Paplašinātā meklēšana
Meklējam vu.
Atrasts vārdos (712):
- vu:2
- vu:1
- vuc:1
- vui:1
- vul:1
- vus:1
- vut:1
- Avu:1
- āvu:1
- Ivu:1
- vuce:1
- vuci:1
- vucs:1
- vudū:1
- vuit:2
- vuit:1
- vurs:1
- vusā:1
- vuss:1
- vuti:1
- vuts:1
- čavu:1
- jevu:1
- Kāvu:1
- Kivu:1
- kovu:1
- Ķevu:1
- Ķēvu:1
- Mavu:1
- tivu:1
- tuvu:1
- tūvu:1
- avui:1
- vučko:1
- vukta:1
- vuķis:1
- vulks:1
- vulva:1
- vurbt:1
- vurgu:1
- vurkt:1
- vurva:1
- vurza:1
- vusad:1
- vusai:1
- vusar:1
- vusur:1
- vuška:1
- vuška:2
- brīvu:1
- dzīvu:1
- Iļavu:1
- Kalvu:1
- Kaļvu:1
- Kļavu:1
- Knovu:1
- plevu:1
- plivu:1
- Riavu:1
- stāvu:1
- dvuļa:1
- favus:1
- Lovua:1
- Luvua:1
- vucans:1
- vucens:1
- vucēns:1
- vucins:1
- vucyns:1
- vuicēt:1
- vuicīt:2
- vuicīt:1
- vuikls:1
- vuimāt:1
- vuimīt:1
- vuimīt:2
- vulins:1
- vulpes:1
- vulpia:1
- vulška:1
- vultur:1
- vuļlīt:1
- vuodze:1
- vuokst:1
- vurgāt:1
- vurkšt:1
- vurnīt:1
- vurņīt:1
- vurpis:1
- vurška:1
- vurulu:1
- vurvēt:1
- vurzām:1
- vusāds:1
- vusaiž:1
- vusods:1
- vutele:1
- Bukavu:1
- ietuvu:1
- Kleivu:1
- Klievu:1
- Palavu:1
- pativu:1
- skrīvu:1
- avuāri:1
- Bēvura:1
- calvus:1
- cervus:1
- clavus:1
- corvus:1
- Corvus:1
- cvulis:1
- Čavusi:1
- devums:1
- Divupe:1
- Dīvupe:1
- dvulis:1
- Elvuda:1
- favuss:1
- galvup:1
- guvums:1
- Īvuoni:1
- Ivuški:1
- Īvuški:1
- javums:1
- jāvums:1
- kavums:1
- kāvums:1
- Kāvužu:1
- Ķēvupe:1
- levurs:1
- Līvupe:1
- livurs:1
- milvus:1
- novuss:1
- Pāvuli:1
- pavuļi:1
- pivule:1
- pivuls:1
- pīvuls:1
- pivuļa:1
- vudsija:1
- vuducis:1
- vuiceit:1
- vukstīt:1
- vulgārs:1
- vulgāta:1
- vulkāni:1
- vulkāns:1
- vulkšēt:1
- vulpija:1
- vulšķēt:1
- vulvīts:1
- vuļināt:1
- vunckas:1
- vuotele:1
- vuovuļs:1
- vurināt:2
- vurināt:1
- vurinēt:1
- vurksts:1
- vurkšēt:1
- vurkšis:1
- vurstēt:1
- vuršķēt:1
- vuršķis:1
- vurulis:1
- vusaids:1
- vusaiži:1
- vuslīdz:1
- vuškene:1
- vušķine:1
- vušķiņa:1
- vutains:1
- vuvināt:1
- vuzināt:1
- vužināt:1
- aizdevu:1
- Anumavu:1
- ardievu:1
- randevu:1
- todievu:1
- Alavusa:1
- avukaji:1
- Balvupe:1
- bavumbi:1
- bivuaks:1
- blāvuļi:1
- blāvums:1
- blīvums:1
- Brīvuļi:1
- čivulis:1
- čivuļot:1
- davuikt:1
- divucis:1
- dzīvumi:1
- dzīvums:1
- Edžvuda:1
- gļēvums:1
- grīvupe:1
- Grīvupe:1
- ģevuška:1
- ievurbt:1
- Īvulāni:1
- Īvuškas:1
- Īvuškys:1
- izvuikt:1
- izvurbt:1
- kavulis:1
- kāvulis:1
- krāvumi:1
- krāvums:1
- krevuļi:1
- krivule:1
- kvulīņs:1
- ķavulēt:1
- ķavulis:1
- ķivulis:1
- ķivulis:2
- ķīvulis:1
- Ķivurga:1
- lēvuris:1
- lēvurot:1
- logvuds:1
- Lvuveka:1
- naivums:1
- Norvuda:1
- ovulārs:1
- pavuļas:1
- pavusam:1
- peivule:1
- pīvules:1
- pīvulēt:1
- pivulis:1
- pīvulis:1
- plavurs:1
- plāvurs:1
- plēvuri:1
- plivurs:1
- plīvurs:1
- vuārisms:1
- vuārists:1
- vucinēns:1
- vucineņš:1
- vuciniņš:1
- vugžināt:1
- vuicības:1
- vuncains:1
- vurbināt:1
- vurbties:1
- vurbuļāt:1
- vurčināt:1
- vurkacis:1
- vurkačāt:1
- vurkstēt:1
- vurkšķēt:1
- vurkšķis:1
- vurpināt:1
- vursulēt:1
- vursulis:1
- vursulis:2
- vursuļāt:1
- vursuļot:1
- vuršķins:1
- vurvulēt:1
- vurvulis:2
- vurvulis:1
- vuslīdza:1
- vušķinis:1
- vutainis:1
- vutātīes:1
- vutenīca:1
- vutīties:1
- vutizēda:1
- vuvuzela:1
- vužģināt:1
- divdaivu:1
- divstāvu:1
- Manurevu:1
- mazstāvu:1
- nahaļavu:1
- pusstāvu:1
- sadzievu:1
- sešstāvu:1
- simtgovu:1
- advukats:1
- aktīvums:1
- apguvums:1
- apšuvums:1
- aptuvums:1
- atdevums:1
- atrāvums:1
- avulsija:1
- Beovulfs:1
- Bēvulēni:1
- bobovuli:1
- Boevulfs:1
- Bolivuda:1
- bugivugi:1
- cilvulis:1
- davuicīt:1
- deidvuds:1
- dezavuēt:1
- dvubulis:1
- dvuhodka:1
- dzīvucis:1
- Englvuda:1
- entrevue:1
- evulsija:1
- gardevue:1
- gatavums:1
- glēvulis:1
- gļēvulis:1
- govuliņa:1
- govuzāle:1
- Greivuli:1
- Greivuļi:1
- Grīnvuda:1
- Holivuda:1
- iedevums:1
- ieguvums:1
- iepuvums:1
- ierāvums:1
- iestāvus:1
- iešuvums:1
- ievuicīt:1
- ievulājs:1
- ievužiņa:1
- Inglvuda:1
- izdevums:1
- izpuvums:1
- izrāvums:1
- izšuvums:1
- izvuicīt:1
- Javuzeli:1
- kapavums:1
- karavuls:1
- Kērkvuda:1
- klavurēt:1
- kravulēt:1
- Krievupe:1
- krievuša:1
- krivulis:1
- Krīvuore:1
- krīvuška:1
- Kurbevuā:1
- Leikvuda:1
- levulīns:1
- levuloze:1
- levurīns:1
- Longvuda:1
- maļavuot:1
- masīvums:1
- naivulis:1
- norāvums:1
- nošvurkt:1
- novurgāt:1
- nožuvums:1
- Nunavuta:1
- ovularia:1
- ovulisms:1
- ovulisti:1
- pavuicīt:1
- pāvuliņš:1
- pavuorde:1
- Picvunda:1
- pīvulēns:1
- pīvuliņš:1
- plivuris:1
- plīvuris:1
- plīvurot:1
- vucānieši:1
- vucininis:1
- vuicīties:1
- vulgārums:1
- vulkanīts:1
- vuornadži:1
- vuovuļuot:1
- vurkšķins:1
- vusaidies:1
- četrstāvu:1
- piecstāvu:1
- Portunovu:1
- trejdaivu:1
- trejgalvu:1
- trijgalvu:1
- trijstāvu:1
- trīsstāvu:1
- Aironvuda:1
- aizdevums:1
- aizguvums:1
- aizvurvēt:1
- Ambuvumbe:1
- aptuvumis:1
- atvuršķēt:1
- avuksnājs:1
- Baravuški:1
- Braunvuda:1
- bravurīgs:1
- būvupuris:1
- clavulina:1
- čevurains:1
- čivulītis:1
- Dāvukalns:1
- dimovuška:1
- dīvulieši:1
- divulsija:1
- divulsors:1
- druvuliņa:1
- glēvulība:1
- gļēvulība:1
- gļēvulīgs:1
- Grāvupīte:1
- Grīvupīte:1
- iegruvums:1
- iekļāvums:1
- iešvunkāt:1
- īvuškieši:1
- izgruvums:1
- izlēvurot:1
- izšvunkāt:1
- izvurinēt:1
- izvužināt:1
- Kaļvusola:1
- karavulīt:1
- karavuojš:1
- Khuivuika:1
- kleivuski:1
- Kļavusala:1
- Kļavusola:1
- Kļovusola:1
- kopdevums:1
- kopguvums:1
- Kotonvuda:1
- krievuška:1
- Krīvupīte:1
- ķivulains:1
- Ķivuļurga:1
- Ķīvuļurga:1
- Maltavupe:1
- Mavu-Liza:1
- merkavuot:1
- Mīvoavura:1
- nebrīvums:1
- nedzīvums:1
- nogruvums:1
- nopļāvums:1
- novāvulot:1
- novāvuļot:1
- novulkšēt:1
- Ņegovudža:1
- ovulācija:1
- pakļāvums:1
- pārdevums:1
- pārrāvums:1
- pāržuvums:1
- pašvunkāt:1
- pavulgārs:1
- pavuļināt:1
- pavurinēt:1
- pavužināt:1
- pieļāvums:1
- piešuvums:1
- pievuicīt:1
- pitļavuot:1
- plīvurene:1
- plīvurots:1
- vuaierisms:1
- vuajērisms:1
- vuiceišona:1
- vulgārisms:1
- vulgarizēt:1
- vulkānisks:1
- vulkānisms:1
- vulkanizēt:1
- vulstķīlis:1
- vuļināties:1
- vuolaveica:1
- vuordinīks:1
- vurināties:1
- vurinēties:1
- vuškenieks:1
- vutnānieši:1
- vužināties:1
- ārpusstāvu:1
- astoņstāvu:1
- bezpiedevu:1
- daudzgalvu:1
- daudzstāvu:1
- deviņstāvu:1
- starpstāvu:1
- zeltspalvu:1
- aizgruvums:1
- aizsvurkšt:1
- Akdovuraka:1
- Alvurkerke:1
- apaļšuvums:1
- applīvurot:1
- atplīvurot:1
- avalvulārs:1
- avunkulāts:1
- Bādvurcaha:1
- blīvummērs:1
- būvuzraugs:1
- červulains:1
- červulaiņš:1
- červuļains:1
- Dievukalns:1
- divudesmit:1
- durvutiņas:1
- dzirnavupe:1
- Dzirnavupe:1
- hansvursts:1
- izšuvumiņš:1
- izvurkačāt:1
- Kņāvukalns:1
- konvulsīvs:1
- Kotdivuāra:1
- krevulains:1
- krevuļains:1
- Krievupīte:1
- kruvuļains:1
- kvarbavuot:1
- ķervulains:1
- ķervuļains:1
- ķivuļnieki:1
- Ķivutkalns:1
- lamivudīns:1
- Leravulans:1
- livurēties:1
- monovulārs:1
- novurvuļāt:1
- novutāties:1
- Pāvulkalns:1
- pavuorškys:1
- pavursuļāt:1
- piekļāvums:1
- piesvuļķēt:1
- pievurināt:1
- pievurinēt:1
- plīvurains:1
- plīvuraste:1
- plīvurītis:1
- plīvurpūce:1
- plīvurpuķe:1
- vuhererioze:1
- vuilleminia:1
- vulgaritāte:1
- vulkanēšana:1
- vulkanfibra:1
- vulkāngrava:1
- vulkanogēns:1
- vulkanologs:1
- vulverlijes:1
- desmitstāvu:1
- krājaizdevu:1
- septiņstāvu:1
- vairākstāvu:1
- aizplīvurot:1
- Andžanuvuri:1
- anovulācija:1
- Arnavutkeja:1
- bēvulēnieši:1
- būvuzņēmējs:1
- būvuzņēmums:1
- convolvulus:1
- dezavuēšana:1
- dievuķepiņa:1
- Dyrvuoniški:1
- dižbļāvulis:1
- dzērvukājas:1
- Dziļgravupe:1
- greivulieši:1
- impulsīvums:1
- intensīvums:1
- intuitīvums:1
- izvuicīties:1
- karavuļnais:1
- kolektīvums:1
- konvulsants:1
- konvulsijas:1
- kopieguvums:1
- krāvummetrs:1
- Krievukalns:1
- krūmčivulis:1
- Muktupovuli:1
- nokaravulīt:1
- normatīvums:1
- nošvurkstēt:1
- operatīvums:1
- pakaravulēt:1
- palmčivulis:1
- pārplivurot:1
- pārplīvurot:1
- plēvurēties:1
- plīvurveida:1
- vulvektomija:1
- Antananarivu:1
- Kalndzirnavu:1
- tūkstošgalvu:1
- aizpārdevums:1
- aizplīvurots:1
- akmeņkrāvums:1
- atmestļāvums:1
- avunkulokāls:1
- beramblīvums:1
- darbuzdevums:1
- dekoratīvums:1
- Dzirnavupīte:1
- ekspansīvums:1
- ekspresīvums:1
- iešvunkāties:1
- iešvunkoties:1
- intraovulārs:1
- iridavulsija:1
- izavuicīties:1
- izšvukstināt:1
- jaunieguvums:1
- jaunizdevums:1
- karavulnieks:1
- kļavusalieši:1
- Kokijangvuti:1
- konvolvulīns:1
- krustkrāvums:1
- levulīnskābe:1
- macugavuotīs:1
- Muktupuovuli:1
- multiclavula:1
- neovulkanīti:1
- nūzamaļavuōt:1
- ovulariopsis:1
- pašvunkāties:1
- pavužināties:1
- perfektīvums:1
- pirmizdevums:1
- plīvuraudums:1
- vulgarizācija:1
- vulgarizators:1
- vulgarizējums:1
- vulgarizēties:1
- vulkanizācija:1
- vulkanizators:1
- vulkanizējums:1
- vulkanoklasti:1
- vulkanoloģija:1
- vulvovagināls:1
- vulvovaginīts:1
- atrāvumplaisa:1
- būvuzraudzība:1
- dasavuicīties:1
- deklaratīvums:1
- dubultblīvums:1
- greznizdevums:1
- iesavuicīties:1
- informatīvums:1
- izavužināties:1
- konspektīvums:1
- konvulsionāri:1
- kotdivuārieši:1
- kvalitatīvums:1
- mašīnizšuvums:1
- mērķaizdevums:1
- pakešuzdevums:1
- pamatuzdevums:1
- pasavuicīties:1
- piešvunkāties:1
- pirātizdevums:1
- plīvurapvalks:1
- vulkanoloģisks:1
- Katrīndzirnavu:1
- aizgruvumezers:1
- aizplīvurojums:1
- aizplīvurotība:1
- aizplīvuroties:1
- Amparafaravula:1
- convolvulaceae:1
- ekstraizdevums:1
- etalonuzdevums:1
- Fortlenardvuda:1
- interrogativum:1
- intervalvulārs:1
- intransitīvums:1
- komunikatīvums:1
- konservatīvums:1
- konspiratīvums:1
- konstruktīvums:1
- kvantitatīvums:1
- papildizdevumi:1
- papilduzdevums:1
- pasavužināties:1
- piesavuicīties:1
- plīvurpūčputni:1
- vulnerabilitāte:1
- divpadsmitstāvu:1
- devulkanizācija:1
- kapitālizdevumi:1
- kardiovalvulīts:1
- kontemplatīvums:1
- kultūraizguvums:1
- liliputizdevums:1
- palaiovulkanīti:1
- piesavurinēties:1
- vienpadsmitstāvu:1
- aizdevumprocents:1
- atpakaļpārdevums:1
- faksimilizdevums:1
- miniatūrizdevums:1
- oriģinālizdevums:1
- elektrokonvulsīvs:1
- paleovulkanoloģija:1
- kardiovalvulotomija:1
- Kēnigsvusterhauzene:1
Atrasts skaidrojumos (9998):
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- lasts 12 birkavu.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus.
- biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- Aiču dzirnavu ezers Aičas dzirnavu ezers.
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- amuls Aita ar mīkstu spalvu.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aizdevas Aizdevums (1).
- aizdeve Aizdevums (1).
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- ankščia Aizdevums.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- anglicisms Aizguvums no angļu valodas.
- anglisms Aizguvums no angļu valodas.
- orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
- baltisms Aizguvums no baltu valodām.
- francisms Aizguvums no franču valodas.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- grieķisms Aizguvums no grieķu valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
- letisms Aizguvums no latviešu valodas; latvisms.
- latvisms Aizguvums no latviešu valodas; letisms.
- leticisms Aizguvums no latviešu valodas.
- lībisms Aizguvums no lībiešu valodas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- polisms Aizguvums no poļu valodas.
- polonisms Aizguvums no poļu valodas.
- romānisms Aizguvums no romāņu valodām.
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- zviedrisms Aizguvums no zviedru valodas.
- aizgūtenis Aizguvums.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
- pārplivurot Aizplīvurot (2).
- pārplīvurot Aizplīvurot (2).
- pārplivurot Aizplīvurot (3).
- pārplīvurot Aizplīvurot (3).
- applīvurot Aizplīvurot.
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot.
- plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru.
- sklaisties Aizskriet (katram uz savu pusi).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- engraulidae Anšovu dzimta.
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- pleķis Apavu ielāps.
- zadnieks Apavu klape.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- spodre Apavu krēms.
- vikse Apavu krēms.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- kalodka Apavu lieste.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- padkleika Apavu odere.
- apzete Apavu papēdis.
- naboika Apavu papēža pasitnis.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- kačarņa Apavu plaukts.
- šņurks Apavu saite.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- vaksa Apavu ziede.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- trimmēt Apcirpt suņa spalvu dekoratīvos nolūkos.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri).
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
- Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Mūrava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
- Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
- Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
- Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
- Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
- Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
- Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
- Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
- Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
- Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
- Naudaskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā.
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērzpils Apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
- Domopole Apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- appurvis Apgabals ap purvu.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm.
- dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- otžariķ Apkrāpt dalot kriminālguvumu.
- otnačiķ Apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- noņemt cepuri apliecināt savu cieņu.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks.
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
- aprotījums Apmale, apšuvums.
- elektroepilācija Apmatojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu.
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
- piegulu Apmēram, aptuveni, tuvu.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- apcepurot Apmičot jaunu sievu.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
- apjemt Apprecēt (sievu).
- pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
- apņemt sievu apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
- dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja").
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību.
- budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās.
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km.
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m.
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m.
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m.
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m.
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
- izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot.
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris").
- aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem.
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas.
- apšuve Apšuvums (2).
- apšuve Apšuvums (5).
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai.
- apdars Apšuvums; ietvars, ierāmējums.
- apšālējums Apšuvums.
- apšuva Apšuvums.
- šālējums Apšuvums.
- pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome.
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums.
- apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
- koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- pulināt Ar airi dzīt uz priekšu (laivu).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- saalvot Ar alvu salodēt.
- vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
- apiņots Ar apiņu piedevu.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- uzdarvot Ar darvu apzīmēt.
- darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- pūšus Ar gaisa plūsmu, strāvu; pūšot.
- gaišmatains Ar gaišiem matiem (par galvu).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- galvup Ar galvu uz priekšu; kūleniski.
- garmatains Ar gariem matiem (par galvu).
- viliķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- vilniķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- korķens Ar iegareniem maziem puvumiem.
- sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- cum laude ar izcilību, ar uzslavu.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- ielaivot Ar laivu piegādāt.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
- abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- izcienīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību iegūt.
- izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
- aizplēsties Ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- čammains Ar pelavu piemaisījumu.
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- plānmatains Ar plāniem matiem (par galvu).
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- norāvots Ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts).
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
- rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- aizprašņāt Ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam.
- aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
- pielikt plecu ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā.
- skavot Ar skavu sastiprināt.
- ieblūžģēt Ar slapju apavu radītu troksni ienākt.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- ceblots Ar spalvu kušķi.
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
- orpēties Ar tauvu vilkt (kuģi).
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
- rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- vienspalvīgs Ar vienādu spalvu.
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību.
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
- piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu.
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- adjū Ardievu, sveiki.
- adjē Ardievu; atvadīšanās.
- good-bye Ardievu!
- addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
- Ar dievu! ardievu.
- atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
- vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu.
- industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu.
- centroterapija Ārīgās ārstēšanas paņēmiens nolūkā ietekmēt nervu centrus.
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
- eksempls Aritmētisks uzdevums.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs.
- Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- janskis Ārpussistēmas starojuma spektrālā blīvuma mērvienība radioastronomijā, Jy.
- elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas.
- elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
- simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums.
- tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms.
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
- formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
- angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- ooforāģija Asiņošana no ovulācijas vietas.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- redukcija astronomisko novērojumu izlabošana, ievērojot instrumentu kļūdas, objektīvus fizikālus efektus u. tml.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
- risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- plintavāt Atbrīvot no ciņiem (pļavu); kopt (pļavu).
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā); apmainīt (1).
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- likt galvu uz ežiņas atdot dzīvību par savu zemi.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- klaņas Atkārtoti mājieni (ar galvu).
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
- reprints Atkārtots izdevums, pārpublicējums.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
- klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- atdot savu vietu atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
- rambursēt Atmaksāt izdevumus.
- revalēt Atmaksāt laikā aizdevuma summu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba.
- kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai.
- galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu.
- banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- čūderiski Atmuguriski, pa galvu, pa kaklu.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
- Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
- supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu).
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus).
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- kraupa Atrāvusies koka miza.
- kraupes Atrāvusies koka miza.
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
- atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- standartizēšana Atskaites mērogu noteikšana ar reprezentatīvu iztvērumu palīdzību.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- dūrienis Atstarpe šuvumā no vienas adatas dūruma vietas līdz otrai.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- idioneirāls Attiecīgs tikai uz vienu nervu vai vienīgi uz nervu sistēmu.
- heteroklādisks Attiecīgs uz anastomozi starp divu artēriju termināliem zariem.
- hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
- faradisks Attiecīgs uz faradisko strāvu vai faradizāciju.
- ķimiofarmakodinamisks Attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti.
- bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
- antidromisks Attiecīgs uz nervu impulsu, kas iet normālajam impulsam pretējā virzienā.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- arheokinētisks Attiecīgs uz primitīvo motorisko nervu mehānismu, uz perifēro nervu sistēmu.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas.
- neiropors Atvere embrija nervu caurules galā.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- iezīlēt Atzīt par savu.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- raskolotsja Atzīt savu vainu.
- raskruķitsja Atzīt savu vainu.
- korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa.
- korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa.
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- kolikvācijas nekroze audu atmiekšķēšanās un sašķidrināšanās; visbiežāk novēro centrālās nervu sistēmas audos.
- perikoksīts Audu iekaisums ap gūžas locītavu.
- elektroagulācija Audu iznīcināšana ar augstfrekvences strāvu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- diatermokoagulācija Audu koagulācijas metode ar augstfrekvences maiņstrāvu.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- lase Auduma, adījuma raksts ar rasas piliena motīvu.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- plore Audums, drāna; plīvurs.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem.
- neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem.
- neīstā neiroma audzējs, kas saistīts ar nervu audiem, bet sastāv no citiem audiem.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
- pašapputes augi augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu.
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu.
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
- sungurksnis Augs pļavu krūmājos.
- trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m.
- Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m.
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m.
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- spiczābaki augstpapēžu zābaki ar tievu papēdi.
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2).
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.).
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- pļavas augsnes augšņu grupa, kas veidojas zem pļavu augāja.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus.
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
- raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- bradināt Aust retu (neblīvu) audumu.
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi.
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- autoaglutinīns Autoloģisks seruma faktors, kas aglutinē savus šūnelementus.
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums.
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
- blāķis Aužamo stāvu daļa - sānkoki.
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki.
- tīseklis Aužamo stāvu daļa.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
- kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu.
- lomenis Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
- lomens Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls.
- bauze Aužamo stāvu krūšu bomis.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- maidava Aužamo stāvu pamina.
- pakāja Aužamo stāvu pamina.
- cilavas Aužamo stāvu paminas.
- mintaras Aužamo stāvu paminas.
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
- valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu.
- baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja.
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
- drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
- ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu.
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks.
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
- boķis Aužamo stāvu veltnis.
- boze Aužamo stāvu veltnis.
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- aizdošas Avanss, aizdevums.
- mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās.
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
- drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
- bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria").
- Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu.
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
- brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu.
- kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus").
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
- BSB Baltijas slāvu biedrība.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- baltinavieši Baltinavas novada (līdz 2009. g. - Balvu rajona Baltinavas pagasta) apdzīvotās vietas "Baltinava" iedzīvotāji.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- gudiņš Baltkrievu plostnieks.
- guds Baltkrievu plostnieks.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- baltkr. Baltkrievu-.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- blaidums Bālums, blāvums.
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums.
- lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- žīgurieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Žīguri" iedzīvotāji.
- ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
- Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants.
- dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji.
- Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants.
- dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji.
- Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
- pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
- plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
- puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
- pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
- drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji.
- dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
- Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants.
- kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
- Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
- verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
- taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji.
- bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji.
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji.
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants.
- Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji.
- Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants.
- ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
- ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
- rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
- Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji.
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants.
- beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
- Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants.
- bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants.
- domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
- gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
- Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
- galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
- golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
- Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
- Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants.
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
- Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
- Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
- līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
- Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
- pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
- saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
- vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
- Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
- zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
- Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants.
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
- Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants.
- Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
- brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
- briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
- briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji.
- Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
- cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji.
- damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji.
- Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
- Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
- dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
- dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
- Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
- grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
- Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants.
- Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
- Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants.
- Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants.
- pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji.
- Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
- žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji.
- Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
- krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
- Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
- Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
- mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
- naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji.
- Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants.
- Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
- Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
- Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants.
- Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
- Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
- zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
- Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
- žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji.
- briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji.
- Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants.
- Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
- esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
- fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji.
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
- kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji.
- kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji.
- meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
- pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji.
- sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
- tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
- kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
- dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
- Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
- Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
- Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
- Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
- Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
- Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
- Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
- Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
- egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
- orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
- Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
- Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
- aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
- aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
- bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
- bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
- lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
- Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
- Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants.
- Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
- Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
- daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants.
- kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
- Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
- Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
- Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
- jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji.
- Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants.
- Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
- baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
- bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
- Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
- eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
- Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
- kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji.
- Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants.
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
- krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji.
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
- rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
- Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
- petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants.
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
- Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji.
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
- Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
- tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
- Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
- lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
- rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
- Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
- aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
- annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
- Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
- dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
- derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
- Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
- Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
- Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
- egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
- kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
- Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
- makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
- Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
- Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
- vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
- Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
- Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
- katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
- katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
- Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
- Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants.
- Ķeņi Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukuma variants.
- Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants.
- Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
- balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji.
- balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes.
- slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
- koloniālbanka Banka, ko dibina koloniālvalsts savu koloniju izmantošanai un savu kolonistu kredītēšanai.
- starpbanku kredīts bankas aizdevums citai bankai.
- onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā.
- bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā.
- kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis.
- mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene.
- Daphne x beerkwoodii Berkvuda zalktene.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
- funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
- Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā.
- akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- betegbo Beti – tauta Kotdivuārā.
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
- vieglbetons betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kg/m^3^.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- ar tukšām rokām bez kāda guvuma; tukšā.
- pa freiju bez maksas, par brīvu.
- pa freju bez maksas, par brīvu.
- daram Bez maksas; par brīvu.
- darma Bez maksas; par brīvu.
- alemmalis Bez neirilemmas (nervu šķiedra).
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā.
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
- platforma bieza apavu zole.
- noķuņķēt Biezi aizplīvuroties.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
- Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota).
- karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās.
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
- bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
- bišu māte bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu.
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- regresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās ŗunas plūsmai pretējā virzienā.
- progresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu savstarpēja pielāgošanās runas plūsmas virzienā.
- kaimiņos Blakus; netālu; tuvumā.
- amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize.
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
- retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
- blīvināšana Blīvuma palielināšana.
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- šķīvis Bloka skritulis ar rievu ārējā malā.
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu.
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu.
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē.
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku).
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
- laivot Braukt ar laivu.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu.
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā.
- muklot Brist caur purvu; muklīt.
- mukņīt Brist caur purvu; muklīt.
- muklīt Brist caur purvu.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- aso Brīva cīņa - paukošanā un boksā - divu sportistu treniņa cīņa.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu").
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- Šakra Budisma mitoloģijā - galvenais dievs 33 dievu devalokā.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi.
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.
- budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
- bezdeficīta budžets budžeta stāvoklis, kad valsts izdevumi ir vienādi ar valsts nodokļu u.c. ieņēmumiem.
- sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
- mitra Buksuss ("Buxus sempervivus").
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- buļļterjers Bulterjers - vidēja lieluma suns ar baltu spalvu.
- sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos.
- Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
- dubultbungas Bungu pāris, divu bungu komplekts, kur instrumenti atšķiras ar izmēru un citiem parametriem.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- sniegt roku būt ar mieru kļūt par sievu.
- nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- atsašiepties Būt atplēstam (par apavu purngalu).
- būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
- īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
- īgņoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- bozties Būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
- būt pa kājām (kādam) būt nevēlami tuvu.
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
- spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
- piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml).
- kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- gulēt uz nāvesgultu būt tuvu nāvei.
- aizmirt Būt tuvu nāvei.
- būt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- stāvēt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- būt durvju priekšā būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- acīs rādīties būt tuvumā, būt redzes lokā.
- būt pie rokas būt tuvumā, vajadzības gadījumā palīdzēt; būt noderīgam.
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
- gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās).
- metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
- metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
- midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
- metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
- Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
- bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis.
- tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
- saķengāt Celt neslavu, aprunāt.
- slāvīt Celt neslavu, aprunāt.
- ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju.
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- laupīt godu celt neslavu; pazemot.
- nolaupīt godu celt neslavu; pazemot.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- apķērkt Celt neslavu.
- gnauzt Celt neslavu.
- iekliegt Celt neslavu.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
- deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu.
- artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode.
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- CNS Centrālā nervu sistēma (angļu "central nervous system").
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem.
- centrālais neirons centrālās nervu sistēmas neirons.
- subordinācija centrālās nervu sistēmas pastāvīga ietekme uz perifēro nervu sistēmu.
- neirosifiliss Centrālās nervu sistēmas sifiliss.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- neirotomogrāfija Centrālās nervu sistēmas tomogrāfija.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
- parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris").
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- motacillidae Cielavu dzimta.
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
- dendronanthus Cielavu dzimtas ģints.
- mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
- pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
- dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis").
- iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
- Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- sola ciems, sādža pļavu vai meža vidū.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
- īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
- izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
- sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
- loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- upmalnieks Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- devējs Cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
- lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
- čiebulis Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību.
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
- pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- līferants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
- līperants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- emetrops Cilvēks, kas vienlīdz skaidri redz tuvumā un tālumā.
- faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
- bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
- mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
- laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2).
- signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
- vuārists Cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
- cinkuļains Ciņains (par pļavu).
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā.
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
- literāra zādzība cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu; plaģiāts.
- plaģiāts cita autora darbs, ko kāds ir uzdevis par savu
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām.
- plaģiātisms Citu autoru veikuma uzdošana par savu, arī ideju "zagšana".
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
- čarteris Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarterpartija Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarters Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šerpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Čarņavu ezers Černavu ezers Līdumnieku pagastā.
- čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints.
- pačirkstināt Čirkstoši rakstīt (ar spalvu).
- čivulis Čivulītis.
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus.
- čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
- korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum").
- ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas.
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti.
- otorvatsja Dabūt pa galvu.
- parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare").
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls.
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
- atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
- atslogoties Daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem.
- neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
- Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
- Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu.
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
- interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- uzdevumgrupa darba grupa kāda konkrēta uzdevuma risināšanai.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
- dekapitalizācija Darbība, kuras rezultātā kompānija zaudē savu kapitālu.
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt.
- vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
- nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
- savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Avu Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Sanihes salās, augstums - 1320 m.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m.
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
- Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m.
- Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri.
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m.
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri.
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana.
- laivu būvētava darbnīca, kas paredzēta laivu būvei.
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma.
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- stiķis Darbs, uzdevums.
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
- prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku.
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
- rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
- izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
- darvojs Darvu saturošs.
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
- šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
- lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi.
- multiprogrammu režīms datora darbības režīms, kas nodrošina pamīšus divu vai vairāku programmu izpildi vienā procesorā.
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai.
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju.
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu.
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus.
- problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
- īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu.
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai.
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- multilobārs Daudzdaivu-.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
- multiekspozīcija Daudzkārtēja gaismjutīgā materiāla ekspozīcija, kombinējot vienā kadrā divus vai vairākus fotoattēlus.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu).
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- daudzstāvene Daudzstāvu ēka.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- polineirīts Daudzu nervu iekaisums.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- deviens Dāvana, velte, devums.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa.
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- multiplās alēles dažādu (vairāk nekā divu) viena gēna alēļu sērija.
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā.
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu.
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
- teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms.
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
- mergs Dažu koku (ošu, kļavu u. tml.) ziedi.
- māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija.
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos.
- Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem.
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
- floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
- poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos.
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos.
- hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums.
- padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
- ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli.
- dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults.
- dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā.
- pamija dēļu galu saskares vieta divu solu savienojumā.
- platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
- spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- abšivka Dēļu vai kāda cita materiāla apšuvums.
- izšuvumiņš Dem. --> izšuvums.
- plīvurītis Dem. --> plīvurs.
- šuvumiņš Dem. --> šuvums.
- vucineņš Dem. --> vucins.
- vucinēns Dem. --> vucins.
- vuciniņš Dem. --> vucins.
- vušķiņa Dem. --> vuška.
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses.
- aksodendrīts Dendrīts, kas atiet no nervu šūnas aksona.
- saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos.
- idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā.
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_).
- frakcionētā destilācija destilācija, kurā iegūst vairākas frakcijas ar dažādu sastāvu.
- gaļas produkti desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- deva Devums (2).
- doška Devums.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild.
- slīdu skeners diapozitīvu skeners.
- caurprojekcija Diapozitīvu un filmu projicēšanas metode, kad attēlu projicē uz vienas, bet aplūko uz otras ekrāna puses.
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- elektrokartons Dielektrisks materiāls; lieto elektrisko ierīču strāvu vadošo daļu izolēšanai.
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- zadruga Dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- amritams Dievu nemirstības dzēriens.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
- dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- divveidība Dimorfisms - spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- kinemātiskā viskozitāte dinamiskās viskozitātes attiecība pret gāzes vai šķidruma blīvumu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
- sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs.
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti.
- dubultblīvuma diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē.
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
- ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
- Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda.
- radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu.
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
- galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- galvas smadzeņu lielās puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- Ginkgo biloba divdaivu ginks.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
- daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags.
- koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos.
- kopnumurs Divi vai vairāki periodiska izdevuma numuri (pēc kārtas), ko izdevniecība apvienojusi vienā vienībā.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- Dictyophora duplicata divkāršā plīvurene.
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos.
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- paļma Divstāvu gulta.
- divtāžu Divstāvu.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
- divvienība Divu (cilvēku) savienība.
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- tuvināšanās Divu agrāk savstarpēji naidīgu valstu attiecību uzlabošanās.
- bisegmentektomija Divu aknu segmentu, t. i., vienas daivas rezekcija; hepatiskā lobektomija.
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts.
- potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā.
- pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas.
- proporcija divu attiecību vienādība a:b=c:d.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu.
- bendzelēšana Divu blakusesošu galu sasaistīšana, lietojot buru šūšanas adatu, marlīni vai citu līdzīgu diegu.
- sabultējums Divu būvdetaļu sastiprinājums, izmantojot metāla bultas.
- sabultēšana Divu būvdetaļu sastiprināšana, izmantojot metāla bultas.
- transstāvoklis Divu cieši saistītu gēnu izvietošanās homoloģiskās hromosomās tā, ka vienā hromosomā ir viena gēna dominantā alēle un otra gēna recesīvā alēle (Ab vai aB).
- starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
- didukcija Divu daļu atšķiršana; vienas daļas atņemšana.
- sprāgstošā gāze divu daļu ūdeņraža un vienas daļas skābekļa maisījums.
- datu saderība divu datoru vai datu apstrādes sistēmu spēja vienādi uztvert vienādi attēlotus datus.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus.
- sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
- komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams.
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
- koadunācija Divu dažādu vielu savienojums vienā masā.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- pretpēdnieks divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji; antipods.
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā.
- konjugācija divu dubulto saišu sadarbība pār vienu vienkāršo saiti starp atomiem.
- sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu.
- divītis divu eiro monēta.
- mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē.
- cietsavienojums divu elektroniskas iekārtas elementu pastāvīgs savienojums.
- diembrionija Divu embriju veidošanās vai attīstīšanās no vienas olšūnas.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- savietošana Divu filmas posmu sastiprināšana montāžas vietā.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā.
- dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
- kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- iešēkelēšana Divu gredzenveida priekšmetu savienošana ar šēkeļa palīdzību.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām.
- sinkrēcija Divu iekaisušu serozu virsmu saaugums vai salipums.
- viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām.
- dzimumakts Divu indivīdu kopošanās process.
- kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā.
- kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
- kontaktelektrodzinējspēks Divu kontaktā esošu metālu potenciālu starpība.
- sajūgt Divu kontakttīkla blakussekciju savienojums, pa kuru notiek elektriskā ritošā sastāva pantogrāfa pāreja no vienas sekcijas uz otru.
- antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- divlatnieks Divu latu monēta.
- gove Divu latu monēta.
- govs Divu latu monēta.
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- antinomija Divu loģiski pamatotu spriedumu pretrunīgums (antinomiskums).
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā.
- dubultprecizitāte Divu mašīnvārdu izmantošana viena vietā, lai palielinātu aritmētisko operāciju izpildes precizitāti.
- publiskā atslēgšifrēšana divu matemātiski saistītu skaitļu pāru jeb atslēgu izmantošana, no kuriem viens ir publiski izmantojams.
- distrihija Divu matu augšana no viena mata maisiņa.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- bimestris Divu mēnešu laika sprīdis.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- onija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
- Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
- divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- diereze Divu normāli saskarīgu daļu atdalīšana ar operāciju vai traumu.
- superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos.
- parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni).
- sinicēze Divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piem., nēsmu - neesmu.
- sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu".
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- hiāts Divu patskaņu vai divskaņu atrašanās blakuszilbju sadurā.
- fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā.
- dipodija Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni.
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- pārnese divu pozicionālās skaitīšanas sistēmas skaitļu saskaitīšanas gadījumā pārpildīšanās vieninieka pieskaitīšana nākamajai vecākajai pozīcijai.
- dzimumdzīve Divu pretēja dzimuma indivīdu fiziska tuvība.
- molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā.
- mierīga līdzāspastāvēšana divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
- heterohronija Divu procesu nesakrišana laikā.
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība.
- divratu Divu riteņu (rati).
