Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sm.

Atrasts vārdos (85):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2087):

Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
Cērkste apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Aizpure apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Bērzāji apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā
Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Šnīderu dīķis atrodas Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm)
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
Kugrainis ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers
Varžu ezers ezers Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
Melnezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Bolmens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala
Osnens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
Klievu Klievu ezers - Klievezers Smiltenē
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
Smoļski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukuma variants
Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski
Beļskas augstiene lēzens reljefa paaugstinājums Krievijā, Smoļenskas apgabala ziemeļu daļā
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers
Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā
saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface")
Mielezers Melnezers Smārdes pagastā
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
Fortsmita pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūsmērnabīča pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Delavēras štatā, 11170 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Džordžijas štatā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Tenesī štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.)
Smitfīlda pilsēta ASV ("Smithfield"), Jūtas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Smitfīlda pilsēta ASV ("Smithfield"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dospata pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Smoļana pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatograda pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nedelina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Debina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.)
Dorogobuža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Desnogorska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gagarina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Duhovščina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Safonova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Poslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
Veliža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šičjovska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pičinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Počinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rudņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Demidova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjazma pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jarceva pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Smilte pilsēta Nīderlandē ("Smilde"), Drentes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Smedereva pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.)
Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kamjaneca-Podiļska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.)
Huskvarna pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Jenšēpinga pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants
smaiženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smaiži" iedzīvotāji
smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Purezers Purva ezers Smārdes pagastā
Purvezers Purva ezers Smārdes pagastā
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
smaudžānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji
smaudzieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji
Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants
Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns
Sausupi Sausupji, viensēta Smārdes pagastā
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
acainais sfings sfingu dzimtas suga ("Smerinthus ocellatus")
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
Naugārdes ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Sliepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpa ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Sikšņu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Slīpis Slīpju ezers Smiltenes pagastā
Smirdgrāvis Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 10 km
Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku
smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem
nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
smacināt Smacēt
tušīt Smacēt, izraisīt gaisa trūkumu
piedusis Smacīgs
piesmacis Smacīgs
smakuļains Smacīgs
slāpenis Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs
slāpiens Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs
čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
vaināt Smādēt, brāķēt, pelt
smecele Smadze
iegalvis Smadzenes
mozgas Smadzenes
mozgi Smadzenes
smadzeni Smadzenes
smadzini Smadzenes
smecele Smadzenes
smedzeņi Smadzenes
smedzenis Smadzenes
smedziņi Smadzenes
ķirbis Smadzenes, domāšana
cerebelīts Smadzenīšu iekaisums
kortekss Smadzeņu apvalks
meningoarterīts Smadzeņu apvalku artēriju iekaisums
meningioma Smadzeņu apvalku audzējs
meningocīts Smadzeņu apvalku histiocīts
meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums
kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu
meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā
meningopātija Smadzeņu apvalku patoloģija
periencefalogrāfija Smadzeņu apvalku rentgenogrāfija
hidromeningocēle Smadzeņu apvalku trūce, kuras maisā ir likvors
mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā
sklerencefālija Smadzeņu audu skleroze
oneirisms Smadzeņu automātisma stāvoklis; sapņiem līdzīgu pārdzīvojumu stāvoklis
cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
duroarahnīts Smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas
leipofrēnija Smadzeņu darbības vājums
radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju
cerebrofizioloģija Smadzeņu fizioloģija
periencefalīts Smadzeņu garozas ārējā slāņa iekaisums kā meningīta pavadparādība
elektrokortikogrāfija Smadzeņu garozas biostrāvu grafiskā reģistrēšana
elektrokortikogramma Smadzeņu garozas biostrāvu pieraksts
frenīts Smadzeņu iekaisums
kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus
hemangioblastoma Smadzeņu kapilāru hemangioma, sastāv no angioblastiem
dekortikācija Smadzeņu lielo pusložu garozas atdalīšana
apalliķis Smadzeņu nāves piemeklētais
atelencefālija Smadzeņu nepilnīga attīstība
cerebroskopija Smadzeņu pēcnāves apskate
TBE Smadzeņu plēves iekaisums, ko izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces
noematahogrāfija Smadzeņu procesu ātruma reģistrācija
smadzeņtrīce Smadzeņu satricinājums
falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā
breinvošings Smadzeņu skalošana
psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija
cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi
cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums
aula Smadzeņu trešā ventrikula priekšdaļa
derencefalocēle Smadzeņu trūce kakla skriemeļu apvidū
hidrencefalocēle Smadzeņu trūce, kuras maisā ir smadzeņu viela un likvors
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam
ventrikulopunkcija Smadzeņu ventrikula punkcija
ventrikuloskopija Smadzeņu ventrikulu apskate ar endoskopu
ventrikulogramma Smadzeņu ventrikulu rentgenattēls
cerebroze Smadzeņu vielas galaktoloze
cerebrogalaktoze Smadzeņu vielas galaktoze
cefaloma Smadzeņveida karcinoma; mīksts vēzis
smilkulši Smadzes
smikuži Smadzes; smilkulši
smilkulži Smadzes; smilkulši
smadži Smadzis
pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde
stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kurai ir raksturīgas krampju lēkmes; tetāns
reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
autocisterna Smagā automašīna ar cisternu
suta Smaga fiziska piepūle, smags fizisks darbs
apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
saklemst Smagā gaitā sanākt
stienis Smaga izgāšanās citu priekšā
bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā
eklampsija Smaga krampju lēkme un bezsamaņas stāvoklis
cinanhe Smaga mandeļu, balsenes vai elpvada saslimšana ar iekaisumu, pietūkumu un smakšanas sajūtu, "suņa smakšana"
gruzons Smaga mūzika
žņauga Smaga nasta
azbestoze Smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem
spraids Smaga situācija; stāvoklis, no kura grūti atrast izeju, krīzes situācija
vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols
ģīne Smaga un stipra trice sevišķi smagu priekšmetu uzņemšanai un nolaišanai no kuģa
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
nelaba slimība Smaga, grūta slimība
hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome"
traks Smagais automobilis (angļu "truck")
treks Smagais automobilis; traks (angļu "truck")
šairs Smagāko darba zirgu šķirne
trizna Smagāko kriminālnoziegumu nosaukums Anglijā no 14. gs. līdz 1945. g.
