ciparsignāla formā un ļauj ierakstīt to datora atmiņā turpmākajai apstrādei.
ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
voklīze Spēcīgs karsta avots, kas neizsīkst arī mazūdens periodos.
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
kultūras kompetence spēja ētiski un efektīvi mijiedarboties starpkultūru saskarsmē personiskā un/vai profesionālā līmenī.
nožs Spēks; spars.
pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
spēle izlīdzinās spēles pretinieka pārsvars izzūd.
tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas.
kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
žirme Spirgtums, spars, dūša.
nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
ēns Spoks, mirušo gars.
supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars.
zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
sterķele Stagars
stagaris Stagars; stagarus izmanto zivju eļļas iegūšanai.
kazarags Stagars.
kazradze Stagars.
kazrags Stagars.
stagare Stagars.
stēķene Stagars.
stēķis Stagars.
stērķele Stagars.
stērķelis Stagars.
stērķis Stagars.
konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem.
stapurs Stapars 1.
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
optiskā ass stars, kas atbilst optiskās sistēmas simetrijas asij.
drīzena Stars, svītra.
spaits Stars.
actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
sveloņa Steiga, karsta skuba.
stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot.
pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība.
hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni.
bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti.
svelme Stipra karstuma sajūta.
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
apķuidīt Stipri (karsti) saģērbt.
kveldināt Stipri karsēt (1).
svelmēt Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu); karsēt tā, ka izstaro gaismu.
tvaicēt Stipri karsēt (parasti par sauli); tveicēt.
kveldēt Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
kvellēt Stipri karsēt.
speltēt Stipri karsēt.
svelmēties Stipri karsēties, karst.
svilt Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
speltains Stipri karsts, tveicīgs.
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
iztveicēt Stipri sakarsēt.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
izkarsties Stipri sakarsēties.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
savirināt Stipri savārīt (parsti pienu).
švarba Stiprs gars pirtī.
kvelme Stiprs karstums, svelme.
spelte Stiprs karstums, tveice.
spelts Stiprs karstums, tveice.
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
svelme Stiprs karstums.
žars Stiprs karstums.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
tveikme Stiprs, tvaiku radīts karstums.
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā.
uzskriedināt Strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām.
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
strēla Strūkla, stars.
rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars.
stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē.
abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā.
arsensudrabmānis Sudraba rūda sarkanā krāsā ar sudrabu, arsenu un sēru sastāvā.
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
Garstierdele Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Garstērdele" nosaukuma variants.
zuitums Sutīgs karstums.
sautēlis Sutīgs, mitri karsts laiks.
svaigsvars Svaiga produkta svars.
svarums svars (2).
dzīvsvars Svars (dzīvam mājdzīvniekam).
tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa.
virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens.
svors Svars.
kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
Mirušo piemiņas diena svecīšu vakars, kas notiek svētdienā pirms pirmās adventes.
sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram.
gārmē Svelme, karstums.
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks.
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums.
svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs.
Spiritus sanctus Svētais Gars.
svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars.
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla.
durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā.
roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero").
DCS šķērssavienotāju ciparsistēma (angļu "digital cross-connect system").
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes.
kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu.
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
Ansoategi štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Anzoátegui_), administratīvais centrs - Barselona, platība - 43300 kvadrātkilometru, 155600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus.
plāni Tā (ģērbties), ka nav silti, karsti.
ūdensizvietojums Tā ūdensapjoma svars, ko kuģis izspiež ar savu tilpumu; tiek atzīmēts tonnās.
plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
balts tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums
divaizdaru Tāds (ēdiens), kam pievienots divu veidu aizdars (piemēram, krējums, tauki).
šekumains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojies divos žuburos.
stakļains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojis divos žuburos.
staklains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
staklaiņš Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
bezsvara Tāds (stāvoklis, periods), kad pilnīgi izzūd ķermeņa svars.
aukstā nodrose tāds rezervēšanas veids, kas, atšķirībā no karstās nodroses, paredz, ka dublējošo sistēmu darbam sagatavo un iedarbina operators.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra; pretstats: silts, karsts.
kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
vieglsvara Tāds, kam ir maza masa, mazs svars.
pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
alopātisks Tāds, kam sakars ar alopātiju.
kre- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
kreat- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
hipobārisks Tāds, kam svars vai spiediens zemāks par normālo.
