Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīl.
Atrasts vārdos (158):
- mīla:1
- mīle:1
- mīls:1
- mīlēt:2
- mīlēt:1
- mīlin:1
- mīlis:1
- mīlīt:1
- mīlot:1
- smīla:1
- šmīls:1
- mīlams:1
- mīlens:1
- mīlība:1
- mīlīgs:1
- mīlija:1
- mīlims:1
- mīlin.:1
- mīliņš:1
- mīlums:1
- mīluža:1
- nemīls:1
- smīlāt:1
- mīlināt:1
- mīlītis:1
- mīlpuķe:1
- mīlulis:1
- apmīlēt:1
- apmīlot:1
- atmīlēt:1
- emīlija:1
- iemīlēt:1
- izmīlēt:1
- izmīlot:1
- kamīlis:1
- kamīlis:2
- Mēkmīla:1
- nomīlēt:1
- pamīlēt:1
- pašmīla:1
- patmīla:1
- samīlēt:1
- sevmīla:1
- uzmīlēt:1
- mīlenīte:1
- mīlētājs:1
- mīlēties:1
- mīlīgums:1
- mīlināms:1
- mīlnieks:1
- mīloties:1
- aizmīlēt:1
- famīlija:1
- godmīlis:1
- ģipsmīle:1
- iemīlīgs:1
- jokmīlis:1
- mizmīlis:1
- nemīlams:1
- nemīlība:1
- nemīlīgs:1
- nemīlīšs:1
- nemīlošs:1
- nosmīlāt:1
- pašmīlis:1
- patmīlis:1
- piemīlēt:1
- pretmīla:1
- sēņmīlis:1
- sevmīlis:1
- mīlēnieši:1
- mīlestība:1
- mīlulītis:1
- ābolmīlis:1
- apmīlināt:1
- dubļmīlis:1
- iemīlināt:1
- miermīlis:1
- niekmīlis:1
- nomīlināt:1
- pamīlināt:1
- pārsmīlāt:1
- pašmīlība:1
- pašmīlīgs:1
- patmīlība:1
- patmīlīgs:1
- piemīlība:1
- piemīlīgs:1
- piesmīlāt:1
- sakņmīlis:1
- saulmīlis:1
- savmīlība:1
- sevmīlība:1
- sevmīlīgs:1
- smīlātājs:1
- smilšmīle:1
- viesmīlis:1
- mīlinājums:1
- mīlināties:1
- mīlprātība:1
- mīlprātīgs:1
- mīlvārdīte:1
- aizmīlināt:1
- cilvēkmīla:1
- cukurmīlis:1
- gaismmīlis:1
- iemīlēties:1
- iemīlnieks:1
- izmīlēties:1
- izmīloties:1
- miermīlība:1
- miermīlīgs:1
- nemīlīgums:1
- nomīlēties:1
- pamīlēties:1
- pamīlnieks:1
- piemīlināt:1
- piepjmīlis:1
- samīlēties:1
- samīloties:1
- ūdensmīles:1
- ūdensmīlis:1
- viesmīlība:1
- viesmīlīgs:1
- mīlasstāsts:1
- mīlgrāvieši:1
- mīlvārdītis:1
- iemīlēšanās:1
- nemīlestība:1
- nepiemīlība:1
- nepiemīlīgs:1
- pašmīlīgums:1
- patmīlīgums:1
- piemīlēties:1
- piemīlīgums:1
- siltummīlis:1
- Grēvesmīlene:1
- izmīlināties:1
- miermīlīgums:1
- neviesmīlīgs:1
- nomīlināties:1
- pamīlināties:1
- patmīlestība:1
- sevmīlestība:1
- siltummīlošs:1
- Vecmīlgrāvis:1
- viesmīlīgums:1
- izamīlināties:1
- Jaunmīlgrāvis:1
- piemīlināties:1
- pretmīlestība:1
- draugmīlestība:1
- tuvākmīlestība:1
- vecmīlgrāvieši:1
- cilvēkmīlestība:1
- Emīlija-Romanja:1
- jaunmīlgrāvieši:1
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (789):
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- apmīlēt Apmīlināt.
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās).
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- psihrofils Aukstumu mīlošs.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis.
