smakoņa
Lietojuma biežums :
smakoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smakoņa | smakoņas |
| Ģen. | smakoņas | smakoņu |
| Dat. | smakoņai | smakoņām |
| Akuz. | smakoņu | smakoņas |
| Lok. | smakoņā | smakoņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir arī pavisam nenosakāma smakoņa...
- Savukārt vietējie iedzīvotāji tam nepiekrīt, jo cūku mēslu smakoņa būšot neizturama un līdz ar to dzīves kvalitāte pasliktināšoties.
- Paretam kādā siltā rudens naktī es tomēr nostājos uz terases rokas stiepiena attālumā no visa vēl palikušā un sajūtu pavisam vāru ieskābušā rūguma smaržu, to draņķīgo, reibinošo smakoņu, tuvu kā roka, kas sniedzas lejup gar ķermeni, vai kā elpa pēc mīlas.
- Viss skaņu mudžeklis kā koša bumba sitās te pret griestiem, te pret pelēcīgo loga pleķi, tad pēkšņi ieklupa viņai sejā kā neķītrs izdzimtenis, sadalīdamies tūkstoš lauskās, un kopā ar troksni viņa piepeši sajuta tikpat daudz smaržu — pielijušu drēbju un miesas satvanušo dvaku, smaržas — asas kā nātres — aiz garāmejošas blondīnes spilgti sarkanos lakādas zābakos, karstu belašu un čebureku slepkavīgo smakoņu, mitru vēju no aizmugures caur durvju virām.
- — Elzes nama istabas, esat tajās, citi trako aiz loga, pūļa šalkoņa, šāvieni un plīkšķeņu plaukšķi, sārti, no tiem nāk piķa smaka, dzirksteļu spieti pret debesīm, jau nakts un debesis ir melnas, zirgu zviedzieni, dzīvespriecīgā zirgu smiešanās, meitenes jūs noģērbj un pašas noģērbjas, pūlis ieveļas Elzes mājās, jūs drūzmējaties istabās, smieklos izvaikstītas sejas, tauki vēderi, kuplas pakaļas, saslieti deguni, sūdu un mīzalu smakoņa, kāds nepārstādams bezd, nāk smiekli, labi, jums ir labi, Elzes namā cilvēku daudz, cilvēku pārāk daudz, dažs labs no jums piespiests un atbalstīts pret sienu, šņabja pudele iet uz riņķi, vecene ar pupiem, kuri nokārušies kā govij tesmenis, arī šeit viņa klāt, vecene uz grūtām kājām, viņas smiekli skaļāki nekā citiem, pudele ir tukša, tā lido ārā pa atvērto logu un saplīst, jūs redzat paši sevi — te vienā vietā, te citā, tur — laukumā un te — istabā, dubļos iebradāti zvārguļi, ir tikai troksnis.