Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sm.

Atrasts vārdos (85):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2093):

Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Cērkste Apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Jaunbilska Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Lūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Biksēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Kaiberis Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Purēnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Bemberi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Kalējiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Dāmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Kainaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Cepļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Lankaskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ilgas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Kamaldiņa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Bērzāji Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Vidzeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Vizla Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauza Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Brutuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā
Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Šnīderu dīķis atrodas Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji.
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji.
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm).
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers
Varžu ezers ezers Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens.
Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Sūcis Ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers.
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Boksts Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers.
Duņķis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers.
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Mellūzis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Salainis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Bābenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers.
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji.
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers.
Klievu Klievu ezers - Klievezers Smiltenē.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
Smoļski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukuma variants.
Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji.
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā.
saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface")
Mielezers Melnezers Smārdes pagastā.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa.
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji.
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
Fortsmita Pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūsmērnabīča Pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Delavēras štatā, 11170 iedzīvotāju (2014. g.).
Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Džordžijas štatā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Tenesī štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.).
Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Jūtas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čepelare Pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Dospata Pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Madana Pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rudozema Pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zlatograda Pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Nedelina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Debina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
Dorogobuža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Desnogorska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Gagarina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Duhovščina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Safonova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
Poslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
Veliža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šičjovska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pičinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Počinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.).
Rudņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeļņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Demidova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjazma Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jarceva Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Tāta Pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smilte Pilsēta Nīderlandē ("Smilde"), Drentes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
Smedereva Pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.).
Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kamjaneca-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.).
Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji.
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants.
smaiženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smaiži" iedzīvotāji.
smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji.
smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji.
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Purezers Purva ezers Smārdes pagastā.
Purvezers Purva ezers Smārdes pagastā.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
smaudžānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji.
smaudzieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji.
Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants.
Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski.
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants.
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski.
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
Sausupi Sausupji, viensēta Smārdes pagastā.
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
acainais sfings sfingu dzimtas suga ("Smerinthus ocellatus")
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte.
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
Naugārdes ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Slepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Sliepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Slīpa ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Slīpu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Sikšņu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Slīpis Slīpju ezers Smiltenes pagastā.
Smirdgrāvis Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 10 km
Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe.
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
tušīt Smacēt, izraisīt gaisa trūkumu.
smacināt Smacēt.
slāpenis Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs.
slāpiens Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs.
piedusis Smacīgs.
piesmacis Smacīgs.
smakuļains Smacīgs.
čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
vaināt Smādēt, brāķēt, pelt.
smecele Smadze.
ķirbis Smadzenes, domāšana.
iegalvis Smadzenes.
mozgas Smadzenes.
mozgi Smadzenes.
smadzeni Smadzenes.
smadzini Smadzenes.
smecele Smadzenes.
smedzeņi Smadzenes.
smedzenis Smadzenes.
smedziņi Smadzenes.
cerebelīts Smadzenīšu iekaisums.
kortekss Smadzeņu apvalks.
meningoarterīts Smadzeņu apvalku artēriju iekaisums.
meningioma Smadzeņu apvalku audzējs.
meningocīts Smadzeņu apvalku histiocīts.
meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums.
kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu.
meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā.
meningopātija Smadzeņu apvalku patoloģija.
periencefalogrāfija Smadzeņu apvalku rentgenogrāfija.
hidromeningocēle Smadzeņu apvalku trūce, kuras maisā ir likvors.
mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā.
sklerencefālija Smadzeņu audu skleroze.
oneirisms Smadzeņu automātisma stāvoklis; sapņiem līdzīgu pārdzīvojumu stāvoklis.
cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
duroarahnīts Smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
leipofrēnija Smadzeņu darbības vājums.
radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju.
cerebrofizioloģija Smadzeņu fizioloģija.
periencefalīts Smadzeņu garozas ārējā slāņa iekaisums kā meningīta pavadparādība.
elektrokortikogrāfija Smadzeņu garozas biostrāvu grafiskā reģistrēšana.
elektrokortikogramma Smadzeņu garozas biostrāvu pieraksts.
frenīts Smadzeņu iekaisums.
kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus.
hemangioblastoma Smadzeņu kapilāru hemangioma, sastāv no angioblastiem.
dekortikācija Smadzeņu lielo pusložu garozas atdalīšana.
apalliķis Smadzeņu nāves piemeklētais.
atelencefālija Smadzeņu nepilnīga attīstība.
cerebroskopija Smadzeņu pēcnāves apskate.
TBE Smadzeņu plēves iekaisums, ko izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces.
noematahogrāfija Smadzeņu procesu ātruma reģistrācija.
smadzeņtrīce Smadzeņu satricinājums.
falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā.
breinvošings Smadzeņu skalošana.
psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
aula Smadzeņu trešā ventrikula priekšdaļa.
derencefalocēle Smadzeņu trūce kakla skriemeļu apvidū.
hidrencefalocēle Smadzeņu trūce, kuras maisā ir smadzeņu viela un likvors.
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
ventrikulopunkcija Smadzeņu ventrikula punkcija.
ventrikuloskopija Smadzeņu ventrikulu apskate ar endoskopu.
ventrikulogramma Smadzeņu ventrikulu rentgenattēls.
cerebroze Smadzeņu vielas galaktoloze.
cerebrogalaktoze Smadzeņu vielas galaktoze.
cefaloma Smadzeņveida karcinoma; mīksts vēzis.
smikuži Smadzes; smilkulši.
smilkulži Smadzes; smilkulši.
smilkulši Smadzes.
smadži Smadzis.
pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde.
stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kurai ir raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
autocisterna Smagā automašīna ar cisternu.
suta Smaga fiziska piepūle, smags fizisks darbs.
apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās.
apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās.
saklemst Smagā gaitā sanākt.
celiakija Smaga hroniska gremošanas nepietiekamība maziem bērniem, kuru izraisa glutēna nepanesamība.
stienis Smaga izgāšanās citu priekšā.
bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā.
eklampsija Smaga krampju lēkme un bezsamaņas stāvoklis.
cinanhe Smaga mandeļu, balsenes vai elpvada saslimšana ar iekaisumu, pietūkumu un smakšanas sajūtu, "suņa smakšana".
gruzons Smaga mūzika.
žņauga Smaga nasta.
azbestoze Smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem.
spraids Smaga situācija; stāvoklis, no kura grūti atrast izeju, krīzes situācija.
vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols.
ģīne Smaga un stipra trice sevišķi smagu priekšmetu uzņemšanai un nolaišanai no kuģa.