- novelšana Divu saskarē esošu ķermeņu saskaņota savstarpēja pārvietošana bez slīdes.
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā.
- dubultspirāle Divu savītu spirāļu apvienojums.
- peroksigrupa Divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa -O-O.
- sadomazohisms Divu seksuālu noviržu - sadisma un mazohisma - apvienojums.
- partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi.
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums; skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
- sinergija Divu spēku kopdarbība.
- dispermija Divu spermatozoīdu iekļūšana vienā olšūnā.
- dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
- florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
- pārklāšana Divu televīzijas attēlu elektroniskas kombinēšanas paņēmiens, kad priekšplāns tiek ņemts no viena, fons - no cita avota.
- bitonalitāte Divu tonalitāšu apvienojums skaņdarbā, politonalitātes veids.
- bitonālisms Divu tonalitāšu vienlaicīgs skanējums skaņdarbā, politonalitātes veids.
- appoggiato Divu toņu savienojums.
- fokers Divu turbopropelleru lidmašīna.
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra.
- dihidrīds Divu ūdeņraža atomu savienojums ar elementu vai radikāli.
- divjēzis Divu upju sateka.
- kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību.
- apvienotā malšana divu vai vairāku atšķirīgu komponentu maisījuma malšana.
- divkārtošana Divu vai vairāku auduma kārtu sasaistīšana ar līmēšanu vai termisko paņēmienu.
- vairākbērnu grūtniecība divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- vairākbērnu dzimšana divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- pretkustība Divu vai vairāku balsu attālināšanās pretējā virzienā.
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors.
- cisstāvoklis Divu vai vairāku cieši saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā homoloģiskajā hromosomā un šo gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā hromosomā.
- vairākdatoru sistēma divu vai vairāku datoru saslēgums, kurā katrs dators izpilda kādu uzdevuma daļu, specifisku funkciju vai funkciju kombināciju.
- tīklošana Divu vai vairāku datoru tīklu sadarbības nodrošināšana.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- konkatenēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasaistīšana vienā veselā; savirknēšana.
- savirknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
- virknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- harmoniskā secība divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
- polidiatonika Divu vai vairāku diatonisku skaņu sistēmu vienlaicīgs apvienojums.
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- sinhronizācija divu vai vairāku iekārtu vai procesu saskaņošana laikā.
- psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals.
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana.
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- sinerģija Divu vai vairāku medikamentu, muskuļu vai orgānu "sadarbība".
- leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
- personālūnija Divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2).
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā.
- antibioze Divu vai vairāku organismu kopdzīve, kas kaitīga vienam no tiem.
- šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā.
- paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā.
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- laiksakritība Divu vai vairāku procesu (programmu) paralēla izpilde.
- paralēlapstrāde Divu vai vairāku programmu vai to daļu vienlaicīga izpilde skaitļotāja procesoros (ja tie ir vairāki) vai kanālos.
- saistības fāze divu vai vairāku saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā vecākorganismā.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- polimodalitāte Divu vai vairāku simetrisku skaņkārtu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- koriģēšana Divu vai vairāku skaidri redzamu objektu peilējums no novērotāja skata punkta.
- vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
- satekestuārs Divu vai vairāku upjus satekā izveidojies estuārs.
- saplūšana Divu vai vairāku uzņēmumu apvienošanās vienā uzņēmumā.
- līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana.
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu (ar kādu no eksistējošajām vai pavisam jaunu).
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi.
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai).
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
- individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam.
- kolektīvā divvalodība divu valodu regulāra funkcionēšana vienā valodas kolektīvā.
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- kompresija Divu vārda zilbju reducēšana par vienu zilbi.
- Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā.
- kuplaža Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplažs Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplunga Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- kuplungs Divu vārpstu savienojums kustības pārnešanai no vienas uz otru (sajūgs).
- aitiņas Divu veidu bērnu spēles.
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu.
- krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe.
- alēļu komplementācija divu viena gēna mutanto alēļu komplementārā mijiedarbība, kuras rezultātā veidojas savvaļas tipa pazīme.
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np.
- fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu.
- diāde Divu vienotība.
- zigoze Divu vienšūnas organismu savienošanās.
- kollimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte mērīšanas instrumentā.
- kolimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte optiskajos instrumentos.
- apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
- kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
- divjūga- Divu zirgu.
- novelšana Divu zobratu vai zobstieņa un zobrata savstarpēja pārvietošana.
- diastāze Divu, parasti savstarpēji savienotu, daļu atvirzīšanās.
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- divgade Divus gadus ilgs laika posms.
- bipatrīds Divvalstnieks, divpavalstnieks - persona, kas ir divu vai vairāku valstu pilsonis vai pavalstnieks.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
- strautu djērvila djērvilu suga ("Diervilla rivularis").
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- doga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- dogis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duģis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- apstiprināts akreditīvs dokumentālais akreditīvs, ko bankas emitenta uzdevumā ir apstiprinājusi cita banka.
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- pakotne dokumentu, uzdevumu kopums
- domāt tikai par savu ādu domāt tikai par sevi, savu drošību.
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
- dominance Dominēšana, tāda divu vai vairāku gēna alēļu mijiedarbība, ka viena alēle nomāc otras darbību.
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
- lienēt Dot aizdevumu.
- dadot Dot barības papildu devu mājlopiem vai mājputniem.
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- autorizēt Dot pilnvaru, atļauju tulkot savu darbu.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- gruzanuķ Dot uzdevumu.
- dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija.
- parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris").
- anagnostiķis Drāmas rakstnieks, kas savus darbus raksta tikai lasīšanai.
- drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa").
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- pilsoniskā drosme drosme vienmēr aizstāvēt savu viedokli, morāla drosme.
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
- jumis Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu).
- padruvēt Druvu pakopt.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
- salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- apokatastāze Dvēseļu atdzimšana un ieiešana vienībā ar Dievu.
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- dzimsēvele Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai.
- uzrobene Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai.
- episkā dzeja dzeja, kas no liriskas dzejas atšķiras ar savu objektivitāti, stāstījumiem, aprakstiem un mierīgu, apcerīgu priekšmeta aplūkošanu.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles.
- Carduelis tristis dzeltenais ķivulis.
- ozoliņš Dzeltenais saulkrēsliņš ("Thalictrum flavum").
- perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu.
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- deivalāt Dzērumā neskaidri runāt jaucot krievu un vācu valodas.
- lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus").
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- kraģis Dzijas tītavu veids.
- vītauklis Dzijas tītavu veids.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
- iedzīvotāju dabiskā kustība dzimstības, mirstības, laulību noslēgšanas un šķiršanās procesi, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu un sastāvu.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss.
- onānija Dzimumdziņas apmierināšana, kairinot savus dzimumorgānus; onānisms.
- incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā.
- masturbācija Dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot savus dzimumorgānus; partnera dzimumorgānu kairināšana ar roku; onānisms.
- džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes.
- švērmeles Dzirkstis, uguņi gar acīm (no trieciena pa galvu).
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
- ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs.
- vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks.
- miltmopsis Dzirnavnieks, kas visus samaltos miltus neatdod malējam, atstāj tos dzirnavu iekārtā.
- metonis Dzirnavu dambis; metons.
- metons Dzirnavu dambis.
- dreiliņš Dzirnavu dzinējrats.
- Upesmuižas dzirnavezers Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā.
- vaļči Dzirnavu iekārta, kas ļoti smalki maļ.
- brīvgaņģis Dzirnavu iekārtas daļa, kas (kādu laiku) darbojas tukšgaitā.
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai.
- bīdele Dzirnavu ierīce, iekārta, kas ļoti smalki maļ.
- bīdelgaņģis Dzirnavu ierīce, iekārta, kas ļoti smalki maļ.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
- svārpste Dzirnavu vārpsta.
- velbomis Dzirnavu vārpsta.
- Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
- Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
- Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
- Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
- Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
- Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
- Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- atriezinis Dzīva būtne, kas staigā ar paceltu galvu.
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
- aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām.
- svilpjaste dzīvnieks ar tievu asti.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- konnektīva Dzīvnieku anatomijā nervu šķiedru saites starp dažāda veida ganglijām.
- meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā.
- dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā.
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
- apšyukys dzīvojamās mājas apšuvums ar dēļiem.
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs.
- biomikroskopija Dzīvu audu mikroskopiskās uzbūves pētīšana.
- impedance Dzīvu audu reaktīvā pretestība maiņstrāvai.
- radība Dzīvu būtņu kopums.
- kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
- biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks.
- ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu pārvietošanās kādā virzienā.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
- biocitoneiroloģija Dzīvu nervu šūnu pētīšana.
- kolonija Dzīvu organismu kopa.
- aerotropisms Dzīvu organismu kustība gaisa virzienā vai prom no tā.
- barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens).
- cenoze Dzīvu organismu saistība ar ārējo vidi.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- oksitropisms Dzīvu šūnu reakcija uz skābekļa kairinājumu.
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- dzīvelība Dzīvums, mundrums.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- jumper Džempers, pār galvu ģērbjama blūze.
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
- ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
- judre Egle ar sapuvušu serdi.
- parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris").
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- Carduelis spinus Eirāzijas ķivulis jeb ķivulis.
- pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix").
- melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
- EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro).
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- ārapšuve Ēkas sienu apšuvums no ārpuses.
- telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
- apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
- matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
- determinisms Ekonomisku uzdevumu risināšana, ignorējot nenoteiktības faktorus.
- virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
- parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu.
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
- neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu.
- alternators Elektriskā mašīna, kas ražo maiņstrāvu.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
- kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
- ierosme elektriskās mašīnas darbam nepieciešamās magnētiskās plūsmas radīšana ar strāvu ierosmes tinumos.
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu.
- elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers.
- līdzstrāvas elektromagnēts elektromagnēts ar masīvu serdi, kuru magnetizē ar līdzstrāvu.
- maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
- elektrostatiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu vai vairāku elektriski uzlādētu, savstarpēji izolētu elektrodu elektrisko lauku mijiedarbība.
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- komutators elektroniska aizdedzes sistēmas ierīce, kas automātiski atvieno un pievieno strāvu indukcijas spoles primārajam tinumam.
- diode Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu.
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
- ganglioblasts Embrionāla nervu ganglijšūna.
- simpatoblasts Embrionāla nervu šūna, no kuras veidojas simpātiskās nervu sistēmas nervu šūna.
- neiroblasts Embrionāla, nenobrieduši nervu šūna.
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- neirokrīnija Endokrīno vielu ietekme uz nervu sistēmu.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
- kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum").
- miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
- airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem).
- dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
- dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis.
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
- talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
- sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- alasi Etniska grupa Sumatrā, tuvu radniecīga gajo.
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- dzegēvele Ēvele rievu izēvelēšanai.
- rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
- ieēvelēt Ēvelējot ieveidot (rievu).
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai.
- donas Ezera seklākā daļa malas tuvumā.
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
- Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha.
- Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers.
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers.
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers; Orlavas ezers; Orlova ezers.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Puncuļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — \~1 ha.
- Obeļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — 16,1 ha.
- Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers.
- Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha.
- Lagažs Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers.
- Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha.
- Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs.
- Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers.
- Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha.
- Boževas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 22,6 ha, garums - 1,5 km, platums - \~250 m.
- Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers.
- Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers.
- Bezvārda ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 4,7 ha.
- Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers.
- Lombārdes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - <1 ha.
- Raicinis Ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers.
- Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers.
- Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers.
- Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha; Iudrines ezers.
- Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Bolsēnas ezers ezers Italijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m.
- Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers.
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
- Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā.
- Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā.
- Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia.
- Rinģis Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers.
- Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers.
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
- Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
- Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers.
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers.
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
- Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini.
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
- Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
- Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
- Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša.
- Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Ķevju ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1,5 ha; Ķevu ezers; Ķēvu ezers.
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
- aizgruvumezers Ezers, kas radies aigruvuma rezultātā.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
- bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris").
- ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
- klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu.
- faradizēšana Faradizācija - elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- neirofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu iedarbību uz dažādām nervu sistēmas daļām un elementiem.
- koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus.
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī.
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale").
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1).
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
- sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
- beznegatīva filma filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu.
- tiešā sekošana fokusam filmēšanas paņēmiens – operators vēro filmējamo ainu caur objektīvu, ar kuru filmē.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi.
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
- aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu.
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
- psihodinamika Fizioloģiskās psiholoģijas nozare, kas pētī nervu enerģijas patēriņu psihiskos procesos.
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
- ultraīsviļņu terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto maiņstrāvu.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības.
- kravas nosūtītājs fiziska vai juridiska persona, kas nodod kravu tās pārvadāšanai, nogādāšanai kravas saņēmējam.
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam.
- kravas saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kas saņem pārvadājumam nodotu kravu saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu un kravas pavaddokumentiem.
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- fonogrammas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.
- riasi Fjordiem līdzīgu upju grīvu spāniskais nosaukums.
- koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.
- prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kas balstās uz divu vai vairāku fonoloģisko struktūru īstenošanos, prosodija tajā ir abstrakta vienība.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs.
- Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā.
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- elektroniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kas darbojas tikai ar elektrisko strāvu.
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus.
- fotopalielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
- izšķiršanas spēja fotogrāfiskā materiāla spēja skaidri izšķirt fotoattēlā mazas, tuvu stāvošas detaļas.
- direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes.
- autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
- fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
- izohēlija Fotokopēšanas metode, ar kuru iegūst pēc optiskā blīvuma (toņiem) dažās laukumu grupās sadalītu monohromo attēlu.
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas.
- stereofotouzņēmums Fotouzņēmums, kas iegūts, izmantojot divus objektīvus, vai arī savietojot un apstrādājot divus, no atšķirīgiem punktiem fotografētus uzņēmumus.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs.
- ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību.
- mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums.
- loma funkcija, uzdevums; nozīme.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija.
- artrogripoze Funkcionāla vai organiska locītavu kontraktūra.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas.
- traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma.
- kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma.
- tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- annāles Gadskārtējs izdevums.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- gaisa pārvadājumi gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma.
- pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
- panelis gaisakuģu spēka konstrukciju tehnoloģiskais un konstruktīvais elements, kas sastāv no apšuvuma un stringeriem.
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO.
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme.
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- galvgals Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- kopfhens Galva (par gudru galvu).
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- encefalogramma Galvas smadzeņu biostrāvu pieraksts.
- pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
- augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
- baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
- encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība.
- encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- polene Galvassega no ādas ar apšuvumu.
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
- teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
- kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- atriezies Galvu atpakaļ atgāzis.
- storēt galvu izslējis, aušīgi iet.
- head hunting galvu medības - augsti kvalificētu darbinieku meklēšana un pārvilināšana no citiem uzņēmumiem.
- nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs.
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela.
- Gana Ganas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Ghana"), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis.
- ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu.
- pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- ganglionīts Ganglija (nervu mezgla) iekaisums.
- ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- cimini Gari mati, apspalvojums; matu, spalvu čuprs.
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu).
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm.
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
- versts Garuma mērvienība - 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
- pusversts Garuma mērvienība - 533,4 m (puse versts) vecajā krievu mērvienību sistēmā.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- cirst bullīti gatavot vienkoča laivu.
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
- konfekcionārs Gatavu apģērbu ražotājs vai tirgotājs.
- ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons.
- toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu.
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
- aerometrija Gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšana.
- dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus.
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās.
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- glaudums Glāsts, piekļāvums.
- dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos.
- ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu.
- vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
- mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- bītlene Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- bitlovka Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība.
- ļepība Gļēvulība, izlutinājums.
- gļēvība Gļēvulība.
- glēvulība Gļēvulība.
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
- pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
- mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs.
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
- sēnalu zaķis gļēvulis, bailulis.
- mazdūšelis Gļēvulis, bailulis.
- ļēļēks Gļēvulis, lempis; ļēļāgs.
- ļēļāgs Gļēvulis, lempis.
- lēlaks Gļēvulis, lempis.
- ļepis Gļēvulis, raudulis.
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
- diegadvēsele Gļēvulis, vārgulis.
- ļekabiksa Gļēvulis, vārgulis.
- drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona.
- mindža gļēvulis.
- atļubenis Gļēvulis.
- čauga Gļēvulis.
- glēvulis Gļēvulis.
- losis Gļēvulis.
- lupata Gļēvulis.
- ļurkabikse Gļēvulis.
- mačalka Gļēvulis.
- memmis Gļēvulis.
- mērglis Gļēvulis.
- mīkstais Gļēvulis.
- ņerga Gļēvulis.
- ņuņņa Gļēvulis.
- pupalellis Gļēvulis.
- pupazīža Gļēvulis.
- salaga Gļēvulis.
- sēne Gļēvulis.
- sūcējtārpi Gļēvulis.
- trusis Gļēvulis.
- vafele Gļēvulis.
- vieglmiesa Gļēvulis.
- jēradvēselība Gļēvums.
- bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma).
- padievināt Godināt kā dievu, dievināt.
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
- kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm.
- bolga Govs ar baltu galvu.
- cielava Govs ar baltu galvu.
- cīrole Govs ar baltu galvu.
- aube Govs ar gaišas krāsas galvu.
- mička Govs ar gaišu galvu vārds.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- semilše Govs, kas nav kļuvusi slaucama.
- vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene.
- mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus").
- vērša mūļa govu mūļa.
- sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
- viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
- edicija Grāmatas izdevums, sevišķi runājot par kādu kritiski pārbaudītu avota pirmizdevumu vai pārspiedumu.
- oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu.
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru.
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
- paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints.
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints.
- alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints.
- actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints.
- bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- groši Grašu nosaukums slāvu zemēs.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
- aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt.
- Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Vecsudmalu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Vecsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā.
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās.
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
- Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m.
- lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
- mutes dobums Gremošanas trakta sastāvdaļa (_cavum oris_).
- pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem.
- Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu.
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
- Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
- Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis.
- Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
- Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
- Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
- Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
- Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
- Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- leimoniades Grieķu mitoloģijā pļavu nāras.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
- didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība.
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
- aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
- ievirpošanas grieznis grieznis gredzenveida rievu apstrādei.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni.
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju.
- cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina").
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
- Grīvs Grīvu ezers Bērzaunes pagastā.
- Lipšu-Grīvu ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā.
- Grīvas ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā.
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- Grobiņas dzirnavezers Grobiņas dzirnavu dīķis.
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- šaudīt galvu grozīt galvu.
- Astragalus rytilobus grumbdaivu tragantzirnis.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- pārgudrot Gudrojot, studējot pārpūlēt (galvu).
- klātguļa Gulēšana tuvumā, blakus; kopāgulēšana.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas.
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
- ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus").
- agurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- ogurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā).
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- loms Guvums, (piemēram, medībās).
- guva Guvums.
- Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
- nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts.
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību.
- disgēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulību ar defektīvu iedzimtību.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
- gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
- ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
- litoloģija Ģeoloģijas nozare par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un ģenēzi.
- ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori.
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana.
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus.
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu.
- ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
- salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos.
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
- āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
- dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum").
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu.
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
- simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus").
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
- pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris").
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis.
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- hiperkompleksie Hiperkompleksie skaitļi - skaitļi, kas ir vairāk nekā divu vienību lineāras kombinācijas; svarīgākā hiperkomplekso skaitļu sistēma ir kvaternioni.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes.
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības.
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
- acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos.
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis).
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu.
- neirohormons Hormons, kas stimulē nervu sistēmu.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
- hromatolīze Hromatofilās vielas izšķīšana nervu šūnā.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
- fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes.
- kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
- dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
- tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
- kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
- tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts.
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants.
- krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu.
- slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- slovāku valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda.
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
- seksuālā orientācija identifikācija ar savu dzimumu vai dzimuma lomas pārņemšana.
- apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- cefalons Idiots ar lielu galvu.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
- rūsi Ieceļotāji senkrievu valstī, kuru 9. gs. nodib. Rjuriks.
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- simfalangisms Iedzimts pirkstu stīvums vai pirkstu locītavu ankiloze.
