Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sm.
Atrasts vārdos (85):
- Sm:1
- Smani:1
- Smaņi:1
- Smāra:1
- Smela:1
- Smēla:1
- Smila:1
- Smuti:1
- Smārde:1
- Smečno:1
- Smeiļi:1
- Smērna:1
- Smetes:1
- Smikši:1
- Smilča:1
- Smilte:1
- Smiļģi:1
- Smirda:1
- Smirna:1
- Smolve:1
- Smukas:1
- Smakupe:1
- Smaudži:1
- Smedēni:1
- Smetani:1
- Smigela:1
- Smilgas:1
- Smilten:1
- Smoļana:1
- Smoļski:1
- Smoļskī:1
- Smaltāni:1
- Smarhoņa:1
- Smelcēja:1
- Smeltāni:1
- Smelteri:1
- Smeļteri:1
- Smerdele:1
- Smilšājs:1
- Smiltene:1
- Smiltine:1
- Smiļtine:1
- Smiršice:1
- Smjadova:1
- Smoļskie:1
- Smorgoņa:1
- Smržovka:1
- Smugauši:1
- Smuškova:1
- Smaļaviči:1
- Smedereva:1
- Smigehuks:1
- Smildiški:1
- Smilģīnas:1
- Smiltiņas:1
- Smiļtines:1
- Smiļtinis:1
- Smitfīlda:1
- Smokihila:1
- Smoļenska:1
- Smoļeviči:1
- Smukmuiža:1
- Smukupīte:1
- Smalininki:1
- Smeddenhof:1
- Smidstrupa:1
- Smilktinis:1
- Smiltnieki:1
- Smiļdziški:1
- Smiļktines:1
- Smiļktinis:1
- Smirdupīte:1
- Smitrusola:1
- Neu-Smilten:1
- Smeķerstāni:1
- Smilšukalns:1
- Smiļdziškas:1
- Smiļdziškys:1
- Smirdgrāvis:1
- Smēdjebakena:1
- Smēdjebākena:1
- Smiļtenskaja:1
- Smolandsstēnara:1
- Māleva-Smerumnedre:1
- Smolandsfarvandets:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- Ķemeru–Smārdes tīrelis
- Lielais Smilšu tuksnesis
- Nove Mesto pie Smrkemes
- Smagaņu ezers
- Smagaņu pilskalns
- Smageņu ezers
- Smaģeņu ezers
- Smajlagiča Poļe
- Smaragda krasts
- Smārdes dzirnavezers
- Smārdes pagasta teritorija
- Smārdes pagasts
- Smederevska Palanka
- Smelina ezers
- Smeļina ezers
- Smelines ezers
- Smelīnes ezers
- Smeļīnes ezers
- Smerinthus ocellatus
- Smetes kalns
- Smieliņas ezers
- Smilacina racemosa
- Smiļģiņa ezers
- Smiļģīnas ezers
- Smilgiņu ezers
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves
- Smiltenes muiža
- Smiltenes novads
- Smiltenes pagasta teritorija
- Smiltenes pagasts
- Smiltenes viduslaiku pils
- Smirnieku strauts
- Smirnova ādgrauzis
- Smirnova rododendrs
- Smoļenskas apgabals
- Smoļenskas augstiene
- Smoļenskas-Maskavas augstiene
- Smoļinas kauja
- Smugaušu kalns
- Smuku muiža
- Smuku upe
- Stari Smokoveca
Atrasts skaidrojumos (200):
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Cērkste apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
- Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
- Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
- Aizpure apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
- Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Bērzāji apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
- Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā
- Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
- Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
- Bogoļubova apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabala ziemeļu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Gaujienas pils arhitektūras piemineklis Smiltenes novada Gaujienā, 1850. g. celta trīsstāvu ķieģeļu ēka ar centrālo portiku, lauvu figūrām abās ārējo kāpņu pusēs; pils veidota klasicisma stilā, detaļas – stilu eklektika
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Šnīderu dīķis atrodas Smārdes pagastā, platība - <1 ha
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-USmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
- Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm)
- cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
- cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
- kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji
Atrasts piemēros (45):
- krāpties „Smīts nekad nekrāpjas kārtīs un nekrāpj savu sievu,” Kazs teica.
- mācīt Cik labi, ka Smoļnija skolā mūķenes mācīja meitenēm kopt slimniekus.
- sadarbe Dailes teātris Mālpilī ienācis ne tikai ar Otonkuļa māksliniecisko darbību un ciešo sadarbi ar Eduardu Smiļģi.
- tapt Kā mūžā tikai vienu teātra izrādi spēlējis puika varēja tapt par aktieri, kā varēja nejauši nokļūt Smilga studijā un iepatikties uzņemšanas komisijai?