švirkstins Tāds, kas ātri dusmojas, karstgalvis.
pakaisls Tāds, kas ātri iekarst.
eparteriāls Tāds, kas atrodas uz vai virs artērijas, piem., pirmais labā galvenā bronha zars.
antoloģisks Tāds, kas attiecas uz antoloģiju, kam sakars ar to.
antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
purkšīgs Tāds, kas bieži iebilst, iekarst.
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
grebelis Tāds, kas ir neapdomīgs, karstgalvīgs.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
kvēls Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem).
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm).
karsts Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
nekarsts Tāds, kas nav karsts.
termolabile Tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana.
termolabils Tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana.
paraterapeitisks Tāds, kas radies, ārstējot citu slimību, piem., dzelte, kas var rasties, ārstējot sifilisu ar novarsenolu.
hidrotermāls Tāds, kas saistīts ar karstā ūdens darbību.
misticisks Tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
karsīgs Tāds, kas silda, karsē.
sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
karsts Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu.
auksts Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas.
krupozs Tāds, ko izraisa pneimokoki un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos (par plaušu karsoni).
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
svelmains Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelmīgs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelošs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
bruto Tāds, kura svars noteikts kopā ar iesaiņojumu, taru.
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā.
batuta Takts, uzsvars uz takts pirmās (uzsvērtās) daļas.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m.
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile).
Catamblyrhynchus diadema tangarstērste.
catamblyrhynchinae Tangarstērstu apakšdzimta.
catamblyrhynchus Tangarstērstu apakšdzimtas ģints.
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
tvarsts Tas, kas tvarsta, ķersta.
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai.
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.).
spoga Tauku vai eļļas aplis uz karsta, verdoša šķidruma.
taukaizdars Taukvielu aizdars.
pavalga Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars.
pavalgs Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars.
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus.
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko); arī tvarstīt (2).
selkupi Tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā.
dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
TDM Tautas daiļamata meistars.
Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
enci Tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem.
piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
slīkonīši Tējas paciņas (apliešanai ar karstu ūdeni).
rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
ciparsignāla centrāle telefona centrāle, kurā pa abonenta līniju pienākošo runas elektrisko signālu pārveido ciparsignālā un pārraida uz nākamajām komutācijas pakāpēm.
ciparsignāla tīkls telekomunikāciju tīkls, kurā telefona centrālēs un starpcentrāļu sakaru līnijās pārraida ciparsignālu.
kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī.
uzliesmošanas temperatūra temperatūra, kurā, vielu karsējot, tās tvaiki uzliesmo, bet degšana neturpinās; izmanto šķidro naftas produktu un gaistošu vielu ugunsbīstamības noteikšanai.
tahegans Tenars.
fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars.
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos.
hromēšana Tērauda izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar hromu (difuzīvā metalizēšana), lai palielinātu cietību, karstumizturību, dilumizturību, korozijizturību, nogurumizturību.
normalizācija tērauda termiskās apstrādes veids: karsēšana līdz 750-950 °C, atdzesēšana gaisa temperatūrā; tērauds iegūst viendabīgu struktūru, palielinās tā izturība.
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību.
Darjala aiza Terekas upes aiza Lielā Kaukāza Sānu grēdā, garums - 16 km, dziļums 3 km garā posmā - 1000 m, Gruzijas Kara ceļa posms no Kazbegi līdz Verhņijlarsai, senatnē pazīstama ar nosaukumu "Kaukāza Vārti" (Alanu Vārti).
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
termostabilizācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termofiksācija.
termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija.
ledols Terpēns, kas ir purva vaivariņa drogas ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa; ledolkampars.
galils Tetraoksidifosfamīnodiarsēnobenzols, dzeltens, ūdenī, alkoholā un ēterā šķīstošs pulveris, ko lietoja pret sifilisu.
sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
saziedēt Tiekot karsēta, sabiezēt nelielos kunkuļos (par ieskābušu pienu).