- ektromēlija Iedzimts viena vai vairāku locekļu trūkums vai defektīvums.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
- demogrāfiskie apsekojumi iedzīvotāju aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un demogrāfisko uzvedību.
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- vecuma akumulācija iedzīvotāju skaita nedabiska uzkrāšanās, koncentrēšanās vecumos, kas beidzas ar nulli (nereti ar "5"), kas saistās ar to, ka tautas skaitīšanā un aptaujās respondentiem ir tieksme noapaļot savu faktisko vecumu.
- ģimenes statistika iedzīvotāju statistikas daļa par ģimeņu skaitu, sastāvu, ģimeņu veidošanos un attīstību.
- vecuma noapaļošana iedzīvotāju tieksme noapaļot savu pilno gadu skaitu.
- apdzīvojums iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā - apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā).
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- korķis Iegarens puvums.
- sociālās investīcijas ieguldījumi, kas rada ne tikai pozitīvu ekonomisko, bet arī pozitīvu sociālo ietekmi.
- sniegums ieguldījums, devums
- artava Ieguldījums, devums.
- dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi.
- pozicionēties iegūt noteiktu vietu; norādīt savu pozīciju.
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- sist (arī kaut) kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
- kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
- loba Ieguvums, ķēriens, loms.
- dropsts Ieguvums, loms, ķēriens.
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
- ķeips Ieguvums.
- zuplacis Ieguvums.
- meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- imidžseters Iekārta poligrāfisko filmu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto iespiedformu izgatavošanai.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā (hipofīze, vairogdziedzeris u. c.).
- lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums.
- lipstuķis Ielāps, uzšuvums.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
- aizdevu procenti ienākums no jebkāda veida naudas aizdevuma.
- kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- proficīts ienākumu pārsvars pār izdevumiem valsts budžetā.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- izlietotais iepakojums iepakojums vai iepakojuma materiāls, kas nav izmantojams tā sākotnējam uzdevumam un kvalificējams kā atkritumi.
- atkārtoti lietojamais iepakojums iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu.
- judra Iepuvums zirga zobos.
- modificētā frekvences modulācija ierakstes tehnoloģija, kas izmanto frekvences modulāciju, pozicionējot katru magnētiskajā diskā vai lentē ierakstāmo bitu atbilstoši iepriekš ierakstītajiem, tādējādi radot iespēju divkāršot pieraksta blīvumu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
- sakurčīties ieraut galvu plecos.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
- staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- piknozonde Ierīce ātrai jūras ūdens blīvuma noteikšanai dažādā dziļumā.
- pussummators Ierīce divu bināru skaitļu atsevišķu pozīciju summas aprēķināšanai.
- tehnisko procesu sinhronizators ierīce divu vai vairāku procesu sinhronizācijai.
- mikrokamera Ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem.
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- dazimetrs Ierīce gāzes blīvuma mērīšanai.
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- manoskops Ierīce gāzu blīvuma noteikšanai.
- piknometrs ierīce gāzu, šķidrumu un beramvielu blīvuma noteikšanai.
- aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
- krāvējierice Ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- densitometrs Ierīce optiskā blīvuma mērīšanai.
- laktodensimetrs Ierīce piena blīvuma mērīšanai.
- uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
- histerostats Ierīce radioaktīvu preparātu aplikācijai dzemdē vēža ārstēšanai.
- liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- sniegmērs Ierīce sniega segas blīvuma mērīšanai.
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
- kolorimetrs Ierīce šķidrumu optiskā blīvuma noteikšanai.
- trošmetējs Ierīce trošu (tauvu) pārmešanai pa gaisu ar speciālu reaktīvo šāviņu.
- iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
- blīvuma mērītājs ierīce, ar ko mērī šķidruma vai gāzu blīvumu, parastākie veidi ir aerometrs un piknometrs; blīvummērs.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
- elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu.
- turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
- griezulis Ierīce, kas rotē ap savu asi.
- rūteris Ierīce, kas savieno divus vai vairākus vietējos tīklus.
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
- kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
- cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
- elektromagnētiskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnētiskā lauka inducētu strāvu.
- magnetohidrodinamiskais ģenerators ierīce, kurā elektrisko enerģiju iegūst, izmantojot plazmu, strāvu vadošu gāzi vai vadošu šķidrumu.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- sensors ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli vai tā fizikālo kvalitāti un pārveidot to datora ieejas signālā.
- ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
- ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
- pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
- grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- dienests iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
- ielaidnis Iešuvums.
- iešuva Iešuvums.
- durinēt Iet ar noliektu galvu.
- iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
- Sahamas nacionālais parks ietver šo vulkānu, platība - 750 kvadrātkilometru, dibināts - 1939. g.
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- iestaigāt Ievalkāt (apavus).
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
- uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- Cyphon padi ievu dumbrvabole.
- parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
- Yponomeuta evonymellus ievu tīklkode.
- Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms.
- Hyponomeuta malinella ievu tīklkodes ("Yponomeuta malinella") nosaukuma sinonīms.
- ievziedi Ievu ziedi.
- ievu-auzu laputs ievu-labības laputs.
- rhopalosiphum Ievu-labības laputs.
- novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus).
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
- frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam.
- metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru.
- vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi).
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā.
- hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā.
- algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- poliēns Ikviens organisks savienojums, kurā ir vairāk nekā trīs konjugētas dubultsaites, kas savieno divus oglekļa atomus.
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- aizadzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- aizdzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
- sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ.
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini).
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā.
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
- indīgā ilīcija ilīciju suga ("Illicium religiosum"), ko audzē kā dekoratīvu augu, bet visas tās daļas ir indīgas.
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
- signalizēt Impulsu veidā raidīt informāciju pa nervu sistēmu.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus.
- imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ.
- heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes.
- seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju).
- zarīns Indīga viela, kas paralizē nervu sistēmu.
- citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
- kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi.
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
- epiagnāts Indivīds ar defektīvu augšžokli.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu.
- homalocefāls Indivīds ar plakanu galvu.
- hidrocefāls Indivīds ar ūdensgalvu.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
- baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- reinervācija Inervācijas atjaunošana; paralizētas daļas anastomoze ar dzīvu nervu.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
- kājene Informācija, kas teksta apstrādes vai lappušu izkārtojuma programmās atkārtojas (lappuses numurs, dokumenta vai izdevuma nosaukums u. c.) un ko parasti drukā izdevuma vai dokumenta lappuses beigās.
- alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
- Boisa-Kodda normālforma informācijas strukturēšanas veids relāciju datu bāzēs; normālforma izslēdz redundanci un pretrunīgumu, kā arī nodrošina efektīvu informācijas uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunināšanu.
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu.
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
- kvalifikātors Inkvizīcijas tiesas loceklis, kura uzdevums bija atklāt noziegumu.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- densimetrs Instruments šķidrumu un cietvielu relatīvā blīvuma mērīšanai.
- anortoskops Instruments, kas apvieno divus atsevišķus attēlus vienā kvalitatīvā vizuālā tēlā.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- interorecepcija Interocepcija - process, kurā, notiekot interoceptoru kairinājumam, centrālā nervu sistēma novada un uztver impulsus.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā.
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām.
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde.
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus.
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai.
- damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai.
- enkurs īpašas konstrukcijas metāla elements dažādu konstruktīvu elementu nostiprināšanai.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- nervaudi Īpaši audi, kas veido nervu sistēmu.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība).
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls.
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Kersaspa Irāņu mitoloģijā - varonis, cīnītājs ar dēviem, kas uzvar un nogalina trīs pūķus - dēvus.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- episklēra Irdenie saistaudi starp konjunktīvu un sklēru.
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
- Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- mortieris īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisā.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- spilvainais žibulītis īsspilvu žibulītis.
- Euphrasia brevipila īsspilvu žibulītis.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam.
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
- strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare").
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
- pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību.
- makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā.
- izērst Izārdīt (adījumu, šuvumu).
- izirdināt Izārdīt (adījumu, šuvumu).
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- maļavāties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- krāsāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- lohijas Izdalījumi no dzemdes dobuma pirmo divu nedēļu laikā pēc dzemdībām.
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- atkurēties Izdegt, būt tuvu izdegšanai.
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
- papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- iztikas izmaksas izdevumi dzīves pamatvajadzībām.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus uzņēmumā.
- dzeltenā prese izdevumi, kas publicē sensācijas un skandalozu hroniku, nepārbaudītus faktus.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- iztēriņš Izdevumi, patēriņš, izlietojums.
- izdošanas Izdevumi.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai.
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
- ediderunt Izdevuši (grāmatu virsrakstos).
- kosains Izdilis, spalvu nenometis.
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
- konsistence Izejvielu maisījumu un javu stāvokļa raksturojums.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- izbuntēt Izēvelēt rievu.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
- uzgludināties Izgludināt, sakārtot (savu apģērbu).
- izknīzāties Izieskāties, kasīt galvu, tūļāties.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
- izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu.
- izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence.
- iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
- cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
- nosvēpēt Izlamāt, celt neslavu.
- krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai.
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu.
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
- pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
- izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
- izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
- izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izkulcinēt Izmaisīt (parasti miltus iejavā, arī iejavu).
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- iegādes izmaksas izmaksas, kuras veidojas, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.
- derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
- iziet Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- aritmetizēt Izmantot skaitliskās metodes uzdevuma risināšanā, un sastādīt aprēķina formulu uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- tehnoloģiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu izgatavošanas procesā.
- konstruktīvā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu konstruēšanas procesā.
- luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- mucelēt Izmirkt (par purvainu pļavu).
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā.
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
- atrisinājums iznākums, atbilde (uzdevumam, mīklai)
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
- izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā.
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
- apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties.
- raidīt Izplatīt (impulsus, signālus u. tml.) - par nervu centriem, smadzenēm.
- sazeltīt Izplatīt sliktu slavu.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- pieliet sirdi (arī dvēseli) izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- pātagot Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
- sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu stāvokli.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- sirdī iesilt izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
- atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem).
- apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
- izmadarot Izrotāt ar izšuvumiem.; izšūt (1).
- aprosts Izrotāts ar apšuvumiem.
- duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām.
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- pizdec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdet Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdū Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizģec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
- sašķovēt Izsautēt kopā (divu vai vairāku veidu dārzeņus).
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
- nogriezt elektrību izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
- ģeņģeriski Izslietu un sagrieztu galvu (par jaunu zirgu).
- izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
- bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
- tērība Izšķērdība,izdevumi.
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana; izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti; atsevišķs krusts šai rakstā.
- vijāt Izšūt, izrotāt ar izšuvumiem.
- petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
- ķēžu dūrieni izšuvuma tehnikas paņēmiens, ar kuru veido citu aiz citas aizkabinātas cilpiņas.
- rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- kaķaustiņas Izšuvuma veids.
- broderija Izšuvumi.
- šķiltavainis Izšuvums ar lieliem raibumiem, ar lieliem rakstiem; arī šāds adījuma raksts.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- brudieris Izšuvums; izšūšana.
- izšuve Izšuvums.
- marga Izšuvums.
- rakstenis Izšuvums.
- rakstinis Izšuvums.
- pussagtiņas Izšuvumu paraugs.
- aunradziņi Izšuvumu raksta veids.
- suņastīte Izšuvumu raksta veids.
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem.
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- atsasaukties Izteikt savu atzinumu, novērtējumu.
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- mentālā skenēšana iztēles process, kura laikā indivīds prātā pārskata savus tēlus.
- izkratīties Iztērēt visu savu naudu.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- savilkt jostu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uztura devu.
- izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
- atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi.
- apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai.
- lastiņš Izturīgs atlaspinuma audums mēbelēm, tērpiem, oderēm; apavu audums.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- iznasāt Izvalkāt (apģērbu, apavus).
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu.
- Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta.
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- izrinēt Izveidot (rievu, gropi).
- iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
- iedrenēt Izveidot vagu, gropi, rievu.
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- bierdot Izvilkt diegus caur aužamo stāvu šķietu.
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- pieprasīt Izvirzīt par uzdevumu, pienākumu.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- sausupe Izžuvusi atteka.
- guano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- čīkstiņi Izžuvušu upju krastos augoši augi.
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
- šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis.
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- ķimeņu siers jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimensieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimeņsieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimeņsiers Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami.
- Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
- Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes.
- mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus.
- NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
- paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti.
- pūkainis jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka.
- delegāts Jaunais parādnieks, kam delegants pārnesis savu parādu.
- neovulkanīti Jaunākie vulkāniskie izvirduma ieži, kas radušies gk. terciārā periodā.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- agapetes Jaunavu sekta 4. gs.
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- parazītiskais konuss jaunie vulkāni uz centrālā vulkāna nogāzēm, tie veidojušies no izvirduma produktiem, kas izplūduši pa centrālā kanāla nozarojumiem; sānkonuss.
- izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m.
- melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
- akvizīcija Jaunu transportējamu kravu vai apdrošinājumu meklēšana.
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- autopārvadājumi Jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu.
- noteiktais integrālis jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība
- aksoneirons Jebkura nervu šūna centrālajā nervu sistēmā, kurai ir aksons.
- pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija.
- autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
- nesinusoidāla strāva jebkuras formas laikā mainīga elektriskā s. (izņemot strāvu, kas laikā mainās pēc sinusoidāla likuma).
- pārejkadri Jebkurš filmas materiāls, kas savieno vienas ainas divus dažādus kadrus.
- finanšu instruments jebkurš līgums, kas vienam uzņēmumam, rada finanšu aktīvus, bet citam uzņēmumam - finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu.
- atstarojošais miglājs jebkurš miglājs, kas atstaro tuvumā esošo zvaigžņu gaismu (tāpēc tā spektrs ir līdzīgs šo zvaigžņu spektriem).
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- bešbarmaks Jērgaļas ēdiens ar miltu piedevu.
- šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga.
- šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
- būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
- intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
- katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai.
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- miežvilks Jumim radniecisks un rudzu ruņģim līdzīgs latviešu druvu auglības dēmons.
- Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā.
- jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām.
- amuliņi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- embuļi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- emburti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- embuti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- norieta Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- skrituliņš Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
- paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
- Kuriļu šaurumi jūras šaurumi starp Kuriļu salām, savieno Ohotskas jūru ar Kluso okeānu, 26 šaurumi, gk. sedlienes starp vulkānu konusiem, platums — no 1,8 km līdz 55 km.
- Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
- Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
- Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu.
- Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m.
- Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
- Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu.
- Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m.
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
- tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- blechnum penna-marina jūrasspalvu ēnpaparde.
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai.
- šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- konsulāras tiesības juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- amfotonija Kā simpātiskās, tā parasimpātiskās nervu sistēmas pastiprināta uzbudināmība.
- olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim.
- kabatasnauda Kabatas nauda - neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
- izmantojums Kāda cilvēka iesaiste uzdevumā, kādā pasākumā.
- kolombo Kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā.
- irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
- ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- denervācija Kāda orgāna inervācijas pārtraukšana, pārgriežot vai anestezējot atbilstošos nervus.
- gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik.
- papildtirāža Kāda poligrāfiska vai elektroniska iespieddarba papildus tiražēto eksemplāru skaits pēc pirmizdevuma.
- instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- klabats Kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa.
- disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās.
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
- pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
- valstsgriba kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
- konsekrēšana Kādas personas apstiprināšana amatā, ko savu pilnvaru ietvaros veic bīskaps.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
- upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
- valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
- misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- vertikālā panorāma kadrs, kas uzņemts, kamerai griežoties ap savu horizontālo asi.
- panorāmas kadrs kadrs, kas uzņemts, kamerai griežoties ap savu vertikālo asi; panorāma.
- kustīgs kadrs kadrs, kura uzņemšanas laikā kamera pārvietojas – maina savu attālumu no filmējamā objekta vai izseko tā kustībai.
- zuņģis Kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai).
- cinava Kāds aužamo stāvu piederums.
- pēterābuliņš kāds izplatīts pļavu augs, kas zied ap Jāņiem.
- kamiesenis Kāds izšuvumu raksts.
- vidriekšķi Kāds pļavu augs.
- knifs Kāds punkts, daļa (jautājumā, uzdevumā), kur risināšanā, atbildē nepieciešama atjautība, apķērība, arī asprātība.
- kreči Kāds tītavu veids.
- izžulka Kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja.
- kapulis Kāds, kas dzīvo kapsētas tuvumā.
- raugulis Kāds, kas iet līgavu nolūkot.
- tupelnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- tupeļnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros.
- ruņģis Kāds, kas labi kopj savu ķermeni.
- jukuris Kāds, kas nekopj savu zirgu.
- ūmaka Kāds, kas uzspiež savu viedokli.
- višts Kāds, kas visur bāž savu degunu.
- kaitētājs Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
- pretbrūtgāns Kāds, kurš cenšas novilt līgavu pirms kāzām.
- kājāvis Kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju.
- tūlumnieks Kāds, kurš dzīvo tuvumā.
- tūļumnieks Kāds, kurš dzīvo tuvumā.
- knoska Kāds, kurš mēdz kasīt galvu.
- skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi.
- ķelzis Kāds, kurš nesakopj savu darba vietu.
- vedājs kāds, kurš pārvadā kravu; vedējs
- svēpoņa Kāds, kurš visu izputina, nolaiž, nekopj savu saimniecību.
- ūkšķis Kāds, kurš visur bāž savu degunu, vēlas izokšķerēt.
- balta kafija kafija ar piena vai krējuma piedevu.
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- feldjēgeri Kājnieku karaspēka daļa, kas bija paredzēta izlūkošanas uzdevumu veikšanai.
- cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi.
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
- ģeņģes Kāju vai roku locītavu kauli.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos.
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā.
- Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
- Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
- Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
- Gereče Kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Naudaskalns Kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m.
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči).
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
- Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
- kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas.
- zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas austrumos, Krievijā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens - 2485 m.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
- struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
- pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu.
- zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu.
- rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
- Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
- Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas.
- Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod").
- spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu.
- megarijs Kamieļu suga, ievērojama ar savu ātro gaitu.
- elektriskais kamīns kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
- Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
- hidrokanāls Kanāls hidroplānu pludiņu, laivu un kuģu modeļu izmēģināšanai.
- minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
- sīvsēkliņa Kaņepe, kas atdala sīvu.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
- kombinācija Kapitālieguldījumu shēma, kas izveidota, izmantojot dažādus atvasinātos finanšu instrumentus un bāzes aktīvus.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
- cērte kaplis vienkoča siļu, laivu, muldu izdobšanai.
- baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae").
- čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
- čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- družīna Karadraudze senslāvu zemēs.
- Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā .
- desantkuģis Karakuģis jūras desanta nogādāšanai un izcelšanai krastā vai ūdenī krasta tuvumā.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
- radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
- Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā).
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- divvasaru karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās divus gadus.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- Bearnes mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā.
- fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām.
- dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- alcea Kāršrozes - malvu dzimtas ģints.
- dialektu atlants karšu krājuma izdevums, kurā, izmantojot izoglosas un citas kartogrāfiskas zīmes, atspoguļoti dialektālu valodas parādību areāli.
- iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai.
- izvedējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas izved vagonus no mezgla šķirošanas stacijas uz iecirkņa starpstacijām un kravu stacijām.
- savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- milna Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
- milns Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
- mils Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
- žosts Kārts ar ko stumt laivu uz priekšu.
- dalba Kārts plostu un laivu dzīšanai.
- dalbe Kārts plostu un laivu dzīšanai.
- dalbs Kārts plostu un laivu dzīšanai.
- stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli.
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs).
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu.
- sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
- pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
- gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- somatiskais nervs katrs perifēriskais nervs, kas nepieder pie autonomās nervu sistēmas.
- katrūp Katrs savu ceļu, savrup.
- kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
- kravata Kaudze, krāvums.
- kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus.
- kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
- tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
- iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu.
- densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode.
- osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus.
- nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
- koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
- ļegata Kaut kas lokans, lunkans (par dzīvu radījumu).
- lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
- cerēklis Kaut kas, uz kā kāds balsta savu cerību.
- turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem.
- Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
- Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem.
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
- Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
- keinss Keinsa teorija - ekonomiskā teorija, kas pamato valsts iejaukšanos ekonomikā ar valsts izdevumiem regulējot ekonomisko aktivitāti.
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- sinoksals keramikas materiāls uz Al~2~O~3~ bāzes, izmanto par augsttemperatūras dielektrisku materiālu un konstruktīvu materiālu mašīnbūvē.
- akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule.
- Balamakabs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dievu radīts ciltstēvs, kas izveidoja kiču valsti.
- neirokinīns Kinīns, kas stimulē nervu receptorus.
- beznegatīva kinofilma kinofilma, kas ļauj uzņemt pozitīvu attēlu tieši ar kameru, apejot attīstīšanas procesu.
- oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai.
- Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km.
- Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus.
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
- kiriliskais raksts kirilica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu.
- bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu.
- bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu).
- kivāt Klanīt (galvu).
- svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust.
- bugoties Klanīties, māt ar galvu.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu).
- acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
- derža Klaušas, kurās jāpiedalās ar savu zirgu.
- zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
- koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- rojals Klavieres, līdzīgas fortepiano, bet ar lielāku oktāvu skaitu.
- Kleivas Kleivas ezers - Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis.
- Peinītis Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
- izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- kliedāmurs Kliedēšanā lietots apaļš koka āmurs ar troses diametram atbilstošu rievu.
- īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
- Klievu Klievu ezers - Klievezers Smiltenē.
- sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja.
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
- saklukstēt Klukstot panākt savu.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- aceraceae Kļavaugi - sapindu rindas kļavu dzimta.
- Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- kļavaine Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
- kļaviene Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
- Apatele aceris kļavu pelēkpūcīte.
- lauka kļava kļavu suga ("Acer campestre").
- krasta kļava kļavu suga ("Acer ginnala").
- liellapu kļava kļavu suga ("Acer macrophyllum").
- ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā.
- Japānas kļava kļavu suga ("Acer palmatum").
- Pensilvānijas kļava kļavu suga ("Acer pensylvanicum").
- parastā kļava kļavu suga ("Acer platanoides"), Latvijā savvaļā.
- kalnu kļava kļavu suga ("Acer pseudoplatanus").
- sarkanā kļava kļavu suga ("Acer rubrum").
- rupjdzīslu kļava kļavu suga ("Acer rufinerve").
- sudraba kļava kļavu suga ("Acer saccharinum").
- cukura kļava kļavu suga ("Acer saccharum").
- krūmveidīgā vārpainā kļava kļavu suga ("Acer spicatum").
- Tatārijas kļava kļavu suga ("Acer tataricum").
- Acer rubinerve kļavu suga.
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- sarkanais storno kļūdu labošanas paņēmiens, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika.
- nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
- karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu).
- uzsmakt Kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam.
- padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
- izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
- plankumot Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties.
- nosalēties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- nosalināties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- Knovu Knovu purvs - Kņāvu purvs Rēzeknes novadā.
- Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
- ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) - saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa.
- alilamīns Kodīgs šķidrums ar sīvu smaržu, iegūts no sinepju eļļas.
- mordācitāte Kodīgums, sīvums.
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
- kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- trizulis Koka dakšas siena, labības, arī pelavu savākšanai.
- priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- sprūksts Koka gabals, ko pinējs izmanto pinuma blīvuma retināšanai.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- pavilksnis Koka šķiene ("pazole") zem ragavu slieces.
- atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
- špeile Koka vai metāla tapa apavu zoles, arī papēža piestiprināšanai.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2).
- lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks.
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
- plaisa koksnes pārrāvums šķiedru virzienā.
- slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- mīkstā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne ar blīvumu līdz 400 kg/m^3^, kas izgatavota pēc paklāja žāvēšanas metodes.
- kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām.
- lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- kolaterāles Kolaterālie asinsvadi - savienojumi starp divu dažādu artēriju vai vēnu sistēmām.
- interoperabilitāte Kolektīva operativitāte, vairāku kolektīvu spēja panākt labi saskaņotu produktīvu rīcību.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu; šādu spēlētāju darbība.
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
- futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos.
- sistēmas uzvedne komandvadāmās operētājsistēmās - teksts, kas norāda, ka operētājsistēma var veikt tādus uzdevumus kā datņu kopēšanu, disku formatēšanu un programmu ielādi.
- optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
- skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu.
- komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu.
- komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū.
- paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
- iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- kongrevs Kongrīvs, paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai; reljefs attēls uz izdevumu vākiem u. c. poligrāfijas izstrādājumiem.
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
- laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
- barjera konstrukcija, kas ierobežo brīvu pieeju kaut kam
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- saldētājkonteiners konteiners ar temperatūras regulēšanas iekārtu, kam ir autonoma barošana vai barošana no automobiļa elektroiekārtas, tāpēc tas piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu ir augstas.
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi.
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi.
- klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu.
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
- ieguldījumu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt pārvaldības pasākumus kapitālieguldījumu jomā.
- finanšu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt un sekmēt finanšu pārvaldību: finanšu procesu plānošanu un kontroli.
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
- personāla kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir personāla plānošanas (personāla pieprasījuma, vervēšanas, attīstības. atlaišanas, personāla izmaksu, darbalaika plānošanas) un kontroles, personālvadības pilnveidošana.
- šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- ruļļu ceļš konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
- centrālās konvulsijas konvulsijas, ko izraisa centrālās nervu sistēmas bojājums.
- koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām.
- kloniskas konvulsijas konvulsijas, kurās mijas muskuļu savilkšanās un atslābšana.
- biedra nauda kooperatīvas sabiedrības biedra naudas iemaksa sabiedrības uzturēšanas un kopējo izdevumu segšanai.
- iestāšanās maksa kooperatīvās sabiedrības biedra naudas iemaksa, kas paredzēta ar viņa uzņemšanu saistīto izdevumu segšanai.
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- pie sievas (arī vīra) sāniem kopdzīvē ar sievu (vīru).
- pie vīra (arī sievas) sāniem kopdzīvē ar vīru (sievu).
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā.
- optiskais kopētājs kopētājs, kura attēlu no negatīva uz pozitīvu pārnes ar optiskas sistēmas starpniecību.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina").
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā.
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina").
- CTAK Korejas Centrālā informācijas aģentūra (krievu "Centraļnoje teļegrafnoje agenstvo Koreji").
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties.
- sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- Amūras korķkoks korķkoku suga ("Phellodendron amurense"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku parkos.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
- radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- CI Kotdivuāra, valsts divburtu kods.
- Kotdivuāras Republika Kotdivuāra, valsts pilnais nosaukums ("République Côte d'Ivoire").
- CIV Kotdivuāra, valsts trīsburtu kods.
- Ziloņkaula Krasts Kotdivuāra.
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- kotdivuārieši Kotdivuāras Republikas pamatiedzīvotāji.
- atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
- karons Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca").
- kosa Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca").
- tālķins Kovārnis ("Corvus monedula").
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
- krāģēnu Krāģēnu raksts - kāds izplatīts izšuvumu raksts.
- KS Krājaizdevu sabiedrība.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
- sekundārā krāsa krāsa, kas veidojas divu pamatkrāsu kombinācijā (piemēram, zaļš no dzeltena un zila); papildkrāsa.
- uvahromija Krāsainās fotogrāfijas paņēmiens ar trīs uzņēmumiem, dzeltena, sarkana un zila, kuru kopijas saskaņo citu ar citu un malās salipina, iegūstot krāsainu diapozitīvu.
- griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
- apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums.
- piekrasta Krasta tuvumā.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- tehnoloģija "Technicolor" krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, izmantojot trīs atsevišķus negatīvus – zilu, sarkanu un dzeltenu.
- divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas.
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
- bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas.
- stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta).
- sējas vārna krauķis ("Corvus frugilegus").
- pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī.
- gruzīt Kraut (kravu); krāmēt.
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus).
- konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros.
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- kreatīnfosfāts Kreatīna fosforilēšanās produkts, ar enerģiju bagāts, nestabils savienojums; sadalās līdz kreatīnam; veidojas gk. muskuļu un nervu audos; fosfokreatīns.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- tranša Kredītlīnijas vai aizdevuma daļa.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- aizņemtā kapitāla cena kreditoram maksājamie aizdevu procenti par aizņemtā kapitāla izmantošanu.
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums.
- ielaida Krekla iešuvums, ielaidums.
- ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums.
- ziepene Krese ("Lepidium sativum").
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
- Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije").
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
- gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- mordki Krievu 12. gs. naudas vienības caunu galvās vai ādās.
- diskopļaskas Krievu apmeklēta diskotēka.
- maskačka Krievu apmeklēta diskotēka.
- volga Krievu automobiļu marka; šīs markas automobilis.
- biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
- Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
- Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
- rusofils Krievu draugs.
- Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
- tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
- rusņa krievu iebrucēji un viņu atbalstītāji.
- jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
- jaunais krievs krievu jaunbagātnieks.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis".
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos.
- panihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums.
- paņihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs.
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā.
- poluška Krievu pusdengas nosaukums: 17. gs. sudraba, vēlāk vara monēta.
- poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
- Acipenser gueldenstaedti krievu store, šīs ģints suga.
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
- pustuļi Krievu svētbildes.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- rajošņiks Krievu tautas brīvās dzejas forma ar blakusatskaņām, bez stingra dalījuma pantos.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone.
- lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- krievelēns Krievu tautības bērns.
- čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- sierene Krievu valoda (kā mācību priekšmets).
- kraķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krauklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kraukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kreivene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kribele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kričene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriečene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krieķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievuša Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriezlene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifelene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīle Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krillene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriluška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krimtiks Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīne Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīplene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriučene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukščene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriupene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivčene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvīte Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivkšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivpene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvuška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīze Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīžene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kruikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- slāvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- krievinieks Krievu zirgs.
- kr. Krievu-; krievu valoda.
- Provodņiks Krievu-franču kopuzņēmums Rīgā, kas ražoja gumijas izstrādājumus, dibināts 1888. gadā.
- Turku karš krievu-turku karš (1877.-1878. g.).
- Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā.
- krustiņš Krija (tītavu) sastāvdaļa.
- sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns.
- krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
- krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
- sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
- mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
- kūlenis Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju.
- Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu.
- safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus").
- kinocefālis Kroplīgs embrijs ar galvu, kas līdzīga suņa galvai.
- kinocefāls Kroplīgs embrijs ar galvu, līdzīgu suņa galvai.
- kokcicefāls Kroplis ar knābjveida galvu.
- kriptocefāls Kroplis ar neizveidotu un apslēptu galvu.
- chamaea Krūmčivuļi.
- krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- reciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā rodas vienāds divu dažādu rekombinanto pēcnācēju skaits.
- abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- balkertankkuģis Kuģis beramkravu un lejamkravu pārvadāšanai speciālās tilpnēs.
- ģeneralkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma.
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- jūras navigācija kuģošana (kuģuceļa izvēle, kuģa vietas noteikšana u. c. kuģošanas uzdevumi).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- jūras navigācijas nodrošinājums kuģošanas maršruta izvēle, ņemot vērā kuģošanas laiku, sezonu, kuģa kravu veidu; jūras karšu u. c. palīglīdzekļu atlase reisam.
- flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
- varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
- dreiliņš Kuģu un laivu velkamā virve vai tauva.
- dreilis Kuģu vai laivu vilcējs.
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km.
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
- ngorafi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- nkaramfi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- ribuļrabuļiem Kūleniski, pa galvu, pa kaklu.
- ripāniski Kūleniski, ripeniski, pa kaklu pa galvu.
- reveliski Kūleniski, ripeniski; pa kaklu pa galvu.
- pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
- bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis.
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha).
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- agastroneirija Kuņģa centrifugālo nervu impulsu trūkums.
- gastrohiperneirija Kuņģa nervu paaugstināta aktivitāte.
- gastrohiponeirija Kuņģa nervu pazemināta aktivitāte.
- gumpis Kuņģa sarāvums.
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
- sopka Kuriļu salās - vulkāns.
- Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns.
- foršovas Kurpju vai zābaku galvu virsu priekšējā daļa.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- griešanās kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi; grieze^2^
- grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints.
- sibīties Kustināt galvu uz augšu un leju (par zirgu).
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- šekums kušķis (spalvu, matu).
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- knužināt Kutināt (ar spalvu vai salmu u. tml.).
- attiecība kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- energobilance Kvantitatīvu rādītāju sistēma, kas raksturo enerģijas resursu (uzņēmuma, valsts, reģiona) un to izlietojuma proporcijas.
- supraplūstamība kvantu šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- sakviekt Kviecot iegūt, panākt savu.
- parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_).
- Ķāvju dižakmens Ķāvu akmens Skaņkalnes pagastā.
- Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km.
- Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km.
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
- danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- Danu Ķeltu zemes un pārpilnības dieviete, visu īru dievu māte.
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām.
- nāberģis Ķemlāde (aužamo stāvu sastāvdaļa).
- Ķempju dzirnavezers Ķempju dzirnavu dīķis.
- lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
- spranda Ķermeņa muguras daļa, kas aptver divus augšējos skriemeļus; sprands.
- elektropireksija Ķermeņa temperatūras paaugstināšana ar elektrisko strāvu terapijas nolūkā.
- neiropātiskā konstitūcija ķermeņa un rakstura īpatnības, kas predisponē uz nervu slimībām.
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni.
- miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
- miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- ķervuļains Ķervulains.
- Ķevu Ķevu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
- Ķēvu Ķēvu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
- ķilavbundža Ķilavu kārba.
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- r- Ķīmiska savienojuma nosaukuma, resp., formulas priekšā nozīmē racēmiski, t. i. optiski neaktīvu vielu.
- nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs.
- neiromediators Ķīmiska viela organismā, kura radusies nervaudos un vada nervu impulsus sinapsēs.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds.
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls.
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
- dl- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski neaktīvu vielu, kas sastāv no līdzīgām daļām optiski labās (d-) un optiski kreisās (l-) modifikācijas.
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- pekinietis Ķīniešu dekoratīvais suns ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu, strupu purniņu, dažādās krāsās.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
- Lao-Dzi Ķīniešu mitoloģijā - leģendārais daoisma pamatlicējs un grāmatas "Daodedziņ" autors, ap 550. g. p. m. ē. iecelts dievu kārtā.
- Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
- čošņaks Ķiploks ("Allium sativum").
- šišnaks Ķiploks ("Allium sativum").
- šišņaks Ķiploks ("Allium sativum").
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris").
- neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
- enteroanastomoze Ķirurģiska operācija, divu zarnu cilpu savienošana, radot jaunu anastomozi.
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
- ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus").
- cīglis Ķivulis.
- cīzītis Ķivulis.
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
- Arupe Ķivurga.
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas.
- krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
- glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem).
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas.
- apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm.
- kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
- reparatūra Labošana (piem., apavu).
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
- laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
- laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita.
- gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu.
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
- Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- reaktora periods laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
- veļu laiks laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- rēdņa Laiks, kad dzīvnieki met spalvu.
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties.
- saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai.
- karsts laiks laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
- procesorlaiks Laiks, ko centrālais procesors patērē kāda uzdevuma risināšanai.
- mašīnlaiks laiks, ko datora procesors patērē noteikta uzdevuma risināšanai.
- vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma.
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
- luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens.
- kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare").
- galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
- lievēt Laivu pēc vēja grozīt.
- pieaire Laivu piestātne.
- donas Laivu sānu plankas starp laidiem un laivas dibenu.
- steķes Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- steķis Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- ļecinieks Laivu vilcējs (pa Daugavu).
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu.
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- pičuks Lampas rezervuārs.
- kraņa Lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni.
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- rapilli Lapilli - vulkāniskā tufa graudi.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
- vienkāji Lapsu grīslis ("Carex vulpina").
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu.
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- krievenieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu.
- krievinieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu.
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina").
- Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana").
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- LKKSS Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība.
- LKK Latvijas kooperatīvu konfederācija.
- LKSCS Latvijas Kooperatīvu sabiedrības centrālā savienība.
- LKMAA Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija.
- LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike").
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
- LRABS Latvijas republikāniskā agrokooperatīvu biedrību savienība.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā.
- zemzāle Lauku un pļavu zāle (pretstatā purva zālei); kultivēto pļavu zāle.
- desetīna Laukuma mērvienība - 1,09225 hektāri (krievu mērvienību sistēmā, 1753.-1927. g.).
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - 1,13802 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- patrilokāla dzīvesvietas izvēle laulāto apmešanās pie vīra tēva vai tā tuvumā.
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- lobiens Laupījums, guvums.
- praeda Laupījums, ieguvums, peļņa.
- raptus Laupīšana, jaunavu aizvešana.
- lauvene Lauvu mātīte.
- lauvēns Lauvu mazulis.
- mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā.
- ņurka Lēciens ūdenī (ar galvu pa priekšu).
- morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
- toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
- polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam.
- Brutens Leģendārs prūšu (senprūšu) varonis (Brutenus), kurš nodibināja prūšu reliģisko centru Rāmavu (Romuva church).
- Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram.
- aktīvā leikocitoze leikocitoze, kas saistīta ar leikocītu aktīvu emigrāciju, diapedēzi.
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
- Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā.
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- kanadianisms Leksisks aizguvums no Kanādā runājošo tautu valodas citā valodā.
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
- lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas).
- mest ņurku lēkt ūdenī (ar galvu pa priekšu).
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks.
- ļenga Lempis, miegamice, gļēvulis.
- dēstinācija Lēmums, noteikums, uzdevums.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
- izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu.
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- cisticerks Lenteņa tārpa finnas veids; tas ir pūslis, kura siena vienā vietā iespiežas dobumā un veido tārpa galvu ar piesūcekņiem, dažreiz ar āķiem.
- virsotnes leņķis leņķis starp divu griezējasmens nogriežņu projekcijām uz pamatplaknes.
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- piestāklis Lete (bārā), pie kuras ēd vai dzer stāvus.
- alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri.
- alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
- ekranoplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- ekrānplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
- plintauka Līdums (parasti ielejā, kur iekopj, izveido pļavu).
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, nesaudzējot pat savu dzīvību.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
- citrovaniļa Līdzeklis pret nervu un galvas sāpēm.
- vazoinhibitors Līdzeklis, kas kavē vazomotorisko nervu darbību.
- neirotropie līdzekļi līdzekļi, kas iedarbojas uz noteiktu nervu sistēmas elementu darbību (nomāc vai ierosina).
- tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus.
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- liekt galvu (kā priekšā) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- durt Liekt zemu (galvu, pieri).
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa.
- telefotoobjektīvs Liela fokusa attāluma fotoobjektīvs, ar kuru dotajā fotogrāfiskajā formātā var iegūt lielāku objekta attēlu nekā ar normāla fokusa attāluma fotoobjektīvu.
- Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi).
- bajāns Liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- luģis liela laiva kravu pārvadāšanai; liellaiva.
- šeiba Lielā ripa (novusā).
- šeibe Lielā ripa (novusā).
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai).
- lauvastiesa Lielākā daļa (no kāda kopīga guvuma).
- lauvas tiesa lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
- Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
- Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea).
- Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
- Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m.
- tumens Lielākā taktiskā vienība mongoļu tatāru karaspēkā 12.-14. gs., kas sastāvēja no 10000 karavīru un iedalījās tūkstošos, kas savukārt sastāvēja no simtiem un desmitiem.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
- Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža).
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai.
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
- Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā.
- HD diskete lielblīvuma diskete.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- lihteris Liellaivas tipa peldlīdzeklis kravu pārvadāšanai reidā un ostā.
- naģene Liellopa āda ap locītavu.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- parejazaurs Liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- ojaga Liels bars (dzīvu radību).
- bauguve Liels daudzums (dzīvu būtņu).
- titanoterijs Liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm.
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- mastifs liels suns ar īsu, dzeltenbrūnu spalvu un krunkainu, melnu purnu
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
- fāžu nobīde lielums, kas rāda starpību starp divu procesu fāzēm.
- izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus.
- sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
- zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- matemātiskā modelēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā izstrādā paņēmienus pētāmo parādību aizstāšanai ar modeļiem un ar tiem saistītu matemātisku uzdevumu risināšanai.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse.
- jevu Lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- assā Lieto kā pamudinājumu uz aktīvu darbību vai komentējot kādas aktivitātes (parasti sportā).
- baigais Lieto kā pozitīvu vai negatīvu uzsvērumu.
- maķ Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
- matj Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
- šit Lieto negatīvu emociju izteikšanai (piem., paredzot nepatikšanas).
- šet Lieto negatīvu emociju izteikšanai.
- čort Lieto negatīvu emociju paušanai.
- jā Lieto, lai apstiprinātu sarunbiedra izteikto domu vai arī savu domu.
- zaraza Lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas.
- dritvainazīt Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu vai negatīvu attieksmi.
- dritvaikociņ Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu, negatīvu attieksmi.
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- labi Lieto, lai izteiktu ierobežojuma pieļāvumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- To (tik) es saprotu! lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- lai jau lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai ir, arī lai (jau) būtu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai nu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- šamais Lieto, lai izteiktu pozitīvu vērtējumu.
- Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- eu Lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- no vienas puses, no otras puses lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
- šitis Lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štas Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štaste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- taste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- demoprogrammatūra Lietojumprogrammatūra, ko programmatūras izstrādātājas firmas izplata, lai demonstrētu savu izstrādājumu iespējas.
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
- galalietotājs Lietotājs, kas savu uzdevumu risināšanai izmanto datoru sistēmas lietojumprogrammas.
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- humpala Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- humpalbode Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- humpals Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- Žemīna Lietuviešu mitoloģijā - zemes dieviete, zemes personifikācija, saistīta ar dievu Pērkūnu, sauli un mēnesi.
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
- vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā.
- veļkme līgavas plīvurs.
- veļums Līgavas plīvurs.
- viļums Līgavas plīvurs.
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
- aģentlīgums Līgums, saskaņā ar kuru aģents apņemas citas personas uzdevumā un uz viņas rēķina par atlīdzību veikt juridiskas vai citas darbības; pilvarojuma līgums.
- parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
- krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
- telpas līkne līkne, kas ir divu virsmu šķēluma līnija.
- līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- izmantot Likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- aizstellēt Likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
- iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
- pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1).
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
- strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem).
- parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu).
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu.
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās.
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- putnpieņi Lilijaugiem piederīgs pļavu un lauku augs (samērā rets), trulām lapām.
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība.
- blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- zaļgalvis Lini, ko pēc mirkšanas tāpat stāvus sastāda balināšanai.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību.
- izodensa Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu iedzīvotāju blīvuma rādītāju.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- dzeltenie lini linu suga ("Linum flavum").
- stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
- ļipeklis Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei).
- ļipučka Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei).
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
- Filharmonijas skvērs Līvu laukums Rīgā.
- Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- obdormīcija Locekļa notirpšana, kas rodas pēc spiediena uz jušanas nervu.
- amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.).
- lokums Locītava; vieta ap locītavu.
- lokumvieta Locītava; vieta ap locītavu.
- ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās.
- artro- Locītavas-, locītavu., (piem., artroplastika).
- periartrīts Locītavu aptverošo audu iekaisums.
- akinēzija Locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- artrīts Locītavu iekaisums; vienas locītavas iekaisums ir monoartrīts, vairāku - poliartrīts.
- artragra Locītavu podagra.
- reimartrīts Locītavu reimatisms.
- ģergzde Locītavu sāpe (dzirkste 2).
- čīkste Locītavu sāpes.
- artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts.
- artroskleroze Locītavu stīvums, sevišķi vecumā.
- cinnēšana Lodēšana (ar cinku, retāk alvu, varu).
- cinnēt Lodēt (ar cinku, retāk alvu, varu).
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta.
- konjunkcija Loģiska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa "un" funkcijām.
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams.
- VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts būs patiess tad un tikai tad, kad _P_ vai _Q_ vai kā _P_, tā arī _Q_ ir patiesi; to sauc arī par loģiskās saskaitīšanas (disjunkcijas) operāciju.
- VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q).
- programmu pakotne loģiski radniecīgu programmu moduļu apvienojums, kuri visi piedalās noteikta uzdevuma izpildē.
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
- operētājsistēma LANtastic lokālo tīklu operētājsistēma, kas domāta tīkliem ar vienādranga arhitektūru, kuros nav atsevišķa servera, bet katra stacija var piešķirt savus resursus visām pārējām stacijām, izpildot kā klienta, tā arī servera lomu.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos.
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- glumausis Lops ar itin šmulkanu galvu.
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- ora et labora! lūdz Dievu un strādā!
- Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
- Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
- pārsalūgties Lūdzot Dievu, pārgurt.
- deīse Lūgšanas ainas ikonogrāfisks attēlojums gk. Bizantijas un senkrievu glezniecībā.
- palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai).
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
- lumesti Lumsti - zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā.
- skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Septembra Bībele Lutera Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevums (1522. g. septembrī).
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- tivumnieki Ļaudis, kas dzīvo tuvu kopā.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- simpatoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no embrionālām simpātisko nervu šūnām.
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti.
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
- kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi.
- apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku).
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
- lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums, panākums.
- izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
- pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem).
- kosmiskais vakuums ļoti mazais daļiņu blīvums Kosmosā.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- galēt Ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- trapaklis Ļoti nestipra, it kā sapuvusi drēbe.
- apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
- neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem.
- trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu).
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- dievlauzts Ļoti slims, tuvu nāvei.
- griezīgs Ļoti spēcīgs (par negatīvu psihisku stāvokli).
- ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
- deguna galā (kādam) ļoti tuvu (parasti vietas nozīmē).
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- gar degunu (kādam) ļoti tuvu garām.
- gar degunu (kādam) ļoti tuvu klāt.
- par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- knisls Ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas.
- mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt.
- var ar roku aizsniegt ļoti tuvu, drīz (retāk).
- blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
- pašuklāt Ļoti tuvu; cieši klāt.
- teju Ļoti tuvu; tepat.
- tiešā tuvumā ļoti tuvu.
- pie deguna ļoti tuvu.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- neiroģenētika Mācība par ģenētisko faktoru ietekmi uz nervu sistēmu, ietverot nervu sistēmas embrionālo attīstību un tos neirālos traucējumus, kam ir ģenētisks pamats.
- sedimentoloģija Mācība par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un veidošanos.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
- purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
- onomatika Mācība par valodas sastāvu un viņas formām.
- panspermisms Mācība, ka dzīvu radību dīgļi visur izplatīti.
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
- bioloģija mācību priekšmets par zinātņu kompleksu, kas pētī dzīvus organismus
- projektu metode mācību sistēma, kuras ietvaros zināšanu apguve norisinās arvien sarežģītāku praktisku uzdevumu - projektu plānošanas un izpildes gaitā.
- mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- celiņi collā magnētiskā diska informācijas pieraksta blīvuma mērs, kas norāda celiņu skaitu vienā diska radiusa collā.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T).
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku.
- machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai.
- pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai.
- pārvietoties mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- sinhronā mašīna maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
- izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu.
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- poģis Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums.
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos).
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
- aizdevu procenti maksa par aizdevuma pamatsummas lietošanu.
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- inkasodarījumi Maksājumu pieprasīšana citu saimniecību uzdevumā un uz to rēķina.
- ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru.
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu.
- ilustrētājs Mākslinieks, kas ilustrē, ir ilustrējis (kādu izdevumu); ilustrators.
- junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
- kukšyns māla pods ar tievu kaklu, vienu vai diviem rokturiem alus vai piena nešanai.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- malvaceae Malvu dzimta.
- alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva").
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea").
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne").
- anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea").
- fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron").
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām.
- pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira").
- sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
- triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus").
- abutilon Malvu dzimtas ģints.
- brachychiton Malvu dzimtas ģints.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- rožu malva malvu suga ("Malva alcea").
- smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata").
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia").
- mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris").
- pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris").
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata").
- Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- bujums Manta un peļņa, visa iedzīve; guvums.
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- bilancēšana Mantu, mantu avotu, norobežojuma posteņu vai korektīvu posteņu ievietošana bilancē.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- propterceptors Maņu orgāns tuvu esoša kairinājuma uztverei.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
- svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
- parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
- mērība Masīvums, masivitāte.
- moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- loģiskā mašīna mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana.
- bērmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
- bērnmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
- uzdošana Matemātikas (teksta) uzdevums; uzdevums.
- lineārā programmēšana matemātikas nozare, kas pētī tādu optimizācijas uzdevumu atrisināšanu, kam ierobežojumi uzdoti lineāru nevienādību sistēmu veidā.
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- rēķinu gabals matemātikas uzdevums.
- rēķins Matemātikas uzdevums.
- rēķinums Matemātikas uzdevums.
- aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- nelineārā programmēšana matemātiskās programmēšanas nozare, kas pētī un risina ekstrēmuzdevumus nelineārām funkcijām vai ierobežojumiem.
- formālais neirons matemātisks modelis, kas apraksta nervu šūnas (neirona) funkcionēšanu kā diskrētu impulsveida signālu pārveidi.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- diskalkulija Matemātisku uzdevumu risināšanas nespēja smadzeņu slimības vai bojājuma dēļ.
- ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- sablīvēšanās Materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
- maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst.
- čorīte Matu pīne ap galvu.
- histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum").
- āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
- čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa.
- stibis Maza, sažuvusi rīkste.
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
- biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā.
- ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu.
- rekons Mazākā gēna daļa, kas rekombinācijā maina savu novietojumu nesadaloties.
- juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu.
- meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
- skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
- elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību.
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
- šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
- šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
- ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase.
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
- odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga.
- dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- grifons medību suns ar garu, un taustot cietu, spalvu; uzrāda manāmu aitu suņa piemaisījumu.
- dermatoneiroloģija Medicīnas nozare par ādas inervāciju un patoloģiskām pārmaiņām ādā nervu sistēmas slimību gadījumos.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
- neiropsihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī nervu un psihiskās slimības un to profilakses un ārstēšanas iespējas.
- artroloģija Medicīnas nozare, kurā pēta locītavu uzbūvi, darbību un slimības.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- vagotropisms Medikamenta vai indes selektīva iedarbība uz klejotājnervu.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- flufenazīns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
- flupentiksols Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
- fluspirilēns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
- aerosolterapija Medikamentu un citu bioloģiski aktīvu vielu izmantošana ārstniecībā aerosolu veidā.
- Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
- regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos.
- lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
- kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus.
- laivu celtnis mehāniska ierīce glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai, kas atrodas uz t. s. laivu klāja pie peldlīdzekļa borta.
- ierīce mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam.
- antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
- Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos.
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
- micala Melna govs ar gaišāku galvu.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- Carduelis atrata melnais ķivulis.
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- krējuma mērce mērce ar lielu krējuma piedevu.
- asā mērce mērce ar stipru garšvielu piedevu.
- atmērcēt Mērcējot samazināt vārāmā sāls piedevu.
- Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- bīdinstrumenti Mērinstrumenti detaļu lineāro izmēru noteikšanai vai pārnešanai ar divu pārbīdāmu mērskalu palīdzību.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- izmantojums Mērķtiecīga kāda paņēmiena, metodes, līdzekļa iesaistīšana (kādā norisē), piemērošana (kādam uzdevumam).
- izmantot mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks.
- induktīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir spoles induktivitātes vai divu spoļu savstarpējās induktivitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā.
- izšķirtspēja Mērs, kas raksturo mikroskopa, teleskopa vai citas optiskas sistēmas spēju veidot atdalītus attēlus objektiem, kuri atrodas tuvu cits pie cita.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
- atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur).
- atriezties Mest galvu atpakaļ.
- spalvāt mest spalvu.
- nosērties Mest spalvu.
- sirt Mest spalvu.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- pistuns Metāla aplis (apaviem) saišu ievēršanai; apavu āķis.
- troses žņaugs metāla ierīce divu vienāda resnuma metāla trošu pagaidu nostiprināšanai.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
- plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
- padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm.
- elektrods Metāla stienītis elektrometināšanā, kas pievada strāvu un kūstot sametina.
- pakava Metāla stīpa ap apavu papēža ārējo malu.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem.
- elektrometināšana Metālu metināšana ar elektrisko strāvu.
- elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
- paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā).
- papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
- punktmetināšana Metināšana divu detaļu atsevišķās vietās, atsevišķos punktos.
- elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
- blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
- diachromija Metode ar diapozitīvu palīdzību izgatavot bildes dabiskās krāsās.
- cistranstests Metode divu fenotipiski vienādu mutāciju alēliskuma noskaidrošanai; funkcionālais alēlisma tests.
- divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus.
- elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai.
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos.
- transversālās testēšanas metode metode, ko lieto datoru tīklu protokolu realizāciju konformances testēšanā, tās pamatā ir divu apakšējo testeru izmantošana, kas izvietoti dažādos apakštīklos.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- skaitliskās metodes metodes matemātisku uzdevumu skaitliskai atrisināšanai (lineārajā algebrā, matemātiskajā analīzē, diferenciālvienādojumos u. c.).
- jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
- koloniāltirdzniecība Metropoles tirdzniecība ar savu koloniju.
- saistaudu mezgliņi mezgliņi ar nekrozes perēkļiem zemādas audos roku un kāju locītavu apvidū vēlīnā sifilisa gadījumā.
- reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- plakanais mezgls mezgls, kas noder divu vienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
- krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā.
- paraksiālā mezoderma mezoderma, kas novietojas gar notohordu un nervu cauruli.
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- mežģenes Mežģīnes, ko izgatavo ar rokām, izšuvuma veidā.
- aizsargājamie meži meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
- saimnieciskais mežs mežs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt kokmateriālu ražošanu.
- sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi.
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- cepurot Mičot jauno sievu.
- mārtot Mičot jauno sievu.
- koiloma Miesas dobums starp zarnām un ķermeņa sienām, izklāts ar savu epitēliju; celoms.
- bolgzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- bolzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- stypyns mietnis, ragavu daļa.
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- dūmēgs Migla (īpaši par miglu pār pļavu).
- dūmēks Migla (pār pļavu).
- trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu.
- mīkstinieks Mīkstčaulis, gļēvulis.
- mīkstnieks Mīkstčaulis, gļēvulis.
- mollese Mīkstība, gļēvulība, vājums.
- parostoze Mīksto audu pārkaulošanās kaulplēves tuvumā.
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
- obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi").
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
- pludotava Milzu peļķe, kas sasalstot kļūst par slidotavu.
- bezkontakta mīna mīna, ko aktivē kāda mērķa iedarbība uz mīnas tuvumā esošajiem fiziskajiem apstākļiem vai uz pašas mīnas starojumu.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- vieglie minerāli minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
- mineragrāfija Mineraloģijas nozare, kas pētī rūdu un rūdu minerālu sastāvu un uzbūvi.
- mellits Minerāls medus krāsā, veido tetragonālas piramīdas un blīvus ieslēgumus ogļu nogulumos.
- stannīns Minerāls, alvas kolčedāns; rūda, no kuras iegūst alvu.
- minerālbarība Minerālsāļi, ko izmanto par lopbarības piedevu.
- sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- liliputizdevums Miniatūrizdevums.
- MAZ Minskas automobiļu rūpnīca (krievu "Минский автомобильный завод").
- dioksonijs Miorelaksants, kas pārtrauc nervu impulsu vadīšanu no motoriskajiem nerviem uz skeleta muskulatūru.
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus.
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
- izmīt Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
- atmīt Mīt no pretējās puses aužamo stāvu paminu, lai veidotos acains auduma raksts.
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvu.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
- mitrenis Mitra jeb buksuss ("Buxus sempervivus").
- purvāju pākšāboliņš mitrās vietās, 10-12 ziediem galviņā, stāvu stublāju.
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- pennēt mocīt; rāt kādu, aizrādīt, mazgāt galvu.
- hibrīdmodelis modelis, kas iegūts, apvienojot divu vai vairāku modeļu principus
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu.
- akmeisms Modernisma strāva ar dekadentisku ievirzi krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
- možība Modrība, rosība, dzīvums.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
- mold. Moldāvu-.
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- adhēzija Molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām; maksimālu adhēziju panāk, ķermeņus metinot, lodējot, līmējot.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- parahora Molekulas konstante, kas raksturo vielas blīvumus šķidrā un gāzveidā, kā arī virsmas spraigumu.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
- kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot.
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- montētājs Montāžas iekārta divu kinolentes posmu savienošanai un sastiprināšanai.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai); motīvu kopums; arī pamatojums.
- izobolisms Motorisko nervu šķiedru tieksme reaģēt ar maksimālu uzbudinājumu uz katru virssliekšņa kairinājumu.
- muezins Muedzins - saucējs, kas islāmticīgo zemēs zināmās stundās (5 reizes dienā) no minareta aicina ticīgos pielūgt Dievu.
- gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
- hidrosiringomiēlija Muguras smadzeņu centrālā kanāla paplašināšanās no šķidruma sastrēguma, kam seko dobumu veidošanās un nervu audu deģenerācija.
- diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
- radikuloganglionīts Muguras smadzeņu nervu mugurējo saknīšu un to gangliju iekaisums.
- mugurējā rizotomija muguras smadzeņu nervu mugurējo, sensorisko saknīšu pārgriešana (sāpju vai spastiskās paralīzes novēršanai).
- priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana.
- radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
- radikulektomija Muguras smadzeņu nervu saknīšu izgriešana.
- poliradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu multipls iekaisums.
- radikulopātija Muguras smadzeņu nervu saknīšu slimība.
- meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums.
- ramisekcija Muguras smadzeņu nervu savienotājzaru pārgriešana.
- radikuloneiropātija Muguras smadzeņu nervu un to saknīšu slimība.
- jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
- mieloradikulīts Muguras smadzeņu un to nervu mugurējo saknīšu iekaisums.
- mieloradikulopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu patoloģija.
- radikulomielopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu slimība.
- meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums.
- spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība.
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā.
- Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu.
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
- akoimeti Mūki, kas sadalījušies koros, dienu un nakti slavēja Dievu.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- daudzziedainās starenes multiflora jeb linoides, ļoti rets augs, 2-5 cm garumā, pliku, tievu, plati dakšējādi starainu stublāju, sīkiem, baltiem ziediem.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas.
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- miorekse Muskuļa plīsums, pārrāvums.
- elektroneiromiogrāfija Muskuļu biostrāvu grafiska reģistrēšana, kuras laikā muskuļus inervējošo nervu stimulē ar adekvātu elektrisko impulsu.
- elektroģimnastika Muskuļu ritmisku kontrakciju izraisīšana ar zemas frekvences impulsu strāvu.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
- džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- atoniskais mutisms mutisms, ko rada mēles nervu darbības traucējumi.
- kriminālmuzejs Muzejs priekšmetiem, kas lietoti noziegumu pastrādāšanai vai devuši iespēju noziegumu atklāt.
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
- pidelēt muzicēt (īpaši par nekvalitatīvu muzicēšanu).
- Pozis mūzikas festivāls _Positivus_.
- metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā.
- gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
- Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus.
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts.
- Agneses loma naivu skuķu loma.
- dūdiņš Naivulis, pamuļķis.
- ambīls Naivulis.
- duņķerēt Naktī ar laivu lāpas gaismā zivis ķert (durt).
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas.
- elektronarkoze Narkoze, ko rada, iedarbojoties ar elektrisko strāvu uz smadzenēm.
- ārstnieciskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- nominālā darba alga naudas summa, ko saņem strādājošais par savu darbu.
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.
- garantētā minimālā ienākuma pabalsts naudas un mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- dubultdālderis Naudas vienība vai cena divu dālderu vērtībā.
- Naudaskalna purvs Nauduševas purvs Balvu novada Balvu pagastā.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu.
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
- dismorfobija Neapmierinātība ar savu figūru.
- robežstiga Neapstrādāta, platāka sleja (starp divu saimniecību laukiem).