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
nelaba slimība (arī kaite) Smaga, grūta slimība.
hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika.
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
traks Smagais automobilis (angļu "truck").
treks Smagais automobilis; traks (angļu "truck").
šairs Smagāko darba zirgu šķirne.
trizna Smagāko kriminālnoziegumu nosaukums Anglijā no 14. gs. līdz 1945. g.
pieslogs Smagāks priekšmets vajadzīgās detaļas pagaidu nostiprināšanai.
muzulas Smaganas, aukslējas.
muzalas Smaganas; muzlas.
duntas Smaganas.
duntes Smaganas.
mizlas Smaganas.
muslas Smaganas.
muzglas Smaganas.
muzlas Smaganas.
smadzeņi Smaganas.
smaganes Smaganas.
smaģenes Smaganas.
smagones Smaganas.
smagunes Smaganas.
smakrenes Smaganas.
zobsmadzenes Smaganas.
ulorāģija Smaganu asiņošana.
ulatrofija Smaganu atrofija.
gingivīts Smaganu iekaisums.
gingivektomija Smaganu izgriešana līdz to piestiprināšanās vietai, veidojot jaunas marginālās.
ulotomija Smaganu pārgriešana.
gingivoplastika Smaganu plastiska operācija.
epuliss Smaganu sapampums.
ulalģija Smaganu sāpes.
gingivogloslts Smaganu un mēles iekaisums.
gingivoperiodontīts Smaganu un periodonta.
ulogrāfisms Smaganu vazomotoriskā reakcija, līdzīga dermogrāfismam.
Smageņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā.
Smaģeņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā.
bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem.
kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm.
kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu.
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām.
pauerliftings Smagatlētikas paveids.
svērši Smagi (kāpt kalnā, pa kāpnēm).
gargurans Smagi austrumindiešu un ķīniešu zīda audumi.
princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
teslāt Smagi elpojot iet.
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
ukāt Smagi elpot (par dzīvnieku).
dvelzt Smagi elpot, elsot, klepot.
elsties Smagi elpot, elst.
tošnāt Smagi elpot, stenēt.
tošņāt Smagi elpot, stenēt.
tošņāties Smagi elpot, stenēt.
dvest Smagi elpot.
plaušāt Smagi elpot.
vēst Smagi elpot.
stēkāt Smagi elsāt.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
cupāt Smagi iet, parādīties (galvenokārt par bērniem).
šļubāt Smagi iet, strādāt.
izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml).
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
lupnīt Smagi krist.
dīdelēties Smagi kustēties, šūpoties.
gūbāties Smagi locīties, tūļāties.
lobt Smagi mest.
ūkāt Smagi nest, vilkt.
nozvelties Smagi nogāzties.
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot).
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
nozvelties Smagi nosēsties.
nodirbties Smagi nostrādāties.
dankāties Smagi pļaut.
žvūkšēt Smagi pūst.
satust Smagi pūšot, elšot noēst (visu).
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē).
nokrist Smagi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot).
liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
korgāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus.
korkāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus.
ēzēties Smagi strādāt, ar grūtībām nest.
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu).
klīrēt Smagi strādāt, nīkt.
kamāties Smagi strādāt, pūlēties.
močīties Smagi strādāt, pūlēties.
atstiepties Smagi strādāt.
čingāties Smagi strādāt.
cirsties Smagi strādāt.
jūgot Smagi strādāt.
kamāt Smagi strādāt.
lauzt Smagi strādāt.
pašīt Smagi strādāt.
izčūkstēt Smagi un pārlieku intensīvi strādājot krist nespēkā.
uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
(palikt) jaņos Smagi zaudēt (sporta spēlē).
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu).
atrepsija Smagi zīdaiņu barošanās traucējumi, kas rodas, barojot zīdaiņus mākslīgi.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
difficile Smagi, ar grūtībām.
ķēžaiņi Smagi, divu dziju biezuma sieviešu lindraki.
nelabi Smagi, grūti (dzīvot, darboties).
grūšai Smagi, grūti (strādāt).
grūtai Smagi, grūti (strādāt).
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
zvīnot Smagi, grūti strādāt.
jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības.
gumzāt Smagi, neveikli iet.
slempt Smagi, neveikli iet.
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
grāzties Smagi, neveikli sēsties.
klambāt Smagi, neveikli staigāt.
eņģēties Smagi, nogurdinoši strādāt.
prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}.
tošāt Smagi, sēcoši elpot; tusnīt.
plēšāt Smagi, sēcoši elpot.
plēšot Smagi, sēcoši elpot.
pesante Smagi, smagnēji; ļoti lēni (par tempu).
iebelzt Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
sabelzt Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās).
belzt Smagi, spēcīgi sist.
sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
vuit Smagi, steigšus strādāt.
šmagi Smagi.
gaugalis Smagie graudi, kas palikuši pēc vētīšanas.
ieklaugāt Smagiem soļiem ieiet, ienākt.
klubašot Smagiem soļiem iet.
stopšināt Smagiem soļiem iet.
sliept Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet.
atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt.
aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt.
lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m
aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem.
aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
aizklemst Smagnēji aiziet.
aizstibāt Smagnēji aiziet.
aizkūžņāt Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
aizkūžņāties Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
apslampāt Smagnēji apiet apkārt (ar smagiem apaviem).
apbliezt Smagnēji apiet kaut kam apkārt.
atslāpāt Smagnēji atnākt.
ielangāt Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
ielangot Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
aizkležāt Smagnēji streipuļojot aiziet.
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klamzāt Smagnēji, neveikli iet; klumzāt.
paklamzāt Smagnēji, neveikli paiet.
lieliskai Smagnēji, rupji.
stampīgs Smagnējs, arī neveikls.
klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs.
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tūļīgs, klumzīgs.
neveikls Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
lamavists Smagnējs; neveikls.
smagnisnējs Smagnējs.
klaidesdālis Smago braucamo zirgu šķirne.
klaidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
klaidsdēlis Smago braucamo zirgu šķirne.
kleidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.
aviovienība Smago bumbvedēju daļas apakšvienība, kas sastāv no dažām lidmašīnām.
vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs.
baldaveška Smags (koka) āmurs.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
žanis Smags āmurs.
žanītis Smags āmurs.
sopors Smags apziņas traucējums - dziļš, patoloģisks miegs.
ķīlis Smags cirvis ar gariem zobiem koku tēšanai.
druka Smags darbs; grūtības; liela piepūle.
krists Smags darbs; smagi dzīves apstākļi.
bruža Smags darbs.