pieslogs Smagāks priekšmets vajadzīgās detaļas pagaidu nostiprināšanai
duntas Smaganas
duntes Smaganas
mizlas Smaganas
muslas Smaganas
muzglas Smaganas
muzlas Smaganas
smadzeņi Smaganas
smaganes Smaganas
smaģenes Smaganas
smagones Smaganas
smagunes Smaganas
smakrenes Smaganas
zobsmadzenes Smaganas
muzulas Smaganas, aukslējas
muzalas Smaganas; muzlas
ulorāģija Smaganu asiņošana
ulatrofija Smaganu atrofija
gingivīts Smaganu iekaisums
gingivektomija Smaganu izgriešana līdz to piestiprināšanās vietai, veidojot jaunas marginālās
ulotomija Smaganu pārgriešana
gingivoplastika Smaganu plastiska operācija
epuliss Smaganu sapampums
ulalģija Smaganu sāpes
gingivogloslts Smaganu un mēles iekaisums
gingivoperiodontīts Smaganu un periodonta
ulogrāfisms Smaganu vazomotoriskā reakcija, līdzīga dermogrāfismam
Smageņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā
Smaģeņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā
bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem
kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm
kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas
aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām
pauerliftings Smagatlētikas paveids
šmagi Smagi
svērši Smagi (kāpt kalnā, pa kāpnēm)
gargurans Smagi austrumindiešu un ķīniešu zīda audumi
princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
teslāt Smagi elpojot iet
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt
dvest Smagi elpot
plaušāt Smagi elpot
vēst Smagi elpot
ukāt Smagi elpot (par dzīvnieku)
dvelzt Smagi elpot, elsot, klepot
elsties Smagi elpot, elst
tošnāt Smagi elpot, stenēt
tošņāt Smagi elpot, stenēt
tošņāties Smagi elpot, stenēt
stēkāt Smagi elsāt
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā)
cupāt Smagi iet, parādīties (galvenokārt par bērniem)
šļubāt Smagi iet, strādāt
izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas)
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml)
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
lupnīt Smagi krist
dīdelēties Smagi kustēties, šūpoties
gūbāties Smagi locīties, tūļāties
lobt Smagi mest
ūkāt Smagi nest, vilkt
nozvelties Smagi nogāzties
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot)
nozvelties Smagi nosēsties
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus
nodirbties Smagi nostrādāties
dankāties Smagi pļaut
žvūkšēt Smagi pūst
satust Smagi pūšot, elšot noēst (visu)
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē)
nokrist Smagi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties
atstiepties Smagi strādāt
čingāties Smagi strādāt
cirsties Smagi strādāt
jūgot Smagi strādāt
kamāt Smagi strādāt
lauzt Smagi strādāt
pašīt Smagi strādāt
čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot)
korgāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus
korkāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus
ēzēties Smagi strādāt, ar grūtībām nest
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu)
klīrēt Smagi strādāt, nīkt
kamāties Smagi strādāt, pūlēties
močīties Smagi strādāt, pūlēties
izčūkstēt Smagi un pārlieku intensīvi strādājot krist nespēkā
uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam)
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam)
(palikt) jaņos Smagi zaudēt (sporta spēlē)
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu)
atrepsija Smagi zīdaiņu barošanās traucējumi, kas rodas, barojot zīdaiņus mākslīgi
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties
difficile Smagi, ar grūtībām
ķēžaini Smagi, divu dziju biezuma sieviešu lindraki
nelabi Smagi, grūti (dzīvot, darboties)
grūšai Smagi, grūti (strādāt)
grūtai Smagi, grūti (strādāt)
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums
zvīnot Smagi, grūti strādāt
jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības
gumzāt Smagi, neveikli iet
slempt Smagi, neveikli iet
grāzties Smagi, neveikli sēsties
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
klambāt Smagi, neveikli staigāt
eņģēties Smagi, nogurdinoši strādāt
prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}
plēšāt Smagi, sēcoši elpot
plēšot Smagi, sēcoši elpot
tošāt Smagi, sēcoši elpot; tusnīt
pesante Smagi, smagnēji; ļoti lēni (par tempu)
iebelzt Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku)
sabelzt Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās)
belzt Smagi, spēcīgi sist
sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu)
vuit Smagi, steigšus strādāt
gaugalis Smagie graudi, kas palikuši pēc vētīšanas
ieklaugāt Smagiem soļiem ieiet, ienākt
klubašot Smagiem soļiem iet
stopšināt Smagiem soļiem iet
sliept Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet
atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt
aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties
ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā)
izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt
nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt
lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet
pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m
aizklemst Smagnēji aiziet
aizstibāt Smagnēji aiziet
aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem
aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem
aizkūžņāt Smagnēji aizkustēt, aizdoties
aizkūžņāties Smagnēji aizkustēt, aizdoties
apslampāt Smagnēji apiet apkārt (ar smagiem apaviem)
apbliezt Smagnēji apiet kaut kam apkārt
atslāpāt Smagnēji atnākt
ielangāt Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt
ielangot Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt
aizkležāt Smagnēji streipuļojot aiziet
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt
klamzāt Smagnēji, neveikli iet; klumzāt
paklamzāt Smagnēji, neveikli paiet
lieliskai Smagnēji, rupji
smagnisnējs Smagnējs
stampīgs Smagnējs, arī neveikls
klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tūļīgs, klumzīgs
neveikls Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu)
čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks
čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks
lamavists Smagnējs; neveikls
klaidesdālis Smago braucamo zirgu šķirne
klaidestalis Smago braucamo zirgu šķirne
klaidsdēlis Smago braucamo zirgu šķirne
kleidestalis Smago braucamo zirgu šķirne
ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi
aviovienība Smago bumbvedēju daļas apakšvienība, kas sastāv no dažām lidmašīnām
vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts
izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs
heavy Smags
smagrs Smags
šmagrs Smags
svakrs Smags
svārbs Smags
svarīgs Smags
baldaveška Smags (koka) āmurs
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu
žanis Smags āmurs
žanītis Smags āmurs
sopors Smags apziņas traucējums - dziļš, patoloģisks miegs
ķīlis Smags cirvis ar gariem zobiem koku tēšanai