- apgrozāmie līdzekļi Par peļņu nemaz runāt nevaram,” stāsta V. Smirnovs un neslēpj, ka pēdējā laikā apgrozāmie līdzekļi ar katru mēnesi kļuvuši arvien mazāki.
- heroizēt Piemēram, līdzīgi kā antīkās Grieķijas teātrī, Eduards Smiļģis kā aktieris varoņlomas apzināti cenšas heroizēt, bieži vien jau fiziskā līmenī paceļot pāri apkārt esošajām ikdienišķo tēlu grupām.
- smadzenes Smadzeņu bojājumi ir ļoti svarīga problēma, jo tos novēro lielam skaitam priekšlaicīgi dzimušiem bērniem.
- mūzika Smaga ērģeļu mūzika un smagas domas.
- krājkasīte Smaga ir krājkasīte, jo pilna.
- darba vīrs Smagais darbs, bads, sals un kvēlošās ilgas pēc ģimenes un dzimtenes, salauza centīgo darba vīru, kuram jau bija krietna gadu nasta.
- kulons Smagas rokassprādzes, lieli auskari, kuloni un krelles.
- galvaskauss Smags cirtiens ar cirvi pāršķeļ viņam galvaskausu, pārējie cirtieni sakapā visu viņa ķermeni.
- pazust Smagums no galvas pazuda.
- pūkains Smaida, jo redz, ka arī kolēģim izpriecas ar zvēriņiem pūkainos kažociņos sagādā izklaidi.
- ķiķināt Smaidīgi un atpūtušies viņi ķiķina kā mazi bērni un bārsta jokus.
- sevišķi Smaidīšu sevišķi saldi, kustēšos īpaši graciozi.
- vadīt Smailis maz ir bijis laivā, bet viņš vada aiŗus stipri ar savām jaunajām rokam...
- just Smaka joprojām bija jūtama, bet to vismaz varēja paciest.
- smakot Smako pēc mitras zemes un trūdoša koka.
- zīdains Smalkās un zīdainās magoņu ziedlapas izskatās kā no kreppapīra.
- skaidrā prātā Smalks, kad atnāca uz teātri skaidrā prātā.
- salds Smaržo pēc karameļu saldējuma, izteikti salda smarža.
- pūt Smaržo pēc mikluma, pēc kurmju rakumiem, pūstošām lapām, nātrēm, pēc...
- pildīt Smaržoja dūmi, zeme un kūts, pagalmu pildīja balsis no atvērtā loga.
- kafija Smaržoja pēc kafijas grauzdēšanas gaņģa.
- trepju telpa Smaržoja pēc mājās gatavota ēdiena jau trepju telpā.
- miljons Smaržu tūkstoši, lūpukrāsu miljoni, pūdera kalni, bērnu autiņi un pūkaini kaķi.
- kalt Smēdē Debesskalējs kaļ.
- smēķēšana Smēķēšana ir vājība.
- smēķētājs Smēķētājs ievilka krietnu dūmu porciju.
- pēkšņs Smiekli tikpat pēkšņi kā iesākušies aprāvās.
- dekrēts Smieklīgi sanāca, kad pirms kāda laika aizvadījām dekrētā kolēģi.
- smejams Smies sasalušas lūpas nu jau nemirstošu smejamo par to, ka vēl viens nevaramo varējis, — ir vienam jāspēj iespēt neiespējamo, lai pārāk daudz to nesadomā pārējie.
- kārtains Smilšakmes iezis stipri sadēdējis, kā arī tas ir kārtains, birstošs un vāji cementēts.
- smiltis Smilšu lapsa dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos: no Marokas līdz Afganistānai.
- pankūka Smiltājam bija vienalga, kas viņa mājā dejo un dzied, kas ēd kartupeļu pankūkas un kas dancina viņa sievu.
- sasaukums Smiltēnam un Viņķelei šis ir pirmais Saeimas sasaukums.
- eļļa Smiltsērkšķu eļļa dara brīnumus arī tad, ja gadās apdedzināties vai uzliet uz rokas verdošu ūdeni.
- teikt Smiļģis teica, ka mums ir vienlīdz jāprot runāt tiklab kā ar prezidentu, tā šinderu.
- nomīzt Smird pēc kanalizācijas, tumšs, drūms, viss nomīzts.
- smirdēt Smird pēc pelējuma, urīna, blaktīm.
- ikdiena Smukās tasītes ir tur, uz augšējā plaukta, tās Alīna ikdienā neļauj aiztikt.
- kruzaks Smuks kruzaks!
- smuks Smuks piķītis sanāk.
- nākamais Tajā piedalījās nākamie ceļu būves speciālisti no Daugavpils Būvniecības tehnikuma, Saldus tehnikuma un Smiltenes tehnikuma.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sm.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv