smakt
smakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smoku | smokam | smaku | smakām | smakšu | smaksim |
| 2. pers. | smoc | smokat | smaki | smakāt | smaksi | smaksiet, smaksit |
| 3. pers. | smok | smaka | smaks | |||
Pavēles izteiksme: smoc (vsk. 2. pers.), smociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smokot (tag.), smakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smaktu
Vajadzības izteiksme: jāsmok
1.Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt2.
1.1.pārnestā nozīmē Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
1.2.pārnestā nozīmē Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
2.parasti formā: trešā persona Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
3.apvidvārds Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai augsts asinsspiediens, kaktā viņa naktīs mokās, smok nost.
- Mārtiņu ievainoja kājā, un viņš saļima līdzās smokošajiem gāzes upuriem.
- Viņš bija sapratis, ka cilvēku labestība smok savstarpējas neuzticēšanās dūmos.
- – Smok, tu esi baigi labs, – viņš pateica.
- Tā nebija garīgā tumsā smokošo ļautiņu aplaupīšana, lai Vatikānam savāktu zeltu?