ķemēks Smags darbs.
maiņa Smags darbs.
hiperflogoze Smags iekaisums.
gurgurans Smags indiešu zīda audums; arī raibs kokvilnas audums.
bāba Smags koka klucis pāļu dzīšanai.
kordss Smags kokvilnas audekls, līdzīgs menčestram.
čizelis Smags kultivators augsnes dziļirdināšanai.
taurētājgulbis Smags lidojošais putns, masa - 12,5 kg.
bojenkurs Smags metāla vai betona klucis, pie kura ar ķēdi piestiprina boju.
stiepienis Smags nesiens.
grūtums Smags pārdzīvojums; sirdssāpes.
vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt.
klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals.
slamasts Smags priekšmets; smagas sastatnes.
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats.
vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas.
salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
melnais darbs Smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.
vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
truculs Smags, brangs bērns.
vērgs Smags, grūts.
zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
smagiksnējs Smags, masīvs.
ķuzīgs Smags, neizskatīgs.
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs.
veseris Smags, parasti liels, āmurs.
traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime.
gruzls Smags, resns, neveikls.
zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks.
grūsnējs Smags; grūts.
heavy Smags.
smagrs Smags.
šmagrs Smags.
svakrs Smags.
svārbs Smags.
svarīgs Smags.
bracāt Smagu, ātru soļu, skrējiena atdarinājums.
nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime.
smagumcentrs Smaguma centrs.
smagumpunkts Smaguma centrs.
abarognoze Smaguma novērtēšanas spējas zudums.
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
atsvars Smagums (pie rotējoša ķermeņa).
dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs).
moles Smagums, klints, valnis, liela celtne.
smagme Smagums.
smogums Smagums.
svarīgums Smagums.
vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns.
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
smaidušs Smaidīgs.
smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti.
smaida Smaidīšana; smaidītāja.
smaignīt Smaidīt, smīnēt; smaignēt.
smaignēt Smaidīt, smīnēt.
pavīksnēt Smaidīt, vīpsnāt (ne tikai nicinoši).
sasmaidīties Smaidot, ar smaidiem sazināties.
smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa; augstākais (celtnes) punkts.
smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts.
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
smaile Smaila galotne (kokam).
rags Smaila klints; smails klints izvirzījums.
ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
xanthium Smaildadži.
spicdegune Smaildegune.
puante Smaile, asums.
akme Smaile, galotne, augstākais punkts.
špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals.
asgalis Smaile.
asme Smaile.
asnis Smaile.
spice Smaile.
kanoeheķis Smailgātheķa veids.
spickopjes Smaili noasinātas, piramidālas zemes virsas formas Dienvidāfrikā.
asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
asināt Smailināt; drāzt.
smailēt Smailināt.
kajaks Smailīte.
oxyruncus Smailknābji.
oxyruncidae Smailknābju dzimta.
lophozia Smaillapes.
smailarka Smailloka arka.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
sažalo Smails nazis.
piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
akrosoma Smails veidojums spermotozoīda galviņas priekšgalā.
nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu.
spicums Smails, ass gals.
špicīgs Smails, ass.
urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
nosmailēts Smails.
nosmailināts Smails.
smeils Smails.
šmīls Smails.
spicgalīgs Smails.
spicīgs Smails.
spics Smails.
žmūgans Smails.
šņepīgs Smailss, ass.
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem.
spicums Smailums.
scaphidiidae Smailvaboļu dzimta.
scaphidium Smailvaboļu dzimtas ģints.
scaphisoma Smailvaboļu dzimtas ģints.
mordellidae Smailvēderu dzimta.
mordella Smailvēderu dzimtas ģints.
mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints.
calliergonella Smailzarītes.
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
odors Smaka (angļu "odour").
duka Smaka, dvinga.
gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot.
dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
smirde Smaka, smirdoņa; smirda.
smirda Smaka, smirdoņa.
voņa Smaka; smirdoņa.
dezītis Smaka.
duks Smaka.
smārds Smaka.
smerde Smaka.
smoka Smaka.
svaņa Smaka.
vozduks Smaka.
bezdakli Smakojoša vēdera gāze.
bezdeklis Smakojoša vēdera gāze.
bezde Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
bezdis Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
klesēt Smakot.
tvankt Smakt.
dezodorācija Smaku likvidēšana.
odorogrāfija Smaku vai smaržu apraksts.
Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
smalkaudze Smalce (1).
smelkne Smalce (2).
smalksme Smalce, atauga; smalkne.
malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās).
rīvēt Smalcināt (ko) ar rīvi.
malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež; šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
kost Smalcināt ar zobiem (barību).
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
sečkavāt Smalcināt kāpostus ar ēveli.
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
sietēt Smalcināt, beržot caur sietu.
smalīt Smalcināt, drupināt, graizīt.
smeltēt Smalcināt, sist.
kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
šķēpelēt Smalcināt, veidojot šķembas.
maidzīt Smalcināt.
smaldzināt Smalcināt.
smaldzīt Smalcināt.
smalkāt Smalcināt.
smalsināt Smalcināt.
ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā).
smalcins Smalciņš.
šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā.
šviciņa Smalka auduma veļa.
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa; šīs šķirnes cukurs.
pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
finese Smalka nianse.
ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
matatspere Smalka spirālveida atspere.
fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
pavilna Smalka zāle zem lielākas.
persiflāža Smalka, asprātīga izzobošana.
kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
politese Smalka, pieklājīga uzvešanās.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
smalkapstrāde Smalka, sarežģīta (kā) apstrāde.
kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
vikzābaki Smalkādas zābaki, ko ieziež ar apavu krēmu.
streijcukurs Smalkais cukurs.
jukāji Smalkāki salmi, ko, rudzus kuļot, izpurina no garkulas.
makobatists Smalkākie un blīvākie batista audumi no mako kokvilnas.
pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem.
parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm).
smalkapstrādāšana Smalkapstrāde.
tonofibrillas Smalkas epitelioātu citoskeleta fibrillas, kurām ir mehāniska vai balsta funkcija.
brečkas Smalkas mežģīnes.
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
margeritas Smalkas stikla pērles.
mirnava Smalkas vilnas audums.
bārksnes Smalkās, baltās, vējā plandošās bērzu tāss skaras.
miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes.
smalkgraudu Smalkgraudains (1).
smalkgraudu Smalkgraudains (2).
krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
ažūrains Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrs 2.
ažūrs Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu.
pīmags Smalki diegi, linu šķiedra; koka šķiedra.
izlidināt Smalki izvērpt.
maidzināt Smalki līt, smidzināt.