bruža Smags darbs
ķemēks Smags darbs
maiņa Smags darbs
druka Smags darbs; grūtības; liela piepūle
krists Smags darbs; smagi dzīves apstākļi
hiperflogoze Smags iekaisums
gurgurans Smags indiešu zīda audums; arī raibs kokvilnas audums
bāba Smags koka klucis pāļu dzīšanai
kordss Smags kokvilnas audekls, līdzīgs menčestram
čizelis Smags kultivators augsnes dziļirdināšanai
taurētājgulbis Smags lidojošais putns, masa - 12,5 kg
bojenkurs Smags metāla vai betona klucis, pie kura ar ķēdi piestiprina boju
stiepienis Smags nesiens
grūtums Smags pārdzīvojums; sirdssāpes
vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt
klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals
slamasts Smags priekšmets; smagas sastatnes
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats
vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas
salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju
melnais darbs Smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs
vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu)
ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums
truculs Smags, brangs bērns
vērgs Smags, grūts
zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu
smagiksnējs Smags, masīvs
ķuzīgs Smags, neizskatīgs
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs
veseris Smags, parasti liels, āmurs
traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime
gruzls Smags, resns, neveikls
zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks
grūsnējs Smags; grūts
bracāt Smagu, ātru soļu, skrējiena atdarinājums
nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime
smagumcentrs Smaguma centrs
smagumpunkts Smaguma centrs
abarognoze Smaguma novērtēšanas spējas zudums
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā)
smagme Smagums
smogums Smagums
svarīgums Smagums
atsvars Smagums (pie rotējoša ķermeņa)
dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai
atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs)
moles Smagums, klints, valnis, liela celtne
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns
smaidušs Smaidīgs
smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti
smaida Smaidīšana; smaidītāja
smaignēt Smaidīt, smīnēt
smaignīt Smaidīt, smīnēt; smaignēt
pavīksnēt Smaidīt, vīpsnāt (ne tikai nicinoši)
sasmaidīties Smaidot, ar smaidiem sazināties
smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa; augstākais (celtnes) punkts
smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli
smaile Smaila galotne (kokam)
rags Smaila klints; smails klints izvirzījums
ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
xanthium Smaildadži
spicdegune Smaildegune
asgalis Smaile
asme Smaile
asnis Smaile
spice Smaile
puante Smaile, asums
akme Smaile, galotne, augstākais punkts
špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals
kanoeheķis Smailgātheķa veids
spickopjes Smaili noasinātas, piramidālas zemes virsas formas Dienvidāfrikā
asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi
smailēt Smailināt
asināt Smailināt; drāzt
kajaks Smailīte
oxyruncus Smailknābji
oxyruncidae Smailknābju dzimta
lophozia Smaillapes
smailarka Smailloka arka
nosmailēts Smails
nosmailināts Smails
smeils Smails
šmīls Smails
spicgalīgs Smails
spicīgs Smails
spics Smails
žmūgans Smails
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem
sažalo Smails nazis
piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums
akrosoma Smails veidojums spermotozoīda galviņas priekšgalā
nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu
špicīgs Smails, ass
spicums Smails, ass gals
urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur)
šņepīgs Smailss, ass
spicums Smailums
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem
scaphidiidae Smailvaboļu dzimta
scaphidium Smailvaboļu dzimtas ģints
scaphisoma Smailvaboļu dzimtas ģints
mordellidae Smailvēderu dzimta
mordella Smailvēderu dzimtas ģints
mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints
calliergonella Smailzarītes
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
dezītis Smaka
duks Smaka
smārds Smaka
smerde Smaka
smoka Smaka
svaņa Smaka
vozduks Smaka
odors Smaka (angļu "odour")
duka Smaka, dvinga
gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot
empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot
dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss
smirda Smaka, smirdoņa
smirde Smaka, smirdoņa; smirda
voņa Smaka; smirdoņa
bezdakli Smakojoša vēdera gāze
bezdeklis Smakojoša vēdera gāze
bezde Smakojošu vēdera gāzu noplūde
bezdis Smakojošu vēdera gāzu noplūde
klesēt Smakot
tvankt Smakt
dezodorācija Smaku likvidēšana
odorogrāfija Smaku vai smaržu apraksts
Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
smalkaudze Smalce (1)
smelkne Smalce (2)
smalksme Smalce, atauga; smalkne
malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās)
maidzīt Smalcināt
smaldzināt Smalcināt
smaldzīt Smalcināt
smalkāt Smalcināt
smalsināt Smalcināt
rīvēt Smalcināt (ko) ar rīvi
malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež; šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu)
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu)
kost Smalcināt ar zobiem (barību)
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai
sečkavāt Smalcināt kāpostus ar ēveli
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu)
sietēt Smalcināt, beržot caur sietu
smalīt Smalcināt, drupināt, graizīt
smeltēt Smalcināt, sist
kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu)
šķēpelēt Smalcināt, veidojot šķembas
ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā)
smalcins Smalciņš
šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana
apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā
šviciņa Smalka auduma veļa
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt
meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa; šīs šķirnes cukurs
pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm
finese Smalka nianse
ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals
matatspere Smalka spirālveida atspere
fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā
pavilna Smalka zāle zem lielākas
persiflāža Smalka, asprātīga izzobošana
kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi
politese Smalka, pieklājīga uzvešanās
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt
smalkapstrāde Smalka, sarežģīta (kā) apstrāde
kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
vikzābaki Smalkādas zābaki, ko ieziež ar apavu krēmu
streijcukurs Smalkais cukurs
jukāji Smalkāki salmi, ko, rudzus kuļot, izpurina no garkulas
makobatists Smalkākie un blīvākie batista audumi no mako kokvilnas
pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem
parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm)
smalkapstrādāšana Smalkapstrāde