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
stiba Tievs nolauzts zars; arī vica.
stička Tievs zars, ko iesprauž, parasti sniegā, lai apzīmētu ko (piemēram, ceļu).
pinksis tievs zars.
šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste.
šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars.
dzenolis Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
dzenols Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu).
kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu); tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
ietvarojums Tipogrāfisks iertvars vai līnija ap slikumu.
devintelis Tirgus ceturtdienā pēc vasarsvētku atsvētes.
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
bagerētājs Tīrīšanas kuģis; bagars.
laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas.
kūkuris Tītars; kukurs.
kūkurs Tītars; kukurs.
kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
kurkins tītars.
indiks Tītars.
kalkūne Tītars.
kalkūnis Tītars.
kalkuns Tītars.
kalkūns Tītars.
ķīkuris Tītars.
kolkans Tītars.
kukurs Tītars.
kuļa Tītars.
kulis Tītars.
kurcins Tītars.
kurkāns Tītars.
piluks Tītars.
tītaris Tītars.
tīteris Tītars.
tīters Tītars.
tula Tītars.
tīterpartiņš Tītaru bars.
tīterpūlis Tītaru bars.
seldžuki Tjurku oguzu cilšu atzars, kas 10 gs. pārcēlās no Sirdarjas lejteces uz Nuratas kalnu rajonu un pieņēma islāmu.
termotoksīns Toksiska viela, kas rodas audos karstuma ietekmē.
kapučīno Tradicionāla itāļu kafija, ko pasniedz ar karstu uzputotu pienu vai saldo krējumu.
saussvars Transportlīdzekļa pašsvars bez degvielas, eļļas un dzesēšanas šķidruma.
garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis.
mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
dirsplēsis Trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus").
Gasterosteus aculeatus trīsadatu stagars.
Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
švadronis Trokšņains bars.
voiska Trokšņains cilvēku bars.
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai.
tabakas zars trupējis zars.
trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā.
Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
Sprunguļciems Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" daļa.
Viljete Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" otrs nosaukums.
arsēnmelanoze Tumša ādas nokrāsa no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
sardars Turcijā, Persijā, Ēģiptē gubernators; serdars.
aptvaicēt Turēt kādu brīdi karstā tvaikā.
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
nosautēt Turot (ķermeņa daļu) karstā un mitrā vidē, radīt (tajā) bojājumu, ievainojumu.
nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva).
uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem.
elektriskais tvaika katls tvaika ģenerators ar elektrisko apsildīšanu; mūsdienu izpratnē tvaika katls ir ierīču komplekss tvaika (arī karstā ūdens) iegūšanai (katla agregāts).
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls bez kurtuves, kam vajadzīgo siltumu piegādā no citas enerģētiskās vai tehnoloģiskās iekārtas plūstošās karstās gāzes.
izsust Tvaikos izkarst (par priekšmetiem).
garainis tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam
štīme tvaiks; garaiņi; spiediens tvaika katlā; plašākā nozīmē - spars.
verens Tvanīgs, tveicīgs, karsts, versmīgs.
medības Tvarstīšana; gūstīšana.
medīt Tvarstīt; gūstīt.
tvarāt Tvarstīt.
iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
sutenis Tveice, karsts laiks.
tvīka Tveice, karstums.
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
pietveicēt Tveicējot piekarsēt.
notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
tveicinēties Tveicēties, karsēties.
sutums Tveicīgs karstums.
karsīgs Tveicīgs, karsts.
tvīkans Tveicīgs, karsts.
tveiksme Tveikme, karstums.
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
lemiķis Ūdens aizvars, slūžas pirms aizsprostojuma.
ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
depšis Ūdens gars; depis.
depucis Ūdens gars; depis.
depučis Ūdens gars; depis.
depis Ūdens gars.
ūdensgars Ūdens gars.
Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
difūzijas sula ūdens, kurā, apstrādājot cukurbiešu graizījumus ar karstu ūdeni vai tvaiku, no biešu šūnām difundējas cukurs un arī necukuri; jēlsula.
šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars.
Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā.
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
Polygonum hydropiper ūdenspipars.
Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
ūdensdzinums Ūdenszars.
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
gunājs Ugunīgs, karsts.