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
mitrināt Smalki līt.
floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
smalkmilti Smalki milti.
paskambāt Smalki paskaldīt.
margot Smalki pīt.
saskambāt Smalki sagrauzt.
frikasē Smalki sagriezta (sautēta) gaļa vai zivs ar piedevām.
samans Smalki sakapāti salmi.
izbīdelēt Smalki samalt.
duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai.
linaments Smalki saplucināts linu audekls, ko lieto vāšu pārsiešanai kā labu līdzekli, kurš uzsūc strutas.
sašķelderēt Smalki saskaldīt.
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
mīdiknes Smalki sasmalcināti salmi lopbarībai.
apmargot Smalki savērpt, vērpt līdz galam.
sasmaldzināt Smalki savērpt.
taļķe Smalki savērptas dzijas šķetere.
žēparains Smalki sazarots.
lidināt Smalki vērpt, izstiept.
tilināt Smalki vērpt.
kliens Smalki vērpta dzija.
faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām.
gracile Smalki, delikāti, vāri.
ricercato Smalki, eleganti; izmeklēti; samāksloti (par stilu).
nūdaļas Smalki, iegareni makaroni.
merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi.
dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
smalksme Smalki, sīki atkritumi, atliekas; smalkne.
ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi.
īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults.
pavilna Smalkie matiņi uz kakla.
juceknes Smalkie rudzu salmi lopbarībai.
takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
smalkkārtns Smalkkārtains.
smalkkārtis Smalkkārtnis.
meka Smalkmaize, kliņģeris.
kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magoņu piedevu.
piška Smalkmaizīte ar pildījumu.
šokbulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
šokulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
kafijmaizīte Smalkmaizīte, ko parasti pasniedz pie kafijas.
bulča Smalkmaizīte.
bulciņa Smalkmaizīte.
bulciņš Smalkmaizīte.
bulka Smalkmaizīte.
buločka Smalkmaizīte.
mazmaizīte Smalkmaizīte.
smalkmaize Smalkmaizīte.
žuliks Smalkmaizīte.
smalkmechanika Smalkmehānika.
smalkmehāniķis Smalkmehānikas speciālists.
smalkme Smalkne (2).
smelkne Smalkne (2).
smelte Smalkne (2).
smalkrūtots Smalkrūtains.
pepita Smalkrūtots, divkrāsains audeklpinuma audums.
smalkābols Smalks āboliņš.
slēšaudekls Smalks audums no liniem un vilnas.
slēšautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
slēžautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
smalcis Smalks cilvēks.
šelķins Smalks degvīns.
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta.
bastene Smalks galvas lakats (plāna auduma ar bārkstīm).
žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
tobralka Smalks kokvilnas audums, ko ražoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls.
kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām.
smalkana Smalks lietus.
vīsla Smalks lietus.
vīsle Smalks lietus.
rasols Smalks lietutiņš, kas tikai raso.
smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis.
mirga Smalks lietutiņš.
smigucis Smalks lietutiņš.
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes.
ažūrs Smalks mežģīņu audums.
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
šēļķens Smalks šņabis.
filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums.
velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens.
dibits Smalks vilnas audums - tibets.
mesalīns Smalks zīda audums sieviešu tērpiem.
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
delikāts Smalks, atturīgs (parasti par mākslas darbiem).
unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls.
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
pērlīgs Smalks, kundzisks.
napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
serma Smalks, putekļveidīgs sniegs.
rasa Smalks, sīks lietus.
smīla Smalks, silts lietus.
petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
feins Smalks, skaists, labs.
gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna.
birda Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs.
dirbeklis Smalks, steidzams un bez nepieciešamās sagatvošanās veikts roku darbs.
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
ložņa Smalks, vēja nests sniegs.
tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
smalcs Smalks.
smalkātnis Smalkšķiedrains (par koksni).
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai.
smalkšķiedras Smalkšķiedrains.
plakāža Smalku dārgu dēlīšu uzlikšana uz lētāka koka.
aksospongijs Smalku fibrillu tīklojums, kas balsta aksoplazmu.
merdziņš Smalku miltu un tauku aizdars.
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
smalcenīca Smalku žagaru sauja.
atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas.
smelkte Smalkumi, sīki atkritumi; smeltne.
sasmalka Smalkumi.
smaltne Smalkumi.
noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
subtilitate Smalkums, pamatība, asprātība.
peinums Smalkums.
smalkmanība Smalkums.
rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips); šīs šķirnes aita.
norīvis Smalkzobu rotācijas griezējinstruments.
descurainia Smalkžodzenes.
kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
smalstīties Smalstīt sev.
pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
smalstēt Smalstīt.
smalsts Smalstītājs.
ausināt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu.
ausīt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu.
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
izsmalstīt Smalstot izdabūt.
izsmalstīt Smalstot iztukšot.
nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Smoļeviči Smaļaviči - pilsēta Baltkrievijā.
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae").
dolichopodidae Smaragdmušu dzimta.
tryptichus Smaragdmušu dzimtas ģints.
corduliidae Smaragdspāru dzimta.
cordulia Smaragdspāru dzimtas ģints.
Schmarden Smārde.
Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā.
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants.
Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums.
milzkalnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" iedzīvotāji.
raudenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
ruženieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
slocenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slocenes" iedzīvotāji.
slokbeģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji.
slokberģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji.
slokumbeģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji.
slokumberdznieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji.
slokumberģnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Slokumberga" iedzīvotāji.
smārdenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Smārde" iedzīvotāji.
šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji.
tīlenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Tīle" iedzīvotāji.
Ozolnieku pagasts Smārdes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Smorgoņa Smarhoņa - pilsēta Baltkrievijā.
melilotāns Smaršviela ar ceļa āboliņam līdzīgu smaršu, ķīmiski - parametīlacetofenons.
smārds Smarža (1).
dvesma Smarža (parasti viegla).
parfīms Smarža (parfimērijā).
vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, veļu.
odiers Smarža, odekolons.
sujums Smarža, smaka, tas, ko var sajust ar ožu.
smarve Smarža, smaka.
smarde Smarža, smārds.
odērs Smarža, smaržains šķidrums.
izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas).
smarda Smarža; smarde.
odor Smarža.
smards Smarža.
smarkans Smarža.