tonofibrillas Smalkas epitelioātu citoskeleta fibrillas, kurām ir mehāniska vai balsta funkcija
brečkas Smalkas mežģīnes
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam
margeritas Smalkas stikla pērles
mirnava Smalkas vilnas audums
bārksnes Smalkās, baltās, vējā plandošās bērzu tāss skaras
miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes
smalkgraudu Smalkgraudains (1)
smalkgraudu Smalkgraudains (2)
krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi
ažūrs Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu
ažūrains Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrs 2
pīmags Smalki diegi, linu šķiedra; koka šķiedra
izlidināt Smalki izvērpt
mitrināt Smalki līt
maidzināt Smalki līt, smidzināt
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai
smalkmilti Smalki milti
paskambāt Smalki paskaldīt
margot Smalki pīt
saskambāt Smalki sagrauzt
frikasē Smalki sagriezta (sautēta) gaļa vai zivs ar piedevām
samans Smalki sakapāti salmi
izbīdelēt Smalki samalt
duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai
linaments Smalki saplucināts linu audekls, ko lieto vāšu pārsiešanai kā labu līdzekli, kurš uzsūc strutas
sašķelderēt Smalki saskaldīt
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
mīdiknes Smalki sasmalcināti salmi lopbarībai
sasmaldzināt Smalki savērpt
apmargot Smalki savērpt, vērpt līdz galam
taļķe Smalki savērptas dzijas šķetere
žēparains Smalki sazarots
tilināt Smalki vērpt
lidināt Smalki vērpt, izstiept
kliens Smalki vērpta dzija
faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām
gracile Smalki, delikāti, vāri
ricercato Smalki, eleganti; izmeklēti; samāksloti (par stilu)
nūdaļas Smalki, iegareni makaroni
merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi
dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus
smalksme Smalki, sīki atkritumi, atliekas; smalkne
ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi
īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults
pavilna Smalkie matiņi uz kakla
juceknes Smalkie rudzu salmi lopbarībai
takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana
smalkkārtns Smalkkārtains
smalkkārtis Smalkkārtnis
meka Smalkmaize, kliņģeris
bulča Smalkmaizīte
bulciņa Smalkmaizīte
bulciņš Smalkmaizīte
bulka Smalkmaizīte
buločka Smalkmaizīte
mazmaizīte Smalkmaizīte
smalkmaize Smalkmaizīte
žuliks Smalkmaizīte
kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli
magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magoņu piedevu
piška Smalkmaizīte ar pildījumu
šokbulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi
šokulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi
rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā
kafijmaizīte Smalkmaizīte, ko parasti pasniedz pie kafijas
smalkmechanika Smalkmehānika
smalkmehāniķis Smalkmehānikas speciālists
smalkme Smalkne (2)
smelkne Smalkne (2)
smelte Smalkne (2)
smalkrūtots Smalkrūtains
pepita Smalkrūtots, divkrāsains audeklpinuma audums
smalcs Smalks
smalkābols Smalks āboliņš
slēšaudekls Smalks audums no liniem un vilnas
slēšautiņš Smalks audums no liniem un vilnas
slēžautiņš Smalks audums no liniem un vilnas
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
smalcis Smalks cilvēks
šelķins Smalks degvīns
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta
bastene Smalks galvas lakats (plāna auduma ar bārkstīm)
žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem
tobralka Smalks kokvilnas audums, ko ražoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados
nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls
kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem
pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām
smalkana Smalks lietus
vīsla Smalks lietus
vīsle Smalks lietus
mirga Smalks lietutiņš
smigucis Smalks lietutiņš
rasols Smalks lietutiņš, kas tikai raso
smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes
ažūrs Smalks mežģīņu audums
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt
šēļķens Smalks šņabis
filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums
velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs
musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens
dibits Smalks vilnas audums - tibets
mesalīns Smalks zīda audums sieviešu tērpiem
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums
āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem)
delikāts Smalks, atturīgs (parasti par mākslas darbiem)
unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām
pērlīgs Smalks, kundzisks
napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem
batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums
serma Smalks, putekļveidīgs sniegs
rasa Smalks, sīks lietus
smīla Smalks, silts lietus
petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem
feins Smalks, skaists, labs
gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna
birda Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs
dirbeklis Smalks, steidzams un bez nepieciešamās sagatvošanās veikts roku darbs
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem)
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām)
ložņa Smalks, vēja nests sniegs
tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains
smalkšķiedras Smalkšķiedrains
smalkātnis Smalkšķiedrains (par koksni)
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai
plakāža Smalku dārgu dēlīšu uzlikšana uz lētāka koka
aksospongijs Smalku fibrillu tīklojums, kas balsta aksoplazmu
merdziņš Smalku miltu un tauku aizdars
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi
smalcenīca Smalku žagaru sauja
sasmalka Smalkumi
smaltne Smalkumi
atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas
smelkte Smalkumi, sīki atkritumi; smeltne
peinums Smalkums
smalkmanība Smalkums
noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā)
subtilitate Smalkums, pamatība, asprātība
rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips); šīs šķirnes aita
norīvis Smalkzobu rotācijas griezējinstruments
descurainia Smalkžodzenes
smalstēt Smalstīt
kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas)
smalstīties Smalstīt sev
pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna
smalsts Smalstītājs
ausināt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu
ausīt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu)
izsmalstīt Smalstot izdabūt
izsmalstīt Smalstot iztukšot
nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam)
sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
Smoļeviči Smaļaviči - pilsēta Baltkrievijā
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
dolichopodidae Smaragdmušu dzimta
tryptichus Smaragdmušu dzimtas ģints
corduliidae Smaragdspāru dzimta
cordulia Smaragdspāru dzimtas ģints
Schmarden Smārde
Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants
Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums
milzkalnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" iedzīvotāji
raudenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji
ruženieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
slocenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slocenes" iedzīvotāji
slokbeģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji
slokberģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji
slokumbeģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji
slokumberdznieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji
slokumberģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji
smārdenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Smārde" iedzīvotāji
šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji
tīlenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Tīle" iedzīvotāji
Ozolnieku pagasts Smārdes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Smorgoņa Smarhoņa - pilsēta Baltkrievijā
melilotāns Smaršviela ar ceļa āboliņam līdzīgu smaršu, ķīmiski - parametīlacetofenons
odor Smarža
smards Smarža
smarkans Smarža
smārds Smarža (1)
dvesma Smarža (parasti viegla)
parfīms Smarža (parfimērijā)
vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, veļu
odiers Smarža, odekolons
smarve Smarža, smaka
sujums Smarža, smaka, tas, ko var sajust ar ožu
smarde Smarža, smārds
odērs Smarža, smaržains šķidrums
izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas)
smarda Smarža; smarde
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi
monpasjē Smaržainas augļu konfektes; monpansjē
takamahaks Smaržaini sveķi no Indijas, lieto kvēpināšanai
smaršains Smaržains
duki Smaržas
ožaines Smaržas
smaržzāle Smaržas
olfactus Smaržas izjūta
odieris Smaržas, odekolons
smaršaugi Smaržaugi
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu
smaršene Smaržene
safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus")
mahalebs Smaržīga ķiršu suga
malve Smaržīgā malva ("Malva moschata")
svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata")
mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā
kreimpuķe Smaržīgā naktsvijole
postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia")
bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
ambra Smaržīga vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli
vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās)
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai
māreņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
māriņa Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
māriņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mezika Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mieziķi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mieziķis Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
možiki Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
palagzde Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
palagzdes Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium")
saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā
ķērmenes Smaržīgas Latvijas orhideju sugas
ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā)
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha"
narda Smaržīgi zemes stumbri (rizomi) vairākiem augiem, sevišķi baldriāna dzimtas sugām, kas bij sevišķi iecienīti senatnē un viduslaikos
fragrants Smaržīgs
smardīgs Smaržīgs
smārdīgs Smaržīgs
smaršīgs Smaržīgs
smaržains Smaržīgs
smaržots Smaržīgs
balsamīne Smaržīgs istabu augs
vinēgrs Smaržīgs tualetes etiķis
smarvains Smaržīgs, smacīgs
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
clinopodium Smaržmētras
dvesmot Smaržot
dvest Smaržot
elpot Smaržot
ožņāt Smaržot
smārdēt Smaržot
smārdīt Smaržot
smarvot Smaržot
smaržāt Smaržot
vēsmot Smaržot
izsmaržot Smaržot un pabeigt smaržot
dvašot Smaržot; dvest (4), dvesmot (2)
smaržināties Smaržoties
osfreziofilija Smaržu izraisīts seksuāls uzbudinājums
smaršūdenis Smaržūdens
smaršūdens Smaržūdens
smaršviela Smaržviela
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu
odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā
anthoxanthum Smaržzāles - graudzāļu dzimtas ģints
smece Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis
šmecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis
šņecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis
smecere Smeceris, šņukurs
dūrējs Smecernieks
zilonītis Smecernieks
curculionidae Smecernieku dzimta
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem
hylobius Smecernieku dzimtas ģints
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
chlorophanus Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
smegmolīts Smegmas konkrements
zvigaļa Smējēja
krēša Smējēja; kāda, kas skaļi smejas
hippolais Smējējķauķi
krika Smējējs
smieklotājs Smējējs
zvaigaļa Smējējs
zvaigātājs Smējējs
zvaigulis Smējējs
zviedzējs Smējējs
zviga Smējējs
ņirdzējs Smējējs, zobgalis
atsmiet Smejot atbildēt
atsmieties Smejoties atbildēt
atsašiepties Smejoties atsegt zobus
atšiept Smejoties atsegt zobus
iesmieties Smejoties ierunāties
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2)
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pasmieties Smejoties pateikt
fumoir Smēķējamā istaba
kūpinātava Smēķējamā istaba
fūmārijs Smēķējamā telpa, pelnu trauks
ģilze Smēķējamais papīrs
dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana
astmatols Smēķējams pulveris, ko lieto bronhiālās astmas lēkmēs
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu)
sasurķēt Smēķējot izlietot (nicīgi)
nopīpāt Smēķējot izlietot (tabaku)
pūst Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti
sapīpēt Smēķējot notērēt
sapīpot Smēķējot notērēt
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu)
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu)
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.)
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē)
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas)
ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus)
atkūpināties Smēķējot vai kūpinot atgaiņāties
atkūpināt Smēķējot vai kūpinot attālināt
pīpēšana Smēķēšana
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem
pīpmaņa Smēķēšanas materiāls (tabaka, cigaretes u. tml.)
kroķēt Smēķet
dimīt Smēķēt
ķīķēt Smēķēt
koļķēt Smēķēt
ķoļķēt Smēķēt
ķolpēt Smēķēt
krukāt Smēķēt
ķulpēt Smēķēt
kūpēt Smēķēt
kūpināt Smēķēt
kurēt Smēķēt
kurināt Smēķēt
kurīt Smēķēt
kvauķēt Smēķēt
kvelmēt Smēķēt
kvēpināt Smēķēt
lauzt Smēķēt
ļoļķēt Smēķēt
lorķēt Smēķēt
ļuļķēt Smēķēt
ļurkāt Smēķēt
lurķēt Smēķēt
ļurķēt Smēķēt
mulmēt Smēķēt
pīpāt Smēķēt
pīpēt Smēķēt
pīpjot Smēķēt
slorķēt Smēķēt
smieķēt Smēķēt
smoļiķ Smēķēt
smolīt Smēķēt
smoļīt Smēķēt
smuļļīt Smēķēt
suķīt Smēķēt
suļķīt Smēķēt
toļķēt Smēķēt
zostēt Smēķēt
zuļķēt Smēķēt
trupkāt Smēķēt (koka pīpi)
pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.)