Kāsis Uguns pavardā iemiesots gars; katla turētājs virs uguns.
izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas.
mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus.
sturmains Untumains; karstgalvīgs, ātrs.
Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
Pīsrivera Upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai.
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka.
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka.
Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā.
Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka.
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka.
Kungusa Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka.
Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
Anža Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Ribnaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
Pjasina Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu.
Gusiha Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī.
Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Dudipta Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera.
Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čerčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Čipinšeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kojoka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Pakanačeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Početa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Podkamennaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Šigašeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Talaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kņazeva Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Osinovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tulenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Maimeča Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km.
Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
Turu Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka.
Embemčime Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Tembenči Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
Ambardaha Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka.
Mojerokona Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka.
Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Pura Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Čistjakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Durakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Kuzminka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Ņikoļskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Poģelannaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Šišina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Usolka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Bojarskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Lugovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Mašukovka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rižkova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rodina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
Iža Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka.
Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka.
Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
Eisela Upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī.
Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
Vāla Upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā.
Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
Sfintugeorge Upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km.
Aurajoki upe Somijā (_Aurajoki_), Varsinaissuomi reģionā, ietek Baltijas jūrā pie Turku.
Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes.
auda Upes atvars.
dumbēris Upes atvars.
dumbieris Upes atvars.
sāņupe Upes atzars.
normostenūrija Urīna izdale, kura īpatnējais svars ir normāls.
Useru Useru ezers - Vusars Audriņu pagastā.
aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
pletdzelze Uz plīts karsējams gludeklis.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta bagete ar karstu desiņu un sinepēm (kečupu, mērci) (angļu "karsts suns").
uzberes Uzbars.
uzberi Uzbars.
uzberība Uzbars.
uzmala Uzbars.
uzmalums Uzbars.
sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
uzmedāts Uzburts, kārs, iekarsis.
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
freims uzbūve, struktūra; ietvars.
sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot.
uzkaitēt Uzkarsēt.
uzkaitināt Uzkarsēt.
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens.
puga Uzkarsēts biezpiens.
uztveicēt Uzkarst, izžūt.
uztvincināt Uzkarst, izžūt.
uzkaist Uzkarst.
uzkarsēties Uzkarst.
strožs Uzraugs, vagars; stražs.
lauks Uzraugs, vagars.
stražs Uzraugs, vagars.
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
saistītais uzsvars uzsvara sistēma, kurā vārdauzsvars ir saistīts ar noteiktu zilbi.
battuta Uzsvars, akcents.
loģiskais akcents uzsvars, ar ko teikumā izceļ tēmu.
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem.
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_); Kolorādo vabole.
kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība.
naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku.
rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars.
rukums vadmalas vērpšanas aizgādne, gars.
hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars.
karmakagju Vadžrajānas skola, kagjudpas atzars.
vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs.
pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks.
šķilters Vagars.
starasta Vagars.
stārasts Vagars.
stroža Vagars.
ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt.
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars.
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars.
dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli.
vakurs Vakars (1).
soiree vakars ar lūgtiem viesiem.
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem.
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
Budēļu vakars vakars, kad notiek masku gājieni (no Mārtiņiem līdz Meteņiem).
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā.
v. vakars.
vokars Vakars.
vakarene Vakarskola.
vakarnieks Vakarskolnieks.
ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu.
PNA Valdības informācijas aģentūra (Irānā; angļu Pars News Agencv).
valdmeisters Valdmeistars.
Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu.
vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti").
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
vanskare Vanckars (1).
vanskaris Vanckars (1).
zuopere vanckars, ola, no kuras nav izperējies cālis.
zāpere Vanckars; sapere.
baltuns Vanckars.
lanckare Vanckars.
sapere Vanckars.
vanckare Vanckars.
vanckaris Vanckars.
vanckers Vanckars.
vanckulis Vanckars.
vanckuris Vanckars.
vanskulis Vanckars.
zāperis Vanckars.
zāpers Vanckars.
brīvais uzsvars vārda uzsvara sistēma, kurā uzsvars nav saistīts ar kādu pēc secīguma noteiktu zilbi.
galvenais uzsvars vārda uzsvars, kas izceļ vienu zilbi vairāk par citām.
verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars.
holonīms vārds, kas nosauc veselā jēdzienu salīdzinājumā ar daļas jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir holonīms attieksmē pret vārdu "zars"
vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
varoņgars Varonības gars.
varška Varska.
nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
Vasarassvētki Vasarsvētki.