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
monpasjē Smaržainas augļu konfektes; monpansjē.
takamahaks Smaržaini sveķi no Indijas, lieto kvēpināšanai.
smaršains Smaržains.
olfactus Smaržas izjūta.
odieris Smaržas, odekolons.
duki Smaržas.
ožaines Smaržas.
smaržzāle Smaržas.
smaršaugi Smaržaugi.
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
smaršene Smaržene.
safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus").
mahalebs Smaržīga ķiršu suga.
malve Smaržīgā malva ("Malva moschata").
svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata").
mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia").
bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
kreimpuķe Smaržīgā naktsvijole.
ambra Smaržīga vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā.
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
māreņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
māriņa Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
māriņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
mezika Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
mieziķi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
mieziķis Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
možiki Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
palagzde Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
palagzdes Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium").
saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā.
ķērmenes Smaržīgas Latvijas orhideju sugas.
ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha".
narda Smaržīgi zemes stumbri (rizomi) vairākiem augiem, sevišķi baldriāna dzimtas sugām, kas bij sevišķi iecienīti senatnē un viduslaikos.
balsamīne Smaržīgs istabu augs.
vinēgrs Smaržīgs tualetes etiķis.
smarvains Smaržīgs, smacīgs.
fragrants Smaržīgs.
smardīgs Smaržīgs.
smārdīgs Smaržīgs.
smaršīgs Smaržīgs.
smaržains Smaržīgs.
smaržots Smaržīgs.
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
clinopodium Smaržmētras.
izsmaržot Smaržot un pabeigt smaržot.
dvašot Smaržot; dvest (4), dvesmot (2).
dvesmot Smaržot.
dvest Smaržot.
elpot Smaržot.
ožņāt Smaržot.
smārdēt Smaržot.
smārdīt Smaržot.
smarvot Smaržot.
smaržāt Smaržot.
vēsmot Smaržot.
smaržināties Smaržoties.
osfreziofilija Smaržu izraisīts seksuāls uzbudinājums.
smaršūdenis Smaržūdens.
smaršūdens Smaržūdens.
smaršviela Smaržviela.
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
anthoxanthum Smaržzāles - graudzāļu dzimtas ģints.
smece Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
šmecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
šņecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
smecere Smeceris, šņukurs.
dūrējs Smecernieks.
zilonītis Smecernieks.
curculionidae Smecernieku dzimta.
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā.
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem.
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām.
hylobius Smecernieku dzimtas ģints.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
chlorophanus Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints.
graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte.
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri.
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
smegmolīts Smegmas konkrements.
krēša Smējēja; kāda, kas skaļi smejas.
zvigaļa Smējēja.
hippolais Smējējķauķi.
ņirdzējs Smējējs, zobgalis.
krika Smējējs.
smieklotājs Smējējs.
zvaigaļa Smējējs.
zvaigātājs Smējējs.
zvaigulis Smējējs.
zviedzējs Smējējs.
zviga Smējējs.
atsmiet Smejot atbildēt.
atsmieties Smejoties atbildēt.
atsašiepties Smejoties atsegt zobus.
atšiept Smejoties atsegt zobus.
iesmieties Smejoties ierunāties.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2).
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt.
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pasmieties Smejoties pateikt.
fumoir Smēķējamā istaba.
kūpinātava Smēķējamā istaba.
fūmārijs Smēķējamā telpa, pelnu trauks.
ģilze Smēķējamais papīrs.
dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana.
astmatols Smēķējams pulveris, ko lieto bronhiālās astmas lēkmēs.
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
sasurķēt Smēķējot izlietot (nicīgi).
nopīpāt Smēķējot izlietot (tabaku).
pūst Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti.
sapīpēt Smēķējot notērēt.
sapīpot Smēķējot notērēt.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
atkūpināties Smēķējot vai kūpinot atgaiņāties.
atkūpināt Smēķējot vai kūpinot attālināt.
pīpēšana Smēķēšana.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
pīpmaņa Smēķēšanas materiāls (tabaka, cigaretes u. tml.).
trupkāt Smēķēt (koka pīpi).
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.).
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti).
troķēt Smēķēt (pīpi).
kvaukāt Smēķēt (tabaku).
šabiķ Smēķēt hašišu.
šmaļaķ Smēķēt hašišu.
kumariķ Smēķēt narkotikas.
tuļķēt Smēķēt pīpi.
nopīpāt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
luļķēt Smēķēt, kūpināt.
kroķēt Smēķet.
dimīt Smēķēt.
ķīķēt Smēķēt.
koļķēt Smēķēt.
ķoļķēt Smēķēt.
ķolpēt Smēķēt.
krukāt Smēķēt.
ķulpēt Smēķēt.
kūpēt Smēķēt.
kūpināt Smēķēt.
kurēt Smēķēt.
kurināt Smēķēt.
kurīt Smēķēt.
kvauķēt Smēķēt.
kvelmēt Smēķēt.
kvēpināt Smēķēt.
lauzt Smēķēt.
ļoļķēt Smēķēt.
lorķēt Smēķēt.
ļuļķēt Smēķēt.
ļurkāt Smēķēt.
lurķēt Smēķēt.
ļurķēt Smēķēt.
mulmēt Smēķēt.
pīpāt Smēķēt.
pīpēt Smēķēt.
pīpjot Smēķēt.
slorķēt Smēķēt.
smieķēt Smēķēt.
smoļiķ Smēķēt.
smolīt Smēķēt.
smoļīt Smēķēt.
smuļļīt Smēķēt.
suķīt Smēķēt.
suļķīt Smēķēt.
toļķēt Smēķēt.
zostēt Smēķēt.
zuļķēt Smēķēt.
pīpmanīša Smēķētāja.
pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis.
pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks.
ķuļķētājs Smēķētājs.
kūpinātājs Smēķētājs.
kvēpinātājs Smēķētājs.
ļuļķētājs Smēķētājs.
pīpenieks Smēķētājs.
pīpmanis Smēķētājs.
pīpotājs Smēķētājs.
suļķētājs Smēķētājs.
suļķis Smēķētājs.
tabačnieks Smēķētājs.
zuļķētājs Smēķētājs.
dūmaine Smēķētava.
koļķētava Smēķētava.
kvēpoņa Smēķētava.
pīpētava Smēķētava.
smola Smēķi (tabaka, cigaretes).
lorķis Smēķis; pīpe.
lurķis Smēķis; pīpe.
smeldzoņa Smeldze 1 (1).
smeldzoņa Smeldze 1 (2).
smelga Smeldze 1.
smelgums Smeldze 1.
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
smelgs Smeldzīgs.
atsmeldze Smeldzīgu izjūtu atkārtošanās.
kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
smelgoņa Smeldzošas sāpes.
