smakrs
smakrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smakrs | smakri |
| Ģen. | smakra | smakru |
| Dat. | smakram | smakriem |
| Akuz. | smakru | smakrus |
| Lok. | smakrā | smakros |
smakris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smakris | smakri |
| Ģen. | smakra | smakru |
| Dat. | smakrim | smakriem |
| Akuz. | smakri | smakrus |
| Lok. | smakrī | smakros |
Zods.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrieša smakrs ir apzīmēts masāžas līnijām un viļņveidīgiem locījumiem.
- Piere, deniņi un smakrs sasvītroti rētās.
- Gabriēla glāsta gaišmataina slaidkāja plecus un smakru.
- Slaidie, viegli sārtie viņa vaigi un smailais smakrs vēl vakar bija gludi noskūts un parfimēts.
- Lūpas galīgi sazilējušas un smakrs trīcinājas!...