Vasarsvēki Vasarsvētki.
pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
šiliņģis Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šķiliņa Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šķiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos.
sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu; termofors.
rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); arī ietvars.
intarsēt Veidot intarsiju.
spogāt Veidoties tauku vai eļļas apļiem uz karsta, verdoša šķidruma virsas.
strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
sānu vējš vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele.
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
mefistofels Velns; gars, kas visu nicina, par visu smejas un visu nolaigo; Mefistofelis.
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā).
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs.
vēla vakara stunda vēls vakars.
vēla (vakara) stunda vēls vakars.
serdahans Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma; serdabs 2.
serdabs Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
mens sana in corpore sano veselā miesā vesels gars.
tiesību vēsture vēstures atzars, kas pēta un ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju vēsturisko attīstības gaitu.
Maršala vībotne vībotņu suga ("Artemisia marschalliana").
ņaika Vica, stiba, žagars; siksna.
caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.).
ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep.
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze.
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas.
lateralitāte Vienas ķermeņa puses pārsvars pār otru funkcionālā ziņā.
UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa.
dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
sacepums vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts ēdiens, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums, kam produktu saistīšanai pievienota ola.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus.
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta.
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
gaisa gars viens no trim lielajiem gariem inuītu (eskimosu) ticējumos (pārējie ir jūras gars un mēness gars).
Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars).
hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta.
karstums Vieta, kur ir karsts.
izdega Vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi.
vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs; vijoļmeistars.
vijoļmeistars Vijoļu meistars; vijoļbūvētājs.
Onobrycis viciifolia vīķlapu esparsete.
stundas režīma jauda vilces ritošā sastāva vilces dzinēju vislielākā kopējā jauda, ko dzinējs var attīstīt vienas stundas laikā, elektromotoriem nepārkarstot.
restorānvagons Vilciena vagons pasažieru apgādāšanai ar karstiem ēdieniem.
vilksne Vilku bars.
dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru.
panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā.
garstērdelieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Garstērdele" iedzīvotāji.
Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
adrenotropisms Virsnieru dziedzeru aktivitātes pārsvars, salīdzinot ar citu endokrīno dziedzeru funkciju.
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m.
pārrocība virsroka, pārsvars.
optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu.
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
heterotallisms Visas parādības, kurām ir sakars ar sēņu dzimumšķirtību.
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
autokondukcija Vispārējās darsonvalizācijas metode, ievietojot slimnieku vai tā ķermeņa daļu solenoīdā, kas pievienots transformatora sekundārajam tinumam.
Samiēls Vispārim ļauns gars.
atkarums Vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstasinība Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstasinīgums Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstumizturīgums Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
naujums Vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
karstgalvība Vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vistganībs Vistu bars.
vistpartiņš Vistu bars.
pūpola Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
verba Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā.
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to.
loa Vudū kultā - vīrišķs vai sievišķs gars.
Aizezers Vusars, ezers Audriņu pagastā.
Jūseris Vusars, ezers Audriņu pagastā.
Usaru ezers Vusars, ezers Audriņu pagastā.
zākurs Zākars 2.
zeģene Zārds, zārda koks; arī žagars.
pūpols Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
satrupējis zars zars ar trupējumu, kas aizņem ne vairāk par 1/3 no zara šķērsgriezuma laukuma.
vesels zars zars bez trupes pazīmēm.
vibiņa Zars sētas pinumā.
vibīna Zars sētas pinumā.
knulle Zars, izaugums kokā.
izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu.
sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
caurejošs zars zars, kas parādās divās pretējās zāģmateriāla vai detaļas skaldnēs.
nesaaudzis zars zars, kura gadskārta nav saaugusi ar apkārtējo koksni vai ir saaugusi ar to mazāk par 1/4 no zara šķēluma perimetra.
saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni ne mazāk par 3/4 no zara šķēluma perimetra.
daļēji saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni no 1/4 līdz 3/4 no zara šķēluma perimetra.
nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars.
atmiris zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupēs pazīmēm.
apaļš zars zars, kura lielākais caurmērs nepārsniedz mazāko caurmēru divas reizes.
procesus Zars, zarveida piedēklis.
daigas Zars.
naigas Zars.