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
šmeļdžots Smeldžots.
šmalkt Smelgt (1).
smilkstēt Smelgt (1).
smeldzin Smelgt, smeldzēt.
smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt.
smeldzināt Smelgt.
šmelgt Smelgt.
Laukesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Smelina ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Smelīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Smeļina ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Smeļīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Smieliņas ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Lauces ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
Laucesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā.
šķūmēt Smelt putas.
štūmēt Smelt putas.
svirāt Smelt ūdeni ar vindu.
svīrāt Smelt ūdeni ar vindu.
svīrēt Smelt ūdeni ar vindu.
žurgāt Smelt, liet, laistīt; žorgāt.
žorgāt Smelt, liet, laistīt.
kraistīt Smelt, smalstīt (ko) no kāda šķidruma virsmas.
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku).
šmelt Smelt.
smeltēt Smelt.
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
laiška Smeļamā karote.
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai).
virlops Smeļamais kauss.
virlupe Smeļamais kauss.
virļupe Smeļamais kauss.
virļups Smeļamais kauss.
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
čefka Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
čerpaks Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
sečoks Smeļamais tīkliņš, ķesele.
smeltava Smeļamais trauks.
šerpuks Smeļams trauks, garmetis; šerpaks.
šerpaks Smeļams trauks, garmetis.
iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
piesmelt Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
viesuļstabs Smerčs.
šmerle Smerdele.
bezģis Smerdelis, bezdelis.
pirdulis Smerdelis.
smerdele Smerdelis.
triepala Smēre, ziede.
triepals Smēre, ziede.
izsvaidīt Smērējot, ziežot izlietot.
vapors Smēreļļa tvaikmašīnu cilindriem.
zeļģēt Smērēt, aizziest, izšķiest.
zleķēt Smērēt, apziest.
mūlāt Smērēt, ķēpāt.
šmurgāt Smērēt, ķēpāt.
šmurgot Smērēt, ķēpāt.
tepčot Smērēt, ķēpāt.
mužināt Smērēt, padarīt netīru.
pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
ķiznāt Smērēt, šmullēt.
šmuķēt Smērēt, tašķīt.
ķezīt Smērēt, traipīt.
šmuņķēt Smērēt, traipīt.
pļuņčot Smērēt, triept.
ķemzēt Smērēt, ziest.
pačkāt Smērēt; traipīt.
ķāpēt Smērēt.
kvērst Smērēt.
muozuot Smērēt.
tempēt Smērēt.
zvieķēt Smērēt.
smulētājs Smērētājs, trašķis, sušķis.
smuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis.
šmuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis.
kleķeris Smērētājs; nemākulīgs gleznotājs.
torēt Smērēties, apķept.
mūlāties Smērēties, noķēpāties.
smulināties Smērēties, notraipīties.
pačkāties Smērēties; traipīties.
ļergāties Smērēties.
suškāties Smērēties.
taišķīties Smērēties.
tepčāties Smērēties.
spiga Smerliņš, pīkste.
spīdzenis Smerliņš.
buncis Smēru podiņš.
cibetīns Smērveidīga, ļoti aromātiska viela, ko iegūst no cibetkaķu tēviņu dziedzeriem un lieto parfimērijā.
kolofonijs Smērviela stīginstrumentu lociņu astru ieziešanai.
smazka Smērviela, eļļošanas šķidrums.
smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
smicis Smicens.
smīdīt Smīdināt.
smiedināt Smīdināt.
smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
smīgala Smidzenis.
atomizācija Smidzināšana, šķidruma pulverizēšana.
smīgalāt Smidzināt (1).
smīlāt Smidzināt (1).
smildzināt Smidzināt (1).
miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām.
brizgāt Smidzināt (augus).
sijāt Smidzināt (par lietu); krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
margot Smidzināt (par lietu); mirgot (2); mergot.
mirdzināt Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mietināt Smidzināt (par lietu).
miglot Smidzināt (par lietu).
smeldzināt Smidzināt (par lietu).
miglot Smidzināt augus ar ķimikālijām.
pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni.
nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
vaporizēt Smidzināt, izsmidzināt, apsmidzināt.
krēstelēt Smidzināt, kaisīt.
mārgot Smidzināt, lēni līt.
mirmināt Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
pidžināt Smidzināt, līt sīkām, smalkām lāsēm.
smidzēt Smidzināt, līt.
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
sipināt Smidzināt.
smalganāt Smidzināt.
smircināt Smidzināt.
vižināt Smidzināt.
šprice Smidzinātājs.
vaporizators Smidzinātājs.
merdzināt Smidzinoši līt.
margojošs Smidzinošs, smalks (par lietu).
margots Smidzinošs, smalks (par lietu).
margs Smidzinošs, smalks (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
pārsprēgāt Smidzinot pāriet (par lietu).
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
saspricēt Smidzinot, šļakstot saslapināt, samitrināt.
smudzis Smidzis, smadze.
smadzis Smidzis.
smadzītis Smidzis.
skrejsmidži Smidžu dzimta, augu parazīti.
irgnas Smiekli, smiešanās.
smējene Smiekli, smiešanās.
smējenis Smiekli, smiešanās.
ņirdziens Smiekli.
ņirga Smiekli.
rēciens Smiekli.
smejas Smiekli.
smejoņa Smiekli.
mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
bākšķis Smieklīgs cilvēks.
iekšis Smieklīgs savādnieks.
balalaika Smieklīgs stāsts.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
rēcīgs Smieklīgs.
ļirkšēt Smiet sīkiem smiekliem.
nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
šaipīties Smiet; smejot koķetēt, amizēties.
lēļot Smiet.
smiet Smieties (1).
smiet Smieties (3).
ierēkt Smieties (par ko).
zvigāties Smieties (zobgalīgi).
zvīgāt Smieties bez iemesla.
zvīgot Smieties bez iemesla.
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
uzsmieties Smieties kādam.
jozēt Smieties, izsmieties.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
ļirkšķēt Smieties, ņirgāties.
ļirkstēt Smieties, ņirgāties.
šiepņāt Smieties, smīkņāt.
šiepņāties Smieties, smīkņāt.
āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
āzēties Smieties, zoboties (par kādu).
gruģināt Smieties.
smiekaļāt Smieties.
smiekuļot Smieties.
zvaigaļāt Smieties.
zvīgāties Smieties.
spacija Smiga - dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisku punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
Smela Smila - pilsēta Ukrainā.
smilacina Smilacīnas.