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti)
troķēt Smēķēt (pīpi)
kvaukāt Smēķēt (tabaku)
šabiķ Smēķēt hašišu
šmaļaķ Smēķēt hašišu
kumariķ Smēķēt narkotikas
tuļķēt Smēķēt pīpi
nopīpāt Smēķēt un pabeigt smēķēt
luļķēt Smēķēt, kūpināt
pīpmanīša Smēķētāja
ķuļķētājs Smēķētājs
kūpinātājs Smēķētājs
kvēpinātājs Smēķētājs
ļuļķētājs Smēķētājs
pīpenieks Smēķētājs
pīpmanis Smēķētājs
pīpotājs Smēķētājs
suļķētājs Smēķētājs
suļķis Smēķētājs
tabačnieks Smēķētājs
zuļķētājs Smēķētājs
pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis
pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks
dūmaine Smēķētava
koļķētava Smēķētava
kvēpoņa Smēķētava
pīpētava Smēķētava
smola Smēķi (tabaka, cigaretes)
lorķis Smēķis; pīpe
lurķis Smēķis; pīpe
smelga Smeldze 1
smelgums Smeldze 1
smeldzoņa Smeldze 1 (1)
smeldzoņa Smeldze 1 (2)
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes
smelgs Smeldzīgs
atsmeldze Smeldzīgu izjūtu atkārtošanās
kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu
smelgoņa Smeldzošas sāpes
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs
šmeļdžots Smeldžots
smeldzināt Smelgt
šmelgt Smelgt
šmalkt Smelgt (1)
smilkstēt Smelgt (1)
smeldzin Smelgt, smeldzēt
smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt
Laukesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smieliņas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Lauces ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Laucesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
šmelt Smelt
smeltēt Smelt
šķūmēt Smelt putas
štūmēt Smelt putas
svirāt Smelt ūdeni ar vindu
svīrāt Smelt ūdeni ar vindu
svīrēt Smelt ūdeni ar vindu
žorgāt Smelt, liet, laistīt
žurgāt Smelt, liet, laistīt; žorgāt
kraistīt Smelt, smalstīt (ko) no kāda šķidruma virsmas
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku)
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
laiška Smeļamā karote
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai)
virlops Smeļamais kauss
virlupe Smeļamais kauss
virļupe Smeļamais kauss
virļups Smeļamais kauss
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās
čefka Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks
čerpaks Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks
sečoks Smeļamais tīkliņš, ķesele
smeltava Smeļamais trauks
šerpaks Smeļams trauks, garmetis
šerpuks Smeļams trauks, garmetis; šerpaks
iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā)
piesmelt Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu)
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu
iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā)
izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi)
izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
viesuļstabs Smerčs
šmerle Smerdele
pirdulis Smerdelis
smerdele Smerdelis
bezģis Smerdelis, bezdelis
triepala Smēre, ziede
triepals Smēre, ziede
izsvaidīt Smērējot, ziežot izlietot
vapors Smēreļļa tvaikmašīnu cilindriem
ķāpēt Smērēt
kvērst Smērēt
muozuot Smērēt
tempēt Smērēt
zvieķēt Smērēt
zeļģēt Smērēt, aizziest, izšķiest
zleķēt Smērēt, apziest
mūlāt Smērēt, ķēpāt
šmurgāt Smērēt, ķēpāt
šmurgot Smērēt, ķēpāt
tepčot Smērēt, ķēpāt
mužināt Smērēt, padarīt netīru
pečkāt Smērēt, padarīt netīru
ķiznāt Smērēt, šmullēt
šmuķēt Smērēt, tašķīt
ķezīt Smērēt, traipīt
šmuņķēt Smērēt, traipīt
pļuņčot Smērēt, triept
ķemzēt Smērēt, ziest
pačkāt Smērēt; traipīt
smulētājs Smērētājs, trašķis, sušķis
smuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis
šmuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis
kleķeris Smērētājs; nemākulīgs gleznotājs
ļergāties Smērēties
suškāties Smērēties
taišķīties Smērēties
tepčāties Smērēties
torēt Smērēties, apķept
mūlāties Smērēties, noķēpāties
smulināties Smērēties, notraipīties
pačkāties Smērēties; traipīties
spīdzenis Smerliņš
spiga Smerliņš, pīkste
buncis Smēru podiņš
cibetīns Smērveidīga, ļoti aromātiska viela, ko iegūst no cibetkaķu tēviņu dziedzeriem un lieto parfimērijā
kolofonijs Smērviela stīginstrumentu lociņu astru ieziešanai
smazka Smērviela, eļļošanas šķidrums
smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
smicis Smicens
smīdīt Smīdināt
smiedināt Smīdināt
smīgala Smidzenis
smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā
atomizācija Smidzināšana, šķidruma pulverizēšana
sipināt Smidzināt
smalganāt Smidzināt
smircināt Smidzināt
vižināt Smidzināt
smīgalāt Smidzināt (1)
smīlāt Smidzināt (1)
smildzināt Smidzināt (1)
brizgāt Smidzināt (augus)
miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām
mietināt Smidzināt (par lietu)
miglot Smidzināt (par lietu)
smeldzināt Smidzināt (par lietu)
sijāt Smidzināt (par lietu); krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu)
mirdzināt Smidzināt (par lietu); mirgot (2)
margot Smidzināt (par lietu); mirgot (2); mergot
miglot Smidzināt augus ar ķimikālijām
pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni
nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu)
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu)
vaporizēt Smidzināt, izsmidzināt, apsmidzināt
krēstelēt Smidzināt, kaisīt
mārgot Smidzināt, lēni līt
mirmināt Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt
smidzēt Smidzināt, līt
pidžināt Smidzināt, līt sīkām, smalkām lāsēm
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu)
šprice Smidzinātājs
vaporizators Smidzinātājs
merdzināt Smidzinoši līt
margojošs Smidzinošs, smalks (par lietu)
margots Smidzinošs, smalks (par lietu)
margs Smidzinošs, smalks (par lietu)
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko)
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi)
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu)
iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu)
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu)
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
pārsprēgāt Smidzinot pāriet (par lietu)
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
saspricēt Smidzinot, šļakstot saslapināt, samitrināt
smadzis Smidzis
smadzītis Smidzis
smudzis Smidzis, smadze
skrejsmidži Smidžu dzimta, augu parazīti
ņirdziens Smiekli
ņirga Smiekli
rēciens Smiekli
smejas Smiekli
smejoņa Smiekli
irgnas Smiekli, smiešanās
smējene Smiekli, smiešanās
smējenis Smiekli, smiešanās
mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā
rēcīgs Smieklīgs
bākšķis Smieklīgs cilvēks
iekšis Smieklīgs savādnieks
balalaika Smieklīgs stāsts
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam
lēļot Smiet
ļirkšēt Smiet sīkiem smiekliem
nosmiet Smiet un pārstāt smiet
šaipīties Smiet; smejot koķetēt, amizēties
gruģināt Smieties
smiekaļāt Smieties
smiekuļot Smieties
zvaigaļāt Smieties
zvīgāties Smieties
smiet Smieties (1)
smiet Smieties (3)
ierēkt Smieties (par ko)
zvigāties Smieties (zobgalīgi)
zvīgāt Smieties bez iemesla
zvīgot Smieties bez iemesla
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem
uzsmieties Smieties kādam
jozēt Smieties, izsmieties
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties
ļirkšķēt Smieties, ņirgāties
ļirkstēt Smieties, ņirgāties
šiepņāt Smieties, smīkņāt
šiepņāties Smieties, smīkņāt
āzēt Smieties, zoboties (par kādu)
āzēties Smieties, zoboties (par kādu)
spacija Smiga - dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisku punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