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
- ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu.
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu.
- cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- riņķa kvadratūra neatrisināms uzdevums
- čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- ģeržaķ stoiku neatzīt savu vainu, neatzīties.
- aizaliegties Neatzīt savu vainu, pārkāpumu.
- vēja zieds neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
- nerādīties (ne) acīs nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
- grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu.
- vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
- neirocitoma Nediferencētu nervu šūnu audzējs.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- nekrotomija Nedzīvu audu izgriešana (retāk - līķa sekcija).
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
- pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
- iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- dumbrājs Negatīvu apstākļa kopums (sabiedrības dzīvē).
- dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
- žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- NLO neidentificēts lidojošais objekts - gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma.
- izvēles izmaksas neiegūtie rezultāti (neiegūtā peļņa, seguma summa, nesaņemtie procenti) pateicoties tam, ka uzņēmuma vadība nav izvēlējusies optimālo alternatīvu.
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē.
- neatrisināmība Neiespējamība atrisināt doto uzdevumu ar dotajiem līdzekļiem (piem., ģeometrisku konstrukcijas uzdevumu).
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- flebalģija Neiralģija nervā vai tā tuvumā vēnu paplašinājuma dēļ.
- kraniālā neiralģija neiralģija pa kraniālo nervu gaitu.
- seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
- neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
- neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- elektroneirolīze Neirolīze ar elektrisko strāvu.
- hodoloģija Neiroloģijas nozare par nervu sistēmas ceļiem.
- neiropatoloģija Neiroloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar to ārstēšanu.
- neirīts neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa; aksons.
- projekcijas neirons neirons, kas vada kā motoriskos, tā sensoriskos nervu impulsus.
- jušanas neirons neirons, kas vada nervu impulsus no receptora uz refleksa loka centrālo daļu.
- postganglionārais neirons neirons, kura šūna atrodas autonomās nervu sistēmas ganglijos; tas raida impulsus no ganglijiem uz perifēriju.
- preganglionārais neirons neirons, kura šūna atrodas centrālajā nervu sistēmā un aksons beidzas autonomās nervu sistēmas ganglijos.
- anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē.
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- pseidoankiloze Neīsta ankiloze, locītavas stīvums, ko izraisījusi ārpuslocītavas slimība.
- katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- bakacis Neizdevusies lieta.
- plogača Neizdevusies maize.
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
- aplepine neizdevusies miltu putra.
- apļepine Neizdevusies, ne šķidra, ne bieza putra.
- miltenieks Neizdevusies, pārāk bieza mērce.
- parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- ļēpalas Neizžuvuši zāles kušķi sienā.
- pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā.
- nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
- kuilis Nekvalitatīvs šuvums.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- centrums Nelaipnība, asums, skarbums, sīvums.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
- pudurksnis Neliela kādu dzīvu organismu kopa.
- sīklietotne Neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.).
- kabatas nauda neliela naudas summa, kas tiek dota sīkiem izdevumiem.
- labūnītis Neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai.
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
- liekiņa Neliela pļava māju tuvumā.
- ķurzulis Neliela sažuvusi radība, būtne.
- špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- pudurs Neliela tuvu augošu augu grupa.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
- Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
- kunnēns Neliela, jauna pļavu varde.
- kunnulēns Neliela, jauna pļavu varde.
- būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume.
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- rudzēni Nelieli rudzi; neizdevušies rudzi.
- čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā.
- zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
- zaķītis Neliels kūdras ķieģeļu krāvums.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
- kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
- šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
- plavieres Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieriņš Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieris Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- arkatūra Nelielu dekoratīvu arku rinda, kas rotā sienu.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- tole Nemākulis, gļēvulis.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
- ruminēt nemitīgi un atkārtoti domāt par savu šābrīža emociju vai pārdzīvojumu iemesliem, sekām un simptomiem
- aknu ciroze nenormāla blīvu saistaudu savairošanās ("cirrhosis hepatis"), kas iznīcina aknu šūnas, rodas no indēm, gk. alkohola, un dažām infekcijām.
- žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa.
- vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- perpļi Nepadevušies augļi.
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- dromomānija nepārvarama dziņa doties projām no mājām, neievērojot apstākļus un situāciju; dažu psihisku un nervu slimību simptoms.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- kņāva Nepelnīts ieguvums.
- daļa nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
- inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- ložkomoiņiks Nepilngadīgais, kas pilda pieaugušo uzdevumus.
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
- reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu.
- adnervāls Nerva tuvumā esošs; nerva virzienā ejošs.
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
- elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
- neiroglija Nervaudu daļa, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām, to izaugumiem un smadzeņu kapilāriem.
- neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas).
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
- sekretorie nervi nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
- kustību (arī motoriskie) nervi nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz muskuļiem.
- jušanas (arī sensorie) nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
- sensorie (arī jušanas) nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
- jušanas nervi nervi, kas vada nervu impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
- eferents, centrifugals nervs nervs, kas novada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz perifēriju, piem., uz muskuli.
- sensoriskais nervs nervs, kas vada aferentos impulsus no perifērijas uz centrālo nervu sistēmu.
- aferents, centripetāls nervs nervs, kas vada impulsus no perifērijas uz centrālo nervu sistēmu.
- beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus.
- epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
- neiromalācija Nervu audu atmiekšķēšanās.
- neirinoma Nervu audu labdabīgs audzējs.
- ganglioglioneiroma Nervu audzējs, kurā ir ganglijšūnas, neiroglijas šūnas un nervu šķiedras.
- NGF Nervu augšanas faktors (angļu "nerve growth factor").
- neirotrofija Nervu barošanās.
- mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
- traktotomija Nervu ceļa pārgriešana.
- neuroglija Nervu centros šķiedrainu šūniņu tīkls, kas noder par atbalstu īstenajām nervu šūniņām un šķiedrām; neiroglija.
- pelēkā (smadzeņu) viela nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
- pelēkā smadzeņu viela nervu darbības centru kopums smadzenēs.
- kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
- keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- aneirija Nervu enerģijas trūkums.
- disneirija Nervu funkcijas traucējums.
- monodromija Nervu impulsu pārvade tikai vienā virzienā.
- aferentācija Nervu impulsu plūšana no receptoriem pa jušanas jeb aferentajiem nerviem uz galvas smadzenēm.
- eferentācija Nervu impulsu plūšana no smadzenēm pa eferentajiem nerviem (motoriskajiem un sekretoriskajiem nerviem) uz izpildorgāniem jeb efektoriem (muskuļiem un dziedzeriem).
- deganglionizācija Nervu mezglu izņemšana.
- innervācija Nervu pienākšana un pievienošanās kādam orgānam; nervu sadalījums orgānā; nervu ietekme uz orgāna darbību.
- pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- hemoreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem (piem., garšas, ožas) kairinājumiem.
- ķimioreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem kairinājumiem (piem., garšas, ožas).
- rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija.
- radikulalģija Nervu saknīšu neiralģija.
- rizotomija Nervu saknīšu pārgriešana.
- odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
- prosopalģija Nervu sāpes sejā.
- neuralģija Nervu sāpes; neiralģija.
- neirogrāfija Nervu sistēmas anatomijas un fizioloģijas apraksts.
- smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas regulē iekšējo orgānu darbību un nav pakļauta mūsu gribai.
- centrālā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- perifērā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- refleksa loks nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- neirohistoloģija Nervu sistēmas mikroskopiskā anatomija.
- neironīmija Nervu sistēmas nomenklatūra.
- neirons Nervu sistēmas pamatvienība - nervu šūna.
- nervu šūna nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus; neirons; neirocīts.
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
- neiroreimatisms Nervu sistēmas reimatisms.
- neiromērija Nervu sistēmas sakārtojums segmentos.
- neiropātija nervu sistēmas slimība.
- neirostatuss Nervu sistēmas stāvokļa apraksts slimības vēsturē.
- biblioterapija Nervu sistēmas traucējumu ārstēšana ar grāmatu lasīšanu.
- neiroartropātija Nervu sistēmas un locītavu slimība.
- ožas analizators nervu sistēmas veidojumu kopums, kuri piedalās ožas procesā.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- neiriatrija Nervu slimību pētīšana un ārstēšana.
- neiroterapija Nervu slimību terapija.
- hitoneirijs Nervu struktūras apvalku kopums - perineirijs, endoneirijs un neirilemma.
- vazodilatatori Nervu šķiedras, kas paplašina asinsvadus.
- vazokonstriktori Nervu šķiedras, kas sašaurina asinsvadus.
- vazomotori Nervu šķiedras, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz asinsvadiem.
- vazodilatori Nervu šķiedras, kas vada nervu impulsus, kuri paplašina asinsvadus.
- sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
- aferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no receptoriem nonāk galvas smadzenēs.
- eferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no smadzenēm nonāk izpildorgānos (muskuļos un dziedzeros).
- neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
- mielīns Nervu šķiedru apvalks, kas sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem.
- neirolemma Nervu šķiedru apvalks.
- kommisūra Nervu šķiedru saites, kas centrālā nervu sistēmā saista tās atsevišķās, sevišķi simetriski novietotā daļas.
- neirocīts Nervu šūna - nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
- kariohroma Nervu šūna ar diezgan lielu kodolu.
- diaksons Nervu šūna ar diviem aksoniem.
- monaksons Nervu šūna ar vienu aksonu.
- zigoneirijs Nervu šūna, kas savieno divas citas nervu šūnas.
- griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus.
- rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
- kariohroma Nervu šūna, kuras kodols intensīvi krāsojas.
- neiroplazma Nervu šūnas citoplazma.
- fibriloarhitektonika Nervu šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- nervu impulss nervu šūnas ierosas vilnis, kas izplatās pa nervu šķiedru.
- dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
- aksons Nervu šūnas izaugums, kas novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai uz izpildorgāniem.
- citons Nervu šūnas ķermenis.
- neirosoma Nervu šūnas ķermenis.
- celuloneirīts Nervu šūnu akūts iekaisums.
- neirokrīnija Nervu šūnu inkretoriskā funkcija.
- nervu šķiedras nervu šūnu izaugumi, kas vada nervu impulsus.
- baltā smadzeņu viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- neirosekrēcija Nervu šūnu sekretoriskā aktivitāte, piem., atbrīvotājfaktoru, vazopresīna u. c. izdale.
- ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
- neiromielīts Nervu un muguras smadzeņu iekaisums.
- ierosa Nervu un receptoru šūnu aktivitāte, ko izraisa kairinājums.
- demielinizējošs nervu vai nervu šķiedru mielīna apavlku iznīcinošs.
- demielinizācija Nervu vai nervu šķiedru mielīna apvalka iznīcināšana.
- neiroģenēze Nervu veidošanās.
- detektors Nervu vienība, kas atbild tikai uz noteikta veida kairinājumu.
- nervenes nervu zāles.
- neur- Nervu.
- neuro- Nervu.
- stimulants Nervus un asinsriņķošanu stimulējošs (uzmundrinošs) ārstniecības līdzeklis (kā kofeīns, kampars, kola).
- pazaudēt sevi nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- platforma Nesegts, vaļējs preču vagons; nesegta, vaļēja daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- atklāt (savas) kārtis neslēpt savus nodomus.
- atklāt kārtis (kādam) neslēpt savus nodomus.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- motoriskā afāzija nespēja izteikt savu domu runā vai rakstos.
- žargonafāzija Nespēja pareizi lietot savu vārdu krājumu; sintaktiskā afāzija.
- akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās.
- abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
- astāzija Nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nieši Nēši - kāši divu ūdens saiņu nešanai.
- koromysls nēši, ierīce divu spaiņu nešanai.
- tuvums Netālā apkārtnē, vietā, kas atrodas tuvu (kam), arī nelielā attālumā.
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- mirene Nevarīga, nāvei tuvu esoša dzīva radība.
- stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
- ļompurs Neveiklis, gļēvulis.
- klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem.
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- valačīt Nevērīgi, parasti bez vajadzības valkāt (jaunu apģērbu, apavus).
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni).
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
- bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā.
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
- čurmulis Nieks (runājot par dzīvu būtni).
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
- zaimi Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu.
- Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.).
- Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
- garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
- tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
- karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
- paviļas No akmeņiem veidoti celtnes pamati; pavuļi.
- kulta vietas no apkārtējās vides norobežotas vietas, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģisku rituālu veikšanai (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- ķiba No dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis.
- jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
- noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
- svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
- lapu medus no liepu, kļavu, ozolu u. c. koku lapām bišu savākto laputu saldo izdalījumu pārstrādes produkts.
- susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces.
- smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
- polimērcements No minerālajām izejvielām izgatavots cements ar polimēra piedevu.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- notērēt NO Nocirst galvu.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
- asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
- spermatocīts No spermatogonia radusies šūna; pirmās pakāpes spermatocīts dalīdamies veido divus otrās pakāpes spermatocītus, kuri katrs veido divas spermatīdes.
- antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- bendzele No tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai.
- apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
- švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību.
- astroglija No zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā.
- nobradināt Noaust retu (neblīvu) audumu.
- ataut Noaut (apavus).
- noauties Noaut sev apavus, zeķes.
- izauties Noaut sev apavus; noauties.
- melanocīts Nobriedusi nervu kores izcelsmes šūna, kas producē melanīnu.
- nošļūtēt Nobrist (pļavu, labību).
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- ekonodoklis Nodoklis, kas jāmaksā tām nozarēm, kuru darbība atstāj negatīvu ietekmi uz vidi.
- Demlo parāds nodoklis, ko angļi 991.-1163. g. maksāja vikingiem, lai pasargātu savu zemi no izpostīšanas.
- regresīvais nodoklis nodoklis, kurā nabadzīgais maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā bagātais.
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.
- dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita.
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
- inervēt Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
- izmest enkuru noenkurot (piemēram, kuģi, laivu); noenkuroties (parasti par kuģi).
- ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
- 1. Hērakla varoņdarbs Nogalināja Nemejas lauvu.
- nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas).
- akmeņkritums Nogruvums.
- nogruve Nogruvums.
- piroklastiskie ieži nogulumieži, kas veidojušies no vulkāniskiem drupveida materiāliem.
- apraktais reljefs nogulumu vai vulkanogēno iežu nosegts reljefs, kas izveidojies pirms šo iežu uzkrāšanās.
- noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis.
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- nodūdēt Nokārt galvu, vārgt.
- nokrēnēt Nokārt galvu.
- atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
- noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
- izalīdzināties Nokārtot savu parādu.
- nomaksāties Nokārtot savus maksājumus.
- novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
- izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus).
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus.
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- nodampēties Nokult savu labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; apkulties.
- knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
- noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- (no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu.
- parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot.
- Ptinus raptor noliktavu zaglītis.
- cekulainais zaglītis noliktavu zaglītis.
- mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
- mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
- aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
- aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- dismorfomānija nopietni psihiski traucējumi, ko izraisa nepamatota pārliecība par savu kroplumu, dismorfofobijas sevišķi izteikta stadija.
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
- notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- pēc Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu; dēļ.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- pulka norāda uz biežu, intensīvu darbību; daudz (2).
- kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- temporo- Norāda uz deniņiem vai deniņu daivu.
- frenik- Norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu.
- freniko- Norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu.
- kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma.
- vivi- Norāda uz dzīvu, dzīvību.
- gir- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
- giro- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
- cefal- Norāda uz galvu.
- cefalo- Norāda uz galvu.
- koks- Norāda uz gūžas locītavu.
- daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
- hel- Norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu.
- helo- Norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu.
- pale- Norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu.
- vago- Norāda uz klejotājnervu.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- artr- Norāda uz locītavu.
- tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- plezi- Norāda uz tuvumu.
- plezio- Norāda uz tuvumu.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- dzīvā saite norāde uz aktīvu dokumentu vai attēlu. Pēc noklikšķināšanas uz ikonas vai teksta displeja ekrānā, kas simbolizē saiti, parādās dokuments.
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
- cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum").
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts maršruts un veicamais uzdevums.
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu.
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem.
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- prioritāšu sistēma nosacījumu sistēma, pēc kuriem tiek noteiktas uzdevumu izpildes prioritātes.
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- Bomes grāds nosacīta blīvuma mērvienība šķidrumiem, kuru blīvums var būt no 650 līdz 2000 kg/m^3^, t. s. racionālā skala.
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- skaitīties nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
- dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu).
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- gaisa slūžas noslēgta telpa pārejai starp divām telpām ar atšķirīgu gaisa spiedienu un gaisa sastāvu.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- paslēpties zem maskas noslēpt savu īsto būtību.
- uzvilkt (arī uzlikt) masku noslēpt savu īsto būtību.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
- izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
- izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- noķīlēt kravu nostiprināt kravu ar ķīļiem.
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami.
- susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
- Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers.
- bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam.
- rešelēt Nošūt ar diegiem izšuvuma raksta apmali un auduma daļu izgriezt.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
- pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem.
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.).
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- sociālā darba funkcijas noteiktas aktivitātes un darbības, ko veic sociālais darbinieks, īstenojot konkrētus uzdevumus un pildot noteiktas lomas.
- regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- karšu kolekcija noteiktu uzdevumu risināšanai atlasītu karšu kopums, piem., jūras navigācijas karšu kolekcija, ko veido pirms noteikta reisa.
- loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
- instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas.
- nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
- apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
- notīstīties Notīstīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas; arī biezi saģērbties.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi).
- Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
- aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.).
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- kā caur riņķi izrauts novājējis, pārguris, savu izskatu zaudējis.
- nošļūkāt Novalkāt (apavus).
- nošļūkt Novalkāt (apavus).
- nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
- nošmaravāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
- blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- līmetņot Novērst divu punktu augstuma starpību.
- mijkontrolēt Novērtēt pētījuma rezultātus, kontrolējot tos ar alternatīvu metodi.
- ievērtēt Novērtēt; (izmēģināt un) dot savu vērtējumu.
- saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- noaut Novilkt (apavus, zeķes).
- izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses).
- maksimālisms Novirziens krievu sociālrevolucionāru (eseru) partijā, tās galējais kreisais spārns.
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- nonarvot Nozākāt, celt neslavu.
- transports nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- noziepēties Noziepēt sevi, savu ķermeni.
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni.
- amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā.
- astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu.
- kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
- rukums Nožuvums.
- septiņbirkavine Nūja, kas sver 7 birkavus.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu, par vīru.
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
- magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms.
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums.
- imersijas objektīvs objektīvs, ko iegremdē šķidrumā (eļļā vai ūdenī), kas atvieto gaisu starp objektīvu un preparātu.
- palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
- akceptēt oficiāli apstiprināt (piem. likumu, inciatīvu).
- pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu.
- akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- uzsacīt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
- uzteikt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- alianse Oficiāls divu vai vairāku organizāciju nolīgums vai apvienība.
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai.
- neirooftalmoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz acs funkcijām.
- aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
- bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji.
- okeāna nogulas okeāna centrālajās daļās sastāv gk. no planktona mikroorganismu atliekām, kontinentālajās nogāzēs un salu rajonos - gk. no terigēnā un vulkanogēnā materiāla.
- kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
- all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
- kontr- oktāvu zemāks.
- kontra- oktāvu zemāks.
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju.
- oleaceae Olīvu dzimta.
- olīvkoks Olīvu dzimta.
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
- ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas.
- oleales Olīvu rinda.
- amfora Olveida māla trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- neiroonkoloģija Onkoloģijas nozare, kas pēti nervu sistēmas audzējus un to ārstēšanu.
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu.
- dispečerprogramma Operāciju sistēmā ietilpstoša uzdevuma vadības programma, kas nodrošina skaitļotāja resursu pareizu izmantošanu.
- rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai; šādas iespiešanas veids.
- tiešais kabeļsavienojums operētājsistēmā _Microsoft Windows 95_ paredzēta iespēja veidot tiešu divu personālo datoru savienojumu, izmantojot seriālos vai paralēlos kabeļus.
- dispečers Operētājsistēmā ietilpstošā programma, kas izvieto darbus vai uzdevumus izpildīšanai.