štara Zars.
zors Zars.
žūburis Zars.
nigerzaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~119-99 miljoniem gadu Āfrikā, 9 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
žiraftitāns Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~150-145 miljoniem gadu Āfrikā, 26 metrus garš, svars - 25-45 tonnas.
kamarazaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~155-145 miljoniem gadu Ziemeļamerikā, 15-23 metrus garš, svars - 13-35 tonnas.
antetonitrs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~221-210 miljoniem gadu Āfrikā, 10 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
rapetozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~70-65 miljoniem gadu Madagaskarā, 15 metrus garš, svars - 5-10 tonnas.
argentinozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~97-94 miljoniem gadu Dienvidamerikā, 37 metrus garš, svars - 40-100 tonnas.
zeltstars Zeltains gaismas stars.
atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā.
palīgmeistars Zemāka ranga meistars.
ģeotermālie resursi Zemes dzīļu siltuma resursi - termālie ūdeņi un karstie ieži, ko konkrētajā tehnikas un tehnoloģijas līmenī var lietderīgi izmantot.
Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos.
mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets.
kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā.
tropiskā josla zemeslodes karstākā josla abpus ekvatoram ar svelmainu, karstu klimatu, pasātiem un musoniem.
Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs.
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos.
Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā.
Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m.
Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
upaskoks Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; ančars.
ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
ziedķekars Ziedu ķekars.
čemurs Ziedu, ogu, augļu, sēklu sakopojums uz kopēja kāta; ķekars.
trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki.
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
bluķa vakars Ziemassvētku vakars.
pēdējdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdēdiena.
pēdēdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdējdiena.
Meleagris gallopavo Ziemeļamerikas tītars.
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi.
filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas.
kūčys ziemsvētku priekšvakars.
zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
Thraupis espicopus zilais tangars.
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars.
atsaukuma zīme zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai; bekars.
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
karstoloģija Zinātnes nozare par karsta procesiem, tā reljefa formām, karsta veidošanos un attīstību, ģeogrāfisko izplatību un praktisko nozīmi; karstzinātne.
tabuns Zirgu bars stepēs.
blote Zivju bars.
blots Zivju bars.
plota Zivju bars.
plote Zivju bars.
plots Zivju bars.
bouillabaisse Zivju zupa no dažādām zivīm un vēžveidīgajiem, ar sakņu u. c. piedevām, sevišķi iecienīta Marseļā.
zurvānisms Zoroastrisma herēze, saskaņā ar kuru absolūtā esamība radīja labo un ļauno, kas ir divu garu Ahiuramazdas un Anhro Mainju (ļaunais gars) tapšanas avots.
Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
dzospartiņš Zosu bars.
gāgars Zosu tēviņš, tītars, stārķis; gāgans.
gāgans Zosu tēviņš, tītars, stārķis.
pamats zūd zem kājām zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā.
absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes.
kiloparseks Zvaigžņu attāluma mērvienība, vienāda ar 1000 parsekiem.
milīns Zvejas tīkla atsvars.
šķetra Žagars ar zariem un lapām.
žagara Žagars.
žākaris Žākars 1(1).
konvekcijas žāvēšana žāvēšana, kad žāvējamais materiāls tieši saskaras ar žāvēšanas aģentu (piem., ar karstajām krāsns gāzēm).
torņžāvētava žāvētava birstošu materiālu žāvēšanai ar karstām gāzēm vertikālā tilpnē.
izsmidzināšanas (torņveida) žāvētava žāvētava sīkdispersa materiāla konvektīvai žāvēšanai, piemēram, iekārta keramiskas suspensijas (šlikera) izsmidzināšanai vertikālā cilindrā un izžāvēšanai ar karstu gaisu līdz pulverveida stāvoklim; iegūst pussausu keramisko masu.
žetonvakars žetonu vakars.
žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums.
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
šautris Žuburs, zars, iesms.
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ars.