- philadelphia Brāļu mīlestība.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- mīlēt sevi būt patmīlīgam.
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
- šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- iemīļotais Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- Endomychus coccineus četrplankumu piepjmīlis.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
- budzītis Dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds.
- mīlulītis Dem. --> mīlulis.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- jeune-premier dramatisks aktieris, kas tēlo pirmo mīlētāju lomas.
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- ērtīgs Ērtības mīlošs.
- ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
- IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
- ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- erots Fiziska, seksuāla mīlestība.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
- miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties.
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- Mylia anomala gludlapu mīlija.
- tprušiņa Govs (mīlīgi).
- badīkle Govs, kas mīl badīties.
- grazioso Graciozi, vijīgi, piemīlīgi.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - nimfa, ko bija iemīlējis Dionīss un kam ar Dionīsu bija dēls Mēds (mēdiešu eponīms).
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- aizmīlēt Iekarot mīlestību.
- amantes Iemīlējies bezprātis.
- amentes Iemīlējies bezprātis.
- iecerēt iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
- ieslēgt sirdī iemīlēt; arī neaizmirst.
- aizmielot Iemīlēt.
- ieļubīt Iemīlēt.
- noļubīt Iemīlēt.
- uzmīlēt Iemīlēt.
- uzmīļot Iemīlēt.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- samīlēties Iemīlēties (kādā).
- samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- iedabāties Iemīlēties.
- iekampties Iemīlēties.
- ieķerties Iemīlēties.
- iekosties Iemīlēties.
- ielavīties Iemīlēties.
- iemieloties Iemīlēties.
- iesakārties Iemīlēties.
- iesaļubīties Iemīlēties.
- iesamīļāties Iemīlēties.
- paļubīt Iemīlēties.
- svapehatsja Iemīlēties.
- uzēsties Iemīlēties.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai.
- iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
- Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
- Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
- mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- upārts izlutināts, patmīlīgs bērns.
- izamīlināties Izmīlināties.
- izmīļoties Izmīlināties.
- Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); arī mīlināties (1).
- žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bāliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bālis Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- uzmāts Kā uzburts iemīlējies.
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- iemīlnieks Kāds, kas ir iemīlējies.
- drāka Kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst.
- čīksts Kāds, kas mīl kaulēties.
- krāsts Kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus.
- pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
- rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba.
- ņarbulis Kāds, kurš mīl ēst tikai liesu (bet ne tauku) gaļu.
- spicausis Kāds, kurš mīl mieloties bez maksas, un aiziet nesamaksājis.
- sūdzenieks kāds, kurš mīl tiesāties.
- Romeo kaislīgs mīlētājs.
- favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- sinefils Kinomīlis.
- bļāvējs Kliedzējs, kas mīl bārties.
- zadināties Klusi, mīlīgi runāt.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- zaudēt galvu kļūt bezprātīgam (iemīloties).
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- ķizināties Ķircināties, mīlināties.
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
- labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
- lipsnīgs Laipnīgs, mīlīgs, visai tīkams.
- flirts Lakstošanās, mīlināšanās.
- driķāties Lakstoties, mīlināties.
- driķēties Lakstoties, mīlināties.
- driķināt Lakstoties, mīlināties.
- drikoties Lakstoties, mīlināties.
- driķoties Lakstoties, mīlināties.
- flirtēt Lakstoties, mīlināties.
- lukstoties Lakstoties, mīlināties.
- ginekofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz gados vecākām sievietēm.
- partenofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz jaunām sievietēm.
- graofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz vecākām sievietēm.
- korefilija Lesbiešu mīlestībā tieksme pēc jaunām meitenēm.
- sapfisms Lesbiešu mīlestība, lesbisms.
- lazna Ležņa, slinka sieviete, kas mīl pagulēt.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- polonofilija Liela poļu mīlestība.
- Lathridius dermestoides lielais sēņmīlis.
- Hydrus aterrimus lielais ūdensmīlis.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu.
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma).
- pompadūra Ludviķa 16. mīlniece.
- lidžināt Lutināt, mīlināt.
- izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē).
- iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties.
- iesagrābties Ļoti iemīlēties.
- iesaķerties Ļoti iemīlēties.
- kā medus ļoti patīkams; glaimojošs, mīlīgs.