- čaula "Program Manager" operētājsistēmas _Microsoft Windows_ čaulas programma, kas īsteno lietojumprogrammu un uzdevumu izpildes pārvaldību.
- uzdevumu dispečers operētājsistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina paralēlu uzdevumu inicializāciju un sinhronizē to izpildi.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- piešaušana Optimāla lādiņa izvēle atkarībā no trāpījumu blīvuma un precizitātes.
- eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
- tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā.
- saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem.
- gaismas filtrs optiska ierīce, kas pārveido uz tās krītošā optiskā starojuma spektrālo sastāvu vai enerģiju.
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
- OD Optiskais blīvums (angļu "optical density").
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- spektrokomparators Optiski mehāniska ierīce, ar ko mērī divu zvaigžņu spektrāllīniju viļņu garumu atšķirību.
- stereoprojektors Optiski mehāniska ierīce, kas ļauj vienlaicīgi projicēt uz ekrāna divus objekta attēlus, kuri uzņemti no diviem dažādiem punktiem, t. i., stereopāri; rodas telpiska attēla iespaids.
- diaprojektors Optisks aparāts mazformāta un vidējā formāta diapozitīvu vai diafilmu projicēšanai uz ekrāna.
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- inervācija Orgāna un audu apgādātība ar nervu šķiedrām, kas nodrošina saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- nootropas vielas organiski savienojumi, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- neirohumorālā regulācija organisma funkcionālo sistēmu regulācija, kuras pamatā ir saskaņota nervu sistēmas un bioloģiski aktīvo vielu darbība.
- artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
- autoalergēns Organisma paša audi, kas kļuvuši par alergēniem.
- puvums organisma sapuvusī daļa
- eksterofekcija Organisma spēja reaģēt uz apkārtējās vides iedarbību, ko īsteno centrālā nervu sistēma.
- transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
- monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs.
- aloheteroploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir divu vai vairāku sugu hromosomu komplekti.
- heteroģenēze Organismu vairošanās tipu maiņa divu vai vairāku paaudžu laikā.
- Edeka - savienība organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām.
- Edeka - banka organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai.
- darbplūsma organizācijā plānota uzdevumu izpildes secība noteikta projekta īstenošanai
- virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli.
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu.
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudimentārs orgāns.
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- Ērgļu purvs Orlovas purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- smagais ormanis ormanis, kas pārvadā kravu.
- zvaigzna Ornaments ar zvaigznes motīvu.
- tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas.
- osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
- osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku.
- mannas osis ošu suga ("Fraxinus ornus"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu koku.
- neirootoloģija Otoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz auss funkcijām.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
- Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
- brīvslūžas Otras slūžas dzirnavu dambī liekā ūdens nolaišanai.
- Attes dzirnavu ezers Ottes dzirnavu ezers Kalncempju pagastā.
- anovulācija Ovulācijas trūkums.
- parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
- ungāru ozols ozolu suga ("Quercus frainetto"), ko paretam audzē dekoratīvu koku.
- pa dullo pa galvu (sist vai dabūt).
- kliburu klaburiem pa galvu pa kaklu, šā tā.
- denderiski Pa galvu pa kaklu.
- pārkučeniski Pa galvu pa kaklu.
- tantariski Pa galvu pa kaklu.
- tantariskis Pa galvu pa kaklu.
- trimtrallām Pa galvu pa kaklu.
- trīskājīgi Pa galvu pa kaklu.
- kuzu kuzām pa galvu un kaklu
- kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski.
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- klupu, rāpu pa galvu, pa kaklu.
- kūkumiski Pa galvu, pa kaklu.
- tuteniski Pa galvu, pa kaklu.
- dandariski Pa kaklu, pa galvu.
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- superovulācija Paātrināta ovulācija.
- uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis.
- pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- dacilāt Pabeigt apvērst (apžuvušā siena) daļu.
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- apmalties Pabeigt malšanu; samalt visu (savu labību).
- pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- sasliet galvu pacelt galvu.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
- sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu.
- pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu).
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- sablieķēt Padarīt blīvu, glīzdainu.
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
- gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
- bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
- pieteikties Padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu.
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2).
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
- Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza").
- SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika").
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- retro mode pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna; retromode.
- retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē.
- Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja.
- Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja.
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
- Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja.
- Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja.
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu.
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
- Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju.
- Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā.
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja.
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja.
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala.
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu.
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja.
- Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu.
- Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja.
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu).
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
- aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- pakavnagla Pakavu nagla.
- apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
- šķote Pakavu radze.
- štolle Pakavu radze.
- štote Pakavu radze.
- krači Pakavu radzes.
- redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes.
- lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu.
- klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens.
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- gludais paksis paksis, kura būvdetaļām nav brīvu galu.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai.
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā.
- pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
- knytuoji paliekas pēc linsēklu izkulšanas un pelavu izkratīšanas.
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju.
- lielapjoma atmiņa palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
- Dulus dominicus palmčivulis.
- dulus Palmčivuļi.
- dulidae Palmčivuļu dzimta.
- Ligularia x palmatiloba palmdaivu mēlziede.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama.
- pamejis paminas, aužamo stāvu daļa.
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
- atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
- izmantot panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
- tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu.
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
- tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu.
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
- kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm.
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
- līdzfinansēt papildu finansēt; segt daļu no izdevumiem.
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi.
- ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
- papes blīvums papīra blīvums lielāks par 400 g/m2.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
- applešāt Paplašināt (ragavu) malas.
- foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju.
- pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
- gratis Par brīvu, bez maksas.
- pludot Par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- plūsmot Par gaisa strāvu, smaržu.
- munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
- izkvakalēt Par niekiem (savu naudu) iztērēt (no vācu "verquackeln").
- flauto piccolo par oktāvu augstāk nekā parastā fleita noskaņots mazs fleitas veids.
- gurkstēt Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- par poļu naudu par velti, par brīvu.
- nahaļavu Par velti, par brīvu.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
- buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras.
- farmakoloģiskais koerģisms parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- parādīt spoguli parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- pabāzt zem deguna parādīt ļoti tuvu.
- (sa)bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
- sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
- bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
- izrakstīt sev nabadzības apliecību parādīt savu nevarīgumu, nespēju.
- delegants Parādnieks, kas pārnes savu parādu tālāk ar kreditora piekrišanu.
- hlorālisms Paradums lietot hlorālhidrātu; hroniska saindēšanās ar hlorālhidrātu; simptomi: nervu sistēmas un gremošanas traucējumi, ādas izsitumi.
- pārcepties Pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties.
- pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu.
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks.
- slogbraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; kravas nobraukums.
- kravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; slogbraukums.
- ekspluatatīvais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu norīkojuma, t. i., darba uzdevuma izpildes vai maiņas, laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret norīkojuma laiku, km/h vai m/s.
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- batvene Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buraks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buroks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- svikls Parastā biete ("Beta vulgaris").
- pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms.
- pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
- kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
- akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- puslīte parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raude Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris").
- asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene.
- mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota").
- pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris").
- zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris").
- naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- Amara communis parastais blāvulis.
- besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīne Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- krauklis Parastais krauklis ("Corvus corax").
- rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris").
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē.
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- mājsaimniecības galva parasti persona, kuras devums mājsaimniecības budžetā ir vislielākais.
- krēms Parasti savienojumā ar "apavu"; ziede apavu kopšanai.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- atslēgburts Parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- parakstene Paraugs, raudzeklis, izšuvumu paraugs.
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
- plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības.
- sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes.
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā.
- endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli.
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- izmēģināt roku (arī laimi) pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- izmēģināt laimi (arī roku) pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
- izmēģināties Pārbaudīt sevi; pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
- atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu).
- dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai.
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
- pārdeva Pārdošana, pārdevums.
- pārdzīvāties Pārdzīvot savu laiku.
- pārdzīvoties Pārdzīvot savu laiku.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- apdraudējuma risks paredzamas situācijas vai pieņēmumi par iespējamiem bīstamiem apstākļiem nākotnē un/vai to negatīvu attīstību.
- dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
- zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa.
- vadības maiņa pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; zarošanās.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
- pārbirkavi Pāris birkavu (apmēram 320 kg).
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- apdarvot Pārklāt ar darvu; pavirši nodarvot.
- šūt pārklāt ar izšuvumu, rotājumu; izšūt (1)
- izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
- apgremzdēties Pārklāties ar aplievu (pavasarī).
- rāvoties Pārklāties ar rāvu.
- apsūlāt Pārklāties ar sapuvušu šķidrumu.
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pašniecība Pārliecība par savu niecību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
- divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu).
- dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
- nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
- oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti.
- fakomatoze Pārmantota slimība, kuras gadījumā novēro multiplus neiroektodermālas cilmes audzējus centrālajā nervu sistēmā un tīklenē, piem., tuberozās sklerozes gadījumā, neirofibromatozes u. c. gadījumos.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- hipererētisms Pārmērīga nervu sistēmas reakcija uz ārējiem kairinājumiem.
- hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla.
- hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- ņemt grožus savās rokās pārņemt iniciatīvu, vadību; kļūt par noteicēju.
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
- izmucelēt Pārplūst (par purvainu pļavu).
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
- bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- intermitence Pārrāvums divās daļās.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- pāršņorēt Pārsaitēt (apavus).
- aktīvu rentabilitāte pārskata gada peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma aktīvu kopsummu (aktīvu vidējo atlikumu).
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- aizbāzt aiz jostas (kādu) pārspēt, likt atzīt savu pārākumu.
- hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana.
- pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli.
- spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E284 Pārtikas uzlabotājs - borskābe, konservants, iespējamā iedarbība - toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E290 Pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā.
- E431 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos.
- E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
- E513 Pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā.
- be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi.
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
- norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
- atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai).
- saņemt sevi rokās pārvarēt savu vājumu, saņemties, savaldīties, spēt rīkoties saprātīgi.
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- mainīt (savu) seju pārveidot savu izskatu; pārveidoties izskatā.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
- autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.).
- palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārcelties Pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- robežuzraudzība Pasākumu sistēma, ko savu pilnvaru ietvaros veic valsts varas institūcijas valsts robežas un teritorijas aizsardzībai.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas.
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas.
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- apoteoze Pasludināšana par dievu (senajā Grieķijā, Romā); arī dievināšana.
- datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
- datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
- pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
- paka Pasta sūtījums (parasti kārbā, auduma iešuvumā).
- sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
- porto Pasta un telegrāfa izdevumi, ko sedz klients; pasta nodeva.
- āžrauks Pastalu lāpāmā aukla ar tievu galu.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Ainažu jūrniecības veicināšanas biedrība pastāvēja 1899.-1940. g. ar mērķi veicināt visu jūrniecības nozaru attīstību, tā izdeva un izplatīja periodiskos izdevumus, piešķīra stipendijas biedrības biedriem, 1902. g. par tās savāktajiem līdzekļiem uzcelta Ainažu jūrskolas ēka.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam.
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- attiecības pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
- simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
- poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms.
- parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus); abonēt.
- parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus); pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
- uzdevējs Pasūtītājs, uzdevuma devējs.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
- autokrāvējs Pašgājējs kravas transportlīdzeklis ar maināmām iekārtām kravu iekraušanai, izkraušanai un pārvietošanai nelielā attālumā.
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam.
- autofagija Paškropļošanās, apgraužot pašam savus locekļus; barošanās no sava paša taukiem.
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
- pašaktualizācija Pašrealizācija - savu dotību realizācija dzīves laikā.
- autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
- izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
- radiopatoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī radioaktīvu vielu ietekmi uz šūnām un audiem.
- dismorfofobija Patoloģiskas bailes pievērst sev uzmanību ar savu izskatu vai apģērbu.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- ipse dixit pats teicis (par autoritatīvu personu).
- autonomija Patstāvība; funkcija, kas nav atkarīga no centrālās nervu sistēmas.
- piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
- mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs.
- ietūmā Patuvu.
- ietuvu Patuvu.
- pativu Patuvu.
- patumu Patuvu.
- patuvai Patuvu.
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- ņaibīties Paust neapmierinātību par nekvalitatīvu ēdienu.
- ņaibstīties Paust neapmierinātību par nekvalitatīvu ēdienu.
- kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu, trūkumiem.
- uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
- rādīt savu īsto seju paust savu būtību.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- gremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu 1(2).
- sacīt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- teikt (arī sacīt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- sacīt (arī teikt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
- nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus.
- noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus.
- nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu.
- noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai.
- neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos.
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
- izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogruvusi vieta.
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi.
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- vulgarizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt.
- vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
- nekārtība Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē).
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
- Kongo pāvs pāvu suga ("Afropavo congensis").
- Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā.
- Malajas pāvs pāvu suga ("Pavo muticus").
- apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- kanonizēšana Paziņojums, ka persona ieguvusi svētā statusu.
- atstāt (savu) adresi paziņot (savu) adresi (parasti šķiroties).
- deklarēties paziņot pārvaldes iestādēm par savu dzīves vietu.
- Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
- čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Daugavzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu.
- asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā.
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu.
- kūlis Pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze.
- pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- Ismaēls Pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu.
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas.
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu.
- pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- ambrosija Pēc sengrieķu ticējumiem dievu ēdiens, kas dod mūžīgu jaunību un nemirstību.
- magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- hruščovka pēc tipveida projekta 20. gs. 60. gadu sākumā celta (parasti balto ķieģeļu, piecstāvu) māja (316. sērija).
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
- Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus").
- impulsīvā agresija pēkšņa agresija, kas tiek veikta naida, dusmu vai citu negatīvu emociju iespaidā.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sašķērēt Pēkšņi sagriezt (laivu) sāņus.
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs.
- krizulis Pelavu dakšas.
- ķista Pelavu grozs.
- aizote Pelavu kambaris.
- pelavmaiss Pelavu maiss.
- pelmaiss Pelavu maiss.
- bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis.
- bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu.
- peleģde Pelavu slānis.
- ievkalnieki Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Ievukalni" iedzīvotāji.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu.
- optomehāniskā pele pele, kurā atšķirībā no mehāniskās peles lodītes kustība tiek pārveidota elektriskajos signālos, izmantojot kā mehāniskus konstruktīvus elementus, tā arī gaismu emitējošas diodes un fototranzistorus.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
- īt iz laivom pelnīties ar liellaivu vilkšanu Daugavā.
- bugūzītis Pelūde - telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- Vulpia myuros peļastu vulpija.
- peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo").
- meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem.
- kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
- elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā.
- mieloneirīts Perifērisko nervu un muguras smadzeņu vienlaicīgs iekaisums.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- ekspedīcija periodiska izdevuma kantora nodaļa, kas izdevumu izsūta abonentiem.
- kopspecifikācija Periodiska izdevuma specifikācija, ja bibliotēkā atrodas pilns šā izdevuma komplekts pa vairākiem gadiem.
- spalvu maiņa periodiska spalvu nomaiņa putniem – pilnīga veco spalvu atmiršana, izkrišana un jauno spalvu augšana.
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- elektroniskais žurnāls periodisks izdevums, ko nosūta, izmantojot e-pastu; e-žurnāls.
- e-žurnāls periodisks izdevums, ko nosūta, izmantojot e-pastu; elektroniskais žurnāls.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls).
- referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- grāmatžurnāls Periodisks, brošēts izdevums vairāk nekā 48. lpp. apjomā; bukazīns.
- dižgotika Periods gotikas stila attīstībā arhitektūrā 13. gs. ar pilnīgi izveidotu savu konstrukciju un dekoru.
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria").
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
- parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris").
- zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt.
- pirmapdrošinātājs Persona, kas ar apdrošinājuma ņēmēju noslēgusi apdrošinājuma līgumu attiecībā uz risku, kuru tā savukārt apdrošinājusi tālāk, noslēgdama pārapdrošinājuma līgumu.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
- mandatants Persona, kas devusi pilnvaru, mandātu.
- ieguldītājs Persona, kas finansē uzņēmumu, dod savu kapitālu uzņēmējdarbības veikšanai.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- plaģiators persona, kas izdarījusi plaģiātu, autors, kas cita sacerējumu uzdod par savu
- lietotājs persona, kas izmanto datoru un tā lietojumprogrammas savu uzdevumu risināšanai
- haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai.
- aviosatiksmes dispečers persona, kas kontrolē un vada lidmašīnu pārvietošanos pa lidlauku un tā tuvumā esošajā gaisa telpā.
- kravņemis Persona, kas kravas saņēmēja uzdevumā izpilda izkraušanas darbu komerciālo pusi.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
- gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā.
- ekspluatants Persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.
- nosūtītājs persona, kas nodod sūtījumu pārsūtīšanai vai kravu pārvadāšanai.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
- avansieris Persona, kas saņem avansu izdevumu kārtošanai.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību.
- izfraktētājs Persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un apņemas pret atlīdzību pārvadāt kravu.
- liecenieks Persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem.
- kravas valdītājs persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums.
- komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
- pašnodarbinātais Persona, kas veic pati savu komercdarbību, profesionālo praksi vai strādā pats savā saimniecībā, lai gūtu peļņu.
- dubultaģents Persona, kas vienlaikus spiego divu pretēju valstu uzdevumā.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- turētājbanka Persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus noteiktos pienākumus.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- darījumtūrists Persona, kura veic darījuma ceļojumu darba laikā un kuras ceļojuma izdevumus parasti apmaksā uzņēmums.
- starpspeditors Persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu.
- noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
- brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu.
- pilnvarots Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- hedhanters Personāla atlases konsultants ("galvu mednieks"), kura uzdevums ir nolūkot topošam vai esošam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus citos jau darbojošos uzņēmumos.
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- sadzīves dators personālais dators, kas paredzēts dažādu skaitļošanas un informācijas apstrādes uzdevumu risināšanai sadzīves vajadzībām, kā arī datorspēlēm.
- pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
- sociālā rīcībspēja personas (sociālās grupas) spēja adekvāti funkcionēt sabiedrībā, īstenojot savas sociālās tiesības, pildot sabiedrības normas un atbildot par savu rīcību.
- vaina personas attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām
- divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
- perspektīvisks Perspektīvi īpats; ar perspektīvu saistīts.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi.
- skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību.
- pesku Pesku peskumis - steidzīgi, pa kaklu un galvu.
- cirtainais pētersīlis pētersīļu suga ("Petroselinum crispum", senāk "Petroselinum sativum"), ko audzē gandrīz visā pasaulē, pazīstamas 2 pasugas.
- izlases metode pētīšanas metode, ar ko, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošus rādītājus.
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- petroķīmija Petrogrāfijas nozare, kurā pēta iežu ķīmisko sastāvu un to ķīmisko izcelsmi.
- rācinis petrolejas lampas rezervuārs.
- Picunda Picvunda, pilsēta Abhāzijā.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- dižstrādnieks Pieaudzis strādnieks, kas labi veic savu darbu.
- piebāzties Piebāzt (savu somu, savas kabatas u. tml.).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- pabrauktne Piebūve (uz stabiem) zirgu un ratu vai ragavu novietošanai.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- Leonurus quinquelobatus piecdaivu mātere.
- Leonurus villosus piecdaivu māteres "Leonurus quinquelobatus" nosaukuma sinonīms.
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
- dot ieguldījumu piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
- piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
- iedāvāties Piedāvāt savus pakalpojumus, piedāvāties.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- koda Piedevu vārsma noteiktu dzejas formu, parasti sonetu, nobeigumā.
- akcesors piedevu, papildu
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- šķiebtene Piedurknes šuvuma veids.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
- ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
- grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1).
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā.
- mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā.
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā.
- pārskaņoties Pielāgot sevi (cita uzdevuma veikšanai).
- konformēties Pielāgoties (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- konforms Pielāgots, atbilstošs (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- piestiķēt Piemaksāt (parasti savu dalu).
- pantoskopisks Piemērots skatīšanai tālumā un tuvumā, piem., bifokāla lēca.
- exemplum Piemērs; aritmētisks uzdevums.
- piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vu.