ķekaru smilacīna smilacīnu suga ("Smilacina racemosa")
smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales").
smilacales Smilaksu rinda.
trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti.
trīsis Smilga - trīsene.
trīzulis Smilga - trīsene.
trīzuls Smilga - trīsene.
smildzene Smilga.
smilgojs Smilgains 1.
smilgots Smilgains 1.
smildzaine Smilgājs.
smildzene Smilgājs.
smildziene Smilgājs.
smildziens Smilgājs.
smildzine Smilgājs.
smilgaina Smilgājs.
smilgaine Smilgājs.
smilgaite Smilgām apaudzis lauks.
agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints.
smelgas Smilgas.
smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas.
Smilģīnas Smilģīnas ezers - Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
smildzēt Smilkstēt.
smildzināt Smilkstēt.
smilgt Smilkstēt.
smilkt Smilkstēt.
smikstis Smilkstētājs.
uzsmilkstēt Smilkstot pamodināt.
smilkstiens Smilksts (1).
smilkstiens Smilksts (2).
smilkšķis Smilksts.
smiltszeme Smilšaina augsne; 80% un vairāk smilts saturoša aramzeme (irdne).
peskinis Smilšaina augsne.
smilktine Smilšaina augsne.
uzmālis Smilšaina mālzeme.
ūzmāls Smilšaina mālzeme.
smēlis Smilšaina vieta.
smilšzeme Smilšaina zeme, augsne.
pese Smilšaina zeme.
Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē.
uzmālijs Smilšains māls.
smeltains Smilšains, smilšveidīgs.
smelcains Smilšains.
smilkšains Smilšains.
smilkšojs Smilšains.
smilkšots Smilšains.
smilktainis Smilšains.
smilktains Smilšains.
smilktājs Smilšains.
smilšajs Smilšains.
smilšojs Smilšains.
smilšots Smilšains.
smiltains Smilšains.
smiltaiņš Smilšains.
smiltijs Smilšains.
Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
smiltsakmens Smilšakmens.
arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi.
gyroporus Smilšbekas.
panurgus Smilšbišu dzimtas ģints.
hippophae Smilšērkšķi.
myidae Smilšgliemeņu dzimta.
mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints.
pteroclididae Smilširbju dzimta.
syrrhaptes Smilširbju dzimtas ģints.
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
rūsins Smilškrāsas.
pompilidae Smilšlapseņu dzimta.
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints.
smilktmālainis Smilšmālains.
smiltene Smilšmīle.
smilšmīļi Smilšmīles.
smiltszāles Smilšmīles.
glass-paper Smilšpapīrs.
pucpapīrs Smilšpapīrs.
rašpapīrs Smilšpapīrs.
šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs.
smilšbedre Smilšu bedre.
smiltsblusa Smilšu blusa ("Sarcopsylla penetrans").
sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
sarcopsylla Smilšu blusu ģints.
skraustuļi Smilšu cepumi.
smilškaste Smilšu kaste.
smilšbānis Smilšu kaudze.
iezains Smilšu klinšu veidojumi.
smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita").
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli.
zandkūka Smilšu mīklas kūka.
kaugurs Smilšu paugurs; paugurs vai pauguru rinda.
smiltenis Smilšu pulkstenis.
lagglāze Smilšu pulksteņa paveids, lagas sastāvdaļa.
kūpekli Smilšu putekļi.
Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā.
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē.
joms Smilšu sēklis jūrā.
lēsa Smilšu sēklis upē.
silainis Smilšu tīrelis.
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas.
Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m
Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā.
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
smilštuksnesis Smilšu tuksnesis.
idhāns Smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā.
Barsuki Smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem.
smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums.
zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai.
peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
cicindela Smilšvaboles.
cicindelidae Smilšvaboļu dzimta, kurā dažkārt tās nodala.
smiltojs Smiltains.
naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius").
smilktaina Smiltājs.
smilktaine Smiltājs.
smilktene Smiltājs.
smilšaine Smiltājs.
smilšājs Smiltājs.
smiltaiņa Smiltājs.
smiltaine Smiltājs.
smiltene Smiltājs.
smiltenis Smiltājs.
smiltiena Smiltājs.
smiltiene Smiltājs.
smiltienis Smiltājs.
smiltiens Smiltājs.
ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra").
dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols.
baltvēderiņi Smiltāju retējs ("Potentilla arenaria").
serica Smiltājvaboles.
Smilča Smiltene.
Smilten Smiltene.
smiltenes Smiltene.
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums.
dzenieši Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē.
atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji.
bānūzēni Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
bānūzieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums.
bilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" iedzīvotāji.
birzulieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji.
Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants.
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji.
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā.
mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji.
raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji.
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji.
vecbilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecbilska" iedzīvotāji.
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums.
biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji.
blomēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji.
ikšelieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Ikšele" iedzīvotāji.
jaunsmiltenieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsmiltene" iedzīvotāji.
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kaiberleja Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Kaiberis" nosaukuma variants.
nigrēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Nigra" iedzīvotāji.
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants.
cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji.
naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji.
vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji.
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji.
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums.
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji.
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums.
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums.
jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji.
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums.
dārzciemieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Dārzciems" iedzīvotāji.
zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji.
Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
grundzālieši Smiltenes novada Grudzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" iedzīvotāji.
aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji.
aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji.
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums.
Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants.
caunēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Caunas" iedzīvotāji.
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji.
dzenēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Dzeņi Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji.
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji.
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums.
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums.
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji.
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants.
launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji.
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji.
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji.
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
groslēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Grošļi" iedzīvotāji.
jaunzemieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
ķempēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji.
ķendzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji.
ķeņģēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji.
lazdinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdiņi" iedzīvotāji.
oktobrēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji.
oktobrieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji.
palsmanieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Palsmane" iedzīvotāji.
rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji.
rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji.
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji.
Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums.
bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji.
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums.
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums.
brutulieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" iedzīvotāji.
jaunbilskēnieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbilska" iedzīvotāji.
kodolieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Kodoli" iedzīvotāji.
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums.
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji.
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji.
Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums.
Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa.
smiltenieši Smiltenes pilsētas iedzīvotāji.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
grauvaka Smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt.
liturēze Smiltis urīnā, sīku akmentiņu iznākšana kopā ar urīnu.
laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm.
kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
smilkšņi Smiltis.
smilktis Smiltis.
arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints.
blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra").