- (ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks.
- lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- sačalot miermīlīgi samurmināties, pļāpāt.
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- miera mika miermīlīgs vīrietis.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remens Miermīlīgs, remdens.
- lēnīgsnējs Miermīlīgs.
- lēnītis Miermīlis, lēndabis.
- lēnprātis Miermīlis.
- lēnulis Miermīlis.
- rāmulis Miermīlis.
- omnia vincit amor mīla ir stiprāka par visu.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- meile Mīla, mīlestība.
- vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības.
- affaire [de cœr] mīlas dēka, romāns.
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- jeu dʽamour mīlas rotaļa.
- love story mīlas stāsts.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Luv Mīlēt; mīlestība (angļu "love"; īsziņās).
- nomīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- draugaļa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- draugule Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- draugulene Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- drauguliņa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- draugulis Mīļākais, mīlnieks.
- knikstētājs Mīļākais, mīlnieks.
- tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
- cabe Mīļvārds (mīlinoša iesauka).
- sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- kakareitīs neatļauti flirtēt, mīlēt.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs.
- nemīlīšs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
- nemīlošs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
- žakars Nerātns zēns, kas mīl visur kāpelēt, rāpties.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- lepecis Neveikls lempis, kas mīl daudz gulēt.
- lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
- aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties.
- amploa Nodarbošanās; lomu sadalījums: varonis, mīlētājs, tēvs utt.
- krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
- nemīlams Nolieguma divdabis --> mīlēt.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- paģaugties Pamīlināties, pieglausties.
- lauzt sirdis panākt, būt par cēloni, ka iemīlas.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt sirdi panākt, ka iemīl.
- iemīlināt Panākt, ka iemīlas (kādā).
- iekarot sirdi Panākt, ka iemīlas.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- Dascillus cervinus parastais sakņmīlis.
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu.
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- filautija Pašmīla.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- alētiofilija Patiesība; patiesības mīlestība.
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- saldsapnis Patīkams, mīlīgs sapnis.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- patīgums Patmīlība; arī egoisms.
- amour propre patmīlība; pašcieņa.
- pašmīla Patmīlība.
- pašmīlība Patmīlība.
- patmīla Patmīlība.
- patmīļa Patmīlība.
- patmīlestība Patmīlība.
- savmīlība Patmīlība.
- sevmīla Patmīlība.
- sevmīlestība Patmīlība.
- sevmīlība Patmīlība.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- sevmīlīgs Patmīlīgs, egoistisks.
- rausīgs Patmīlīgs, mantkārīgs.
- patīgs Patmīlīgs; arī egoistisks.
- pašmīlīgs Patmīlīgs.
- pašmīlīgums Patmīlīgums.
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- savlabis Patmīlis, egoists.
- pašmīlis Patmīlis.
- sevmīlis Patmīlis.
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs.
- papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
- ležņa Persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
- maigs Piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- izballēties Pietiekoši mīlināties.
- Ardženta Pilsēta Itālijā ("Argenta"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
- švīkstoņa Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
- dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Šauška Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, dieva Tešuba māsa.
- Kudšu Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, viņu uzskatīja arī par debesu dievieti un visu dievu pavēlnieci.
- jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs.
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
- sabrisks sabiedrisks, viesmīlīgs (parasti par saimnieku).
- šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- šķirtdzimumu Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu.
- kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti.
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
- otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
- palēns Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
- saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
- ielīdzīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātība Saticīgums, miermīlīgums.
- kož Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- kuž Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- mīlin Savienojumā ar darbības vārdu "mīlēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru.
- pašgribīgs Savtīgs, patmīlīgs.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana).
- kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem.
- pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku.
- anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
- kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
- ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
- pasija Sieviete, kuru kāds mīl vai iekāro; mīļākā.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- jaucīgs Skaists, daiļš, piemīlīgs.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- -filija Sliecība, tieksme, mīlestība.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- smilksnāt smīlāt, smidzināt.
- smiltene Smilšmīle.
- smilšmīļi Smilšmīles.
- smiltszāles Smilšmīles.
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- mušīt Spaidīt un mīlēt.
- rītēties Spēlēties, mīlināties.
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi.
- Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs.
- lēndabīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem); miermīlīgs.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs.