Smela Smila - pilsēta Ukrainā
smilacina Smilacīnas
ķekaru smilacīna smilacīnu suga ("Smilacina racemosa")
smilacales Smilaksu rinda
smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales")
trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti
smildzene Smilga
trīsis Smilga - trīsene
trīzulis Smilga - trīsene
trīzuls Smilga - trīsene
smilgojs Smilgains 1
smilgots Smilgains 1
smildzaine Smilgājs
smildzene Smilgājs
smildziene Smilgājs
smildziens Smilgājs
smildzine Smilgājs
smilgaina Smilgājs
smilgaine Smilgājs
smilgaite Smilgām apaudzis lauks
smelgas Smilgas
agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints
smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas
Smilģīnas Smilģīnas ezers - Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā
smildzēt Smilkstēt
smildzināt Smilkstēt
smilgt Smilkstēt
smilkt Smilkstēt
nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt
smikstis Smilkstētājs
uzsmilkstēt Smilkstot pamodināt
smilkšķis Smilksts
smilkstiens Smilksts (1)
smilkstiens Smilksts (2)
peskinis Smilšaina augsne
smilktine Smilšaina augsne
smiltszeme Smilšaina augsne; 80% un vairāk smilts saturoša aramzeme (irdne)
uzmālis Smilšaina mālzeme
ūzmāls Smilšaina mālzeme
smēlis Smilšaina vieta
pese Smilšaina zeme
smilšzeme Smilšaina zeme, augsne
Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā)
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē
smelcains Smilšains
smilkšains Smilšains
smilkšojs Smilšains
smilkšots Smilšains
smilktainis Smilšains
smilktains Smilšains
smilktājs Smilšains
smilšajs Smilšains
smilšojs Smilšains
smilšots Smilšains
smiltains Smilšains
smiltaiņš Smilšains
smiltijs Smilšains
uzmālijs Smilšains māls
smeltains Smilšains, smilšveidīgs
smiltsakmens Smilšakmens
Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi
gyroporus Smilšbekas
panurgus Smilšbišu dzimtas ģints
hippophae Smilšērkšķi
myidae Smilšgliemeņu dzimta
mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints
pteroclididae Smilširbju dzimta
syrrhaptes Smilširbju dzimtas ģints
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
rūsins Smilškrāsas
pompilidae Smilšlapseņu dzimta
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
smilktmālainis Smilšmālains
smiltene Smilšmīle
smilšmīļi Smilšmīles
smiltszāles Smilšmīles
glass-paper Smilšpapīrs
pucpapīrs Smilšpapīrs
rašpapīrs Smilšpapīrs
šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs
smilšbedre Smilšu bedre
smiltsblusa Smilšu blusa ("Sarcopsylla penetrans")
sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
sarcopsylla Smilšu blusu ģints
skraustuļi Smilšu cepumi
smilškaste Smilšu kaste
smilšbānis Smilšu kaudze
iezains Smilšu klinšu veidojumi
smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita")
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli
zandkūka Smilšu mīklas kūka
kaugurs Smilšu paugurs; paugurs vai pauguru rinda
smiltenis Smilšu pulkstenis
lagglāze Smilšu pulksteņa paveids, lagas sastāvdaļa
kūpekli Smilšu putekļi
Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē
joms Smilšu sēklis jūrā
lēsa Smilšu sēklis upē
silainis Smilšu tīrelis
smilštuksnesis Smilšu tuksnesis
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas
Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m
Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
idhāns Smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā
smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums
zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai
peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
cicindela Smilšvaboles
cicindelidae Smilšvaboļu dzimta, kurā dažkārt tās nodala
smiltojs Smiltains
naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius")
smilktaina Smiltājs
smilktaine Smiltājs
smilktene Smiltājs
smilšaine Smiltājs
smilšājs Smiltājs
smiltaiņa Smiltājs
smiltaine Smiltājs
smiltene Smiltājs
smiltenis Smiltājs
smiltiena Smiltājs
smiltiene Smiltājs
smiltienis Smiltājs
smiltiens Smiltājs
ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols
baltvēderiņi Smiltāju retējs ("Potentilla arenaria")
serica Smiltājvaboles
Smilča Smiltene
Smilten Smiltene
smiltenes Smiltene
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums
dzenieši Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē
atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji
bānūzēni Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
bānūzieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums
bilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" iedzīvotāji
birzulieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji
Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji
raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji
vecbilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecbilska" iedzīvotāji
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums
biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji
blomēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji
ikšelieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Ikšele" iedzīvotāji
jaunsmiltenieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsmiltene" iedzīvotāji
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
Kaiberleja Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Kaiberis" nosaukuma variants
nigrēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Nigra" iedzīvotāji
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants
cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji
naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji
vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski
dārzciemieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Dārzciems" iedzīvotāji
zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji
Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
grundzālieši Smiltenes novada Grudzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" iedzīvotāji
aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
caunēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Caunas" iedzīvotāji
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
dzenēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Dzeņi Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
groslēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Grošļi" iedzīvotāji
jaunzemieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
ķempēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji
ķendzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
ķeņģēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
lazdinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdiņi" iedzīvotāji
oktobrēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
oktobrieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
palsmanieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Palsmane" iedzīvotāji
rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji
rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums
Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums
brutulieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" iedzīvotāji
jaunbilskēnieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbilska" iedzīvotāji
kodolieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Kodoli" iedzīvotāji