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu.
psammīti Smilts ieži (vairāk nekā 50% ieža sastāv no atlūzām).
audzenīca Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
auzenica Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
lauknaglenes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
nagliņas Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
nagliņes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs.
šļura Smilts zeme, kas netur mitrumu.
smilča Smilts zeme.
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai.
smelis Smilts.
smilte Smilts.
zigzdā Smilts.
smilšērkšķis Smiltsērkšķis.
arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi.
Smilgiņu ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
Smiļģīnas ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
pavīpnēt Smīnēt, vīpsnāt.
pavīpņot Smīnēt, vīpsnāt.
vīpnēt Smīnēt, vīpsnāt.
vipsnāt Smīnēt, vīpsnāt.
smīknēt Smīnēt; smaidīt.
smīkāt Smīnēt; smīgnēt.
smignēt Smīnēt.
šmignēt Smīnēt.
smīkņāt Smīnēt.
smīņāt Smīnēt.
vīpsnot Smīnēt.
smaikala Smīnētājs, tāds, kas daudz smejas.
sasmīnēties Smīnot, ar smīniem sazināties.
smīna Smīns.
smīnas Smīns.
smīņas Smīns.
uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu.
vandī Smird.
vaņī Smird.
vaņo Smird.
mefītisks Smirdains, smacīgs.
smerža Smirdeklis.
smirdāklis Smirdeklis.
sakot Smirdēt, izraisīt riebumu.
smerdelēt Smirdēt, palaist smaku.
vaņīt Smirdēt.
vaņot Smirdēt.
voņāt Smirdēt.
Sēragrāvis Smirdgrāvis, Slocenes pieteka.
bromopnoja Smirdīga elpa.
sieriņš Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes.
podobromhidroze Smirdīgi kāju sviedri.
šmerdūklis Smirdīgs trauks.
šmerdūkslis Smirdīgs trauks.
smakains Smirdīgs, sasmacis.
bromhidroze Smirdīgu sviedru atdalīšanās.
smerdēt Smirdināt.
smirdināties Smirdināt.
smirdelis Smirdinātājs.
krepunka Smirdonis.
smirdētājs Smirdonis.
smirdulis Smirdonis.
smirluģis Smirdonis.
smakoņa Smirdoņa.
bromopneja Smirdoša elpa.
smerde Smirdoša maita; ēsma vēžojot.
ozaina Smirdošas iesnas, bieži ceļas no sifilisa.
smerdekls Smirdoši mēsli.
ichors Smirdošs šķidrums, kas tek laukā no gangrēnoziem augoņiem.
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
smirnieks Smirds; smirdnieks.
smirdnieks Smirds.
smirknēt Smirgnēt.
smirnēt Smirgnēt.
smirglis Smirģelis.
Čužu strauts Smirnieku strauts Kandavas pagastā.
Attagenus smirnovi Smirnova ādgrauzis.
Rhododendron smirnowii Smirnova rododendrs.
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību.
šmitēt Smitēt.
šmītēt Smitēt.
smoks Smogs.
smokiņš Smokings.
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsmakt Smokot aiziet bojā.
Smoļenskas-Maskavas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene - atrodas Baltkrievijā un Krievijā, garums - \~500 km, lielākais augstums - 320 m, viļņots morēnu reljefs.
Smoļenskas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene.
smorzato Smorzando.
smūdrs Smuidrs, slaiks.
šmīdrējs Smuidrs, šmaugs.
smaudrs Smuidrs.
šmaudrs Smuidrs.
smuidls Smuidrs.
šmuidrs Smuidrs.
smuigls Smuidrs.
šmuigs Smuidrs.
pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
šmuidrums Smuidrums.
smukls Smuks.
šmuks Smuks.
smukšināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt.
smūkšķināt Smukstināt, ar lūpām čāpstināt.
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
šmukums Smukums.
kņēckāt Smulēt, apsmulēt.
kņēgāt Smulēt, apsmulēt.
smaulēt Smulēt, notaisīt netīru.
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt.
ķermināt Smulēt, traipīt.
šmulīt Smulēt, traipīt.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
ķemplis Smulētājs, ķēpātājs, trašķis.
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
smaulāties Smulēties.
morga Smulis savā darbā.
sūdelis Smulis, iesācējs.
ķīzekls Smulis, ķēpa.
pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks.
leska Smulis, skrandainis.
ļeska Smulis, skrandainis.
kraņķis Smulis, sušķis, trašķis.
trašķis Smulis, sušķis.
nemažga Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemažģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemužģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
ķenga Smulis, trašķis.
ķeplācis Smulis, trašķis.
ķērna Smulis, trašķis.
ķērnags Smulis, trašķis.
ķērne Smulis, trašķis.
ķeska Smulis, trašķis.
leze Smulis, trašķis.
murķis Smulis, trašķis.
plunca Smulis, trašķis.
šekste Smulis, trašķis.
šmaule Smulis, trašķis.
šmērķis Smulis, trašķis.
taška Smulis, trašķis.
tasna Smulis, trašķis.
tepča Smulis, trašķis.
timaļa Smulis, trašķis.
cuļļa Smulis.
murža Smulis.
šmekšata Smulis.
soska Smulis.
veksis Smulis.
smurgalis Smuļļa, sušķis.
ķempāt Smurgāties, ķēpāties.
purdulis Smurgulis, puņķutapa.
purpeļnāse Smurgulis.
šnukurs Smurgulis.
šnurgulis Smurgulis.
šņurgulis Smurgulis.
tapucis Smurgulis.
krēpļains Smurguļains, puņķains.
purpuļains Smurguļains, puņķains.
šņurguļains Smurguļains, puņķains.
šņergalas Smurguļi, puņķi.
švaukšķis Smurkšis 1.
smurkša Smurkšis.
šmurkšķis Smurkšķis.
smūts Smuts.
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
Tepera ezers Teperis, ezers Smiltenē.
Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē.
Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe.
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
aizpurieši Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpure" iedzīvotāji.
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
ozolpilnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
ozopilenieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka
Medupīte ūdenstece Smārdes pagastā, ietek Kaņiera ezera dienvidu galā
Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā.
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
Smokihila Upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
Voroņica Upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
Vorja Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka.
Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
Aims Upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava.
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Rauza Upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera.
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
saskarne ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface (ESDI)")
ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface")
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
Valgums Valguma ezers Smārdes pagastā.
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā.
Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis.
Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe.
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā.
Smaņi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Smani" nosaukuma variants.
Smeltāni Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Smaltāni" nosaukuma variants.
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sm.