- mīļsirdīgs Tāds, kam ir mīloša sirds.
- dankars Tāds, kas ap visām meitām lakstojas, glaimotājs, sievu mīlētājs.
- mīļš tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību.
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja Tāds, kas atrodas starp Vecāķiem un Vecmīlgrāvi.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- maigulītis Tāds, kas ir patīkams, mīlīgs, laipns.
- lēndabīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- labs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku).
- ālata Tāds, kas mīl ālēties.
- pļuncka Tāds, kas mīl ar ūdeni šļakstīties.
- dauggulis Tāds, kas mīl daudz gulēt.
- drašķīgs Tāds, kas mīl dauzīties.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; arī možs, mundrs, optimistisks.
- ābolmīlis Tāds, kas mīl ēst ābolus.
- greznīgs Tāds, kas mīl greznoties.
- dibinīgs Tāds, kas mīl izdibināt.
- jauceklis Tāds, kas mīl jaukties citu lietās.
- čiva Tāds, kas mīl kā putns čivināt.
- laužka Tāds, kas mīl lauzties.
- šmāgeris Tāds, kas mīl našķoties.
- šmaderīgs Tāds, kas mīl okšķerēt, rakņāties.
- zumba Tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot.
- vārdnieks Tāds, kas mīl runāt skaistas frāzes.
- blendzīgs Tāds, kas mīl slaistīties un žūpot.
- ļepete Tāds, kas mīl staigāt ar neslaucītu degunu.
- piestaigulis Tāds, kas mīl staigāt ciemos.
- tumsaliņa Tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši.
- tumsanīca Tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši.
- vurkacis Tāds, kas mīl visur rakņāties, visu izzzināt, izpētīt.
- nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
- mīļots Tāds, ko mīl (1).
- mīļots Tāds, ko mīl (2).
- mīļotais tāds, ko mīl.
- mīlams Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- mīļams Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- mīlims Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
- mīļš Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu).
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļš Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- iebilšķis Tas, kas mīl celt ierunas, iebildumus.
- bāslis Tas, kas mīl visu piebāzta ar ko nederīgu; arī tas, kas derīgas mantas mīl nobāzt tā, ka tās vēlāk citiem un pašam ir grūti atrodamas.
- mīļotais tas, kuru mīl.
- Mylia taylorii Teilora mīlija.
- teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert.
- kristīgie kardināltikumi ticība, mīlestība, cerība.
- gribēšana tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
- gribulis Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties.
- pazaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- (pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- daiļš Tikumīgs, čakls; patīkams, piemīlīgs un krietns.
- prausīgs Tīrību un skaistumu mīlošs.
- caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.
- agape Tuvāko mīlestība kā pretmets erotiskajai mīlestībai.
- afrodītisks Uz mīlestību attiecīgs.
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- seladons uzticīga un ilgās tvīkstoša mīlētāja tips; pielūdzējs.
- tīties Uzturēt (ar kādu) slepenu mīlas sakaru.
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- Vecmiks Vecmīlgrāvis.
- domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attālumapielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlībabija sūri grūti jāiegūst.
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
- kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās.
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
- kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
- Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
- hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta.
- hospitalitāte Viesmīlība.
- viesmīlīgums Viesmīlība.
- viesturība Viesmīlība.
- viesināt Viesmīlīgi uzņemt.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- viesīgs Viesmīlīgs.
- ķelneris Viesmīlis, oficiants.
- ķelners Viesmīlis; ķelneris.
- oberis Viesmīlis.
- obers Viesmīlis.
- sapīties (kādas) brunčos vīrietim ielaisties mīlas dēkā.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- sieviešu mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- vīrenītis Vīrs (mīlināmais vārds).
- filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiemīlība Vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viesmīlība Vispārināta īpašība --> viesmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Kāmasūtra Vispazīstamākais mums zināmais senindiešu traktāts par mīlestību.
- čibīte Vista; lieto kā mīlinošu uzrunu saucot; cibīte; ciba 2.
- sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
- garcon Zēns; vecpuisis, viesmīlis.
- žļamba Zirgs, kas mīl dzert daudz ūdens.
- karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģ., \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18. ģ., 22 s.
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
- anna Žēlastība, piemīlība.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mīl.