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums
Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa
smiltenieši Smiltenes pilsētas iedzīvotāji
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
smilkšņi Smiltis
smilktis Smiltis
grauvaka Smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt
liturēze Smiltis urīnā, sīku akmentiņu iznākšana kopā ar urīnu
laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm
kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma
arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints
smelis Smilts
smilte Smilts
zigzdā Smilts
blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra")
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu
psammīti Smilts ieži (vairāk nekā 50% ieža sastāv no atlūzām)
audzenīca Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
auzenica Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
lauknaglenes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
nagliņas Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
nagliņes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
smilča Smilts zeme
rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs
šļura Smilts zeme, kas netur mitrumu
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai
smilšērkšķis Smiltsērkšķis
arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi
Smilgiņu ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā
Smiļģīnas ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā
smignēt Smīnēt
šmignēt Smīnēt
smīkņāt Smīnēt
smīņāt Smīnēt
vīpsnot Smīnēt
pavīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
pavīpņot Smīnēt, vīpsnāt
vīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
vipsnāt Smīnēt, vīpsnāt
smīknēt Smīnēt; smaidīt
smīkāt Smīnēt; smīgnēt
smaikala Smīnētājs, tāds, kas daudz smejas
sasmīnēties Smīnot, ar smīniem sazināties
smīna Smīns
smīnas Smīns
smīņas Smīns
uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu
vandī Smird
vaņī Smird
vaņo Smird
mefītisks Smirdains, smacīgs
smerža Smirdeklis
vaņīt Smirdēt
vaņot Smirdēt
voņāt Smirdēt
sakot Smirdēt, izraisīt riebumu
smerdelēt Smirdēt, palaist smaku
Sēragrāvis Smirdgrāvis, Slocenes pieteka
bromopnoja Smirdīga elpa
sieriņš Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes
podobromhidroze Smirdīgi kāju sviedri
šmerdūklis Smirdīgs trauks
šmerdūkslis Smirdīgs trauks
smakains Smirdīgs, sasmacis
bromhidroze Smirdīgu sviedru atdalīšanās
smerdēt Smirdināt
smirdināties Smirdināt
smirdelis Smirdinātājs
krepunka Smirdonis
smirdētājs Smirdonis
smirdulis Smirdonis
smirluģis Smirdonis
smakoņa Smirdoņa
bromopneja Smirdoša elpa
smerde Smirdoša maita; ēsma vēžojot
ozaina Smirdošas iesnas, bieži ceļas no sifilisa
smerdekls Smirdoši mēsli
ichors Smirdošs šķidrums, kas tek laukā no gangrēnoziem augoņiem
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto
smirdnieks Smirds
smirnieks Smirds; smirdnieks
smirknēt Smirgnēt
smirnēt Smirgnēt
smirglis Smirģelis
Čužu strauts Smirnieku strauts Kandavas pagastā
Attagenus smirnovi Smirnova ādgrauzis
Rhododendron smirnowii Smirnova rododendrs
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību
šmitēt Smitēt
šmītēt Smitēt
smoks Smogs
smokiņš Smokings
izsmakt Smokot aiziet bojā
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Smoļenskas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene
Smoļenskas-Maskavas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene - atrodas Baltkrievijā un Krievijā, garums - \~500 km, lielākais augstums - 320 m, viļņots morēnu reljefs
smorzato Smorzando
smaudrs Smuidrs
šmaudrs Smuidrs
smuidls Smuidrs
šmuidrs Smuidrs
smuigls Smuidrs
šmuigs Smuidrs
smūdrs Smuidrs, slaiks
šmīdrējs Smuidrs, šmaugs
pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā
šmuidrums Smuidrums
smukls Smuks
šmuks Smuks
smukšināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt
smūkšķināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
šmukums Smukums
kņēckāt Smulēt, apsmulēt
kņēgāt Smulēt, apsmulēt
smaulēt Smulēt, notaisīt netīru
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt
ķermināt Smulēt, traipīt
šmulīt Smulēt, traipīt
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
ķemplis Smulētājs, ķēpātājs, trašķis
smaulāties Smulēties
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties
cuļļa Smulis
murža Smulis
šmekšata Smulis
soska Smulis
veksis Smulis
morga Smulis savā darbā
sūdelis Smulis, iesācējs
ķīzekls Smulis, ķēpa
pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks
leska Smulis, skrandainis
ļeska Smulis, skrandainis
trašķis Smulis, sušķis
kraņķis Smulis, sušķis, trašķis
ķenga Smulis, trašķis
ķeplācis Smulis, trašķis
ķērna Smulis, trašķis
ķērnags Smulis, trašķis
ķērne Smulis, trašķis
ķeska Smulis, trašķis
leze Smulis, trašķis
murķis Smulis, trašķis
plunca Smulis, trašķis
šekste Smulis, trašķis
šmaule Smulis, trašķis
šmērķis Smulis, trašķis
taška Smulis, trašķis
tasna Smulis, trašķis
tepča Smulis, trašķis
timaļa Smulis, trašķis
nemažga Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis
nemažģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis
nemužģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis
svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks
smurgalis Smuļļa, sušķis
ķempāt Smurgāties, ķēpāties
purpeļnāse Smurgulis
šnukurs Smurgulis
šnurgulis Smurgulis
šņurgulis Smurgulis
tapucis Smurgulis
purdulis Smurgulis, puņķutapa
krēpļains Smurguļains, puņķains
purpuļains Smurguļains, puņķains
šņurguļains Smurguļains, puņķains
šņergalas Smurguļi, puņķi
smurkša Smurkšis
švaukšķis Smurkšis 1
šmurkšķis Smurkšķis
smūts Smuts
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
Tepera ezers Teperis, ezers Smiltenē
Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē
Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai
aizpurieši Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpure" iedzīvotāji
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
ozolpilnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji
ozopilenieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji
Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka
Medupīte ūdenstece Smārdes pagastā, ietek Kaņiera ezera dienvidu galā
Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
Kanzasa upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km)
Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
Resa upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka
Vorja upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka
Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
Ugra upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji
Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
saskarne ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface (ESDI)")
ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface")
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
Valgums Valguma ezers Smārdes pagastā
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā
Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
Smaņi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Smani" nosaukuma variants
Smeltāni Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Smaltāni" nosaukuma variants
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sm.